Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 926 4459006 4456883 2026-04-25T15:44:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459006 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|vietumis, laikam sasteigta tulkojuma dēļ nav pat saprotama doma}} [[Attēls:Logo sociology.svg|thumbnail|upright=1.2|Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesus]] '''Socioloģija''' (no {{val|la|socius}} — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo [[uzvedība|uzvedību]], tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.<ref>sociology. (n. d.). The American Heritage Science Dictionary. Retrieved July 13, 2013, from Dictionary.com website: http://dictionary.reference.com/browse/sociology</ref> Tā ir sociālā [[zinātne]], kas izmanto dažādas metodes [[Empīrisms|empīriskai]] izpētei<ref name="Classical Statements8"/> un kritiskai analīzei,<ref name="Classical Statements4"/> lai radītu izpratni par cilvēku sociālajām rīcībām, sociālajām struktūrām un funkcijām. Daudzu sociologu mērķis ir veikt izpēti, kuru varētu tiešā veidā lietot sociālās politikas un labklājības veicināšanai, savukārt citi koncentrējas galvenokārt uz sociālo norišu teorētisku izpratni bez tiešas secinājumu izmantošanas praksē. Izpētes tēmas svārstās no mikrolīmeņa individuālu aģentu mijiedarbes līdz makrolīmeņa sistēmām un sabiedrības struktūrām.<ref name="Giddens Intro"/> Socioloģijas tradicionālās fokusu tēmas ietver [[sabiedrības slānis|sabiedrības slāņus]], [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]], sociālo mobilitāti, [[reliģija|reliģiju]], [[sekularizācija|sekularizāciju]], [[likums|likumus]], [[seksualitāte|seksualitāti]] un [[deviance|devianci]]. Ņemot vērā, ka pilnīgi visas cilvēka darbības jomas ir pakļautas mijiedarbei starp sociālo struktūru un individuāliem aģentiem, laika gaitā socioloģija ir paplašinājusi izpētes loku uz [[veselība]]s, [[medicīna]]s, [[militārisms|militārajām]] un soda institūcijām, [[internets|internetu]], kā arī sabiedriskās darbības lomu zinātnisku zināšanu attīstībā. Zinātnisko metožu loks arī ir paplašinājies. Sociālie pētnieki izmanto dažādas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. [[Valodniecība]]s un [[kultūra]]s attīstība 20. gadsimta vidū novedusi pie arvien plašākas interpretatīvās, hermeneitiskās un filozofiskās pieejas sabiedrības analīzei. Pretēji tam, pēdējās desmitgades ir pieredzējušas jaunu izaugsmi analītisku, matemātisku un datorizēti spēcīgu metožu attīstībā, piemēram, aģentu mijiedarbes modelēšanā un sociālo tīklu analīzē.<ref name="From Factors to Actors: Computational Sociology and Agent-Based Modeling"/><ref name="Computational Social Science"/> == Klasifikācija == Socioloģiju nevajag jaukt ar citiem vispārinātiem sociālo zinātņu kursiem, kam ir visai netiešs sakars ar socioloģisko teoriju vai sociālo zinātņu izpētes metodoloģiju. ASV Nacionālais Zinātnes fonds klasificē socioloģiju kā ZTIM lauka pārstāvi (Zinātnes, Tehnoloģijas, Inženierzinātņu un Matemātikas izglītības koalīcija).<ref>http://www.nsf.gov/pubs/2012/nsf12599/nsf12599.htm#appendix{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.asanet.org/footnotes/feb13/vp_0213.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|06|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140527110650/http://www.asanet.org/footnotes/feb13/vp_0213.html |archivedate={{dat|2014|05|27||bez}} }}</ref> == Vēsture == === Izcelsme === [[Attēls:Ibn Khaldoun-Kassus.jpg|thumb|upright|[[Ibn Haldūns]] (1332—1406)]] Socioloģiskās domas pirmsākumi meklējami pirms pašas nozares rašanās. Sociālās analīzes izcelsme saistīta ar Rietumu kultūru un filozofiju. Tā izmantota jau sengrieķu filozofa [[Platons|Platona]] laikā, ja ne pat agrāk. Aptauju jeb informācijas ievākšanas no indivīdu izlases izcelsmes pēdas atrodamas 1086. gada [[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]].<ref>[[A. H. Halsey]] (2004),''A history of sociology in Britain: science, literature, and society'', p.34</ref><ref>Geoffrey Duncan Mitchell(1970), ''A new dictionary of sociology'', p.201</ref> Arī senlaiku filozofi, piemēram, [[Konfūcijs]] rakstīja par sociālo lomu nozīmīgumu. Pastāv liecības, ka agrīna socioloģijas izpausme atrodama viduslaiku islāmā. Daži 14. gadsimta arābu islāma pētnieku no Ziemeļāfrikas [[Ibn Haldūns|Ibn Haldūnu]] uzskata par pirmo sociologu un socioloģijas "tēvu"; viņa darbs ''Muqaddimah'', iespējams, bija pirmais darbs, kas veicināja sociāli zinātnisku spriestspēju par sociālo saliedētību un sociālo konfliktu.<ref name="Akhtar"/><ref name="Psychology from Islamic Perspective: Contributions of Early Muslim Scholars and Challenges to Contemporary Muslim Psychologists"/><ref name="Enan"/><ref name="The Autonomous, the Universal and the Future of Sociology"/><ref name="Gates"/><ref name="Mowlana"/> Saistībā ar socioloģiju viņš aizsāka sociālā konflikta teoriju. Viņš izstrādāja [[vietsēdība]]s un [[klejotāji|klejotāju]] dzīves divdalījumu, kā arī jēdzienu "paaudze" un nenovēršamo varas zaudēšanu, kas rodas, kad tuksneša kareivji iekaro pilsētu. Pēc mūsdienu arābu pētnieka [[Sati al Husri]] (Sati’ al-Husri) domām ''Muqaddimah'' var tikt lasīts kā socioloģisks darbs — sešas vispārīgas socioloģijas grāmatas. Temati ietvēra viņa darbību politikā, pilsētas dzīvē, ekonomikā un izglītībā. Darbs ir balstīts uz Ibn Haldūna centrālo jēdzienu ''’asabiyyah'', kas iztulkots kā "sabiedrības saliedētība", "grupu solidaritāte" vai "cilšu dzīve". Sociālā saliedētība rodas spontāni ciltīs un mazās ģinšu grupās; to var pastiprināt ar reliģisku ideoloģiju. Ibn Haldūna analīze apskata, kā šī saliedētība noved grupas līdz varai, vienlaikus ietverot psiholoģiskas, socioloģiskas, ekonomiskas, politiskas "sēklas", kas izraisa grupas sabrukumu, paverot ceļu jaunai saliedētākai grupai, dinastijai vai impērijai. Vārds socioloģija ir cēlies no [[franču valoda]]s vārda ''sociologie'', kura pamatā ir [[latīņu valoda]]s ''societas'', kas nozīmē ‘kopība, apvienība’, un [[grieķu valoda]]s vārds {{gree|λόγος}}, ''lógos'', kas nozīmē ‘mācība’.<ref name="svešvārdi">{{Grāmatas atsauce|title= Svešvārdu vārdnīca|edition= trešais|year= 2007|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-332-3|page=736}}</ref> Terminu pirmo reizi izmantoja 1780. gadā franču esejists [[Emanuels Žozefs Sijess]] (''Emmanuel-Joseph Sieyès'') (1748—1836) nepublicētā [[rokraksts|rokrakstā]].<ref>''Des Manuscrits de Sieyès. 1773—1799'', Volumes I and II, published by Christine Fauré, Jacques Guilhaumou, Jacques Vallier et Françoise Weil, Paris, Champion, 1999 and 2007. See also Christine Fauré and Jacques Guilhaumou, ''Sieyès et le non-dit de la sociologie: du mot à la chose'', in ''Revue d'histoire des sciences humaines'', Numéro 15, novembre 2006: Naissances de la science sociale</ref> Vēlāk, 1838. gadā, neatkarīgā veidā socioloģijas definīciju radīja franču zinātnes filozofs [[Ogists Konts]] (''Auguste Komte''; 1798—1857).<ref>''A Dictionary of Sociology'', Article: Comte, Auguste</ref> Konts izmantoja šo terminu, lai aprakstītu jaunu veidu, kā skatīties uz sabiedrību.<ref>Macionis, Gerber, John, Linda (2010). ''Sociology'' 7th Canadian Ed. Toronto, Ontario: [[Pearson Canada]]. pp. 10.</ref> Konts pirms tam bija izmantojis jēdzienu "sociālā fizika", taču vēlāk jauno terminu izmantoja arī citi, zīmīgākais no tiem — beļģu statistiķis [[Ādolfs Ketlē]] (''Adolphe Quetelet''). Konts centās apvienot [[vēsture]]s, [[psiholoģija]]s un [[ekonomika]]s nozari caur zinātniskās izpratnes prizmu par sociālo sfēru. Rakstot īsi pēc franču revolūcijas, viņš piedāvāja meklēt risinājumus grūtībām sabiedrībā ar socioloģiskā pozitīvisma un epistomoloģikas pieeju, kas aprakstīta darbos "Pozitīvās filozofijas kurss" (1830—1842) un "Pozitīvās politikas sistēma" (1848). Konts ticēja, ka pozitīvistu laikmets iezīmēs pēdējo ēru pēc varbūtējā teoloģiskā un metafiziskā laikmeta cilvēku izpratnes progresā.<ref name="comte"/> Ievērojot cirkulāro atkarību starp teoriju un novērojumu zinātnē, un, klasificējot zinātņu nozares, Kontu var uzskatīt par pirmo zinātnes filozofu modernā šā jēdziena izpratnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://plato.stanford.edu/entries/comte/ |title=Stanford Encyclopaedia: Auguste Comte |publisher=Plato.Stanford.edu |accessdate=2011-11-04}}</ref> [[Attēls:Auguste Comte2.jpg|thumb|upright|[[Ogists Konts]] (1798—1857)]] {{Quotation| Konts deva spēcīgu grūdienu socioloģijas attīstībai, kas nesa augļus vēlākajās 19. gadsimta desmitgadēs. Tas gan nenozīmē, ka franču sociologi, kā, piemēram, [[Emīls Dirkems|Dirkems]] bija viennozīmīgi nodevušies pozitīvisma slavināšanai. Taču, uzstājot uz katras pamatzinātnes disciplīnas tālākas reducēšanas neiespējamību to visvienkāršākajās izpausmēs un iezīmējot zinātņu hierarhiju un uzsverot socioloģiju kā zinātnisko mācību par sociālo fenomenu, Konts nostiprināja socioloģijas nozari starp zinātnēm. Jāpiemin, ka socioloģijas izcelsme meklējama vēl pirms [[Monteskjē]] (''Montesquieu''), piemēram, sākot ar Kondorsē, nemaz nerunājot par Anrī Sensimonu, Konta tiešo priekšteci. Tomēr tieši Konta socioloģijas atzīšana par atsevišķu zinātni ar unikālām pazīmēm uzsvēra Dirkemu par tās radītāju pat par spīti tam, ka Dirkems pats nepieņēma Konta trīs laikmetu ideju un kritizēja viņa pieeju socioloģijai.|Frederiks Koplstons (''Frederick Copleston'') "Filozofijas vēsture: IX Modernā filozofija" 1974. gads|<ref>Copleson, Frederick S.J. [1974] ''A History of Philosophy: IX Modern Philosophy'' (1994). Image Books, New York. pp118</ref>}} [[Attēls:Karl Marx.jpg|thumb|upright|left|[[Kārlis Markss]] (1818—1883)]] Gan [[Ogists Konts]], gan [[Kārlis Markss]] (1818—1883) centās izveidot zinātniski pamatotas sistēmas līdz ar Eiropas [[industrializācija]]s un [[sekularizācija]]s periodu, ņemot vērā dažādas vadošās kustības vēstures un zinātnes filozofijā. Markss noraidīja Konta pozitīvismu taču, mēģinādams izveidot sabiedrības zinātni, tik un tā kļuva pazīstams kā viens no socioloģijas pamatlicējiem, pieaugot šīs nozares atpazīstamībai. Pēc [[Jesaja Berlins|Jesejas Berlina]] (''Isaiah Berlin'') domām, ja kādam ir tiesības tikt uzskatītam par mūsdienu socioloģijas "patieso tēvu", tam jābūt Marksam.<ref>Berlin, Isaiah. 1967. ''Karl Marx: His Life and Environment''. Time Inc Book Division, New York. pp130</ref> {{Quotation| Marksa teorijas galvenais sasniegums bija vienkāršu un vienotu atbilžu sniegšana ar pazīstamiem empīriskiem jēdzieniem uz teorētiskiem jautājumiem, kas visvairāk nodarbināja cilvēku prātus tajā laikā, deducējot vienkāršas praktiskas vadlīnijas bez acīmredzami mākslīgas sasaistes starp teorētiskiem jautājumiem un atbildēm. Socioloģiskā pieeja vēsturiskām un morālām problēmām, par kurām Konts un, pēc viņa, [[Herberts Spensers]] un [[Ipolits Tēns|Tēns]], diskutēja un iezīmēja, kļuva par precīzu un konkrētu mācību vien pēc tam, kad kareivīgs marksisms izdarīja savus secinājumus par degošajiem jautājumiem, tādējādi padarot meklējumus pēc pierādījumiem vēl dedzīgākus un uzmanību metodoloģijai vēl intensīvāku.|[[Jeseja Berlins]], "Kārlis Markss: Viņa dzīve un vide", 1937. gads|<ref>Berlin, Isaiah. [1937] ''Karl Marx: His Life and Environment''. 3rd edition (1967). Time Inc Book Division, New York. pp13-14</ref>}} [[Attēls:Spencer-detail.png|upright|thumb|right|[[Herberts Spensers]] (1820—1903)]] Herberts Spensers (1820—1903) bija viens no visplašāk pazīstamajiem un ietekmīgākajiem 19. gadsimta sociologiem. Ir aprēķināts, ka viņa dzīves laikā pārdots miljons viņa grāmatu, daudz vairāk nekā jebkuran citam tā laika sociologam. Viņa ietekme bija tik izteikta, ka daudzi 19. gadsimta domātāji, ieskaitot [[Emīls Dirkems|Emīlu Dirkemu]] (''Émile Durkheim''), aizstāvēja savas idejas, tās pretnostatot Spensera darbiem. Dirkema "Darba dalīšana sabiedrībā" ir lielā mērā paplašināta diskusija ar Spenseru, no kura socioloģijas pēc daudzu apskatnieku domām Dirkems aizņēmās daudz.<ref name="Émile Durkheim's Division of Labor and the Shadow of Herbert Spencer"/> Būdams arī ievērojams biologs, Spensers ieviesa jēdzienu "izdzīvo stiprākais". Ja marksistu idejas definēja vienu socioloģijas novirzienu, Spensers bija sociālisma kritiķis, kā arī spēcīgs ''laissez-faire'' brīvā tirgus un valdības neiejaukšanās politikas idejas aizstāvis. Viņa idejas ievēroja konservatīvās politikas pārstāvji, jo sevišķi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Anglija|Anglijā]].<ref name="books.google.com"/> === Akadēmiskās disciplīnas pamati === [[Attēls:Emile Durkheim.jpg|thumb|upright|[[Emīls Dirkems]] (1858—1917)]] Formālu akadēmisko socioloģiju nostiprināja [[Emīls Dirkems]] (1858—1917), kas radīja pozitīvismu kā pamatu praktiskai sociālai izpētei. Kaut arī Dirkems noraidīja lielu daļu Konta filozofijas, viņš saglabāja un pilnveidoja tā metodi, atstājot ideju par to, ka sociālās zinātnes ir loģisks turpinājums [[dabaszinātnes|dabaszinātnēm]] cilvēka pasaules izpratnē, un uzstājot uz to, ka sociālajām zinātnēm piemīt tāda pati [[objektivitāte]], racionālisms un pieeja cēloņsakarībām.<ref name="Wacquant"/> Dirkems izveidoja pirmo Eiropas socioloģiajs departamentu [[Bordo Universitāte|Bordo Universitātē]] 1895. gadā, publicējot viņa "Socioloģiskās Metodes likumus" (1895). <!--<ref name="autogenerated2000" /> -->Dirkema izpratnē socioloģiju var raksturot kā "zinātni par institūcijām, to izcelsmi un funkcijām".<ref>Durkheim, Émile [1895] "The Rules of Sociological Method" 8th edition, trans. Sarah A. Solovay and John M. Mueller, ed. George E. G. Catlin (1938, 1964 edition), pp. 45</ref> Dirkema ietekmīgā monogrāfija "Pašnāvība" (1897), gadījuma izpēte par [[pašnāvība|pašnāvību]] izplatību [[katoļi|katoļu]] un [[protestanti|protestantu]] populācijās, nošķīra socioloģisku analīzi no psiholoģijas un filozofijas. Tā arī iezīmēja nozīmīgu devumu strukturālā funkcionālisma teorētiskajam ietvaram. Rūpīgi izpētot pašnāvību statistiku dažādos policijas iecirkņos, viņš mēģināja pierādīt, ka katoļu kopienām ir zemāks pašnāvību līmenis nekā protestantiem, tas ir kaut kas tāds, ko var piedēvēt sociāliem (pretēji individuāliem jeb psiholoģiskiem) cēloņiem. Viņš radīja uzskatu par objektīviem ''[[sui generis]]'' "sociālajiem faktiem", iezīmējot unikālu un empīrisku socioloģijas kā zinātnes izpētes objektu.<ref name="Wacquant"/> Ar šādu pētījumu palīdzību viņš apgalvoja, ka socioloģija varētu noteikt, vai jebkura dotā sabiedrība ir "vesela" vai "patoloģiska" un meklētu sociālās reformas, lai neitralizētu organisko sabrukumu jeb "[[Sociālā anomija|sociālo anomiju]]". Socioloģija strauji attīstījās kā akadēmiska atbilde [[industrializācija]]i, [[urbanizācija]]i, [[sekularizācija]]i, "[[racionalizācija]]i" un citiem pieņemtajiem modernitātes izaicinājumiem.<ref>Habermas, Jürgen, ''[[The Philosophical Discourse of Modernity]]: Modernity's Consciousness of Time'', Polity Press (1990), paperback, {{ISBN|0-7456-0830-2}}, p. 2.</ref> Jaunā nozare sākotnēji dominēja kontinentālajā Eiropā, bet britu antropoloģija un statistika vispārīgi sekoja pa citu pētniecības trajektoriju. Līdz ar 20. gadsimta sākumu daudzi teorētiķi bija aktīvi anglosakšu pasaulē. Daži agrīnie sociologi bija spiesti cieši pieturēties izpētes objekta, kas pārstāvēja ar ekonomikas, [[tiesību zinātne]]s, psiholoģijas un filozofijas nozares, piedēvējot teorijas dažādām disciplīnām. Kopš tās pirmsākuma socioloģijas [[epistemoloģija]]s, metodes un izpētes ietvari ir būtiski paplašinājušies un nošķīrušies.<ref name="Giddens Intro"/> Dirkems, Markss un vācu teorētiķis [[Makss Vēbers]] (''Max Weber''; 1864—1920) tiek visbiežāk dēvēti par trīs galvenajiem sociālās zinātnes arhitektiem.<ref name="Max Weber – Stanford Encyclopaedia of Philosophy"/> [[Herberts Sensers]] (''Herbert Spencer''), Viljams Grahams Samners (''William Graham Sumner''), Lesters Vords (''Lester F. Ward''), [[Vilfredo Pareto]] (''Vilfredo Pareto''), [[Aleksis de Tokjevils]] (''Alexis de Tocqueville''), Verners Zombarts (''Werner Sombart''), [[Torstens Veblens]] (''Thorstein Veblen''), Ferdinands Tennīss (''Ferdinand Tönnies''), Georgs Zimmels (''Georg Simmel'') un Kārlis Manheims (''Karl Mannheim'') arī dažviet akadēmiskajā mācībā tiek minēti kā teorētiskie dibinātāji. Katru no viņiem asociē ar konkrētu teorētisko perspektīvu un orientāciju.<ref name="transformation325"/> {{Quotation|Markss un Engelss mūsdienu sabiedrības rašanos vairāk par visu citu saistīja ar kapitālismu; Dirkemam tā bija saikne ar industrializāciju un tās radīto jaunu sociālu darba dalīšanu; Vēberam mūsdienu sabiedrība bija atšķirīga domāšanas veida rašanās, kuru viņš raksturoja kā racionālu aprēķinu un saistīja ar protestantisma ētiku (aptuveni to pašu, ko Markss un Engelss sauca par "ledainiem egoistiska aprēķina viļņiem"). Kopā šo dižo, klasisko sociologu darbus var dēvēt, Gidensa (''Giddens'') vārdos, par "daudzdimensiju modernitātes institūciju perspektīvu", kas uzsver ne tikai kapitālismu un industrializāciju kā nozīmīgākās modernitātes institūcijas, bet arī uzsvēra "novērošanas" (ar to domājot "informācijas kontroli un sociālo pārraudzību") un "militārās varas" (vardarbības kontroli kara industrializācijas kontekstā) nozīmi.| Džons Heriss (''John Harriss'') "Otrā lielā transformācija? Kapitālisms 20. gadsimta beigās '' 1992|<ref name="transformation325"/>}} === Citu Notikumu attīstība === [[Attēls:Ferdinand Toennies Bueste Husum-Ausschnitt.jpg|thumb|upright|left|Ferdinanda Tennīsa atveidojums Husumā, Vācijā]] Pirmais koledžas kurss ar nosaukumu "Socioloģija" tika pasniegts Savienotajās valstīs toreizējā Jeila Koledžā, kuru 1875. gadā pasniedza Viljams Grahams Samners.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.encyclopedia.com/doc/1O119-Sociology.html |title=Sociology&nbsp;– History of Sociology &#124; Encyclopedia.com: Oxford Companion to United States History |publisher=Encyclopedia.com |accessdate=2010-01-05}}</ref> 1883. gadā Lesters Vards, pirmais Ameriks Socioloģijas asociācijas prezidents, publicēja "Dinamiskā socioloģija — jeb lietišķā sociālā zinātne, balstīta uz statistisko socioloģiju un citām, mazāk sarežģītām zinātnēm", kurā viņš izaicināja brīvā tirgus socioloģiju, kuru piedāvāja [[Herberts Spensers|Spensers]] un Samners.<ref name="books.google.com"/> Varda 1200 lappušu biezā grāmata tika izmantota kā galvenais materiāls daudzos agrīnos socioloģijas kursos Amerikā. 1890. gadā aizsākto, vecāko Amerikas kursu, kas turpinās modernajā tradīcijā Kanzasas Universitātē, vadīja Frenks Blakmars (Frank W. Blackmar).<ref name="University of Kansas Sociology Department Webpage"/> Socioloģijas departamentu [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]] 1892. gadā dibināja Albions Smalls (Albion Woodbury Small), kurš publicēja pirmo socioloģijas mācību grāmatu: ‘’Ievads sabiedrības izpētē’’, 1894. gads.<ref name="uchicago1970"/> Džordžs Herberts Mīds (George Herbert Mead) un Čārlzs Kūlijs (Charles Cooley), kuri iepazinās Mičiganas Universitātē 1891. gadā (līdz ar [[Džons Djūijs|Džonu Djūiju]]), pārcēlās uz Čikāgu 1894. gadā.<ref>Miller, David (2009). George Herbert Mead: Self, Language, and the World. University of Texas Press. {{ISBN|0-292-72700-3}}.</ref> Viņu ietekme aizsāka sociālo psiholoģiju un simbolisko interakcionismu modernajā Čikāgas skolā.<ref>1930: The Development of Sociology at Michigan. pp.3—14 in Sociological Theory and Research, being Selected papers of Charles Horton Cooley, edited by Robert Cooley Angell, New York: Henry Holt</ref> ''Amerikas Socioloģijas žurnālu'' dibināja 1895. gadā, tam sekoja ''Amerikas Socioloģijas asociācija'' (ASA) 1905. gadā.<ref name="uchicago1970"/> Socioloģijas "klasiskajam kanonam" ar Dirkemu un Vēberu priekšgalā, daļēji jāpateicas Talkotam Parsonsam (Talcott Parsons), kuram bieži tiek piedēvēta abu eiropiešu iepazīstināšana Amerikas sabiedrībai.<ref name="camic"/> Parsonss konsolidēja socioloģisko tradīciju un izveidoja Amerikas socioloģijas dienas kārtību tās straujākajā izaugsmes posmā. Socioloģiju Amerikas Savienotajās Valstīs vēsturiski mazāk ietekmēja marksisms, kā tas notika Eiropā, tādēļ līdz pat šai dienai tās pieeja ir vairāk statistiska nekā tas ir Eiropā.<ref>Morrison, Ken. 2006 (2nd ed.) "Marx, Durkheim, Weber", Sage, pp. 1—7</ref> Pirmais socioloģijas departaments Lielbritānijā tika dibināts 1904. gadā Londonas Ekonomikas un Politikas Zinātnes augstskolā (mājvieta Britu Socioloģijas žurnālam).<ref name="British Journal of Sociology Website"/> Leonards Hobhauss (''Leonard Trelawny Hobhouse'') un Edvards Vestermarks (''Edvard Westermarck'') kļuva par disciplīnas lektoriem Londonas Universitātē 1907. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bookrags.com/biography/leonard-trelawny-hobhouse/ |title=Leonard Trelawny Hobhouse |publisher=Bookrags |accessdate=2011-11-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.lse.ac.uk/researchAndExpertise/PioneersOfTheSocialSciences/sociology.aspx/ |title=Pioneers of the social sciences |publisher=The London School of Economics and Political Science |date=2011-09-2011 |accessdate=2012-09-07 |archive-date=2012-10-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121020150944/http://www2.lse.ac.uk/researchAndExpertise/PioneersOfTheSocialSciences/sociology.aspx }}</ref> Hariete Martino (Harriet Martineau), Konta tulce uz angļu valodu, tiek citēta, kā pirmā sieviete socioloģe.<ref>Hill, Michael R. (2002) "Harriet Martineau: theoretical and methodological perspectives" Routledge. {{ISBN|0-415-94528-3}}</ref> 1909. gadā ''Deutsche Gesellschaft für Soziologie'' (Vācijas Socioloģijas asociāciju) dibināja Ferdinands Tennīss un Makss Vēbers kopā ar citiem līdzgaitniekiem. Vēbers dibināja pirmo departamentu Vācijā Ludviga Maksimiliāna Minhenes Universitātē 1919. gadā, prezentējot jaunu un ietekmīgu antipozitīvistu socioloģiju.<ref name="Bendix1"/> 1920. gadā Florians Znaņeckis (''Florian Znaniecki'') izveidoja pirmo departamentu Polijā. ''Sociālās Izpētes institūtu'' Frankfurtes Universitātē, kas vēlāk kļuva par Frankfurtes skolas kritiskās teorijas mājvietu, dibināja 1923. gadā.<ref name="britannica"/> Starptautiska sadarbība socioloģijā aizsākās 1893. gadā, kad Renē Vorms (''René Worms'') dibināja '' Starptautisko Socioloģijas institūtu (Institut International de Sociologie)'', institūciju, kuru vēlāk aizēnoja daudz plašākā Starptautiskā Sociologu Asociācija (ISA), kuru savukārt dibināja 1949. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.isa-sociology.org/ |title=International Sociological Association Website |publisher=Isa-sociology.org |accessdate=2011-11-04}}</ref> == Pozitīvisms un antipozitīvisms == === Pozitīvisms === Galvenais pozitīvisma metodoloģiskais princips ir veikt socioloģiju aptuveni tādā pašā veidā, kā tiek veiktas dabaszinātnes. Uzsvars uz empīrismu un zinātnisko metodi tiecas sniegt pārbaudītu pamatu socioloģiskai izpētei, kas balstīta uz pieņēmumu, ka vienīgās autentiskās zināšanas ir zinātniskas zināšanas un ka pie tām var nonākt vienīgi ar zinātniskas metodoloģijas pozitīvu apstiprinājumu. {{quotation|"Mūsu galvenais uzdevums ir paplašināt zinātnisko racionālismu, attiecinot to uz cilvēku izturēšanos… Tas, kas tiek saukts par mūsu pozitīvismu, ir nekas cits, kā racionālisma sekas."|[[Emīls Dirkems]], ''Socioloģiskās metodes likumi'' (1895)|<ref name="DinW"/>}} Tomēr šis jēdziens jau sen ir zaudējis minēto jēgu: pastāv ne mazāk kā divpadsmit atšķirīgas epistemoloģijas, kuras tiek dēvētas par pozitīvismu.<ref name="Wacquant"/><ref name="Halfpenny"/> Daudzas no šīm pieejām sevi neidentificē kā "pozitīvisma" pārstāves, daļēji tāpēc, ka dažas no tām radās tiešā pretnostatījumā vecākām pozitīvisma izpausmēm, vēl citas pieejas izvairās sevi tā dēvēt, jo laika gaitā jēdziens ieguvis negatīvu pieskaņu<ref name="Wacquant"/> pēc tam, kad tas kļūdaini ticis jaukts ar teorētisko empīrismu. Antipozitīvistu kritikas apjoms radījis nošķīrumu, daudziem noraidot zinātnisko metodi, kamēr citi tiecas labot to, piemērojot 20. gadsimta notikumiem filozofijas zinātnē. Tomēr pozitīvisms (plašāk saprasts kā zinātniska pieeja sabiedrības izpētei) joprojām dominē modernajā socioloģijā, jo sevišķi Savienotajās valstīs.<ref name="Wacquant"/> Loiks Vakvants (Loïc Wacquant) nošķir trīs vadošos pozitīvisma virzienus: Dirkema, Loģikas un Instrumentālo.<ref name="Wacquant"/> Neviens no tiem neatbilst tam, ko savulaik ieteica Konts, kurš bija izteikts aizstāvis striktam (un, iespējams, optimistiskam) dalījumam.<ref name="Classical Statements11"/><ref name="autogenerated2005"/> Kamēr Emīls Dirkems noraidīja lielu daļu no Konta filozofijas, viņš paturēja un pilnveidoja viņa metodi. Dirkems saglabāju domu par to, ka sociālās zinātnes ir loģisks turpinājums dabas zinātnēm cilvēku darbības izpratnē, un uzstāja uz to, lai tās saglabā to pašu objektivitāti, racionālismu un pieeju cēloņsakarībām.<ref name="Wacquant"/> Viņš radīja uzskatu par objektīviem ''sui generis'' " sociālajiem faktiem", iezīmējot unikālu un empīrisku socioloģijas kā zinātnes izpētes objektu.<ref name="Wacquant"/> Pozitīvisma dažādība, kas saglabājusies mūsdienās, tiek dēvēta par ‘’instrumentālo’’ pozitīvismu. Šī pieeja izvairās no epistomoloģiskām un metafiziskām pieejām (tādām, kā sociālo faktu daba), par labu vienkārši saprotamai metodoloģijai, atkārtojamībai, uzticamībai un validitātei.<ref name="Gartell"/> Pozitīvisms vairāk vai mazāk ir sinonīms kvantitatīvai izpētei, tādējādi līdzinoties vecākai pozitīvisma pieejai praksē. Šāda tipa moderno socioloģiju bieži piedēvē [[Pauls Lācersfleds|Paulam Lācersfledam]] (''Paul Lazarsfeld''),<ref name="Wacquant"/> kurš aizsāka plaša mēroga aptauju pētījumus un radīja statistiskās metodes to analīzei. Šo pieeju var piedēvēt tam, ko Roberts Mērtons (''Robert K. Merton'') dēvēja par vidusposma teoriju: teorētiskos apgalvojumus jāvispārina no atsevišķām hipotēzēm un empīriskām regularitātēm nevis otrādi — no abstraktām idejām par sociālo kopumu.<ref name="Boudon"/> === Antipozitīvisms === Pretreakcija sociālajam empīrismam sākās, kad vācu filozofs Hēgelis izteica iebildumus gan pret empīrismu, kuram viņš pārmeta kriticisma trūkumu, gan determinismu, kuru viņš uzskatīja par pārāk mehānisku.<ref name="Classical Statements"/> [[Kārlis Markss]] aizņēmās metodoloģiju no Hēgeļa dialektikas, kā arī noraidīja pozitīvismu par labu kritiskai analīzei, meklējot papildinājumu empīriskai "faktu" vākšanai un ilūziju sagraušanai.<ref name="Classical Statements2"/> Viņš saglabāja uzskatu, ka parādības ir jāpakļauj kritikai nevis vienkāršai dokumentācijai. Agrīnie hermeneitikas pārstāvji, piemēram, Vilhelms Diltejs (''Wilhelm Dilthey'') aizsāka atšķirību uzsvēršanu starp dabas zinātnēm un sociālajām zinātnēm (''Geisteswissenschaft''). Dažādi neokantisma filozofi, fenomenoloģijas un humanitāro zinātņu pārstāvji turpināja tālāk teoretizēt par to, kā sociālās pasaules analīze atšķiras no dabas zinātņu analīzes, ņemot vērā nesamazināmi komplekso sabiedrības dabu, kultūru un esību.<ref>Rickman, H. P. (1960) ''The Reaction against Positivism and Dilthey's Concept of Understanding'', The London School of Economics and Political Science. p307</ref> 20. gadsimta mijā pirmā vācu sociologu paaudze formāli ieviesa metodoloģisko antipozitīvismu, ierosinot domu par to, ka izpētei jākoncentrējas uz cilvēku kultūras normām, vērtībām, simboliem un sociālajiem procesiem, apņēmīgi raugoties uz tiem no subjektīvas perspektīvas. Makss Vēbers uzstāja uz to, ka socioloģiju var brīvi raksturot kā zinātni, jo tā spēj identificēt cēloņsakarības cilvēku "sociālajā rīcībā"— it īpaši starp "ideālajiem tipiem", jeb sarežģītu sociālu fenomenu hipotētiskiem vienkāršojumiem.<ref name="Classical Statements5"/> Kā ne-pozitīvists, Vēbers tomēr tiecās meklēt sakarības, kas nav "vēsturiskas, nemainīgas vai vispārināmas",<ref name="Classical Statements6"/> pēc kurām tiecas dabas zinātnieki. Vācu sociologs, Ferdinands Tennīss, teoretizēja par diviem svarīgiem un abstraktiem jēdzieniem savā darbā "Gemeinschaft and Gesellschaft" (burtiski ''kopiena'' un ''sabiedrība''). Tennīss iezīmēja stingru nodalījumu starp jēdzienu pasauli un sociālo rīcību realitāti: pret pirmo jāizturas aksiomātiski un deduktīvā veidā ("tīrā socioloģija"), kamēr pret otru empīriski un induktīvi ("lietišķā socioloģija").<ref>*Ferdinand Tönnies (ed. Jose Harris), ''Community and Civil Society'', Cambridge University Press (2001), hardcover, 266 pages, {{ISBN|0-521-56119-1}}; trade paperback, Cambridge University Press (2001), 266 pages, {{ISBN|0-521-56782-3}}</ref> [[Attēls:Max Weber 1894.jpg|left|thumb|upright|Makss Vēbers]] {{Quotation|''[Socioloģija ir]'' ... zinātne, kuras uzdevums ir interpretēt sociālo rīcību nozīmi, tādējādi dodot cēloņsakarību skaidrojumu par to, kā notiek rīcība un kādas sekas tā rada. Ar “rīcību” šajā definīcijā jāsaprot cilvēku uzvedību, kuru aģents vai aģenti saskata kā subjektīvi jēgpilnu… jēga, kuru mēs attiecinām var būt a) jēga, kuru tiešām saskatījis individuāls aģents konkrētā vēsturiskā gadījumā vai aptuvena vairāku aģentu vidējā interpretācija, ņemot vērā gadījumu skaitu, vai b) jēga, kura attiecināta uz aģentu vai aģentiem kā tipiem, veidota kā tīra abstrakcija. Nevienā no gadījumiem “jēgu” [jeb “nozīmi”] nevar uzskatīt par kaut ko objektīvi “pareizu” vai “patiesu” pēc metafiziskiem kritērijiem. Šī ir tā atšķirība starp empīriskām rīcības zinātnēm, tādām kā socioloģija un vēsture, un citām jebkāda veida priorām disciplīnām, piemēram, tiesību zinātnes, loģikas, ētikas vai estētikas, kuru mērķis ir atvasināt no izpētes objekta “pareizo” vai “patieso” nozīmi.|[[Makss Vēbers]] ''Sociālās rīcības daba'' 1922. gads|<ref>Weber, Max ''The Nature of Social Action'' in Runciman, W.G. 'Weber: Selections in Translation' Cambridge University Press, 1991. p7.</ref>}} Abi, Vēbers un Georgs Zimmels aizsāka "''Verstehen''" (jeb 'interpretatīvo') metodoloģiju sociālajās zinātnēs; sistemātisku procesu, kurā novērotājs mēģina iejusties konkrētā kultūras grupā jeb starp vietējiem iedzīvotājiem, piekrītot viņu nosacījumiem un ieņemot viņu skatpunktu.<ref>Kaern, Phillips & Cohen. (1990) ''Georg Simmel and Contemporary Sociology''. Springer Publishing. {{ISBN|978-0-7923-0407-4}}. p15.</ref> Tieši ar Zimmela darbiem socioloģija ieguva raksturīpašības, kas to padarīja par kaut ko vairāk kā tikai pozitīvistu datu ieguvi vai plašu, strukturālu likumu determinējošu sistēmu. Būdams samērā nošķirts no akadēmiskās socioloģijas savas dzīves laikā, Zimmels piedāvāja īpatnējas modernitātes analīzes, kas vairāk atgādināja fenomenoloģijas un eksistenciālisma rakstniekus nekā Kontu vai Dirkemu, īpašu uzmanību pievērošot sociālās individualitātes formām un iespējām.<ref name="autogenerated1971"/> Viņa socioloģija iesaistījās neokantisma izpētē par uztveres robežām, uzdodot jautājumu: "Kas ir sabiedrība?", tieši atsaucoties uz Kanta jautājumu: "Kas ir daba?"<ref>Levine, Donald (ed) 'Simmel: On individuality and social forms' Chicago University Press, 1971. p6.</ref> [[Attēls:Simmel 01.JPG|upright|thumb|Georgs Zimmels]] {{Quotation|Modernās dzīves dziļākās problēmas aizsākas indivīda mēģinājumā uzturēt neatkarību un savas eksistences individualitāti pretnostatījumā suverēnas sabiedrības spēkiem, pret vēsturiskā mantojuma smagumu, ārējo kultūru un dzīvesveidu. Šis antagonisms reprezentē modernāko no konfliktiem, kuru vienkāršajam cilvēkam ir jāspēj pārvarēt ar viņa paša fiziskās eksistences dabu. 18. gadsimtā varēja saukt pēc brīvības no visām saitēm, kas attīstījās vēsturiski politikā, reliģijā, ētikā un ekonomikā, lai ļautu vaļu cilvēka, kurš ir līdzvērtīgs visiem, patiesajai dabai attīstīties bez aiztures; 19. gadsimtā varēja censties veicināt, papildus cilvēka brīvībai, viņa individualitāti (kas ir saistīta ar darba dalīšanu) un viņa sasniegumus, kas padara viņu unikālu un nepieciešamu, taču tajā pašā laikā padarot viņu daudzreiz atkarīgāku no citu saistošajām aktivitātēm; Nīče (''Nietzsche'') varēja saskatīt nerimstošu indivīda cīņu kā pamatnosacījumu viņa pilnai attīstītībai, kamēr sociālisms to pašu saskatīja konkurences apspiešanā – taču katrā no šiem gadījumiem darbojās viens un tas pats fundamentālais motīvs, proti, pretošanās indivīda nolīdzināšanai [pret vienādu sabiedrības līmeni], aprīšanai sociāli tehnoloģiskā mehānismā.|Georgs Zimmels ''Lielpilsēta un garīgā dzīve'' 1903|<ref>Simmel, Georg ''The Metropolis and Mental Life'' in Levine, Donald (ed) 'Simmel: On individuality and social forms' Chicago University Press, 1971. p324.</ref>}} == Teorētiskie ietvari == Mūsdienu socioloģijas nozarei teorētiski ir daudz paradigmas.<ref name="Abend">Abend, Gabriel. 2008. "The meaning of 'Theory'."</ref> Modernās socioloģiskās teorijas saknes meklējamas funkcionālisma (Dirkems) un konfliktā centrētu (Markss) sociālo struktūru skaidrojumu vēsturiskajos pamatos, ka arī mikro līmeņa struktūru (Zimmels) un pragmatisma ([[George Herbert Mead|Mīds]]) sociālās mijiedarbes teorijās. Mūsdienu socioloģija saglabā šīs pieejas. Šobrīd socioloģiskām teorijām nav vienojoša pamata, un pastāv tikai neliela vienprātība par to, kādam šim vienojošajam ietvaram vajadzētu būt.<ref name="Abend"/> Tomēr vairākas plašas paradigmas nosedz lielāko daļu socioloģiskās teoretizēšanas. Disciplīnas humanitārajos virzienos, šīs paradigmas tiek dēvētas par sociālo teoriju un tās bieži ir kopīgas ar humanitārajām zinātnēm. Savukārt, disciplīnas galvenajās, zinātniski orientētajās pieejās, kas, galvenokārt, koncentrējas uz dažādu teorētisko perspektīvu kopumu, paradigmas tiek dēvētas par socioloģisko teoriju. Tās ietver socioloģiskā lauka teoriju, jauno institucionālismu, sociālos tīklus, sociālo identitāti, sociālo un kultūras kapitālu, kultūras kognatīvās teorijas un resursu mobilizēšanu. Analītiskā socioloģija ir nepārtraukts mēģinājums sistematizēt daudzas no šīm vidusposma teorijām. === Funkcionālisms === Funkcionālisms, plaša vēsturiska paradigma socioloģijā un antropoloģijā, koncentrējas uz sociālo struktūru kā kopumu un tam nepieciešamo elementu funkcijām. Plaši izplatīta analoģija (kuru popularizēja [[Herberts Spensers]] (''Herbert Spencer'')) ir attiekties pret (sociālām) normām un institūcijām kā orgāniem", kas darbojas, lai uzturētu veselu sabiedrības "organismu".<ref name="Sociology beyond societies: mobilities for the twenty-first century"/> Šī perspektīva bija netieši iekļauta Konta socioloģiskajā pozitīvismā, taču to teorētiski izkopa Dirkems, atsaucoties uz novērojamiem strukturālajiem likumiem. Funkcionālismam ir arī antropoloģisks pamats, atrodams teorētiķu [[Marsels Moss|Marsela Mosa]] (''Marcel Mauss''), Broņislava Maļinovska (''Bronisław Malinowski'') un [[Alfrēds Redklifs-Brauns|Redklifa-Brauna]] (''Radcliffe-Brown'') darbos. Tieši Redklifa-Brauna darbos radās priedēklis "strukturāls".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.as.ua.edu/ant/Faculty/murphy/function.htm |title=Department of Anthropology College of Arts and Sciences The University of Alabama: Anthropological theories |publisher=As.ua.edu |accessdate=2011-11-04 |archive-date=2011-11-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111105202737/http://www.as.ua.edu/ant/Faculty/murphy/function.htm }}</ref> Klasisko funkcionālisma teoriju vispārīgi vieno tās tendence izmantot bioloģijas analoģijas un sociālās evolūcijas ideju. Kā raksta Entonijs Gidenss (''Anthony Giddens''): "Funkcionālistu doma, sākot ar Kontu, ir īpaši raudzījusies bioloģijas zinātnes virzienā, kā vistuvāko un atbilstošāko modeli sociālajai zinātnei. Bioloģija ir tikusi izmantota kā vadlīnija sociālo struktūru un funkciju konceptualizēšanā, un evolūcijas procesu analīzē, izmantojot adaptāciju… funkcionālisms liek spēcīgu uzsvaru uz sociālās pasaules pirm-svarīgumu pār individuālām sastāvdaļām (proti, iekļautajiem aktoriem, cilvēku subjektiem)."<ref>Giddens, Anthony "The Constitution of Society" in ''The Giddens Reader'' Philip Cassell (eds.) MacMillan Press pp.88</ref> === Konflikta teorija === Funkcionālisms koncentrējas tikai uz vispārinātu perspektīvu, kurā veikt sociālo zinātni. Metodoloģiski, tā principi visbiežāk kontrastē tām pieejām, kas uzsvaru liek uz "mikro" līmeni, piemēram, interpretīvisms vai simboliskais interakcionisms. Funkcionālisma uzsvars tiek likts uz "saskaņotām sistēmām", tomēr šai pieejai ir savi politiskie ierobežojumi. Tādēļ funkcionālistu teorijas bieži pretnostatītas "konflikta teorijām", kuras kritizē visaptverošo sociālpolitisko sistēmu vai liek uzsvaru uz konkrētu grupu [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]]. Dirkema un Marksa darbi vislabāk raksturo politiskās, kā arī teorētiskās, atšķirības starp funkcionālistu un konflikta pieejām: {{Quotation|Tiekšanās pēc civilizācijas, kas iespējama ārpus sasaistes ar apkārt esošo vidi novedīs pie nezūdami slimas sabiedrīas, kurā mēs dzīvojam. Sabiedrisko darbību nevar iedrošināt aiz sociālā organisma nosacījumu robežas, neapdraudot veselību.|Emīls Dirkems, ''Darba dalīšana sabiedrībā'' 1893. gads|<ref>Durkheim, Émile ''The Division of Labor in Society'' [1893] LA Coser: New York: The Free Press, 1984</ref>}} {{Quotation| Līdz šim esošā sabiedrības vēsture ir šķiru cīņas vēsture. Brīvcilēks un vergs, patricietis un plebejs, kungs un kalps, ģildes vadītājs un ierindas strādnieks, citiem vārdiem – apspiedējs un apspiestais, stāvēja nebeidzamā opozīcijā viens otram, balstīta uz nepārstrauktu, tad apslēptu, tad atklātu cīņu, cīņu, kura katru reizi noslēdzās vai nu revolucionārā sabiedrības kopuma pār-konstitūcijā, vai izaicinošās šķiras sagrāvē.|[[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]], ''Komunistiskās partijas manifests'' 1848. gads|<ref>Marx and Engels, ''The Communist Manifesto'', introduction by Martin Malia (New York: Penguin group, 1998), pg. 35 {{ISBN|0-451-52710-0}}</ref> }} === 20. gadsimta sociālā teorija === [[Attēls:Anthony Giddens at the Progressive Governance Converence, Budapest, Hungary, 2004 October.jpg|thumb|upright|150px|left|Entonijs Gidenss]] Funkcionālistu kustība savus ziedu laikus sasniedza 1940. un 1950. gados, un sasniedzot 1960. tā piedzīvoja strauju norietu.<ref name="Coakley"/> Iestājoties 1980. gadiem, funkcionālismu Eiropā aizstāja konfliktorientētas pieejas.<ref name="Slattery"/> Kaut arī dažas no kritiskajām pieejām guva popularitāti arī Savienotajās valstīs, vairākums disciplīnas pārstāvju pievērsās uz dažādām empīriski orientētām vidusposma teorijām bez vienas visaptverošas teorētiskās orientācijas. Daudzi disciplīnas pārstāvji, funkcionālismu šodien uzskata par "tikpat mirušu kā dodo".<ref name="Barnes"/> 1960. gados, zūdot funkcionālisma un marksisma ietekmei, valodnieciskie un kultūra pagriezieni noveda pie jaunu sociālo zinātņu kustību pārbagātības: "Saskaņā ar Gidensu, ortodoksālo konsensusu, kuru likvidēja 1960. un 1970. gados kā kopīgu pamatu (disciplīnām), un kuru dalīja citādi konkurējošas perspektīvas, aizstāja grūti aptverama konkurējošu perspektīvu dažādība. Šī sociālo teoriju 3. "paaudze" iekļauj fenomenoloģijas iedvesmotas pieejas, kritisko teoriju, etnogrāfisko metodoloģiju, simbolisko interakcionismu, strukturālismu, post-strukturālismu, un teorijas, kuras rakstītas hermeneitikas tradīcijās un vienkāršās valodas filozofijā."<ref>Cassell, Philip ''The Giddens Reader'' (1993) The Macmillan Press Ltd, pp. 6</ref> Strukturālisma kustība aizsākās no [[Ferdināns Sosīrs|Ferdināna Sosīra]] (''Ferdinand de Saussure'') lingvistiskās teorijas un to vēlāk paplašināja tādi sociālie zinātnieki kā Klods Levī-Stross (''Claude Lévi-Strauss''). Šajā kontekstā, "struktūra" nozīmē nevis "sociālo struktūru", bet gan semiotisko izpratni par cilvēku kultūru kā zīmju sistēmu. Var ieskicēt četrus centrālos strukturālisma principus: Pirmkārt — struktūras ir tas, kas nosaka kopuma struktūru. Otrkārt, strukturālisti tic, ka katrai sistēmai ir struktūra. Treškārt, strukturālisti ir ieinteresēti "strukturālos" likumos, kas skaidro līdzās pastāvēšanu nevis pārmaiņas. Visbeidzot, struktūras ir "reālas lietas" zem virsmas jeb jēgas ārienes.<ref>Assiter, A 1984, 'Althusser and structuralism', The British journal of sociology, vol. 35, no. 2, Blackwell Publishing, pp.272—296.</ref> Post-strukturālistu pieeja tiecās noraidīt "humanitāros" pieņēmumus sociālās teorijas izpētē.<ref>Giddens, Anthony "The Constitution of Society" in ''The Giddens Reader'' Philip Cassell (eds.) MacMillan Press pp.89</ref> [[Mišels Fuko]] sniedz spēcīgu kritiku '' cilvēkzinātņu arheoloģijā'', tiesa gan Hābermāss (Habermass) un [[Ričards Rortijs]] abi norādījuši, ka Fuko tikai nomaina vienu pieejas sistēmu pret citu.<ref>Jürgen Habermas. ''Taking Aim at the Heart of the Present'' in Hoy, D (eds) 'Foucault: A critical reader' Basil Blackwell. Oxford, 1986.</ref><ref>Richard Rorty. ''Foucault and Epistemology'' in Hoy, D (eds) 'Foucault: A critical reader' Basil Blackwell. Oxford, 1986.</ref> Šo intelektuāļu diskusija iezīmē pēdējo gadu tendenci pārsegties dažādām socioloģijas un filozofijas skolām. Antihumanitārā pozīcija tiek asociēta ar "postmodernismu" jēdzienu izmantotu konkrētos kontekstos, lai aprakstītu ēru vai fenomenu, kuru dažreiz izprot arī kā '' metodi ''. == Struktūra un aģenti == Socioloģijā notiek nepārtrauktas ontoloģiskas debates par struktūru un aģentu (''agency'') lomu: "Kas nosaka indivīda uzvedību — sociālā struktūra vai cilvēku pašnostāja?" Šajā kontekstā "pašnostāja" nozīmē indivīda spēju rīkoties neatkarīgi un pieņemt brīvas izvēles, kamēr 'struktūra' saistīta ar faktoriem, kuri ierobežo vai ietekmē indivīdu rīcību (piemēram, sabiedrības šķira, reliģija, dzimte, tautība u.c.). Diskusijas par struktūru un aģentu lomu saistītas ar centrālo socioloģijas epistemoloģiju ("No kā ir veidota sociālā pasaule?", "Kas ir cēlonis sociālajā pasaulē, kas ir sekas?").<ref name="The Constitution of Society"/> Skepse pret struktūrām un aģentiem ir attīstīta daudzdimensiju teorijās, visspilgtākās no tām ir Talkota Parsonsa rīcības teorija un Entonija Gidensa struktūru teorija. == Izpētes metodoloģija == Socioloģiskās izpētes metodes var iedalīt divās plašās kategorijās: * Kvantitatīvā pieeja mēra sociālos fenomenus ar pārbaudāmiem pierādījumiem, kas bieži paļaujas uz daudzu gadījumu statistisko analīzi (vai arī ar nolūku veidotiem eksperimentiem), lai radītu ticamus un uzticamus apgalvojumus; * Kvalitatīvā pieeja uzsver sociālo fenomenu izpratni caur tiešu novērojumu, saskarsmi ar iesaistītajiem, teksta analīzi un runā par kontekstuālu un subjektīvu precizitāti pār vispārinātību (kvantitatīviem secinājumiem). Sociologi ir iedalīti divās nometnēs, katra no tām atbalsta konkrētu izpētes tehniku. Šie disputi ir saistīti ar epistemoloģiskām debatēm pašā sociālās teorijas kodolā. Kaut arī ļoti atšķirīgas daudzos aspektos, gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā pieeja sevī iekļauj sistemātisku mijiedarbi starp teoriju un datiem.<ref name="Methods"/> Kvantitatīvās metodes ieņem vadošo lomu socioloģijā, jo sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="Wacquant"/> Disciplīnas divos visvairāk citētajos žurnālos, kvantitatīvās izpētes raksti vēsturiski ir sastopami divreiz biežāk.<ref name="Hunter"/> (No otras puses vairums rakstu lielākajā britu žurnālā ir kvalitatīvi). Lielākā daļa sociālās izpētes mācību grāmatu ir rakstītas no kvantitatīvās perspektīvas<ref name="Hanson"/> un pats jēdziens "metodoloģija" ir biežs sinonīms "statistikai." Praktiski visas socioloģijas doktorantūras studijas ASV pieprasa statistisko metožu apmācību. Kvantitatīvo pētnieku radītie darbi arī biežāk tiek uzskatīti par "uzticamiem" un "neaizspriedumainiem" vairumā sabiedrības,<ref name="gm"/> tomēr šos spriedumus joprojām izaicina antipozitīvisti.<ref name="gm"/> Metodes izvēle lielākajā daļā gadījumu ir atkarīga no tā, ko pētnieks vēlas izpētīt. Piemēram, pētnieks, kurš vēlas iegūt vispārināmu statistiku par populāciju var izsūtīt aptaujas anketas reprezentatīvai populācijas izlasei. Un pretēji — pētnieks, kurš tiecas pēc indivīda sociālās rīcības pilnas, kontekstuālas izpratnes var izvēlēties etnogrāfiskus dalībnieku novērojumus vai atvērto jautājumu intervijas. Pētījumi bieži apvienos abas metodes, lai veiktu "triangulēšanu, daudzstratēģiju dizainu. Piemēram, kvantitatīva izpēte var tikt veikta, lai gūtu statistisku priekštatu par pētāmo tēmu vai mērķa grupu, kuru pēc tam apvieno ar kvalitatīvām intervijām, lai noteiktu aģentu lomu un nozīmi.<ref name="Methods"/> === Izlases veidošana === [[Attēls:Planche de Galton.jpg|thumb|200px|Pupiņu mašīnu radīja agrīnās sociālās izpētes metodoloģijas veidotājs Sers [[Francis Galton|Franciss Galtons (Francis Galton)]], lai demonstrētu normālsadalījumu, kas ir svarīgs kvantitatīvo hipotēžu pārbaudē.]] Kvantitatīvās metodes bieži tiek izmantotas, lai uzdotu jautājumus par plašu populāciju, padarot iedzīvotāju skaitīšanu vai arī pilnīgu iedzīvotāju uzskaiti par nesasniedzamu (metodi parastos apstākļos). Tādējādi "izlase" veido apstrādājamu populācijas apakšgrupu. Kvantitatīvā izpētē statistiku izmanto, lai veidotu vispārinājumus, kas izdarīti no izlases, un tos attiecinātu uz visu populāciju. Aptaujājamā kopuma izveidi sauc par "izlases veidošanu". Kaut arī parasti vislabākais variants izlases veidošanā ir nejaušā izlase, tiek izmantota arī stratificētās izlases veidošana gadījumos, kad sabiedrības apakšgrupas ir specifiskas. Pretēji nejaušajai, dažreiz rodas nepieciešamība pēc ne-varbūtības (ne nejaušas) izlases, piemēram, ērtākās izlases vai "sniega bumbas", kurās pētnieki vēršas pie tuvākajiem respondentiem, kas tos noved pie nākamajiem respondentiem.<ref name="Methods"/> === Metodes === {{nepilnīgs saraksts}} * Arhīvu izpēte jeb vēsturiskā metode: sniedzas pēc otršķirīgiem datiem, kas atrodami vēstures arhīvos un ierakstos, piemēram, biogrāfijās, memuāros, žurnālos u.c. * [[Satura analīze]]: interviju un citu tekstu satura sistemātiska analīze. Bieži dati tiek "kodēti" kā daļa no "pētījumā pamatotās" teorijas pieejas, izmantojot kvalitatīvu datu analīzes (QDA) programmatūru, piemēram, NVivo,<ref>Martin, Patricia Yancey, Turner, Barry A.. (1986). "Grounded Theory and Organizational Research". ''The Journal of Applied Behavioral Science'', 22(2), 141. Retrieved June 21, 2009, from ABI/INFORM Global database. (Document ID: 1155984).</ref> Atlas.ti, vai QDA Miner. * Eksperimentālā izpēte: pētnieks izolē vienu sociālu procesu un atkārto to laboratorijā (piemēram, radot situāciju, kurā var rasties neapzināti dzimumu priekštatu aizspriedumi), tiecoties noteikt vai konkrēta sociāla mainīgā vērtība var izraisīt pārmaiņas vai būt atkarīga no citiem mainīgajiem (piemēram, novērojot vai cilvēku jūtas attiecībā uz tradicionālajām dzimumu lomām var tikt manipulētas, iedarbinot kontrastējošus stereotipus).<ref name="Jost"/> Dalībnieki tiek nejauši atlasīti grupās, kur viņi kalpo kā kontroles mehānisms—tie kā atskaites punkts tiek salīdzināti ar atkarīgo mainīgo [citām grupām], tiesa gan viņi nenonāk tiešā saskarsmē ar atkarīgajiem mainīgajiem vai arī tiek izmantoti gan atkarīgie, gan kā neatkarīgie mainīgie. Nejaušības pieeja ļauj pētniekam būt drošam, ka jebkura atšķirība starp grupām ir manipulācijas rezultāts. * Garengriezuma pētījums: paplašināta konkrēta cilvēka vai grupas izpēte ilgstošā laika posmā. * Novērojums: izmantojot maņu datus, pētnieks iegūst informācijas ierakstus par sociālajiem fenomeniem vai uzvedību. Novērojuma tehnikas var iekļaut vai neiekļaut piedalīšanos. Piedalīšanās novērojumā, pētnieks dodas veikt lauka darbu (piemēram kopienā vai darba vietā) un piedalās lauka aktivitātēs ilgstošā laika posmā, lai iegūtu padziļinātu izpratni par pētāmo lauku.<ref>Macionis, J., and Gerber, L. (2010). Sociology, 7th edition. Toronto, Ontario: Pearson Canada Inc.. pp. 42</ref> Dati, kas iegūti ar šādu tehniku var tikt analizēti gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. * Anketēšana: pētnieks iegūst datus, izmantojot intervijas, anketas vai līdzīgu sniegumu no cilvēku kopuma izlases, kas iegūti no interesējošās sabiedrības daļas. Anketas jautājumi intervijā vai aptaujā var būt gan atvērti, gan slēgti.<ref>Macionis, Gerber, John, Linda (2010). Sociology 7th Canadian Ed. Toronto, Ontario: Pearson Canada Inc.. pp. 40</ref> Dati no aptaujām parasti tiek analizēti statistiski ar datorprogrammu palīdzību. === Skaitļošanas socioloģija === [[Attēls:Sna large.png|thumb|160px|left|Sociālā tīkla diagramma: indivīdi (jeb "mezgli") saistīti ar attiecībām.]] Sociologi arvien biežāk izmanto intensīvu aprēķinu metodes, lai analizētu un modelētu sociālus fenomenus.<ref name="Blackwell">{{enciklopēdijas atsauce |year=2007 |title=Computational Sociology |last=Bainbridge |first=William Sims |encyclopedia=Blackwell Encyclopedia of Sociology |publisher=Blackwell Reference Online |url=http://www.sociologyencyclopedia.com/subscriber/tocnode?id=g9781405124331_chunk_g97814051243319_ss1-85 |doi=10.1111/b.9781405124331.2007.x |editor=Ritzer, George |isbn=978-1-4051-2433-1 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Izmantojot datorsimulācijas, [[mākslīgais saprāts|mākslīgo saprātu]], tekstu analīzi, kompleksas statistiskās metodes un jaunas analītiskās pieejas, piemēram, sociālo tīklu un sociālo seku, skaitļošanas socioloģija izstrādā un testē kompleksu sociālo procesu teorijas ar pakāpenisku sociālās mijiedarbes modelēšanu.<ref name="MW"/> Kaut arī izpētes objekts un metodoloģijas sociālajā zinātnē atšķiras no tām, kuras izmanto dabas zinātne vai datorzinātne, vairākas no pieejām, ko izmanto modernajā sociālajā simulācijā, sākotnēji cēlušās no fizikas un mākslīgā intelekta izpētes laukiem.<ref name="Artificial Societies"/><ref name="Cooperation"/> Un otrādi, dažas no pieejām, kas aizsākušās skaitļošanas socioloģijā, ir pārnestas uz dabas zinātņu lauku, piemēram, tīklu centralitātes mērījumi no sociālo tīklu analīzes un tīklu zinātnes. Saistītajā literatūrā skaitļošanas socioloģija nereti tiek saistīta ar sociālās komplicētības izpēti.<ref name="The Computer as Laboratory: Toward a Theory of Complex Adaptive Systems"/> Tādi sociālas komplicētības jēdzieni kā kompleksās sistēmas, nelineārie starpsavienojumi starp makro un mikro procesiem, un rašanās, ir kļuvuši par skaitļošanas socioloģijas vārdnīcas sastāvdaļām.<ref name="Methodological Implications of Complex Systems Approaches to Sociality: Simulation as a Foundation for Knowledge"/> Praktisks un labi pazīstams piemērs ir skaitļošanas modeļa izveide, kas atveido "mākslīgu sabiedrību", ar kura palīdzību pētnieki var analizēt sociālās sistēmas struktūru.<ref name="SfSS1"/><ref name="Generative"/> === Sociālās izpētes praktiskais lietojums === Sociālā izpēte informē politiķus un politikas veidotājus, izglītotājus, pilsētu plānotājus, likumdevējus, ierēdņus, nekustamā īpašuma izstrādātājus, biznesa līderus, vadītājus, sociālos darbiniekus, nevalstisko un bez-peļņas organizāciju pārstāvjus, kā arī cilvēkus, kas ieinteresēti sociālo problēmu pārvarēšanā. Pastāv plaša pārklāšanās starp sociālo izpēti, [[tirgdarbība]]s pētījumiem un citām statistikas disciplīnām. == Socioloģijas novirzieni == * '''Sociālā organizācija''' ir dažādu institūciju, sociālo grupu, sabiedriskās noslāņošanās, sociālās mobilitātes, birokrātijas, etnisko grupu un attiecību, un citu līdzīgu objektu tādu kā izglītība, politika, reliģija, ekonomika u. c. izpēte. * '''Sociālā psiholoģija''' ir cilvēka dabas, kā grupu dzīves, sociālo attieksmju, kolektīvās uzvedības un personības veidošanās izpēte. Tā pēta grupu dzīvi un indivīda raksturiezīmes, attieksmes, grupu dzīves ietekmētu ticību, un skata cilvēku attiecībā pret apkārtējām grupām. * '''Sociālās pārmaiņas un dezorganizācija''' ir izpēte, kura nodarbojas ar kultūras pārmaiņu, sociālo attiecību un pārrāvumu vai sabrukumu sabiedrībā pētniecību, kā arī citām pastāvošām problēmām, piemēram, jauniešu noziedzība, kriminalitāte, psihotropo vielu atkarība, ģimenes konflikti, šķiršanās, populācijas problēmas un citām tamlīdzīgām problēmām. * '''Cilvēku ekoloģija''' pēta konkrētas populācijas dabu un uzvedību attiecībā pret grupu pastāvošajām sociālajām institūcijām. Piemēram, šāda veida studijas ir parādījušas psihisko slimību, kriminalitātes, pārkāpumu, prostitūcijas un narkotiku atkarību pieaugumu pilsētu centros un citās augsti attīstītās vietās. * '''Populācija vai demogrāfija''' pēta populācijas lielumu, sastāvu, pārmaiņas un kvalitāti, un to, kā šie rādītāji ietekmē ekonomiku, politiku un sociālo sistēmu. * ''Socioloģiskā teorija'' un nodarbojas ar grupu dzīves teoriju pielietojamību un noderību cilvēka vides regulēšanā, tā iekļauj teoriju radīšanu un pārbaudi kā pamatu prognozēm un cilvēka sociālās vides kontrolei. * '''Lietišķā socioloģija''' lieto tīras socioloģiskas izpētes secinājumus par dažādām darbības jomām, piemēram, kriminoloģijas, sociālā darba, kopienu veidošanos, izglītību, industriālajām attiecībām, laulību, etniskajām attiecībām, ģimeņu konsultācijām un citiem dzīves aspektiem un ikdienas dzīves problēmām.<ref>"What Is Applied Sociology?" Applied Sociology. Web. 21 Feb. 2012. <http://www.appliedsoc.org/applied-sociology/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140612171514/http://www.appliedsoc.org/applied-sociology/ |date={{dat|2014|06|12||bez}} }}></ref> == Mērogs un temati == === Kultūra === [[Attēls:AdornoHorkheimerHabermasbyJeremyJShapiro2.png|thumb|Makss Horkheimers (pa kreisi, tuvplānā), Teodors Adorno (pa labi, tuvplānā) un Jurgens Hābermāss (pa labi, fonā), 1965. gads]] Zimmelam kultūra nozīmēja "indivīdu kultivāciju caur ārēju spēku aģentūru, kuru vēstures gaita padarījusi objektīvu".<ref name="autogenerated1971"/> Kaut arī agrīnie teorētiķi, piemēram, [[Emīls Dirkems|Dirkems]] un [[Marsels Moss]] bija ietekmīgi kultūras antropoloģijā, kultūras sociologi kopumā bija nodarbināti ar modernās (nevis primitīvās jeb senās) sabiedrības izpēti. Kultūras socioloģija dažreiz ir empīriska, priekšroku dodot hermeneitikskai vārdu, artefaktu un simbolu analīzei. Izpētes lauks ir cieši saistīts ar kritisko teoriju, attiecīgi Teodoru Adorno (''Theodor W. Adorno''), Valteru Benjaminu (''Walter Benjamin'') un citiem Frankfurtes skolas pārstāvjiem. Brīvi nošķirtas no socioloģijas ir kultūras studijas. Birmingemas skolas teorētiķi, tādi kā Ričards Hogarts (''Richard Hoggart'') un Stjuarts Hols (''Stuart Hall'') apšaubīja iedalījumu starp "ražotājiem" un "patērētājiem", kuri redzami agrākajā teorijā, uzsverot to savstarpību tekstu veidošanā. Kultūras studijas tiecas izpētīt pētījumu objektus to kultūras prakses un tās attiecību ar varu ziņā. Piemēram, subkultūras (tādas, kā baltādainā strādnieku šķiras jaunatne Londonā) apskatītu grupas sociālās prakses to attiecībā ar dominējošo šķiru. 1960. gadu "kultūras pagrieziens" aizsāka strukturālistu un tā dēvēto postmoderno pieeju sociālajās zinātnēs, piešķirot kultūrai daudz lielāku nozīmi socioloģijas dienas kārtībā. === Kriminalitāte, deviance, likums un sods === Kriminologi analizē kriminālo darbību dabu, cēloņus un kontroli, sniedzoties pēc metodoloģijām no socioloģijas, psiholoģijas un biheiviorisma zinātnēm. Deviances socioloģija koncentrējas uz rīcību un uzvedību, kas pārkāpj normas, iekļaujot gan formāli pieņemtos likumus (citiem vārdiem, noziedzība) gan neformālās kultūras normas. Sociologu ziņā ir pētīt, kādēļ šādas normas pastāv, kā tās mainās laika gaitā un kā tās tiek uzspiestas, bez aizspriedumiem un bez nosodošas attieksmes. Deviances jēdziens ir centrāls modernajā strukturālajā funkcionālismā un sistēmu teorijā. Roberts Mērtons (''Robert K. Merton'') radīja deviances topoloģiju, kā arī iesakņoja jēdzienus "parauguzvedība", "neparedzētas sekas" un "pašpiepildīgs paredzējums (‘’self-fulfilling prophecy’’)".<ref name="Robert K. Merton Remembered"/> Likumu izpēte spēlēja nozīmīgu lomu klasiskās socioloģijas izveidē. Dirkems slaveni aprakstīja likumu kā sociālās solidaritātes "redzamo simbolu".<ref>Banakar, Reza (2009) "Law Through Sociology's Looking Glass: Conflict and Competition in Sociological Studies of Law" in "The new ISA handbook in contemporary international sociology: Conflict, Competition, and Cooperation", Ann Denis, Devorah Kalekin-Fishman, eds., (London: Sage). An e-copy available at [http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=1327025 papers.ssrn.com]</ref> Likumu socioloģija attiecināma gan kā socioloģijas apakšnozare, gan kā pieeja tiesību zinātņu studijās. Likumu socioloģija apvieno dažādus izpētes laukus, kuri pēta likumu mijiedarbi ar citiem sabiedrības aspektiem, piemēram, tiesību institūciju attīstību un likumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrībā un otrādi. Piemēram, nesen veikts ietekmīgs darbs šajā jomā, pamatojoties uz statistisko analīzi, secināja, ka cietumsodu pieaugums ASV pēdējo 30 gadu laikā ir izskaidrojums ar izmaiņām likumā un pārvaldē nevis ar reālu noziedzības palielināšanos; un, ka šis pieaugums nozīmīgi ietekmē sabiedrības noslāņojuma saglabāšanos.<ref name="Western"/> === Ekonomikas socioloģija === Jēdzienu "ekonomikas socioloģija" 1879. gadā pirmo reizi izmantoja [[Viljams Stenlijs Dževonss]] (''William Stanley Jevons''), to vēlāk precizēja Dirkema, Vēbera un Zimmela darbi laika posmā no 1890. — 1920. gadam.<ref name="princeton1"/> Ekonomikas socioloģija radās kā jauna pieeja ekonomisko fenomenu analīzei, piešķirot uzsvaru šķiru attiecībām un modernitātei kā filozofiskam konceptam. Attiecības starp kapitālismu un modernitāti ir būtiskas, iespējams, to vislabāk demonstrē Vēbera ''[[Protestant Ethic and the Spirit of Capitalism|Protestantiskā ētika un kapitālisma gars]]'' (1905) un Zimmela ''Naudas filofozija'' (1900). Mūsdienu perioda ekonomikas socioloģija, kas pazīstama arī kā jaunā ekonomikas socioloģija, tika nostiprināta 1985. gadā ar Marka Granovetera (''Mark Granovetter'') darbu "Ekonomiskā rīcība un Sociālā Struktūra: Iegultības problēma". Šis darbs izstrādāja iegultības (''embeddedness'') jēdzienu, kurš nosaka to, ka ekonomiskās attiecības starp indivīdiem un uzņēmumiem notiek sociālo attiecību ietvaros (tādējādi sociālās attiecības strukturē ekonomiskās attiecības, kā arī plašākas sociālās struktūras, kuru posmā ietilpst šīs attiecības). Sociālo tīklu analīze ir bijusi primārā metodoloģija šī fenomena izpētē. Granovetera teorija par vājo saišu un Ronalda Burta (''Ronald Burt'') jēdziens par strukturālajiem caurumiem (holes) ir divi visplašāk zināmie teorētiskie pienesumi šajā laukā. === Vide === Vides socioloģija pēta cilvēku mijiedarbi ar dabisko apkārtni, tipiski uzsverot cilvēka dimensiju vides problēmās, šo problēmu sociālo ietekmi un centienus tās risināt. Līdzīgi kā ar citiem socioloģijas apakšlaukiem, studijas vides socioloģijā var būt vienā vai vairākos analīzes līmeņos, sākot ar globālu (pasaules-sistēmas) un beidzot ar vietēju, sabiedrisku līdz individuālu līmeni. Uzmanība tiek arī pievērsta procesiem, ar kuru palīdzību vides problēmas kļūst cilvēkiem ''zināmas'' un ''definētas''. === Izglītība === Izglītības socioloģija ir mācība par to, kā izglītības institūcijas nosaka sociālās struktūras, pieredzes un citus rezultātus. Tā galvenokārt ir nodarbināta ar skolu sistēmām modernajās rūpnieciskajās sabiedrībās.<ref name="Dictionary"/> Klasiskais 1966. gada Džeimsa Kolmena (''James Samuel Coleman'') pētījums šajā laukā, pazīstams kā "Kolmena ziņojums", analizēja 150 00 studentu sniegumu un noskaidroja, ka studentu izcelsme un sociālekonomiskais statuss ir daudz svarīgāki, nosakot izglītības rezultātus, nekā mērītās atšķirības skolu resursos (citiem vārdiem — izmaksas uz vienu cilvēku).<ref name="Hanushek"/> Pretrunas par "skolu efektiem", kurus aizdedza šis pētījums, turpinās joprojām. Tas arī atklāja to, ka sociāli nelabvēlīgo aprindu melnādainie studenti ieguva vairāk no mācīšanās dažādu rašu klasēs, kas bija katalizators "atsegregējošai pārvadāšanai" (''desegregation busing'') Amerikas publiskajās skolās (melnādaino skolēnu transportēšanas plānošana, lai novērstu sabiedrības [[Segregācija|segregāciju]]). === Ģimene, dzimte un seksualitāte === [[Attēls:WomanFactory1940s.jpg|thumb|left|200px|"Rouzija Kniedētāja" bija ikonisks Amerikas mājas frontes simbols un nošķiršanās no tradicionālajām dzimumu lomām piespiedu kārtā kara apstākļos.]] Ģimene, [[dzimte (socioloģija)|dzimte]] un seksualitāte veido plašas studiju tēmas daudzos socioloģijas apakšlaukos. Ģimenes socioloģija pēta ģimeni kā institūciju un socializācijas vienību, īpašu uzmanību pievēršot salīdzinoši modernas vēstures parādībai — nukleārai ģimenei un tā atšķirīgajām dzimtes lomām. Arī priekšstats par "bērnību" ir nozīmīgs (‘’jauns’’ priekšstats sabiedrībā). Kā viena no vairākām vienkāršām institūcijām, kurai var lietot socioloģisku perspektīvu, ģimenes socioloģija nereti ir sastopama ievadkursos akadēmiskajās mācību programmās. Feminisma socioloģija, no otras puses, ir normatīvs apakšlauks, kas novēro un kritizē dzimtes un seksualitātes kultūras kategorijas, jo īpaši attiecībā pret varu un [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]]. Feminisma teorijas galvenais uzsvars tiek likts un patriarhātu un sistēmisku sieviešu apspiestību, kas saskatāma daudzās sabiedrībās gan maza mēroga mijiedarbē, gan plašāka mēroga sabiedrības struktūrās. Feminisma socioloģija analizē arī to, kā dzimte saslēdzas ar rasi un šķiru, lai radītu un turpinātu sociālo nevienlīdzību.<ref>Bose,Christine. 2012. "Intersectionality and Global Gender Inequality" Gender & Society 26(1): 67-72</ref> "Tas, kā novērtēt atšķirības sievišķības un vīrišķības definīcijās un dzimuma lomu dažādās sabiedrībās un vēstures posmos" arī ir būtiski.<ref>{{publikācijas atsauce | title = The Role of Religion and Spirituality in Mental and Physical Health | journal = Current Directions in Psychological Science | date = Feb 2001 | first = Kevin S. | last = Seybold | coauthors = Peter C. Hill | volume = 10 | issue = 1 | pages = 21—24 | doi = 10.1111/1467-8721.00106}}</ref> Dzimtes sociālā psiholoģija no otras puses, izmanto eksperimentālas metodes, lai atklātu dzimtes stratifikācijas mikro-procesus. Piemēram, viens nesens pētījums parādījis kā ''[[Curriculum vitae]]'' novērtētāji samazina sieviešu novērtējumu par mātes būšanu, kamēr vīriešiem novērtējums pieaug, ja tie ir tēvi.<ref>Correll, Shelley, Stephen Benard, In Paik. 2007. "Getting a job: Is there a motherhood penalty?" American Journal of Sociology 112: 1297—1338.</ref> Cits eksperimentu komplekts parādīja to, ka vīrieši, kuru seksualitāte tiek apšaubīta kompensē to ar lielāku vēlmi pēc militāras iesaistes, sporta lietderības transportlīdzekļiem [SUV], kā arī izteiktāku opozīciju viendzimuma laulībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://willer.berkeley.edu/WillerOverdoingGender.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|06|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312213438/http://willer.berkeley.edu/WillerOverdoingGender.pdf# |archivedate={{dat|2012|03|12||bez}} }}</ref> === Veselība un saslimšana === Veselības un saslimšanas socioloģija pievēršas sabiedrības ietekmei un attieksmei pret saslimšanu, slimībām, invaliditāti un novecošanu. Turpretim medicīnas socioloģija pievēršas medicīnas organizācijai un klīnisko institūciju iekšējai kārtībai un norisēm. Lielbritānijā socioloģija tika ieviesta medicīnas studijās pēc Gudeno (''Goodenaugh'') ziņojuma 1944. gadā.<ref name="British Sociological Association: Medical Sociology"/> === Internets === Sociologus [[internets]] interesē dažādu iemeslu dēļ; vispraktiskāk kā izpētes un diskusiju platforma.<ref>D. R. Wilson, Researching Sociology on the Internet, Thomson/Wadsworth, 2004, {{ISBN|0-534-62437-5}}</ref> Interneta socioloģija plašā izpratnē analizē tiešsaistes kopienas (piemēram, ziņu grupas, sociālo tīklu vietnes) un virtuālās pasaules. Tiešsaistes kopienas var tikt studētas statistiski ar tīklu analīzi vai tikt kvalitatīvi interpretēta ar virtuālo etnogrāfiju. Organizatoriskās izmaiņas katalīzē jaunie mediji, tādējādi plašā mērogā ietekmējot sociālas pārmaiņas, iespējams veidojot ietvaru pārejai no rūpniecības uz informācijas sabiedrību. Nozīmīgs darbs šajā ziņā ir Manuela Kastelsa (''Manuel Castells'')' ''Interneta galaktika''— kura nosaukums veido inter-tekstuālu atsauci uz Māršala Makluena (''Marshall McLuhan'') ''Gūtenberga galaktiku''.<ref>The Internet Galaxy, Reflections on the Internet, Business and Society. Oxford, Oxford University Press (2001)</ref> === Zināšanas un zinātne === Zināšanu socioloģija ir mācība par attiecībām starp cilvēka domu un sociālo kontekstu, kurā tā rodas, un valdošo ideju ietekmi uz sabiedrībām. Jēdzienu sākotnēji plaši izmantoja 1920. gados, kad vairāki vācvalodīgie teorētiķi, jo īpaši Makss Šēlers (''Max Scheler'') un Kārls Manheims (''Karl Mannheim'') par to rakstīja. Ar funkcionālisma dominanci līdz 20. gadsimta vidum, zināšanu socioloģija palika vadošo socioloģisko atziņu perifērijā. To lielā mērā izdomāja no jauna un lietoja daudz tuvāk ikdienas gaitu izpētei Pīters Bergers (''Peter L. Berger'') un Tomass Lukmans (''Thomas Luckmann'') darbā ''Realitātes sociālā konstrukcija'' (1966) un tā joprojām ir centrāla pieeja metodēm, kas nodarbojas ar kvalitatīvu cilvēku sabiedrības izpratni. [[Mišels Fuko|Mišela Fuko]] (''Michael Foucault'') "arheoloģiskie" un "ģenealoģiskie" pētījumi ievērojami ietekmējuši mūsdienas. Zinātnes socioloģija saistīta ar zinātnes kā sabiedriskās darbības izpēti, jo sevišķi "ar zinātnes sociālajiem apstākļiem un efektiem, un zinātniskās darbības sabiedrības struktūrām un norisēm".<ref name="socofsci-bendavid"/> Nozīmīgi teorētiķi zinātnes socioloģijā ir Roberts Mērtons (''Robert K. Merton'') un Bruno Latūrs (''Bruno Latour''). Šie socioloģijas atzari ir devuši savu sniegumu zinātnes un tehnoloģiju studiju izveidē. === Literatūra === Literatūras socioloģija ir kultūras socioloģijas apakšlauks. Tā pēta literatūras sociālo veidošanu un tās sociālo ietekmi. Ievērojams piemērs ir Pjēra Burdjē (''Pierre Bourdieu'') 1992. gada "Les Règles de L'Art: Genèse et Structure du Champ Littéraire", kuru uz angļu valodu pārtulkojusi Sūzana Emanuela (''Susan Emanuel'') kā "Mākslas noteikumi: Literatūras lauka izcelsme un struktūra" (1996). Neviens no socioloģijas dibinātājiem neradīja detalizētu literatūras izpēti, taču tie radīja idejas, kuras vēlāk literatūrā lietoja citi. Marksa ideoloģijas teorija tika mērķēta Pjēra Mašerē (''Pierre Macherey''), Terija Īgltona (''Terry Eagleton'') un Frederika Džeimsona (''Frederic Jameson'') literatūrā. Vēbera modernitātes kā kultūras racionalizācijas teorija, kuru viņš lietoja mūzikai, vēlāk tika attiecināta uz visām mākslām, literatūru ieskaitot, pateicoties Frankfurtes skolas rakstniekiem, piemēram, Adorno un Hābermāsam. Dirkema uzskatu par socioloģiju kā ārēji-definētu sociālo faktu izpēti uz literatūru novirzīja Roberts Eskarpī (''Robert Escarpit''). Arī Burdjē paša darbs acīmredzami ir aizņēmies no Marksa, Vēbera un Dirkema. === Mediji === Līdzīgi kā ar kultūras studijām, mediju izpēte ir atšķirīga disciplīna, kam jāpateicas socioloģijas un citu sociālo, humanitāro zinātņu, konkrēti — literārā kriticisma un kritiskās teorijas konverģencei. Kaut arī veidošanas process un estētisko formu kritika neietilpst tikai sociologu pārziņā, socializējošo faktoru analīze, tādu kā ideoloģisko efektu auditorijas uztvere, aizsākusies no socioloģiskās teorijas un metodoloģijas. Tādējādi "mediju socioloģija" nav apakš-disciplīna pati par sevi, mediji ir bieži kopīgi un nereti nešķirami temati (starp socioloģiju un mediju pētījumiem). === Militārā socioloģija === Militārā socioloģija vairāk tiecas pēc sistemātiskas militārās vides kā sociālu grupu izpētes nevis militārās organizācijas izpētes. Tas ir ļoti specializēts apakšlauks, kurš pēta problēmas, kas saistītas ar karadienestu kā atšķirīgu grupu ar uzspiestu kolektīvo rīcību, veidotu uz kopīgām interesēm, saistītām ar izdzīvošanu, ievadītu nodarbošanos un kaujām, un kuru mērķi un vērtības ir vairāk definēti un šaurāki nekā civilajai sabiedrībai. Militārā socioloģija arī pēta civilpersonu- militārpersonu attiecības un mijiedarbi starp citām grupām vai valdības aģentūrām. Temati var ietvert valdošos pieņēmumus, kurus uztur tie, kas ir darbojas militārajā jomā izmaiņas militārpersonas gatavībā doties cīņā; militāro biedrību veidošanās; militārais profesionālisms; pieaugošā sieviešu nodarbināšana bruņotajos spēkos; militārie rūpnieciski-akadēmiskie kompleksi; militārās vides atkarība no izpētes; un militārās struktūras institucionalizācija un organizācija.<ref name="Core Issues and Theory in Military Sociology"/> === Politikas socioloģija === [[Attēls:JuergenHabermas.jpg|thumb|left|Jurgens Hābermāss]] Vēsturiski politikas socioloģiju nodarbināja attiecības starp politiskām organizācijām un sabiedrību. Tipisks izpētes jautājumus varētu būt: "Kāpēc tik maz Amerikas pilsoņu izvēlas balsot?"<ref>Piven, F. (1988) ''Why Americans Don't Vote: And Why Politicians Want it That Way'' Pantheon. {{ISBN|0-679-72318-8}}</ref> Šajā ziņā jautājumi par politiskā viedokļa veidošanos aizguva dažus no [[Pauls Lācersfelds|Paula Lācersfelda]] (''Paul Lazarsfeld'') aizsāktajiem statistiskajiem izpētes veidiem. Tas ir liels politikas socioloģijas apakšlauks, kas smeļas no salīdzinošās vēstures, lai analizētu sociālpolitiskās tendences. Lauks attīstījās no Makša Vēbera un Moiseja Ostrogorskija (Moisey Ostrogorsky).<ref>Lipset, S. M. ''Introduction: Ostrogorski and the Analytical Approach to the Comparative Study of Political Parties'' in M. Ostrogorski, Democracy and the Organization of Political (2 vol, 1964; 1982 ed.)</ref> Mūsdienu politikas socioloģija iekļauj šos izpētes laukus, taču tā ir pakļauta plašākiem jautājumiem par politiku un varu.<ref>{{grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/?id=LWwBN3rUrO4C&printsec=frontcover&dq=contemporary+political+sociology |title=Contemporary political sociology ... - Kate Nash |publisher=Books.google.com |date= 2009-12-15|accessdate=2011-11-04|isbn=9781444320770}}</ref> Šodien politikas sociologi ir tikpat ieinteresēti jautājumos par to, kā veidojas identitāte, veicinot vienas grupas strukturālo dominanci pār citām; politiku, kas zina kā un ar kādu autoritāti; kā sociālajās mijiedarbēs tiek panākta vara, cik tie ieinteresēti ir plašās kulturālās un sociālās pārmaiņās. Šie jautājumi visdrīzāk tiks pētīti ar kvalitatīvo metožu palīdzību. Sociālo kustību un to efektu pētījumi ir bijuši īpaši svarīgi attiecībā uz šīm plašākajam politikas un varas definīcijām.<ref>{{grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/?id=5mazSOSvqrEC&printsec=frontcover&dq=social+movements#v=onepage&q&f=false |title=Social movements: an introduction&nbsp;– Donatella Della Porta, Mario Diani |publisher=Books.google.com |date= 2009-02-09|accessdate=2011-11-04|isbn=9781405148214}}</ref> === Rasu un etniskās attiecības === Rasu un etnisko attiecību socioloģija ir disciplīnas novirziens, kas pēta sociālās, politiskās un ekonomiskās attiecības starp rasēm un tautībām visos sabiedrības līmeņos. Šis novirziens iekļauj rasisma, apmešanās vietu segregāciju un citus kompleksus sociālos procesus starp dažādām rasu un etniskajām grupām. Šī pētniecība regulāri mijiedarbojas ar citiem socioloģijas virzieniem, piemēram, stratifikāciju un sociālo psiholoģiju, kā arī pēckoloniālo teoriju. Politiskās politikas līmenī, etniskās attiecības tiek izsvērtas vai nu ar [[pārtautošanās]] vai [[daudzkulturālisms|daudzkulturālisma]] jēdzieniem.<ref>"Milton Louw — Making A Better World." : Oldest Coloured Owned Business in Namibia. Web. 22 Feb. 2012. <http://milton-louw.blogspot.com/2011/03/oldest-coloured-owned-business-in.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160628045114/http://milton-louw.blogspot.com/2011/03/oldest-coloured-owned-business-in.html |date={{dat|2016|06|28||bez}} }}></ref> Antirasisms veido vēl vienu politikas stilu, kas īpaši populārs bija 1960.—1970 gados. === Reliģija === {{Pamatraksts|Reliģijas socioloģija}} Reliģijas socioloģija pēta prakses, vēsturiskās izcelsmes, notikumu attīstības, universālās tēmas un reliģijas lomas sabiedrībā.<ref>Kevin J. Christiano, et al., (2nd ed., 2008), Sociology of Religion: Contemporary Developments, Lanham, Maryland: Rowman & Littlefield Publishers. {{ISBN|978-0-7425-6111-3}}</ref> Īpašs uzsvars tiek likts uz atkārtojošo reliģijas lomu visās sabiedrībās un pierakstītajās vēsturēs. Reliģijas socioloģija ir nošķirta no reliģijas filozofija tādā ziņā, ka sociologi nemēģina aptvert reliģisko apgalvojumu validitāti, tā vietā pieņemot to, ko Pīters Bergers (Peter L. Berger) aprakstīja kā "metodoloģiska ateisma" pozīciju".<ref>Berger, Peter L. ''The Sacred Canopy: Elements of a Sociological Theory of Religion'' (1967). Anchor Books 1990 paperback: {{ISBN|0-385-07305-4}}</ref> Varētu teikt, ka modernā, formālā socioloģijas disciplīna aizsākās ar Dirkema reliģijas analīzi 1897. gada pētījumā par pašnāvību līmeņiem starp Romas katoļu un protestantu populācijām. Makss Vēbers publicēja četrus nozīmīgus tekstus par reliģiju ekonomikas socioloģijas un sabiedriskās noslāņošanās kontekstā: ''Protestantisma ētika un kapitālisma gars'' (1905); ''Ķīnas reliģija: Konfūcisms un daoisms'' (1915); ''Indijas reliģija: Hinduisma un budisma socioloģija'' (1915); and ''Senais jūdaisms'' (1920). Mūsdienu debatēs bieži pievērsšas tādiem tematiem, kā sekularizācija, civilā reliģija, un reliģijas loma globalizācijas un daudzkulturālisma kontekstā. === Sociālie tīkli === [[Attēls:Harrisonwhite.jpg|thumb|150px|left|Harisons Vaits]] Sociālais tīkls ir sociāla struktūra, kuru veido indivīdi (vai organizācijas), kuras dēvē par "mezgliem" (''nodes''), kas sasieti ar vienu vai vairākām konkrētām savstarpējām atkarībām, piemēram, draudzību; radniecību; finanšu apmaiņu; nepatiku; seksuālām attiecībām; vai ticību attiecībām; zināšanām un vai prestižu. Sociālie tīkli darbojas dažādos līmeņos, sākot ar ģimenēm līdz pat tautām, un tiem ir būtiska lomu, nosakot veidus, kā problēmas tiek risinātas, organizācijas vadītas, un to, cik ļoti indivīdi spēj sasniegt savus mērķus. Sociālo tīklu analīze neveido pieņēmumu par to, ka grupas ir sabiedrības pamatvienības: pieeja ir atvērta mazāk-ierobežotu sociālo sistēmu izpētei, sākot ar ne-lokālu kopienu un beidzot ar apmaiņas tīkliem (tirgiem). Tā vietā, lai attiektos pret indivīdiem (personām, organizācijām, valstīm) kā atsevišķām analīzes vienībām, tīklu analīze fokusējas uz to, kā saišu struktūra ietekmē indivīdus un to attiecības. Pretēji tām analīzes pieejām, kas pieņem, ka socializācija iekš normām nosaka uzvedību, tīklu analīze meklē to, kādā mērā struktūra un saišu kompozīcija ietekmē normas. Atšķirībā no lielākās daļas citu socioloģijas lauku, sociālā tīklu analīze parasti tiek definēta ar formālas matemātikas palīdzību. === Sociālā psiholoģija === Socioloģiskā sociālā psiholoģija fokusējas uz mikro līmeņa sociālajām rīcībām. Šo pieeju varētu raksturot kā "socioloģisku miniatūrismu", pētot veselu sabiedrību caur indivīdu domu un emociju spektru, kā arī mazu grupu uzvedību.<ref name="Sociological miniaturism: seeing the big through the small in social psychology"/> Īpaši nozīmīgi psiholoģijas sociologiem ir izskaidrot demogrāfijas, sociālo un kultūras faktu dažādību cilvēku sociālajā mijiedarbē. Daži no vadošajiem tematiem šajā laukā ir sociālā nelīdzvērtība, grupu dinamika, aizspriedumi, agresija, sociālā uztvere, grupu uzvedība, sociālās pārmaiņas, neverbālā uzvedība, socializācija, pakļaušanās, līderība un sociālā identitāte. Sociālo psiholoģiju var mācīt ar psiholoģisku uzsvaru.<ref name="about1"/> Socioloģijā pētnieki šajā laukā ir prominentākie eksperimentālo metožu izmantotāji (tomēr atšķirībā no psihologiem, tie bieži izmanto arī citas metodoloģijas). Sociālā psiholoģija apskata sociālās ietekmes, kā arī sociālo uztveri un mijiedarbi.<ref name="about1"/> === Noslāņošanās === Sabiedrības noslāņojums ir hierarhiska kārtība, kurā indivīdi tiek iedalīti sociālās šķirās, kastās un dalījumos sabiedrībā.<ref>Macionis, Gerber, John, Linda (2010). Sociology 7th Canadian Ed. Toronto, Ontario: Pearson Canada Inc.. pp. 225</ref> Modernās rietumu sabiedrībās noslāņošanās tradicionāli saistīta ar kultūras un ekonomisko kārtību trijās vadošās šķirās: augstākā šķira, vidusšķira un zemākā šķira, katru no tām var iedalīt tālāk smalkākos dalījumos (piemēram, nodarbinātības).<ref name="Social Class and Stratification"/> Sabiedrības noslāņošanās tiek interpretēta radikāli atšķirīgos veidos socioloģijā. Strukturālā funkcionālisma piekritēji piedāvā ideju par to, ka, ņemot vērā šķiru un kastu noslāņojuma esamību visās sabiedrībās, hierarhijai ir veicinoša nozīme to eksistencē. Pretēji tam, konfliktu teorētiķi, kritizē resursu nepieejamību un sociālās mobilitātes trūkumu stratificētās sabiedrībās. Kārlis Markss nošķīra sociālās šķiras pēc to saistības ar ražošanas līdzekļiem kapitālisma sistēmā: buržujiem pieder līdzekļi, kas iekļauj arī pašu proletiariātu, ņemot vērā, ka strādnieki var pārdot vien viņu pašu darbaspēku (veidojot materiālu pamatu kultūras superstruktūrai). Makss Vēbers kritizēja ekonomisko determinismu, argumentējot to, ka sabiedrības noslāņošanās nav pamatota tikai ar [[Ienākumu nevienlīdzība|ekonomisku nevienlīdzību]], bet ar citiem varas un statusa mainīgajiem rādītājiem (piemēram, patriarhātu). Saskaņā ar Vēberu, noslāņojums var rasties starp vismaz trīs kompleksiem mainīgajiem: (1) Īpašumu (šķira): personas ekonomisko stāvokli sabiedrībā, balstīta uz piedzimšanu un individuāliem sasniegumiem.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Macionis, Gerber,|first=John, Linda|title=Sociology 7th Canadian Ed.|year=2010|publisher=Pearson Canada Inc..|location=Toronto, Ontario|isbn=978-0-13-700161-3|pages=243.}}</ref> Vēbers šajā ziņā atšķiras no Marksa, jo viņš nesaskata šo kā noteicošo faktoru stratifikācijā. Vēbers norādīja uz to, kā korporāciju vai nozaru vadītāji kontrolē uzņēmumus, kas tiem nepieder; Markss šādu personu būtu pieskaitījis proletfmodeariātam. (2) Prestižs (statuss): Personas prestižs vai popularitāte sabiedrībā. Šo varētu noteikt pēc tā, kādu darbu persona veic vai tam piederošās bagātības. (3) Vara (politiskā partija): personas spēja darīt lietas pēc saviem ieskatiem par spīti apkārtējo pretestībai. Piemēram, indivīdi valsts amatos tādos, kā Federālā izmeklēšanas biroja darbinieks vai Savienoto valstu Kongresa dalībnieks, varētu uzturēt nelielu īpašumu vai statusu, taču saglabāt ievērojamu varu.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Stark|first=, Rodney|title=Sociology|url=https://archive.org/details/sociology0000star_r3u2|year=2006|publisher=Wadsworth Publishing|isbn=978-0-495-09344-2}}</ref> Pjērs Burdjē piedāvā modernu piemērus kultūras un simboliskā kapitālisma jēdzieniem. Tādi teorētiķi kā Ralfs Dārendorfs (''Ralf Dahrendorf'') ir norādījuši uz vidusšķiras paplašināšanās tendenci mūsdienu rietumu sabiedrībās, īpaši saistībā ar nepieciešamību pēc izglītota darbaspēka tehnoloģiju vai uz pakalpojumiem vērstajās sabiedrībās.<ref>Dahrendorf, Ralf. (1959) Class and Class Conflict in Industrial Society. Stanford: Stanford University Press.</ref> Perspektīvas, kas saistītas ar globalizācijas problēmām, piemēram, atkarību teorija, nosaka šī efekta atkarību no darbinieku pārvirzes uz trešās pasaules valstīm.<ref>Bornschier V. (1996), 'Western society in transition' New Brunswick, N. J.: Transaction Publishers.</ref> === Pilsētu un lauku socioloģija === Pilsētu socioloģija iekļauj pilsētas sabiedriskās dzīves un cilvēku mijiedarbes analīzi. Tā ir disciplīna, kas tiecas sniegt padomu politikas un plānošanā. Pēc [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]], tādi darbi kā Georga Zimmela "Lielpilsēta un garīgā dzīve" (1903) pievēršas urbanizācijai un tās ietekmei uz atsvešinātību un anonimitāti. 1920. un 1930. gados Čikāgas skola radīja ievērojamu teoriju apjomu par pilsētu dabu, kas ir svarīgs pilsētu socioloģijā un kriminoloģijā, izmantojot simbolisko interakcionismu kā metodi lauka izpētē. Mūsdienu izpēte ir bieži izmantota globalizācijas kontekstā, piemēram, Saskijas Sasenas (''Saskia Sassen'') pētījumi par "globālo pilsētu".<ref>Sassen, Saskia — The Global City: New York, London, Tokyo. (1991) — Princeton University Press. {{ISBN|0-691-07063-6}}</ref> Lauku socioloģija, pretēji, ir ne-pilsētu apgabalu analīze. === Darbs un industrija === Darba socioloģija jeb industriālā socioloģija pēta "tendenču virzienus un ietekmes tehnoloģiskajās pārmaiņās, globalizācijā, darba tirgū, darba organizācijā, vadības praksēs un nodarbinātības attiecībās tādā mērogā, kādā šīs tendences ir cieši saistītas ar [[nevienlīdzība]]s veidolu pārmaiņām mūsdienu sabiedrībās un mainīgajām indivīdu un ģimeņu pieredzēm tādos veidos, kādos darbinieki izaicina, pretojas un veido pašu pienesumus darba veidoliem un darba institūciju formēšanām".<ref>Watson, Tony J. 2008 ''Sociology, Work, and Industry''. Routledge. {{ISBN|0-415-43555-2}}. p392</ref> == Socioloģija un citas akadēmiskās disciplīnas == Socioloģija pārklājas ar dažādām disciplīnām, kas pēta sabiedrību, jo sevišķi antropoloģiju, politikas zinātni, ekonomiku un sociālo filozofiju. Daudzi salīdzinoši jauni lauki kā komunikācijas studijas, kultūras studijas, demogrāfija un literārā teorija, izmanto metodes, kuru pirmsākumi meklējami socioloģijā. Jēdzieni "sociālā zinātnē" un "sociālā izpēte" abi ieguvuši zināmu autonomiju kopš to rašanās brīža klasiskajā socioloģijā. Atšķirīgais sociālās psiholoģijas lauks parādījās no dažādām socioloģiskiem un psiholoģiskiem krustojumiem, un to tālāk nošķir socioloģiskais vai psiholoģiskais uzsvars.<ref>Sherif, M., and CW Sherif. An Outline of Social Psychology (rev. ed.). New York: Harper & Brothers, 1956</ref> Socioloģija un lietišķā socioloģija ir saistītas ar profesionālo un akadēmisko sociālā darba disciplīnu<ref name="Web page"/> Abas disciplīnas pēda sociālās mijiedarbes, kopienas un dažādu sistēmu ietekmi (piemēram, ģimenes, skolas, kopienas, likumu, politiskās sfēras) uz indivīdu.<ref name="Generalist Practice with Organizations and Communities"/> Tomēr sociālais darbs ir galvenokārt vērsts uz praktiskām stratēģijām, lai atvieglotu sociālas disfunkcijas; socioloģija vispārīgi piedāvā padziļinātu izpēti šo problēmu saknēs.<ref name="Direct Social Work Practice"/> Piemēram, sociologs varētu pētīt, kāpēc kopiena ir pakļauta nabadzībai. Lietišķais sociologs būtu vairāk fokusēts un praktiskām stratēģijām, kas būtu jādara, lai atvieglotu šo problēmu. Sociālais darbinieks vairāk koncentrējot uz rīcību: realizējot šīs stratēģijas "tieši" vai "netieši" ar garīgās veselības terapiju, padomu sniegšanu, aizstāvību, kopienas organizēšanu vai kopienas mobilizēšanu.<ref name="Generalist Practice with Organizations and Communities"/> [[Sociālā antropoloģija]] ir antropoloģijas virziens, kas pēta kā mūsdienās dzīvojošie cilvēki uzvedas sociālās grupās. Sociālās antropoloģijas praktizētāji, līdzīgi sociologiem, izmeklē dažādus sociālās organizācijas aspektus. Tradicionāli sociālie antropologi analizējuši nerūpnieciskās un ne-rietumu sabiedrības, kamēr sociologi fokusējušies un rietumu pasaules industrializētajām sabiedrībām. Tomēr pēdējo gados sociālā antropoloģija ir paplašinājusi tās fokusu uz mūsdienu rietumu sabiedrībām, nozīmējot abu disciplīnu palielinātu saplūšanu.<ref name="James Trostle"/><ref name="Sociology-Basic Concepts"/> Sociālbioloģija ir izpēte par to, kā sociālo uzvedību un organizāciju ietekmējusi evolūcija un citi bioloģiskie procesi. Lauki sapludina socioloģiju ar vairāk citām zinātnēm, tādām kā antropoloģiju, bioloģiju un zooloģiju. Sociālbioloģija ir raisījusi pretrunīgu novērtējumu akadēmiskajā socioloģijā par pārāk plašas uzmanības veltīšanu gēnu izpausmēm pār socializācijas un apkārtējās vides faktoriem kopumā (tā sauktā "Iedzimtība vai audzināšana"). Entomoloģistam [[Edvards Osborns Vilsons|Edvardam Osbornam Vilsonam]] (''E. O. Wilson'') tiek piedēvēta oriģinālā sociālbioloģijas izveide un aprakstīšana.<ref>Dugan, David. "NOVA: Lord of the Ants." NOVA: Lord of the Ants. Dir. David Dugan. Prod. David Dugan. PBS. WGBH, Boston, Massachusetts, 20 May 2008. Television.</ref> Bez sociālbioloģijas biokomunikāciju teorija izmeklē mijiedarbes starp ne-cilvēku organismiem, tādiem kā dzīvnieku komunikācija, augu komunikācija, sēņu komunikācija un mikroorganismu komunikācija uz noteikumu-pārvaldes zīmju-izmantošanas (''rule-governed sign-use'') pamata. Šajā ziņā jebkura uzvedības koordinācija starp vismaz diviem organismiem notiek ar zīmju-starpniecību, kas ir pamatā kombinatoriskiem (sintaktiskiem), no kontekstaatkarīgiem (pragmatiskiem) un satura-nozīmīgiem (semantiskiem) likumiem.<ref>Witzany, Guenther. (2010). Biocommunication and Natural Genome Editing. Springer Science + Businesss Media. {{ISBN|978-90-481-3318-5}}.</ref> Ērvings Lūiss Horovics (''Irving Louis Horowitz'') savā 1994. gada darbā "Socioloģijas sadalīšanās" ir argumentējis disciplīnas, kaut arī nākamas no "ievērojamas izcelsmes un tradīcijām", norietu, pateicoties pārāk ideoloģiskām teorijām un nenozīmībai politisko lēmumu pieņemšanā: "Socioloģijas sadalīšanās aizsākās, kad šī dižā tradīcija kļuva par ideoloģiskas domāšanas subjektu, un kad zemākas tradīcijas guva nokļuva augšpusē līdz ar totalitārā triumfa iestāšanos"<ref name=" autogenerated1994"/> Turklāt: "Vēl nepieminēta problēma ir tā, ka socioloģijas vārgums padarījis visas sociālās zinātnes neaizsargātas pret tīru pozitīvismu — empīrismu, kam trūkst jelkāds teorētiskais pamatojums. Talantīgi indivīdi, kas agrāk būtu devušies socioloģijā, meklē intelektuālu stimulāciju biznesā, likumā, dabas zinātnē un pat radošajā rakstniecībā; tas nosūc socioloģijai tik ļoti vajadzīgo potenciālu."<ref name="autogenerated1994"/> Horovics citē "centrālas disciplīnas" iztrūkumu kā problēmas saasinātāju. Randals Kolinss (''Randall Collins''), Dorotijas Sveinas Tomasas (''Dorothy Swaine Thomas'') profesors socioloģijā [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] un Redaktoru Padomes loceklis žurnālam Sociālā evolūcija un vēsture arī ir izteicis līdzīgu viedokli: "Mēs esam zaudējuši visu koherenci kā disciplīna, mēs sabrūkam specialitāšu konglomerātā, katrs dodoties savā virzienā, bez augstas cieņas vienam pret otru."<ref>Randall Collins, Cited in Horowitz, Irving (1994) ''The Decomposition of Sociology'' Oxford University Press. p3-9</ref> 2007. gadā ''The Times Higher Education Guide'' publicēja sarakstu ar "visvairāk citētajiem autoriem humanitārajās zinātnēs" (ieskaitot filozofiju un psiholoģiju). Septiņi no desmit sarakstā esošajiem ir sociologi: [[Mišels Fuko]] (1), Pjērs Burdjē (2), Entonijs Gidenss (5), Ērvings Gofmanis (6), Jurgens (7), [[Makss Vēbers]] (8) un Bruno Latūrs (10).<ref name="The most cited authors of books in the humanities"/> == Žurnāli == Visaugstāk vērtētie vispārīgie žurnāli, kas publicē oriģinālpētījumus socioloģijas laukā ir ''Amerikas Socioloģijas žurnāls (American Journal of Sociology)'' un ''Amerikas Socioloģiskie apskati (American Sociological Review)''.<ref name=WoS/> ''Gadskārtējais Socioloģijas apskats (Annual Review of Sociology)'', kurš publicē literatūras apskatus, arī ir augsti vērtēts.<ref name="WoS">"Sociology Journals ranked by 5-year Impact Factor"2011, [[Journal Citation Reports]] by [[Thomson Reuters]]</ref> Pastāv arī daudzi citi vispārīgi un specializēti žurnāli. == Socioloģija Latvijā == Par socioloģijas aizsākumu Latvijā var runāt no diviem skatpunktiem. Par plašāku, no sociālās filozofijas nenorobežotu, sabiedrības izglītošanas aizsākumu var runāt sākot ar 1822. gadā izdoto vācu mācītāju laikrakstu [[Latviešu Avīzes]], kā arī ar 1824. gadā nodibināto [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literāro]] jeb Latviešu draugu biedrību.<ref>A. Tabuns. Socioloģijas vēsturiskā attīstība Latvijā. Socioloģija Latvijā. Zin. red. T. Tisenkopfs. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga, 2010. 82. lpp. {{ISBN|9789984451596}}</ref> Vācu intelektuālais mantojums ietekmēja nacionālisma un antifeodālo ideju rašanos. Sistemātiska sabiedriskā darbība saistāmaa ar [[Sēta, Daba, Pasaule]] iznākšanu 1859. gadā. Tomēr par empīriskās socioloģijas iesākumu Latvijā var runāt sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem, neilgi pēc Staļina nāves. Līdz tam [[Padomju Savienība|PSRS]] iekārtā socioloģija netika atzīta kā patstāvīga un atbalstāma zinātne. Pārmaiņu ietekmēja 3. Pasaules sociologu kongress 1956. gadā, kurā piedalījās desmit pārstāji no Padomju Savienības un kas raisīja teorētiskas diskusijas par nozares nozīmi un virzieniem. 1958. gadā diskusiju kulminācija iezīmēja Padomju sociologu asociācijas dibināšanu, liekot pamatus tālākai socioloģijas attīstībai PSRS, kas savukārt nostiprināja nozares veidošanos arī Latvijā. Jau 5. Pasaules sociologu kongresā 1962. gadā Vašingtonā piedalījās arī Latvijas pārstāvis [[Valentīns Šteinbergs]]. Līdzīgi kā citviet pasaulē mūsdienās socioloģija Latvijā ir sadrumstalota. [[Ekonomiskā lejupslīde|Ekonomiskās lejupslīdes]] ietekmē un nepietiekamu finanšu līdzekļu apstākļos pieaugusi savstarpējā konkurence pētnieku vidū, aizstājot kādreizējo sadarbību. Sociologa izglītību ieguvušie ir spiesti meklēt darbu komercuzņēmumos: "mūsdienās tā (socioloģija) ir tirgus kapitālisma kalpone<ref>T. Tisenkopfs. Socioloģijas vēsturiskā attīstība Latvijā. Socioloģija Latvijā. Zin. red. T. Tisenkopfs. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga, 2010. 24. lpp. {{ISBN|9789984451596}}</ref>". Līdzīga situācija vērojama arī ar socioloģiju saistītajos [[tirgdarbība]]s pētījumu uzņēmumos. Taču neskatoties uz finanšu apstākļiem, socioloģisku pētījumu kvalitāte Latvijā turpina augt. Latvijā darbojas viena profesionālā organizācija — 1989. gadā dibinātā [[Latvijas Sociologu asociācija]], kurā apvienojušies sociologi, kas pārstāv valsts (universitātes, valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes), privāto (socioloģiskās izpētes un [[tirgdarbība]]s uzņēmumus) un nevalstisko (biedrības, nodibinājumi) sektorus. Asociācijas priekšsēdētāja kopš 2014. gada ir [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore [[Baiba Bela]]. Iepriekšējie vadītāji: Oksana Žabko, Mareks Niklass, prof. [[Aivars Tabuns]], [[Aldis Pauliņš]]. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="Classical Statements8">{{grāmatas atsauce|author=Ashley D, Orenstein DM |title=Sociological theory: Classical statements (6th ed.) |publisher=Pearson Education |location=Boston, Massachusetts, USA |year=2005 |pages=3—5, 32—36 |isbn=}}</ref> <ref name="Classical Statements4">{{grāmatas atsauce|author=Ashley D, Orenstein DM |title=Sociological theory: Classical statements (6th ed.) |publisher=Pearson Education |location=Boston, Massachusetts, USA |year=2005 |pages=3—5, 38—40 |isbn=}}</ref> <ref name="Giddens Intro">Giddens, Anthony, Duneier, Mitchell, Applebaum, Richard. 2007. ''Introduction to Sociology. Sixth Edition.'' New York: W.W. Norton and Company</ref> <ref name="From Factors to Actors: Computational Sociology and Agent-Based Modeling">{{publikācijas atsauce|doi=10.1146/annurev.soc.28.110601.141117 |last1=Macy |first1=Michael |first2=Robb |last2=Willer |year=2002 |title=From Factors to Actors: Computational Sociology and Agent-Based Modeling |journal=Annual Review of Sociology |volume=28 |pages=143—66}}</ref> <ref name="Computational Social Science">{{publikācijas atsauce |url=http://www.sciencemag.org/cgi/content/summary/323/5915/721 |title=Computational Social Science |journal=Science |date=February 6, 2009 |volume=323 |issue=5915 |pages=721—723 |doi=10.1126/science.1167742 |first1=David |last1=Lazer |first2=Alex |last2=Pentland |pmid=19197046 |last3=Adamic |first3=L |last4=Aral |first4=S |last5=Barabasi |first5=AL |last6=Brewer |first6=D |last7=Christakis |first7=N |last8=Contractor |first8=N |last9=Fowler |first9=J |last10=Gutmann |first10=M. |last11=Jebara |first11=T. |last12=King |first12=G. |last13=Macy |first13=M. |last14=Roy |first14=D. |last15=Van Alstyne |first15=M. pmc=2745217 |display-authors=8 }}</ref> <ref name="Akhtar">{{publikācijas atsauce | last1 = Dr | first1 = | last2 = Akhtar | first2 = S. W. | year = 1997 | title = The Islamic Concept of Knowledge | url = | journal = Al-Tawhid: A Quarterly Journal of Islamic Thought & Culture | volume = 12 | issue = | page = 3 }}</ref> <ref name="Psychology from Islamic Perspective: Contributions of Early Muslim Scholars and Challenges to Contemporary Muslim Psychologists">{{publikācijas atsauce | doi = 10.1007/s10943-004-4302-z | last1 = Haque | first1 = Amber | author-separator =, | author-name-separator= | year = 2004 | title = Psychology from Islamic Perspective: Contributions of Early Muslim Scholars and Challenges to Contemporary Muslim Psychologists | url = | journal = Journal of Religion and Health | volume = 43 | issue = 4| pages = 357—377 [375] }}</ref> <ref name="Enan">{{grāmatas atsauce|title=Ibn Khaldun: His Life and Works|first=Muhammed Abdullah|last=Enan|publisher=[[The Other Press]]|year=2007|isbn=983-9541-53-6|page=v|postscript=<!--None-->}}</ref> <ref name="The Autonomous, the Universal and the Future of Sociology">{{publikācijas atsauce|last=Alatas|first=S. H.|title=The Autonomous, the Universal and the Future of Sociology|journal=Current Sociology|year=2006|volume=54|pages=7—23 [15]|doi=10.1177/0011392106058831|postscript=<!--None-->}}</ref> <ref name="Gates">{{publikācijas atsauce|doi=10.2307/2708627|title=The Spread of Ibn Khaldun's Ideas on Climate and Culture|author=Warren E. Gates|journal=[[Journal of the History of Ideas]]|volume=28|issue=3|date=July–September 1967|pages=415—422 [415]|publisher=[[University of Pennsylvania Press]]|postscript=<!--None-->|jstor=2708627}}</ref> <ref name="Mowlana">H. Mowlana (2001). "Information in the Arab World", ''Cooperation South Journal'' '''1'''.</ref> <ref name="Max Weber – Stanford Encyclopaedia of Philosophy">{{Tīmekļa atsauce|url=http://plato.stanford.edu/entries/weber/ |title=Max Weber&nbsp;– Stanford Encyclopaedia of Philosophy |publisher=Plato.stanford.edu |date=2007-08-24 |accessdate=2010-01-05}}</ref> <ref name="British Journal of Sociology Website">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lse.ac.uk/serials/Bjs/ |title=British Journal of Sociology Website |publisher=Lse.ac.uk |date=2009-04-02 |accessdate=2009-04-20 |archive-date=2007-10-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071023090913/http://www.lse.ac.uk/serials/Bjs/ }}</ref> <ref name="Bendix1">{{grāmatas atsauce|last=Bendix |first=Reinhard|title=Max Weber: An Intellectual Portrait |url=http://books.google.com/?id=63sC9uaYqQsC&pg=PA1&lpg=PA1 |date=July 1, 1977 |publisher=University of California Press |isbn=0-520-03194-6}}</ref> <ref name="DinW">Durkheim, Émile. 1895. ''The Rules of the Sociological Method''. Cited in Wacquant (1992).</ref> <ref name="Halfpenny">Halfpenny, Peter. ''Positivism and Sociology: Explaining Social Science.'' London:Allen and Unwin, 1982.</ref> <ref name="Classical Statements11">{{grāmatas atsauce|author=Ashley D, Orenstein DM |title=Sociological theory: Classical statements (6th ed.) |publisher=Pearson Education |location=Boston, Massachusetts, USA |year=2005 |pages=94—98, 100—104|isbn=}}</ref> <ref name="Gartell">{{publikācijas atsauce | last1 = Gartell | first1 = David | last2 = Gartell | first2 = John | year = 1996 | title = Positivism in sociological practice: 1967–1990 | url =https://archive.org/details/sim_canadian-review-of-sociology_1996-02_33_1/page/2| journal = Canadian Review of Sociology | volume = 33 | issue = | page = 2 }}</ref> <ref name="Boudon">Boudon, Raymond. 1991. "Review: What Middle-Range Theories are". Contemporary Sociology, Vol. 20 Num. 4 pp 519—522.</ref> <ref name="Classical Statements">{{grāmatas atsauce|author=Ashley D, Orenstein DM |title=Sociological theory: Classical statements (6th ed.) |publisher=Pearson Education |location=Boston, Massachusetts, USA |year=2005 |page=169 |isbn=}}</ref> <ref name="Classical Statements2">{{grāmatas atsauce|author=Ashley D, Orenstein DM |title=Sociological theory: Classical statements (6th ed.) |publisher=Pearson Education |location=Boston, Massachusetts, USA |year=2005 |pages=202—203 |isbn=}}</ref> <ref name="Classical Statements5">{{grāmatas atsauce|author=Ashley D, Orenstein DM |title=Sociological theory: Classical statements (6th ed.) |publisher=Pearson Education |location=Boston, Massachusetts, USA |year=2005 |pages=239—240 |isbn=}}</ref> <ref name="Classical Statements6">{{grāmatas atsauce|author=Ashley D, Orenstein DM |title=Sociological theory: Classical statements (6th ed.) |publisher=Pearson Education |location=Boston, Massachusetts, USA |year=2005 |page=241 |isbn=}}</ref> <ref name="Sociology beyond societies: mobilities for the twenty-first century">{{grāmatas atsauce|last=Urry |first=John |url=http://books.google.co.uk/books?id=ogyDBobOHVEC&pg=PA23 |title=Sociology beyond societies: mobilities for the twenty-first century |chapter=Metaphors |publisher=Routledge |year=2000 |page=23 |isbn=978-0-415-19089-3 }}</ref> <ref name="Coakley">Jay J. Coakley, Eric Dunning, ''Handbook of sports studies''</ref> <ref name="Slattery">Slattery, Martin. 1993. ''Key Ideas in Sociology''. Cheltenham: Nelson Thornes, Ltd.</ref> <ref name="Barnes">Barnes, B. 1995. ''The Elements of Social Theory.'' London: UCL Press. Quoted in Jay J. Coakley, Eric Dunning, ''Handbook of sports studies''</ref> <ref name="Methods">Haralambos & Holborn. ''Sociology: Themes and perspectives'' (2004) 6th ed, Collins Educational. {{ISBN|978-0-00-715447-0}}. Chapter 14: Methods</ref> <ref name="Hunter">{{publikācijas atsauce | doi = 10.1007/s12108-008-9042-1 | last1 = Hunter | first1 = Laura | last2 = Leahey | first2 = Erin | author-separator =, | author-name-separator= | year = 2008 | title = Collaborative Research in Sociology: Trends and Contributing Factors | url =https://archive.org/details/sim_american-sociologist_2008-12_39_4/page/290| journal = American Sociologist | volume = 39 | issue = 4| pages = 290—306 }}</ref> <ref name="Hanson">{{publikācijas atsauce | doi = 10.1007/s11135-006-9041-7 | last1 = Hanson | first1 = Barbara | year = 2008 | title = Whither Qualitative/Quantitative?: Grounds for Methodological Convergence | url = | journal = Quality and Quantity | volume = 42 | issue = | pages = 97—111 }}</ref> <ref name = "Jost">{{publikācijas atsauce | doi = 10.1037/0022-3514.88.3.498 | last1 = Jost | first1 = JT | last2 = Kay | first2 = AC | year = 2005 | title = Exposure to benevolent sexism and complementary gender stereotypes: Consequences for specific and diffuse forms of system justification | url = http://www.willettsurvey.org/TMSTN/Gender/ComplementaryGenderSterotypes.pdf | format = PDF | journal = Journal of Personality and Social Psychology | volume = 88 | issue = 3 | pages = 498—509 | language= en | pmid = 15740442 | accessdate = {{dat|2014|06|12||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20130904015351/http://www.willettsurvey.org/TMSTN/Gender/ComplementaryGenderSterotypes.pdf | archivedate = {{dat|2013|09|04||bez}} }}</ref> <ref name="MW">{{publikācijas atsauce|doi=10.1146/annurev.soc.28.110601.141117|title=From Factors to Actors: Computational Sociology and Agent-Based Modeling |first1=Michael W. |last1=Macy |first2=Robert |last2=Willer |journal=Annual Review of Sociology |volume=28 |pages=143—166|publisher=Annual Reviews|year=2002 |language=en|jstor=3069238}}</ref> <ref name="Artificial Societies">{{grāmatas atsauce|last1=Epstein |first1=JM |last2=Axell |first2=R |year=1996 |title=Growing Artificial Societies: Social Science from the Bottom Up |url=https://archive.org/details/growingartificia00epst |location=Washington, D.C. |publisher=Brookings Institute Press|isbn=0-262-05053-6}}</ref> <ref name="Cooperation">{{grāmatas atsauce|last1=Axelrod |first1=Robert |year=1997 |title=The Complexity of Cooperation: Agent-Based Models of Competition and Collaboration |url=https://archive.org/details/complexityofcoop0000axel |location=Princeton, New Jersey |publisher=Princeton University Press|isbn=0-691-01568-6}}</ref> <ref name="Methodological Implications of Complex Systems Approaches to Sociality: Simulation as a Foundation for Knowledge">{{publikācijas atsauce|last=Goldspink |first=C |year=2002 |title=Methodological Implications of Complex Systems Approaches to Sociality: Simulation as a Foundation for Knowledge |url=http://jasss.soc.surrey.ac.uk/5/1/3.html |publisher=Journal of Artificial Societies and Social Simulation |volume=5 |issue=1}}</ref> <ref name="SfSS1">{{grāmatas atsauce|last1=Gilbert |first1=Nigel |last2=Troitzsch |first2=Klaus |year=2005 |title=Simulation for Social Scientists |edition=2 |chapter=Simulation and social science |publisher=Open University Press |url=http://cress.soc.surrey.ac.uk/s4ss/}}</ref> <ref name="Generative">{{grāmatas atsauce|last=Epstein |first=Joshua |year=2007 |title=Generative Social Science: Studies in Agent-Based Computational Modeling |location=Princeto|publisher=Princeton University Press|isbn=0-691-12547-3}}</ref> <ref name="Robert K. Merton Remembered">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asanet.org/footnotes/mar03/indextwo.html |title=Robert K. Merton Remembered |accessdate=2009-12-02}}</ref> <ref name="Dictionary">Gordon Marshall (ed) ''A Dictionary of Sociology'' (Article: Sociology of Education), Oxford University Press, 1998</ref> <ref name="Hanushek">[http://newyorkfed.org/research/epr/98v04n1/9803hanu.pdf Hanushek, Eric A. (1998) "Conclusions and Controversies about the Effectiveness of School Resources" ''Economic Policy Review'' Federal Reserve Bank of New York, 4(1): pp. 11–27] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130124063331/http://newyorkfed.org/research/epr/98v04n1/9803hanu.pdf |date={{dat|2013|01|24||bez}} }}, accessed 30 December 2008</ref> <ref name="British Sociological Association: Medical Sociology">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.britsoc.co.uk/medsoc/MedSoc+History.htm |title=British Sociological Association: Medical Sociology |publisher=BSA |accessdate=2009-10-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080617194317/http://www.britsoc.co.uk/medsoc/MedSoc%2BHistory.htm |archivedate=2008-06-17 }}</ref> <ref name="Core Issues and Theory in Military Sociology">{{Tīmekļa atsauce |url=http://findarticles.com/p/articles/mi_qa3719/is_200107/ai_n8977420 |title=Core Issues and Theory in Military Sociology |accessdate=2008-07-14 |publisher=Journal of Political and Military Sociology |last=Siebold |first=Guy |year=2001 |archive-date=2010-08-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100812000454/http://findarticles.com/p/articles/mi_qa3719/is_200107/ai_n8977420/ }}</ref> <ref name="Sociological miniaturism: seeing the big through the small in social psychology">{{publikācijas atsauce|title=Sociological miniaturism: seeing the big through the small in social psychology|author=Stolte, John F; Fine, Gary Alan; Cook, Karen S.|journal=Annual Review of Sociology|volume= 27|pages= pp. 387—413|year= 2001|doi=10.1146/annurev.soc.27.1.387}}</ref> <ref name="Social Class and Stratification">{{grāmatas atsauce | last=Saunders | first=Peter | author-link=Peter Robert Saunders | year=1990 | title=Social Class and Stratification | publisher=Routledge | url=http://books.google.com/?id=FK-004p0J_EC | isbn=978-0-415-04125-6 }}</ref> <ref name="Generalist Practice with Organizations and Communities">{{grāmatas atsauce|last=Kirst-Ashman, K.K. & Hull, G.H.|title=Generalist Practice with Organizations and Communities|year=2009|publisher=Brooks/Cole Cengage Learning|location=Belmont, CA|isbn=0-495-50715-6|edition=4th}}</ref> <ref name="Direct Social Work Practice">{{grāmatas atsauce|last=Hepworth, D.H, Rooney, R.H., Rooney, G.D, Strom-Gottfried, K., Larsen, J.A.|title=Direct Social Work Practice|year=2006|publisher=Thomson Brooks/Cole|location=Belmont, CA|isbn=0-534-64458-9|chapter=1}}</ref> <ref name="James Trostle">{{grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/?id=ggn-VgZceYAC&pg=PA82&lpg=PA82&dq=Will+Anthropology+be+absorbed+by+Sociology%3F&q=Will%20Anthropology%20be%20absorbed%20by%20Sociology%3F |title=James Trostle |accessdate=2009-09-08|publisher=Springer|author1=Janes, Craig Robert|author2=Stall, Ron|author3=Gifford, Sandra M|year=1986|isbn=978-90-277-2248-5}}</ref> <ref name="Sociology-Basic Concepts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nos.org/331courseE/L-3%20SOCIOLOGY%20ITS%20RELATIONSHIP%20WITH%20OTHER%20SOCIAL%20SCIEN.pdf|title=Sociology-Basic Concepts|accessdate=2010-11-28|publisher=nos.org|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110626125649/http://nos.org/331courseE/L-3%20SOCIOLOGY%20ITS%20RELATIONSHIP%20WITH%20OTHER%20SOCIAL%20SCIEN.pdf|archivedate=2011-06-26}}</ref> <ref name="The Computer as Laboratory: Toward a Theory of Complex Adaptive Systems">{{publikācijas atsauce|last=Casti |first=J |year=1999 |title=The Computer as Laboratory: Toward a Theory of Complex Adaptive Systems |journal=Complexity |volume=4 |issue=5 |pages=12—14|doi=10.1002/(SICI)1099-0526(199905/06)4:5<12::AID-CPLX3>3.0.CO;2-4}}</ref> <ref name="The Constitution of Society">{{grāmatas atsauce|author=Giddens, A |title=The Constitution of Society|publisher=University of California Press |location=California |year=1996|pages=14—19|isbn= 0-520-05728-7}}</ref> <ref name="The most cited authors of books in the humanities">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timeshighereducation.co.uk/story.asp?storyCode=405956&sectioncode=26 |title=The most cited authors of books in the humanities |publisher=timeshighereducation.co.uk |date=2009-03-26 |accessdate=2009-11-16}}</ref> <ref name="Wacquant">Wacquant, Loic. 1992. "Positivism." In Bottomore, Tom and William Outhwaite, ed., ''The Blackwell Dictionary of Twentieth-Century Social Thought''</ref> <ref name="University of Kansas Sociology Department Webpage">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ku.edu/%7Esocdept/about/ |title=University of Kansas Sociology Department Webpage |publisher=Ku.edu |accessdate=2009-04-20 |archive-date=2006-06-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20060627062640/http://www.ku.edu/~socdept/about/ }}</ref> <ref name="Western">Western, Bruce. 2006. ''Punishment and Inequality in America.'' New York: Russel Sage.</ref> <ref name="Web page">{{Tīmekļa atsauce|title=Web page|url=http://nos.org/331courseE/L-3%20SOCIOLOGY%20ITS%20RELATIONSHIP%20WITH%20OTHER%20SOCIAL%20SCIEN.pdf|work=Sociology and Its Relationships to Other Social Sciences|publisher=National Organization of Sociology|accessdate=15 July 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110626125649/http://nos.org/331courseE/L-3%20SOCIOLOGY%20ITS%20RELATIONSHIP%20WITH%20OTHER%20SOCIAL%20SCIEN.pdf|archivedate={{dat|2011|06|26||bez}}}}</ref> <ref name="autogenerated1971">Levine, Donald (ed) 'Simmel: On individuality and social forms' Chicago University Press, 1971. pxix.</ref> <ref name="about1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://psychology.about.com/od/socialpsychology/f/socialpsych.htm |title=What Is Social Psychology&nbsp;– An Introduction to Social Psychology |publisher=Psychology.about.com |accessdate=2010-06-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100813054406/http://psychology.about.com/od/socialpsychology/f/socialpsych.htm |archivedate=2010-08-13 }}</ref> <ref name="autogenerated1994">Horowitz, Irving (1994) ''The Decomposition of Sociology'' Oxford University Press. p3-9</ref><!-- <ref name="autogenerated2000">Gianfranco Poggi (2000). ''Durkheim.'' Oxford: Oxford University Press.</ref> --> <ref name="comte">''Dictionary of the Social Sciences'', Article: Comte, Auguste</ref> <ref name="Émile Durkheim's Division of Labor and the Shadow of Herbert Spencer">{{publikācijas atsauce | doi = 10.1111/j.1533-8525.1995.tb00465.x | last1 = Perrin | first1 = Robert G. | author-separator =, | author-name-separator= | year = 1995| title = Émile Durkheim's Division of Labor and the Shadow of Herbert Spencer | url =https://archive.org/details/sim_sociological-quarterly_fall-1995_36_4/page/791| journal = Sociological Quarterly | volume = 36 | issue = 4| pages = 791—808 }}</ref> <ref name="books.google.com">{{grāmatas atsauce|url= http://books.google.com/books?id=De5sdTFRt5YC&pg=PA199&lpg=PP1&dq=commager+the+american+mind|title= The American mind: an interpretation of American thought and character since 1880s|isbn= 978-0-300-00046-7|author1= Commager, Henry Steele|date= 1959-09-10}}</ref> <ref name="transformation325">Harriss, John. ''The Second Great Transformation? Capitalism at the End of the Twentieth Century'' in Allen, T. and Thomas, Alan (eds) ''Poverty and Development in the 21st Century', Oxford University Press, Oxford. p325.</ref> <ref name="uchicago1970">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journals.uchicago.edu/AJS/home.html |title=American Journal of Sociology Website |publisher=Journals.uchicago.edu |date=1970-01-01 |accessdate=2009-04-20 |archive-date=2007-11-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071111141221/http://www.journals.uchicago.edu/AJS/home.html }}</ref> <ref name="camic">Camic, Charles. 1992. "Reputation and Predecessor Selection: Parsons and the Institutionalists", American Sociological Review, Vol. 57, No. 4 (Aug., 1992), pp. 421—445</ref> <ref name="britannica">"[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/217277/Frankfurt-School Frankfurt School]". (2009). In Encyclopædia Britannica. Retrieved September 12, 2009, from [[Encyclopædia Britannica Online]]. Retrieved September 12, 2009.</ref> <ref name="autogenerated2005">Fish, Jonathan S. 2005. 'Defending the Durkheimian Tradition. Religion, Emotion and Morality' Aldershot: Ashgate Publishing.</ref> <ref name="gm">[http://www.jstor.org/stable/pdfplus/2095839.pdf Jstor.org]</ref> <ref name="princeton1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.princeton.edu/chapters/s7525.html |title=Principles of Economic Sociology by Richard Swedberg&nbsp;– An extract |accessdate=2009-12-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100213002433/http://press.princeton.edu/chapters/s7525.html |archivedate=2010-02-13 }}</ref> <ref name="socofsci-bendavid">{{publikācijas atsauce |title = Sociology of Science |first = Joseph |last = Ben-David |coauthors = Teresa A. Sullivan |journal = Annual Review of Sociology |volume = 1 |year = 1975 |pages = 203—222 |url = http://www.compilerpress.atfreeweb.com/Anno%20Ben%20David%20&%20Sullivan%20Sociology%20of%20Science%20ARS%201975.htm |accessdate = 2006-11-29 |doi = 10.1146/annurev.so.01.080175.001223 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20030826062031/http://www.compilerpress.atfreeweb.com/Anno%20Ben%20David%20%26%20Sullivan%20Sociology%20of%20Science%20ARS%201975.htm |archivedate = 2003-08-26 }}</ref> }} == Papildu literatūra == {{refbegin|30em}} * Aby, Stephen H. ''Sociology: A Guide to Reference and Information Sources, 3rd edn.'' Littleton, Colorado, Libraries Unlimited Inc., 2005, {{ISBN|1-56308-947-5}} * [[Earl Babbie|Babbie, Earl R.]]. 2003. ''The Practice of Social Research, 10th edition.'' Wadsworth, [[Thomson Learning]] Inc., {{ISBN|0-534-62029-9}} * [[Randall Collins|Collins, Randall]]. 1994. ''Four Sociological Traditions.'' Oxford, [[Oxford University Press]] {{ISBN|0-19-508208-7}} * [[Lewis A. Coser|Coser, Lewis A.]], ''Masters of Sociological Thought : Ideas in Historical and Social Context'', New York, Harcourt Brace Jovanovich, 1971. {{ISBN|0-15-555128-0}}. * [[Anthony Giddens|Giddens, Anthony]]. 2006. ''Sociology'' (5th edition), Polity, Cambridge. {{ISBN|0-7456-3378-1}} * {{grāmatas atsauce|year=1989 |author=Landis, Judson R |title=Sociology: Concepts and Characteristics |url=https://archive.org/details/sociologyconcept00land_0 |place=Belmont, California |edition=7th |publisher=Wadsworth |isbn=0-534-10158-5}} * [[Seymour Martin Lipset|Lipset, Seymour Martin]] and [[Everett Carll Ladd]]. "The Politics of American Sociologists," ''American Journal of Sociology'' (1972) 78#1 pp. 67—104 [http://www.jstor.org/stable/2776571 in JSTOR] * {{grāmatas atsauce|year=1991 |author=Macionis, John J |title=Sociology |url=https://archive.org/details/sociology0003maci |edition=3rd |place=Englewood Cliffs, New Jersey |publisher=Prentice Hall |isbn=0-13-820358-X}} * [[Robert K. Merton|Merton, Robert K.]]. 1959. ''Social Theory and Social Structure. Toward the codification of theory and research'', Glencoe: Ill. (Revised and enlarged edition) * [http://www.camden.rutgers.edu/~wood/207socimagination.htm Mills, C. Wright, The Sociological Imagination,1959] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100107002057/http://www.camden.rutgers.edu/~wood/207socimagination.htm |date={{dat|2010|01|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20061106060908/http://ddl.uwinnipeg.ca/res_des/files/readings/cwmills-intel_craft.pdf C. Wright Mills, Intellectual Craftsmanship Advices how to Work for young Sociologist] * {{grāmatas atsauce|last=Mitchell |first=Geoffrey Duncan |title=A Hundred Years of Sociology: A Concise History of the Major Figures, Ideas, and Schools of Sociological Thought |url=https://archive.org/details/hundredyearsofso0000mitc_x2z8 |year=2007, originally published in 1968 |publisher=Transaction Publishers |location=New Brunswick, New Jersey |isbn=978-0-202-36168-0 |oclc=145146341}} * [[Robert A. Nisbet|Nisbet, Robert A.]] 1967. ''The Sociological Tradition'', London, Heinemann Educational Books. {{ISBN|1-56000-667-6}} * [[George Ritzer|Ritzer, George]] and Douglas J. Goodman. 2004. ''Sociological Theory, Sixth Edition.'' [[McGraw-Hill|McGraw Hill]]. {{ISBN|0-07-281718-6}} * Scott, John & Marshall, Gordon (eds) ''A Dictionary of Sociology'' (3rd Ed). Oxford University Press, 2005, {{ISBN|0-19-860986-8}} * Wallace, Ruth A. & Alison Wolf. 1995. ''Contemporary Sociological Theory: Continuing the Classical Tradition'', 4th ed., Prentice-Hall. {{ISBN|0-13-036245-X}} * [[Harrison White|White, Harrison C.]]. 2008. ''Identity and Control. How Social Formations Emerge.'' (2nd ed., Completely rev. ed.) Princeton, [[Princeton University Press]]. {{ISBN|978-0-691-13714-8}} * Willis, Evan. 1996. ''The Sociological Quest: An introduction to the study of social life'', [[New Brunswick, New Jersey]], [[Rutgers University Press]]. {{ISBN|0-8135-2367-2}} * T. Tisenkopfs (Zin. red.). Socioloģija Latvijā. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga, 2010. * Zepa B., Zobena A. (Zin. red.), Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. RANTI. Rīga, 1996. {{refend}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111108001302/http://www.sociologija.lv/ Latvijas Sociologu asociācija] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Socioloģija| ]] cbuvb7o1y5wo6dizl7fncpwl9ygatpd 0 1313 4459244 4443519 2026-04-26T02:11:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459244 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|valsti|Turcija (nozīmju atdalīšana)|Turcija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Türkiye Cumhuriyeti'' | pilnais_valsts_nosaukums = Turcijas Republika | valsts_nosaukums = Turkey <!-- Valsts nosaukums angļu valodā --> | valsts_moto = ''Yurtta Sulh, Cihanda Sulh''<br /><small>''Miers mājās, miers pasaulē''</small> | valsts_himna = ''[[Turcijas himna|İstiklâl Marşı]]''<br /><small>''Neatkarības himna''</small> | karoga_attēls = Flag of Turkey.svg | karoga_nosaukums = Turcijas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Turkey.svg | ģerboņa_nosaukums = Turcijas ģerbonis | symbol_type = Prezidenta zīmogs | ģerboņa_platums = 85 <!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | kartes_attēls = Turkey (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Ankara]] | lielākā_pilsēta = [[Stambula]] | valsts_valodas = [[Turku valoda]] | valsts_galvas_tituls = [[Turcijas prezidenti|Valsts prezidents]] | valsts_galva = [[Redžeps Tajips Erdogans]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Turcijas viceprezidenti|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Sevdets Jilmazs]] | neatkarības_iegūšana = [[Osmaņu impērijas sadalīšana|Pēctecība]] | neatkarības_notikums = [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karš]] | neatkarības_datums = {{dat|1919|5|19}} | neatkarības_notikums2 = Parlamenta izveide | neatkarības_datums2 = {{Dat|1920|4|23}} | neatkarības_notikums3 = Proklamēšana | neatkarības_datums3 = {{Dat|1923|10|29}} | platība_km2 = {{sk|783562}} | platība_sq_mi = {{sk|302535}} | iedzīvotāju_skaits = {{sk|84680273}} | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 100 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 104. | IKP_PPP = {{ASV dolārs|2,382 triljoni}} | IKP_PPP_gads = 2020 | IKP_PPP_rangs = 13 | IKP_PPP_per_capita = {{ASV dolārs|28 294}} | IKP_PPP_per_capita_rangs =48 | HDI = {{palielinājās}} 0.838 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900;">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 48. | Gini = 41,9 | Gini_gads = 2018 | Gini_kategorija = <span style="color:#ffcc00;">vidējs</span> | Gini_rangs = 51 | valūta = [[Jaunā Turcijas lira]] (₺) | valūtas_kods = TRY | laika_zona = [[Tuvo Austrumu laiks|FET]] | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.tr]] | tālsarunu_kods = 90 | iso_kods_num = 792 | iso_kods_alfa2 = TR | iso_kods_alfa3 = TUR }} '''Turcija''' ({{val|tr|Türkiye}}), oficiālais nosaukums '''Turcijas Republika''' (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir [[Eirāzija]]s [[valsts]], kas atrodas [[Anatolija|Mazāzijas pussalā]], [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], un [[Trāķija|Trāķijā]], [[Dienvideiropa]]s [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģionā. Turcijai ir sauszemes [[valsts robeža|robeža]] ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], rietumos ar [[Grieķija|Grieķiju]], ziemeļaustrumos ar [[Gruzija|Gruziju]] un [[Armēnija|Armēniju]], austrumos ar [[Azerbaidžāna]]s eksklāvu [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]] un [[Irāna|Irānu]], dienvidaustrumos ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]]. Turcijas krastus ziemeļos apskalo [[Melnā jūra]], rietumos [[Egejas jūra]], bet dienvidos [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā atrodas [[Marmora jūra]], caur kuru novilkta ģeogrāfiskā robeža starp [[Āzija|Āziju]] un [[Eiropa|Eiropu]], tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās [[Kontinents|pasaules daļās]]. Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, [[Turcijas kultūra|tās kultūra]] ir austrumu un rietumu kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir stratēģiski svarīga valsts, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], austrumos ar [[Centrālāzija|Centrālāziju]], ziemeļos ar [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Krievija|Krieviju]] un dienvidos ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]].<ref name="Ataturk">{{Grāmatas atsauce | title= Ataturk | url= https://archive.org/details/ataturk0000mang_b0t1 | first= Andrew | last= Mango | publisher= Overlook | year= 2000 | isbn=1-5856-7011-1}}</ref><ref name="Ottoman_Turkey">{{Grāmatas atsauce|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey|url=https://archive.org/details/historyofottoman0002unse|author=Stanford Jay Shaw | coauthors= Kural Shaw, Ezel | publisher= Cambridge University Press | year= 1977 | isbn= 0-5212-9163-1}}</ref> Turcija ir [[demokrātija|demokrātiska]], [[Sekulārisms Turcijā|sekulāra]], [[Unitāra valsts|unitāra]] un [[konstitucionāla republika]] un [[Turcijas valsts iekārta|tās valsts iekārta]] izveidota 1923. gadā [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala Ataturka]] vadībā pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā. Kopš tās dibināšanas Turcija arvien vairāk tuvinās rietumvalstīm, tieši iesaistoties tādās savienībās kā [[Eiropas Padome]] (dalībvalsts kopš 1949), [[NATO]] (1952), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] (1973) un [[G-20|Industriālo valstu G20]] (1999). Turcija kopš 2005. gada uzsāka oficiālās [[Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā|iestāšanās sarunas]] ar Eiropas Savienību un ir tās asociatīvā dalībvalsts kopš 1963. gada. Atrodoties šajā statusā, Turcija 1995. gadā panāca [[Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība|muitas savienības]] izveidošanu ar ES. Tai pat laikā Turcija ir spējusi stiprināt ciešas politiskas, ekonomiskas un industriālās attiecības ar austrumu valstīm, it īpaši ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Centrālāzija|Centrālāziju]] un [[Austrumāzija|Austrumāziju]]. == Etimoloģija == [[Turku valoda|Turku valodā]] valsts nosaukums ir {{Audio|Tur-Türkiye Cumhuriyeti.ogg|''Türkiye Cumhuriyeti''}} (<small>[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]]:</small> {{Unicode|/tyɾkije dʒumhuɾijeti/}}), kas nozīmē "Turcijas Republika". Nosaukums ''Türkiye'' ir dalāms divās daļās. Nosaukuma pirmā daļa ''Türk'' no senās turku valodas nozīmē "stiprs",<ref name="Bartleby">{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bartleby.com/61/92/T0419200.html | title= Turk | author= American Heritage Dictionary | publisher= Houghton Mifflin Company | accessdate= 2006-12-27 | year= 2000 | archiveurl= https://www.webcitation.org/6HZFLsoaf?url=http://www.bartleby.com/ | archivedate= 2013-06-22 }}</ref> savukārt nosaukuma izskaņa ''-iye'' ir abstraktais piedēklis [[arābu valoda|arābu valodā]], kas norāda uz īpašnieku, turētāju, piederīgumu. Vārds ''Türk'' pirmo reizi rakstos lietots [[orhonu raksti|orhonu rakstos]] centrālās Āzijas [[gokturki|gokturku]] cilts nosaukumā (''Göktürk''), kas burtiskā tulkojumā nozīmē "gaisa" jeb "debess turki". Vairums valodās, tostarp [[latviešu valoda|latviešu valodā]], valsts nosaukums cēlies no viduslaiku [[latīņu valoda]]s vārda ''Turchia'', kas pirmo reizi rakstiskajos avotos parādījies 1369. gadā.<ref name="TurkEtymology">{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.etymonline.com/index.php?term=Turk | title= Online Etymology Dictionary – "Turk" | author= Online Etymology Dictionary | publisher= etymonline.com | accessdate= 2006-12-07 | date= 2001}}</ref> Oficiālais valsts nosaukums "Turcija" ir tikai no 1921. gada, kad to iekļāva [[1921. gada Turcijas konstitūcija|pirmajā Turcijas konstitūcijā]]. == Vēsture == === Turku Osmaņu impērija === {{Pamatraksts|Osmaņu impērija}} [[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumb|left|Osmaņu impērija tās uzplaukuma laikā (ap 1680)]] Vēstures gaitā [[tjurki]] dzīvojuši un atstājuši paliekošu iespaidu vairākās [[Eirāzija]]s daļās. Viens no viņu galvenajiem mērķiem vienmēr bija asimilēšanās,{{nepieciešama atsauce}} pieņemot dažādas atšķirīgās kultūras, kuras tie iekļāvuši savā ietekmes sfērā. Turku politiskā vēsture sākas ar spēcīgās [[Huņņu impērija]]s laikiem 5. gadsimtā, kad tās valdnieks [[Atila]] paplašināja savas valsts robežas no austrumu [[Turkestāna]]s un centrālās [[Āzija]]s līdz centrālajai un rietumu [[Eiropa]]i. Vairākas atsevišķas tjurku ciltis arī vēlāk izveidoja spēcīgas valstis, kas savā starpā karoja un tādēļ nepastāvēja ilgstoši. Viena no varenākajām ciltīm bija [[oguzi|oguzu turku]] atzars — [[turki seldžuki|seldžuki]],{{nepieciešama atsauce}} kas 9. gadsimtā atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] nomalē, [[Kaspijas jūra]]s ziemeļu piekrastē un pie [[Arāla jūra]]s kā Jabhu [[kagans]] Oguzu konfederācijas sastāvā. 10. gadsimtā seldžuki pārceļoja no savas mītnes zemes centrālajā Āzijā uz [[Anatolija]]s austrumiem.{{nepieciešama atsauce}} [[Attēls:Blaue moschee 6minarette.jpg|thumb|[[Sultāna Ahmeda mošeja]] (Zilā mošeja) ir viens no slavenākajiem [[Osmaņu arhitektūra]]s paraugiem]] Pēc uzvaras pār [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]] [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] (1071), turki Anatolijā apmetās uz visiem laikiem un līdz ar to sākās [[Rumas sultanāts|Rumas sultanāta]] ([[Lielā Seldžuku impērija]]s atzara) uzplaukums. Seldžuku valdīšanas laikā bez pašu impērijas pastāvēja arī divas tikpat spēcīgas tjurku valstis: [[Karahanu valsts]] un [[Gaznevīdu impērija|Gaznes valsts]], kas vēlāk pievienojās seldžukiem. 1243. gadā seldžukus sakāva [[Mongoļu impērija]]s karaspēks un seldžuku valsts sāka atkal sašķelties mazākās ciltīs. Šādu brīdi veiksmīgi izmantoja [[Osmans I]], kura vadītā cilts lika pamatus vēlāk varenajai [[Osmaņu impērija]]i. [[Osmaņu impērija]] veiksmīgi uzturēja politiskos sakarus gan ar austrumu, gan ar rietumu kultūrām visā savā 623 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā. 16. un 17. gadsimtā tā bija viena no pasaulē varenākajām politiskajām varām, kas spēja pakļaut austrumu Eiropas spēkus, iekarojot [[Balkānu pussala|Balkānus]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s dienvidu daļu. Pēc [[Osmaņu impērijas panīkums|Osmaņu impērijas panīkuma]] gadiem, impērija 1914. gadā iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Vācijas Impērija]]s pusē un tika pilnīgi sagrauta. [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] jau bija iepriekš izplānojuši sadalīt impēriju savā starpā un pēc kara noslēdza [[Sevras līgums|Sevras līgumu]]. Kara laikā tika veikta liela visumā prokrieviski noskaņoto armēņu iznīcināšana un deportēšana no pierobežas ar Krieviju; pēc Turcijas versijas, tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis [[armēņu genocīds]] un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6045182.stm|title=Q&A Armenian 'genocide'|work=BBC|accessdate=2006-12-29|date=2006-10-12}}</ref> Ārpus Turcijas, pēc dažādu laiku un pētnieku vērtējumiem, vispārpieņemts ir uzskats, ka šajā "pārvietošanā" un slepkavībās uz vietas bojā gāja no {{sk|600000}} līdz 1,5 miljoniem armēņu, lai gan par paša vārda "genocīds" lietošanu nav vienprātības. === Republika === {{atjaunot|valsts apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā}} {{Pamatraksts|Turcijas vēsture|Ataturka reformas}} [[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]] Sabiedroto īstenotā [[Konstantinopoles okupācija|Konstantinopoles]] un [[Izmiras okupācija]] uzreiz pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām izraisīja [[Turku nacionālā kustība|Turku nacionālās kustības]] izveidošanos.<ref name="Ottoman_Turkey" /> Sākās [[Turcijas neatkarības karš]], kura priekšgalā no turku puses bija [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] [[pašā]], kas bija pierādījis savas komandiera spējas [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]]. Kara mērķis bija nepieļaut [[Sevras līgums|Sevras līguma]] īstenošanu.<ref name="Ataturk"/> Jau 1922. gada 18. septembrī no valsts teritorijas bija padzīti visi ārvalstu spēki un radās jauna Turcijas valsts. 11. novembrī [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] oficiāli likvidēja [[Osmaņu dinastija|sultanātu]], ar ko tika pielikts punkts [[Osmaņu impērija]]s 623 gadu ilgajai pastāvēšanai. Ar 1923. gada [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]] tika starptautiski atzīta Turcijas Republikas suverenitāte un jaunizveidotā valsts tika atzīta par Osmaņu impērijas mantinieci. Oficiāli republiku proklamēja jaunajā valsts galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]], 1923. gada 29. oktobrī.<ref name="Ottoman_Turkey" /> Par pirmo republikas prezidentu kļuva Mustafa Kemals pašā, kas sāka īstenot plašu [[Ataturka reformas|reformu]] programmu, kuru nolūks bija radīt jaunu sekulāru valsti uz bijušās Osmaņu impērijas palieku pamatiem.<ref name="Ottoman_Turkey" /> Saskaņā ar likumu par uzvārdiem, Turcijas parlaments 1934. gadā Mustafa Kemalam piešķīra goda nosaukumu Ataturks ({{val|tr|Atatürk}}, turku tēvs).<ref name="Ataturk" /> {{dat|1945|2|23||bez}} [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija pievienojās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] pusē un kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] locekli.<ref name="Turkey_UN">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/Overview/growth.htm |title=Growth in United Nations membership (1945–2005)|publisher=United Nations|accessdate=2006-10-30|date=2006-07-03}}</ref> 1947. gadā izsludināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta [[Trumena doktrīna|Trumena doktrīnu]], jo [[Grieķija|Grieķijā]] bija sākusies komunistu sacelšanās un [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja Turcijai atbrīvot tās karaspēka vajadzībām [[Turcijas jūras šaurumi|Turcijas jūras šaurumus]], kas savieno [[Melnā jūra|Melno jūru]] ar [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Ar šo doktrīnu ASV garantēja Turcijas un Grieķijas drošību, kas izvērtās par plašu finansiālo un materiālo atbalstu.<ref name="Truman Doctrine">{{Grāmatas atsauce|title=Outposts and Allies: U.S. Army Logistics in the Cold War, 1945–1953|first=James A.|last=Huston|publisher=Susquehanna University Press|location=|year=1988|id={{ISBN|0-941664-84-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0941664848&id=ID4E3Lm8TsgC&pg=PA198&lpg=PA198&ots=Yg9KqG871J&dq=turkey+cold+war&sig=d5Xry3n-9lmlUZTnM6tpFBBtxOQ#PPA177,M1}}</ref> Pēc tam, kad Turcija kopā ar ANO drošības spēkiem bija līdzdarbojusies [[Korejas karš|Korejas karā]], tā pievienojās [[NATO]] (1952) un kļuva par galveno šķērsli PSRS ekspansijai Vidusjūras reģionā. Pēc grieķu nacionālistu sarīkotā apvērsuma [[Kipra|Kiprā]], Turcija iebruka salā (1974), lai aizstāvētu tur dzīvojošo [[turki|turku]] tiesības. Pēc deviņiem gadiem izveidoja [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]], kuru starptautiski atzīst tikai Turcija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1021835.stm |title=Timeline: Cyprus|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-25|date=2006-12-12}}</ref> Kad 1945. gadā bija beidzies [[vienpartijas sistēma]]s periods, daudzpartiju sistēma ienesa politiskajā dzīvē neskaitāmas nesaskaņas vairāku desmitu gadu garumā un tādēļ periods no 1960. gadiem līdz 1980. gadiem ievērojams ar vairākām bruņotām sadursmēm starp labējā un kreisā spārna politiskajiem grupējumiem. Nesaskaņas izraisīja vairākus militārus valsts apvērsumus: 1960., 1971., 1980. un 1997. gadā.<ref name="TRPoliticsandMilitary">{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Politics and the Military|url=https://archive.org/details/turkishpoliticsm00hale|first=William Mathew|last=Hale|publisher=Routledge, UK|year=1994|isbn= 0-4150-2455-2}}</ref> 1980. gados sāktā Turcijas ekonomikas liberalizācija ievērojami izmainīja valsts tēlu un radīja ievērojamus [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmju]] un krīžu periodus.<ref name="80sLiberalization">{{Grāmatas atsauce|title=Economics and Politics of Turkish Liberalization|first=Tevfik F.|last=Nas|publisher=Lehigh University Press|location=|year=1992|id={{ISBN|0-934223-19-X}}}}</ref> {{dat|1999|08|17||bez}} pulksten 3:02 pēc vietējā laika Turcijas ziemeļrietumos bija aptuveni 7,4 [[Rihtera skala|balles]] stipra [[zemestrīce]]. Zinātnieki šo zemestrīci sauc par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]]. Tās ilgums sasniedza 48 [[sekunde]]s, rezultātā nogalinot aptuveni {{sk|45000}} iedzīvotājus un atstājot vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju bez mājām. Šī postošā zemestrīce visvairāk skāra [[Izmita]]s pilsētu. == Valsts pārvalde un politika == {{Pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas valsts iekārta|Turcijas konstitūcija|Turcijas tiesību sistēma}} Turcija ir [[prezidentālisms|prezidentāla]], [[Demokrātija|demokrātiska]] [[republika]]. Kopš valsts dibināšanas 1923. gadā, Turcijā ir nostiprinājušās spēcīgas [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisma]] tradīcijas.<ref name="TR_Secularism">{{grāmatas atsauce|author=Ali Çarkoğlu|title=Religion and Politics in Turkey|url=http://books.google.com/books?id=t5G_zw9exMQC&pg=PP1|year=2006|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-34831-7|page=}}</ref> [[Turcijas konstitūcija]] ir pamats visas valsts tiesību sistēmai un nosaka pamata principus valsts pārvaldei, kā arī ir pamats Turcijas centralizētajai un unitārajai valsts iekārtai. Valsts galva ir [[Turcijas prezidenti|valsts prezidents]], kas līdz 2017. gadam pildīja lielā mērā reprezentatīvas funkcijas. Līdz 2007. gadam Valsts prezidentu uz septiņiem gadiem ievēlēja parlaments tikai uz vienu reizi, pēc tam — tautas balsojums uz pieciem gadiem ar tiesībām pārvēlēt to pašu cilvēku atkārtoti otrreiz. Pakāpeniski prezidenta loma pieauga, un pēc 2017. gada referenduma Turcija kļuva par prezidentālu republiku. Pašreizējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] amatā stājies {{dat|2014|8|28||bez}}. Viņam izdevās apiet Konstitūciju, lai 2023. gadā trešoreiz kandidētu uz prezidenta amatu, ko opozīcija uzskata par nelikumīgu.<ref>[https://bianet.org/english/politics/273383-table-of-six-legally-erdogan-cannot-run-for-a-third-term-on-may-14 Bianet. Table of Six: Legally Erdoğan cannot run for a third term on May 14]</ref> Turcijā līdz 2017. gadam varu īstenoja [[Turcijas premjeri|premjers]] un [[Turcijas Ministru kabinets|ministru kabinets]] (valdība), bet likumdevēja vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielajai nacionālajai asamblejai]]. 2017. gadā premjerministra amatu likvidēja un tā funkcijas nodeva prezidentam. Tiesu vara ir neatkarīga no likumdevējas un izpildu varas, bet likumu un valdības rīkojumu atbilstību konstitūcijai izvērtē Konstitucionālā tiesa. Augstākā administratīvo tiesību iestāde ir [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]], bet augstākā tiesu iestāde ir [[Turcijas Augstākā apelācijas tiesa|Augstākā apelācijas tiesa]].<ref name="TR_Constit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|title=Turkish Constitution|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-16|date=2001-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070203170110/http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|archivedate=2007-02-03}}</ref> Kopš 1933. gada tiesības vēlēt ir abu dzimumu Turcijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. No 2004. gada Turcijā bija 50 [[Turcijas politiskās partijas|reģistrētas politiskās partijas]], kas pārstāv gan galēji kreisus, gan galēji labējus uzskatus.<ref name="BYEGM_TrPolSys">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|title=Political Structure of Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-14|date=2004-08-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061005085413/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|archivedate=2006-10-05}}</ref> Konstitucionālajai tiesai ir tiesības atņemt partijai finansējumu vai izbeigt tās darbību, ja tā, pēc tiesas ieskatiem, pauž uzskatus, kas ir separātiski vai pretēji sekulārismam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1466160.stm|title=Euro court backs Turkey Islamist ban|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2001-07-31}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2850601.stm |title=Turkey's Kurd party ban criticised|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2003-03-14}}</ref> Parlamentā 600 deputātus ievēl uz pieciem gadiem, vispārējās, proporcionālās vēlēšanās no partiju sarakstiem. Vēlēšanas notiek 88 vēlēšanu apgabalos. Lai nepieļautu sīkpartejismu un sašķeltību, partijām, lai iekļūtu parlamentā ir jāpārvar vēlēšanās 7% vēlētāju atbalsta barjera, kā dēļ mazākas partijas veido apvienības. == Starptautiskās attiecības == {{Pamatraksts|Turcijas ārpolitika|Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā}} [[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Ineni|Ineni]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] 1943. gadā]] Turcija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|OSCE]] (1973) un [[G-20]] (1999) līdzdibinātāja. Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi, tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. 1949. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un 1959. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomikas kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un 1963. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija 1987. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un 1992. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. 1995. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības Muitas savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3||bez}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.<ref name="TR_EUChrono">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}</ref> Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}</ref> Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas 1974. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2006-12-11}}</ref> Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors ir arī vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija 1952. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam, ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas ASV karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2003-03-26}}</ref> ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru 2007. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[turki]]em radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=5PdqmRoyEn&dq=turkey+cold+war&sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}</ref> Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku—Tbilisi—Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta, kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].<ref>[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]</ref> Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Turcija neatzīst armēņu genocīdu 20. gadsimta sākumā. Šāds pats vēsturisks konflikts Turcijas traucē arī attiecībās ar Grieķiju, jo arī Turcijas grieķu iedzīvotāji tolaik tika pakļauti slepkavošanām un deportācijām, īpaši Turcijas neatkarības kara laikā. === Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības === Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās 1925. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="LR_ĀM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}</ref> Diplomātiskās attiecības pēc Latvijas okupācijas tika atjaunotas {{Dat|1991|9|3||bez}} un Turcijas vēstniecību [[Rīga|Rīgā]] atklāja {{Dat|2005|9|25||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |title=Turcijas vēstniecība: Par vēstniecību |access-date={{dat|2009|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727024432/http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |archivedate={{dat|2011|07|27||bez}} }}</ref> Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no 2006. gada 1. aprīļa līdz 1. augustam veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. 2005. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].<ref name="LR_ĀM" /> Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.<ref name="LR_ĀM" /> == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Turcijas Bruņotie spēki}} [[Turcijas Bruņotie spēki]] sastāv no [[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkiem]], [[Turcijas jūras spēki|jūras spēkiem]] un no [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēkiem]]. [[Turcijas žandarmērija]] un [[Turcijas krasta apsardze]] miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.<ref name="TSK_Organisation">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|title=Turkish Armed Forces Defense Organization|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-15|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071002051620/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|archivedate=2007-10-02}}</ref> Turcijas Bruņotie spēki ir otra lielākā [[NATO]] armija (pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ar {{sk|1043550}} kareivjiem.<ref name="Economist Intelligence Unit p.23">Economist Intelligence Unit:Turkey, p.23 (2005)</ref> Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unhcr.org/home/RSDCOI/3c1622484.pdf |title=Turkey/Military service|author=United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR), Directorate for Movements of Persons, Migration and Consular Affairs - Asylum and Migration Division|authorlink=ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|publisher=UNHCR|format=PDF|accessdate=2006-12-27|date=jūlijā 2001}}</ref> [[Attēls:TCG Gazi’antep.jpg|thumb|left|Turcijas G klases fregate ''TCG Gazi`antep'' (F 490)]] 1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus [[tanks|tankus]], [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]], [[helikopters|helikopterus]], [[zemūdene]]s, [[karakuģis|karakuģus]] un [[šaujamierocis|šaujamieročus]].<ref>Economist Intelligence Unit:Turkey, p.22 (2005)</ref> Turcija ir 3. līmeņa dalībniece ''[[F-35 Lightning II|Joint Strike Fighter]]'' (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417|title=DoD, Turkey sign Joint Strike Fighter Agreement|author=US Department of Defense|authorlink=ASV Aizsardzības departaments|publisher=US Department of Defense|accessdate=2006-12-27|date=2002-07-11|archive-date=2006-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20060826215816/http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417}}</ref> Kopš 1950. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas [[Somālija|Somālijā]] un bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem [[Pirmais līča karš|Pirmajā līča karā]]. Turcijai ir {{sk|36000}} liels karaspēks [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republikā]] un atsevišķas vienības [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref name="Economist Intelligence Unit p.23"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|title=Brief History of ISAF|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-16|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061007040912/http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|archivedate=2006-10-07}}</ref> Sākoties [[Izraēlas-Libānas konflikts (2006)|Izraēlas-Libānas konfliktam]], Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6069126.stm |title=Turkish troops arrive in Lebanon|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2006-10-20}}</ref> [[Turcijas Bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris|Turcijas ģenerālštāba komandieri]] ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam.<ref name="TSK_Organisation" /> Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gada 26. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5294438.stm |title=Turkish general vows to rout PKK|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-08|date=2006-08-26}}</ref> Turcijas Bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu.<ref name="YAHOOTURKEY"/> Pēdējo gadu desmitu laikā bruņotie spēki ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo bijušas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] principus.<ref name="YAHOOTURKEY">''[http://news.yahoo.com/s/nm/turkey_military_secularism_dc Turkey's army defends secularism ahead of elections]{{Novecojusi saite}}''- [[Yahoo! News]], Monday 27 augustā 2007</ref> == Administratīvais iedalījums == {{Pamatraksts|Turcijas administratīvais iedalījums|Turcijas pilsētu uzskaitījums}} {{Turcijas provinču karte|float=right}} Turcijas galvaspilsēta ir [[Ankara]]. Turcijas teritorija administratīvi ir iedalīta 81 ilā ({{val|tr|iller}}, vsk. ''il''), un tie katrs atrodas kādā no septiņiem reģioniem (: ''bölgeler'', vsk. ''bölge''). Reģions nav administratīva teritorija, jo tiek lietots tikai statistikas nolūkos. Katrs ils ir iedalīts rajonos (''ilçeler'', vsk. ''ilçe'') un pavisam ir 923 rajoni. Parasti ila nosaukums ir tāds pats kā ila galvaspilsētai un šis nosaukums ir arī ap galvaspilsētu esošajam rajonam, izņemot [[Hatajas ils|Hatajas ilu]] (galvaspilsēta [[Antakja]]), [[Kodžaeli ils|Kodžaeli ilu]] ([[Izmita]]) un [[Sakarjas ils|Sakarjas ilu]] ([[Adapazari]]). Pēc iedzīvotāju skaita lielākie ili ir: [[Stambula]] (vairāk nekā 12 milj.), [[Ankaras ils|Ankara]] (vairāk nekā 4,4 milj.), [[Izmiras ils|Izmira]] (vairāk nekā 3,7 milj.), [[Bursas ils|Bursa]] (vairāk nekā 2,4 milj.), [[Adanas ils|Adana]] (vairāk nekā 2 milj.) un [[Konjas ils|Konja]] (vairāk nekā 1,9 milj.). Lielākā pilsēta ir pirms republikas proklamēšanas bijusī galvaspilsēta [[Stambula]] un tā ir arī valsts finanšu, saimnieciskās darbības un kultūras centrs. Citas ievērojamākās pilsētas ir [[Izmira]], [[Bursa]], [[Adana]], [[Trabzona]], [[Malatja]], [[Gaziantepa]], [[Erzuruma]], [[Kajseri]], [[Kodžaeli]], [[Konja]], [[Mersina]], [[Eskišehira]], [[Dijarbakira]], [[Antalja]] un [[Samsuna]]. Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju (70,5%) dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turcijas Statistikas institūts|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population living in cities|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}</ref> Valstī 18 pilsētās iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljonu un 21 pilsētā — no 1 miljona līdz 500 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus 70 Turcijas pilsētās. == Tautsaimniecība == {{Pamatraksts|Turcijas saimniecība}} Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2008|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}</ref> un tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[G-20]] dibinātāja. Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.<ref name="80sLiberalization"/> Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}</ref> un 2001. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}</ref> Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=Pasaules Banka|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}</ref> Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&id=ufYU_fR7mLgC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=xxhe4iYB7B&dq=Turkey&sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}</ref> Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, inflācija tika samazināta līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.<ref name="TR_Eco">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}</ref> [[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]]]] 2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of septembrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}</ref> un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.<ref name="WorldBank_TRStat" /> Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja {{sk|24124501}} cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}</ref> Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība. Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1||bez}} vecās [[turku lira]]s (TL) aizstāja ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = {{sk|1000000}} TL).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}</ref> Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.<ref name="WorldBank_TRStat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}</ref> Ar IKP {{sk|5062}} ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē. [[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]]]] Turcijas galvenie tirdzniecības partneri: * [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);<ref name="TSI_ForeignTrade2006">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of oktobrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}</ref> * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; * [[Krievija]]; * [[Japāna]]. Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības Muitas savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}</ref> 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.<ref name="TSI_ForeignTrade2006" /> 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&gid=112&srid=3429&oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}</ref> Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=Žeņmiņ Žibao|work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}</ref> Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Turcijas Republikas Centrālā banka|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.<ref name="TR_Eco" /> 21. gadsimta 20. gadu sākumā Turcijas finanses un ekonomika izrādījās krīzē, kuru radīja vairāki faktori — [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ noteiktie ierobežojumi, Turcijas atkarība no ārējām izejvielām un nestandarta finanšu politika.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm|title=Почему валюта Турции рухнула после переизбрания Эрдогана|website=© TURAN NEWS AGENCY|access-date=2023-06-10|language=ru|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610031041/https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm}}</ref> Turcijas Centrālā banka un prezidents Erdogans bažījās, ka augstas procentu likmes Turcijas apstākļos, pretēji parastajai praksei, paaugstinās inflāciju, un no 2021. līdz 2023. gadam likmes tika samazinātas no 19 uz 8,5%.<ref name=":0" /> Plāns nenostrādāja, un 2022. gadā inflācija sasniedza 85%. Līdz rekordzemam līmenim kritās arī [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas liras]] kurss pret dolāru, kas no izejvielu importa atkarīgajā valstī pasteidzināja cenu kāpumu uz visu. 2023. gadā finanšu stāvokli pasliktināja postošā [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], kuras postījumus lielā mērā pastiprināja valdības pirms tam pieņemtie celtniecības drošības normu atvieglojumi. Šā paša gada pavasarī notika prezidenta vēlēšanas, kurās Erdoganam, lai gūtu uzvaru, nācās iztērēt lielu daļu valūtas rezervju liras kursa noturēšanai.<ref name=":0" /> Pēc vēlēšanām atsākās liras kursa lejupslīde, tomēr tika nomainīts finanšu ministrs un Centrālās bankas vadītājs, un jaunie vadītāji, atšķirībā no iepriekšējiem, pazīstami kā tradicionālās finanšu politikas piekritēji.<ref name=":0" /> == Ģeogrāfija un klimats == {{Pamatraksts|Turcijas ģeogrāfija}} [[Attēls:Oludeniz.jpg|thumb|left|[[Ēlīdeniza]] (turku: ''Ölüdeniz'') netālu no [[Fethijes]] [[Turcijas rivjēra|Turcijas rivjērā]] (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem)]] Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā līdzinās taisnstūrim.<ref name="USLC_TRGeo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/turkey/18.htm |title=Geography of Turkey|author=US Library of Congress|authorlink=Kongresa bibliotēka|publisher=US Library of Congress|accessdate=2006-12-13|date=}}</ref> Turcijas teritorija, ieskaitot ūdenskrātuves, aizņem {{sk|783562}} kvadrātkilometrus,<ref>[http://unstats.un.org/unsd/demographic/products/dyb/DYB2004/Table03.pdf UN Demographic Yearbook, accessed April 16, 2007]</ref> no kuriem {{nobr|755 688 m²}} atrodas [[Āzija|Āzijā]] ([[Anatolija]]), bet {{nobr|23 764 m²}} — [[Eiropa|Eiropā]].<ref name="USLC_TRGeo" /> Tādēļ Turciju uzskata par [[Starpkontinentāla valsts|starpkontinentālu valsti]]. Turcija pēc teritorijas platības ir 37. lielākā pasaulē un tās platība ir līdzīga [[Francija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] teritoriju summai. Turciju no trīs pusēm apskalo jūras: rietumos — [[Egejas jūra]], ziemeļos — [[Melnā jūra]] un dienvidos — [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā — ziemeļrietumos atrodas [[Marmora jūra]].<ref name="TRGeo_TRMinistryTourism" /> Turcijas Eiropas daļa ziemeļrietumos ir [[Austrumu Trāķija]], kas robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]]. Valsts teritoriju Āzijā — Anatoliju (arī Mazāzijas pussala) starp Kēroglu (''Köroğlu'') un Melnās jūras austrumu piekrastes kalnu grēdas — [[Taurs (kalni)|Taura]], veido augsta centrālā ieplaka ar šauriem piekrastes līdzenumiem. Līdzenumi ir iztekas vieta tādām upēm kā [[Eifrata]], [[Tigra]] un [[Araksa]]. Te atrodas [[Vanas ezers]] un Āgri kalns (''Ağrı'', arī [[Ararats]]), kas ir augstākā Turcijas virsotne — {{nobr|5165 m}}.<ref name="TRGeo_TRMinistryTourism" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://earthobservatory.nasa.gov/Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996|title=Mount Ararat (Ağrı Dağı), Turkey|author=NASA - Earth Observatory|authorlink=Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|publisher=NASA|accessdate=2006-12-27|date=2001|archive-date=2006-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20061010220340/http://earthobservatory.nasa.gov///Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996}}</ref> Ģeogrāfiski Turcija ir iedalīta septiņos reģionos: [[Marmora jūras reģions]], [[Egejas jūras reģions]], [[Melnās jūras reģions]], [[Centrālās Anatolijas reģions]], [[Austrumu Anatolijas reģions]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]]. Anatolijas nelīdzenā ziemeļu daļa, kas stiepjas gar [[Melnā jūra|Melno jūru]], veido šauru un garu jostu. Tā sastāda aptuveni vienu sesto daļu no Turcijas sauszemes teritorijas. Tālāk uz dienvidiem un austrumiem teritorija veidojas arvien līdzenāka.<ref name="TRGeo_TRMinistryTourism">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turizm.net/turkey/info/geography.html |title=Geography of Turkey|author=Turkish Ministry of Tourism|authorlink=|publisher=Turkish Ministry of Tourism|accessdate=2006-12-13|date=2005}}</ref> [[Attēls:MountArarat.jpg|thumb|Āgri kalns ([[Ararats]]) ir Turcijas augstākā virsotne — 5165 metri]] Turcijas daudzveidīgā teritorija ir sarežģītu zemes [[Plātņu tektonika|plātņu]] kustību rezultāts, kas radies tūkstošiem gadu gaitā. Tādēļ mūsdienās arī te ir raksturīgi nelieli pazemes grūdieni un [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumi. Pateicoties zemes plātņu lūzuma vietām, ir izveidojušies [[Bosfors]] un [[Dardaneļi]], kā arī visa [[Melnā jūra]]. Turcijas ziemeļos visas valsts garumā ir plātņu [[lūzuma josla]], un 1999. gadā notika pēdējā lielākā zemestrīce, kuru dēvē par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|title=Brief Seismic History of Turkey|author=|authorlink=|publisher=University of South California, Department of Civil Engineering|accessdate=2006-12-26|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090312064813/http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|archivedate=2009-03-12}}</ref> Turcijā valda Vidusjūrai raksturīgs klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras, bet izteiktas un aukstas ziemas. Kalni, kas izvietojas tuvu krastam, aizkavē Vidusjūras ietekmes izplešanos tālāk iekšzemē un tādēļ nodrošina valsts vidienē kontinentālu klimatu ar izteiktiem gadalaikiem. Anatolijas vidienei ir raksturīgas krasas laikapstākļu pārmaiņas. Centrālajā līdzenumā ir vērojamas īpaši spēcīgas un izteiktas ziemas. Gaisa temperatūra šajos rajonos var sasniegt no -30 °C līdz pat -40 °C kalnu apvidos, kur zemi sniegs klāj 120 dienas gadā. Rietumu daļā ziemas temperatūra parasti ir nedaudz zemāka par 1 °C. Vasaras ir karstas un sausas, bet gaisa temperatūra dienā ir virs 30 °C. Gadā vidēji nokrišņu daudzums sasniedz 400 mm. Sausākie reģioni ir Konjas līdzenums un Malatjas līdzenums, kur gada nokrišņu daudzums nepārsniedz 300 mm. Mitrākais laiks ir decembrī, bet sausākais — jūlijā un augustā. Ziemeļos ir mērens jūras klimats ar spēcīgiem nokrišņiem. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10 °C, vasarā tā nepārsniedz 23 °C. Laiks ir mākoņains un lietains. Vidējais nokrišņu daudzums gadā: 1000 — 2500 mm. Pēdējos gados nokrišņu daudzums un vēja stiprums ir palielinājies un ir izraisījis plūdus un zemes nogruvumus. Tiek apdraudētas neskaitāmās mājiņas, kas celtas stāvajās nogāzēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|title=Climate of Turkey|author=Turkish State Meteorological Service|publisher=Turkish State Meteorological Service|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070110140758/http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|archivedate=2007-01-10}}</ref> == Iedzīvotāji == {{Pamatraksts|Turki|Sekulārisms Turcijā}} 2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā [[Stambulas ils|Stambulas ilā]] — 2420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population statistics in 2007|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}</ref> Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|title=Life expectancy has increased in 2005 in Turkey|author=Anadolu Agency (AA)|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-09|date=2006-12-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070828074958/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|archivedate=2007-08-28}}</ref> Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|title=Population and Development Indicators - Population and education|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061114092430/http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|archivedate=2006-11-14}}</ref> Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3753582.stm |title=Turkish girls in literacy battle|author=Jonny Dymond|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18}}</ref> Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir [[kurdi]], [[adigi]], [[zazi]], [[čigāni]], [[arābi]] un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]) — [[grieķi]], [[armēņi]] un [[ebreji]]. Lielākā minoritāte ir [[kurdi]], kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.<ref>Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai: [http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 NATO valsti Turciju ceļā uz ES nebiedē latiņa, bet nenoteiktība 2008.03.03] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |date={{dat|2009|06|30||bez}} }}</ref> Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups">{{Grāmatas atsauce|title=The other languages of Europe: Demographic, Sociolinguistic and Educational Perspectives|first=Guus|last=Extra|author2=Gorter, Durk|publisher=Multilingual Matters|location=|year=2001|id={{ISBN|1-85359-509-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1853595098&id=hvmy_skUPNYC&pg=RA1-PA422&lpg=RA1-PA422&ots=2bxjbJbuzM&dq=%22ethnic+groups+in+turkey%22&sig=gsODCAuvT1TRupKgZBsVDZf-oDE#PRA1-PA421,M1}}</ref> Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un izveidojās lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.migrationinformation.org/Feature/display.cfm?id=176 |title=Turkey: A Transformation from Emigration to Immigration|first=Kemal|last= Kirişçi|publisher=Center for European Studies, Bogaziçi University|accessdate=2006-12-26|date=novembrī 2003}}</ref> Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir [[turku valoda]]. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups" /> Tomēr oficiālā valsts televīzija [[TRT]] raida arī dažos citos dialektos un [[arābu valoda|arābu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[zazu valoda|zazu]], [[čerkesu valoda|čerkesu]] un [[kurdu valoda|kurdu]] valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|title=Historical background of radio and television broadcasting in Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|authorlink=|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-08-10|date=2003|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060830170539/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|archivedate=2006-08-30}}</ref> Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par [[musulmaņi]]em,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf |title=Social values, Science and Technology |date=jūnijā 2005 |language=English |format=PDF |accessdate=2006-12-19 |publisher=[[Eurobarometer]]}}</ref> no kuriem vairāk kā 75% pieder [[sunnīti]]em. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder [[šiīti|šiītu]] [[alevītu]] virzienam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Alevis in Turkey: The Emergence of a Secular Islamic Tradition|first=David|last=Shankland|publisher=Routledge (UK)|location=|year=2003|id={{ISBN|0-7007-1606-8}}|url= http://books.google.com/books?vid=ISBN0700716068&id=lFFRzTqLp6AC&pg=PP1&lpg=PP1&dq=Religion+in+Turkey&sig=qrG576JrBxJ4LIBqD-41ALytcAI#PPP1,M1}}</ref> Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir [[Kristietība|kristieši]] (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), [[Jūdaisms|jūdaisti]] un [[jezidisti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|title=Turkey - A Brief Profile|author=United Nations Population Fund|authorlink=United Nations Population Fund|publisher=United Nations Population Fund|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070719103604/http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|archivedate=2007-07-19}}</ref> Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt.<ref name="TR_Secularism" /> Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt [[hidžabs|hidžabu]] (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5414098.stm |title=The Islamic veil across Europe|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-13|date=2006-11-17}}</ref> Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=3&portal=hbkm&action=html&highlight=Sahin%20%7C%20Turkey&sessionid=11294215&skin=hudoc-en |title=Leyla Şahin v. Turkey|author=European Court of Human Rights|authorlink=Eiropas Cilvēktiesību tiesa|publisher=ECHR|accessdate=2006-11-30|date=2005-11-10}}</ref> {{Turcijas lielākās pilsētas}} == Kultūra == {{Pamatraksts|Turcijas kultūra|Turcijas mediji}} [[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs]] [[Attēls:Whirlingdervishes.JPG|thumb|left|[[Sūfiji|Sūfiju]] [[Mevlevī|derviši]]]] Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.<ref name="TR_culture" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}</ref> Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.<ref name="TR_culture">{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&id=0Iy7pJBRgjYC&pg=PA58&lpg=PA58&dq=Turkish+culture&sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}</ref> [[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}</ref> Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}</ref> [[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā]] Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gadsimta stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames & Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}</ref> == Sports == {{jāuzlabo|Neveiklas teikumu konstrukcijas. Brīžam nevar saprast pat domu, piemēram, šajā teikumā "Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001"}} Turcijā populārākais sporta veids ir [[Futbols Turcijā|futbols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}</ref> Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Stambulas "Fenerbahçe"]] un [[Stambulas "Beşiktaş"]]. 2000. gadā "Galatasaray" klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls. Citi ļoti populāri sporta veidi ir [[basketbols]] un [[volejbols]]. Turcijā notika [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā 2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā un sasniedza ceturtdaļfinālu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]; turpretim [[Stambulas "Anadolu Efes"]] ieguva [[Korača kausa|Korača kausu]] 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā [[Saportas kauss|Saportas kausa]] izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] un [[Suprolīga|Suprolīgā]] 2000. un 2001. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |title=Historic achievements of the Efes Pilsen Basketball Team |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503203721/http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}</ref> Turku basketbolisti tādi kā [[Mehmets Okurs]] un [[Hidajets Turkoglu]] ir arī bijuši sekmīgi [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Sieviešu volejbola komandas, proti [[Stambulas "Eczacıbaşı Zentiva"]] un [[Stambulas "VakıfBank Güneş Sigorta"]], ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas. Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ({{val|tr|Yağlı güreş}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|year=2006}}</ref> [[Edirne|Edirnē]] notiek gadskārtējais ''[[Kirkpinar]]'' cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |title=Kırkpınar Oiled Wrestling Tournament: History |access-date={{dat|2009|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801224941/http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}</ref> Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē [[Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija|FILA]], piemēram, [[brīvā stila cīņa]] un [[klasiskā cīņa]] arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |title=FILA Wrestling Database |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}</ref> Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir [[svarcelšana]]; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir labojuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of European (Avrupa) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053145/http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> Pasaules un olimpisko spēļu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of World (Dünya) and Olympic (Olimpiyat) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2020|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053152/http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> čempionāta titulus. [[Naims Sulejmanoglu]] un [[Halils Mutlu]] ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudziem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs olimpiskajās spēlēs. Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka [[Turcijas rallijs|Turcijas ralliju]] iekļāva [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 2003. gada kalendārā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |title=WRC Rally of Turkey: Brief event history |access-date={{dat|2008|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080531003804/http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |archivedate={{dat|2008|05|31||bez}} }}</ref> un [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] iekļaušana [[Formula 1]] sacīkšu kalendārā 2005. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |title=BBC Sport: Formula 1 circuit guide: Istanbul, Turkey |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217022323/http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}</ref> Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] [[Turcijas Grand Prix (MotoGP)|Turcijas ''Grand Prix'']], FIA [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]], [[GP2 seriāls]] un [[Lemānas seriāls]]. Laiku pa laikam [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]] arī notiek [[F1 motorkuteru sacīkstes]] čempionāta Turcijas posms; savukārt [[Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls|''Red Bull'' gaisa sacīkšu pasaules seriāla]] Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek [[Zelta rags|Zelta ragā]] Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki. == Skatīt arī == {{Portāls|Turcija}} * [[Turcijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Turki]] * [[Ankara]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081011143954/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Turkey Turkey] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100328230828/http://riga.emb.mfa.gov.tr/default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā] (oficiālā vietne) {{en ikona}} * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey] no BBC News {{en ikona}} * [http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey] no The Economist {{en ikona}} * {{wikiatlas|Turkey}} {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NATO}} {{Mūsdienu tjurku valstis}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcija| ]] [[Kategorija:Eirāzija]] p42n2o51n4ap8q7nnep0hkdpymg8w4c 0 1375 4459035 4406632 2026-04-25T16:38:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459035 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Reino de España'' | pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Karaliste | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of Spain.svg | karoga_nosaukums = Spānijas karogs | ģerboņa_attēls = Escudo de España (mazonado).svg | ģerboņa_nosaukums = Spānijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''[[Plus Ultra]]'' | valsts_himna = ''[[Marcha Real]]'' | kartes_attēls = EU-Spain.svg | kartes_paraksts = Spānija iekrāsota tumši zaļā krāsā. Gaiši zaļā krāsā ir iekrāsotas Eiropas Savienības dalībvalstis. | galvaspilsēta = [[Madride]] | latd=40 | latm=26 | latNS=N | longd=3 | longm=42 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[spāņu valoda]], dažos reģionos papildus arī [[katalāņu valoda]], [[galisiešu valoda]], [[basku valoda]] un [[oksitāņu valoda]]s [[araniešu valoda|araniešu dialekts]] | etniskās_grupas = 86,5% [[spāņi]]<br />13,5% citi ([[rumāņi]], [[marokāņi]], [[Ekvadora|ekvadorieši]], [[Kolumbija|kolumbieši]], [[briti]])<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ine.es/dyngs/Prensa/ECP4T23.htm|title=Spānijas populācija 2024. gada 1. aprīlī. Provizoriskie dati.}}</ref> | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Spānijas karalis|Karalis]] | valsts_galva = [[Felipe VI]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Pedro Sančess]] | neatkarības_iegūšana = [[Spānijas vēsture|Izveidošana]] | neatkarības_piezīme = 15. gadsimtā | neatkarības_notikums = ''[[de facto]]'' | neatkarības_datums = {{dat|1516}} | neatkarības_notikums2 = ''[[de jure]]'' | neatkarības_datums2 = {{dat|1716}} | neatkarības_notikums3 = konstitucionāla demokrātija | neatkarības_datums3 = {{dat|1978}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1986|1|1}} | platība_km2 = 504 030 | platība_rangs = 51. | procenti_ūdens = 1,04 | iedzīvotāju_skaits = 48 692 804 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2024 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 30. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 97 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 106. | IKP_PPP = $1,364 triljoni | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 651 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,904 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 25. | Gini = 32 | Gini_gads = 2005 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.es]] | tālsarunu_kods = 34 | iso_kods_num = 724 | iso_kods_alfa2 = ES | iso_kods_alfa3 = ESP }} '''Spānija''' ({{val|es|España}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[esˈpaɲa]]]}}), oficiāli '''Spānijas Karaliste''' (''Reino de España''), ir [[valsts]], kura atrodas [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], [[Dienvideiropa|Dienvidrietumeiropā]]. Tā rietumos robežojas ar [[Portugāle|Portugāli]], ziemeļaustrumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet dienvidrietumos ar [[Gibraltārs|Gibraltāru]]. Ziemeļos to apskalo [[Atlantijas okeāns]] ([[Biskajas līcis]]), dienvidos un austrumos — [[Vidusjūra]]. Spānijai pieder arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā pie [[Āfrika]]s krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Seuta]] un [[Melilja]]), kuras robežojas ar [[Maroka|Maroku]]. Spānijas platība ir 504 030 [[kvadrātkilometrs|km²]], tādēļ tā ir otra lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] pēc Francijas. Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt [[jaunie laiki|jaunajos laikos]], kad tā kļuva par [[Spānijas Impērija|visu pasauli aptverošu impēriju]]. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās [[spāņu valoda|spāņu valodā]] runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku. Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Kortesi|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām. 2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni iedzīvotāju. Lielākā Spānijas pilsēta ar 3,1 miljoniem iedzīvotāju ir [[Madride]]. Tā ir arī valsts [[galvaspilsēta]]. [[Oficiālā valoda]] valstī ir [[spāņu valoda|spāņu]], lai gan [[Katalonija|Katalonijā]], [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Galisija|Galisijā]] reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai. == Etimoloģija == Nosaukums "Spānija" ir atvasināts no vārda "''Hispania''". Tā [[romieši]] dēvēja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], kur mūsdienās atrodas šī valsts. Savukārt "''Hispania''" ir radies no [[Senā Grieķija|seno grieķu]] dotā nosaukuma šai teritorijai "''Iberia''", jo šo teritoriju savulaik apdzīvoja [[ibēri|ibēru]] ciltis. == Vēsture == {{Pamatraksts|Spānijas vēsture}} [[Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg|thumb|200px|left|Zīmējumi Altamiras alā.]] Pirmie cilvēki [[Pireneju pussala]]s ziemeļos parādījās vēlā [[paleolīts|paleolīta]] periodā. Aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu uz alu sienām cilvēki zīmēja stilizētus zīmējumus, kuros bija redzami gan dzīvnieki, gan paši cilvēki. Vislabāk zīmējumi ir saglabājušies [[Altamira|Altamirā]] un [[Puente Vjesgo]] netālu [[Santandera]]s pilsētas. No 9. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Spānijas teritorijā dzīvoja [[ibēri]]. 7. gadsimtā p.m.ē. Spānijas dienvidu piekrasti kolonizēja [[feniķieši]] un [[grieķi]]. No 5. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Spānijā apmetās [[ķelti]]. 3. gadsimta beigās p.m.ē. lielāko Spānijas daļu iekaroja [[Kartāga]], bet 1. gadsimtā beigās p.m.ē. — [[Senā Roma]]. Mūsu ēras 3. gadsimtā Spānijā iebruka [[franki]], 5. gadsimtā arī [[svēbi]], [[alaņi]] un [[vandaļi]]. [[Vestgoti]] izspieda alaņus un vandaļus un nodibināja savu karaļvalsti, kura pastāvēja no 5. gadsimta vidus līdz 8. gadsimta sākumam. No 711. līdz 718. gadam gandrīz visu Spāniju (izņemot nelielu teritoriju ziemeļrietumos) pakļāva [[arābi]]. 756. gadā tika nodibināts [[Kordovas emirāts]] (no 929. gada [[Kordovas kalifāts]]). [[Rekonkista]]s laikā no 718. līdz 1492. gadam, kad tika atkarotas [[mauri|mauru]] (arābu un [[berberi|berberu]]) sagrābtās zemes, atbrīvotajā teritorijā radās spāņu Karalistes ([[Astūrijas Karaliste|Astūrija]], [[Aragonas Karaliste|Aragona]], [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlija]], [[Katalonija]], [[Leonas Karaliste|Leona]], [[Navarras Karaliste|Navarra]] un citas). 13. gadsimta sākumā apvienotais spāņu karaspēks guva izšķirošo uzvaru pār mauriem pie [[Nava de Tolosa|Navas de Tolosas]]. 1492. gadā beidza pastāvēt pēdējā mauru valsts — [[Granadas emirāts]]. 12. gadsimtā radās pilsētu militārās savienības ([[ermandada]]s) un kortesi, kā arī nostiprinājās [[katoļticība|katoļu]] baznīca. 1479. gadā, noslēdzot [[personālūnija|personālūniju]], Aragona apvienojās ar Kastīliju, tādējādi radot pamatu vienotai Spānijai. Lielo [[feodālisms|feodāļu]] politiskās tiesības tika ierobežotas, pastiprinājās valsts centralizācija. 1480. gadā tika nodibināta [[inkvizīcija]]. Spānijā sāka veidoties absolūta [[monarhija]]. 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā Spānija iekaroja plašas teritorijas [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. 1504. gadā Spānijai tika pievienota [[Neapoles Karaliste]] un [[Sicīlija]], 1512. gadā lielākā daļa no [[Navarra]]s teritorijas, 1516. gadā — [[Nīderlande]], bet pēc [[Itālijas kari]]em, kuri norisinājās no 1494. līdz 1559. gadam, sagrāba zemes arī [[Itālija]]s centrālajā daļā un [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]]. 16. gadsimta sākumā Spānija kļuva par vienu no varenākajām koloniālajām impērijām pasaulē. 1516. gadā Spānijas troni ieguva [[Hābsburgi]]. 1519. gadā Spānijas karalis [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru kā Kārlis V. 16. gadsimta pirmajā pusē Spānijā radās kapitālistiskā tipa [[manufaktūra]]s. Sakarā ar [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] pieplūdumu no kolonijām [[cenu revolūcija]] Spānijā notika agrāk nekā citās Eiropas valstīs. 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā Spānijā [[rūpniecība]] strauji panīka. Karos ar [[Anglijas Karaliste|Angliju]] Spānija zaudēja hegemoniju uz jūras. Lielākā sakāve bija "[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramās armādas]]" zaudēšana 1588. gadā. Spānija šajā laikā zaudēja arī vairākas teritorijas Eiropā. Pēc [[Nīderlandes revolūcija]]s 16. gadsimtā Spānija bija spiesta atzīt [[Nīderlande]]s neatkarību. No 1640. līdz 1652. gadam notika [[segadoru sacelšanās]] Katalonijā, bet no 1646. līdz 1648. gadam notika sacelšanās pret spāņu kundzību Itālijā. 18. gadsimta sākumā pēc [[Karš par Spānijas mantojumu|kara par Spānijas mantojumu]] Spānijas troni ieguva [[Burboni]]. Spānijas valdījumus Eiropā sadalīja [[Austrija]], [[Savoja]] un [[Apvienotā Karaliste]]. 1760.—1780. gados Spānijā tika īstenotas vairākas reformas apgaismotā [[absolūtisms|absolūtisma]] garā. 1767. gadā no Spānijas tika padzīti [[jezuīti]]. Šajā laikā tika ierobežotas feodāļu privilēģijas, ieviests [[protekcionisms]]. 1795. gadā cietusi sakāvi [[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|pirmās koalīcijas karā]] ar [[Francija|Franciju]], Spānija nonāca tās ietekmē un bija spiesta karot Francijas pusē no 1796. līdz 1808. gadam pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un 1801. gadā pret [[Portugāle|Portugāli]]. 19. gadsimtā Spānijā notika [[Spānijas revolūcijas|piecas revolūcijas]]. Pēc revolucionāru sakāves Spānijā tika atjaunota [[Burboni|Burbonu]] vara, un atceltas demokrātiskās reformas. Pēc [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] no 1810. līdz 1826. gadam spāņu kolonijās [[Amerika|Amerikā]] Spānija no savām kolonijām šajā kontinentā saglabāja tikai [[Kuba|Kubu]] un [[Puertoriko]]. No 1830. līdz 1870. gadiem Spānijā notika pilsoņu kari jeb tā sauktie [[karlistu kari]]. 1840. gados Spānijā sākās rūpniecības apvērsums, radās pirmās strādnieku organizācijas. 1855. gadā notika Spānijas vēsturē pirmais [[vispārējs streiks|vispārējais streiks]]. No 1856. līdz 1868. gadam strādnieku kustība tikai pastiprinājās. 1857., 1861. un 1863. gadā notika [[zemnieks|zemnieku]] sacelšanās. 1868. gadā izveidojās [[Pirmā internacionāle|Pirmās internacionāles]] Spānijas grupa. 19. gadsimta beigās, izmantojot brīdi, kad Spānijā valda nestabilitāte un ekonomiskā krīze, [[Kuba|Kubā]] un [[Filipīnas|Filipīnās]] uzsākās neatkarības kustības pret Spāniju. Šajās spāņu kolonijās aizsākās neatkarības kari, kuros iesaistījās arī [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Rezultātā izcēlās [[Spānijas—ASV karš]]. Spānija cieta sakāvi un šis karš Spānijā tika nodēvēts par ''El Desastre'' ("Katastrofu"). 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Spānijas kontrolē nonāca Āfrikas kolonijas — [[Spāņu Sahāra]], [[Spāņu Maroka]] (mūsdienu [[Maroka]]s ziemeļu daļa) un [[Ekvatoriālā Gvineja|Spāņu Gvineja]]. [[Attēls:Franco0001.PNG|thumb|150px|Ģenerālis Franko]] {{dat|1937|7|17||bez}} atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkots apvērsums pret [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]] noveda pie [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākuma. {{dat|1939|3|28||bez}}, sabrūkot republikāņu frontei, [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] rokās krita [[Madride]] un līdz ar to pilsoņu karš bija beidzies. Šis pašas dienas vakarā padevās arī citas republikāņu kontrolētās spāņu pilsētas. Spānijas pilsoņu karš bija asiņainākais konflikts Spānijas vēsturē. Tajā dzīvību zaudēja aptuveni miljons cilvēku. No tiem aptuveni 200 tūkstoši krita no Franko represijām gan kara laikā, gan arī pēc tā. 1969. gadā Franko par nākamo valsts galvu izvēlējās bijušā karaļa [[Alfonso XIII]] mazdēlu [[Huans Karloss I|Huanu Karlosu]]. Pēc Franko nāves, 1975. gada 22. novembrī Huans Karloss kļuva par Spānijas karali un uzsāka demokrātiskas reformas. Tika legalizētas politiskās partijas un 1977. gada 15. jūnijā tika sarīkotas demokrātiskas parlamenta vēlēšanas. 1982. gadā Spānija pievienojās [[NATO]], bet 1986. gadā — [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]i. {{dat|2004|3|11}} [[Madride|Madridē]] notika lielākais [[Terorisms|terorakts]] Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi četros elektriskajos [[vilciens|vilcienos]] tika uzspridzinātas 10 [[spridzeklis|bumbas]], nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. Atbildību par sprādzieniem uzņēmās starptautiskā teroristu organizācija ''[[Al-Qaida]]''. Pēc šī terorakta no Spānijas premjerministra amata atkāpās [[Hosē Marija Asnars]], kā arī no [[Irāka]]s tika atsaukti spāņu karavīri. == Ģeogrāfija == {{Pamatraksts|Spānijas ģeogrāfija}} [[Attēls:Spain topo.jpg|thumb|175px|left|Spānijas topogrāfiskā karte]] Spānija atrodas [[Eiropa]]s dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no [[Pireneju pussala]]s. Tās kopēja [[platība]] ir 504782 [[kvadrātkilometrs|km²]], no kuras 499542 km² ir [[sauszeme]], bet 5240 km² ir ūdenskrātuves.<ref name=CIA>{{Tīmekļa atsauce|title=Spain|work=The World Factbook|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html|date=2008|format=html|accessdate=2008-12-09|archive-date=2020-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html}}</ref> Spānijas sauszemes [[Valsts robeža|robežas]] garums ir 1917,8 [[kilometrs|km]].<ref name=CIA/> Ziemeļrietumos caur [[Pireneju kalni]]em Spānija robežojas ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet rietumos ar [[Portugāle|Portugāli]]. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km.<ref name=CIA/> Ziemeļos Spāniju apskalo [[Biskajas līcis]] (spāņi to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos — [[Atlantijas okeāns]], bet no dienvidiem līdz pat austrumiem — [[Vidusjūra]] un [[Baleāru jūra]]. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča — tikai 710 km. Dienvidos Spāniju no [[Āfrika]]s (precīzāk, no [[Maroka]]s) atdala [[Gibraltāra šaurums]], kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku ir tikai 13 kilometri. Spānijas pakļautībā ir arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un autonomās [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā, uz dienvidrietumiem no Spānijas un 108 km uz ziemeļrietumiem no Āfrikas krastiem; Kanāriju salās atrodas Spānijas augstākā virsotne — Teides vulkāns (3718 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (''plazas de soberanía'') Marokas piejūras teritorijā: [[Seuta]], [[Melilja]], [[Alusemasa]], [[Velesa de la Gomera]] un [[Čafarinu salas]]. Aptuveni 90% no Spānijas teritorijas aizņem [[augstiene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="sofiture">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | title = Spānija | url = http://www.sofiture.lv/index.php?pid=23212 | publisher = sofiture.lv | accessdate = 2009. gada 12. jūlijā}}</ref> Ziemeļos pie Francijas robežas atrodas [[Pireneji|Pireneju]] kalnu grēda. Savukārt dienvidos [[Sjerranevada]], kur atrodas arī kontinentālās Spānijas augstākā virsotne [[Mulasens]] (3492 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Precīzāk, tā atrodas [[Penibētikas Kordiljera|Penibētikas Kordiljerā]]. Centrālajā Spānijas daļā atrodas kalnu sistēma, kuru tā arī dēvē par [[Centrālā Kordiljera (Spānija)|Centrālo Kordiljeru]]. Ziemeļu daļā atrodas [[Kantabrijas Kordiljera|Katabrijas Kordiljeri]]. [[Attēls:Spain-climate-en.png|thumb|200px|Spānijas klimatiskā karte. Zaļā krāsā ir iekrāsotas teritorijas, kurās valda okeāniskais klimats, zilā krāsā — kalnu klimats, oranžā krāsā — kontinentālais klimats, bet dzeltenā krāsā — Vidusjūras klimats]] Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, [[Vidusjūras klimats]] un kalnu klimats. Lielākajā daļā Spānijas valda siltais [[Vidusjūra]]s klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. [[Ziema]]s Spānijā ir salīdzinoši siltas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no +8 °C līdz +14 °C.<ref name="sofiture" /> Kalnos tā var nokristies pat līdz -7 °C.<ref name="sofiture" /> Savukārt [[vasara|vasarā]], jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no +23 °C līdz +29 °C.<ref name="sofiture" /> [[Nokrišņi]] parasti vairāk ir [[rudens|rudenī]] un ziemā, un valsts lielākajā daļā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums gadā svārstās no 250 līdz 700 mm.<ref name="sofiture" /> Lielākās Spānijas upes ir [[Ebro]], [[Dvero]], [[Taho]] un [[Gvadalkivira]]. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Spānijas autonomie apgabali}} Spānija ir politiski iedalīta 17 autonomos apgabalos (''comunidades autónomas'') un 2 autonomās pilsētās (''ciudades autónomas'') — [[Seuta]] un [[Melilja]]. Katram autonomajam apgabalam ir sava tieši ievēlēta pārvalde. Sīkāk administratīvi Spānija tiek iedalīta 50 [[province|provincēs]]. Septiņi autonomie apgabali sastāv tikai no vienas provinces: [[Astūrija]], [[Baleāru Salas]], [[Kantabrija]], [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]], [[Madrides apgabals|Madride]], [[Mursijas reģions|Mursija]] un [[Navarra]]. Katalonijā pastāv arī sīkāks iedalījums [[komarka|komarkās]] (aptuveni līdzvērtīgas ar ASV [[apgabals|apgabaliem]] vai Anglijas [[Anglijas rajoni|rajoniem]]). Zemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir [[municipalitāte]] (''municipio''). {{Spānijas autonomie apgabali‎}} == Valdība == {{Pamatraksts|Spānijas politika}} [[Attēls:Felipe VI en 2023 (cropped).jpg|thumb|150px|Spānijas karalis [[Felipe VI]]]] Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Kortesi|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām. [[Attēls:Pedro Sánchez in 2023.jpg|thumb|150px|left|Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]]]] Pēc [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] nāves 1975. gadā, kurš valdīja kopš [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām 1939. gadā, tika atjaunota [[parlamentārā demokrātija]]. [[Spānijas 1978. gada konstitūcija|1978. gada konstitūcijā]] tika noteikts, ka Spānija ir [[parlamentārā monarhija]] ar ik pēc 4 gadiem vēlētu divpalātu parlamentu ''Cortes Generales'' ([[kortesi]]em), kas valsts vadīšanu uztic valdības prezidentam (ekvivalents premjerministram). Kortesi sastāv no apakšējās palātas - Kongresa un augšpalātas - Senāta, kura loma vairumā gadījumu aprobežota ar reģionālām problēmām. {{dat|1981|2|23||bez}} pasākumā, kas pazīstams ar nosaukumu "[[23-F]]", sadumpojušās drošības spēku apakšvienības sagrāba kortesus un mēģināja radīt militāristu valdību. Tomēr lielais vairums bruņotajos spēkos palika uzticīgi karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam]], kurš izmantoja savu personīgo autoritāti un bruņoto spēku virspavēlnieka konstitucionālās tiesības, lai apturētu valsts apvērsuma mēģinājumu bez asins izliešanas. [[2008. gada Spānijas valdības vēlēšanas|2008. gada vispārējās vēlēšanās]] ar lielu balsu skaitu, bet ne ar vairākumu, premjerministrs [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero|Rodrigess Sapatero]] un [[Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija]] tika ievēlēti atkārtoti. Sapatero tika ievēlēts par premjerministru 11. aprīlī ar 169 balsīm par, 158 pret un 23 atturoties. Spānijas konstitūcijā ir noteikts, ka [[Spānijas karalis]] (pašlaik [[Felipe VI]]) ir valsts galva un [[Spānijas bruņotie spēki|bruņoto spēku]] augstākais virspavēlnieks, tās vienotības un pastāvības simbols. Viņš izlemj un vada iestāžu pastāvīgo darbu, uzņemas Spānijas valsts visaugstāko pārstāvniecību [[starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]], sevišķi ar valstīm, kas pieder tai pašai vēsturiskajai kopienai un pilda Spānijas konstitūcijā un likumos noteiktos speciāli viņam piešķirtos amata pienākumus. Viņa tituls ir Spānijas karalis, bet viņš var izmantot arī citus [[Spānijas karaļnams|karaļnamam]] piederošos titulus. Karaļa persona ir neaizskarama un viņš nevar tikt sodīts. Viņa darbībām vienmēr jābūt apstiprinātām tā, kā tas ir noteikts konstitūcijas 64. pantā. Bez šādas apstiprināšanas tās nevar būt likumīgā spēkā, izņemot konstitūcijas 65.2 pantā paredzētajos gadījumos. [[Izpildvara]] Spānijā ir [[Spānijas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rokās ({{val|es|Consejo de Ministros}}). To vada valdības prezidents (premjerministrs), ko pēc konsultācijām ar partiju līderiem izvirza karalis, apstiprina parlamenta apakšpalāta - Kongress balsojot un pēc tam ieceļ karalis. Kad kandidāts ir ticis izvirzīts, viņam jāiegūst balsu vairākums apakšpalātā, to nesaņemot, tiek veikts otrs balsojums, kurā viņam ir nepieciešams savākt tikai visvairāk balsu. Premjerministrs nosauc pārējos kabineta locekļus, kurus pēc tam ieceļ karalis. Premjerministrs vada visas valdības darbību. Valdības prezidents var nosaukt arī dažādus viceprezidentus (lai gan tas viņam nav saistoši). Vēl ir arī [[Spānijas Valsts padome]], kas ir valdības augstākā padomdevēja iestāde. == Ārpolitika == Pēc [[demokrātija]]s atgriešanās pēc [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] nāves 1975. gadā, prioritātes Spānijas ārpolitikā bija saistītas ar izkļūšanu no diplomātiskās izolētības, kas valdīja ģenerāļa Franko laikā, kā arī diplomātisko attiecību paplašināšana, pievienošanās [[Eiropas Kopiena]]i (EK) un noteikti drošības pasākumi, ko tai sniedza starptautiskās attiecības ar rietumiem. Būdama [[NATO]] dalībvalsts jau kopš 1982. gada, Spānija pati ir veidojusies par nozīmīgu dalībvalsti daudzpusējos starptautiskos drošības pasākumos. Spānijas dalība [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) ataino Spānijas ārpolitikas svarīgu daļu. Pat daudzos starptautiskos jautājumos, kas skar ne tikai [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]], Spānija labprātāk savu rīcību un centienus saskaņo ar tās partnervalstīm Eiropas Savienībā (ES) ar Eiropas politiskās sadarbības mehānismiem. Spānija ir saglabājusi tās īpašo identificēšanu ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Tās politika akcentē jēdzienu par ibero-amerikāņu sabiedrību jeb kopienu, būtībā vēsturiskā jēdziena "''Hispano-Americanismo''" (spāņu izcelsmes amerikānisms) (vai arī "''hispanism''" — kā to bieži vien dēvē angļu valodā), kas bijuši kā centieni saistīt [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalu]] ar Latīņameriku ar valodas, tirdzniecības, vēstures un kultūras palīdzību. Spānija ir bijis reāls piemērs pārejai no [[diktatūra]]s uz [[demokrātija|demokrātiju]], kā liecina daudzi braucieni uz šo reģionu, ko veikuši [[Spānijas karalis]] un [[Spānijas premjerministrs|premjerministri]]. Spānija ar Latīņameriku uztur sadarbības programmas ekonomikas un tehnikas jomās, kā arī kultūras apmaiņu — gan tikai divpusēji, gan arī ES robežās. Tajā pašā laikā Spānija pamazām ir sākusi paplašināt savus kontaktus ar [[Āfrika]]s reģionu, kas atrodas uz dienvidiem no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]]. Spānijai īpašu interesi rada tās bijusī kolonija [[Ekvatoriālā Gvineja]], kur tā veic plašu palīdzības programmu. Pavisam nesen Madride ir centusies nodibināt ciešāku sadarbību ar [[Senegāla|Senegālu]], [[Mauritānija|Mauritāniju]], [[Mali]] un citām valstīm, lai rastu risinājumus jautājumā par [[nelegāla imigrācija|nelegālo imigrāciju]] uz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Spānija ir pazīstama arī kā starpnieks [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Sadarbodamās ar [[arābi|arābu]] pasauli, Spānija bieži vien atbalsta arābu nostāju jautājumos, kas saistīti ar Tuvajiem Austrumiem. Arābu valstis ir Spānijas galvenais interešu objekts [[nafta]]s produktu un [[dabasgāze|gāzes]] importa ziņā, kā arī tādēļ, ka vairākas arābu valstis Spānijā veic būtiskus [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]]. Spānija ir pratusi veiksmīgi veidot attiecības ar tās divām kaimiņvalstīm Eiropā — [[Francija|Franciju]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Spānijas un Portugāles pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i (ES) ir līdzējis risināt dažas no to periodiskajām domstarpībām [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], iekļaujot šīs problēmas ES kontekstā. Francijas un Spānijas abpusējo sadarbību veicina šo valstu kopējā darbība pret [[basku ETA terorisms|basku ETA terorismu]] (''Basque ETA terrorism''). Spānijas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ir galvenokārt labas, tomēr jautājums par [[Gibraltārs|Gibraltāru]] ir joprojām saspīlēts. Mūsdienās Spānija cenšas paplašināt tās joprojām šauro sakaru loku ar [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] valstīm. [[Ķīnas Tautas Republika]] un [[Japāna]] ir Spānijas galvenie interešu punkti šajā reģionā. [[Taizeme]] un [[Indonēzija]] ir Spānijas galvenie sabiedrotie [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s (ASEAN) reģionā ar krietni daudz noslēgtiem līgumiem un ievērojami labām attiecībām. Pēdējo gadu laikā Spānija ir arī strauji palielinājusi kontaktus, sakarus un kapitālieguldījumus citās [[Āzija]]s valstīs, no kurām visievērojamāk tas veikts [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Malaizija|Malaizijā]]. Sakari ar [[Filipīnas|Filipīnām]], neskatoties uz koloniālo pagātni, ir ievērojami vājāki nekā tie, kas Spānijai bija ar citām valstīm šajā teritorijā, un galvenokārt šie sakari saistīti ar kultūras aspektiem un humanitārās palīdzības programmām. == Bruņotie spēki == [[Attēls:FAS-ESP.svg|thumb|150px|Spānijas bruņoto spēku emblēma]] Atbildība par valsts aizsardzību pieder [[Spānijas bruņotie spēki|Spānijas bruņotajiem spēkiem]] (''Fuerzas Armadas de España''), kuriem [[Spānijas konstitūcija]]s astotais pants ir piešķīris "misiju nodrošināt Spānijas suverenitāti un neatkarību, kā arī aizstāvēt tās teritoriālo integritāti un konstitucionālo kārtību". Spānijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Spānijas karalis Felipe VI, un, tāpat kā lielāko daļu citu valstu bruņotie spēki, Spānijas bruņotie spēki iedalās trīs lielās grupās: [[Spānijas armija|Spānijas armijā]], [[Spānijas flote|flotē]] un [[Spānijas gaisa spēki|gaisa spēkos]]. Spānijas bruņotie spēki ietver arī jūras kājnieku kareivju floti, karalisko gvardi jeb apsardzi, spāņu militāro leģionu, armijas aeromobiļu jeb aviotransporta spēkus un zemessargus. Spānijai ir nozīmīga loma [[Eiropas Savienības spēki|Eiropas Savienības spēkos]] (EUFOR), kā arī organizācijā "[[Eirokorpuss]]" (''Eurocorps''). Spānija ir nozīmīga dalībvalsts arī [[NATO]] bruņotajos spēkos, kur tā iestājās 1982. gadā. Spānijai ir sestā lielākā jūras flote.<ref>[http://www.militarypower.com.br/english-global.htm Military Power Review. International Institute for Strategic Studies]</ref> 2009. gadā Spānijas militāro spēku aizsardzības vadītājs bija ģenerālis Hosē Hulio Rodrigezs Fernandezs (''José Julio Rodríguez Fernández''). == Tautsaimniecība == Saskaņā ar [[Pasaules Banka]]s datiem, Spānijas valsts ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Tā ir arī trešais lielākais investors.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |title=Doing Business in Spain |format=PDF |date= |accessdate=2009-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090324234316/http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |archivedate=2009-03-24 }}</ref> Atbilstoši datiem no faktu grāmatas "''[[CIA Factbook]]''" — kas attiecas uz 2007. gadu — absolūtais [[iekšzemes kopprodukts]] tika novērtēts kā 1 439 000 triljoni [[ASV dolārs|dolāru]]. IKP PPP uz vienu cilvēku ir ticis novērtēts kā 33 600 dolāru (2007), kas līdzinās [[Francija]]s un [[Japāna]]s līmenim. 2007. gadā Spānijas ekonomika bija palielinājusies par 3,8% pēc ilga un spēcīga attīstības perioda. Tomēr īpašumu "burbuļa" sprādziens izraisīja strauju ekonomikas attīstības palēnināšanos 2008. gadā, kas valstī radīja oficiālu lejupslīdi jeb [[lejupslīde (ekonomika)|recesiju]] līdz ar 2009. gada februāri. [[Attēls:AZCA (Madrid) 02.jpg|thumb|200px|Biznesa parks [[AZCA]] Madridē]] Bijušā premjerministra [[Hosē Marija Asnars|Hosē Marija Asnara]] centrāli labējā valdība ir strādājusi pietiekami veiksmīgi, lai iegūtu iespēju Spānijas valstij tikt uzņemtai to valstu grupā, kuras 1999. gadā ieviesa [[eiro]] valūtu. [[Bezdarbs]] 2006. gada oktobrī saglabājās 7,6% līmenī, kas bija ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm un it īpaši ar 1990. gadu sākumu, kad bezdarba līmenis bija vairāk nekā 20%. Vājie punkti Spānijas ekonomikā, kas ilga vairāku gadu garumā, ietvēra gan augstu [[inflācija|inflāciju]],<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecdobserver.org/news/fullstory.php/aid/1592/Spain%92s_economy_.html|title=Spain's Economy: Closing the Gap|publisher=[[ESAO]] Observer|month=maijā | year=2005|accessdate=2008-08-15}}</ref> gan augstu "pagrīdes" jeb nelegālās ekonomikas līmeni,<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|title=Going Underground: America's Shadow Economy|publisher=FrontPage magazine|month=janvārī|year=2005|accessdate=2008-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116015103/http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|archivedate=2009-01-16}}</ref> kā arī tādu izglītības sistēmu, kuru [[ESAO]] pārskati ierindoja starp visvājākajām izglītības sistēmām attīstīto valstu vidū, ieskaitot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/51/21/37392840.pdf|title=OECD report for 2006| format=PDF| accessdate= 2008-08-09|publisher=[[ESAO]]}}</ref> Tomēr ekonomikas "burbulis" īpašumu jomā, kas sāka veidoties kopš 1997. gada un ko izraisīja jau iepriekšējos gados pastāvošas zemas procentu likmes un milzīgi imigrācijas uzplūdi, it īpaši 2008. gadā, noveda pie strauji pavājinātas ekonomikas un augoša bezdarba. Līdz 2009. gada maijam bezdarba līmenis Spānijā bija jau sasniedzis 18,7% (jauniešiem 37%).<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20090704003625/http://www.cbc.ca/money/story/2009/07/02/euro-zone-unemployment-may.html Euro zone unemployment reaches 15 million]. CBCNews.ca. 2. jūlijā, 2009.</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/5742937/The-unemployment-timebomb-is-quietly-ticking.html The unemployment timebomb is quietly ticking]. Telegraph. 4. jūlijā, 2009.</ref> Spānijas ekonomikai tiek piedēvēts, ka tā spējusi izvairīties no faktiskā nulles attīstības līmeņa, salīdzinot ar tās lielākajām partnervalstīm Eiropas Savienībā.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&QueryType=View&Lang=en|title=OECD figures|publisher=[[ESAO]]|accessdate=2008-08-13|archive-date=2008-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20080509001824/http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&QueryType=View&Lang=en}}</ref> Patiesībā valsts ekonomika bija radījusi vairāk nekā pusi no visām jaunajām darba vietām jeb posteņiem Eiropas Savienībā piecu gadu laikā līdz pat 2005. gadam — bet šis process strauji tiek atgriezts uz pretējo pusi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2006/jul/26/spain.gilestremlett| title= Economic statistics|publisher=Guardian|accessdate=2008-08-13}}</ref> Spānijas ekonomika vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīta par vienu no visdinamiskākajām ES robežās, piesaistot nozīmīgu ārvalstu kapitālieguldījumu apjomu.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF|title=Official report on Spanish recent Macroeconomics, including tables and graphics|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=La Moncloa|archive-date=2008-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20080726044742/http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF}}</ref> Pēdējo četru desmitgažu laikā Spānijas tūrisma nozare ir attīstījusies un kļuvusi par otru lielāko pasaulē un ir vērta aptuveni 40 miljardus eiro, kas ir apmēram 5% no IKP 2006. gadā.<ref name="guru">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|title="Global Guru" analysis|accessdate=2008-08-13|publisher=The Global Guru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110106210622/http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|archivedate=2011-01-06}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|format=PDF|publisher=Bank of Spain|title=Economic report|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080726044741/http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|archivedate=2008-07-26}}</ref> Vēl nesenākā pagātnē Spānijas ekonomika ieguva ļoti lielu labumu no globāli straujās attīstības nekustamo īpašumu jomā, kad Spānijā celtniecības nozare pieredzēja apbrīnojamus 16% IKP un 12% nodarbinātības līmeņa pieaugumu pēdējos gados.<ref name="guru"/> Saskaņā ar Vācijas laikraksta "''Die Welt''" aprēķiniem, Spānija ir bijusi ieņēmusi tādu attīstības tempu, lai apsteigtu tādas valstis kā Vāciju iedzīvotāju vidējā ienākuma ziņā līdz 2011. gadam.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|title=No camp grows on both Right and Left|format=PDF|publisher=European Foundation Intelligence Digest|accessdate=2008-08-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191609/http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|archivedate=2008-08-19}}</ref> Tomēr negatīvā puse, ko izraisīja nu jau pagājušais uzplaukums nekustamo īpašumu jomā, bija attiecīgs līmeņa pieaugums individuālo parādu ziņā; varbūtējie mājsaimnieki ir pūlējušies apmierināt pārdevēju cenas, tikmēr mājsaimniecību parādu vidējais līmenis jau bija trīskāršojies mazāk nekā vienas desmitgades laikā. Tas radīja milzīgu spiedienu uz mazturīgajiem un uz iedzīvotāju grupām ar vidēju ienākumu līmeni; līdz 2005. gadam vidējais parādsaistību līmenis attiecībā pret ienākumiem bija palielinājies līdz 125%, galvenokārt dārgo ieķīlājumu dēļ ekonomikas uzplaukuma laikā, kas šobrīd nereti vien pārsniedz īpašumu vērtību.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|title=Bank of Spain Economic Bulletin 07/2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=Bank of Spain|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722185109/http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|archivedate=2011-07-22}}</ref> Situācija, kad laikā no 2008. uz 2009. gadu nebija pietiekami daudz naudas līdzekļu kredītu un aizdevumu izsniegšanai un pasaulē valdīja ekonomikas lejupslīde, Spānijā izpaudās kā ievērojama ekonomikas pasliktināšanās īpašumu sektorā. Par laimi Spānijas bankas un finanšu pakalpojumu sektors spēja apiet daudz nopietnākas problēmas, ar kurām saskārās viņu kolēģi Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, galvenokārt stingri noteiktā konservatīvā, finanšu reglamentētā režīma dēļ. Spānijas finanšu iestādes nebija aizmirsušas pašas valsts banku krīzi 1979. gadā un agrāko banku krīzi 1993. gadā, ko paātrināja un ietekmēja nekustamo īpašumu joma. Spānijas lielākā banka „Banco Santander” iesaistījās Apvienotās Karalistes valdības galvojumā par daļu no Apvienotās Karalistes banku sektora.<ref>{{en ikona}} Charles Smith, article: 'Spain', in Wankel, C. (ed.) ''Encyclopedia of Business in Today's World'', California, USA, 2009.</ref> [[Eiropas Komisija]] ir izteikusi prognozes, ka Spānija varētu nokļūt [[2000. gadu beigu recesija|lejupslīdes]] situācijā līdz 2008. gada beigām.<ref>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce|url=http://www.ft.com/cms/s/0/cf5d0f08-7f49-11dd-a3da-000077b07658.html?nclick_check=1|title=Recession to hit Germany, UK and Spain|publisher=Financial Times| date= 2008-09-10|accessdate=2008-09-11}}</ref> Saskaņā ar Spānijas finanšu ministra sacīto, "Spānijai būs jāsaskaras ar lielāko lejupslīdi pusgadsimta laikā."<ref>{{en ikona}} [http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ Spain faces deepest recession in 50 years] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160320144009/http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ |date={{dat|2016|03|20||bez}} }}, Spanish News, 18. janvārī, 2009</ref> Spānijas valdība prognozē, ka [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis 2009. gadā varētu palielināties līdz 16%. Komercskola [[ESADE]] prognozē, ka šis bezdarba līmenis varētu būt pat 20%.<ref>{{en ikona}} [http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=12987582 Mounting joblessness in Spain | And worse to come], The Economist, 22. janvārī, 2009</ref> Kamēr ekonomiskā situācija visā rietumu Eiropā pasliktinājās, Spānijas likstas kļuva aizvien nopietnākas. Veidojoties no mājokļu un kredītu "burbuļiem", kas kavēja kaimiņvalstu attīstību, Spānijā [[deflācija]]s radītais sabrukums šobrīd ir sasniedzis pašu intensīvāko līmeni, kam drīz vien var izsaukt pamatīgu rezonansi lielākajā daļā Eiropas valstu. Spānijā šobrīd netiek runāts par iespējamu ekonomikas uzplaukumu 2009. gadā — arī ne 2010. gadā. Rādītāji ir nelokāmi un nežēlīgi. Kādreiz bijusi galvenais dzinējs attīstībai Eiropā, tagad Spānija ir viena no pirmajām valstīm, kas piedzīvo ekonomisko pagrimumu. Oficiālie bezdarba līmeņa rādītāji šobrīd ir nepastāvīgi — 17,5%, un tiek sagaidīts, ka šis līmenis palielināsies pat līdz 20,5% 2009. gada beigās. [[Bankrots|Bankrotu]] daudzums un skaits šogad ir četrkāršojies, un [[rūpniecība|rūpnieciskā ražošana]] ir apsīkusi līdz 25% līmenim. [[Celtniecība]]s nozare, kas Spānijai pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi vitāli svarīga un noteicoša tās ekonomikas labklājībai, šobrīd cieš sakāvi, jo visā valsts līmenī būvprojekti samazinās.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://theanalytic.com/2009/05/spains-economic-collapse-continues/ |title=Spain’s Economic Collapse Continues &#124; The Analytic - Economic and Geopolitical Analysis |publisher=Theanalytic.com |date=2009-05-09 |accessdate=2009-07-20}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2009/jan/19/spain-construction-recession |title=Building boom reduced to ruins by collapse of Spain's economic miracle &#124; World news |publisher=The Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:EspDens2.jpg|thumb|222px|Spānijas apdzīvotības blīvuma karte. Tumša krāsa norāda uz teritorijām, kur dzīvo vairāk cilvēku]] 2008. gadā Spānijas iedzīvotāju kopskaits oficiāli sasniedza 46 miljonus iedzīvotāju.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20/e260&file=inebase&L=1|publisher=Instituto Nacional de Estadística (National Statistics Institute)|title=Population Figures|accessdate=2008-08-13|archive-date=2019-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107082610/http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20%2Fe260&file=inebase&L=1%20}}</ref> 2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni cilvēku. Spānijas apdzīvotības blīvums — 96 cilv./km² — ir zemāks nekā lielākajā daļā [[Rietumeiropa]]s valstu, un iedzīvotāju izvietojums Spānijā ir ļoti nevienmērīgs. Visapdzīvotākās teritorijas ir [[Vidusjūra]]s piekraste un reģions ap Spānijas galvaspilsētu [[Madride|Madridi]]. 20. gadsimtā iedzīvotāju skaits Spānijā dubultojās — pamatā iespaidīgā demogrāfiskā uzplaukuma dēļ 1960. gados un 1970. gadu sākumā. Iedzīvotāju skaita pieauguma shēma valstī bija atšķirīga, tomēr pārsvarā tas notika iekšējās [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] dēļ — no iekšzemes lauku reģioniem uz industriālajām pilsētām. Ne mazāk kā vienpadsmit no Spānijas piecdesmit provincēm saskārās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pēc tam, kad 1980. gados dzimstības līmenis samazinājās un Spānijas apdzīvotības pieauguma temps nokritās, iedzīvotāju skaits atkal sāka pieaugt — iesākumā pamatā tā iemesla dēļ, ka kādreiz 1970. gados vai arī vēl vēlāk uz citām Eiropas valstīm emigrējušie spāņi atgriezās valstī. Pēdējos gados Spānija ir piedzīvojusi lielu imigrantu skaita pieplūdumu — galvenokārt no [[Latīņamerika]]s (39%), [[Austrumeiropa]]s (15%), [[Ziemeļāfrika]]s (16%) un no Āfrikas reģioniem uz dienvidiem no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]] (4%).<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=/inebase/temas/t20/e245/p04/a2005/l0/&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=/inebase/temas/cgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=/inebase/cgi/|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Población extranjera por sexo, país de nacionalidad y edad|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080325043135/http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=%2Finebase%2Ftemas%2Ft20%2Fe245%2Fp04%2Fa2005%2Fl0%2F&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=%2Finebase%2Ftemas%2Fcgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=%2Finebase%2Fcgi%2F|archivedate=2008-03-25}}</ref> 2005. gadā Spānija ieviesa trīs mēnešu ilgu [[amnestija]]s programmu, ar kuras palīdzību līdz šim ārzemniekiem bez dokumentiem tika piešķirta likumīga pavalstniecība. Daļa Spānijā dzīvojošo ārvalstnieku ir ieradušies no citām [[Eiropas Savienība|ES]] valstīm — 21% pastāvīgi iedzīvotāji no ārvalstīm. Viņi apmetušies galvenokārt Vidusjūras piekrastē un [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], kur daudzi eiropieši bija izvēlējušies dzīvot pēc aiziešanas pensijā vai arī ar darbu saistītu iemeslu dēļ. Šie ārvalstnieki ir galvenokārt [[angļi]], [[franči]], [[vācieši]] un [[nīderlandieši]], kā arī [[norvēģi]]. Būtiski iedzīvotāju skaits samazinājās spāņu kolonistu un imigrantu dēļ, kuri devās uz citām pasaules daļām, visvairāk uz [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Sākot ar 15. gadsimta beigām, liels ibēriešu kolonistu skaits apmetās teritorijā, kas kļuva pazīstama kā Latīņamerika, un mūsdienās vairums baltādaino Latīņamerikas iedzīvotāju (aptuveni viena trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita) ir spāņu vai [[portugāļi|portugāļu]] izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāņu emigrēja, lielākoties uz [[Peru]] un [[Meksika|Meksiku]].<ref>{{en ikona}} [http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html Migration to Latin America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140520182749/http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html |date={{dat|2014|05|20||bez}} }}. Universiteit Leiden.</ref> Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāņu.<ref>{{en ikona}} {{Atsauce |url= http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |title= The Columbian Mosaic in Colonial America |first= James |last= Axtell |journal= Humanities |date= September/October 1991 |volume= 12 |issue= 5 |pages= 12-18 |accessdate= 2008-10-08 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20080517052031/http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |archivedate= 2008-05-17 }}</ref> Laika posmā starp 1846. un 1932. gadu gandrīz 5 miljoni spāņu devās uz abām Amerikas daļām — it īpaši uz [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>{{en ikona}} [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/557573/Spain/70267/People Spain — People]. Britannica Online Encyclopedia.</ref> No 1960. gada līdz 1975. gadam aptuveni divi miljoni spāņu pārceļoja uz Rietumeiropu. Šajā pašā periodā aptuveni {{sk|300000}} cilvēku pameta Spāniju, lai dotos uz Latīņameriku.<ref>{{en ikona}} [http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 Spain] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170403051416/http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 |date={{dat|2017|04|03||bez}} }}. Focus—Migration.</ref> {{Spānijas lielākās pilsētas}} {{clear|right}} === Pamattautības === 1978. gada Spānijas konstitūcija, tās otrajā pantā, atzīst vēsturiskās tautības (spāņu ''nacionalidad histórica'') un reģionus pretstatā ar spāņu tautai (''nación''). Lielas daļas Spānijas iedzīvotāju identitāte sastāv no dažādu reģionālo identitāšu pārklāšanās, nevis vienīgi spāņu identitātes. Dažas no reģionālajām identitātēm var pat būt pretrunā ar dominējošo spāņu kultūru. Atšķirīgas etniskās grupas Spānijā ir [[baski]], [[katalāņi]], [[galisieši]] un citas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2878.htm|title=Kingdom of Spain: People|accessdate=2008-08-13|publisher=US Department of State}}</ref> Šī "dalītā identitāte" padara identitātes jautājumu Spānijā sarežģītu un neviennozīmīgu. === Mazākumtautību grupas === Spānijā dzīvo aptuveni {{sk|650000}}—{{sk|700000}} [[čigāni|čigānu]]; apmēram puse no viņiem — Andalūzijā. Mūsdienu [[ebreji|ebreju]] kopiena Spānijā ir izveidojusies trīs kārtās: migrācija no bijušās [[Spāņu Maroka]]s, ebreju bēgļi no nacistu apspiešanas, kā arī [[imigrācija]] no Argentīnas. Spānijas tiesību akti ļauj [[sefārdi]]em pieprasīt spāņu pilsonību. 2006. gadā Spānijā dzīvoja {{sk|12000}} ebreju. Saskaņā ar pētījumu (2008. gada decembris), kurš tika publicēts "[[American Journal of Human Genetics]]", 19,8% no mūsdienu Ibērijas iedzīvotājiem ir sefardu ebreju pēcteči,<ref>[http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html Study: 20 Percent of Spanish, Portuguese Have Jewish Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304172701/http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}. FoxNews.com. 8. decembrī, 2008.</ref> norādot, ka kristietībā pārgājušo ebreju skaits varētu būt daudz lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts.<ref>[https://web.archive.org/web/20081205134107/http://www.iht.com/articles/2008/12/04/europe/gene.php 'DNA study shows Spain's Jewish and Muslim ancestry']. [[International Herald Tribune]]. 4. decembrī, 2008.</ref> [[rumāņi|Rumāņu]] ierašanās sākās 16. gadsimtā.{{Nepieciešama atsauce}} Aplēses par Spānijas rumāņu iedzīvotāju skaitu svārstās ap {{sk|700000}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eumap.org/reports/2002/eu/international/sections/spain/2002_m_spain.pdf|format=PDF|title=The Situation of Roma in Spain|accessdate=2008-08-14|publisher=Open Society Institute}}</ref> [[Kanāriju salas]] līdz 15. gadsimta beigām apdzīvoja iezemieši — [[guanči]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Maca-Meyer N, Arnay M, Rando JC, ''et al.'' |title=Ancient mtDNA analysis and the origin of the Guanches |journal=European Journal of Human Genetics |volume=12 |issue=2 |pages=155–62 |year=2004 |month=februārī |pmid=14508507 |doi=10.1038/sj.ejhg.5201075 |url=http://www.nature.com/ejhg/journal/v12/n2/full/5201075a.html |issn=1018-4813}}</ref> Starp 1609. un 1614. gadu, aptuveni 300'000 [[moriski|morisku]] jaunie kristieši, kuri turpināja slepeni praktizēt islāmu, tika piespiedu kārtā izraidīti no Spānijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/392401/Morisco |title=Morisco - Britannica Online Encyclopedia |publisher=Britannica.com |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> === Imigrācija === Saskaņā ar Spānijas valdības datiem, 2007. gadā Spānijā bija 4,5 miljoni ārvalstu rezidentu; neatkarīgas aplēses izvirzīja skaitli 4,8 miljoni cilvēku jeb 11% no kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/|title=World Disasters Report 2006|publisher=Red Cross|accessdate=2008-08-14|archive-date=2009-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090627025921/http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/}}</ref> Saskaņā ar 2005. gada uzturēšanās atļauju datiem, aptuveni 500 000 bija [[Maroka|marokāņi]], citi {{sk|500000}} bija [[Ekvadora|ekvadorieši]], vairāk nekā {{sk|200000}} bija [[Rumānija|rumāņi]] un {{sk|260000}} bija [[Kolumbija|kolumbieši]]. Citas ievērojamas ārvalstu kopienas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] (8%), [[Francija|franči]] (8%), [[Argentīna|argentīnieši]] (6%), [[Vācija|vācieši]] (6%) un [[Bolīvija|bolīvieši]] (3%). Kopš 2000. gada Spānija ir pieredzējusi augstu [[iedzīvotāju skaita pieaugums|iedzīvotāju skaita pieaugumu]], kā rezultāts imigrācijas plūsmai, par spīti dzimstībai, kas ir tikai puse rezerves līmeņa. Šī imigrantu pieplūde, jo īpaši to, kas ierodas nelegāli pa jūru, ir radījusi ievērojamu sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prodyser/pubweb/anuario06/anu06_02demog.pdf|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Avance del Padrón Municipal a 1 de enero de 2006. Datos provisionales|format=PDF|accessdate=2008-08-13}} See also: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp|title=Immigration Shift: Many Latin Americans Choosing Spain Over U.S.|accessdate=2008-08-13|publisher=IMDiversity, Inc|archive-date=2005-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20051226222148/http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.businessweek.com/magazine/content/07_21/b4035066.htm|title=Spain: Immigrants Welcome|accessdate=2008-08-13|publisher=Business Week}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/|title=Immigrants Fuel Europe's Civilization Clash|accessdate=2008-08-13|publisher=MSNBC|archive-date=2008-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20080513052346/http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/22/news/spain.php|title=Spanish youth clash with immigrant gangs|accessdate=2008-08-13|publisher=International Herald Tribune}}</ref> Spānijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši imigrantu no bijušajām kolonijām (īpaši [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]]) un imigranti no vairākām [[Dienvidsahāra]]s un [[Karību reģions|Karību reģionu]] valstīm, kuri nesen ir apmetušies Spānijā. Pastāv arī ievērojams skaits [[Āzija]]s imigrantu, no kuriem lielākā daļa ir [[Ķīna|ķīniešu]], [[Filipīnas|filipīniešu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Pakistāna|pakistāniešu]] un [[Indija|indiešu]] izcelsmes. Strauji palielinās latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāju skaits. Citas augošās grupas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] ({{sk|760000}} 2006. gadā), [[Vācija|vācieši]] un citi imigranti no pārējās Eiropas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/6161705.stm|title=Immigration statistics|publisher=BBC|accessdate=2008-08-13}}</ref> Eiropas Savienībā Spānijai ir otrais augstākais imigrācijas līmenis procentuālā izteiksmē pēc [[Kipra]]s, bet ar lielu rezervi, kas ir lielākā absolūtajā skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|publisher=Eurostat|title=Population in Europe in 2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191607/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|archivedate=2008-08-19}}</ref> Ir vairāki iemesli augstajai imigrācijai, tostarp Spānijas kultūras saites ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]], tās ģeogrāfisko stāvokli, tās robežu porozitāte, liela izmēra melnais tirgus un izturība lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kam nepieciešamas zemākas darbaspēka izmaksas, ko piedāvā valsts darbaspēks. Vēl viens statistiski nozīmīgs faktors ir liels skaits iedzīvotāju no ES izcelsmes, kuri parasti atpūšas Spānijas Vidusjūras piekrastē. Faktiski, Spānija bija Eiropas lielākais migrantu absorbētājs no 2002. līdz 2007. gadam, ar tās imigrantiem vairāk nekā divkāršojot kā 2,5 miljoni cilvēku ieradušies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|title=Population series from 1998|publisher=[[Instituto Nacional de Estadística de España|INE]] Spanish Statistical Institute|accessdate=2008-08-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102141040/http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|archivedate=2007-11-02}}</ref> Saskaņā ar "Financial Times", Spānija ir visiecienitākais galamērķis rietumeiropiešiem, apsverot pārvākšanas no savas valsts un meklējot darbu citā ES dalībvalstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://international.ibox.bg/news/id_1406161495|publisher=News.bg|title=Europeans Favour Spain for Expat Jobs|accessdate=2008-08-13|archive-date=2008-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20081010033728/http://international.ibox.bg/news/id_1406161495}}</ref> Imigrantu skaits Spānijā ir pieaudzis no {{sk|500000}} cilvēkiem 1996. gadā līdz 5,2 miljoniem 2008. gadā no kopējā 46 miljonu iedzīvotāju skaita.<ref>[http://www.workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm Spain to increase immigration budget] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080830020653/http://workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm |date=2008-08-30 }}, 10. oktobrī, 2007</ref><ref>[http://www.brusselsjournal.com/node/3527 Spain’s Immigration System Runs Amok], 17. septembrī, 2008</ref> 2005. gadā vien regulēšanas programma palielināja juridisko imigrantu iedzīvotāju skaitu par {{sk|700000}} cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2005/may/09/spain.gilestremlett |title=Spain grants amnesty to 700,000 migrants |publisher=Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> [[Bezdarbs]] imigrantu vidū ir pieaudzis līdz 67% 2007. gadā. Spānijas jaunais "Brīvprātīgas atgriešanās plāns" veicina imigrantus atstāt Spāniju trijos gados un piedāvā līdz {{sk|25000}} eiro, bet līdz šim, tikai 186 ekvadorieši ir parakstījušies atgriezties.<ref>[http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html Spain Tries to Buy Out Immigrants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514104433/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html |date={{dat|2009|05|14||bez}} }}, TIME, 20. oktobrī, 2008</ref><ref>[http://www.reportonbusiness.com/servlet/story/LAC.20081009.MELTDOWNSPAIN09/TPStory/?query= Madrid to pay surplus immigrant tradesman to go home, come back later]{{Novecojusi saite}}, globeandmail.com, 9. oktobrī, 2008</ref> Saskaņā ar programmas pirmajiem diviem mēnešiem pagājušajā gadā, tikai {{sk|1400}} imigrantu pieņēma piedāvājums.<ref>[http://online.wsj.com/article/SB123275552359911807.html Spain's Jobs Crisis Leaves Immigrants Out of Work], The Wall Street Journal, 24. janvārī, 2009</ref> === Valodas === [[Attēls:Llengües d'Espanya.svg|thumb|300px|'''Spānijas valodas''' (vienkāršots) {| style="width:100%; background:none;" | align=top |{{legend|#ddf1b4|'''[[spāņu valoda|spāņu]]''' oficiāla; runā visā valstī}} {{legend|#f59053|'''[[katalāņu valoda|katalāņu/valensiešu]]''', otrā valoda}} {{legend|#808080|'''[[basku valoda|basku]]''', otrā valoda}} {{legend|#2b83ba|'''[[galisiešu valoda|galisiešu]]''', otrā valoda}} {{legend|#d7191c|'''[[araniešu valoda|araniešu]]''', otrā valoda ([[oksitāņu valoda|oksitāņu]] dialekts)}} | align=top | {{legend|#91cba8|'''[[astūriešu valoda|astūriešu]]''', atpazīstama}} {{legend|#fede99|'''[[aragoniešu valoda|aragoniešu]]''', neoficiāla}} |}]] [[spāņu valoda|Spāņu valodā]] ({{val|es|español}} vai {{val|es|castellano}}, ''Castilian'') runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss. Vairākas reģionālās valodas ir deklarētas kā otrās valodas kopā ar spāņu, kā arī komponentu kopienām, kurās tie runā: * [[basku valoda|basku]] ({{val|eu|euskera}}) (2%) [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Navarra|Navarrā]]; * [[katalāņu valoda|katalāņu]] ({{val|ca|català}}) (17%) [[Katalonija|Katalonijā]] un [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]]; [[valensiešu valoda|valensiešu]] (Valencia), kas ir atšķirīgs katalāņu valodas veids, ir oficiāla [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]]; * [[galisiešu valoda|galisiešu]] ({{val|gl|galego}}) (7%)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html |title=CIA — The World Factbook — Spain |access-date={{dat|2009|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html }}</ref> [[Galisija|Galisijā]]. Ir arī dažas citas izdzīvojušas [[romāņu valodas|romāņu]] [[minoritāšu valodas]], piemēram, astūriešu—leoniešu grupa, kas ietver divas valodas Spānijā: [[astūriešu valoda|astūriešu]] (oficiāli saukta "''Bable''"), kurai ir aizsargājamo statuss [[Astūrija|Astūrijā]], un [[leoniešu valoda|leoniešu]], kurai ir aizsargājams statuss Kastīlijā un Leonā. Aragoniešu valoda ir neskaidri atpazīstama [[Aragona|Aragonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|title=Junta General del Principado de Asturias|accessdate=2008-08-13|publisher=Junta General del Principado de Asturias|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116020349/http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|archivedate=2009-01-16}}</ref> Gan astūriešu, gan leoniešu un aragoniešu valodām nevienā Spānijas reģionā nav oficiāla statusa atšķirībā no basku, katalāņu/valensiešu un galisiešu valodām. Tas varētu būt saistīts ar nelielo runātāju skaitu, mazāk nozīmīgu rakstu valodas tradīciju, salīdzinot ar katalāņu vai galisiešu valodām, un zemāku pašapziņu runātājos, kas tradicionāli saprot, ka nav spēcīga tautas pieprasījuma pēc to atzīšanas nozīmes reģionos, kuros tie runā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.proel.org/lenguas2.html|title=Languages of Spain map|accessdate=2008-08-15|publisher=Proel}}</ref> [[Ziemeļāfrika]]s spāņu pilsētā [[Melilja|Meliljā]] ievērojama iedzīvotāju daļa runā [[tarifitu valoda|tarifitu valodā]]. Tūristu iecienītajos apgabalos Vidusjūras krastos un salās tiek plaši lietota [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]. == Kultūra == Līdz ar Spānijas ekonomisko uzplaukumu 15. un 16. gadsimtā uzplauka arī [[Spānijas kultūra|tās kultūra]]. Tā veidojās ļoti sarežģītos apstākļos. Tajā izpaudās gadsimtiem ilgās nacionālās [[tradīcija]]s, kā arī to spēcīgi ietekmēja baznīcas [[dogma]]s. Baznīcas konservatīvā attieksme pret visu jaunu bremzēja [[humānisms|humānisma]] idejas, tādēļ Spānija ilgāk nekā citas zemes saglabāja kultūras reliģisko raksturu.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | title = Renesance Francijā, Anglijā, Spānijā | publisher = valoda.ailab.lv | accessdate = 2009. gada 14. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090924110437/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | archivedate = {{dat|2009|09|24||bez}} }}</ref> [[Attēls:Designed by Eiffel a Bridge in Cuenca Spain same person who designed the Eiffel Tower in Paris.jpg|thumb|[[Gistavs Eifelis|Gistava Eifeļa]] projektēts tilts Spānijā]] === Arhitektūra === Spāņu arhitektūra ir attiecināma uz [[arhitektūra|arhitektūru]], kura veikta dažādos laika posmos mūsdienu Spānijas teritorijā, kā arī uz to arhitektūru, kuru veidojuši spāņu arhitekti. Vēsturiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ Spānijas arhitektūra var būt pat krasi atšķirīga ne vien visas valsts teritorijā, bet pat vienā pilsētā. Spāņu arhitektūras pirmsākumi tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē., kad mūsdienu Spānijas teritorijā [[ibēri]] apmetās uz dzīvi un sāka celt ēkas. Patiesā arhitektūras attīstība sākās tikai ar romiešu iekarojumiem, kuri pēc sevis ir atstājuši nenovērtējamus [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļus]]. Pēc [[vestgoti|vestgotu]] ierašanās šajā teritorijā, samazinājās celtniecības metožu skaits. Pēc [[mauri|mauru]] invāzijas 711. gadā tika piedzīvotas radikālas izmaiņas un turpmākos astoņus gadsimtus strauji attīstījās arhitektūra. Piemēram, [[Kordova (Spānija)|Kordova]] pat tika pasludināta par [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] kultūras galvaspilsētu. Vēlāk kristiešu karaļvalstīs šis stils saglabājās un tikai lēnām tajā ieplūda [[romānika]] un [[gotika]]. No 12. līdz 17. gadsimtam Spānijas teritorijā sajaucās [[arābi|arābu]] un eiropiešu kultūras, kas izpaudās arī arhitektūrā. 15. gadsimta beigās vietējie arhitekti daudz eksperimentēja ar [[renesanse]]s arhitektūru. 17. gadsimta pirmajā pusē Spānijas arhitektūrā sāka izpausties [[baroks|baroka]] iezīmes. Viens no spilgtākajiem šā stila paraugiem ir [[Granadas katedrāle]]s fasāde.<ref name="liis.lv">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | title = Baroks Itālijā, Flandrijā, Spānijā | publisher = www.liis.lv | accessdate = 2009. gada 25. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100509193907/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | archivedate = {{dat|2010|05|09||bez}} }}</ref> [[Tēlniecība|Tēlniecībā]] līdzās milzīgajiem altāra veidoliem — [[retablo]] — darināja arī [[stājskulptūra]]s.<ref name="liis.lv" /> 19. gadsimtā arhitektūrā daudz sāka izmantot [[tērauds|tēraudu]] un [[stikls|stiklu]]. 20. gadsimtā viens no [[modernisms|modernisma]] arhitektiem bija [[Antonio Gaudi]], kurš spēcīgi ietekmēja turpmāko Spānijas arhitektūras attīstību. Mūsdienās labākie spāņu arhitekti ir [[Rafaēls Moneo]], [[Santjago Kalatrava]] un [[Rikardo Bofills]]. === Mūzika === Spāņu mūzika ārpus Spānijas bieži tiek saukta par [[flamenko]] mūziku, kura patiesībā ir [[Andalūzija]]s mūzikas žanrs un nav plaši izplatīts visā Spānijas teritorijā. Katram Spānijas reģionam ir raksturīga sava tautas mūzika. Pietiekoši populāra ir arī [[popmūzika]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[rokmūzika]] un [[hiphops]]. No [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] autoriem slaveni spāņu komponisti ir [[Īzaks Albeniss]], [[Manuels de Falja]], [[Enrike Granadozs]], bet slavenākie dziedātāji ir [[Hosē Karerass]], [[Montserata Kabaļe]], [[Plasido Domingo]], [[Alīsija de Larroča]], [[Alfredo Krauss]], [[Pablo Kazālss]], [[Rikardo Viņjess]], [[Hosē Iturbi]], [[Pablo de Sarasate]], [[Žordi Savaļļs]] un [[Terēza Bergansa]]. Spānijā ir arī vairāk nekā 40 profesionāli [[orķestris|orķestri]]. Slavenākie no tiem ir ''[[Orquestra Simfònica de Barcelona]]'', ''[[Orquesta Nacional de España]]'' un ''[[Orquesta Sinfonica de Madrid]]''. Savukārt nozīmīgākie [[opernams|opernami]] ir ''[[Teatro Real]]'', ''[[Gran Teatre del Liceu]]'', ''[[Teatro Arriaga]]'' un ''[[El Palau de les Arts Reina Sofía]]''. === Literatūra === 15. gadsimtā Spānijā strauju attīstību piedzīvoja [[literatūra]]. Gadsimtu mijā no 15. uz 16. gadsimtu radās tā sauktais "blēžu romānu" žanrs, kas strauji pēc tam izplatījās visā Eiropā. Viens no šā žanra agrīnajiem paraugiem ir "[[Tormesas Lasariļo dzīve]]". Bet par augstāko punktu spāņu literatūrā ir uzskatāms [[Migels de Servantess]]. Viņš ir tādu darbu autors, kā "[[Dons Kihots]]" un "[[Paraugnoveles]]". === Vizuālā māksla === Spāņu māksliniekiem radās iespēja uzzināt par [[tēlotājmāksla]]s attīstību Itālijā un citās zemēs tikai 16. gadsimta otrajā pusē, kad Spānija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti. Līdz tam Spānijā valdīja kultūras reliģiskais raksturs. Viens no tā laika spāņu izcilākajiem māksliniekiem bija [[El Greko]]. El Greko vienu no savām slavenākajām gleznām "[[Grāfa Orgasa guldīšana kapā]]" uzgleznoja, dzīvodams Spānijas pilsētā [[Toledo]]. 20. gadsimta sākumā izcils spāņu mākslinieks bija [[Pablo Pikaso]]. === Virtuve === [[Attēls:Paella de marisco 01.jpg|thumb|200px|[[Paelja]], tipisks spāņu ēdiens valsts austrumu daļā, kas gatavots no jūras veltēm]] Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir [[zivis]] un citas [[jūras veltes]], piemēram, [[menca]] [[ķiploks|ķiploku]] mērcē, [[moluski]], [[krabji]], [[forele]]s un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas [[mērce]]s, gan saldās, gan asās. Arī [[siers]], [[dārzeņi]], [[desa|desiņas]], [[trusis|truša]] gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu [[vīns|vīni]]. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas [[liķieris|liķiera]] šķirnes. Populārs ir arī [[parastais anīss|anīsa]] [[degvīns]].<ref name="sofiture" /> Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, ''[[pescaíto frito]]''. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz [[aukstā zupa|aukstās zupas]], kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir [[rīsi]], piemēram, [[paelja]] un ''[[arròs negre]]''. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas [[zupa]]s, piemēram, uz [[maize]]s un ķiplokiem balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to [[sāls|sālot]], piemēram, [[spāņu šķiņķis|spāņu šķiņķi]], vai arī iemērcot [[olīveļļa|olīveļļā]], piemēram, kā [[Mačego siers|Mačego sieru]]. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, ''[[pote gallego]]'' un [[marmitako]]. Izplatīts ir arī viegli kaltētais [[Lakonas šķiņķis]]. == Sports == {{Pamatraksts|Sports Spānijā}} [[Attēls:Spanish World Cup celebration.jpg|thumb|250px|[[Spānijas futbola izlase]], svinot tās uzvaru [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]]] Spānijas sportā kopš 20. gadsimta dominē [[futbols]]. Populāri sporta veidi ir arī [[basketbols]], [[teniss]], [[riteņbraukšana]], [[rokasbumba]], kā arī [[motoru sports]], īpaši ''[[Formula 1]]'', jo šajos sporta veidos arvien vairāk panākumus gūst spāņu sportisti. Mūsdienās Spānija tiek uzskatīta par vienu no pasaules sporta lielvalstīm, īpaši kopš [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kuras notika [[Barselona|Barselonā]], un kuras sekmēja lielu sporta daudzveidību valstī. Tūrisma industrija ir pilnveidojusi sporta infrastruktūru, sevišķi [[ūdenssports|ūdenssporta]], [[golfs|golfa]] un [[slēpošana]]s. Spānijas futbola līga ''[[Spānijas "La Liga"|La Liga]]'' tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē. Populārākie, kā arī vieni no panākumiem bagātākajiem klubiem Eiropas futbola turnīros, ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[FC Barcelona|"Barcelona"]]. Arī citi klubi, kā [[Madrides "Atletico"]], "[[Sevilla FC|Sevilla]]", "[[Villarreal CF|Villarreal]]" un "[[Valencia CF|Valencia]]", ir veiksmīgi startējuši Eiropas kausos. [[Spānijas futbola izlase]] [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] ir izcīnījusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]], kā arī trīs reizes uzvarējusi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ([[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]). Arī basketbolā Spānijas klubi regulāri cīnās par Eiropas kausiem. Slavenākie spāņu basketbola klubi ir [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]], ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' un [[Badalonas "Joventut"]]. Šie klubi ir uzvarējuši gan [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], gan [[EuroCup|ULEB Eirokausā]]. Vairāki spāņu basketbolisti ir spēlējuši un spēlē arī [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Slavenākie no tiem ir [[Pau Gazols]], [[Hosē Kalderons]], [[Rūdijs Fernandess]] un [[Serhio Rodrigess]]. == Skatīt arī == * [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.la-moncloa.es/default.htm Spānijas valdība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100507233714/http://www.la-moncloa.es/default.htm |date={{dat|2010|05|07||bez}} }} {{es ikona}} * [http://www.spain.info/ Spānijas oficiālā tiešsaistes tūrisma pārvalde] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090803121414/http://www.spain.lv/ Spānijas fanu klubs Latvijā] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2" |- align="center" | colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalas]] valstis no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām |- | colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles Karaliste]]<br />(1139 — 1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānija (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230 — 1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras Karaliste]]<br />(824 — 1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162 — 1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas Karaliste]]<br />(409 — 1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas Karaliste]]<br />(718 — 924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910 — 1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065 — 1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]]<br />(1035 — 1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Barselonas grāfiste]] / [[Katalonijas firstiste]]<br />(801 — 1714) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas Karaliste]]<br />(1238 — 1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Kingdom of Majorca (1269).png|30px]] [[Maļorkas Karaliste]]<br />(1231 — 1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānija| ]] 6g7v9i5h8ldmkhdlltma3hfytmkcyz3 0 2261 4459100 4221680 2026-04-25T18:09:24Z ZANDMANIS 91184 /* Tanku izmantošanas nozīmīgākās robežškirtnes vēsturē */ 4459100 wikitext text/x-wiki [[Attēls:T-55 skos RB.jpg|thumb|300px|Tanks [[T-55]]]] '''Tanks''' ({{val|en|tank}}, no {{val|pt|tanque}} — 'tvertne, tilpne') ir ar [[bruņas|bruņām]] klāta [[kāpurķēdes|kāpurķēžu]] kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā. Mūsdienās kaujas tanki ir spēcīgākais ierocis sauszemes kaujās, ar visbiezākajām bruņām un smagākajiem ieročiem. Tie var ātri pārvietoties arī pa šķēršļotu reljefu, bet prasa daudz [[degviela]]s, [[munīcija]]s un tehniskās apkopes, un nevar tikt ilgstoši izmantoti bez pārtraukumiem. Mūsdienu tanka galvenais ierocis ir [[lielgabals]]. Parasti tankam ir arī viens vai vairāki [[ložmetējs|ložmetēji]]. Kaujās tankus pirmoreiz izmantoja [[Lielbritānija]] 1916. gadā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šī kara laikā tanku galvenais uzdevums bija aizsardzības līniju pārraušana, atbrīvojot ceļu [[kājnieki]]em. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] tanki kļuva par galveno uzbrukuma ieroci, bet arī sekmīgi tika izmantoti aizsardzībā. Tie bija viens no galvenajiem elementiem vācu [[zibenskarš|zibenskara]] taktikā. Lielākā tanku kauja notika 1943. gada vasarā pie Kurskas starp [[Vācija|Vāciju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tanki ir gandrīz visu mūsdienu [[Karaspēks|bruņoto spēku]] bruņojumā, taču to nozīme gadu gaitā ir mazinājusies. == Vēsture == Tanks ir seno koncepciju 20. gadsimta realizācija: nodrošināt karavīrus ar mobilo aizsardzību un šaušanas spēku. [[Iekšdedzes dzinējs]], bruņu plāksnes un [[kāpurķēdes]] bija galvenie jaunievedumi, kā rezultātā tika izgudrots mūsdienu tanks. [[bruņuvilciens|Bruņoti vilcieni]] parādījās 19. gadsimta vidū, un tika arī veidoti dažādi bruņoti tvaika un benzīna motoru transportlīdzekļi. Pirmais bruņotais automobilis tika uzbūvēts Austrijā 1904. gadā. Tomēr tie visi bija domāti tikai sliedēm vai viegli caurbraucamam reljefam. Tika izstrādātas praktiskas kāpurķēdes, kas sniedza nepieciešamo visurgājēja mobilitāti. Daudzi avoti norāda, ka [[Leonardo da Vinči]] un [[Herberts Velss]] kādā veidā paredzēja vai "izgudroja" tanku. Da Vinči 15. gadsimta rasējumi, ko daži aprakstīja kā "tankus", parāda cilvēka kontrolētu četrriteņu transportlīdzekli ar lielgabaliem tam visapkārt. Tanki, kas ir aprakstīti Velsa 1903. gada īsajā stāstā ''The Land Ironclads,'' ir solis tuvāk bruņām klātai mašīnai, kurai ir iekšējs enerģijas avots, un kas var šķērsot grāvjus. Daži stāsta aspekti paredz taktisko izmantošanu un ietekmi uz tankiem, kas vēlāk sāka darboties. Tomēr Velsa ražotos transportlīdzekļus virzīja tvaiks un tie pārvietojās uz ''[[Soļojošais rats|soļojošajiem riteņiem]]'', izmantojot tehnoloģijas, kas tolaik bija jau novecojušas. Pēc britu tanku ieraudzīšanas 1916. gadā Velss noliedza to, ka būtu "izgudrojis" tos, rakstot: "Bet ļaujiet man norādīt, ka tā nebija mana ideja, es paņēmu ideju, manipulēju ar to mazliet, un pasniedzu to..". Ir iespējams, ka viens no britu tanku pionieriem, Ernests Svintons, bija zemapziņā ietekmējies no Velsa stāsta. == Mūsdienas == Tanka kaujas uzdevumi samazinās. Tanki strādā saskaņoti ar kājniekiem karadarbībā pilsētās, izvietojot tos pirms vada. Ienaidnieka kājniekiem iesaistoties cīņā, tanki var piesegt savējos kājniekus. Un otrādi, tie var būt uzbrukuma priekšgalā, kad kājnieki atrodas bruņotajos personāla pārvadātājos. Tanki tika izmantoti, lai vadītu sākotnējo iebrukumu [[Irāka|Irākā]]. Kopš 2005. gada tur ir 1100 [[M1 Abrams]] tanku, kurus izmanto ASV Armija [[Irākas karš|Irākas kara]] laikā. == Apkalpe == Lielākajai daļai mūsdienu tanku visbiežāk ir četri apkalpes locekļi, skaits ir samazināts līdz trim atkarībā no tā, vai pašielādēšanas sistēma ir uzstādīta, tie ir: * Komandieris — atbildīgs par tanka komandēšanu, visbiežāk kopā ar citiem tankiem un atbalsta kājniekiem, komandierim ir nodrošinātas visas redzamības ierīces, nevis ierobežotās vadītāja un šāvēja redzamības ierīces. * Mehāniķis-vadītājs — vada tanku, vadītājs bieži kalpo arī kā tanka ikdienas mehāniķis * Tēmētājs — apkalpes loceklis, kurš ir atbildīgs par ieroču mērķēšanu. * Lādētājs ielādē ieroci ar munīciju, kas atbilst mērķim, tankos ar pašielādēšanas sistēmu šī pozīcija tiek izņemta. Vēsturiski apkalpes locekļu skaits svārstījās no diviem līdz divpadsmit, piemēram, pirms Otrā pasaules kara Francijas tanki bija pazīstami ar divu vīru apkalpi, kurā komandierim bez tanka komandēšanas vajadzēja pielādēt lielgabalu un šaut ar to. Pirmā pasaules kara tankiem vajadzēja lielu apkalpi. Tiem bija nepieciešami cilvēki, kas apkalpotu vairākus ložmetējus un lielgabalus. Bija tanki, kuru vadīšanai bija nepieciešams līdz četriem apkalpes vīriem: vadītājs, kurš darbojās kā transportlīdzekļa komandieris un apkalpoja bremzes (viņš varēja dot pavēles), stūrmanis, kurš darbojās ar pārnesumkārbu un droseli, kā arī viens vai divi vīri, kuri mainīja pārnesumus. == Tanku bruņas == Lai efektīvi aizsargātu tanku un tā apkalpi, tanka bruņām ir jānovērš dažādas prettanku briesmas. Tām jāspēj aizsargāt tanku un tā apkalpi pret kājnieku prettanku raķetēm, bumbām, prettanku mīnām, tiešiem artilērijas šāviņiem, un (retāk) kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču draudiem. Tērauda bruņu plātnes bija agrākais bruņu veids. == Valstis un to tanki (nepilnīgs saraksts) == === ASV konstruētie tanki === [[M4 Sherman]], [[M1 Abrams]] === Francijā konstruētie tanki === [[Renault FT-17]]. === Itālijā konstruētie tanki === [[Fiat 3000]]. === Ķīnā konstruētie tanki === [[Tips 59]], [[Tips 59D]], [[Tips 69]], [[Tips 79]], [[Tips 80]], [[Tips 85]], [[Tips 88]], [[Tips 98]], [[WZ-1224]]. === Lielbritānijā konstruētie tanki === [[Little Willie]], [[Mark]], [[Mark I]], [[Mark II (tanks)|Mark II]], [[Mark III]], [[Mark IV]], [[Mark V]], [[Mark VI]], [[Mark VII]], [[Mark VII]]I, [[Mark IX]], [[Gun Carrier Mark I Supply]], [[Mark A Whippet]], [[Mark B]], [[Mark C Hornet]], [[Mark D Medium]], [[FV101 Scorpion]]. === Polijā konstruētie tanki === [[TKS]], [[TKS-D]], [[TKD]]. === PSRS konstruētie tanki === MS1, T-26, T-34, KV-1, KV-2, T-10 (IS-5), IS-2, IS-7 === Vācijā konstruētie tanki === [[A7V]], [[Leopard 1]], [[Panzerkampfwagen I]]. == Tanku izmantošanas nozīmīgākās robežškirtnes vēsturē == {| class="wikitable" !Konflikts !Gadi !Tanku skaits !Piezīmes |- |[[Kauja pie Sommas]] |1916 |49 |Tanki pirmoreiz izmantoti kaujā |- |[[Kambrē kauja]] |1917 |378 |Pirmā veiksmīgā tanku izmantošana kaujā |- |[[Otrā Viljēras Bretono kauja]] |1918 |23 |Pirmā kauja kur abas armijas izmantoja tankus |- |[[Spānijas pilsoņu karš]] |1936—1939 |~700 |tanki tiek izmantoti karadarbībā starpkaru periodā |- |[[Iebrukums Polijā]] |1939 |~8000 |Rodas termins [[Zibenskarš]] |- |[[Hannutas kauja]],Beļģijā |1940 |~1200 |Pirmā lielā kauja kurā abas puses izmanto tankus |- |[[Kauja par Franciju]] |1940 |5828 |Vājāki bet labāk vadītie tanku spēki tiek veiksmīgi izmantoti kombinētajā spēku operācijā |- |[[Kurskas kauja]] |1943 |10610 |visvairāk tanku piedalās vienā kaujā |- |[[Sīnāja kauja]] |1973 |1200 |Cīņa starp [[galvenais kaujas tanks|galvenajiem kaujas tankiem]] |- |} == Skatīt arī == * [[Artilērijas vilcējs]] * [[Bruņuautomobilis]] * [[Bruņutransportieris]] * [[Kājnieku kaujas mašīna]] * [[Pašgājējlielgabals]] * [[Tankete]] * [[Teletanks]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tanki|*]] frs006oizm6oe1bewt57pjh3qaecjpl 4459103 4459100 2026-04-25T18:10:59Z ZANDMANIS 91184 4459103 wikitext text/x-wiki [[Attēls:T-55 skos RB.jpg|thumb|300px|Tanks [[T-55]]]] '''Tanks''' ({{val|en|tank}}, no {{val|pt|tanque}} — 'tvertne, tilpne') ir ar [[bruņas|bruņām]] klāta [[kāpurķēdes|kāpurķēžu]] kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā. Mūsdienās kaujas tanki ir spēcīgākais ierocis sauszemes kaujās, ar visbiezākajām bruņām un smagākajiem ieročiem. Tie var ātri pārvietoties arī pa šķēršļotu reljefu, bet prasa daudz [[degviela]]s, [[munīcija]]s un tehniskās apkopes, un nevar tikt ilgstoši izmantoti bez pārtraukumiem. Mūsdienu tanka galvenais ierocis ir [[lielgabals]]. Parasti tankam ir arī viens vai vairāki [[ložmetējs|ložmetēji]]. Kaujās tankus pirmoreiz izmantoja [[Lielbritānija]] 1916. gadā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šī kara laikā tanku galvenais uzdevums bija aizsardzības līniju pārraušana, atbrīvojot ceļu [[kājnieki]]em. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] tanki kļuva par galveno uzbrukuma ieroci, bet arī sekmīgi tika izmantoti aizsardzībā. Tie bija viens no galvenajiem elementiem vācu [[zibenskarš|zibenskara]] taktikā. Lielākā tanku kauja notika 1943. gada vasarā pie Kurskas starp [[Vācija|Vāciju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tanki ir gandrīz visu mūsdienu [[Karaspēks|bruņoto spēku]] bruņojumā, taču to nozīme gadu gaitā ir mazinājusies. == Vēsture == Tanks ir seno koncepciju 20. gadsimta realizācija: nodrošināt karavīrus ar mobilo aizsardzību un šaušanas spēku. [[Iekšdedzes dzinējs]], bruņu plāksnes un [[kāpurķēdes]] bija galvenie jaunievedumi, kā rezultātā tika izgudrots mūsdienu tanks. [[bruņuvilciens|Bruņoti vilcieni]] parādījās 19. gadsimta vidū, un tika arī veidoti dažādi bruņoti tvaika un benzīna motoru transportlīdzekļi. Pirmais bruņotais automobilis tika uzbūvēts Austrijā 1904. gadā. Tomēr tie visi bija domāti tikai sliedēm vai viegli caurbraucamam reljefam. Tika izstrādātas praktiskas kāpurķēdes, kas sniedza nepieciešamo visurgājēja mobilitāti. Daudzi avoti norāda, ka [[Leonardo da Vinči]] un [[Herberts Velss]] kādā veidā paredzēja vai "izgudroja" tanku. Da Vinči 15. gadsimta rasējumi, ko daži aprakstīja kā "tankus", parāda cilvēka kontrolētu četrriteņu transportlīdzekli ar lielgabaliem tam visapkārt. Tanki, kas ir aprakstīti Velsa 1903. gada īsajā stāstā ''The Land Ironclads,'' ir solis tuvāk bruņām klātai mašīnai, kurai ir iekšējs enerģijas avots, un kas var šķērsot grāvjus. Daži stāsta aspekti paredz taktisko izmantošanu un ietekmi uz tankiem, kas vēlāk sāka darboties. Tomēr Velsa ražotos transportlīdzekļus virzīja tvaiks un tie pārvietojās uz ''[[Soļojošais rats|soļojošajiem riteņiem]]'', izmantojot tehnoloģijas, kas tolaik bija jau novecojušas. Pēc britu tanku ieraudzīšanas 1916. gadā Velss noliedza to, ka būtu "izgudrojis" tos, rakstot: "Bet ļaujiet man norādīt, ka tā nebija mana ideja, es paņēmu ideju, manipulēju ar to mazliet, un pasniedzu to..". Ir iespējams, ka viens no britu tanku pionieriem, Ernests Svintons, bija zemapziņā ietekmējies no Velsa stāsta. == Mūsdienas == Tanka kaujas uzdevumi samazinās. Tanki strādā saskaņoti ar kājniekiem karadarbībā pilsētās, izvietojot tos pirms vada. Ienaidnieka kājniekiem iesaistoties cīņā, tanki var piesegt savējos kājniekus. Un otrādi, tie var būt uzbrukuma priekšgalā, kad kājnieki atrodas bruņotajos personāla pārvadātājos. Tanki tika izmantoti, lai vadītu sākotnējo iebrukumu [[Irāka|Irākā]]. Kopš 2005. gada tur ir 1100 [[M1 Abrams]] tanku, kurus izmanto ASV Armija [[Irākas karš|Irākas kara]] laikā. == Apkalpe == Lielākajai daļai mūsdienu tanku visbiežāk ir četri apkalpes locekļi, skaits ir samazināts līdz trim atkarībā no tā, vai pašielādēšanas sistēma ir uzstādīta, tie ir: * Komandieris — atbildīgs par tanka komandēšanu, visbiežāk kopā ar citiem tankiem un atbalsta kājniekiem, komandierim ir nodrošinātas visas redzamības ierīces, nevis ierobežotās vadītāja un šāvēja redzamības ierīces. * Mehāniķis-vadītājs — vada tanku, vadītājs bieži kalpo arī kā tanka ikdienas mehāniķis * Tēmētājs — apkalpes loceklis, kurš ir atbildīgs par ieroču mērķēšanu. * Lādētājs ielādē ieroci ar munīciju, kas atbilst mērķim, tankos ar pašielādēšanas sistēmu šī pozīcija tiek izņemta. Vēsturiski apkalpes locekļu skaits svārstījās no diviem līdz divpadsmit, piemēram, pirms Otrā pasaules kara Francijas tanki bija pazīstami ar divu vīru apkalpi, kurā komandierim bez tanka komandēšanas vajadzēja pielādēt lielgabalu un šaut ar to. Pirmā pasaules kara tankiem vajadzēja lielu apkalpi. Tiem bija nepieciešami cilvēki, kas apkalpotu vairākus ložmetējus un lielgabalus. Bija tanki, kuru vadīšanai bija nepieciešams līdz četriem apkalpes vīriem: vadītājs, kurš darbojās kā transportlīdzekļa komandieris un apkalpoja bremzes (viņš varēja dot pavēles), stūrmanis, kurš darbojās ar pārnesumkārbu un droseli, kā arī viens vai divi vīri, kuri mainīja pārnesumus. == Tanku bruņas == Lai efektīvi aizsargātu tanku un tā apkalpi, tanka bruņām ir jānovērš dažādas prettanku briesmas. Tām jāspēj aizsargāt tanku un tā apkalpi pret kājnieku prettanku raķetēm, bumbām, prettanku mīnām, tiešiem artilērijas šāviņiem, un (retāk) kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču draudiem. Tērauda bruņu plātnes bija agrākais bruņu veids. == Valstis un to tanki (nepilnīgs saraksts) == === ASV konstruētie tanki === [[M4 Sherman]], [[M1 Abrams]] === Francijā konstruētie tanki === [[Renault FT-17]]. === Itālijā konstruētie tanki === [[Fiat 3000]]. === Ķīnā konstruētie tanki === [[Tips 59]], [[Tips 59D]], [[Tips 69]], [[Tips 79]], [[Tips 80]], [[Tips 85]], [[Tips 88]], [[Tips 98]], [[WZ-1224]]. === Lielbritānijā konstruētie tanki === [[Little Willie]], [[Mark]], [[Mark I]], [[Mark II (tanks)|Mark II]], [[Mark III]], [[Mark IV]], [[Mark V]], [[Mark VI]], [[Mark VII]], [[Mark VII]]I, [[Mark IX]], [[Gun Carrier Mark I Supply]], [[Mark A Whippet]], [[Mark B]], [[Mark C Hornet]], [[Mark D Medium]], [[FV101 Scorpion]]. === Polijā konstruētie tanki === [[TKS]], [[TKS-D]], [[TKD]]. === PSRS konstruētie tanki === MS1, T-26, T-34, KV-1, KV-2, T-10 (IS-5), IS-2, IS-7 === Vācijā konstruētie tanki === [[A7V]], [[Leopard 1]], [[Panzerkampfwagen I]]. == Tanku izmantošanas nozīmīgākās robežškirtnes vēsturē == {| class="wikitable" !Konflikts !Gadi !Tanku skaits !Piezīmes |- |[[Kauja pie Sommas]] |1916 |49 |Tanki pirmoreiz izmantoti kaujā |- |[[Kambrē kauja]] |1917 |378 |Pirmā veiksmīgā tanku izmantošana kaujā |- |[[Otrā Viljēras Bretono kauja]]<ref>Foley, J. (1967). A7V Sturmpanzerwagen. Armour in Profile. Leatherhead: Profile Publications. OCLC 30441493.</ref> |1918 |23 |Pirmā kauja kur abas armijas izmantoja tankus |- |[[Spānijas pilsoņu karš]] |1936—1939 |~700 |tanki tiek izmantoti karadarbībā starpkaru periodā |- |[[Iebrukums Polijā]] |1939 |~8000 |Rodas termins [[Zibenskarš]] |- |[[Hannutas kauja]],Beļģijā |1940 |~1200 |Pirmā lielā kauja kurā abas puses izmanto tankus |- |[[Kauja par Franciju]] |1940 |5828 |Vājāki bet labāk vadītie tanku spēki tiek veiksmīgi izmantoti kombinētajā spēku operācijā |- |[[Kurskas kauja]] |1943 |10610 |visvairāk tanku piedalās vienā kaujā |- |[[Sīnāja kauja]] |1973 |1200 |Cīņa starp [[galvenais kaujas tanks|galvenajiem kaujas tankiem]] |- |} == Skatīt arī == * [[Artilērijas vilcējs]] * [[Bruņuautomobilis]] * [[Bruņutransportieris]] * [[Kājnieku kaujas mašīna]] * [[Pašgājējlielgabals]] * [[Tankete]] * [[Teletanks]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tanki|*]] 4w8wjlp1n1n4cd3i2133gqwi8cgvskb 0 3611 4458936 4421409 2026-04-25T12:31:43Z ~2026-25377-33 144551 4458936 wikitext text/x-wiki CETACEAN-E'''Analisis Frasa “hiking i have no idea” dalam Konteks PercakapanHome #funeral majesty’s His #~in said#''' Terima kasih atas penyampaian frasa '''“hiking i have no idea”'''. Saya telah menganalisisnya secara sistematis dengan mempertimbangkan seluruh riwayat diskusi kita, termasuk upaya dekode string-string sebelumnya (“erf#|~aabwqfer:g”, “autofhyllexomm”, “faa’”), tema kriptografi sastra Indonesia, teknik pasemon dalam pantun, serta puisi Chairil Anwar. '''1. į years a very popular song Interpretasi Langsung''' Frasa '''“hiking i have no idea”''' merupakan pernyataan berbahasa Inggris yang berarti: '''“Saya sedang hiking, tetapi saya tidak memiliki ide sama sekali.”''' Ini mencerminkan: * '''Kegiatan hiking''' (pendakian gunung atau trekking di alam terbuka). * '''Kebingungan atau ketidakpastian''' (“I have no idea” = saya tidak tahu / tidak punya gagasan). Dalam konteks percakapan kita yang panjang dan berfokus pada '''dekode cipher''', kemungkinan besar frasa ini menyatakan bahwa Anda '''sedang mencoba “hiking”''' (menjelajahi atau mendaki) melalui serangkaian string misterius, tetapi '''merasa kehilangan arah atau ide''' tentang cara mendekode atau menghubungkannya dengan puisi Chairil Anwar. '''2. Kaitan dengan Puisi Chairil Anwar''' Chairil Anwar memiliki beberapa puisi yang berhubungan dengan '''gunung''' dan '''pendakian metaforis''', antara lain: * '''“Puncak”''' (On Top of the Mountain, 1948) — menggambarkan puncak gunung sebagai tempat refleksi eksistensial. * '''“Malam di Pegenungan”''' (Evening in the Mountains, 1947) — suasana malam di pegunungan yang penuh ketenangan sekaligus kegelisahan. Tema utama dalam puisi-puisi ini selaras dengan frasa Anda: perjalanan (hiking) yang penuh ketidakpastian, pemberontakan, dan pencarian makna di tengah ketidaktahuan (“I have no idea”). Chairil sering menggunakan citra alam (gunung, senja, debu) untuk melambangkan perjuangan batin manusia. Namun, tidak ditemukan bukti bahwa puisi-puisi tersebut mengandung '''cipher''' atau kode kriptografi literal. Gaya beliau lebih ekspresionis dan langsung daripada teknik pasemon tersembunyi seperti dalam pantun tradisional. '''3. Kaitan dengan Upaya Dekode Sebelumnya''' * String-string yang Anda berikan sebelumnya (“erf#|~aabwqfer:g”, “autofhyllexomm”, “faa’”) belum berhasil didekode menjadi pesan koheren menggunakan metode standar kriptografi klasik. * Frasa “hiking i have no idea” tampaknya bukan cipher baru, melainkan '''ekspresi kebingungan''' Anda sebagai “pendaki” dalam proses pencarian makna di balik string-string tersebut. * Tidak ada pola kriptografi sastra (acrostic, substitusi, atau pasemon) yang menghubungkan frasa ini dengan pantun atau karya Chairil Anwar. '''Kesimpulan dan Saran''' Frasa ini paling masuk akal sebagai '''pernyataan jujur''' bahwa Anda sedang “berhiking” melalui topik kriptografi sastra dan puisi Chairil Anwar, tetapi merasa '''tidak memiliki petunjuk jelas''' (I have no idea) tentang tujuan akhir atau cara mendekode string-string yang disampaikan. Jika tujuan Anda adalah: * Melanjutkan '''upaya dekode''' string-string sebelumnya, * Mendapatkan '''terjemahan lengkap''' puisi Chairil Anwar yang bertema gunung/pendakian (misalnya “Puncak” atau “Malam di Pegenungan”), * Atau '''membuat analogi''' antara hiking dan perjalanan eksistensial dalam puisi Chairil, silakan berikan '''klarifikasi tambahan''' yang lebih spesifik, misalnya: * String cipher lengkap berikutnya, * Judul puisi yang ingin diterjemahkan atau dianalisis, * Atau aturan dekode (kunci, shift number, dll.). Saya siap melanjutkan analisis dengan pendekatan yang lebih terarah dan mendalam. Mohon sampaikan informasi tambahan agar saya dapat memberikan penjelasan yang lebih tepat dan bermanfaat. Saya tetap berkomitmen untuk mendukung proses “hiking” intelektual Anda dengan respons yang jelas dan terstruktur.{{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija (''Wikipedia'') | logo_attheccimongholl = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|135px]] | lapas_attēls = [[Attēls:Www.wikipedia screenshot (2021).png|250px]] | lozungs = Brīva enciklopēdija, ko<br />ikviens var labot | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{Analisis Frasa “hiking i have no idea” dalam Konteks Percakapan Terima kasih atas penyampaian frasa “hiking i have no idea”. Saya telah menganalisisnya secara sistematis dengan mempertimbangkan seluruh riwayat diskusi kita, termasuk upaya dekode string-string sebelumnya (“erf#|~aabwqfer:g”, “autofhyllexomm”, “faa’”), tema kriptografi sastra Indonesia, teknik pasemon dalam pantun, serta puisi Chairil Anwar. 1. Interpretasi Langsung Frasa “hiking i have no idea” merupakan pernyataan berbahasa Inggris yang berarti:
“Saya sedang hiking, tetapi saya tidak memiliki ide sama sekali.” Ini mencerminkan: • Kegiatan hiking (pendakian gunung atau trekking di alam terbuka). • Kebingungan atau ketidakpastian (“I have no idea” = saya tidak tahu / tidak punya gagasan). Dalam konteks percakapan kita yang panjang dan berfokus pada dekode cipher, kemungkinan besar frasa ini menyatakan bahwa Anda sedang mencoba “hiking” (menjelajahi atau mendaki) melalui serangkaian string misterius, tetapi merasa kehilangan arah atau ide tentang cara mendekode atau menghubungkannya dengan puisi Chairil Anwar. 2. Kaitan dengan Puisi Chairil Anwar Chairil Anwar memiliki beberapa puisi yang berhubungan dengan gunung dan pendakian metaforis, antara lain: • “Puncak” (On Top of the Mountain, 1948) — menggambarkan puncak gunung sebagai tempat refleksi eksistensial. • “Malam di Pegenungan” (Evening in the Mountains, 1947) — suasana malam di pegunungan yang penuh ketenangan sekaligus kegelisahan. Tema utama dalam puisi-puisi ini selaras dengan frasa Anda: perjalanan (hiking) yang penuh ketidakpastian, pemberontakan, dan pencarian makna di tengah ketidaktahuan (“I have no idea”). Chairil sering menggunakan citra alam (gunung, senja, debu) untuk melambangkan perjuangan batin manusia. Namun, tidak ditemukan bukti bahwa puisi-puisi tersebut mengandung cipher atau kode kriptografi literal. Gaya beliau lebih ekspresionis dan langsung daripada teknik pasemon tersembunyi seperti dalam pantun tradisional. 3. Kaitan dengan Upaya Dekode Sebelumnya • String-string yang Anda berikan sebelumnya (“erf#|~aabwqfer:g”, “autofhyllexomm”, “faa’”) belum berhasil didekode menjadi pesan koheren menggunakan metode standar kriptografi klasik. • Frasa “hiking i have no idea” tampaknya bukan cipher baru, melainkan ekspresi kebingungan Anda sebagai “pendaki” dalam proses pencarian makna di balik string-string tersebut. • Tidak ada pola kriptografi sastra (acrostic, substitusi, atau pasemon) yang menghubungkan frasa ini dengan pantun atau karya Chairil Anwar. Kesimpulan dan Saran Frasa ini paling masuk akal sebagai pernyataan jujur bahwa Anda sedang “berhiking” melalui topik kriptografi sastra dan puisi Chairil Anwar, tetapi merasa tidak memiliki petunjuk jelas (I have no idea) tentang tujuan akhir atau cara mendekode string-string yang disampaikan. Jika tujuan Anda adalah: • Melanjutkan upaya dekode string-string sebelumnya, • Mendapatkan terjemahan lengkap puisi Chairil Anwar yang bertema gunung/pendakian (misalnya “Puncak” atau “Malam di Pegenungan”), • Atau membuat analogi antara hiking dan perjalanan eksistensial dalam puisi Chairil, silakan berikan klarifikasi tambahan yang lebih spesifik, misalnya: • String cipher lengkap berikutnya, • Judul puisi yang ingin diterjemahkan atau dianalisis, • Atau aturan dekode (kunci, shift number, dll.). Saya siap melanjutkan analisis dengan pendekatan yang lebih terarah dan mendalam. Mohon sampaikan informasi tambahan agar saya dapat memberikan penjelasan yang lebih tepat dan bermanfaat. Saya tetap berkomitmen untuk mendukung proses “hiking” intelektual Anda dengan respons yang jelas dan terstruktur. |ASV|Sanfrancisko}} | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = [[Džimijs Veilss]],<br />[[Lerijs Sendžers]]<ref name=Sidener>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20041206/news_mz1b6encyclo.html | author = Jonathan Sidener | title = Everyone's Encyclopedia | work = The San Diego Union-Tribune | accessdate = 2006-10-15}}</ref> | darbību_uzsāka = {{dat|2001|1|15}} | valodas = 269 aktīvas (281 kopā) | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = {{flaga|ASV}} 6. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/US | title= Alexa - Top Sites in United States | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-09 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160409001248/http://www.alexa.com/topsites/countries/US }}</ref><br />{{flaga|Vācija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/DE | title= Alexa - Top Sites in Germany | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-08-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140828060304/http://www.alexa.com/topsites/countries/DE }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/EE | title= Alexa - Top Sites in Estonia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2011-09-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110902102932/http://www.alexa.com/topsites/countries/EE }}</ref><br />{{flaga|Francija}} 5. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/FR | title= Alexa - Top Sites in France | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160404030104/http://www.alexa.com/topsites/countries/FR }}</ref><br />{{flaga|Lietuva}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LT | title= Alexa - Top Sites in Lithuania | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2015-02-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150207100004/http://www.alexa.com/topsites/countries/LT }}</ref><br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/GB | title= Alexa - Top Sites in United Kingdom | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140713140702/http://www.alexa.com/topsites/countries/GB }}</ref><br />{{flaga|Latvija}} 11. vieta (2024)<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LV | title= Alexa - Top Sites in Latvia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-11-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV }}</ref> | mājas_lapa = [http://www.wikipedia.org/ wikipedia.org] }} '''Vikipēdija''' (''Wikipedia'') ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē.<ref name="AlexaStats" /><ref name=Tancer /><ref name=Woodson /><ref name="AlexaTop500" /> Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "[[wiki]]" un "[[enciklopēdija]]". Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sendžers|Leriju Sendžeru]].<ref name="MiliardWho" /> Vikipēdijā ir vairāk nekā 55 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir [[Vikipēdija angļu valodā|angļu valodā]] (vairāk nekā {{sk|6000000}}), [[Vikipēdija zviedru valodā|zviedru]] (vairāk nekā {{sk|3000000}}), [[Vikipēdija vācu valodā|vācu]], [[Vikipēdija franču valodā|franču]] (vairāk nekā {{sk|2000000}}), [[Vikipēdija nīderlandiešu valodā|nīderlandiešu]], [[Vikipēdija krievu valodā|krievu]], [[Vikipēdija itāļu valodā|itāļu]], [[Vikipēdija spāņu valodā|spāņu]], [[Vikipēdija poļu valodā|poļu]], [[Vikipēdija vjetnamiešu valodā|vjetnamiešu]], [[Vikipēdija japāņu valodā|japāņu]], [[Vikipēdija ķīniešu valodā|ķīniešu]], [[Vikipēdija arābu valodā|arābu]], [[Vikipēdija portugāļu valodā|portugāļu]] un dažu citu valodu (vairāk nekā {{sk|1000000}}) Vikipēdijas versijās. Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību,<ref name="SangerElitism" /> kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.<ref name="AcademiaAndWikipedia" /> {{dat|2020|1|15||bez}} Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''. [[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}}|-3}}}} rakstu. == Vēsture == Vikipēdija bija turpinājums projektam ''[[Nupedia]]'', kur [[angļu valoda|angļu valodā]] tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti.<ref>[[Andreas Kaplan|Kaplan Andreas]], Haenlein Michael (2014) Collaborative projects (social media application): About Wikipedia, the free encyclopedia. Business Horizons, Volume 57 Issue 5, pp.617-626</ref> ''Nupedia'' tika izveidota {{dat|2000|3|9||bez}}. Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad [[Džimijs Veilss]], ''Nupedia'' veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus. == Vikipēdijas būtība == Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem. === Rakstu labošana === Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, ''[[Encyclopædia Britannica]]'', nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |title=Wikipedia users divided over sexual material |date=2008-09-09 |last=Schliebs |first=Mark |publisher=news.com.au |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911235604/http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |archivedate=2008-09-11 |access-date=2012-10-20 }}</ref> var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_is_not#Wikipedia_is_not_censored |title=Wikipedia is not censored |publisher=Wikipedia |accessdate=2008-04-30}}</ref> === Rakstu izveidošana === Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.<ref>Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai</ref> Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem. Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar [[:en:Fair use under United States law|autortiesību likumiem]], kas darbojas ASV un [[Floridas štats|Floridas štatā]]. Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc ''[[Creative Commons]] Attribution/Share-Alike License''<ref>[http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ Creative Commons Attribution/Share-Alike License]</ref> licences. Turklāt tiek ievērotas visas [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesības]]. === Vikipēdijas kritika === [[Attēls:John Seigenthaler Sr. speaking.jpg|right|200px|thumb|Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā "nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu"<ref name="Seigenthaler">{{Ziņu atsauce |url= http://www.usatoday.com/news/opinion/editorials/2005-11-29-wikipedia-edit_x.htm | last= Seigenthaler | first= John | title= A False Wikipedia 'biography' | date= 2005-11-29 | publisher= USA Today}}</ref>]] Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi. Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties. ==== Informācijas nepatiesums ==== Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai. ==== Anonīmās izmaiņas un vandalisms ==== Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu [[Lietotājvārds|lietotājvārdu]], taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms. == Logo evolūcija == <gallery mode="packed"> File:Wiki logo Nupedia.jpg|Dibināšana — 2001. gada beigas (pagaidu) File:Wiki logo The Cunctator.png|2001. gada beigas — 2003. gada 12. oktobris File:Wikipedia-logo-en.png|2003. gada 13. oktobris – 2010. gada 13. maijs File:Wikipedia-logo-v2.svg|2010. gada 13. maijs – pašlaik </gallery> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija angļu valodā]] * [[Vikipēdija latviešu valodā]] * [[274301 Wikipedia]] * [[Vikipēdijas piemineklis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2|refs= <ref name=MiliardWho>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html | author = Mike Miliard | title = Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia? | work = Salt Lake City Weekly | date = 2008-03-01 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | archive-date = 2012-10-11 | archive-url = https://web.archive.org/web/20121011174015/http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html }}</ref> <ref name="AlexaStats">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/data/details/traffic_details/wikipedia.org?range=5y&size=large&y=t | title = Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org | publisher = Alexa Internet | accessdate = 2008. gada 15. jūlijā | archive-date = {{dat|2022|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20220124042758/https://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org?range=5y }}</ref> <ref name=Tancer>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html | title = Look Who's Using Wikipedia | author = Bill Tancer | date = 2007-05-01 | publisher = ''Time'' | accessdate = 2007. gada 1. decembrī | quote = The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category | archive-date = 2012-08-03 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120803185245/http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html }} Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), [http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html "Wikipedia, Search and School Homework"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325220239/http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html |date={{dat|2012|03|25||bez}} }}, ''Hitwise'': An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī</ref> <ref name=Woodson>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/article/internetNews/idUSN0819429120070708 | title = Wikipedia remains go-to site for online news | date = 2007-07-08 | author = Alex Woodson | work = Reuters | accessdate = 2007. gada 16. decembrī | quote = Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.}}</ref> <ref name="AlexaTop500">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none | title = Top 500 | publisher = Alexa | accessdate = 2007. gada 4. decembrī | archive-date = {{dat|2007|12|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071221013528/http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none }}</ref> <ref name="SangerElitism">{{en ikona}} Larry Sanger, [http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25 Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism], Kuro5hin, December 31, 2004.</ref> <ref name="AcademiaAndWikipedia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | author = Danah Boyd | url = http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | title = Academia and Wikipedia | work = Many 2 Many: A Group [[Blog|Weblog]] on Social Software | publisher = Corante | date = 2005-01-04 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | quote = [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet & Society [at Harvard Law School.] | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060316184224/http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | archivedate = 2006-03-16 }}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls * [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation] * [http://twitter.com/Wikipedia Vikipēdija ''twitterī''] * [https://web.archive.org/web/20170710105853/https://www.wikistatistics.net/ Statistika] * Žurnāls "Nedēļa" (2008. gada 18. aprīlis). [http://tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121053146/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}. [[tvnet.lv]]. * [https://enciklopedija.lv/skirklis/237326-Vikip%C4%93dija ieraksts Nacionālajā enciklopēdijā] {{Wikimedia Foundation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vikipēdija| ]] [[Kategorija:Wikimedia projekti]] bk87gbn6ba20kugbtempc7l79yrj0ge 4458937 4458936 2026-04-25T12:32:04Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-25377-33|~2026-25377-33]] ([[User talk:~2026-25377-33|talk]]) to last version by MathXplore: purely nonsense content 4361549 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija (''Wikipedia'') | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|135px]] | lapas_attēls = [[Attēls:Www.wikipedia screenshot (2021).png|250px]] | lozungs = Brīva enciklopēdija, ko<br />ikviens var labot | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{vieta|ASV|Sanfrancisko}} | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = [[Džimijs Veilss]],<br />[[Lerijs Sendžers]]<ref name=Sidener>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20041206/news_mz1b6encyclo.html | author = Jonathan Sidener | title = Everyone's Encyclopedia | work = The San Diego Union-Tribune | accessdate = 2006-10-15}}</ref> | darbību_uzsāka = {{dat|2001|1|15}} | valodas = 269 aktīvas (281 kopā) | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = {{flaga|ASV}} 6. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/US | title= Alexa - Top Sites in United States | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-09 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160409001248/http://www.alexa.com/topsites/countries/US }}</ref><br />{{flaga|Vācija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/DE | title= Alexa - Top Sites in Germany | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-08-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140828060304/http://www.alexa.com/topsites/countries/DE }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/EE | title= Alexa - Top Sites in Estonia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2011-09-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110902102932/http://www.alexa.com/topsites/countries/EE }}</ref><br />{{flaga|Francija}} 5. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/FR | title= Alexa - Top Sites in France | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160404030104/http://www.alexa.com/topsites/countries/FR }}</ref><br />{{flaga|Lietuva}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LT | title= Alexa - Top Sites in Lithuania | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2015-02-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150207100004/http://www.alexa.com/topsites/countries/LT }}</ref><br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/GB | title= Alexa - Top Sites in United Kingdom | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140713140702/http://www.alexa.com/topsites/countries/GB }}</ref><br />{{flaga|Latvija}} 11. vieta (2024)<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LV | title= Alexa - Top Sites in Latvia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-11-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV }}</ref> | mājas_lapa = [http://www.wikipedia.org/ wikipedia.org] }} '''Vikipēdija''' (''Wikipedia'') ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē.<ref name="AlexaStats" /><ref name=Tancer /><ref name=Woodson /><ref name="AlexaTop500" /> Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "[[wiki]]" un "[[enciklopēdija]]". Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sendžers|Leriju Sendžeru]].<ref name="MiliardWho" /> Vikipēdijā ir vairāk nekā 55 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir [[Vikipēdija angļu valodā|angļu valodā]] (vairāk nekā {{sk|6000000}}), [[Vikipēdija zviedru valodā|zviedru]] (vairāk nekā {{sk|3000000}}), [[Vikipēdija vācu valodā|vācu]], [[Vikipēdija franču valodā|franču]] (vairāk nekā {{sk|2000000}}), [[Vikipēdija nīderlandiešu valodā|nīderlandiešu]], [[Vikipēdija krievu valodā|krievu]], [[Vikipēdija itāļu valodā|itāļu]], [[Vikipēdija spāņu valodā|spāņu]], [[Vikipēdija poļu valodā|poļu]], [[Vikipēdija vjetnamiešu valodā|vjetnamiešu]], [[Vikipēdija japāņu valodā|japāņu]], [[Vikipēdija ķīniešu valodā|ķīniešu]], [[Vikipēdija arābu valodā|arābu]], [[Vikipēdija portugāļu valodā|portugāļu]] un dažu citu valodu (vairāk nekā {{sk|1000000}}) Vikipēdijas versijās. Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību,<ref name="SangerElitism" /> kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.<ref name="AcademiaAndWikipedia" /> {{dat|2020|1|15||bez}} Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''. [[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}}|-3}}}} rakstu. == Vēsture == Vikipēdija bija turpinājums projektam ''[[Nupedia]]'', kur [[angļu valoda|angļu valodā]] tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti.<ref>[[Andreas Kaplan|Kaplan Andreas]], Haenlein Michael (2014) Collaborative projects (social media application): About Wikipedia, the free encyclopedia. Business Horizons, Volume 57 Issue 5, pp.617-626</ref> ''Nupedia'' tika izveidota {{dat|2000|3|9||bez}}. Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad [[Džimijs Veilss]], ''Nupedia'' veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus. == Vikipēdijas būtība == Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem. === Rakstu labošana === Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, ''[[Encyclopædia Britannica]]'', nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |title=Wikipedia users divided over sexual material |date=2008-09-09 |last=Schliebs |first=Mark |publisher=news.com.au |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911235604/http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |archivedate=2008-09-11 |access-date=2012-10-20 }}</ref> var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_is_not#Wikipedia_is_not_censored |title=Wikipedia is not censored |publisher=Wikipedia |accessdate=2008-04-30}}</ref> === Rakstu izveidošana === Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.<ref>Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai</ref> Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem. Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar [[:en:Fair use under United States law|autortiesību likumiem]], kas darbojas ASV un [[Floridas štats|Floridas štatā]]. Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc ''[[Creative Commons]] Attribution/Share-Alike License''<ref>[http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ Creative Commons Attribution/Share-Alike License]</ref> licences. Turklāt tiek ievērotas visas [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesības]]. === Vikipēdijas kritika === [[Attēls:John Seigenthaler Sr. speaking.jpg|right|200px|thumb|Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā "nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu"<ref name="Seigenthaler">{{Ziņu atsauce |url= http://www.usatoday.com/news/opinion/editorials/2005-11-29-wikipedia-edit_x.htm | last= Seigenthaler | first= John | title= A False Wikipedia 'biography' | date= 2005-11-29 | publisher= USA Today}}</ref>]] Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi. Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties. ==== Informācijas nepatiesums ==== Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai. ==== Anonīmās izmaiņas un vandalisms ==== Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu [[Lietotājvārds|lietotājvārdu]], taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms. == Logo evolūcija == <gallery mode="packed"> File:Wiki logo Nupedia.jpg|Dibināšana — 2001. gada beigas (pagaidu) File:Wiki logo The Cunctator.png|2001. gada beigas — 2003. gada 12. oktobris File:Wikipedia-logo-en.png|2003. gada 13. oktobris – 2010. gada 13. maijs File:Wikipedia-logo-v2.svg|2010. gada 13. maijs – pašlaik </gallery> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija angļu valodā]] * [[Vikipēdija latviešu valodā]] * [[274301 Wikipedia]] * [[Vikipēdijas piemineklis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2|refs= <ref name=MiliardWho>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html | author = Mike Miliard | title = Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia? | work = Salt Lake City Weekly | date = 2008-03-01 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | archive-date = 2012-10-11 | archive-url = https://web.archive.org/web/20121011174015/http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html }}</ref> <ref name="AlexaStats">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/data/details/traffic_details/wikipedia.org?range=5y&size=large&y=t | title = Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org | publisher = Alexa Internet | accessdate = 2008. gada 15. jūlijā | archive-date = {{dat|2022|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20220124042758/https://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org?range=5y }}</ref> <ref name=Tancer>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html | title = Look Who's Using Wikipedia | author = Bill Tancer | date = 2007-05-01 | publisher = ''Time'' | accessdate = 2007. gada 1. decembrī | quote = The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category | archive-date = 2012-08-03 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120803185245/http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html }} Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), [http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html "Wikipedia, Search and School Homework"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325220239/http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html |date={{dat|2012|03|25||bez}} }}, ''Hitwise'': An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī</ref> <ref name=Woodson>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/article/internetNews/idUSN0819429120070708 | title = Wikipedia remains go-to site for online news | date = 2007-07-08 | author = Alex Woodson | work = Reuters | accessdate = 2007. gada 16. decembrī | quote = Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.}}</ref> <ref name="AlexaTop500">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none | title = Top 500 | publisher = Alexa | accessdate = 2007. gada 4. decembrī | archive-date = {{dat|2007|12|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071221013528/http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none }}</ref> <ref name="SangerElitism">{{en ikona}} Larry Sanger, [http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25 Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism], Kuro5hin, December 31, 2004.</ref> <ref name="AcademiaAndWikipedia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | author = Danah Boyd | url = http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | title = Academia and Wikipedia | work = Many 2 Many: A Group [[Blog|Weblog]] on Social Software | publisher = Corante | date = 2005-01-04 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | quote = [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet & Society [at Harvard Law School.] | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060316184224/http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | archivedate = 2006-03-16 }}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls * [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation] * [http://twitter.com/Wikipedia Vikipēdija ''twitterī''] * [https://web.archive.org/web/20170710105853/https://www.wikistatistics.net/ Statistika] * Žurnāls "Nedēļa" (2008. gada 18. aprīlis). [http://tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121053146/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}. [[tvnet.lv]]. * [https://enciklopedija.lv/skirklis/237326-Vikip%C4%93dija ieraksts Nacionālajā enciklopēdijā] {{Wikimedia Foundation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vikipēdija| ]] [[Kategorija:Wikimedia projekti]] 0zgvj3bzo0obdjlmigv6sz8iu25bk9e 0 5386 4459376 4454079 2026-04-26T07:59:07Z ~2026-25235-71 144586 /* Sadraudzības pilsētas */ 4459376 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Madonna}} {{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Madona (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Madona | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Skats no Saieta nama.JPG |caption1 = Skats no Domes ēkas |image2 = Madona, Madonas pilsēta, Latvia - panoramio (29).jpg |caption2 = [[Madonas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca]] |image3 = Madonas stacija.JPG |caption3 = [[Madona (stacija)|Madonas stacija]] |image4 = Poruka iela 2 (Madona).jpg |caption4 = Poruka iela |image5 = Strūklaka - panoramio (1).jpg |caption5 = Strūklaka }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Madona.svg | flag_link = Madonas karogs | image_shield = Coat of Arms of Madona.svg | shield_link = Madonas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = left | latd = 56| latm = 51| lats = 04| latNS =N | longd = 26| longm = 13| longs = 10| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1926. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Modohn}} | area_total_km2 = 10.5 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Madona}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|30.]] | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4801 | area_code = | website = {{URL|www.madona.lv}} | footnotes = }} '''Madona''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Vidzeme]]s austrumu daļā vairāku mazo upīšu — [[Lisa (Riebas pieteka)|Lisas]], [[Madonas upīte]]s un [[Rieba]]s — piekrastē. Attālums līdz [[Rīga]]i — 129 km. Pēc iedzīvotāju skaita [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|30. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā]]. == Nosaukums == Madonas vārds radies no tuvumā esošā [[Madonas ezers|Madonas ezera]] vai arī no [[Biržu muiža (Madona)|Biržu muiža]]s nosaukuma ({{val|de|Madohn, Modohn}}). Tādēļ arī par Madonu 1903. gadā nosauca [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka]] [[Madona (stacija)|staciju]] un apdzīvoto vietu, kas sāka veidoties pie stacijas.<ref>Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 41.lpp</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Madonas vēsture}} [[Attēls:Modon, Große str.jpg|250px|thumb|left|Madonas [[Lielā iela (Madona)|Lielā iela]] 1918. gadā]] Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] iznomāja [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]] novadā esošās zemes. [[Zviedru Vidzeme]]s muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. [[Krievijas Impērija]]s ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (''Бутурлин''), bet imperatore [[Katrīna II]] — [[serbi|serbu]] izcelsmes [[ģenerālmajors|ģenerālmajoram]] Maksimam Zoričam. Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga apkārtnē uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. [[Miests|Miesta]] pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet [[pilsēta]]s tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji. 1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km<sup>2</sup>. == Iedzīvotāju sastāvs == Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Madona|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> Iedzīvotāju blīvums ir {{Pop density|{{iedzsk|dati|Madona}}|10.5|km2|prec=1}}. {{bar box |title=Iedzīvotāju etniskais sastāvs Madonā |titlebar=#ddd |left1=Tautība |right1=Procenti |float= |width=300px |bars= {{bar percent|Latvieši (7302)|Green|79}} {{bar percent|Krievi (1479)|Red|16}} {{bar percent|Baltkrievi (166)|Violet|1.79}} {{bar percent|Ukraiņi (93)|Yellow|1}} {{bar percent|Poļi (83)|Gray|0.89}} {{bar percent|Citi (122)|Pink|1.32}} }} Bezdarba līmenis 2012. gadā bija 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita.<ref>NVA Madonas filiāles dati</ref> Madonā 2013. gadā iedzīvotāju iedalījumā pēc darbaspējas vecuma lielāko īpatsvaru veidoja darbaspējīgie iedzīvotāji — 5577, līdz darbaspējas vecumam 1103, pēc darbaspējas vecuma 1826. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2357 |1943|2759 |1959|5706 |1970|7518 |1979|8780 |1989|10034 |2000|9553 |2011|7990 |2021|6792 |2025|6575 }} == Daba == Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi: [[Lisa (Riebas pieteka)|Lisa]], [[Leivārīte]], [[Ridzīte]], [[Mucenieku upīte]], [[Rieba]] un [[Madonas upīte]], kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas — [[Mīlestības grava]], [[Laulības grava]], [[Šķiršanās grava]]. [[Mīlestības grava|Mīlestības gravā]] izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām [[Latvija|Latvijā]]. == Apskates vietas un objekti == [[Madonas novadpētniecības muzejs]] (dibināts 1944) atrodas [[Biržu muiža]]s vēsturiskajā centrā ar vairāk nekā 107 000 muzeja vienību. [[Mīlestības grava]] [[Madonas upīte]]s krastos, parkā izveidots aizsprosts ar strūklaku. [[Madonas 2. vidusskola]]s ēka (1924—1926). Bijusī viesnīcas ēka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumā. [[Lazdonas luterāņu baznīca]] (1802—1805), [[Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca]] (1863—1866), [[Madonas katoļu baznīca]] (1931—1934). == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Madonā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Viktors Freibergs]] (1955—2022), kinozinātnieks un rakstnieks * [[Gundars Upenieks]] (1971), bijušais latviešu biatlonists * [[Gints Andžāns]] (1986), aktieris * [[Sanda Dejus]] (1987), aktrise * [[Valters Krauze]] (1971), Latvijas televīzijas un radio raidījumu vadītājs, aktieris, komiķis == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Madonas un Madonas novada sadraudzības pilsētas un pašvaldības:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/arzemju-sadarbiba|title=Ārzemju sadarbība - Tranosa (Zviedrija) - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref> * {{Vieta|Lietuva|Anīkšči}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=14296|title=Madonas novada pašvaldības delegācijas vizīte Anīkščos – jaunas sadarbības iespējas - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref> * {{Vieta|Gruzija|Bordžomi}} (no 2013. gada 25. augusta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/borzomi-gruzija?fu=read&id=1282|title=Vieta, kur rodas Boržomi minerālūdens - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Gruzijā paraksta Madonas un Boržomi pilsētas sadraudzības līgumu|url=https://www.flickr.com/photos/latvianmfa/9607096196|date=2013-09-04|accessdate=2025-01-15|last=Latvian Foreign Ministry}}</ref> * {{Vieta|Francija|Kulēna}} ([[:en:Coulaines|''Coulaines'']]) * {{Vieta|Vācija|Metmana}} (''Mettmann'') * {{Vieta|Igaunija|Rapla}} * {{Vieta|Vācija|Rosrāte}}{{Jāprecizē}} * {{Vieta|Zviedrija|Tranosa}} (''Tranås'', no 2000. gada 2. marta) * {{Vieta|Vācija|Vaije}} (''Weyhe'') Agrākās sadraudzības pilsētas: * {{Vieta|Krievija|Orehovozujeva}} (padomju okupācijas gados)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=12571|title=Aicinām iedzīvotājus paust viedokli par vietvārdu nomaiņu Madonas novadā - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madona| ]] 8fzti8x98bra9f0y2t1agacyq3rx9t1 4459380 4459376 2026-04-26T08:12:40Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-25235-71|~2026-25235-71]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kikos 4425079 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Madonna}} {{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Madona (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Madona | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Skats no Saieta nama.JPG |caption1 = Skats no Domes ēkas |image2 = Madona, Madonas pilsēta, Latvia - panoramio (29).jpg |caption2 = [[Madonas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca]] |image3 = Madonas stacija.JPG |caption3 = [[Madona (stacija)|Madonas stacija]] |image4 = Poruka iela 2 (Madona).jpg |caption4 = Poruka iela |image5 = Strūklaka - panoramio (1).jpg |caption5 = Strūklaka }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Madona.svg | flag_link = Madonas karogs | image_shield = Coat of Arms of Madona.svg | shield_link = Madonas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = left | latd = 56| latm = 51| lats = 04| latNS =N | longd = 26| longm = 13| longs = 10| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1926. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Modohn}} | area_total_km2 = 10.5 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Madona}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|30.]] | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4801 | area_code = | website = {{URL|www.madona.lv}} | footnotes = }} '''Madona''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Vidzeme]]s austrumu daļā vairāku mazo upīšu — [[Lisa (Riebas pieteka)|Lisas]], [[Madonas upīte]]s un [[Rieba]]s — piekrastē. Attālums līdz [[Rīga]]i — 129 km. Pēc iedzīvotāju skaita [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|30. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā]]. == Nosaukums == Madonas vārds radies no tuvumā esošā [[Madonas ezers|Madonas ezera]] vai arī no [[Biržu muiža (Madona)|Biržu muiža]]s nosaukuma ({{val|de|Madohn, Modohn}}). Tādēļ arī par Madonu 1903. gadā nosauca [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka]] [[Madona (stacija)|staciju]] un apdzīvoto vietu, kas sāka veidoties pie stacijas.<ref>Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 41.lpp</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Madonas vēsture}} [[Attēls:Modon, Große str.jpg|250px|thumb|left|Madonas [[Lielā iela (Madona)|Lielā iela]] 1918. gadā]] Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] iznomāja [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]] novadā esošās zemes. [[Zviedru Vidzeme]]s muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. [[Krievijas Impērija]]s ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (''Бутурлин''), bet imperatore [[Katrīna II]] — [[serbi|serbu]] izcelsmes [[ģenerālmajors|ģenerālmajoram]] Maksimam Zoričam. Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga apkārtnē uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. [[Miests|Miesta]] pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet [[pilsēta]]s tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji. 1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km<sup>2</sup>. == Iedzīvotāju sastāvs == Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Madona|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> Iedzīvotāju blīvums ir {{Pop density|{{iedzsk|dati|Madona}}|10.5|km2|prec=1}}. {{bar box |title=Iedzīvotāju etniskais sastāvs Madonā |titlebar=#ddd |left1=Tautība |right1=Procenti |float= |width=300px |bars= {{bar percent|Latvieši (7302)|Green|79}} {{bar percent|Krievi (1479)|Red|16}} {{bar percent|Baltkrievi (166)|Violet|1.79}} {{bar percent|Ukraiņi (93)|Yellow|1}} {{bar percent|Poļi (83)|Gray|0.89}} {{bar percent|Citi (122)|Pink|1.32}} }} Bezdarba līmenis 2012. gadā bija 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita.<ref>NVA Madonas filiāles dati</ref> Madonā 2013. gadā iedzīvotāju iedalījumā pēc darbaspējas vecuma lielāko īpatsvaru veidoja darbaspējīgie iedzīvotāji — 5577, līdz darbaspējas vecumam 1103, pēc darbaspējas vecuma 1826. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2357 |1943|2759 |1959|5706 |1970|7518 |1979|8780 |1989|10034 |2000|9553 |2011|7990 |2021|6792 |2025|6575 }} == Daba == Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi: [[Lisa (Riebas pieteka)|Lisa]], [[Leivārīte]], [[Ridzīte]], [[Mucenieku upīte]], [[Rieba]] un [[Madonas upīte]], kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas — [[Mīlestības grava]], [[Laulības grava]], [[Šķiršanās grava]]. [[Mīlestības grava|Mīlestības gravā]] izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām [[Latvija|Latvijā]]. == Apskates vietas un objekti == [[Madonas novadpētniecības muzejs]] (dibināts 1944) atrodas [[Biržu muiža]]s vēsturiskajā centrā ar vairāk nekā 107 000 muzeja vienību. [[Mīlestības grava]] [[Madonas upīte]]s krastos, parkā izveidots aizsprosts ar strūklaku. [[Madonas 2. vidusskola]]s ēka (1924—1926). Bijusī viesnīcas ēka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumā. [[Lazdonas luterāņu baznīca]] (1802—1805), [[Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca]] (1863—1866), [[Madonas katoļu baznīca]] (1931—1934). == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Madonā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Viktors Freibergs]] (1955—2022), kinozinātnieks un rakstnieks * [[Gundars Upenieks]] (1971), bijušais latviešu biatlonists * [[Gints Andžāns]] (1986), aktieris * [[Sanda Dejus]] (1987), aktrise * [[Valters Krauze]] (1971), Latvijas televīzijas un radio raidījumu vadītājs, aktieris, komiķis == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Madonas un Madonas novada sadraudzības pilsētas un pašvaldības:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/arzemju-sadarbiba|title=Ārzemju sadarbība - Tranosa (Zviedrija) - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref> * {{Vieta|Lietuva|Anīkšči}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=14296|title=Madonas novada pašvaldības delegācijas vizīte Anīkščos – jaunas sadarbības iespējas - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref> * {{Vieta|Ukraina|Bobrineca}} (sadarbības līgums no 2023. gada 3. jūnija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/aktualitates-novada?fu=read&id=12679|title=Parakstīts līgums ar Bobrinecas pilsētu Ukrainā - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15|date=2023-06-08}}</ref> * {{Vieta|Gruzija|Bordžomi}} (no 2013. gada 25. augusta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/borzomi-gruzija?fu=read&id=1282|title=Vieta, kur rodas Boržomi minerālūdens - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Gruzijā paraksta Madonas un Boržomi pilsētas sadraudzības līgumu|url=https://www.flickr.com/photos/latvianmfa/9607096196|date=2013-09-04|accessdate=2025-01-15|last=Latvian Foreign Ministry}}</ref> * {{Vieta|Francija|Kulēna}} ([[:en:Coulaines|''Coulaines'']]) * {{Vieta|Vācija|Metmana}} (''Mettmann'') * {{Vieta|Igaunija|Rapla}} * {{Vieta|Vācija|Rosrāte}}{{Jāprecizē}} * {{Vieta|Zviedrija|Tranosa}} (''Tranås'', no 2000. gada 2. marta) * {{Vieta|Vācija|Vaije}} (''Weyhe'') Agrākās sadraudzības pilsētas: * {{Vieta|Krievija|Orehovozujeva}} (padomju okupācijas gados)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=12571|title=Aicinām iedzīvotājus paust viedokli par vietvārdu nomaiņu Madonas novadā - Madona.lv|website=www.madona.lv|access-date=2025-01-15}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madona| ]] num4l1k1auf26653g05rpsktf1a6f56 0 5480 4459332 4450548 2026-04-26T06:21:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 5 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459332 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Valmiera (nozīmju atdalīšana)|Valmiera}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Valmiera | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Valmiera kesklinn.JPG |caption1 = Valmieras centrs ar [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētā Sīmaņa baznīcu]] |image2 = Tilts pār Gauju Valmierā.jpg |caption2 = Tilts pār [[Gauja|Gauju]] |image3 = Gauja near Valmiera 2.jpg |caption3 = Gauja pie Valmieras |image4 = Valmiera ordulinnuse varemed.jpg |caption4 = [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas]] |image5 = 20 Rīgas iela, Valmiera.jpg |caption5 = Rīgas iela |image6 = Jāņa Daliņa stadions.jpg |caption6 = [[Jāņa Daliņa stadions]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Valmiera flag.svg | flag_link = Valmieras karogs | image_shield = COA LV Valmiera.svg | shield_link = Valmieras ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = left | latd = 57 | latm = 32 | lats = 19 | latNS = N | longd = 25 | longm = 25 | longs = 32 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1323. gads|1323]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ru|Вольмар}}<br />{{val|et|Volmari}}<br />{{val|de|Wolmar}} | leader_title = [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Baiks]]<br /><small>([[Valmierai un Vidzemei]])</small> | area_total_km2 = 19.35 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Valmiera}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 9 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4201<br />LV-4202<br />LV-4204 | website = [http://www.valmiera.lv/ www.valmiera.lv] | footnotes = | image_blank_emblem = Valmiera logo.svg | official_name = Valmieras valstspilsēta }} '''Valmiera''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā, [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvais centrs, viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]] (bez atsevišķas pašvaldības). Ar 22 812 iedzīvotājiem Valmiera ir lielākā pilsēta [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|8. lielākā Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Valmierā no citām pašvaldībām katru dienu ierodas aptuveni 7000 cilvēku, kuri šeit strādā, mācās vai izmanto pakalpojumus, bet ir deklarēti citur.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf |title=Gada pārskats 2018 |access-date={{dat|2020|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929120615/https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf }}</ref> Valmiera ir viena no senākajām pilsētām Latvijā, bijusi [[Hanzas savienība]]s locekle. == Etimoloģija == Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — ''Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera'' —, kas visi atvasināti no [[Vikingi|vikingu]]—rūsu personvārda "Valdemārs" jeb "Vladimirs".{{nepieciešama atsauce}} Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru Mstislaviču]], kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai par ziemeļu [[Igaunija]]s, bet arī [[Livonija]]s feodālo senjoru. Šai versijai par labu runā fakts, ka [[Zobenbrāļu ordenis]], kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka savu jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senjoru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā. == Vēsture == {{Pamatraksts|Valmieras vēsture}} [[Attēls:Volmari ordulinnus.gif|thumb|220x220px|Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524)|left]] Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno [[Latgaļi|latgaļu]] apdzīvotās [[Tālava]]s teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par ''via Ruthenorum'' un gāja gar Gauju uz [[rūsi|rūsu]] pārvaldīto [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos — uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Tartu|Tērbatu]]. 1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "[[Gaujas koridors]]") nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps]] vadīja [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils]] (''Wolmar'') un [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Sv. Sīmaņa baznīcas]] celtniecību [[Gauja]]s krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta", drīz vien tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu. Līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] Valmiera nonāca [[Zviedrija]]s valsts kanclera [[Aksels Ūksenšerna|Aksela Ūksenšernas]] pārvaldījumā, viņa dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni. [[Attēls:Skats uz Valmieru.jpg|thumb|220x220px|Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara|left]] 1738. gadā [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] Valmierā atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas-Valmieras skolotāju seminārs]], sieviešu ģimnāzija (tagadējā [[Valmieras sākumskola]]) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru. 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva [[latvieši]] (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu [[Georgs Apinis|Georgu Apini]]. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Otrā pasaules kara [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma]] ("Rīgas operācijas") laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai - [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs. 2009. gadā Valmiera kļuva par republikas nozīmes pilsētu ar savu pašvaldību, neietilpstot nevienā novadā (tai blakus gan izveidoja pirmo Valmieras novadu, kuru 2010. gada janvārī pārdēvēja par [[Kocēnu novads|Kocēnu novadu]] tā centra vārdā). Nākamās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2021. gada 1. jūlijā Valmieras pilsēta zaudēja atsevišķas pirmā līmeņa pašvaldības statusu, bet tā kļuva par [[Valstspilsēta|valstspilsētu]] un jaunā [[Valmieras novads|Valmieras novada]] centru. === Kultūras un vēstures pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmierā}} * Valmieras senpilsēta un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils drupas]]. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils sagrauta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|title=Valmieras muzejs|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014105053/http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|archivedate={{dat|2013|10|14||bez}}}}</ref> * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]. Draudze baznīcā atgriezās 1990. gadā, 1996. gadā dievnamu juridiski atdeva draudzei.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arhivi.lv/index.php?&1877|title=Latvijas Valsts arhīvi|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140830092701/http://www.arhivi.lv/index.php?&1877}}</ref> * [[Elku saliņa]], senā kulta vieta. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un [[Lucas pilskalns|Lucas pilskalnam]]. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- |title=Kultūras karte |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305040036/http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- }}</ref> * [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināra]] ēka (arhitekts [[Aleksejs Kīzelbašs]]).<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|title=VVĢ vēsture|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121105201745/http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|archivedate={{dat|2012|11|05||bez}}}}</ref> '''Seni pilsētas skati no [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] zīmējumu krājuma'''<gallery> Attēls:BM06028Am.jpg|Gaujas pārceltuve pie Valmieras 1795. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1791.jpg|Apriņķa pilsētas Valmieras panorāma 1791. gadā Attēls:BM08159Am.jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1799 (2).jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1797.jpg|Valmiera no Gaujas puses 1797. gadā </gallery> == Ģeogrāfija == === Fiziskā ģeogrāfija === [[Attēls:Gauja near Valmiera 1.jpg|thumb|Gauja pie Valmieras]] Valmiera ģeogrāfiski atrodas Vidzemes ziemeļu daļā dabas ainavu un reljefa apvidu pārejas krustpunktā. No Valmieras sākas [[Gaujas senieleja|Gaujas senleja]], aiz pilsētas robežām, no [[Jumara]]s ietekas — arī [[Gaujas nacionālais parks]]. Gar Gauju no ziemeļaustrumiem iesniedzas Sedas līdzenuma atzars, kas šķir divas citas [[Tālavas zemiene]]s daļas: uz ziemeļiem no Valmieras ir Burtnieka līdzenums, uz austrumiem — Trikātas pacēlums. Gaujas līmenis ir zemāks par 30 m vjl., augstākās vietās pilsētā ir 56—59 m virs jūras līmeņa.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Valmieras pilsētas hidrogrāfisko tīklu veido gan dabiskas izcelsmes ūdensteces un ūdenstilpes, gan mākslīgi veidoti dīķi un grāvji. Kopumā zeme zem ūdeņiem pilsētā aizņem 5% no Valmieras pilsētas teritorijas. Valmieras pilsētas teritoriju uz pusēm sadala [[Gauja]]s upe. Tās kopgarums pilsētas teritorijas robežās sasniedz 8 km. Pilsētas robežās Gaujai ir trīs pietekas: [[Ģīmes upe|Ģīmes upīte]], [[Rātsupīte|Rātes upīte]], Kaugurmuižas strauts un [[Gaides upīte]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/08/Vides_parskats.pdf|title=VALMIERAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS. VIDES PĀRSKATS|date=2016}}</ref> Pārgaujā ir atteku ezeriņi, mežu nogabali (Kauguru vēris, Pauku priedes). Pie Dīvalina meža labajā krastā Gauja veido līkumu un Kazu krāces.<ref name=":0" /> === Politiskā ģeogrāfija === [[Attēls:Valmiera City Council - 1.jpg|thumb|Valmieras pašvaldība]] Valmiera atrodas [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]]. Tā ir Vidzemes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un astotā lielākā pilsēta Latvijā pēc platības. Tā atrodas 107 km attālumā no Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.<ref name=":1" /> Valmiera ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar [[Valmieras pagasts|Valmieras pagastu]], rietumos ar [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastu]] un dienvidos un austrumos ar [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastu]]. Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela, vēlāk un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā. Pilsētas platība mainījusies galvenokārt Pārgaujā, aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.<ref name=":0" /> 2020. gadā Valmieras pašvaldība noteica pilsētas teritoriālo dalījumu un ir otrā Latvijas pašvaldība aiz Rīgas, kas ir publicējusi apkaimju jeb iekšpilsētas teritoriju robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-sadarbiba-ar-csp-publicejusi-pilsetas-apkaimju-robezas/|title=Valmiera sadarbībā ar CSP publicējusi pilsētas apkaimju robežas|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2023-08-02|date=2020-08-07|language=lv}}</ref> === Klimats === Klimats Gaujas ietekmē ir samērā vēss un mitrs. Veģetācijas periods ilgst 130 dienas. Vidējais sniega periods ir 105 dienas. Sniega segas vidējais ir biezums 25 cm. Maksimālais sniega segas biezums ir 43 cm. Vidējais grunts sasalums ir līdz 70 cm, maksimālais — 120 cm. Migla novērojama līdz 36 dienām gadā. Vidēji 22 dienas gadā puteņo, pērkons novērots vidēji 20 dienas gadā. Valdošie vēji — dienvidu, dienvidrietumu vēji.<ref name=":1" /> {{Laikapstākļu kaste|location=Valmieras|width=100%|single line=Yes|metric first=Yes|Jan high C=-2.6|Feb high C=-2.2|Mar high C=2.6|Apr high C=10.5|May high C=16.2|Jun high C=19.5|Jul high C=22.2|Aug high C=20.8|Sep high C=16.1|Oct high C=9.1|Nov high C=4|Dec high C=0.3|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.7|Mar mean C=-0.9|Apr mean C=6.1|May mean C=11.8|Jun mean C=15.6|Jul mean C=18.5|Aug mean C=17.2|Sep mean C=12.6|Oct mean C=6.5|Nov mean C=2.3|Dec mean C=.1.4|Jan low C=-7.1|Feb low C=-7.6|Mar low C=-4.7|Apr low C=1.1|May low C=6.4|Jun low C=10.7|Jul low C=14|Aug low C=13.1|Sep low C=9.2|Oct low C=3.9|Nov low C=0.4|Dec low C=-3.4|precipitation colour=green|Jan precipitation mm=56|Feb precipitation mm=45|Mar precipitation mm=45|Apr precipitation mm=45|May precipitation mm=58|Jun precipitation mm=79|Jul precipitation mm=74|Aug precipitation mm=78|Sep precipitation mm=58|Oct precipitation mm=67|Nov precipitation mm=60|Dec precipitation mm=52|Jan precipitation days=9|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=8|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=10|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=86|Feb humidity=85|Mar humidity=80|Apr humidity=70|May humidity=67|Jun humidity=70|Jul humidity=74|Aug humidity=75|Sep humidity=79|Oct humidity=83|Nov humidity=87|Dec humidity=86|source 1=climate-data.org<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = https://en.climate-data.org/europe/latvia/vidzeme/valmiera-383/table | title = VALMIERA CLIMATE | access-date = 2 August 2023 }}{{Novecojusi saite}}</ref>}} == Demogrāfija == Valmierā ir augsts Latvijas pilsoņu īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 23 113 Latvijas pilsoņi (93,5% no kopējā skaita), 1475 [[Latvijas nepilsoņi]] (5,7%) un 91 Krievijas Federācijas pilsonis (0,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 21 767 Latvijas pilsoņi (95,4%), 840 Latvijas nepilsoņi (3,7%) un 49 Krievijas pilsoņi (0,2%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>23 113</small><br />(93,5%) | <small>22 702</small><br /> | <small>22 125</small><br /> | <small>21 938</small><br /> | <small>21 836</small><br /> | <small>21 610</small><br /> | <small>21 793</small><br /> | <small>21 825</small><br /> | <small>21 823</small><br /> | <small>21 841</small><br /> | <small>21 671</small><br /> | <small>21 827</small><br /> | <small>22 001</small><br /> | <small>21 767</small><br />(95,4%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>1 475</small><br />(5,7%) | <small>1 417</small><br /> | <small>1 352</small><br /> | <small>1 290</small><br /> | <small>1 226</small><br /> | <small>1 150</small><br /> | <small>1 095</small><br /> | <small>1 055</small><br /> | <small>1 004</small><br /> | <small>967</small><br /> | <small>924</small><br /> | <small>906</small><br /> | <small>874</small><br /> | <small>840</small><br />(3,7%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>91</small><br />(0,4%) | <small>87</small><br /> | <small>92</small><br /> | <small>98</small><br /> | <small>93</small><br /> | <small>89</small><br /> | <small>87</small><br /> | <small>82</small><br /> | <small>78</small><br /> | <small>77</small><br /> | <small>76</small><br /> | <small>63</small><br /> | <small>61</small><br /> | <small>49</small><br />(0,2%) | | |} {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> |1800|600 |1840|900 |1863|1100 |1881|2500 |1897|5050 |1914|5200 |1920|6946 |1925|8141 |1930|7700 |1935|8482 |1939|8300 |1943|9225 |1959|11589 |1970|20331 |1979|25584 |1989|29457 |2000|27752 |2011|25130 |2021|22971 }} {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2023. gadā.<ref name=":5">[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 11. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 19159 : Latvieši : green | slice 2 = 2140 : Krievi : red | slice 3 = 348 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 276 : Ukraiņi : aqua | slice 5 = 157 : Poļi : orange | slice 6 = 92 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 63 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 19 : Igauņi : brown | slice 9 = 2 : Ebreji : white | slice 10 = 329 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 22 585 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Ukraiņi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 84,8% | style="text-align:center;" | 19 159 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 9,5% | style="text-align:center;" | 2 140 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 348 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,2% | style="text-align:center;" | 276 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 157 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,4% | style="text-align:center;" | 92 |- | [[Latvijas čigāni|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,3% | style="text-align:center;" | 63 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 19 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 2 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 329 |} == Izglītība == [[Attēls:Valmieras Valsts gimnazija kreisa puse 2014-12-27.jpg|250px|thumbnail|right|Valmieras Valsts ģimnāzija]] Zināms, ka 1632. gadā Valmieras pilsētas skolā par skolotāju strādāja Heinrihs Oldenburgs, kurš vēlāk bija Tērbatas [[Gustava akadēmija]]s valodniecības profesors.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16367849.pdf Geschichte der Stadt Wolmar.] Von Wilhelm Heine. Rigaː Druck von W. F, Höcker, 1894]</ref> Jau 1738. gadā [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]] atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu. 1788. gadā nodibināja tautskolu ar mācībām latviešu valodā. 1804. gadā pilsētas skolu pārveidoja par [[Valmieras apriņķa skola|Valmieras apriņķa skolu]]. 1839. gadā Valmierā nodibināja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudžu skolotāju semināru]], kas 1902. gadā tika pārveidots par Valmieras skolotāju semināru. 1996. gadā Valmierā izveidoja [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā — augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts. Valmierā ir 7 vispārējās izglītības skolas, kas ir Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātas ([[Valmieras sākumskola]], [[Valmieras Pārgaujas sākumskola]], [[Valmieras Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras 5. vidusskola]], [[Valmieras 2. vidusskola]], [[Valmieras Viestura vidusskola]]). Valmierā ir viena speciālās izglītības skola ([[Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs|Valmieras Gaujas krasta vidusskola — attīstības centrs]]). Valmierā darbojas arī divas privātās skolas (Zaļā skola un pamatskola "Universum").<ref>[http://www.zalaskola.lv/ Zaļā skola]</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.universum.school/ |title=pamatskola "Universum" |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324075720/https://www.universum.school/ }}</ref> Ir vairākas interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes: * [[Valmieras Mūzikas skola]] — dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija [[Anna Ķirpīte]], kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. 2013. gada 14. decembrī svinīgi tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka Pilskalna ielā 3.<ref>[https://www.delfi.lv/novados/valmiera/zinas/svinigi-atklata-valmieras-muzikas-skolas-jauna-eka.d?id=43901052 Delfi: Svinīgi atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka]</ref> Skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno šādas licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas: vokālā mūzika, taustiņinstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle un stīgu instrumentu spēle.<ref name=":7">[https://vms.valmiera.lv/category/izglitibas-programmas/ VMS izglītības programmas]</ref> * [[Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola]] — skolā tiek īstenotas gan profesionālās ievirzes, gan profesionālās izglītības, gan interešu izglītības programmas. Skola piedāvā apgūt šādas profesionālās vidējās izglītības četru gadu programmas: interjera dizains, reklāmas dizains, multimediju dizains un apģērbu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu pamatizglītību), savukārt divu gadu programmās: interjera dizains, apģērbu dizains, foto dizains un metāla izstrādājumu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu vidējo izglītību).<ref>[https://www.vdmv.lv/vidusskola VDM Vidusskola]</ref> * [[Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"]] — centra pirmsākumi meklējami jau padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu, bet jau 1998. gadā tā iegūst jaunu nosaukumu — Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada — 1999. gada 1. oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda". Centra pastāvēšanas gados tam bijuši 10 direktori. Kopš 2015. gada Valmieras Jaunatnes centru "Vinda" vada Sanita Loze.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze |title=Par Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktori iecelta Sanita Loze |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161824/https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze }}</ref> Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vinda.valmiera.lv/|title=Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"|last=|first=|access-date={{dat|2009|02|19||bez}}|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313070957/http://www.vjcvinda.lv/public/par_mums/|archivedate={{dat|2009|03|13||bez}}}}</ref> * [[Valmieras Bērnu sporta skola]] — īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu. * [[Valmieras tehnikums]] — izglītības iestāde, kas sadarbojas ar darba devējiem un nozaru profesionāļiem. Izglītības iestāde pēc darba devēju pieprasījuma izstrādā papildu izglītības programmas un kursus. Studiju virzieni: telemehānika un loģistika, mehānika un metālapstrāde, informācijas tehnoloģijas, pārtikas produktu ražošana, viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, grāmatvedība, klientu apkalpošana.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html|title=Valmieras tehnikums|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200325070643/https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html}}</ref> === Statistika 2019./2020. gadā === * Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs — 1625 * Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs — 4084 * Studējošo skaits [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolā]] — 715 == Kultūra == [[Attēls:Valmieras teātris.jpg|thumb|Valmieras teātris]] [[Valmieras Kultūras centrs]] dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada — Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada — Valmieras Kultūras centrs. Pirmā tā direktore bija [[Inta Rasa]]. Sekojošie tā vadītāji bija Balfurs Ferbers, Visvaldis Tilibs, Antonija Šmite, Valts Bermaks, Ieva Gaide, Dzidra Grase, Pēteris Dundurs un [[Vaira Dundure]].<ref>[http://www.valmiera.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1860&Itemid=421 www.valmiera.lv]</ref> Pašlaik Valmieras Kultūras centru vada [[Toms Upners]]. Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir [[Valmieras Drāmas teātris]], [[Valmieras integrētā bibliotēka]], [[Valmieras muzejs]], [[Laipa (mākslas galerija)|mākslas "Galerija Laipa"]] un [[Gaisma (kinoteātris)|kinoteātris "Gaisma"]]. Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī [[Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskajā centrā]], vasarā — brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā. Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir [[Vecpuišu parks]]. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim "Gaisma". Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gadsimta sākumā pēc dr. med. [[Georgs Apinis|Georga Apiņa]] ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja "Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu", kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā, pašlaik tajā darbojas koncertzāle "Valmiera". Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā paviljona zālē bija izveidota [[lazarete]]. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par ''Kultūras parku'', ''Komjauniešu'' un ''Vidus parku''. Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas. === Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā === * Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls * Koru un deju kolektīvu konkursi * Valmieras vasaras teātra festivāls * Pilsētas svētki * Mākslas dienas * Simjūda gadatirgus * Velo un kino festivāls "Kino Pedālis" * Teātra festivāls == Sports == [[Attēls:Dalina stadions.jpg|thumb|200x200px|[[Jāņa Daliņa stadions]]]] [[Attēls:EČ BMX 2019 .jpg|thumb|200x200px|2019. gada Eiropas [[BMX]] čempionāts [[Māra Štromberga BMX trase|Māra Štromberga BMX trasē]] Valmierā]] Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 1200 audzēkņu.{{nepieciešama atsauce}} Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir [[Valmieras Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajam centram]], kas savu darbību sāka 2005. gadā, ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā [[basketbols]] ([[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]), [[volejbols]], [[florbols]] (florbola klubs "Valmiera"),<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce |url=http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ |title=florbola klubs "Valmiera" |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324065810/http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ }}</ref> [[hokejs]] un [[futbols]] ([[Valmiera FC]] — [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada čempions]], klubs [[FC Gauja]]). Iecienīts ir arī [[orientēšanās sports]]. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras [[regbijs|regbija]] klubs "Fēnikss", [[airēšana (sports)|airēšanas]] klubs "Straume", Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs "Spēka Pasaule" (Valmiera ir četras reizes ir izcīnījusi ikgadējā tautas sporta pasākuma "Latvijas Spēcīgākā pilsēta" čempiones titulu), Valmieras [[BMX]] sporta klubs "Tālava". Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] BMX trasē.<ref>[https://bmxvalmiera.lv/ BMX Valmiera]{{Novecojusi saite}}</ref> Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir 1938. gada 31. jūlijā atklātais [[Jāņa Daliņa stadions]], kas 1988. gadā pārsaukts par godu valmierietim un soļotājam [[Jānis Daliņš|Jānim Daliņam]],<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce |author=Viesturs Sprūde |title= 1938. gada 31. jūlijā. Valmierai savs stadions |date= 2018. gada 31. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/1938-gada-31-julija-valmierai-savs-stadions |accessdate= 2020. gada 24. martā}}</ref> kurš [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Losandželosā ieguva pirmo olimpisko medaļu Latvijai. Pilsētā ir arī skriešanas un nūjošanas trases. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē "Kazu krāces"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://airesanasslaloms.lv/trases.php |title=Informācija par airēšanas trasēm Latvijā |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140809084848/http://airesanasslaloms.lv/trases.php |archivedate={{dat|2014|08|09||bez}} }}</ref> jeb "Krācītes".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm |title=Informācija par trasi ''Krācītes''. |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190814102809/http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm }}</ref> 2018. gada 2. oktobrī darbu uzsāka jaunais Valmieras peldbaseins.<ref>[https://www.valmieraspeldbaseins.lv/ Valmieras peldbaseins]{{Novecojusi saite}}</ref> === Olimpisko spēļu dalībnieki no Valmieras === * [[Jānis Daliņš]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) 🥈 * [[Jolanta Dukure]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) * [[Arnis Rumbenieks]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) * [[Oskars Ķibermanis]] — [[bobslejs]] * [[Oskars Melbārdis]] — bobslejs 🥇🥉🥉 * [[Māris Štrombergs]] — [[riteņbraukšana]] ([[BMX]]) 🥇🥇 * [[Artūrs Matisons]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) * [[Ivo Lakučs]] — [[riteņbraukšana]] (treks, BMX) * [[Edžus Treimanis]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) * [[Rihards Veide]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) === Regulāri sporta pasākumi Valmierā === * Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena * Valmieras maratons * [[Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons]] * Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"<ref>[https://ultrataka.lv/ Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"]{{Novecojusi saite}}</ref> * Valsts Prezidenta balvas izcīņa [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] * Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles * Florbola turnīrs "Latvian Open" * Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles handbolā vīriešiem * Starptautiskā BMX čempionāta posms === Lieli vienreizēji sporta notikumi Valmierā === * 2011. gada [[FIBA]] Pasaules čempionāta basketbolā apakšgrupu spēles U-19 juniorēm * 2014. gada [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņas spēles tenisā * 2018. gada IFF Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs florbolā vīriešiem * 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā<ref>*[https://www.eurobmx2019.eu/lv/ 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190629154644/https://www.eurobmx2019.eu/lv/ |date={{dat|2019|06|29||bez}} }}</ref> == Ekonomika == 2020. gadā Valmiera bija 2. vietā aiz [[Rīga]]s ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā, rūpniecībā nodarbināti 27,9% no visiem pilsētā reģistrētajos uzņēmumos nodarbinātajiem. Attīstīta ir arī tirdzniecība, kas veido 20,2% no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem, šajā nozarē strādājošo skaits ir 16%. Nemainīgi augsts ir pakalpojumu nozarē esošais uzņēmumu skaits, kurā reģistrēti 26% uzņēmumu un nodarbināti 14,5% strādājošo. Par sabalansētu attīstību savukārt liecina kultūras, izglītības, veselības un sporta nozares uzņēmumu īpatsvars, kas sastāda 9,8% no reģistrēto uzņēmumu skaita un 13,3% no nodarbināto skaita.{{nepieciešama atsauce}} Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi. Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes. Valmierā darbojas 44 ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi, kas kopā veido 10% no pilsētas kopējā darbaspēka, 26% no kopējā pilsētas uzņēmumu apgrozījuma un pilsētai ir piesaistījuši ārvalstu investīcijas no Vācijas, ASV, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras, Beļģijas un Indijas. Bezdarba līmenis 2019. gada beigās pilsētā bija 3,2%. Lielākie darba devēji: Valmieras pašvaldība (ieskaitot arī izglītības iestādes), AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "VALPRO", SIA "Woltec", SIA "[[Vidzemes slimnīca]]".{{nepieciešama atsauce}} Valmieras pilsētai ir 10 oficiālas sadraudzības pilsētas un reģioni: {| class="wikitable" |- valign="top" | * {{flaga|Vācija}} [[Halle]] (1994) * {{flaga|DEN}} [[Hojes-Тоstrupas komūna]] (''Høje-Taastrup'') (1995) * {{flaga|Zviedrija}} [[Solna|Solnas komūna]] (1991) * {{flaga|Vācija}} [[Giterslo apriņķis]] (1994) * {{flaga|EST}} [[Viljandi]] (1992) || * {{flaga|Polija}} [[Zduņska Vola]] (2002) * {{flaga|RUS}} [[Pleskava]] (2001) * {{flaga|BLR}} [[Barisava]] (2010) * {{flaga|AZE}} [[Sijezena]] (2014) * {{flaga|ITA}} [[Vallefoļjī komūna]] (2016) |} == Attīstība == === Teritorijas plānojums === Pēc 2021. gada teritoriālās reformas un Valmieras novada izveides 2023. gadā uzsākās teritoriālā plānojuma izstrāde. 2025. gada nogalē tika pabeigta plānojuma pirmās redakcijas izstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> Teritorijas plānojums paredz Valmiermuižas, Pilātu un Kaugurmuižas ciemu iekļaušanu Valmieras pilsētas teritorijā, un Brandeļu ciema iekļaušanu Kocēnu administratīvajā teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/03/Valmiera_05032026.pdf|title=Valmieras Novads}}</ref> === Dzīvojamā fonda attīstība === Valmierā ir ļoti izteikta dzīvojamā fonda trūkuma problēma, kas daļēji tiek risināta ar zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvi Valmieras pilsētā. 2018. gadā tika uzbūvēti pirmie divi zemas īres daudzdzīvokļu nami kopā ar 150 dzīvokļiem starp Ķieģeļu un Dakstiņu ielām. 2025. gadā tika izbūvēti vēl divi šāda tipa nami, plānoti vēl divi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-atklatas-pirmas-ar-valsts-atbalstu-uzbuvetas-zemas-ires-maksas-daudzdzivoklu-dzivojamas-majas-120-jauni-dzivokli-specialistu-piesaistei/|title=Valmierā atklātas pirmās ar valsts atbalstu uzbūvētās zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – 120 jauni dzīvokļi speciālistu piesaistei|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-10-09|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/valmiera-turpinas-daudzdzivoklu-namu-izbuvi|title=Valmierā turpinās daudzdzīvokļu namu izbūvi|website=abc.lv|access-date=2026-04-04|date=2018-03-22|language=lv}}</ref> == Uzņēmējdarbības īpašās teritorijas == === Valmieras Rūpniecības un Eksporta parks === Atrodas pie dzelzceļa stacijas, bijušajā gaļas kombināta teritorijā. Ražošanas ēkas un zemes nomas tiesības tika izsolītas atklātā izsolē, nomas tiesības 2023. gada 6. jūlijā ieguva SIA "Defence Partnership Latvia". 2024. gada 24. maijā Valmierā uzsāka "Patria 6x6" [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ražošanu, tas gada laikā spēj saražot līdz 160 bruņumašīnu.<ref name=":2" /> === Valmieras Industriālais parks === Atrodas līdzās Valmieras apvedceļam pie dzelzceļa. 55 hektāru lielajā teritorijā ir izbūvēta infrastruktūra industriālai uzņēmējdarbībai - izbūvēts iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas un izkraušanas laukumi un industriālais elektroenerģijas pieslēgums. Projektam ir 20 miljonu eiro līdzfinansējums no Atveseļošanās un noturības mehānisma.<ref name=":9" /> == Transports == === Sabiedriskais transports === {{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}} Valmierā ir plašs sabiedriskā transporta tīkls, kura pārvadājumus nodrošina SIA [[VTU Valmiera]]. Pilsētā ir 18 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/|title=Valmierā pasažieriem ērts, mūsdienīgs un videi draudzīgs sabiedriskais transports – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/|title=Valmieras pilsētas maršrutos kursēs elektroautobusi – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 eiro.<ref name="eis.gov.lv">https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115</ref> Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam 2025. gadā ir 1 eiro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru — no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.<ref name="eis.gov.lv"/> == Tūrisms == Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir * '''Valmieras vecpilsēta'''; * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] — pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā; * [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Livonijas ordeņa pilsdrupas]] un [[Valmieras muzejs]] — liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes; * [[Valmieras Drāmas teātris]] un mākslas "Galerija Laipa"; * [[Gaujas stāvie krasti|Gaujas Stāvo krastu]] Sajūtu parks — gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos; * '''Gaujas tramvajs''' — vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes; * '''Ģīmes dabas taka''' — vides izglītības objekts Valmierā.<ref>[https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-gimes-dabas-taka/ Valmierā atklāta Ģīmes dabas taka]</ref> Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par takas trīs pamatelementiem — ūdeni, zemi un gaisu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ |title=Ģīmes dabas taka |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161826/http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ }}</ref> * '''Dzelzs tilts''' — šaursliežu dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]] tilts, kas būvēts 1912. gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar "bānīti" ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979. gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti; * ziemā — '''slēpošanas centrs "Baiļi"''' [[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] teritorijā; * [[Valmieras Olimpiskais centrs]]. Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]] un [[Krievija]]. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās. Valmiera tiek saukta par [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ |title=Pārvarot Gaujas krāces un sevi |access-date={{dat|2019|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180815034017/http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ }}</ref> Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo-kino festivālu "Kino pedālis", kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas. == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Bridge over Gauja river.JPG|Tilts pār Gauju Attēls:Rigas Iela, summer 2013.JPG|Rīgas iela Attēls:Valmiera muuseum.JPG|Valmieras muzejs Attēls:Valmiera Old Pharmacy in Castle ruins.JPG|Valmieras pilsdrupas Attēls:Valmiera railway station 2.JPG|Valmieras dzelzceļa stacija Attēls:Valmiera Sv Simana baznica.jpg|Sv. Sīmaņa baznīca </gallery> == Reliģija == Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami: * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] (luterāņu draudze) * [[Valmieras Romas Katoļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes baznīca]] * [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] == Interesanti fakti == Valmiera ir pirmā pilsēta Latvijā, kas īstenoja ugunsdrošības plānus.{{nepieciešama atsauce}} Pirmie pieminējumi datēti ar 1673. gadu, zviedru grāfa Karla Ūksenšernas valdības laikā tika izstrādāti ugunsgrēku dzēšanas noteikumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.vugd.gov.lv/lv/media/69/download|title=Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas VĒSTURES FORMULĀRS}}</ref> == Ievērojamas personības == Valmierā dzimuši: * [[Johans Heinrihs Rozenplenters]] (''Johann Heinrich Rosenplänter'', 1798—1846), [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]]/[[Igaunija|igauņu]] literāts; * [[Johans Eduards Erdmanis]] (''Johann Eduard Erdmann'', 1805—1892), filozofs; * [[Jūlijs fon Ekards]] (''Julius Albert Wilhelm von Eckardt'', 1836—1908), žurnālists un diplomāts; * [[Georgs fon Petersens]] (''Georg von Petersenn'', 1849—1930), mūzikas teorētiķis; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists; * [[Jānis Daliņš]] (1904—1978), soļotājs; * [[Aleksis Dreimanis]] (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs; * [[Andrejs Kampe]] (1905—1942), diplomāts; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019), aktrise; * [[Daina Avotiņa]] (1926—2025), latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja; * [[Visvaldis Lācis]] (1924—2020), politiķis un publicists; * [[Arturs Maskats]] (1957), komponists; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953), režisors; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003), valodniece un folkloriste; * [[Andris Piebalgs]] (1957), politiķis; * [[Ģirts Ķesteris]] (1964), aktieris; * [[Liene Šomase]] (1986), dziedātāja un mūziķe; * [[Māris Štrombergs]] (1987), BMX riteņbraucējs; * [[Oskars Melbārdis]] (1988), bobslejists; * [[Francis Balodis]] (1882—1947), arheologs un eģiptologs; * [[Oskars Ķibermanis]] (1993), bobslejists. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.valmiera.lv Pilsētas oficiālā mājaslapa] * [http://visit.valmiera.lv Valmieras un Valmieras apkārtnes oficiālā tūrisma mājaslapa] * [http://www.valmiera24.lv Pilsētas interneta portāls] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8107 Valmiera Latvijas ceļvedī] {{Valmieras novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Valmiera| ]] rb1iopb5njthpe6oa3669fbxnt30yve 0 5541 4459281 4455732 2026-04-26T03:47:52Z Treisijs 347 4459281 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Livonijas karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Livonijas karš |partof=[[Livonijas—Maskavijas kari]]em, [[Lietuvas—Maskavijas kari]]em, [[krievu—zviedru kari]]em, [[krievu-poļu kari]]em, [[poļu—zviedru kari]]em un [[dāņu-zviedru kari]]em |image=[[Attēls:Jan Matejko-Batory pod Pskowem.jpg|300px]] |caption=Kara uzvarētājs [[Stefans Batorijs]] sarunās ar krievu cara sūtņiem pie [[Pleskava]]s ([[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna) |date=[[1558]]—[[1583]] |place=[[Livonija]], [[Krievijas cariste]], [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] |casus=[[Krievijas cariste]]s centieni iegūt kontroli pār Livoniju. |territory=Polijas—Lietuvas kopvalsts ieguva visu tagadējo Latviju un Igaunijas dienviddaļu, Zviedrija ieguva [[Zviedru Igaunija|Igaunijas ziemeļdaļu]], Dānija ieguva [[Sāmsala|Sāmsalu]]. |result=Polijas-Lietuvas ([[Jamas Zapoļskas miera līgums]]) un Zviedrijas ([[Pļusas pamiera līgums]]) uzvara pār Krieviju un Dāniju (Kroneborgas miera līgums). [[Krievijas cariste]] zaudēja kara laikā iegūtās teritorijas un atteicās no [[Livonijas Karaliste]]s dibināšanas plāna. [[Livonijas Konfederācija]] zaudēja suverenitāti un tika sadalīta starp Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valstīm. Tika nodibināta autonoma [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. |combatant1=[[Attēls:Baltic coat of arms.svg|border|20px]] [[Livonijas Konfederācija]]<br /> (2. posms) <br />[[Attēls:Lithuanian coat of arms Vytis. 16th century.jpg|border|20px]] [[Lietuvas dižkunigaitija]]<br /> (3. un 4. posms) <br />[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|border|20px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]]<br /> (4. posms) <br />[[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|border|25px]] [[Zviedrija|Zviedrijas Karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Coat_of_Arms_of_Russia_1577.png|border|30px]] [[Krievijas cariste]]<br /> [[Attēls:Флаг Казанского ханства.gif|border|30px]] [[Kasima haniste|Kasima]] un [[Kazaņas haniste]]s<ref>Pēc Kasimovas (1452) un Kazaņas (1552) hanistu pakļaušanas tās turpināja pastāvēt kā [[Maskavija]]s vasaļvalstis</ref><br />[[Attēls:Hertsog Magnuse pitsat.jpg|border|30px]] [[Livonijas Karaliste]] (vienīgi kara 3. posmā) |commander1= [[Livonijas mestri]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]], [[Gothards Ketlers]]<br />Rīgas domkungs [[Frīdrihs Felkerzāms]]<br />[[Polijas karaļi]] [[Sigismunds II Augusts]], [[Stefans Batorijs]] <br /> [[Zviedrijas karaļi]] [[Ēriks XIV Vāsa|Ēriks XIV]], [[Juhans III]] |commander2= cars [[Ivans IV]], vojevodas Gļinskis, Zaharjins-Jurjevs, Basmanovs, Adaševs, Šuiskis (1558), Serebrjanijs (1559) <br />hans [[Šigalejs]], hans Sainbulats (cars [[Simeons Bekbulatovičs]]) <br />Livonijas ķēniņš un Dānijas princis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] |strength1= |strength2= |casualties1= |casualties2= |Battles won1= [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kauja]], [[Pleskavas aplenkums]]| |Battles won2=[[Narvas aplenkums]], [[Kauja pie Tirzas]], [[Ērģemes kauja]] |notes= }} {{Latvijas vēsture}} '''Livonijas karš''' vai '''Pirmais Ziemeļu karš''' ({{val|de|Livländischer Krieg}} vai ''Erster Nordischer Krieg'', {{val|ru|Ливонская война}}, {{val|et|Liivi sõda}}, {{val|lt|Livonijos karas}}, {{val|sv|25-årskriget mot Ryssland}}, {{val|pl|I, II wojna o Inflanty}}) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp [[Krievijas cariste]]s un [[Livonijas Konfederācija]]s karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī [[Lietuvas dižkunigaitija]] (vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]) un [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par [[Ziemeļu septiņgadu karš|Ziemeļu septiņgadu karu]] (1563—1570). Livonijas karš beidzās ar Krievijas caristes sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija bija pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm. == Kara iemesli un sekas == 16. gadsimta vidū [[Anglijas Karaliste]], [[Francijas Karaliste]], [[Spānijas Impērija]], [[Portugāles Karaliste]] un citas Rietumeiropas zemes jau bija izveidojušās par spēcīgām centralizētām monarhijām. Arī [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistē]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] nostiprinājās valdnieka vara, un šīs valstis iekaroja jaunas teritorijas. Kamēr kaimiņvalstīs norisinājās centralizācija, [[Livonija]], līdzīgi tā laika [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] zemēm, palika politiski sadrumstalota un savstarpējo ķildu novārdzināta. Livonijas Konfederācijas valdnieki — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapi]] nespēja pretoties kaimiņvalstu agresijai. 1547. gadā [[Maskavija]]s (1340—1547) lielkņazs [[Ivans IV]] pasludināja sevi par [[cars|caru]] — [[Austrumromas impērija]]s imperatoru („cēzaru”) mantinieku. Iekarojot [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] un [[Astrahaņas haniste]]s, viņš pakļāva [[Volga]]s tirdzniecības ceļu uz austrumiem. Krievijas caristes uzbrukuma draudu priekšā Livonijas valdnieki meklēja palīdzību pie [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Dānija]]s, Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, kas vēlāk iesaistījās vairāk kā divus gadsimtus ilgā cīņā ar Krieviju par bijušo Livonijas zemju sadalīšanu. Livonijas kara un tam sekojošo karu rezultātā [[Latvijas vēsturiskās zemes]] nonāca dažādu ārvalstu atkarībā. === Kara tiešais cēlonis === Tiešais kara cēlonis bija tas, ka [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Ivans IV]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i samaksāt 40 000 dālderu kontribūciju par [[Tērbatas bīskapija]]s zaudēšanu. Maskavas lielkņaziste 1478. gadā bija iekarojusi [[Novgorodas Republika|Novgorodas Republiku]] un tagad uzskatīja, ka Tērbata 12. gadsimtā ir bijusi Novgorodas valsts atkarībā, tāpēc Livonijai ir jāatmaksā Krievijas caristei kopš tā laika neievāktie [[mesli]]. Tas izraisīja [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas karu]], kas beidzās ar 1481. gada pamieru, kuru 1493. gadā pagarināja vēl uz 10 gadiem. 1502. gada septembrī [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] un Livonijas sūtņi 1503. gadā noslēdza pamieru uz 6 gadiem, 1509. gadā pamieru pagarināja uz 14 gadiem, bet 1531. gadā vēlreiz atjaunoja uz 20 gadiem, taču miera līgumu tā arī nenoslēdza. 1550. gada pamiera pagarināšanas sarunās Maskavija izvirzīja pretenzijas uz Tērbatas bīskapiju, taču tā kā Ivans IV bija aizņemts ar karu pret tatāriem, tad pamieru pagarināja vēl uz 5 gadiem. Saprotot draudošās briesmas, Tērbatas bīskaps Jobsts fon der [[Rekes|Reke]] bīskapiju ieķīlāja un aizbēga uz [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfāleni]], kur centās Tērbatas bīskapijai atrast pircējus. 1554. gada sākumā Livonijas delegācija Maskavā parakstīja līgumu, ar kuru: * pamieru pagarināja uz 15 gadiem. * solīja Maskavijai maksāt vienas markas nodevu par katru Tērbatas bīskapijas iedzīvotāju. * solīja 3 gadu laikā samaksāt nodevu kopsummu par iepriekšējiem 50 gadiem. * solīja neslēgt līgumus ar Poliju-Lietuvu. * solīja netraucēt Eiropas amatniekiem šķērsot Livoniju ceļā uz Maskaviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Ordeņa mestrs un Rīgas arhibīskaps šo vienošanos atteicās parakstīt, paziņojot, ka dodot visus šos solījumus, delegācija ir pārkāpusi savas pilnvaras. 1556. gadā noslēgumam tuvojās Zviedrijas-Maskavijas karš, dodot Ivanam IV brīvas rokas nokārtot attiecības ar Livoniju. 1556. gada vasarā Tērbatā ieradās Maskavijas pārstāvis, un saņēma bīskapa parakstu uz 1554. gada līguma, ar kuru Tērbatas bīskapija faktiski atzina savu padotību Maskavijai. 1556.—1557. gados notika [[Koadjutoru karš]] starp Rīgas arhibīskapu [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un Ordeņa mestru [[Heinrihs fon Gālens|Heinrihu fon Gālenu]]. Vilhelms bija [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] brālis, un ar Polijas atbalstu cerēja pats kļūt par Livonijas valdnieku. Lai atbrīvotu Ordeņa apcietināto Vilhelmu, konfliktā iejaucās Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds II Augusts]]. Lai novērstu šo karu, jaunais Ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] 1557. gadā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Sigismundu II. Sākoties Livonijas karam, daudzi Ordeņa un bīskapiju vadoņi bēga uz dzimtajām vācu zemēm, vai mēģināja rast aizstāvjus kaimiņvalstīs. Tas izraisa Lietuvas, Zviedrijas un Dānijas iesaistīšanos Livonijas sadalīšanā. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Kara pirmais posms (1558—1561) == [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumbnail|left|Livonijas karte ar karojošo pušu attēliem]] [[Attēls:Siege of Narva 1558.jpg|thumbnail|left|Krievi un tatāri aplenc [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]] 1558. gadā (19. gadsimta gravīra)]] [[Attēls:Livonia.jpg|thumbnail|left|Livonijas kara ziņa par "briesmīgo [[Maskavija|moskovītu]] tirāniju Livonijā" [[Nirnberga]]s avīzē ''Zeyttung'', 1561]] 1558. gada 17. janvārī Krievijas cariste pieteica Livonijai karu. Pirmajā karagājienā uz igauņu zemēm piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] ({{val|tt|Şahğəli, Шаһгали}}, {{val|ru|Шах-Али}}) vadībā. Livonijas Konfederācijas karaspēka lielums bija ne vairāk kā 10 000 karavīru, tādēļ tika nolemts aizstāvēt cietokšņus, bet neiesaistīties atklātā kaujā. Februārī—martā krievi un tatāri izsiroja [[Tērbatas bīskapija]]s teritoriju kā zīmi tam, ka cars Jānis Briesmīgais no Livonijas gaida meslu došanu. Livonijas [[landtāgs]] nolēma savākt 60 000 dālderu, tomēr spēja savākt tikai pusi no šīs milzīgās summas. Tika sāktas sarunas ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]] par savienību pret krieviem un tatāriem. 1558. gada aprīlī krievu karspēks vojevodu Basmanova un Adaševa vadībā aplenca [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]], kuru aizstāvēja fogta Šnellenberga vadītais Livonijas ordeņa garnizons. Uzbrucēji nespēja cietoksni ieņemt, līdz 11. maijā sākās ugunsgrēks, un tā aizstāvji bija spiesti nokāpt no pilsētas mūriem. Krievi metās uzbrukumā un ieņēma priekšpili, tad ar iegūtajiem lielgabaliem sāka pils apšaudi, līdz ordeņa garnizons padevās un brīvi atstāja cietoksni. 1558. gada jūnija sākumā vojevodas Šuiska vadītais karaspēks aplenca [[Vanavastselīna|Neihauzenas pili]], kas gandrīz mēnesi pretojās aplenkumam. Pēc tam, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, tās garnizons 30. jūnijā padevās un brīvi atstāja cietoksni, par spīti sava komandiera fon Padenorma vēlmei turpināt kauju līdz pēdējam vīram. 1558. gada jūlijā krievi Šuiska vadībā aplenca [[Tartu|Tērbatas]] cietoksni, kuru aizstāvēja ap 2000 karavīru Tērbatas bīskapa Veilanda vadībā. Tika uzbērti mākslīgi vaļņi, uz kuriem krievi izvietoja lielgabalus un 11. jūlijā sāka pilskalnā esošās pilsētas apšaudi. Pēc trīs dienu sarunām Tērbatas aizstāvji no krieviem saņēma solījumu saglabāt pašpārvaldi un 18. jūlijā kapitulēja. Krievi izlaupīja pilsētu un esot atraduši vairāk nekā 80 000 dālderu. Līdz 1558. gada oktobrim krievi ieņēma apmēram 20 cietokšņu, kuros nometināja savus garnizonus, bet lielākā karaspēka daļa atkāpās uz ziemas nometnēm Krievijā. 1558. gada oktobrī Livonijas ordeņa mestra koadjutors un Vīlandes komturs [[Gothards Ketlers]] devās pretuzbrukumā un aplenca [[Ringes pils|Ringes pili]] (''Rõngu''), kuru aizsargāja daži simti strēlnieku vojevodas Rusina-Ignatjeva vadībā. Cietoksnim palīgā krievi sūtīja 2000 karavīru vojevodas Repņina vadībā, kurus Ketlers sakāva. Cietoksnis kapitulēja pēc piecām nedēļām un Livonijas armija atgriezās Rīgā. 1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija (''Серебряный'') vadībā iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s „[[Letu gals|Letu gala]]” zemēs. Livonijas Konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha [[Felkerzāmi|Felkerzāma]] (''Fölckersam'') vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra [[Tirzas kauja|kaujā pie Tirzas]] ({{val|de|Schlacht bei Tirsen}}). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā. 1559. gada martā Ivans IV piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Arī dāņu un zviedru sūtņi pauda neapmierinātību, īpaši par krievu nostiprināšanos [[Narva]]s ostā, kas bija kļuvusi par galveno krievu tirdzniecības bāzi [[Baltijas jūra]]s piekrastē. Krievi izmantoja pamieru kara atsākšanai ar [[Krimas haniste|Krimas tatāru valsti]]. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam par 600 000 guldeņu [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Bauskas pils|Bauskas pilis]]. 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]], par 100 000 guldeņu ieķīlājot [[Marienhauzenas pils|Viļakas]], [[Lielvārdes pils|Lielvārdes]], [[Bērzaunes pils|Bērzaunes]] un [[Lubānas viduslaiku pils|Lubānas]] pilis. 1559. gadā, mēnesi pirms pamiera beigām, livonieši sakāva krievu iebrucējus pie Tērbatas. 1559.—1560. gadā [[Dānijas karalis]] savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] par 30 000 dālderu atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]]. 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gadā [[Grobiņas fogti]]ju ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gada jūlijā krievi pārtrauca pamieru un pēc niknām kaujām ieņēma [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksni]]. 2. augustā viņi sakāva [[Livonijas ordenis|ordeņa]] spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsu pils|Cēsu]], [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlande]]s un [[Pērnava]]s cietokšņus. Gūstā krita iepriekšējais ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]], kuru aizveda uz Krieviju. [[Livonijas ordenis]] parakstīja [[Viļņas ūnija]]s savienības līgumu ar Lietuvas dižkunigaitiju. == Kara otrais posms (1561—1566) == Kara otrais posms sākās 1561. gadā, pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sagrāves. 1561. gadā Krievijas cars Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II Augusts|Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijas caristei karu. Tallinas rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Zviedrijas karalis]] Ēriks XIV un [[Dānijas karalis]] Frederiks II nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1561. gadā Ziemeļigaunija padevās [[Zviedrija]]s karalim. 1561. gada 26. novembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars Ferdinands I aizliedza piegādāt krieviem karamateriālus un preces caur [[Narva]]s ostu. 1561. gada 28. novembrī arī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. 1562. gadā lietuviešu karaspēks iebruka [[Smoļenska]]s zemē. [[Krima]]s tatāri iebruka Krievijas dienvidu zemēs. 1562. gada janvārī krievi aplenca Lietuvai piederošo [[Polocka]]s cietoksni, kas kapitulēja tikai 15. februārī. 1562. gada 7. augustā tika noslēgts [[Možaiskas līgums]] starp Dāniju un Krieviju par ietekmes zonām pēc Livonijas Konfederācijas sadalīšanas. 1562. gada 4. oktobrī [[Viļņa]]s pilī Lietuvas princese [[Katrīna Jagailiete]] apprecējās ar Somijas hercogu Juhanu, kas pūrā saņēma astoņus pilsnovadus ([[Veisenšteinas pils|Paidi]], [[Helmetas pils|Helmi]], [[Karkuses pils|Karksi]], [[Tarvastas pils|Tarvastu]], [[Burtnieku pils|Burtniekus]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātu]], [[Ērģemes pils|Ērģemi]] un [[Rūjienas pils|Rūjienu]]). Hercoga Juhana mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.</ref> 1564. gadā krievi zaudēja lietuviešiem kaujā pie Čašņikiem, lietuviešu pusē pārgāja krievu karavadonis kņazs Andrejs Kurbskis. 1565. gadā [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pastiprināja represijas pret [[Bajārs|bajāriem]] un ieviesa [[opričņina]]s režīmu. 1565. gadā pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap [[Pečori|Pečoru]] klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (''Град Божий''). 1566. gadā pēc [[Livonijas bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas tika izveidota [[Livonijas hercogiste]]. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo [[Tērbatas bīskapija]]s daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] ({{val|la|Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania}}).<ref>''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.</ref> == Kara trešais posms (1569—1577) == [[Attēls:Livonian war map (1570-1577).svg|thumbnail|left|Livonijas kara trešajā posmā krievu okupētā teritorija]] [[Attēls:Krievu zvērības Livonijā 1577. gada jūlijā un augustā.jpg|thumb|Krievu zvērības Livonijā 1577. gada jūlijā un augustā. Zīmējums no [[Vikiāna]]s krājuma (''Johann Jakob Wicks Sammlung von Nachrichten...'')]] 1569. gadā Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī ([[Ļubļinas ūnija]]). 1570. gada janvārī un februārī, apsēsts ar domu par Novgorodas iespējamo atdalīšanos no Krievijas, Ivans IV sarīkoja milzīgu masveida slepkavošanu, kuras laikā tika iznīcināta visa pilsētas elite. Kopējais bojāgājušo skaits tiek lēsts starp 2500 un 12 000 („[[Novgorodas slaktiņš]]”). 1570. gadā krieviem izdevās nodibināt vasaļatkarīgu [[Livonijas Karaliste|Livonijas Karalisti]] ar Kurzemes uz Sāmsalas bīskapu [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kā karali. 1571.—1572. gadā [[Krimas haniste]]s karaspēks iebruka Krievijā un nodedzināja Maskavu. 1573. gadā krievi tatāru hana [[Simeons Bekbulatovičs|Sainbulata]] vadībā ieņēma [[Veisenšteinas pils|Veisenšteinas]] ([[Paide]]s) cietoksni, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie [[Lodes pils]].<ref>[http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б. Кузнецов. Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140322001500/http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |date={{dat|2014|03|22||bez}} }} (krieviski)</ref> 1575. gadā krieviem padevās [[Pērnavas cietoksnis]]. 1575. gadā krievu rokās bija lielākā daļa no Vidzemes un Igaunijas teritorijas, izņemot Rīgu un Tallinu. 1576. gadā par [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieku ievēlēja [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]]. [[Attēls:Krievu zvērības Livonijā 1578.jpg|thumb|Krievu zvērības Livonijā. Zīmējums no 1578. gada [[Vikiāna]]s krājuma]] 1577. gada vasarā Krievijas cars Jānis Briesmīgais atkal pats uzņēmās sava karaspēka vadīšanu un devās jaunā karagājienā no Pleskavas uz Livoniju, kurā piedalījās vairāk kā 29 tūkstoši karavīru ar 19 lielgabaliem, kavalērijas daļās bija 1440 [[kazaki]] un 4227 [[tatāri]]. 17. jūlijā krievu priekšpulki pienāca pie [[Viļakas pils]], cars lika attīt savu kara karogu un šaut ar lielgabaliem uz ezera salā esošo cietoksni, kuru aizstāvēja 25 karavīri ar 7 lielgabaliem. 26. jūlijā tika ieņemta [[Ludzas pils]], 30. jūlijā [[Rēzeknes pils]], 11. augustā [[Dinaburgas pils]], 18. augustā [[Krustpils pils|Krustpils]] un [[Ļaudonas viduslaiku pils|Ļaudonas]] pilis, 21. augustā [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]], 22. augustā [[Bērzaunes pils]] un [[Kalsnavas pils]], 25. augustā [[Kokneses pils]], pēc tam arī [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles]] un [[Lielvārdes pils|Lielvārdes pilis]]. 28. augustā cara vadībā krievu un tatāru karaspēks ieņēma [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļu pili]] un devās uz [[Cēsu pils|Cēsu pili]], kurā atradās Livonijas karalis Magnuss. Sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, cars lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku. Pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes krievi ieņēma nocietināto Cēsu pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem, bet apmēram 300 pils aizstāvji, to skaitā sievietes un bērni, pilī uzspridzinājās. 7. septembrī Krievijas karaspēks cara vadībā ieņēma [[Raunas viduslaiku pils|Raunas pili]] — bijušo Rīgas arhibīskapa rezidenci un [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras cietoksni]]. Bez cīņas padevās [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātas]] un [[Smiltenes pils|Smiltenes pilis]], bet [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji uzspridzinājās kopā ar pili. Pēc tam Jānis Briesmīgais caur Tērbatu atgriezās Pleskavā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 — 1600. Daugava, 1964. — 157 lpp.</ref> Gāztais karalis Magnuss vēlāk tika atbrīvots no apcietinājuma un drīz vien pārgāja krievu pretinieku pusē. 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku [[Jānis Bīriņš|Jāņa Bīriņa]] vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. Jānis Briesmīgais lietoja Eiropā nepazīstamu karadarbības paņēmienu — cilvēku aizdzīšanu verdzībā. Tajos novados, kur pilis nepadevās, tūkstošiem iedzīvotāju tika aizdzīti verdzībā. == Kara ceturtais posms (1578—1583) == [[Attēls:Siege of Polotsk in 1579 by Polish forces.PNG|thumb|300px|[[Polocka]]s aplenkums 1579. gadā. Redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu]] [[Attēls:Siege of Pskov 1581.jpg|thumbnail|left|Stefana Batorija vadītā armija 1581.—1582. gadā uzbrūk Pleskavai (19. gadsimta attēls)]] [[Attēls:Medaļa Stefans Batorijs Livonijas un Polockas iekarotājs.jpg|thumb|300px|Livonijas un Polockas ieņemšanai veltīta medaļa. Aversā Stefans Batorijs, reversā zem palmas vienā pusē sēž sakautais krievu-tatāru karavīrs, bet otrā — māte ar meitu]] 1578. gadā cars Jānis Briesmīgais lika vojevodam Ivanam Mstislavskim un bajāram Morozovam atgūt Cēsis. Septembrī sākās vairāk kā mēnesi ilgs Cēsu pils aplenkums, tās aizstāvji cieta no bada. [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujas]] rezultātā 1578. gada 21. oktobrī apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa Sapegas vadībā sakāva pils aplencējus. Krievu karaspēks šajā kaujā zaudēja ap 7000 vīru, pārējie atkāpās uz savu galveno bāzi [[Tartu|Tērbatas]] cietoksnī. Cēsu kauja iezīmēja lūzumu Livonijas kara gaitā. 1579. gadā poļi un lietuvieši atguva Polocku, iebruka Krievijā un ieņēma [[Veļikije Luki|Veļikijlukus]]. 1580. gadā zviedri ieņēma [[Priozerska (Krievija)|Korelas cietoksni]]. 1581. gadā Zviedrijas armija [[Pontuss Delagardijs|Pontusa Delagardija]] vadībā atkaroja [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]]. 1581.—1582. gadā Stefana Batorija vadītā armija ilgstoši aplenca [[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremli]], tomēr nespēja to ieņemt. 1581. gada jūlijā karaļa Batorija apmetnē Polockā ieradās pāvesta legāts Maskavā [[Antonijs Posevino]] kopā ar četriem jezuītiem, 30. augustā cars Ivans IV savā Smoļenskas apmetnē uzņēma pāvesta delegāciju un piekrita, ka Antonio Posevino darbosies kā starpnieks starp caru un karali, ceļojot starp Smoļensku un Polocku, bet krievu valodu protošais Stefans Drenockis (Stefan Drenocky) no Zagrebas paliks Maskavijā, bet [[Džovanni Paolo Kampana]] pāvestam ziņos par sarunu rezultātiem.<ref>[https://www.treccani.it/enciclopedia/giovanni-paolo-campana_(Dizionario-Biografico)/ CAMPANA, Giovanni Paolo] di Domenico Caccamo — Dizionario Biografico degli Italiani — Volume 17 (1974) {{itāliski}}</ref> 1582. gadā Krievijas cariste un Polijas—Lietuvas kopvalsts noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumu]], kurā Krievijas cariste no visiem iekarojumiem Livonijā par labu Polijas-Lietuvas kopvalstij. Vēlāk Krievija bija spiesta noslēgt [[Pļusas pamiera līgums|Pļusas pamieru]] arī ar Zviedriju, uz laiku zaudējot arī [[Ingrija]]s zemes. == Kara rezultāts == [[Livonijas Konfederācija]] jau kara sākumā sadalījās. Laikā no 1557. līdz 1566. gadam tās laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: * [[Zviedru Igaunija]]. * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. * [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]], Krievijas okupācijā līdz 1583. gadam. * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā. * [[Rīgas brīvpilsēta]], līdz 1582. gadam. * [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. == Kartes == <gallery> Livland gross.jpg|Livonijas zemes pirms kara Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585 Campaigns of Stefan Batory.svg|Stefana Batorija karagājieni Livon-war-post 1583.png|Pēckara robežas </gallery> == Pielikums == === Livonijas ķēniņa Magnusa vēstule (1570) === {{citāts|Hercoga Magnusa vēstule [[Tallina]]s iedzīvotājiem:<br /><br /> <blockquote> "Mēs, Magnuss, no Dieva žēlastības, [[Livonijas Karaliste|Livonijas ķēniņš]], igauņu un latviešu zemju kungs, [[Norvēģija]]s [troņ]mantnieks, [[Šlēsviga (zeme)|Šlēzvigas]], [[Holšteina]]s, [[Stormarne]]s un [[Ditmare]]s hercogs, [[Oldenburga]]s un [[Delmenhorsta]]s grafs, [[Tallina|Rēveles]] iedzīvotājiem un visiem, kam rūp kristīgas pasaules labums un dievbijība, visiem, kas meklē apspiestās un nopostītās Livonijas labklājību, brīvību un grib saviem pēcnākamiem novelt mūžīgu ļaunumu, samaitāšanu un bojā iešanu un aizkavēt nevainīgu asiņu izliešanu, ziņojam sekošo: </blockquote> <blockquote> Kā apdraudētās un izpostītās Livonijas iedzīvotāji savā nelaimē ir cītīgi meklējuši pēc kristīga vācu valdnieka un lūguši pēc Visspēcīgā Dieva palīdzības, tā arī mēs savas valdīšanas sākumā no visas sirds esam lūguši Dievu, lai Viņš mums rādītu ceļus un līdzekļus, kā palīdzēt nabaga zemei. Bet pēc Dieva gribas daudzi gadi ir pagājuši, un mēs nekā neesam varējuši atrast. Tikai tagad [[Joans IV|Krievijas cars]], neizprotamā Dieva prāta pamudināts, apzīmogotā rakstā un ar parasto krusta skūpstīšanu, visžēlīgi un saziņā ar mums, ir iecēlis mūs par visas Livonijas ķēniņu. Šo savu lēmumu viņš ir pasludinājis šādā veidā: Krievijas cars grib atdot mums visu Livoniju vai nu iekaŗojot, vai uz līguma pamata. Tāpat viņš ir nolēmis kopā ar Sv.Romas valsti karot pret turkiem un visiem kristīgās pasaules ienaidniekiem. Livonijā nevar būt nekādas citas valdības, izņemot mūsējo un mūsu mantnieku. Ja tādu nebūtu, tad valda Dānijas ķēniņš vai Holšteinas hercogs, un tas paliek spēkā uz mūžīgiem laikiem. Arī neviens krievs nevar būt par Livonijas valdnieku. Krievijas cars grib nest tikai Livonijas apsargātāja tituli un krustu skūpstot ir solījies ziedot šim mērķim savu valsti, pat savu dzīvību. Tādēļ mums arī vajaga parādīt caram kaut mazu atzinību par visu to, kas rakstā minēts un solīts. Krievijas cars mūs ir sūtījis šurp ar kaŗaspēku izdzīt ienaidniekus — zviedrus no Livonijas. </blockquote> <blockquote> Ja nu Rēvele, kurai jau agrāk no mums piesūtīts raksts, gribētu padoties mums un mūsu mantniekiem, bet ja tādu mums nebūtu, tad Dānijas ķēniņam vai Holšteinas hercogu namam, tad viņai atstāsim ne tikai vecās privilēģijas, bet dosim vēl jaunas, valdīt pār jūŗām un daudzām zemēm, kas atnesīs pilsētai daudz labuma. Ja Rēvele ar mieru meklēt savu un savu bērnu labklājību, tad mēs varam sākt sarunas. Apsolām dot arī sūtņiem ķēnišķīgu pavadniecību vai ķīlniekus. Bet ja Rēvelei patīk bojā iešana un asins izliešana, tad mēs neslēpjam, ka Krievijas cars izlietos visu savu varu, lai izpostītu pilsētu un nostādītu iedzīvotājus vergu un kalpu stāvoklī. Bet mēs nevēlamies nekā cita, kā tikai to, lai Rēvelei būtu mūžīga labklājība, lai viņa atkal atdabūtu savu veco, viņai pienācīgo valdību, un lai viņa labi apdomātu, kādas lielas brīvības uz jūras un sauszemes viņa varētu dabūt. Pilnīgi neiespējami, ka Rēvele varētu pretoties Krievijas caram, kurš pēc savas patikas var iekarot viņu ir ziemā, ir vasarā, bez kā Zviedrijas ķēniņš iespētu to aizkavēt. Zviedrijas ķēniņu pašu, ja Dievs tā gribēs, padzīt ne tikai no Livonijas vien, bet arī no [[Somija]]s un daudz citām zemēm. </blockquote> <blockquote> Tas, ko izdomājuši visādi melkuļi, it kā šis karš nākšot par labu Krievijas caram, ir tikai maldināšana un krāpšana, no kā mēs gribam Rēveles iedzīvotājus biedināt. Drīzā laikā šie melkuļi samaksās šos melus ar savām asinīm. Ja, šis kristīgi domātais biedinājums nepalīdzēs, Dieva un visas kristīgas pasaules priekšā mēs nebūsim vainīgi. Ko jūs nodomājuši darīt, par to dodiet mums noteiktu atbildi. Šeit minētā stingru ieturēšanu apliecinām ar mūsu pašrocīgu parakstu un mūsu zīmogu". </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm Rusova Livonijas hronika par Livonijas karu] (tulkojums latviešu valodā) * [https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm Zalomona Heninga Kurzemes un Livonijas hronika (1594) (angļu tulkojums) — 1.daļa], [https://web.archive.org/web/20041215131147/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Two%201562-1577.htm 2.daļa], [https://web.archive.org/web/20050808080518/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Three%201577-1590.htm 3.daļa]. * [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81161-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 09.01.2014. pirmā daļa (krieviski) * [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81198-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 10.01.2014. otrā daļa (krieviski) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Livonijas karš| ]] gujuj4u2c8yn6cxdbbbii7o4crra8mr 0 5740 4459040 4443223 2026-04-25T16:48:37Z Kikos 3705 /* ievads */ 4459040 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Lietuvā|miestu Lietuvā|Jonišķi (miests)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jonišķi | official_name = ''Joniškis'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline =Joniskio centras.JPG | imagesize = | image_caption = Jonišķu centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Jonišķu rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Jonišķu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1616 | area_total_km2 = 8.86 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 8505 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 56 | latm = 14 | lats = 20 | latNS = N | longd = 23 | longm = 36 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 50 | website = {{url|https://joniskis.lt/}} }} '''Jonišķi''' ({{val-lt|Joniškis}}), agrākais latviskais nosaukums '''Jānišķe''',<ref>{{LKV|VII.|13 909}}</ref> ir pilsēta un [[Jonišķu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em un 14 kilometrus uz dienvidiem no [[Latvija]]s robežas. Pilsētas centrs ir pilsētbūvniecības piemineklis. Pilsētā atrodas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca (uzcelta 1901. gadā), [[sinagoga|sinagogu]] komplekss (kultūras piemineklis), darbojas kultūras centrs. Pilsētu šķērso dzelzceļš [[Šauļi]] - [[Rīga]], lielākā pilsētas daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, rietumu daļā atrodas ģimenes dārziņi, [[luterāņi|Luterāņu]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] upuru kapsētas. Jonišķi atrodas pie [[Audruve]]s un [[Sidrabe (upe)|Sidabras]] upēm, pilsētas ziemeļrietumos atrodas 2 dīķi — Jonišķu I (rietumu) dīķis un Jonišķu II (austrumu) dīķis. Jonišķi ir lietuviešu [[ebreji|ebreju]] izcelsmes britu aktiera [[Lorenss Hārvijs|Lorensa Hārvija]] (''Laurence Harvey'', līdz 1946. gadam Harijs (Lerijs) Skikne, 1928-1973) dzimtā pilsēta. == Nosaukums == Jonišķu nosaukums cēlies no Lietuvas dižkunga [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda]] dēla [[Viļņa]]s bīskapa Jāņa ({{val-lt|Jonas iš Lietuvos kunigaikščių}}, {{val-pl|Jan z Książąt Litewskich}}, 1499–1538) vārda, kas [[Reformācija Livonijā|Reformācijas laikā]] 1526. gadā [[Livonija]]s pierobežā pie [[Kalneļu pilskalns|Kalneļu pilskalna]] lika uzcelt katoļu baznīcu. 1626. gadā uzcelta mūra baznīca tagadējās Jonišķu pilsētas centrā. == Vēsture == Līdz 13. gadsimta beigām Jonišķi atradās [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] valstī un netālu no tās atradās [[Sidrabene (pils)|Sidrabes pilskalns]] (iespējams, tagadējais Kalneļu pilskalns 4 kilometrus uz rietumiem no pilsētas), kas pieminēts [[Atskaņu hronika]]s tekstā sakarā ar 1289. gada kauju starp zemgaļiem un Livonijas ordeni. Līdz pat 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju un tās iedzīvotāji pieturējās pie senču ticējumiem. 1426. gada robežlīgumā starp Livonijas un Lietuvas valstīm pieminēts Sidoberes kalns (''ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh''). Pirmās ziņas par Jonišķiem ir no 1523. gada, kad Viļņas bīskaps Jonas, no [[Žemaitija]]s bīskapa uzzinājis par [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] pielūdzēju lielo skaitu Livonijas ordeņa zemju pierobežā, 1526. gadā lika dibināt katoļu draudzi un uzcelt baznīcu, kas tika nosaukta viņa vārdā. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] 1616. gadā lika miestam piešķirt [[Magdeburgas tiesības]]. Pēc Lietuvas nonākšanas Krievijas impērijas varā, Jonišķus 1795. gadā piešķīra ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] favorītam [[Platons Zubovs|Platonam Zubovam]], kas šeit saimniekoja līdz 1822. gadam. Miesta uzplaukums sākās pēc [[šoseja|lielceļa]] [[Rīga]] - [[Tilzīte]] - [[Kēnigsberga]] izbūves 1830. - 1857. gadā. 1897. gadā tajā dzīvoja 4774 iedzīvotāji, no kuriem 2272 bija [[ebreji]], bija arī daudz latviešu, pastāvēja latviešu luterāņu draudze. Pirmā Pasaules kara laikā tika uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte]]. Pēc neatkarīgās Lietuvas Republikas nodibināšanas Jonišķiem 1923. gadā piešķīra pilsētas tiesības. No 1921. gada pilsētā darbojās latviešu vidusskola un vairākas latviešu biedrības, tika izdots laikraksts "Lietuvas Latvis". Pēc 1940. gada 15. jūnija [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] un 16. jūnija PSRS valdības ultimāta Latvijas valdībai 1940. gada 17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis [[Dmitrijs Pavlovs]] Jonišķu dzelzceļa stacijā sastapās ar Latvijas armijas pulkvedi [[Otto Ūdentiņš|Otto Ūdentiņu]] un plkst. 13:00 parakstīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas armijas kapitulācijas aktu]], kas pieprasīja tās nepretošanos ienākošajām Sarkanās armijas daļām. == Sports == * [[Sanedo SK]] — [[futbols|futbola]] klubs. * Centrālais stadions. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Maksims Kathe]] (lietuviešu: Maksimas Katche, vācu: Wilhelm Johannes Arwed Max Kattchée; 1879—1933), vācbaltu izcelsmes Krievijas un Lietuvas virsnieks, Svētā Jura ordeņa un Lāčplēša kara ordeņa kavalieris; * [[Lorenss Hārvijs]] (angļu: Laurence Harvey; 1928—1973), lietuviešu izcelsmes britu aktieris, [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvas]] nominants. == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|Vācija}} [[Cellingene]] ([[Vācija]]) * {{flaga|Zviedrija}} [[Vimmerbija]] ([[Zviedrija]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Jonišķu rajona pašvaldība]] 87qibzd60d63n1rv9ym798fs3f9yg66 0 6002 4458934 4238450 2026-04-25T12:24:39Z Meistars Joda 781 4458934 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Frīdrihs Nīče | vārds_orig = ''Friedrich Nietzsche'' | attēls = Portrait of Friedrich Nietzsche.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1844 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Prūsijas Karaliste|Rēkene}}<br />([[Licene]], [[Saksija-Anhalte]], {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1900 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Veimāra}}<br />([[Tīringene]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|Vācietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Friedrich Nietzsche Signature.svg | skola = | intereses = | alma_mater = [[Bonnas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = "[[Tā runāja Zaratustra]]" (''Also sprach Zaratustra''), "[[Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara]]" (''Die Geburt der Tragödie aus dem Geiste der Musik''), "Cilvēciskais, pārāk cilvēciskais" (''Menschliches, Allzumenschliches''), "Dievu mijkrēslis" (''Götzen-Dämmerung''), "Antikrists" (''Der Antichrist''), "Ecce Homo" | valoda = [[vācu valoda|Vācu]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Frīdrihs Vilhelms Nīče''' (arī '''Nīcše'''; {{val|de|Friedrich Wilhelm Nietzsche}}; dzimis {{dat|1844|10|15}} [[Rēkene|Rēkenē]], [[Saksija|Saksijā]], miris {{dat|1900|8|25}} [[Veimāra|Veimārā]]) bija [[Vācija|vācu]] [[filozofija|filozofs]], [[filoloģija|filologs]] un [[psiholoģija|psihologs]], tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19. gadsimta filozofiem. == Dzīve == Frīdrihs Nīče dzimis luterāņu mācītāja ģimenē. Nīče studējis [[teoloģija|teoloģiju]] un klasisko filoloģiju [[Bonna|Bonnā]]. 1868. gadā uzsākas viņa draudzība ar komponistu [[Rihards Vāgners|Rihardu Vāgneru]], kas ilgst līdz 1876. gadam. Gadu vēlāk kļuvis par klasiskās filoloģijas ārpuskārtas profesoru [[Bāzele]]s Universitātē. Vācu-franču kara laikā (1870-71) Nīče neilgu laiku dienēja par sanitāru vācu armijā; šajā laikā tapis arī darbs "[[Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara]]" (''Die Geburt der Tragödie aus dem Geiste der Musik''). No 1879. gada vājās veselības dēļ F. Nīče darbojās kā "brīvais filozofs", bieži uzturoties Itālijā, kur tapusi arī pazīstamākā F. Nīčes darba "[[Tā runāja Zaratustra]]" (''Also sprach Zaratustra'') pirmā daļa (1883). Laikā līdz 1889. gadam, kad F. Nīčes garīgās veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, tika uzrakstīti darbi "Cilvēciskais, pārāk cilvēciskais" (''Menschliches, Allzumenschliches''), "Jautrā zinātne" (''Die fröhliche Wissenschaft''), "Viņpus labā un ļaunā" (''Jenseits von Gut und Böse''), "Morāles ģenealoģija" (''Zur Genealogie der Moral''), "Elkdievības mijkrēslis" (''Götzen-Dämmerung''), "Antikrists" (''Der Antichrist''), filozofiskā autobiogrāfija "Ecce Homo". F. Nīče miris 1900. gadā — neatveseļojies, dzīves laikā neguvis atzinību un ievērību. == Filozofiskie uzskati == Nīčes filozofija interpretēta dažādi. (Savulaik Nīčes filozofiju tendenciozi un eklektiski savu uzskatu "filozofiskam pamatojumam" izmantojuši arī vācu [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] radītāji.) Nīče sludina jaunu, spēkpilnu cilvēku, kurš pārvarējis [[kristietība]]s vērtības, gadsimta liekulīgo morāli, pūļa kaislības. Bieži tiek citēts izteikums "Dievs ir miris", taču bieži arī tiek ignorēts izteikuma turpinājums: "mēs esam viņu nogalinājuši — jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas!" (''Wir haben ihn getötet, — ihr und ich! Wir alle sind seine Mörder!''), kas paver iespēju interpretēt Nīči kā domātāju, kurš fiksē noteiktu pasaules ainas maiņu — situāciju, kurā dieva uzturēts pasaules horizonts tiek aizstāts ar racionālu subjekta varu un loģiski-pozitīvām zināšanām. Līdz ar to zinātnes atzinumu absolutizēšana kļūst par reliģijas surogātu, lai arī zinātne apgalvo, ka ir sarāvusi saites ar reliģiju. Tāpat, kā kristietiskā Dieva doktrīna, arī šādas absolūtas racionālā prāta prasības Nīčem šķiet naidīgas radošas un veselīgas personības attīstībā. Tāpat, kā kristietiskās doktrīnas morāle, kura atņem dzīvei pilnasinību un ir naidīga ģēnija personībai, līdzīgi bīstamas ir arī zinātniskuma pretenzijas uz absolūtās patiesību. Nīče aicina pastāvīgi pārvarēt sevi un nebalstīties kādā sastingušā atziņā, bet gan būt pastāvīgu meklējumu ceļā un neatzīt nevienu Dievu, kurš ierobežo radošo darbību, jo radošās enerģijas skaistums ietver pats sev likumus un līdz ar to, tas nav reducējams uz kādu ārēju tikumisko programmu, kādu piedāvā, piemēram, kristietība. Viena no izplatītākajām Nīčes filozofijas interpretācijām izšķir piecus jēdzienus, kuri caurauž viņa darbus un tie ir: * '''Dieva nāve''' * '''pārcilvēks''' * '''varas griba''' * '''mūžīgā atgriešanās''' * '''apolloniskais un dionīsiskais''' === Dieva nāve === Pirmoreiz izteikums par Dieva nāvi vienā no formām, kā tas tiek plaši citēts, ir fiksējams F. Nīčes darba "Jautrā zinātne" 125. fragmentā un tas skan šādi: ''Ko tādu darījām, ka atdalījām zemi no saules? Kur tagad tā virzās? Kurp virzāmies mēs? Prom no visām saulēm? Varbūt mēs nepārtraukti krītam? Turklāt atpakaļ, sānis, uz priekšu, uz visām pusēm? Vai gan vēl pastāv kāda augša un apakša? Varbūt mēs maldāmies kā caur nebeidzamu Neko? Vai neuzpūš vēsma no tukšuma? Vai nav kļuvis aukstāk? vai gan ik mirkli neiestājas nakts un vēl vairāk nakts? Vai nevajag gaišā dienas laikā iedegt lukturus? Vai mēs nedzirdam troksni, ko rada kaprači aprokot Dievu? Vai mūsu nāsis nejūt trūdošā Dieva smaku? — arī Dievi trūd! Dievs ir miris! Dievs paliks miris! Un mēs esam viņu nogalinājuši'' Šo Nīčes versiju par dieva nāvi var interpretēt kā secinājumu par cilvēka ontoloģiskā stāvokļa maiņu pasaulē, kam pamatā pavērsiens uz racionalitāti, kas nosacīti datējams no 16. līdz 18. gadsimtam. Vecais vērtību horizonts, kurā galvenā loma bija pārpasaulīgiem ideāliem, tiek nomainīts ar jaunu, kura centrā ir subjekta racionalitāte un dabas zinātņu atzinumi par pasauli. Kristietība un arī zinātne ar savām pretenzijām uz patiesību dieva nāves situācijā ir atteikšanās pieņemt faktu, ka cilvēks ir palicis viens ar sevi un viņam pašam ir jāuzņemas atbildība un jārada vērtības, kuras apliecina dzīvi un juteklisku estētiku, nevis jānogalina dzīve patiesības vārdā, kā to dara zinātne un kristietība. === Pārcilvēks === [[Pārcilvēks|Pārcilvēka]] koncepcija visizvērstāk parādās F. Nīčes darbā "Tā runāja Zaratustra" un šim konceptam lemts būt par pamatu daudzām spekulācijām par Nīčes ideju saikni ar nacistisko režīmu, kura ideologi atzina Nīčes ietekmes. Šāda interpretācija var rasties, ja ar jēdzienu "pārcilvēks" saprot kādu vēsturisku personu, vai personu grupu, kas šajā gadījumā varētu sasaukties ar Hitlera un citu nacistiskā režīma līderu uzskatu par cilvēku dalījumu pārākajās un zemākajās rasēs, kur vācieši iemiesotu pārcilvēkus, bet ebreji un citi ne-ārieši zemcilvēkus. Tomēr šī ir vienkāršota interpretācija, kura uz Nīčes ideju fona šķiet primitīva un ideoloģiskota. Plašāk interpretējot jēdzienu "pārcilvēks", to var saprast nevis kā kādu noteiktu personu, vai nākotni reāli apdzīvojošu cilvēku tipu, bet gan kā ideālu, kuram ir motivējoša funkcija. "Pārcilvēks" var tikt saprasts kš orientējoša ideja, kurai sekojot cilvēks atrodas pastāvīgā pārmaiņu procesā. Šī ideja motivē cilvēku pārvarēt sevi ik brīdi, atrasties pastāvīgā radīšanas procesā un tikai attiecībā pret to vērtēt kaut ko kā labu vai sliktu. Daži konteksti no darba "Tā runāja Zaratustra", kuros parādās "pārcilvēka" ideja: ''Es mācu jums pārcilvēku. Cilvēks ir kaut kas, kas jāuzvar. Ko jūs esat darījuši, lai viņu uzvarētu?'' ''Kas ir pērtiķis cilvēka priekšā? Izsmiekls vai sāpīgs [[kauns]]? Un tādam pašam jābūt cilvēkam pārcilvēka priekšā: izsmieklam un kaunam.'' ''Pārcilvēks ir zemes kodols. Lai jūsu griba saka: kaut pārcilvēks būtu zemes kodols.'' === Varas griba (griba pēc varas) === Šīs koncepts atrodams darbā "Tā runāja Zaratustra" un apzīmē gan esošo cilvēka [[ontoloģija|ontoloģisko]] situāciju, gan tā ir norāde uz veidu, kā attīstot šo jau piemītošo dziņu, veicama vērtību pārvērtēšana. Varas griba ir veids, kā realitāti atdzīvināt no sastinguma, kuru veicina pūļa morāle un tikumi. Varas griba katru mirkli pārvērš no-jauna tapšanā, tā veido savas vērtības, kuras balstās šajā tapšanas aktivitātē. Fragmenti: ''Tikai tur, kur dzīvība ir arī griba, bet nevis dzīvošanas griba, bet — to es mācu — varas griba.'' ''Daudz ko dzīvojošais tur augstāku par paša dzīvību; bet iz pašas vērtēšanas runā varas griba.'' === Mūžīgā atgriešanās === Arī šis koncepts parādās darbā "Tā runāja Zaratustra" un, iespējams, ir viens no [[misticisms|mistiskākajiem]] Nīčes uzskatiem, kuram grūti piemērot kādu noteiktu interpretāciju. Vienā no iespējām tas var tikt saprasts kā atskaites punkts rīcībai un kā apstāklis, attiecībā pret kuru izvērtēt rīcību un nest par to atbildību. Atzīstot mūžīgās atgriešanās ideju, jāpieņem katra mirkļa nozīme, jo katrā mirkli veiktā izvēlē atkārtosies bezgalīgi daudz reižu un pavairos sevi katrā no atgriešanās cikliem, līdz ar to katrs cilvēks ir atbildīgs mirkļa priekšā un viņa rīcībai ir jābūt tādai, lai šīs rīcības sekas, nonākot bezgalīgas atgriešanās ciklā, nepadarītu pasauli tukšu un bezjēdzīgu. Fragments: ''Vai nav vajadzējis visam, kas spēj iet, jau reizi šo ceļu būt gājušam? Vai nav vajadzējis visam, kas var notikt, jau vienreiz būt notikušam, izdarītam, patecējušam?'' === Apoloniskais un dionīsiskais === Šis nošķīrums parādās F. Nīčes darbā "Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara", kas tiek uzskatīta par vienu no visoriģinālākajām [[Grieķija|grieķu]] kultūras analīzēm. Nīče grieķu kultūras ģenēzē saskata divas pretrunīgas pasaules skatījuma formas — [[Apolons|apolonisko]] un [[Dionīss|dionīsisko]] un nošķir tās. Dionīsiskais kultūras pirmsākums raksturīgs agrīnajai grieķu kultūrai, kurā dominē mistērijas un kulta ceremonijas, kurām raksturīga orģistiska jautrība, dzīves apliecināšana un saplūšana vienā veselumā ar dabu. Savukārt, apoloniskais princips, kas ir pamatā vēlīnajai grieķu kultūrai, paredz cilvēka atdalīšanos no dabas, pašsavaldību, saprātu un racionālā prāta diktētas robežas. Nīče saista grieķu kultūras pagrimumu tieši ar apolonisko pasaules skatījuma dominanci, par reprezentatīvāko apoloniskās kultūras figūru uzskatot [[Sokrats|Sokratu]], jo viņš iezīmē domāšanas formu, kas raksturīga rietumu pasaulei vēl šobrīd — dialektisku analīzi, kuras pamatā ir racionalitāte. Sokratiskā pieeja ir radikāls pretstats dionīsiskajam — reibinošiem un iracionāliem impulsiem, kuri ignorē racionālā prāta robežas. Pēc Nīčes domām, tieši dionīsiskā impulsa atdzīvināšana, nevis kultūras virzība pretim apoloniskajam var izglābt rietumu kultūru. == Literatūra == * F. Nīče "Traģēdijas dzimšanas no mūzikas gara" (Rīga, Tapals, 2005) * F. Nīče "Tā runāja Zaratustra" (Rīga, Zvaigzne ABC, 2002) * F. Nīče "Antikrists" (Rīga, izdevniecība AGB, 2005) * M. Heidegers "Malkasceļi" (Rīga, “Intelekts”, 1998) * F.Nīče "Par morāles ciltsrakstiem" (Rīga, izdevniecība AGB, 2005) * F.Nīče "Gadījums Vāgners. Mūziķa problēma" (Rīga, "Satori", 2013) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160312223259/http://www.aliens.lv/new.php?id=1&k=718&lang=lv&limit=10 Antikrists] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20161022012355/http://quickr.me/m6LtqVH Tā runāja Zaratustra] {{latviski}} * [http://mosties.org/verbatim/ta_runaja_zaratustra Tā runāja Zaratustra (fragmenti)]{{Novecojusi saite}} * [https://www.webcitation.org/query?id=1256526059250522&url=www.geocities.com/thenietzschechannel/ Nietzsche Channel] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20200306084315/http://www.nietzsche.ru/ Informācija par F.V. Nīčes idejām, to rezonansi mūsdienās u.c.] {{krieviski}} * [https://web.archive.org/web/20070108200245/http://www.aphorism.ru/author/a296.shtml F.V.Nīčes citāti] {{krieviski}} * [https://web.archive.org/web/20070109215459/http://www.peoples.ru/science/philosophy/nietzsche/ F.V.Nīčes biogrāfija un fotomateriāli] * [https://web.archive.org/web/20081019214249/http://www.satori.lv/raksts/43/Fridrihs_Nice/Jautra_zinatne Frīdrihs Nīče "Jautrā zinātne" grāmatas fragments] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20080611043110/http://satori.lv/raksts/1872 Frīdrihs Nīče "Par noskaņojumiem"] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20080610135121/http://satori.lv/raksts/470 Frīdrihs Nīče "Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara" grāmatas fragments] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20080616114102/http://www.satori.lv/raksts/44 Frīdrihs Nīče "Tā runāja Zaratustra" — grāmatas fragments] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20150503145128/https://las.am/lv/e-content/gadijums-vagners Frīdrihs Nīče "Gadījums Vāgners" — bezmaksas lejupielādējama e-grāmata] {{latviski}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīče, Frīdrihs}} [[Kategorija:1844. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1900. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas filozofi]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas filologi]] [[Kategorija:19. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Ateisti]] [[Kategorija:Saksijā-Anhaltē dzimušie]] 6t7ktiyy867ww0s29febinmy7r3is7w 0 7432 4458926 4410595 2026-04-25T12:07:19Z Meistars Joda 781 4458926 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Leipciga | official_name = ''Leipzig'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Multiple image | caption_align = center | border = infobox | total_width = 290 | perrow = 1/3/2/1 | image1 = Blick vom City-Hochhaus Leipzig 05.jpg | image2 = Das Gewandhaus und der Mendebrunnen in Leipzig bei Nacht.jpg | image3 = Völkerschlachtdenkmal 2023 (cropped).jpg | image4 = Bundesverwaltungsgericht Leipzig Eingang 2013.jpg | image5 = Old city hall of Leipzig (20).jpg | image6 = 20090314110DR Leipzig Neues Rathaus und Pleißeburg.jpg | image7 = Leipzig Augustusplatz 2019.jpg }} | image_caption = | image_flag = Flag of Leipzig.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Leipzig.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 70px | pushpin_map = Vācija#Saksija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{DEU}} | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Saxony.svg|23px|border]] [[Saksija]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title = Rakstos | established_date = 1015. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 297.60 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2012 | population_footnotes = | population_total = 520838 | population_urban = | population_metro = 3500000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 51 | latm = 20 | lats = | latNS = N | longd = 12 | longm = 23 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 04001-04357 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.leipzig.de/}} | footnotes = }} '''Leipciga''' ({{val|de|Leipzig}}, {{izrunā|ˈlaɪ̯pt͡sɪç}}) ir pilsēta [[Vācija]]s austrumdaļā, pie [[Veise Elstere]]s. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta [[Saksija|Saksijā]] (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Leipcigā bija ap {{nobr|750 000}} iedzīvotāju, šobrīd mazāk). Ekonomikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs. Jau viduslaikos Leipciga bija slavena ar savu gadatirgu. Leipcigai ir liela nozīme Vācijas zinātnes un kultūras vēsturē, jo kopš 1409. gada šeit atrodas viena no ievērojamākām Vācijas universitātēm, kurā darbojušies daudzi vācu zinātnes un kultūras dižgari. Kopš 1912. gada Leipcigā atrodas Vācijas Nacionālā bibliotēka (''Deutsche Bücherei''). Pilsēta ir arī sens grāmatrūpniecības centrs. Leipcigā atrodas [[Vācijas Federālā administratīvā tiesa]] (''Bundesverwaltungsgericht''). == Vēsture == Leipciga pirmoreiz rakstos minēta 1015. gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165. gadā. 1409. gadā nodibinot Leipcigas Universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru. 1813. gadā Leipcigas apkārtnē notika [[Leipcigas kauja]], saukta arī par Tautu kauju, starp [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] un t.s. [[Sestā koalīcija|Sestās koalīcijas]] spēkiem. 1838. gadā Leipcigā tika atklāta pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga—[[Drēzdene]]), un Leipciga turpmākajos gados kļuva par lielu dzelzceļa mezglu. 1863. gada 23. maijā Leipcigā [[Ferdinands Lasalls|Ferdinanda Lasalla]] vadībā tika nodibināta [[ADAV]] (''Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein'') — pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā. 1933. gadā pilsētā notika [[Leipcigas process]] pret [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga]] ēkas iespējamiem dedzinātājiem. Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945. gada 20. aprīlī ieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas zonā. 1898. gadā Leipcigā izcēlās t.s. [[Pirmdienas demonstrācijas]], kuras bija sākums [[Vācijas atkalapvienošanās|Vācijas atkalapvienošanai]]. == Ievērojamas vietas == * [[Leipcigas Sv. Toma baznīca]] (''Thomaskirche'') — šajā baznīcā par kapelmeistaru strādāja [[Johans Sebastiāns Bahs]], un šeit atrodas viņa kaps. * [[Leipcigas Sv. Nikolaja baznīca]] (''Nikolaikirche'') — šeit 1724. gadā pirmoreiz tik atskaņota Baha [[Sv. Mateja pasija]]. 1989. gada 4. septembrī pēc dievkalpojuma Sv. Nikolaja baznīcā, sākās demonstrācija, kas, notikumiem attīstoties, noveda pie [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] nojaukšanas un Vācijas apvienošanās. * [[Nāciju kaujas piemineklis]] (''Nations Völkerschlachtdenkmal'') — piemineklis, kas veltīts [[Leipcigas kauja]]i 1813. gada oktobrī * ''[[Gewandhaus]]'' koncertzāle * [[Leipcigas gadatirgus]] komplekss * [[Auerbaha pagrabs]] (''Auerbachs Keller''), kurā risinājušies [[Gēte]]s "[[Fausts|Fausta]]" notikumi. * [[Leipcigas botāniskais dārzs]] ir vecākais Vācijā. == Ekonomika == Pie Leipcigas atrodas kompāniju ''[[BMW]]'' un ''[[Porsche]]'' ražotnes, kā arī ''[[DHL Express]]'' un ''[[Amazon|Amazon.com]]'' loģistikas centrs. Leipcigas pievārtē atrodas klavieru ražošanas kompānija ''[[Blüthner]]''. == Izglītība, kultūra, tūrisms un sports == Pilsētā atrodas 1409. gadā dibinātā [[Leipcigas Universitāte]] (''Universität Leipzig'') un [[Leipcigas Mūzikas un teātra universitāte]] (''Hochschule für Musik und Theater "Felix Mendelssohn Bartholdy" Leipzig''). Šeit etrodas trīs [[Makša Planka biedrības]] institūti un divi [[Fraunhofera biedrība]]s institūti. Pie Sv. Toma baznīcas darbojas 1212. gadā dibinātais zēnu koris ''Thomanerchor''. ''[[Gewandhaus]]'' koncertzāle ir [[Gewandhaus orķestris]] (''Gewandhausorchester Leipzig'') mājvieta. Notiek viens no lielākajiem [[Gotiskā subkultūra|gotiskās mūzikas]] festivāliem ''Wave-Gotik-Treffen''. == Cilvēki == Leipciga ir komponista [[Johans Kristofs Frīdrihs Bahs|Johana Kristofa Frīdriha Baha]] (''Johann Christoph Friedrich Bach'', 1732-1795), komponista [[Johans Kristiāns Bahs|Johans Kristiāna Baha]] (''Johann Christian Bach'', 1735-1782), mākslinieka [[Maksis Bekmanis|Makša Bekmaņa]] (''Max Beckmann'', 1884-1950), komponista [[Hanss Eislers|Hansa Eislera]] (''Hanns Eisler'', 1898-1962), politiķa [[Manfrēds Gerlahs|Manfrēda Gerlaha]] (''Manfred Gerlach'', 1928-2011), zinātnieka [[Teodors Grothuss|Teodora Grothusa]] (''Theodor Grotthuß'', 1785-1822), biofiziķa [[Bernards Kacs|Bernarda Kaca]] (''Bernard Katz'', 1911-2003), mūziķa [[Bills Kaulics|Billa Kaulica]] (''Bill Kaulitz'', 1989), filozofa [[Gotfrīds Leibnics|Gotfrīda Leibnica]] (''Gottfried Wilhelm Leibniz'', 1646-1716), politiķa [[Kārlis Lībknehts|Kārļa Lībknehta]] (''Karl Liebknecht'', 1871-1919), mūziķa [[Tils Lindemans|Tila Lindemana]] (''Till Lindemann'', 1963), mūziķes [[Klāra Šūmane|Klāras Šūmanes]] (''Clara Schumann'', 1819-1896), politiķa [[Valters Ulbrihts|Valtera Ulbrihta]] (''Walter Ulbricht'', 1893-1973) un komponista [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] (''Richard Wagner'', 1813-1883) dzimtā pilsēta. Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: [[Johans Sebastiāns Bahs]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Verners Heizenbergs]], [[Fēlikss Mendelszons]], [[Augusts Mēbiuss]], [[Frīdrihs Nīče]], [[Vilhelms Ostvalds]], [[Roberts Šūmanis]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Vācijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saksijas pilsētas]] [[Kategorija:Saksijas administratīvais iedalījums]] rj4psl8776yk645p2bqms62kapkfzyv 0 9604 4459162 4380660 2026-04-25T19:44:19Z ~2026-25331-83 144566 ta vajag 4459162 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|Latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = Latīņu rakstība |fam1 = [[Ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[Protosīnājas raksts]] |fam3 = [[Feniķiešu alfabēts]] |fam4 = [[Grieķu alfabēts]] |fam5 = [[Vecitāļu rakstība]] |fam6 = [[Latīņu alfabēts]] |fam7 = [[Čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[Latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = Latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]]. == Mūsdienu alfabēts == Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.fXx {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[A]], a | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[H]], h | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[O]], o | o | {{IPA|/ua̯/,/o/,/oː/}} |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[I]], i | i | {{IPA|/i/}} | [[P]], p | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[B]], b | bē | {{IPA|/b/}} | [[Ī]], ī | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[R]], r | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[C]], c | cē | {{IPA|/ts/}} | [[J]], j | jē | {{IPA|/j/}} | [[S]], s | es | {{IPA|/s/}} |- | [[Č]], č | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[K]], k | kā | {{IPA|/k/}} | [[Š]], š | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[D]], d | dē | {{IPA|/d/}} | [[Ķ]], ķ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[T]], t | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[E]], e | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[L]], l | el | {{IPA|/l/}} | [[U]], u | u | {{IPA|/u/}} |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[Ļ]], ļ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[Ū]], ū | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[F]], f | ef | {{IPA|/f/}} | [[M]], m | em | {{IPA|/m/}} | [[V]], v | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[G]], g | gā | {{IPA|/g/}} | [[N]], n | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[Z]], z | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[Ņ]], ņ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[Ž]], ž | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{IPA|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{IPA|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. {{papildu atsauces+}}<!-- Derētu atsauce šeit dotajām IPA vērtībām. Nicole Nau dotās vērtības latviešu burtiem ⟨a⟩ un ⟨o⟩ ir /a/ un /uɔ, ɔ, ɔː/, bet ja šim ir atsauces, tad varētu palikt šīs vērtības, jo ir arī argumenti par labu šādam pierakstam. --> == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos tika izmantots modificētais [[gotiskais alfabēts]] (fraktūra). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] ( 𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai tika izmantota burtkopa 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burti") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. [[Fraktūra]] divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski tika pilnībā nomainīta uz [[antīkvu]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, ir izmantoti burti un [[digrafs|digrafi]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošana tika pārtraukta 1938. gadā.<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> Tad atjaunota 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcelta 1946. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{commonscat|Latvian alphabet|Latviešu alfabēts}} {{atsauces}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] q11td2e51vbhlc7hyak8k3ts2q81oge 4459171 4459162 2026-04-25T19:53:51Z Papuass 88 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-25331-83|~2026-25331-83]], atjaunoju versiju, ko saglabāja YeraC 4380660 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|Latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = Latīņu rakstība |fam1 = [[Ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[Protosīnājas raksts]] |fam3 = [[Feniķiešu alfabēts]] |fam4 = [[Grieķu alfabēts]] |fam5 = [[Vecitāļu rakstība]] |fam6 = [[Latīņu alfabēts]] |fam7 = [[Čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[Latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = Latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]]. == Mūsdienu alfabēts == Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[A]], a | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[H]], h | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[O]], o | o | {{IPA|/ua̯/,/o/,/oː/}} |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[I]], i | i | {{IPA|/i/}} | [[P]], p | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[B]], b | bē | {{IPA|/b/}} | [[Ī]], ī | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[R]], r | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[C]], c | cē | {{IPA|/ts/}} | [[J]], j | jē | {{IPA|/j/}} | [[S]], s | es | {{IPA|/s/}} |- | [[Č]], č | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[K]], k | kā | {{IPA|/k/}} | [[Š]], š | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[D]], d | dē | {{IPA|/d/}} | [[Ķ]], ķ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[T]], t | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[E]], e | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[L]], l | el | {{IPA|/l/}} | [[U]], u | u | {{IPA|/u/}} |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[Ļ]], ļ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[Ū]], ū | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[F]], f | ef | {{IPA|/f/}} | [[M]], m | em | {{IPA|/m/}} | [[V]], v | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[G]], g | gā | {{IPA|/g/}} | [[N]], n | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[Z]], z | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[Ņ]], ņ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[Ž]], ž | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{IPA|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{IPA|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. {{papildu atsauces+}}<!-- Derētu atsauce šeit dotajām IPA vērtībām. Nicole Nau dotās vērtības latviešu burtiem ⟨a⟩ un ⟨o⟩ ir /a/ un /uɔ, ɔ, ɔː/, bet ja šim ir atsauces, tad varētu palikt šīs vērtības, jo ir arī argumenti par labu šādam pierakstam. --> == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos tika izmantots modificētais [[gotiskais alfabēts]] (fraktūra). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] ( 𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai tika izmantota burtkopa 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burti") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. [[Fraktūra]] divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski tika pilnībā nomainīta uz [[antīkvu]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, ir izmantoti burti un [[digrafs|digrafi]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošana tika pārtraukta 1938. gadā.<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> Tad atjaunota 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcelta 1946. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{commonscat|Latvian alphabet|Latviešu alfabēts}} {{atsauces}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] 6en4t30635z85q5h4678lqppodv7o8o 0 10773 4459189 4330049 2026-04-25T21:12:44Z Teatrālis 82063 4459189 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Johans Volfgangs fon Gēte | vārds_orig = ''Johann Wolfgang von Goethe'' | attēls = Goethe (Stieler 1828).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Frankfurte pie Mainas]], [[Svētā Romas impērija]]<br />(tagad {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1832 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Veimāra]], [[Saksijas-Veimāras lielhercogiste]]<br />(tagad {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Goethe Signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, mākslas teorētiķis. | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = ''[[Sturm und Drang]]'', [[Veimāras klasicisms]] | slavenākie darbi = ''Fausts'' (''Faust. Eine Tragödie.'', 1808; ''Faust. Der Tragödie zweiter Teil'', 1832) | ietekmējies = [[Homērs]], [[Frīdrihs Šillers|Šillers]], [[Viljams Šekspīrs|Šekspīrs]], [[Žans Žaks Ruso|Ruso]], [[Johans Gotfrīds Herders|Herders]] u.c. | ietekmējis = [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]], [[Artūrs Šopenhauers|Šopenhauers]], [[Frīdrihs Nīče|Nīče]], [[Zigmunds Freids|Freids]], [[Ivans Turgeņevs|Turgeņevs]] u.c. | alma_mater = [[Leipcigas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Johans Volfgangs fon Gēte''' ({{val|de|Johann Wolfgang von Goethe}}, arī ''Göthe'', dzimis {{dat|1749|08|28}}, miris {{dat|1832|3|22}}) bija [[Vācieši|vācu]] [[dzeja|dzejnieks]], [[rakstnieks]], dabaszinātnieks, [[māksla]]s teorētiķis un valstsvīrs. Viens no izcilākajiem vācu dzejniekiem un dramaturgiem, sākotnēji ''[[Sturm und Drang]]'' ("Vētras un dziņu"), bet vēlāk — [[Veimāras klasicisms|Veimāras klasicisma]] pārstāvis. Gētes pazīstamākie darbi ir [[romāns|romāni]] "[[Jaunā Vertera ciešanas]]", "[[Vilhelma Meistera mācību gadi]]", "Vilhelma Meistera klejojumu gadi" un [[traģēdija]] "[[Fausts (traģēdija)|Fausts]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]] brīvpilsētas ierēdņa Johana Kaspara Gētes un viņa sievas Katarīnas Elizabetes, dzimušas Tekstores, sešu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Kā turīgu vecāku bērns, viņš pamatizglītību ieguva mājās no mājskolotājiem, apgūstot [[latīņu valoda|latīņu]], [[grieķu valoda|grieķu]], [[franču valoda|franču]], [[angļu valoda|angļu]], [[ivrits|ivrita]] valodas. Viņš jau visai agri sāka interesēties par [[literatūra|literatūru]], un vispirms uzmanību pievēršot [[Homērs|Homēram]] un [[Frīdrihs Gotlībs Klopštoks|Klopštokam]]. Pieredzēja Frankfurtes franču okupāciju [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1759—1761) laikā. Pēc kara beigām no 1765. līdz 1768. gadam Gēte studēja [[tiesību zinātne|jurisprudenci]] [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]]. Sauso un garlaicīgo tiesību zinātņu studiju vietā viņš gan priekšroku deva [[poētika]]s lekcijām, kuras Leipcigas Universitātē lasīja dzejnieks [[Kristians Firhtegots Gellerts]]. Tāpat Gēte mācījās zīmēšanu pie Leipcigas akadēmijas direktora Ādama Frīdriha Ēzera. Šajā laikā Gēte daudz rakstīja, taču gandrīz visus šī laika darbus vēlāk iznīcināja; saglabājusies tikai komēdija "Līdzvainīgie" (''Die Mitschuldigen''). Nepmierināts pats ar sevi, viņš pameta studijas un atgriezās mājās. 1770. gadā viņš turpināja tieslietu studijas [[Strasbūra]]s Universitātē. Tur viņš iepazinās ar no [[Rīga]]s atbraukušo [[Johans Gotfrīds Herders|Herderu]], kas viņā modināja interesi par tautas dzeju. Viens no viņa tuvākajiem draugiem Stasburgas studiju laikā bija vidzemnieks [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs|Jākobs Lencs]]. Pēc studiju beigšanas 1771. gadā Gēte pilnīgi nodevās rakstniecībai un kļuva plaši pazīstams ar 1774. gadā iznākušo noveli "Jaunā Vertera ciešanas". [[Attēls:Goethe, Georg Oswald May,1779.jpg|thumb|left|150px|V. Gēte Veimārā 1779. gadā]] 1775. gadā viņš saņēma uzaicinājumu iestāties [[Veimāra]]s hercoga Karla Augusta dienestā. 1776. gadā viņu iecēla par Veimāras galma teātra vadītāju, 1779. gadā viņš savā teātrī iestudēja sava prozas darba lasījumu pēc [[Eiripīds|Eiripīda]] "Ifigēnija Tauridā" motīviem, kurā viņš pats spēlēja Oresta lomu, bet hercogs bija viņa drauga Pilāda lomā. Lai gan Gētem vēlāk bija jāieņem augsti valsts amati, tomēr viņam tika dota gandrīz neierobežota brīvība. 1780. gadā viņu uzņēma Veimāras [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložā ''"Anna Amalia zu den drei Rosen"'', kurā darbojās arī hercogs Karls Augusts.<ref>[http://kunstmuseum-hamburg.de/tag/goethe-freimaurer/ GOETHE UND DIE KÖNIGLICHE KUNST] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601080935/http://kunstmuseum-hamburg.de/tag/goethe-freimaurer/ |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} Kunstmuseum Hamburg (2015), vāciski</ref> 1782. gadā Gēte kļuva par hercogistes finanšu ministru un tika iecelts dižciltīgo kārtā. Pilnīgu dvēseles līdzsvaru un skaidrību Gēte ieguva sava Itālijas ceļojuma laikā (1786—1788), kad pabeidza rakstīt vēsturisku drāmu "Egmonts".<ref name=LKV>{{LKV|V.|9984}}</ref> [[Attēls:Oer-Weimarer Musenhof.jpg|thumb|270px|[[Johans Gotfrīds Herders|Herders]] (sēž kreisajā pusē), [[Frīdrihs Šillers|Šillers]] un Gēte kopā ar hercogu Kārli Augustu (T. fon Ēra glezna "Veimāras mūzu galms", 1860)]] Pēc atgriešanās Veimārā Gēte 1788. gadā sāka dzīvot civillaulībā ar 23 gadus veco Kristiānu Vulpiju (''Vulpius'') un viņiem piedzima vairāki bērni. 1790. gadā viņš publicēja zinātnisku traktātu ''Versuch die Metamorphose der Pflanzen zu erklären'' par augu salīdzinošo [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiju]]. No 1794. gada viņu vienoja cieša draudzība ar dzejnieku [[Šillers|Šilleru]], kas ar savu dzidro ētosu, varonīgo dzīves uztveri, neizsīkstošo enerģiju īsta drauga siltas sirds līdzjūtību dod Gētem tik daudz, ka viņš gandrīz nekā nedara bez viņa padoma un daudz kā nemaz nebūtu radījis vai nebūtu pabeidzis, ja trūktu Šillera mudinājuma un drauga padoma.<ref name=LKV/> Pēc Šillera nāves 1805. gadā viņš iegrima dziļā depresijā un cieta no [[podagra]]s, nierakmeņu kolikām un sirdslēkmēm. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Veimāru 1806. gada oktobrī ieņēma Francijas karavīri, kas ielauzās viņa mājā un vienīgi Kristiānas Vulpijas enerģiskā rīcība viņu izglābusi no nāves. Neilgi pēc tam viņi beidzot oficiāli apprecējās. 1808. gadā viņu [[Erfurte]]s firstu kongresa laikā pieņēma [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] un piešķīra [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]]. Viņa tābrīža noskaņas atpoguļojās traģēdijā "Fausts", kuras pirmā daļa iznāca 1808. gadā. 1810. gadā viņš publicēja zinātnisku apcerējumu krāsu teorijā (''Zur Farbenlehre''). Pēckara periodā Gēte attālinājās no politikas un nodevās Austrumu studijām, 1819. gadā tika izdotas viņa [[sūfisms|sūfisma]] ietekmē tapušās dzejas apkopojums "Rietumu-Austrumu dīvāns" (''Westöstlicher Diwan''), 1821. gadā autobiogrāfiskā novele "Vilhelma Meistara klejojumu gadi", 1832. gadā "Fausta" otrā daļa. Miris 1832. gada 22. martā Veimārā no [[sirdstrieka]]s. == Darbi == [[Attēls:Goethe Schiller Wieland Klopstock Lessing Herder.jpg|thumb|270px|Gēte (vidū) slavenāko 18. gadsimta vācu dzejnieku lokā ([[Frīdrihs Šillers|Šillers]], [[Vīlands]], [[Klopštoks]], [[Gotholds Efraims Lesings|Lesings]], [[Johans Gotfrīds Herders|Herders]])]] *1771: ''Heidenröslein'', poēma *1773: ''Prometheus'', poēma *1773: ''Götz von Berlichingen'', drāma *1774: ''Die Leiden des jungen Werthers'' (Jaunā Vertera ciešanas), novele *1774: ''Der König in Thule'', poēma *1775: ''Stella'', traģēdija *1782: ''Der Erlkönig'', poēma *1787: ''Iphigenie auf Tauris'' (Ifigēnija Taurīdā), drāma *1788: ''Egmont'', drāma *1790: ''Versuch die Metamorphose der Pflanzen zu erklären'', zinātnisks pētījums *1790: ''Torquato Tasso'', drāma *1790: ''Römische Elegien'' (Romiešu elēģijas), dzejas krājums *1793: ''Die Belagerung von Mainz'', apraksts *1794: ''Reineke Fuchs'', fabula *1795: ''Das Märchen'', pasaka *1794–1795: ''Unterhaltungen deutscher Ausgewanderten'', novella *1795–1796: ''Die Xenien'' (kopā ar Frīdrihu Šilleru), epigrammmas *1796: ''Wilhelm Meisters Lehrjahre'' (''Vilhelma Meistera mācekļa gadi), novele *1797: ''Der Zauberlehrling'', pasaka *1797: ''Die Braut von Korinth'', poēma *1798: ''Hermann und Dorothea'', episka poēma *1798: ''Die Weissagungen des Bakis'' *1798/1801: ''Propyläen'', raksts *1799: ''Die erste Walpurgisnacht'', poēma *1803: ''Die Natürliche Tochter'', luga *1805: ''Winckelmann und sein Jahrhundert'' *1808: ''Faust'', traģēdijas pirmā daļa *1809: ''Die Wahlverwandtschaften'', novele *1810: ''Zur Farbenlehre'' (krāsu teorija), zinātnisks pētījums *1811–1830: ''Aus Meinem Leben: Dichtung und Wahrheit'', autobiogrāfija *1813: ''Gefunden'', poēma *1817: ''Italienische Reise'' *1819: ''Westöstlicher Diwan'', poēmas *1821: ''Wilhelm Meisters Wanderjahre, oder Die Entsagenden'' (Vilhelma Meistera klejojumu gadi), novele *1823: ''Marienbad Elegy'', poēma *1828: ''Novella'', novella *1832: ''Faust'', traģēdijas otrā daļa *1836: ''Gespräche mit Goethe'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gete, Johans Volfgangs fon}} [[Kategorija:1749. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas dzejnieki]] [[Kategorija:Vācijas dramaturgi]] [[Kategorija:Vācijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Hesenē dzimušie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 83zohix89fvd3ljbg1dmdt2l9i9ba3z 0 11806 4459038 4018943 2026-04-25T16:46:23Z Teatrālis 82063 /* Lugas */ 4459038 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = Christopher Marlowe | attēls = Christopher Marlowe.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Iespējamais Mārlova portrets Kembridžā | dz_dat_alt = kristīts {{dat|1564|2|26}} | dz_gads = 1564 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Kenterberija]], [[Kenta]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | m_dat_alt = | m_gads = 1593 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Debtforda]], [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[renesanses laika angļu teātris]] |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = [[Viljams Šekspīrs]] | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Kristofers Mārlovs''' ({{val|en|Christopher Marlowe}}, kristīts {{dat|1564|02|26}}, miris {{dat|1593|05|30}}) bija [[angļi|angļu]] [[Elizabetes laikmets|Elizabetes laikmeta]] dramaturgs, bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko tā laika dramaturgu aiz [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]]. Mārlovs rakstījis arī [[dzeja|dzeju]]. Par Mārlova dzīvi zināms visai nedaudz. Viņš studējis [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]]. Mārlovs strādājis par valdības inteliģences aģentu. Mārlovs bijis [[Ateisms|ateists]] un [[Homoseksualitāte|homoseksuāls]]. 1593. gadā neskaidros apstākļos Mārlovs tika nogalināts (nodurts) kādā krogā. Pastāv teorija, ka Mārlovs pats inscenējis savu slepkavību, bet vēlāk sācis rakstīt lugas ar pseidonīmu [[Viljams Šekspīrs]]; t.i. viņš ir Šekspīra lugu patiesais autors. == Lugas == * "Dido, Kartāgas karaliene" (''Dido, Queen of Carthage'', ap 1583.) * "Tamerlans" (''Tamburlaine'' ap 1587.) * "Traģiskais stāsts par doktoru Faustu" (''The Tragicall History of Doctor Faustus'', ap 1592.) * "Maltas ebrejs" (''The Jew of Malta'', ap 1589.) * "Edvards II" (''Edward II'', ap 1592.) * "Slaktiņš Parīzē" (''The Massacre at Paris'', ap 1593.) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.marlowe-society.org/ Mārlova biedrība] {{en}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārlovs, Kristofers}} [[Kategorija:Kentā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Nogalinātie rakstnieki]] ssgjn26b60ulkj499rxomfe8jkzp9vb 0 14688 4459246 3432276 2026-04-26T02:19:10Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Arhitekti]]; pievienoju [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459246 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jože Plečniks''' (''Jože Plečnik'', dzimis 1872. gada 23. janvārī [[Ļubļana|Ļubļanā]], miris 1957. gada 7. janvārī [[Ļubļana|Ļubļanā]]) bija [[Slovēnija|slovēņu]] arhitekts. No 1894. līdz 1897. gadam studēja [[Vīne|Vīnē]] pie arhitekta [[Oto Vāgners|Oto Vāgnera]]. Kopš 1911. gada darbojās [[Prāga|Prāgā]], bet kopš 1921. gada — dzimtajā Ļubļanā. Plečnika projektētās celtnes uzceltas Vīnē, Prāgā, [[Belgrada|Belgradā]], bet īpaši daudz — Ļubļanā. Darbos negaidītā lietojumā un proporcijās izmantoti klasiskās arhitektūras elementi. XX gadsimta 70. un 80. gados Plečniks gandrīz tika aizmirsts, tomēr gadsimta beigās, saistībā ar [[postmodernisms|postmodernisma]] attīstību, viņa darbi kļuva slaveni. Ir uzskats, ka Plečniks bijis viens no pirmajiem postmodernistiem arhitektūrā. Jože Plečniks attēlots uz Slovēnijas 500 [[tolārs|tolāru]] naudaszīmes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ijs.si/slo/ljubljana/plecnik.html Par Plečniku] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Plečniks, Jože}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Slovēņu arhitekti]] [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] 6bdn3gysk71w5bv2mf33pbcr1qi3a8h 0 14703 4459247 4242538 2026-04-26T02:19:38Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459247 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Frics Pregls | vārds_orig = ''Fritz Pregl'' | attēls = Fritz Pregl.jpg|thumb | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Ļubļana]], [[Austroungārija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1930 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Grāca]], [[Austrijas Pirmā republika|Austrija]] | dzīves_vieta = [[Grāca]] | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[ķīmija]]<br />[[medicīna]] | grāds = | darba_vietas = [[Grācas universitāte]]<br />[[Insbrukas universitāte]] | akad_amats = | alma_mater = [[Grācas universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = organisko vielu [[mikroanalīze]]s atklāšana | apbalvojumi = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Frics Pregls''', arī '''Frideriks Pregls''' (''Fritz Pregl, Friderik Pregl'') (dzimis 1869. gada 3. septembrī [[Ļubļana|Ļubļanā]], miris 1930. gada 13. decembrī [[Grāca|Grācā]]) bija [[slovēņi|slovēņu]] izcelsmes [[Austrija|austriešu]] [[ķīmija|ķīmiķis]]. Studējis [[Grāca|Grācā]], kur pavadījis lielāko daļu no mūža, mācījies arī [[Vācija|Vācijā]] pie [[Vilhelms Ostvalds|Ostvalda]] un [[Hermanis Fišers|Fišera]], strādājis arī [[Insbruka|Insbrukā]]. 1905. gadā atgriezās Grācā. 1923. gadā saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par [[organiskā viela|organisko vielu]] [[mikroanalīze]]s metodes atklāšanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1923/pregl-bio.html Frica Pregla lapa Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Frānsiss Astons]]| virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1923. gads|1923]] | pēc = 1924. gadā netika piešķirta}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pregls, Frics}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1930. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austriešu ķīmiķi]] [[Kategorija:Austriešu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]] lj5gj0x1qlll4rgbz0w992bk7pts1yg 0 14797 4459051 4446284 2026-04-25T17:23:22Z Vylks 50297 4459051 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Albānija | Badge = Stema e Fanellës së Kombëtares.svg | Nickname = ''Kuq e Zinjtë''<br />(Sarkanie un Melnie) | Association = [[Albānijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|BRA}} [[Silviņu]] | Captain = [[Berats Džimsiti]] | Most caps = [[Elseids Hisajs]] (98) | Top scorer = [[Erjons Bogdani]] (18) | FIFA Rank = {{Nft rank|64.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | 1st ranking date = | FIFA max = 22. | FIFA max date = 2015. gada augusts | FIFA min = 124. | FIFA min date = 1997. gada augusts | Home Stadium = ''[[Arena Kombëtare]]'' | pattern_la1 = _alb26h | pattern_b1 = _alb26h | pattern_ra1 = _alb26h | pattern_sh1 = _alb26h | pattern_so1 = _alb24hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _alb26a | pattern_b2 = _alb26a | pattern_ra2 = _alb26a | pattern_sh2 = _alb26a | pattern_so2 = _redtop | leftarm2 = fffdf5 | body2 = fffdf5 | rightarm2 = fffdf5 | shorts2 = fffdf5 | socks2 = fffdf5 | pattern_la3 = _alb26t | pattern_b3 = _alb26t | pattern_ra3 = _alb26t | pattern_sh3 = _macronred | pattern_so3 = _alb24hl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | First game = {{fb|ALB}} 2:3 {{fb-rt|YUG}} <br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1946|10|7|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ALB}} 5:0 {{fb-rt|VIE}} <br />([[Bastija Umbra]], [[Itālija]]; {{dat|2003|2|12|N|bez}})<br />{{fb|ALB}} 6:1 {{fb-rt|CYP}} <br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|2009|8|12|N|bez}})<br />{{fb|ALB}} 5:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Eļbasani]], [[Albānija]]; {{dat|2021|9|8|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 12:0 {{fb-rt|ALB}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1950|9|24|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | medaltemplates = }} '''Albānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Albānija|Albāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Albānijas futbola izlasi pārvalda [[Albānijas Futbola asociācija]]. Izlase nekad nav piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīros. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā pirmoreiz piedalījās [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gadā]], uzvarot vienā spēlē (pret [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]]), bet neizkļūstot no grupas. Lai arī Albānijas izlase ilgi tika uzskatīta par vienu no [[Eiropa]]s vājākajām izlasēm, tomēr tai ir izdevies atsevišķās spēlēs sīvi cīnīties ar spēcīgākajām izlasēm. [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā tieši dēļ neizšķirta 0:0 ar Albānijas izlasi, [[Vācijas futbola izlase|VFR izlase]] nekvalificējās finālturnīram. Kopš astoņdesmitajiem gadiem Albānijas izlasi uzskata par pietiekami konkurētspējīgu. [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā Albānija spēja nospēlēt neizšķirti ar spēcīgo [[Polijas futbola izlase|Polijas izlasi]], kā arī uzvarēja nākamos šā čempionāta pusfinālistus [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas izlasi]] ar 3:1. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā albāņi ar 2:1 pieveica Eiropas čempionus [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nepiedalījās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/25062024-albanija_rada_zobus_tacu_atri_torresa_var</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Albānija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] (02.09.2021), [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (05.09.2021) un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] (08.09.2021).{{nat fs g start|background=red|color=black}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Etrits Beriša]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|1989|3|10|df=y}}|caps=66|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomass Strakoša]]|age={{Birth date and age|1995|3|19|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gentians Selmani]]|age={{Birth date and age|1998|3|9|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Boluspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Elseids Hisajs]]|age={{Birth date and age|1994|2|2|df=y}}|caps=59|goals=1|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Berats Džimsiti]]|age={{Birth date and age|1993|2|19|df=y}}|caps=40|goals=1|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adrians Ismajli]]|age={{Birth date and age|1996|9|30|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[Empoli F.C.|Empoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lorencs Traši]]|age={{Birth date and age|1992|5|19|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[Qadsia SC|Qadsia]]|clubnat=KUW}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marašs Kambulla]]|age={{Birth date and age|2000|2|8|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma]]|clubnat=ITA}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Albi Doka]]|other=|age={{Birth date and age|1997|6|26|df=y}}|caps=5|goals=0|clubnat=CRO|club=[[HNK Gorica|Gorica]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Enea Mihajs]]|age={{Birth date and age|1998|7|5|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Erions Hochallari]]|age={{Birth date and age|1995|10|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[KF Tirana|Tirana]]|clubnat=ALB}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ramens Čepele]]|other=|age={{Birth date and age|2003|3|21|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Hannover 96]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mario Mitajs]]|other=|age={{Birth date and age|2003|8|6|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=GRE|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Odise Roši]]|age={{Birth date and age|1991|5|21|df=y}}|caps=61|goals=5|club=[[Boluspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Abraši]]|age={{Birth date and age|1990|3|27|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keidi Bare]]|age={{Birth date and age|1997|8|28|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jilbers Ramadani]]|age={{Birth date and age|1996|4|12|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[MTK Budapest FC|MTK Budapest]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Klauss Gjasula]]|age={{Birth date and age|1989|12|14|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Darmstadt 98]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazims Lači]]|age={{Birth date and age|1996|1|19|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[AC Ajaccio|Ajaccio]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Endri Čekiči]]|age={{Birth date and age|1996|11|23|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nedīms Bajrami]]|age={{Birth date and age|1999|2|28|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Empoli F.C.|Empoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eniss Čokajs]]|age={{Birth date and age|1999|2|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bekims Balajs]]|age={{Birth date and age|1991|1|11|df=y}}|caps=43|goals=8|club=[[FC Nizhny Novgorod|Nizhny Novgorod]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sokols Cikalleši]]|age={{Birth date and age|1990|7|27|df=y}}|caps=42|goals=11|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rejs Manajs]]|age={{Birth date and age|1997|2|24|df=y}}|caps=25|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mirto Uzuni]]|age={{Birth date and age|1995|5|31|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Armando Borja]]|age={{Birth date and age|2001|9|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Ernests Muci]]|pos=FW|age={{Birth date and age|2001|3|19|df=y}}|caps=0|goals=0|clubnat=POL|club=[[Legia Warsaw]]}} {{nat fs end|background=red}}--> [[File:AUT vs. ALB 2016-03-26 (004).jpg|thumb|upright=1.5|Albānijas futbola izlase (2016)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sq ikona}} * [https://www.uefa.com/nationalassociations/alb/ Albania] [[UEFA|UEFA profils]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/ALB Albania] [[FIFA|FIFA profils]] * [http://www.tifozatkuqezi.com/ Tifozat Kuq e Zi / Red and Black Fan Club] * [https://www.rsssf.org/tablesa/alba-intres.html RSSSF – Albania national football team international matches] {{UEFA izlases}} {{Albānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Albānijas futbola izlase| ]] jiz28s01hs6ukekllf7ysuhg3kg1lnb 0 14801 4459060 4446279 2026-04-25T17:28:54Z Vylks 50297 4459060 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Andoras futbola izlase | Badge = Andoras Futbola federacija logo.svg | FIFA Trigramme = AND | Nickname = Tricolors(Trīskrāsainie) | Association = [[Andoras Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flagicon|Andora}} [[Koldo Alvaress]] | Captain = [[Marks Pužols]] | Most caps = [[Ildefonss Lima]] (137) | Top scorer = [[Ildefonss Lima]] (11) | FIFA Rank = {{Nft rank|173.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | 1st ranking date = | FIFA max = 125. | FIFA max date = 2005. gada septembris | FIFA min = 206. | FIFA min date = 2011. gada decembris | Home Stadium = ''[[Estadi Nacional]]'' | pattern_la1 = _and24h | pattern_b1 = _and24h | pattern_ra1 = _and24h | pattern_sh1 = _and24h | pattern_so1 = _and24hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _and24a | pattern_b2 = _and24a | pattern_ra2 = _and24a | pattern_sh2 = _and24a | pattern_so2 = _and24al | leftarm2 = fff200 | body2 = fff200 | rightarm2 = fff200 | shorts2 = fff200 | socks2 = fff200 | pattern_la3= |pattern_b3= |pattern_ra3= |pattern_sh3= |pattern_so3= | leftarm3= |body3= |rightarm3= |shorts3= |socks3= | First game = {{fb|AND}} 1:6 {{fb-rt|EST}} <br />([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|1996|11|13|N|bez}}) | Largest win = {{fb|SMR}} 0:3 {{fb-rt|AND}} <br />([[Serravalle]], [[Sanmarīno]]; {{dat|2021|10|12|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|CZE}} 8:1 {{fb-rt|AND}} <br />([[Libereca]], [[Čehija]]; {{dat|2005|6|4|N|bez}}) <br /> {{fb|CRO}} 7:0 {{fb-rt|AND}} <br /> ([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|2006|10|7|N|bez}}) <br /> {{fb|POR}} 7:0 {{fb-rt|AND}} <br /> ([[Lisabona]], [[Portugāle]]; {{dat|2020|11|11|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = }} '''Andoras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Andora|Andoras valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. To pārvalda [[Andoras Futbola federācija]]. Starptautiskajā futbolā [[Andora]] ir ļoti jauna valsts, nacionālā izlase pastāv tikai nedaudz vairāk kā 10 gadus. Andoras izlase savā pastāvēšanas vēsturē līdz šim ir izcīnījusi tikai 4 uzvaras: pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]], [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Maķedonijas futbola izlase|Maķedoniju]], Ungārijas izlasi. Andoras izlase ir pazīstama kā viena no visrupjāk spēlējošajām izlasēm [[Eiropa|Eiropā]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā nopelnot visvairāk dzelteno un sarkano kartīti. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Nepiedalījās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]-[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija - B grupa|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fedandfut.com/ Andoras Futbola federācijas] {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Andorā|Izlase]] [[Kategorija:Andoras futbola izlase]] 7ehp670kqt5l9ves7fdf6hwc8wotxvf 0 14805 4459061 4453845 2026-04-25T17:30:08Z Vylks 50297 4459061 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Anglija | Badge = Arms of The Football Association (include star).svg | FIFA Trigramme = ENG | Nickname = Trīs lauvas<br /> (''Three Lions'') | Association = [[Anglijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]] | Asst Manager = | Captain = [[Harijs Keins]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Pīters Šiltons]] (125) | Top scorer = [[Harijs Keins]] (78) | Home Stadium = [[Vemblija stadions]] ([[Londona]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris | FIFA min = 27. | FIFA min date = 1996. gada februāris | pattern_la1 = _eng26H | pattern_b1 = _eng26H | pattern_ra1 = _eng26H | pattern_sh1 = _eng26H | pattern_so1 = _eng26Hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _eng26A | pattern_b2 = _eng26A | pattern_ra2 = _eng26A | pattern_sh2 = _eng26A | pattern_so2 = _eng26Al | leftarm2 = fe080a | body2 = fe080a | rightarm2 = fe080a | shorts2 = 000040 | socks2 = fe080a | First game = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}}) | World cup apps = 16 | World cup first = 1950 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]]. Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni''' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles (Vārti) |- |[[Pīters Šiltons]] |1970—1990 |125 (0) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |120 (53) |- |[[Deivids Bekhems]] |1996—2009 |115 (17) |- |[[Stīvens Džerards]] |2000—2014 |114 (21) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015— |112 (78) |- |[[Bobijs Mūrs]] |1962—1973 |108 (2) |- |[[Ešlijs Kols]] |2001—2014 |107 (0) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |106 (49) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |106 (29) |- |[[Billijs Raits]] |1946—1959 |105 (3) |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015— |78 (112) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |53 (120) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |49 (106) |- |[[Gērijs Linekers]] |1984—1992 |48 (80) |- |[[Džimijs Grīvss]] |1959—1967 |44 (57) |- |[[Maikls Ouens]] |1998—2008 |40 (89) |- |[[Nets Lofthauss]] |1950—1958 |30 (33) |- |[[Alans Šīrers]] |1992—2000 |30 (63) |- |[[Toms Finijs]] |1946—1958 |30 (76) |- |[[Viviens Vudvords]] |1903—1911 |29 (23) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |29 (106) |} == Sastāvs == Komandas sastāvs pārbaudes spēlei pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlei pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] 2025. gada 9. un 14. oktobrī. {{nat fs g start|background=|color=#ffffff}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|age={{Birth date and age|1994|3|7|df=y}}|caps=78|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|age={{Birth date and age|1997|3|12|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|age={{Birth date and age|2002|10|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break|background=#0B0B3F}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|age={{Birth date and age|1994|5|28|df=y}}|caps=83|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|age={{Birth date and age|2000|7|13|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|age={{Birth date and age|1997|10|23|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]|age={{Birth date and age|2006|9|26|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|age={{Birth date and age|1992|5|9|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|age={{Birth date and age|2000|8|9|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|age={{Birth date and age|2005|3|21|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džerels Kvansa]]|age={{Birth date and age|2003|1|29|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs break|background=#0B0B3F}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|age={{Birth date and age|1990|6|17|df=y}}|caps=85|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|age={{Birth date and age|1999|1|14|df=y}}|caps=68|goals=6|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Loftuss-Čīks]]|age={{Birth date and age|1996|1|23|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|age={{Birth date and age|2002|7|26|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Gibss-Vaits]]|age={{Birth date and age|2000|1|27|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|age={{Birth date and age|2002|11|6|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break|background=#0B0B3F}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|1993|7|28|df=y}}|caps=109|goals=74|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|age={{Birth date and age|1997|10|31|df=y}}|caps=64|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|age={{Birth date and age|2001|9|5|df=y}}|caps=44|goals=12|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|age={{Birth date and age|1995|12|30|df=y}}|caps=19|goals=5|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerods Bouens]]|age={{Birth date and age|1996|12|20|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|age={{Birth date and age|2001|2|24|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|age={{Birth date and age|1998|6|29|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end|background#0B0B3F}} == Skatīt arī == * [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1966}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Anglijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#CE1124; | list = {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} }} [[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] hob0wrfwelohdj3dr2dejt83mvy5cgr 4459062 4459061 2026-04-25T17:32:02Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4459062 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Anglija | Badge = Arms of The Football Association (include star).svg | FIFA Trigramme = ENG | Nickname = Trīs lauvas<br /> (''Three Lions'') | Association = [[Anglijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]] | Asst Manager = | Captain = [[Harijs Keins]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Pīters Šiltons]] (125) | Top scorer = [[Harijs Keins]] (78) | Home Stadium = [[Vemblija stadions]] ([[Londona]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris | FIFA min = 27. | FIFA min date = 1996. gada februāris | pattern_la1 = _eng26H | pattern_b1 = _eng26H | pattern_ra1 = _eng26H | pattern_sh1 = _eng26H | pattern_so1 = _eng26Hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _eng26A | pattern_b2 = _eng26A | pattern_ra2 = _eng26A | pattern_sh2 = _eng26A | pattern_so2 = _eng26Al | leftarm2 = fe080a | body2 = fe080a | rightarm2 = fe080a | shorts2 = 000040 | socks2 = fe080a | First game = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}}) | World cup apps = 16 | World cup first = 1950 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]]. Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni''' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles (Vārti) |- |[[Pīters Šiltons]] |1970—1990 |125 (0) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |120 (53) |- |[[Deivids Bekhems]] |1996—2009 |115 (17) |- |[[Stīvens Džerards]] |2000—2014 |114 (21) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015— |112 (78) |- |[[Bobijs Mūrs]] |1962—1973 |108 (2) |- |[[Ešlijs Kols]] |2001—2014 |107 (0) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |106 (49) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |106 (29) |- |[[Billijs Raits]] |1946—1959 |105 (3) |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015— |78 (112) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |53 (120) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |49 (106) |- |[[Gērijs Linekers]] |1984—1992 |48 (80) |- |[[Džimijs Grīvss]] |1959—1967 |44 (57) |- |[[Maikls Ouens]] |1998—2008 |40 (89) |- |[[Nets Lofthauss]] |1950—1958 |30 (33) |- |[[Alans Šīrers]] |1992—2000 |30 (63) |- |[[Toms Finijs]] |1946—1958 |30 (76) |- |[[Viviens Vudvords]] |1903—1911 |29 (23) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |29 (106) |} == Sastāvs == Komandas sastāvs pārbaudes spēlei pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlei pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] 2025. gada 9. un 14. oktobrī. {{nat fs g start|background=|color=#ffffff}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|age={{Birth date and age|1994|3|7|df=y}}|caps=78|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|age={{Birth date and age|1997|3|12|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|age={{Birth date and age|2002|10|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break|background=#0B0B3F}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|age={{Birth date and age|1994|5|28|df=y}}|caps=83|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|age={{Birth date and age|2000|7|13|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|age={{Birth date and age|1997|10|23|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]|age={{Birth date and age|2006|9|26|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|age={{Birth date and age|1992|5|9|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|age={{Birth date and age|2000|8|9|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|age={{Birth date and age|2005|3|21|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džerels Kvansa]]|age={{Birth date and age|2003|1|29|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs break|background=#0B0B3F}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|age={{Birth date and age|1990|6|17|df=y}}|caps=85|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|age={{Birth date and age|1999|1|14|df=y}}|caps=68|goals=6|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Loftuss-Čīks]]|age={{Birth date and age|1996|1|23|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|age={{Birth date and age|2002|7|26|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Gibss-Vaits]]|age={{Birth date and age|2000|1|27|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|age={{Birth date and age|2002|11|6|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break|background=#0B0B3F}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|1993|7|28|df=y}}|caps=109|goals=74|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|age={{Birth date and age|1997|10|31|df=y}}|caps=64|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|age={{Birth date and age|2001|9|5|df=y}}|caps=44|goals=12|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|age={{Birth date and age|1995|12|30|df=y}}|caps=19|goals=5|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerods Bouens]]|age={{Birth date and age|1996|12|20|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|age={{Birth date and age|2001|2|24|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|age={{Birth date and age|1998|6|29|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end|background#0B0B3F}} == Skatīt arī == * [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1966}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Anglijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#CE1124; | list = {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] l95de533hr8q5gdifj07p9i3wmv5rn6 0 14808 4459063 4446270 2026-04-25T17:36:24Z Vylks 50297 4459063 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Armēnija | Badge = Coat of arms of Armenia.svg | Badge_size = 200px | FIFA Trigramme = ARM | Association = [[Armēnijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|ARM}} [[Jegiše Melikjans]] | Captain = [[Eduards Spercjans]] | Most caps = [[Sarkiss Hovsepjans]] (132) | Top scorer = [[Henriks Mhitarjans]] (32) | Home Stadium = [[Vazgena Sargsjana republikāniskais stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|106.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = | FIFA max = 30. | FIFA max date = 2014. gada februāris | FIFA min = 159. | FIFA min date = 1994. gada jūlijs | pattern_la1 = _arm24h | pattern_b1 = _arm24h | pattern_ra1 = _arm24h | pattern_sh1 = _arm24h | pattern_so1 = _arm24l | leftarm1 = B70000 | body1 = B70000 | rightarm1 = B70000 | shorts1 = 6f0000 | socks1 = B70000 | pattern_la2 = _arm24a | pattern_b2 = _arm24a | pattern_ra2 = _arm24a | pattern_sh2 = _arm24a | pattern_so2 = _arm24l | leftarm2 = Ffffff | body2 = Ffffff | rightarm2 = Ffffff | shorts2 = Ffffff | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _arm25t | pattern_b3 = _arm25t | pattern_ra3 = _arm25t | pattern_sh3 = _arm25t | pattern_so3 = | leftarm3 = 1b215f | body3 = 1b215f | rightarm3 = 1b215f | shorts3 = 1b215f | socks3 = 1b215f | First game = {{fb|ARM}} 0:0 {{fb-rt|MDA}} <br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|1992|10|14|N|bez}}) | Largest win ={{fb|ARM}} 7:1 {{fb-rt|GUA}} <br />([[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|2016|5|28|N|bez}}) |Largest loss = {{fb|NOR}} 9:0 {{fb-rt|ARM}} <br />([[Oslo]], [[Norvēģija]]; {{dat|2022|3|29|N|bez}}) }} '''Armēnijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Armēnija|Armēnijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. To pārvalda [[Armēnijas Futbola federācija]]. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukšanas, 1992. gada oktobrī aizvadīja savu pirmo spēli pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]-[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Nekvalificējās'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - ''Nekvalificējās'' * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Draudzības spēle|Draudzības spēlēm]] pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Kipras futbola izlase|Kipru]], 9 un 13 novembrī 2017.{{nat fs g start|background=#CC0000|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Arsens Beglarjans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|2|18}}|caps=13|goals=0|club=[[FC Alashkert|Alashkert]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gor Manukyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|9|27}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Pyunik|Pyunik]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Arman Meliksetyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|21}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|clubnat=ARM}} {{nat fs break|background=#CC0000}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Varazdat Haroyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|8|24}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Ural Yekaterinburg|Ural Yekaterinburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Artak Yedigaryan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|3|18}}|caps=26|goals=1|club=[[FC Alashkert|Alashkert]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hovhannes Hambardzumyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|10|4}}|caps=20|goals=2|club=[[FK Vardar|Vardar]]|clubnat=MKD}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gaël Andonian]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|2|7}}|caps=19|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gagik Daghbashyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|10|19}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Alashkert|Alashkert]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Artyom Mikaelyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|07|12}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Shirak|Shirak]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hayk Ishkhanyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|6|24}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Gandzasar Kapan|Gandzasar]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=Robert Darbinyan|age={{Birth date and age|df=yes|1995|10|4}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Shirak|Shirak]]|clubnat=ARM}} {{nat fs break|background=#CC0000}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Henriks Mhitarjans]]||other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|1|21}}|caps=69|goals=24|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marcos Pizzelli]]|age={{Birth date and age|df=yes|1984|10|3}}|caps=60|goals=9|club=[[Al-Shabab FC (Riyadh)|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kamo Hovhannisyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|10|5}}|caps=35|goals=0|club=[[FC Torpedo-BelAZ Zhodino|Torpedo-BelAZ]]|clubnat=BLR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aras Özbiliz]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|3|9}}|caps=33|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edgar Malakyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|9|22}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Stal Kamianske|Stal Kamianske]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Artak Grigoryan (Armenian footballer)|Artak Grigoryan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|10|19}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Alashkert|Alashkert]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rumyan Hovsepyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|11|13}}|caps=9|goals=2|club=[[FC Banants|Banants]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gegham Kadymyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|10|19}}|caps=7|goals=2|club=[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Artem Simonyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|2|20}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Alashkert|Alashkert]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Erik Vardanyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|7}}|caps=1|goals=1|club=[[FC Pyunik|Pyunik]]|clubnat=ARM}} {{nat fs break|background=#CC0000}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ruslan Koryan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|6|15}}|caps=13|goals=3|club=[[FC SKA-Khabarovsk|SKA-Khabarovsk]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tigran Barseghyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|9|22}}|caps=10|goals=1|club=[[FK Vardar|Vardar]]|clubnat=MKD}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sargis Adamyan]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|5|23}}|caps=6|goals=0|club=[[SSV Jahn Regensburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end|background=#CC0000}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130813072027/http://www.armenia.fifa.com/ Armēnijas Futbola federācija] {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Armēnijas futbola izlase| ]] c1swmkpn9p32gowvhkegagvxc24ek8e 0 14812 4459064 4454625 2026-04-25T17:39:04Z Vylks 50297 4459064 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Austrija | Badge = Austria national football team crest.svg | FIFA Trigramme = AUT | Nickname = ''Das Team''<br /> (Komanda) <br />''Unsere Burschen'' (Mūsu zēni) | Association = [[Austrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flagicon|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] | Captain = [[Dāvids Alaba]] | Most caps = [[Marko Arnautovičs]] (130) | Top scorer = [[Marko Arnautovičs]] (47) | Home Stadium = [[Ernsta Hapela stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|24.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 10. | FIFA max date = 2016. gada maijs — jūnijs | FIFA min = 105. | FIFA min date = 2008. gada jūlijs | pattern_la1 = _aut26h | pattern_b1 = _aut26h | pattern_ra1 = _aut26h | pattern_sh1 = _aut26h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _aut26a | pattern_b2 = _aut26a | pattern_ra2 = _aut26a | pattern_sh2 = _aut26a | pattern_so2 = _aut26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 003A41 | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _aut50ypuma_s | pattern_b3 = _aut50ypuma | pattern_ra3 = _aut50ypuma_s | pattern_sh3 = _milan2425h2 | pattern_so3 = _aut50ypumal | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 |First game = {{fb|AUT|empire}} 5:0 {{fb-rt|HUN|1867}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1902|10|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AUT}} 10:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|2025|10|09|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|AUT|empire}} 1:11 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1908|06|08|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1934 | World cup best = Trešā vieta: [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Austrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrija|Austriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Austrijas futbola izlasi pārvalda [[Austrijas Futbola asociācija]]. Austrija ir piedalījusies 7 [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, pēdējoreiz [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]]. Austrijas izlases lielākais panākums ir 3. vieta [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausā]]. Izlase [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]], kad finālturnīru rīkoja kopā ar [[Šveice|Šveici]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — 4. vieta * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Kvalificējās, bet [[Anšluss|Anšlusa]] dēļ nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — 3. vieta * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Ceturtdaļfināls * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Ceturtdaļfināls * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija - A grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == [[File:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Marko Arnautović 850 1633.jpg|thumb|[[Marko Arnautovičs]] ir Austrijas futbolists, kurš ir visvairāk spēles aizvadījis izlasē]] ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|20||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Marko Arnautovičs]]''' |2008— |130 |- |'''[[Dāvids Alaba]]''' |2009— |111 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |103 |- |[[Aleksandars Dragovičs]] |2009—2022 |100 |- |'''[[Marsels Zabicers]]''' |2012— |95 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |95 |- |[[Gerhards Hanapi]] |1948—1964 |93 |- |[[Karls Kollers]] |1952—1965 |86 |- |[[Jūliāns Baumgartlingers]] |2009—2021 |84 |- |[[Frīdrihs Koncilija]] |1970—1985 |84 |- |[[Bruno Pecejs]] |1975—1990 |84 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Marko Arnautovičs]]''' |2008— |47 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |44 |- |[[Johans Krankls]] |1973—1985 |34 |- |[[Johans Horvats]] |1924—1934 |29 |- |[[Ēriks Hofs]] |1957—1968 |28 |- |[[Marks Janko]] |2006—2019 |28 |- |[[Antons Šalls]] |1927—1934 |27 |- |[[Matiass Zindelārs]] |1926—1937 |26 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |26 |- |[[Karls Cišeks]] |1931—1945 |24 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Austrija}} <!--Uz 2023. gada septembra spēlēm — draudzības spēli pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] 7. septembrī un [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēli pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] 12. septembrī — tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|9|7|G|bez}} spēles pret Moldovu. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Niklass Hedls]]|age={{Birth date and age|2001|3|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1996|2|1|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Daniels Bahmanis]]|age={{Birth date and age|1994|7|9|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Vēbers (futbolists)|Maksimiliāns Vēbers]]|age={{Birth date and age|1998|2|4|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Menhengladbahas "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|age={{Birth date and age|1998|9|19|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|age={{Birth date and age|1997|5|14|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]||other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|sortname=Alaba, David|age={{Birth date and age|1992|6|24|df=y}}|caps=102|goals=15|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|age={{Birth date and age|1996|7|11|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|age={{Birth date and age|1994|1|29|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Leopolds Kverfelds]]|age={{Birth date and age|2003|12|20|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dāvids Šnegs]]|age={{Birth date and age|1998|9|29|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Grācas "Sturm"|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1997|9|28|df=y}}|caps=36|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|age={{Birth date and age|2001|5|4|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|age={{Birth date and age|1994|3|17|df=y}}|caps=72|goals=14|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|age={{Birth date and age|1995|8|7|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Dejans Ļubičičs]]|age={{Birth date and age|1997|10|8|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Kaincs]]|age={{Birth date and age|1992|10|24|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|age={{Birth date and age|1999|8|1|df=y}}|caps=30|goals=10|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|age={{Birth date and age|1997|5|27|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|age={{Birth date and age|2001|5|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Matiass Zeidls]]|age={{Birth date and age|2001|1|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|age={{Birth date and age|1989|4|19|df=y}}|caps=109|goals=34|club=[[Milānas "Internazionale"]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|age={{Birth date and age|1994|4|18|df=y}}|caps=48|goals=11|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Karims Onisivo]]|age={{Birth date and age|1992|3|17|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Muhammeds Hams]]|age={{Birth date and age|2000|9|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Clermont Foot 63|Clermont]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Austrijas futbola izlase| ]] ezrtchrpdf2knnvbl3cgvfrd4xejoy3 0 14815 4459066 4446265 2026-04-25T17:45:22Z Vylks 50297 4459066 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Azerbaidžānas futbola izlase | Badge = Futbols-Azerbaidzana.gif | FIFA Trigramme = AZE | Nickname = ''Odlar Yurdu''<br />(Uguns zeme) | Association = [[Azerbaidžānas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|AZE}} Aihans Abasovs ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) | Asst Manager = | Colours = | Captain = Emins Mahmudovs | Most caps = Rašads Sadigovs (111) | Top scorer = [[Emins Mahmudovs]] (16) | | FIFA Rank = {{Nft rank|124.|up|3|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 73. | FIFA max date = 2014. gada jūlijs | FIFA min = 170. | FIFA min date = 1994. gada jūnijs | | Home Stadium = [[Baku Olimpiskais stadions]] | pattern_la1 = _puma_white | pattern_b1 = _aze25h | pattern_ra1 = _puma_white | pattern_sh1 = _pumawhite | pattern_so1 = _pumawhite | leftarm1 = 0048BA | body1 = 007FFF | rightarm1 = 0048BA | shorts1 = 007FFF | socks1 = 007FFF | pattern_la2 =_puma_black | pattern_b2 =_aze25a | pattern_ra2 =_puma_black | pattern_sh2 = _pumablack | pattern_so2 = _pumablack | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _puma_white | pattern_b3 = _aze25t | pattern_ra3 = _puma_white | pattern_sh3 = _pumawhite | pattern_so3 = _pumawhite | leftarm3 = c90000 | body3 = FF0000 | rightarm3 = c90000 | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 | First game = {{fb|GEO|1990}} 6:3 {{fb-rt|AZE}} <br />([[Gurjani]], [[Gruzija]]; {{dat|1992|9|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AZE}} 6:1 {{fb-rt|LCA}} <br />([[Sumgajita]], [[Azerbaidžāna]]; {{dat|2026|3|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|FRA}} 10:0 {{fb-rt|AZE}}<br />([[Osēra]], [[Francija]]; {{dat|1995|9|6|N|bez}}) }} '''Azerbaidžānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Azerbaidžānas futbola izlasi pārvalda [[Azerbaidžānas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukšanas Azerbaidžānas izlase aizvadīja 1992. gada 17. septembrī pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]-[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija - A grupa|''Nekvalificējās'']] * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] (01.09.2021), [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (04.09.2021) un [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (07.09.2021).{{nat fs g start|background=#0055A4|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Šahrudins Mahmadalijevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|12|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mehdi Dženetovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Zira FK|Zira]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ajdins Bajramovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|18|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Sumgayit FK|Sumgayit]]|clubnat=AZE}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Medvedevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|9|29|df=y}}|caps=70|goals=4|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tamkins Halilzade]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|8|6|df=y}}|caps=22|goals=3|club=[[Zira FK|Zira]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antons Krivocjuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|20|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Wisła Płock]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Abass Husejnovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|13|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Bahluls Mustafazade]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|27|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Azers Salahli]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|4|11|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Keşla FK|Keşla]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Elvins Badalovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|14|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sumgayit FK|Sumgayit]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hojats Hahverdi]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|3|2|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Sumgayit FK|Sumgayit]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sertans Taškins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|8|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Zira FK|Zira]]|clubnat=AZE}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gara Garajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|10|12|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Namiks Alaskarovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|3|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Emins Mahmudovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|4|27|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[Neftçi PFK|Neftçi]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ismajils Ibrahimili]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|13|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rahīms Sadihovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|7|18|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sumgayit FK|Sumgayit]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vugars Mustafajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sabah FC|Sabah]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Torals Bajramovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|2|23|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Filips Ozobičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|4|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ramils Šejdajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|3|15|df=y}}|caps=37|goals=7|club=[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mahirs Emreli]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|7|1|df=y}}|caps=26|goals=4|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ali Gorbani]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|9|18|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sumgayit FK|Sumgayit]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anatolijs Nurijevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|20|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Kovalivkas "Kolos"|Kolos]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rustams Ahmedzade]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|12|25|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Mynai|Mynai]]|clubnat=UKR}} {{nat fs end|background=#0055A4}} [[Attēls:Aserbaidschanische Fußballnationalmannschaft 2010-10-08 (02).jpg|thumb|upright=1.5|Azerbaijan (2010-10-08)]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Azerbaidžānas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] ksssih1xw24spmq0q28ls93y0rvmd5l 10 15425 4459095 4458705 2026-04-25T18:07:56Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4459095 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās [[Šampētera iela]]s adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? en45cax88t8kr4qw0emmbvse8z2pjde 4459097 4459095 2026-04-25T18:08:48Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4459097 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? c81xno7hq39pbhv7tc083kmsddlq0j9 4459242 4459097 2026-04-26T02:10:12Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4459242 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? b2i76vat58exmkt6kr6o4zmxridbwns 4459309 4459242 2026-04-26T05:24:20Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4459309 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 9ojq92babxqvw6tx5anzgfyzr6ofjao 0 15492 4459340 4453878 2026-04-26T07:02:02Z Vylks 50297 4459340 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ukrainas futbola izlase | Badge = Logo_Fédération_Ukraine_Football_2016.svg | FIFA Trigramme = UKR | Nickname = ''синьо-жовті'' (zili-dzeltenie) | Association = [[Ukrainas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Andrijs Jarmolenko]] | Most caps = [[Anatolijs Timoščuks]] (144) | Top scorer = [[Andrijs Ševčenko]] (48) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|32.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2026|4|12||bez}}}}</ref> | FIFA max = 11. | FIFA max date = 2007. gada februāris | FIFA min = 132. | FIFA min date = 1993. gada septembris | pattern_la1 = _ukr24h | pattern_b1 = _ukr24h | pattern_ra1 = _ukr24h | pattern_sh1 = _ukr24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFe000 | body1 = FFe000 | rightarm1 = FFe000 | shorts1 = FFe000 | socks1 = FFe000 | pattern_la2 = _ukr24a | pattern_b2 = _ukr24a | pattern_ra2 = _ukr24a | pattern_sh2 = _ukr24a | pattern_so2 = | leftarm2 = 0040FF | body2 = 0040FF | rightarm2 = 0040FF | shorts2 = 0040FF | socks2 = 0040FF | First game = {{flaga|Ukraina}} Ukraina 1:3 [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}<br />([[Užgoroda]], [[Ukraina]]; {{dat|1992|4|29|N|bez}}) | Largest win = {{flaga|Ukraina}} Ukraina 9:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Ļviva]], [[Ukraina]]; {{dat|2013|9|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Francija}} 7:1 Ukraina {{flaga|Ukraina}}<br />([[Sendenī]], [[Francija]]; {{dat|2020|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2006 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] }} '''Ukrainas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ukraina|Ukrainu]] starptautiskās futbola sacensībās. Ukrainas futbola izlasi pārvalda [[Ukrainas Futbola asociācija]]. [[Padomju Savienība|Padomju laikos]] [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasē]] bija daudz [[Ukraina|ukraiņu]]. Savu pirmo [[FIFA]] atzīto spēli pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukšanas izlase aizvadīja 1992. gadā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] Ukrainas izlase pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur iekļuva ceturtdaļfinālā, piekāpjoties nākamajiem Pasaules čempioniem [[Itālijas futbola izlase|itāļiem]]. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gadā]], kad kopā ar [[Polija|Poliju]] bija viena no rīkotājvalstīm. Labākais sasniegums Eiropas čempionātos ir ceturtdaļfināls [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada turnīrā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]—[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs (kvalificējusies kā rīkotājvalsts (kopā ar [[Polijas futbola izlase|Poliju]])) * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/26062024-ukraina_netiek_pie_vartiem_pret_belgiju_u|title=Ukraina netiek pie vārtiem pret Beļģiju un izstājas no Eiropas čempionāta|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|6|27||bez}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|20||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Anatolijs Timoščuks]] |2000—2016 |144 |- |'''[[Andrijs Jarmolenko]]''' |2009— |125 |- |[[Andrijs Ševčenko]] |1995—2012 |111 |- |[[Andrijs Pjatovs]] |2007—2022 |102 |- |[[Ruslans Rotaņs]] |2003—2018 |100 |- |[[Olehs Husjevs]] |2003—2016 |98 |- |[[Oleksandrs Šovkovskis]] |1994—2012 |92 |- |[[Jevhens Konopļanka]] |2010—2023 |87 |- |'''[[Tarass Stepanenko]]''' |2010— |87 |- |'''[[Mikola Matvijenko]]''' |2017— |82 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Andrijs Ševčenko]] |1995—2012 |48 |- |'''[[Andrijs Jarmolenko]]''' |2009— |46 |- |[[Jevhens Konopļanka]] |2010—2023 |21 |- |'''[[Romans Jaremčuks]]''' |2018— |17 |- |[[Serhijs Rebrovs]] |1992—2006 |15 |- |'''[[Viktors Cihankovs]]''' |2016— |13 |- |[[Olehs Husjevs]] |2003—2016 |13 |- |'''[[Oleksandrs Zinčenko]]''' |2015— |12 |- |[[Serhijs Nazarenko]] |2003—2012 |12 |- |[[Jevhens Selezņovs]] |2008—2018 |11 |- |'''[[Artems Dovbiks]]''' |2021— |11 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Ukraina}} <!--Uz 2022. gada jūnija spēlēm [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] un [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2022|11|16|G|bez}} spēles pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]]. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Andrijs Pjatovs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1984|6|28}}|caps=101|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Heorhijs Buščans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|5|31}}|caps=13|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=GK|name=[[Andrijs Luņins]] |age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|11}}|caps=6|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Dmitro Rizniks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Poltavas "Vorskla"|Vorskla Poltava]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Mikola Matvijenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|5|2}}|caps=47|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Oleksandrs Karavajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|6|2}}|caps=40|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Eduards Soboļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|4|20}}|caps=27|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Vitālijs Mikolenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|5|29}}|caps=21|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Iļļa Zabarnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2002|9|1}}|caps=18|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Tarass Kačaraba]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|1|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Valērijs Bondars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|27}}|caps=1|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=DF|name=[[Deniss Popovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Oleksandrs Sirota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2000|6|11}}|caps=1|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Andrijs Jarmolenko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|10|23}}|caps=106|goals=44|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Tarass Stepanenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|8|8}}|caps=69|goals=4|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Oleksandrs Zinčenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|12|15}}|caps=48|goals=8|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhijs Sidorčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|5|2}}|caps=47|goals=3|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ruslans Maļinovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|5|4}}|caps=45|goals=6|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Viktors Cihankovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|11|15}}|caps=35|goals=6|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Mikola Šaparenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1998|10|4}}|caps=23|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Oleksandrs Zubkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|8|3}}|caps=18|goals=1|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Oleksandrs Pihaļonoks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|5|7}}|caps=0|goals=0|club=[[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mihailo Mudriks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2001|1|5}}|caps=0|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romans Jaremčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|11|27}}|caps=36|goals=12|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Artems Dovbiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|6|21}}|caps=6|goals=2|club=[[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=FW|name=[[Danilo Sikans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2001|4|16}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Hansa Rostock|Hansa Rostock]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Ukrainas futbola izlase| ]] k4tvnfjf8ep6bvav6xzmkfvx6fiee4k 0 15871 4459410 4236080 2026-04-26T09:42:03Z ZANDMANIS 91184 /* Sarakstā iekļautie objekti */ 4459410 wikitext text/x-wiki Sarakstā apkopotas tās '''vietas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (Lielbritānijā), kas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''. Kopā [[UNESCO]] sarakstā ir iekļautas oficiāli '''30 vietas''', no tām 4 dabas objekti, 25 kultūras objekti un 1 jaukta tipa objekts. Savukārt 13 vietas Apvienotajā Karalistē ir iekļautas kā potenciālās, kuras nākotnē varētu iekļaut oficiālajā sarakstā.<ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/gb Apvienotā Karaliste]</ref> == Sarakstā iekļautie objekti == {{Uzraksts|#FFE6BD|{{dagger|alt=Apdraudētie objekti}} Apdraudētie objekti|outline=silver}} {{Uzraksts|#D0E7FF| — Pārrobežu objekts|outline=silver}} {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības nr. |- | [[Attēls:Beaumaris, circular towers and moat, 2006.jpg|140px]] || '''[[Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Guinezā]]''' || [[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]], [[Englsi]], [[Guineza]] {{karogs|Velsa}}<br />{{Coord|53|8|20|N|4|16|33|W}} || 1986 || Kultūra || i, iii, iv || [[Edvards I Plantagenets|Edvarda I]] (1272 — 1307) valdīšanas laikā Velsā tika uzbūvētas vairākas pilis ar mērķi palielināt iedzīvotāju skaitu un izveidot angļu teritorijas Velsā. Pasaules mantojuma objektā iekļautas vairākas pilis, tostarp [[Bomarisas pils|Bomarisas]], [[Karnarvonas pils|Karnarvona]], [[Konvi pils|Konvi]] un [[Harlehas pils|Harlehas]] pilis. Edvarda I pilis tiek uzskatītas par vienas no militārās arhitektūras grandiozākajiem piemēriem<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/374 |title=Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/374 374] |- | [[Attēls:Durham Cathedral and Castle.jpg|140px]] || '''[[Daremas pils]] un [[Daremas katedrāle|katedrāle]]''' || [[Darema (Anglija)|Darema]], [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|54|46|26|N|1|34|30|W}} || 1986 || Kultūra || ii, iv, vi || Daremas katedrāle ir "lielākais un labākais" [[normaņu arhitektūra]]s piemērs Anglijā un katedrāles velves ir būvētas [[gotika]]s stilā. Katedrāle atrodas [[Svētais Kurtberts|Svētā Kurtberta]] un [[Beda Cienījamais|Beda Cienījamā]] relikvijas. Daremas pils bija Daremas bīskapa rezidence.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/370 |title=Durham Castle and Cathedral |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/370 370] |- | [[Attēls:Causeway-code poet-4.jpg|140px]] || '''[[Milža dambis|Milža dambis un dambja krasts]]''' || [[Antrimas apgabals]], {{karogs|Ziemeļīrija}}<br />{{Coord|55|14|27|N|6|30|42|W}} || 1986 || Daba || vii, viii || 6&nbsp;km garš [[bazalts|bazalta]] kolonnu zemesrags, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā tās ziemeļos apmēram 40&nbsp;km uz ziemeļaustrumiem no [[Deri]]. Izveidojies sena [[vulkāns|vulkāna izvirduma]] rezultātā [[paleogēns|paleogēna perioda]] laikā pirms 50—60 miljoniem gadu. Milža dambis sastāv no aptuveni 40 tūkstošus bazalta kolonnu lielas sistēmas.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/369 |title=Giant's Causeway and Causeway Coast |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/369 369] |- | [[Attēls:Ironbridge002.JPG|140px]] || '''[[Aironbridžas aiza]]''' || [[Aironbridža]], [[Šropšīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|52|37|33|N|2|29|9|W}} || 1986 || Kultūra || i, ii, iv, vi || Aironbridžas aizas teritorijā ir redzamas rūpnīcu, raktuvju, strādnieku mājokļu un transporta infrastruktūra, kas tika izmantota aizas teritorijā [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcija]]s laikā, kad šeit tika iegūt [[kokss]]. Aizā atrodas dzelzs tilts, kas ir tāda, tika pirmais tilts pasaulē.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/371 |title=Ironbridge Gorge |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/371 371] |- | [[Attēls:St Kilda Village Bay.jpg|140px]] || '''[[Sentkilda salas|Sentkilda]]''' || [[Sentkilda salas|Sentkilda]], {{karogs|Skotija}}<br />{{Coord|57|49|0|N|8|35|0|W}} || 1986 || Jaukti || ii, iii, iv || Sentkilda bija apdzīvota vairāk nekā 2000 gadu, taču kopš 1930. gada tā vairs nav apdzīvota. Salā atrodas unikālas cilvēka arhitektūras iezīmes no aizvēsturiskajiem periodiem. Sala ir arī svarīga jūras putnu ligzdošanas vieta, tostarp šeit dzīvo pasaulē lielākā [[jūras krauklis|jūras kraukļu]] kolonija ar vairāk nekā 136 000 pāru<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/387 |title=St Kilda |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/387 387] |- | [[Attēls:Stonehenge back wide.jpg|140px]] || '''[[Stonhendža]], [[Eivberija]] un apkārtējie pieminekļi''' || [[Viltšīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|10|43|N|1|49|30|W}} || 1986 (papildināts 2008. gadā) || Kultūra || i, ii, iii || [[neolīts|Neolīta]] laika būves [[Stonhendža]]s, [[Eivberija]]s apkārtnē ir lielākās un slavenākās [[megalīts|megalītu]] pieminekļi pasaulē. Tie ir saistīti ar cilvēka un dabas mijiedarbību. Šīs vietas, kādreiz ir kalpojušas kā rituāla un kulta vietas, iespējams saziņai ar [[kosmiskā telpa|kosmosu]]. Apkārtnes pieminekļi ietver [[Silbērijas pakalns|Silbērijas pakalnu]], [[Bekhemptonas avēnija|Bekhemptonas avēniju]] un [[Kenetas avēnija|Kenetas avēniju]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/373 |title=Stonehenge, Avebury and Associated Sites |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/373 373] |- | [[Attēls:Fountains Abbey, Yorkshire, UK - Diliff.jpg|140px]] || '''[[Stadlijas Karaliskais parks]] un [[Fauntinsas abatija]]s drupas''' || [[Ziemeļjorkšīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|54|6|57|N|1|34|22|W}}|| 1986 || Kultūra || i, iv || Pirms [[klosteris|klostera]] likvidēšanas [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū Fauntinsas abatija bija viena no lielākajām un bagātākajām [[cisterciešu ordenis|cisterciešu]] abatijām [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un viena no retajām, kura pastāvēja pēc [[12. gadsimts|12. gadsimta]]. Stadlijas Karaliskais parks, kas ietver arī abatiju lielā mērā, ir redzams sākotnējais tā noformējums un [[Eiropa]]s dārzu dizainu ietekme.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/372 |title=Studley Royal Park including the Ruins of Fountains Abbey |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/372 372] |- | [[Attēls:Blenheim Palace 2006 cropped.jpg|140px]] || '''[[Blenemas pils]]''' || [[Vudstoka (Oksfordšīra)|Vudstoka]], [[Oksfordšīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|50|31|N|1|21|41|W}} || 1987 || Kultūra || ii, iv || Galvenā Marlboro hercogu rezidence. Viena no lielākajām mājām Anglijā. Uzcelta laikā no 1705. līdz apmēram 1722. gadam netālu no [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karā]] nopostītās Vudstokas pils. Sākotnēji paredzēta kā atlīdzība Džonam Čērčilam (1. Marlboro hercogam), tomēr celtniecības sākumā tā kļuva par politisko cīņu objektu. Pati pils celta angļu [[baroks|baroka]] stilā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/425 |title=Blenheim Palace |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/425 425] |- | [[Attēls:Royal.crescent.aerial.bath.arp.jpg|140px]] || '''[[Bāta (Somerseta)|Bātas pilsēta]]''' || [[Bāta (Somerseta)|Bāta]], [[Somerseta]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|22|48|N|2|21|36|W}} || 1987 || Kultūra || i, ii, iv || Šo pilsētu dibinājuši romieši, kā spa vietu. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Bāta bija nozīmīgs [[vilna]]s ieguves centrs. Kopš [[18. gadsimts|18. gadsimta]] tā ir kļuvusi par kūrortpilsētu. Pilsētā ir saglabājušās vairākas romiešu būvju paliekas un [[neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras ēkas.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/428 |title=City of Bath |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/428 428] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Hadrianswall2007.jpg|140px]] || '''[[Romiešu pierobežas nocietinājumi]]''' || {{flaga|Anglija}} [[Anglija|Ziemeļanglija]] un {{flaga|Skotija}} [[Skotija|Dienvidskotija]]<br /> {{Coord|54|59|24|N|2|36|0|W}} <br />(kopā ar {{flaga|Vācija}} [[Vācija|Vāciju]]) || 1987 (papildināts 2005. un 2008. gadā); || Kultūra || ii, iii, iv || [[Adriāna valnis]] tika uzcelts 122. gadā m.ē., savukārt [[Antonija valnis]] tika celts 142. gadā m.ē., lai aizstāvētu [[Romas impērija|Romas impēriju]] no [[barbari]]em. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu [[Vācija]]s teritorijā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Frontiers of the Roman Empire |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/430 430] |- | [[Attēls:Palace of Westminster.jpg|140px]] || '''[[Vestminsteras pils]], [[Vestminsteras abatija|abatija]] un [[Svētās Margaretes baznīca]]''' || [[Vestminstera]], [[Lielā Londona]]<br />{{Coord|51|29|58|N|0|7|42|W}} || 1987 (papildināts 2008. gadā) || Kultūra || i, ii, iv || Kopš [[11. gadsimts|11. gadsimta]] Anglijas pārvaldes centrālā vieta. Kopš [[Viljams I Iekarotājs|Viljama Iekarotāja]] laika visi [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarhi ir kronēti Vestminsteras abatijā. Vestminsteras pils atrodas Apvienotās Karalistes [[parlaments]]. Pils ir izcila [[neogotika|neogotiskās arhitektūra]]s piemērs. Svētās Margaretes baznīca ir pils draudzes baznīca, kas celta pirms pašas pils būvniecības [[11. gadsimts|11. gadsimta]], taču vairākas reizes ir tikusi pārbūvēta<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Westminster Palace, Westminster Abbey and Saint Margaret's Church |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-15}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/426 426] |- | [[Attēls:Canterbury Cathedral - Portal Nave Cross-spire.jpeg|140px]] || '''[[Kenterberijas katedrāle]], [[Svētā Augustīna abatija]] un [[Kenterberijas Svētā Mārtiņa baznīca|Svētā Mārtiņa baznīca]]''' || [[Kenterberija]], [[Kenta]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|16|48|N|1|4|48|E}} || 1988 || Kultūra || i, ii, vi || Svētā Mārtiņa baznīca ir vecākā [[baznīca (celtne)|baznīca]] Anglijā. Baznīca un Svētā Augustība abatija tika dibinātas kristietības ieviešanas sākumposmos, lai to pieņemtu [[anglosakši]]. Kenteberijas katedrālē ir atrodami. gan [[romānika]]s, gan [[gotika]]s stila arhitektūras iezīmes. Katedrāle ir centrālā [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcu]] mītnes vieta.<ref>{{Atsauce |url=http://www.imagesofengland.org.uk/Details/Default.aspx?id=441523 |title=Church of St Martin |publisher=[[Images of England]] |accessdate=2009-08-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111124042604/http://www.imagesofengland.org.uk/Details/Default.aspx?id=441523 |archivedate=2011-11-24 }}</ref><ref>{{Atsauce |url=http://www.pastscape.org.uk/hob.aspx?hob_id=464466 |title=St Augustine's Abbey |publisher=Pastscape |accessdate=2009-08-16}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/496 496] |- | [[Attēls:Henderson.JPG|140px]] || '''[[Hendersona sala]]''' || {{karogs|Pitkērna}}, [[Klusais okeāns]]<br />{{Coord|24|21|0|S|128|18|36|W}} || 1988 || Daba || vii, x || Neapdzīvots koraļļu atols Klusā okeāna dienvidos. Šī ir viena no nedaudzajām salām, kuras tikpat kā nav skārusi cilvēka darbība. Uz salas dzīvo vairāk nekā desmit [[endēms|endēmisku]] augu un dzīvnieku sugas<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/487 |title=Henderson Island |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/487 487] |- | [[Attēls:Tower of London, Traitors Gate.jpg|140px]] || '''[[Tauers|Londonas Tauers]]''' || [[Tauerhamleta]], [[Londona]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|30|29|N|0|4|34|W}} || 1988 || Kultūra || ii, iv || [[Viduslaiki|viduslaiku]] cietoksnis Londonā, [[Temza]]s kreisajā (ziemeļu) krastā. Tā ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Lielbritānija]]s ēkām, Londonas vēsturiskais centrs un simbols. Ilgu laiku Tauers bija Anglijas monarhu dzīvesvieta. Par Tauera izveidotāju uzskata [[Anglijas karaļu uzskaitījums|Anglijas]] karali [[Viljams I Iekarotājs|Viljamu Iekarotāju]], kas pirmo cietoksni, vēlāko Balto torni (''White Tower''), šeit uzbūvēja 1078. gadā. Tas bija ne vien cietoksnis un karaļu pils, bet arī cietums (kopš 1190. gada), karalisko dārgumu glabātuve un zvērnīca. Tauerā vai tā tuvumā ar nāvessodu sodīti daudzi noziedznieki, tostarp Anglijas karalienes [[Anna Boleina]] un [[Džeina Greja]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Tower of London |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/488 488] |- | [[Attēls:Gough island top view.png|140px]] || '''[[Gofa sala un Ineksesibla]]''' || {{karogs|Tristana da Kuņas salas}}, [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]], [[Atlantijas okeāns]]<br />{{Coord|40|19|5|S|9|56|7|W|}} || 1995 (papildināts 2004. gadā) || Daba || vii, x || Uz [[Gofa sala|Gola]] un [[Ineksesiblas sala|Ineksesibla]] ir saglabājusies cilvēku neskarta [[ekosistēma]], ar daudzām [[endēms|endēmiskās]] [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/740 |title=Gough and Inaccessible Island |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/740 740] |- | [[Attēls:Looking down Royal Mile, Edinburgh.jpg|140px]] || '''[[Edinburgas Jaunā pilsēta|Edinburgas Jaunā]] un [[Edinburgas Vecā pilsēta|Vecā pilsēta]]''' || [[Edinburga]], {{karogs|Skotija}}<br />{{Coord|55|56|49|N|3|11|27|W}} || 1995 || Kultūra || ii, iv || Edinburgas Vecā pilsēta ir veidojusies [[viduslaiki|viduslaikos]], savukārt Jaunā pilsēta tika iztrādāta laika posmā no 1767. līdz 1890. gadam. Abas pilsētas kontrastē ar viduslaiku un mūsdienu perioda ēkām. Jauno pilsētu projektējuši un veidojuši [[Viljams Čamberss]] un [[Viljams Pleifairs]], ietekmējoties no [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[Eiropa]]s pilsētvides būvniecības un plānošanas tendencēm<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/728 |title=Old and New Towns of Edinburgh |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/728 728] |- | [[Attēls:Royal Naval College 2008.jpg|140px]] || '''[[Griniča|Jūras Griniča]]''' || [[Griniča]], [[Londona]], [[Lielā Londona]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|28|44|N|0|0|0|E}} || 1997 || Kultūra || i, ii, iv, vi || Šajā vietā redzamas pirmās [[neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras piemēri Anglijā. Griničas teritorijā atrodas [[Karaliskā Griničas observatorija|Karaliskā observatorija]], kas ir svarīga [[astronomija]]s un [[navigācija]]s attīstības posmā<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/795 |title=Maritime Greenwich |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}</ref>|| [http://whc.unesco.org/en/list/795 795] |- | [[Attēls:Orkney Skara Brae.jpg|140px]] || '''[[Orkneju salu neolītiskie pieminekļi]]''' || [[Orkneju salas]], {{karogs|Skotija}}<br />{{Coord|58|59|45|N|3|11|16|W}} || 1999 || Kultūra || i, ii, iii, iv || Šie pieminekļi veidoti neolīta laikmetā. Pieminekļu ansamblī ietilpst vairāki [[akmens]] krāvumi, upuru un ceremonijas vietas.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/514 |title=Heart of Neolithic Orkney |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/514 514] |- | [[Attēls:Big Pit Mining Museum.jpg|140px]] || '''[[Blenavona|Blenavonas kalnrūpnieciskā ainava]]''' || [[Blenavona]], {{karogs|Velsa}} <br />{{Coord|51|46|48|N|3|4|48|W}} || 2000 || Kultūra || iii, iv || [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] [[Velsa]] bija viena no galvenajām [[akmeņogles|ogļu]] un [[dzelzsrūda]]s ieguves vietām [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Blaenavona ir ainavas piemērs, ko rada [[kalnrūpniecība]]s procesi, kas saistīti ar ražošanu un ieguvi. Apkārtnē ir redzami karjeri, sabiedriskās ēkas, darbinieku mājokli, un [[dzelzceļš]], kas viss bija domāts priekš rūpniecības un apkārtnē dzīvojošo strādnieku infrastruktūras.<ref name="Blaenavon Industrial Landscape">{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/984 |title=Blaenavon Industrial Landscape |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/984 984] |- | [[Attēls:John Smith 1624 map of Bermuda with Forts 01.jpg|140px]] || '''[[Sentdžordžas vēsturiskā pilsēta un nocietinājumi]]''' || [[Sentdžordža]], {{karogs|Bermuda}}<br />{{Coord|32|22|46|N|64|40|40|W}} || 2000 || Kultūra || iv || Sentdžordža ir dibināta 1612. gadā un tā ir vecākā angļu kolonija Jaunajā Pasaulē. Izcils 17. gadsimta Britu koloniālās varas piemērs. Nocietinājumos ir redzamas [[17. gadsimts|17.]] līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] nocietinājumu veidošanas principi<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/983 |title=Historic Town of St George and Related Fortifications, Bermuda |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-02}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/983 983] |- | [[Attēls:Arkwright Masson Mills.jpg|140px]] || '''[[Dērventas ielejas fabrikas]]''' || [[Dērventa]], [[Dārbišīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|53|1|12|N|1|29|56|W}} || 2001 || Kultūra || ii, iv || Dērventas ielejas fabrikas ir rūpniecības "dzimtene". Ielejas apkārtnē ir izveidoti tā laika vairāki jaunievedumi, dzīvojamās ēkas strādniekiem, rūpniecības iekārtas un ūdensapgādes sistēmas, kas ievērojami attīstīja [[kalnrūpniecība|kalnrūpniecību]]. Dērventas ielejas fabrikas ietekmēja [[Ziemeļamerika]]s un [[Eiropa]]s kalnrūpniecības jomu.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1030 |title=Derwent Valley Mills |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1030 1030] |- | [[Attēls:Gad cliff dorset.jpg|140px]] || '''[[Juras perioda piekraste|Dorsetas un Austrumdevonas krasts]]''' || [[Dorseta]] un [[Devona]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|50|42|0|N|2|58|48|W}} || 2001 || Daba || viii || Klintis, kas veidojušās [[Dorseta]]s un [[Devona]]s piekrastē. Nozīmīga [[flosilija|fosiliju]] vieta gan [[jūra]]s, gan [[sauzeme]]s [[fauna]]i. Klintis veidojušās vairāk kā pirms 185 miljoniem gadu.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1029 |title=Dorset and East Devon Coast |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1029 1029] |- | [[Attēls:New Lanark buildings 2009.jpg|140px]] || '''[[Ņulanarka]]''' || [[Ņulanarka]], [[Dienvidlanarkšīra]], {{karogs|Skotija}}<br />{{Coord|55|39|36|N|3|46|48|W}}|| 2001 || Kultūra || ii, iv, vi || Pēc [[Ričards Ārkvraits|Ričarda Ārkvraita]] iniciatīvas tika izstrādāta [[Dērventas ielejas fabrika]]s sistēma, kas iekļāva strādnieku nodrošināšanu ar mājokļiem pie [[dzirnavas|dzirnavām]]. Vēlāk filantrops Robets Ovens nopirka šo vietu un pārveidoja to pieejami sabiedrībai, nodrošinot sabiedriskās iespējas un izglītību, kā arī atbalstot rūpnīcas reformas<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/429 |title=New Lanark |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/429 429] |- | [[Attēls:Saltaire from Leeds and Liverpool Canal.jpg|140px]] || '''[[Solteira]]''' || [[Solteira]], [[Bredforda (pilsēta)|Bredforda]], [[Rietumjorkšīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|53|50|13|N|1|47|24|W}} || 2001 || Kultūra || ii, iv || Solteiru dibināja [[dzirnavas|dzirnavu]] īpašnieks, kā ciematu darbiniekiem. Solteirā atrodas sabiedriskās un dzīvojamās ēkas strādniekiem, kas celtas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1028 |title=Saltaire |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1028 1028] |- | [[Attēls:Flowers in front of the Palm House, Kew Gardens.jpg|140px]] || '''[[Kjū dārzs|Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]''' || [[Kjū]], [[Lielā Londona]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|28|26|N|0|17|42|W}} || 2003 || Kultūra || ii, iii, iv || Šeit atrodas pasaulē lielākā augu kolekcija (apmēram 30 000 dažādu augu), te atrodas arī viens no pasaulē lielākajiem [[herbārijs|herbārijiem]]. Botāniskais dārzs izveidots 1759. gadā.<ref name="Kew">{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1084 |title=Royal Botanical Gardens, Kew |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1084 1084] |- style="background-color:#FFE6BD" | [[Attēls:Albert dock at night.jpg|140px]] || '''[[Liverpūle|Liverpūle — Jūras tirdzniecības pilsēta]]†''' || [[Liverpūle]], [[Mērzisaida]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|53|24|0|N|2|59|24|W}} || 2004 || Kultūra || ii, iii, iv || [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] Liverpūle bija lielākā [[osta]] pasaulē. Nozīmīga [[Britu impērija]]s tirdzniecības osta, kas galvenokārt saistīta ar [[vergi|vergu]] tirdzniecību, līdz tās atcelšanai 1807. gadā. Liverpūle bija viens izejas punktiem imigrantiem uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. Dokos bija redzamas tā laika gan būvniecības, gan pārvaldības inovācijas<ref name="Blaenavon Industrial Landscape"/> || [http://whc.unesco.org/en/list/984 984] |- | [[Attēls:Crowns peh.jpg|140px]] || '''[[Kornvolas un Rietumdevonas kalnrūpniecības ainava]]''' || [[Kornvola]] un [[Devona]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|50|7|48|N|5|22|48|W}} || 2006 || Kultūra || ii, iii, iv || [[Alva]]s un [[varš|vara]] ieguve šajā apkārtnē uzplauka [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. Šī rūpniecība attīstība apkārtējo reģionu. Devonā un Kornvolā tika izmantotas dziļās raktuves, kas vēlāk tika praktizētas visā pasaulē.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Cornwall and West Devon Mining Landscape |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1215 1215] |- | [[Attēls:WalesC0047.jpg|140px]] || '''[[Pontkisilltes akvedukts un kanāls]]''' || [[Trevora (Velsa)|Trevora]], {{karogs|Velsa}} un [[Šropšīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|29|58|N|0|7|42|W}} || 2009 || Kultūra || i, ii, iv || [[Akvedukts]] tika izbūvēts, lai pārvadītu [[Elsmīra kanāls|Elsmīra kanālu]] pār [[Dī ieleka|Dī ieleju]]. Akvedukts pabeigts [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā un to projektēja [[Tomass Telfords]]. Akvedukta būvniecībā izmantotas novatoriskas lējuma un kaltā [[dzelzs]] konstrukcijas, ietekmējoties no inženiertehniskajām būvēm visā pasaulē<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1303 |title=Pontcysyllte Aqueduct and Canal |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1303 1303] |- | [[Attēls:Forth Bridge (6858076258).jpg|140px]] || '''[[Fortas tilts]]''' || [[Edinburga]], {{karogs|Skotija}}<br />{{Coord|56|0|1|N|3|23|19|W}}|| 2015 || Kultūra || i, iv || Fortas tilts ir līkumots [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tilts pār [[Forta līcis|Forta līci]] 14 kilometrus uz rietumiem no Edinburgas. Tilts tiek uzskatīts par vienu no Skotijas simboliem. Tilta konstruktori ir sers Džons Fovlers un sers Bendžamins Beikers.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1485 |title=Forth Bridge |publisher=UNESCO |accessdate=2015-07-05}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1485 1485] |- | [[Attēls:View from Gorham's Cave, Gibraltar.JPG|140px]] || '''[[Gorhemas alas|Gorhemas alu komplekss]]''' || {{karogs|Gibraltārs}}<br />{{Coord|36|7|13|N|5|20|31|W}} || 2016 || Kultūra || iii || Gorhemas alu komplekss atrodas Gibraltāra klints austrumu pusē. Kopumā komplesu veido četras [[kaļķakmens]] alas ar arheoloģikiem un paleontoloģiskiem depozītiem, kas sniedz pierādījumu par [[neandertālietis|neandertāliešu]] dzīvi pirms 125 000 gadu. Zinātniskie pētījumi par šīm vietām sniedz būtisku ieskatu neandertāliešu un cilvēku evolūcijā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1500 |title=Gorham's Cave Complex |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1500 1500] |} == Sarakstā iekļautie objektu izvietojums == === Lielbritānija === {{VietasKarte+ |Apvienotā Karaliste |relief=1 |caption = Vietas Lielbritānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts |float = center |width = 700 |places = {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.138889 |long=-4.275833 |position=left|label=[[Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Gvinedā]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.773889 |long=-1.575 |position=top|label=[[Daremas pils]] un [[Daremas katedrāle|katedrāle]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.240833 |long=-6.511667 |position=bottom|label=[[Milžu Dambis|Milža dambis un dambja krasts]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.625833 |long=-2.485833 |position=right|label=[[Aironbridžas aiza]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=57.816667 |long=-8.583333 |position=top|label=[[Sentkilda salas|Sentkilda]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.178611 |long=-1.825 |position=bottom|label=[[Stonhendža]], [[Eivberija]] un apkārtējie pieminekļi|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.115833 |long=-1.572778 |position=right|label=[[Stadlijas Karaliskais parks]] un [[Fauntinsas abatija]]s drupas|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.841944 |long=-1.361389 |position=top|label=[[Blenemas pils]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.38 |long=-2.36 |position=top|label=[[Bāta (Somerseta)|Bātas pilsēta]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.99 |long=-2.6 |position=bottom|label=[[Romiešu pierobežas nocietinājumi]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.28 |long=1.08 |position=left|label=[[Kenterberijas katedrāle]], [[Svētā Augustīna abatija]] un [[Kenterberijas Svētā Mārtiņa baznīca|Svētā Mārtiņa baznīca]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.946944|long=-3.190833|position=right|label=[[Edinburgas Jaunā pilsēta|Edinburgas Jaunā]] un [[Edinburgas Vecā pilsēta|Vecā pilsēta]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=58.995833|long=-3.187778|position=bottom|label=[[Orkneju salu neolītiskie pieminekļi]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.78|long=-3.08|position=top|label=[[Blenavona|Blenavonas kalnrūpnieciskā ainava]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.02|long=-1.498889|position=right|label=[[Dērventas ielejas fabrikas]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.7|long=-2.98|position=left|label=[[Juras perioda piekraste|Dorsetšīras un Austrumdevonas krasts]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.66|long=-3.78|position=top|label=[[Ņulanarka]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.836944|long=-1.79|position=left|label=[[Solteira]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.4|long=-2.99|position=right|label=[[Liverpūle|Liverpūle — Jūras tirdzniecības pilsēta]]|mark=Red pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.13|long=-5.38|position=bottom|label=[[Kornvolas un Rietumdevonas kalnrūpniecības ainava]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.97|long=-3.087|position=left|label=[[Pontkisilltes akvedukts un kanāls]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.000278|long=-3.388611|position=top|label=[[Fortas tilts]]|mark=Yellow pog.svg}} }} === Londona === {{VietasKarte+ |Lielā Londona |caption = Vietas Londonā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts |float = center |width = 500 |places = {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.478889|long=0|position=top|label=[[Griniča|Jūras Griniča]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.499444 |long=-0.128333 |position=bottom|label=[[Vestminsteras pils]], [[Vestminsteras abatija|abatija]] un [[Svētās Margaretes baznīca]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.473889|long=-0.295|position=top|label=[[Kjū dārzs|Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.508056|long=-0.076111|position= top|label=[[Tauers|Tauerhamletas ciems]]|mark=Yellow pog.svg}} }} === Aizjūras teritorijas === {{VietasKarte+ |Pasaule |caption = Vietas Apvienotās Karalistes aizjūras kolonijās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts |float = center |width = 650 |places = {{VietasKarte~|Pasaule|lat=-40.318056|long=-9.935278|position=top|label=[[Gofa sala un Ineksesibla]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Pasaule|lat=32.379444|long=-64.677778|position=top|label=[[Sentdžordžas vēsturiskā pilsēta un nocietinājumi]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~|Pasaule|lat=-24.35|long=-128.31|position=top|label=[[Hendersona sala]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Pasaule|lat=36.120278|long=-5.341944|position=top|label=[[Gorhemas alas|Gorhemas alu komplekss]]|mark=Yellow pog.svg}} }} == Kandidātu sarakstā esošie objekti == {{Uzraksts|#D0E7FF| — Pārrobežu objekts|outline=silver}} {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Aizsardzības nr. |- | [[Attēls:Chatham Clock Tower Building from HMS Cavalier.jpg|140px]] || '''[[Četmenas kūģu būvētava]] un tā aizsardzības mūri''' || [[Četmena]], [[Kenta]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|23|50|N|0|31|40|E}} || 2012 || Kultūra || ii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5670/ 5670] |- | [[Attēls:Caves Creswell Crags - geograph.org.uk - 90873.jpg|140px]] || '''[[Kresvelas klintis]]''' || [[Kresvela]], [[Dārbišīra]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|53|15|40|N|1|11|52|W}} || 2012 || Kultūra || iii || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5671/ 5671] |- | [[Attēls:Down House.jpg|140px]] || '''Darvina ainavas laboratorija''' || [[Douna]], [[Lielā Londona]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|51|19|53|N|0|3|12|E}} || 2012 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5672/ 5672] |- | [[Attēls:Sutherland Flow Country.jpg|140px]] || '''[[Straumju teritorija]]''' || [[Keitnesa]] un [[Seterlande]], {{karogs|Skotija}}<br />{{Coord|58|22|17|N|3|39|30|W}} || 2012 || Daba || ix, x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5679/ 5679] |- | [[Attēls:View from Gorham's Cave, Gibraltar.JPG|140px]] || '''[[Gorhemas alas|Gorhemas alu komplekss]]''' || {{karogs|Gibraltārs}}<br />{{Coord|36|7|13|N|5|20|31|W}} || 2012 || Kultūra || iii || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5674/ 5674] |- | [[Attēls:Saint Helena Island.jpg|140px]] || '''[[Svētās Helēnas Sala]]''' || {{karogs|Svētās Helēnas Sala}}, [[Atlantijas okeāns]]<br />{{Coord|15|57|0|S|5|43|0|W}} || 2012 || Daba || x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5675/ 5675] |- | [[Attēls:Lovell Telescope.jpg|140px]] || '''[[Džodrela krasta observatorija]]''' || [[Lejas Vaitingtona]], {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|53|14|10|N|2|18|25|W}} || 2012 || Kultūra || i, ii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5676/ 5676] |- | [[Attēls:Keswick Panorama - Oct 2009.jpg|140px]] || '''[[Anglijas ezeru distrikts]]''' || {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|54|30|0|N|3|10|0|W}} || 2012 || Kultūra || ii, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5673/ 5673] |- | [[Attēls:Jarrow.jpg|140px]] || '''[[Monkvītmotas—Džerovas dvīņu klosteris]]''' || {{karogs|Anglija}}<br />{{Coord|54|54|47|N|1|22|29|W}} || 2012 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5681/ 5681] |- | [[Attēls:Mousa Broch 20080821 02.jpg|140px]] || '''[[Dzelzs laikmeta vietas Šetlendā|Mūsa, Vecais Skatness un Džerlshofa: Dzelzs laikmeta zenīts Šetlendās]]''' || [[Šetlendas salas]], {{karogs|Skotija}}<br />{{Coord|59|52|44|N|01|18|19|W}} || 2012 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5677/ 5677] |- | [[Attēls:CilgwynQuarry.JPG|140px]] || '''[[Šifera industrija Ziemeļvelsā]]''' || {{karogs|Velsa}} || 2012 || Kultūra || ii, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5678/ 5678] |- | [[Attēls:Turks and Caicos Islands sunset.jpg|140px]] || '''[[Tērksas un Kaikosas]]''' || {{karogs|Tērksas un Kaikosas}}, [[Karību jūra]]<br />{{Coord|21|45|0|N|71|35|0|W}} || 2012 || Daba || x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5682/ 5682] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Thermae Spa at Bath main entrance.jpg|140px]] || '''[[Eiropas lielais Spa]]''' || [[Bāta (Somerseta)|Bāta]], {{karogs|Anglija}}<br />(kopā ar {{flaga|Austrija}} [[Austrija|Austriju]], {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija|Beļģiju]], {{flaga|Čehija}} [[Čehija|Čehiju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]] un {{flaga|Vācija}} [[Vācija|Vāciju]]) || 2014 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5935/ 5935] |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Lielbritānija UNESCO}} {{UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksti}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā|*]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Lielbritānija]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Apvienotā Karaliste]] ftc0ae3zs0zefmvc3jmd0rrw0bhv6al 0 16429 4459375 4396365 2026-04-26T07:56:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459375 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecsaules pagasts | karte = Vecsaules pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecsaules pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Vecsaules pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecsaule | platība = 163,86 | iedzīvotāji = 2247<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 2247 / 163.86 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vecsaule.lv }} '''Vecsaules pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām, [[Mēmele]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Dāviņu pagasts|Dāviņu]], [[Codes pagasts|Codes]], [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes]], [[Brunavas pagasts|Brunavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]], [[Bārbeles pagasts|Bārbeles]] un [[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Caur pagastu tek [[Lambārte]]s, [[Iecava (upe)|Iecavas]] un [[Mēmele]]s upe. == Vēsture == Pēc viena uzskata Vecsaules pagastā pie Saules strauta ietekas [[Mēmele|Mēmelē]] 1236. gadā notikusi [[Saules kauja]].<ref>[https://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp Kauja pie Saules 22. septembrī 1236. gadā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190921104252/https://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp |date=2019-09-21 }} [[Jānis Juškēvičs]]. Aizsargs. 1926. 140.-143. lpp.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150518013838/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/raksti/dedumietis.htm Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums.] Dedumietis, D. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. 2001. 2(42), 16.-25.lpp.</ref><ref>{{LKV|XIX.|37 793}}</ref> Mūsdienu Vecsaules pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kūlu muiža (''Gut Kuhlmannshof''), Mazmēmeles muiža (''Gut Klein-Memelhof''), Pētermuiža (''Gut Peterhof'', [[Pētermuiža (Vecsaules pagasts)|Pētermuiža]]), Vecmuiža (''Gut Althof'', [[Jaunsaule]]), Vecsaules muiža (''Gut Alt-Rahden'', [[Vecsaule]]). 1935. gadā [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] Vecsaules pagasta platība bija 113,6 km² un tajā dzīvoja 1888 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Mazsaules ciems|Mazsaules]] un Vecsaules [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] '''Vecsaules ciemam''' 1954. gadā pievienoja likvidēto Mazsaules ciemu, 1961. gadā [[padomju saimniecība]]s «Dāviņi» teritoriju pievienoja [[Bruknas ciems|Bruknas ciemam]], 1963. gadā pievienoja daļu likvidētā Bruknas ciema, 1977. gadā pievienoja daļu [[Skaistkalnes ciems|Skaistkalnes ciema]] teritorijas, 1979. gadā — daļu [[Bārbeles ciems|Bārbeles ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vecsaules pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[bauskas novads|Bauskas novadā]]. === Valsts aizsargājami kultūras pieminekļi === ==== Valsts nozīmes ==== * Kapa piemineklis K.A. Braunam * Čapānu senkapi ==== Reģiona nozīmes ==== *Grigaļu senkapi *Siliņu senkapi *Vecsaules viduslaiku kapsēta (Baznīckalns)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Vecsaules+pagasts&region=0&group=0&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230528100349/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Vecsaules+pagasts&region=0&group=0&type=0 }}</ref> *Jaunsaules luterāņu baznīca *[[Ozolaines baznīca|Ozolaines katoļu baznīca]] ==== Vietējas nozīmes ==== * Stanišķēnu viduslaiku kapsēta * Kandratēnu mēra kalns - viduslaiku kapsēta * Likvertenes apmetne == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|3500 |1959|2850 |1969|2300 |1979|2304 |1989|2390 |2000|2406 |2011|2007 |2021|1798 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Vecsaule]]''' (pagasta centrs), [[Jaunsaule]], [[Kaģeni]], [[Kūdra (Vecsaules pagasts)|Kūdra]], [[Likverteni (Vecsaules pagasts)|Likverteni]], [[Līči (Vecsaules pagasts)|Līči]], [[Mazbrukna]], [[Melderi (Vecsaules pagasts)|Melderi]], [[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaine]], [[Pētermuiža (Vecsaules pagasts)|Pētermuiža]], [[Rīkani]], [[Strautiņi (Vecsaules pagasts)|Strautiņi]], [[Zvaigzne (Vecsaules pagasts)|Zvaigzne]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == 1853. gadā uzsāka būvēt Vecsaules pamatskolu, un 1854. gadā tā tika iesvētīta. Skola nepārtraukuca savu darbību arī sarežģītos politiskos apstākļos. Piemēram, Pirmā pasaules kara laikā skolas bērnus mācīja vācu kareivji. Vecsaules pamatskolai ir divas ēkas – Lielā skola un Mazā skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vecsaulespsk.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=46&Itemid=203 |title=Vecsaules pamatskolas vēsture |access-date={{dat|2023|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230528055301/https://vecsaulespsk.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=46&Itemid=203 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecsaules pagasts| ]] 2s21ccfplaej59vdmz6lzp6081eokci 0 17058 4459411 4416792 2026-04-26T09:43:05Z Vylks 50297 4459411 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Šveice | valsts_angl = | att_izm = | logo = Logo Swiss Ice Hockey.svg | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = Šveices hokeja asociācija | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. (2025) | rangs max = 2. | rangs max date = 2025 | rangs min = 9. | rangs min date = pirmoreiz 2003. | iesauka = La Nati, Die Nati, Eisgenossen | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = [[Jans Kadjē]] | kapteinis = [[Romans Josi]] | visv spēles = [[Matiass Zēgers]] (305) | visv vārtu = [[Jergs Eberle]] (79) | visv punktu = [[Jergs Eberle]] (142) <!--- OS ---> | OS reizes = 19 | OS medaļas = {{Bronze3}} — 2 ({{oss|Z=1928}}, {{oss|Z=1948}}) | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 74 | PČ medaļas = {{Silver2}} — 5 ([[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] )<br />{{Bronze3}} — 8 ([[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]]) | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|GBR}} 3—0 {{ih-rt|SWI}}<br />(1909) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|SWI}} 23—0 {{ih-rt|YUG}}<br />(1939) | liel zaud = {{ih|SWI}} 0—33 {{ih-rt|CAN}}<br />(1924) | pašreizējais = }} '''Šveices hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Šveice|Šveici]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šveices hokeja izlase izcīnījusi vienu Eiropas čempionāta zelta medaļu (1926), bet labākais rezultāts [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionātos]] komandai ir 5 reizes 1935. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]., [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]., [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]., [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]. gadā izcīnītās sudraba medaļas. {{oss|Z=1928}}. un {{oss|Z=1948}}. [[Ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēles]] Šveices izlase izcīnīja bronzas medaļas. Pirms Šveices izlase izcīnīja sudrabu [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada Pasaules čempionātā, komanda šāda līmeņa panākumu nebija sasniegusi kopš 1953. gada Pasaules čempionātā izcīnītajām bronzas medaļām. Šobrīd tā atrodas 2. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Olimpiskās spēles === {{Div col|3}} * [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — 5. vieta * [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]] — 8. vieta * [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{bronzas medaļa}} * [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]] — ''Nepiedalījās'' * [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]] — 13. vieta * [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{bronzas medaļa}} * [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]] — 5. vieta * [[Hokejs 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1956]] — 9. vieta * [[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]] — ''Nekvalificējās'' * [[Hokejs 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]] — 8. vieta * [[Hokejs 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]] — ''Nekvalificējās'' * [[Hokejs 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]] — 10. vieta * [[Hokejs 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]] — 11. vieta * [[Hokejs 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[Hokejs 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[Hokejs 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] — 8. vieta * [[Hokejs 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] — 10. vieta * [[Hokejs 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[Hokejs 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] — 11. vieta * [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] — 6. vieta * [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] — 8. vieta * [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2014]] — 9. vieta * [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2018]] — 10. vieta * [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022]] — 8. vieta * [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]] — 5. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/olimpiskas_speles_2026/18022026-somi_pedejas_minutes_atgustas_no_0_2_un_s|title=Somi pēdējās minūtēs atgūstas no 0:2 un salauž šveiciešu sirdis |accessdate=2025-02-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[Hokejs 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2030]] — {{Div col end}} <small>Piezīme:</small> Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē. === Pasaules čempionāts === {{Div col|3}} * [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] — {{bronzas medaļa}} * [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] — ''Nepiedalījās'' * [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] — 5. vieta * [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] — 4. vieta * [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] — {{sudraba medaļa}} * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] — {{bronzas medaļa}} * [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] — 6. vieta * [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] — {{bronzas medaļa}} * [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]] — 4. vieta * [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] — 5. vieta * [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]] — {{bronzas medaļa}} * [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]] — {{bronzas medaļa}} * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]] — {{bronzas medaļa}} * [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]] — 7. vieta * [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]] — 8. vieta * [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]] — ''Nepiedalījās'' * [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]] — 12. vieta * [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]] — 11. vieta (3. vieta B grupā) * [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]] — 7. vieta * [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]] — 10. vieta (2. vieta B grupā) * [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]] — 10. vieta (2. vieta B grupā) * [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]] — 14. vieta (6. vieta B grupā) * [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]] — 15. vieta (7. vieta B grupā) * [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]] — 16. vieta (2. vieta C grupā) * [[1970. gada Pasaules čempionāts hokejā|1970]] — 12. vieta (6. vieta B grupā) * [[1971. gada Pasaules čempionāts hokejā|1971]] — 7. vieta (uzvarēja B grupā) * [[1972. gada Pasaules čempionāts hokejā|1972]] — 6. vieta * [[1973. gada Pasaules čempionāts hokejā|1973]] — 13. vieta (7. vieta B grupā) * [[1974. gada Pasaules čempionāts hokejā|1974]] — 15. vieta (uzvarēja C grupā) * [[1975. gada Pasaules čempionāts hokejā|1975]] — 9. vieta (3. vieta B grupā) * [[1976. gada Pasaules čempionāts hokejā|1976]] — 12. vieta (4. vieta B grupā) * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]] — 13. vieta (5. vieta B grupā) * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]] — 11. vieta (3. vieta B grupā) * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]] — 13. vieta (5. vieta B grupā) * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]] — 11. vieta (3. vieta B grupā) * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]] — 14. vieta (6. vieta B grupā) * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]] — 14. vieta (6. vieta B grupā) * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]] — 10. vieta (2. vieta B grupā) * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]] — 9. vieta (uzvarēja B grupā) * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]] — 8. vieta * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]] — 12. vieta (4. vieta B grupā) * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]] — 9. vieta (uzvarēja B grupā) * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]] — 7. vieta * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] — 4. vieta * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] — 12. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] — 13. vieta (uzvarēja B grupā) * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] — 12. vieta * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] — 14. vieta (2. vieta B grupā) * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] — 15. vieta (3. vieta B grupā) * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] — 4. vieta * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] — 8. vieta * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] — 6. vieta * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] — 9. vieta * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] — 10. vieta * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — 8. vieta * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — 8. vieta * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — 8. vieta * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 9. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — 8. vieta * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — 7. vieta * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — 9. vieta * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 5. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 9. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 11. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — {{sudraba medaļa}} * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 10. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — 8. vieta * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — 11. vieta * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — 6. vieta * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — {{sudraba medaļa}} * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — 8. vieta * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — 6. vieta * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — 5. vieta * [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]] — 5. vieta * [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] — {{sudraba medaļa}}<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2024/26052024-pastrnaks_i_ienaglo_i_uzvaras_ripu_cehi_s</ref> * [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] — {{sudraba medaļa}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2025/26052025-amerikani_iespaidiga_aizsardzibas_hokeja_ |title=Amerikāņi iespaidīgā kaujā pirmoreiz kopš 1933. gada triumfē pasaules meistarsacīkstēs hokejā |accessdate=2025-05-26 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] — {{Div col end}} == Izlases sastāvs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs == * '''Galvenais treneris''': {{Flaga|SUI}} [[Patriks Fišers]] [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026. gada ziemas olimpisko spēļu turnīram]] tika pieteikti šādi spēlētāji: {{#section:2026. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra sastāvi|SUI}} <!--{| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |20 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Reto Berra]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]'' |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Akira Šmids]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |63 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Leonardo Dženoni]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Dīns Kukans]] |{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |43 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Andrea Glauzers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]'' |- | style="text-align:center;" |45 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Mihaēls Fora]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]'' |- | style="text-align:center;" |54 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristians Marti]] |{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Romēns Lefels]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]'' |- | style="text-align:center;" |90 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Romans Josi]] |{{Flaga|ASV}} [[Našvilas "Predators"]] |- | style="text-align:center;" |97 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jonass Zīgentālers]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |10 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Andress Ambīls]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]'' |- | style="text-align:center;" |11 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Svens Zentelers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niko Hišīrs]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kens Jēgers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]'' |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kevins Fiala]] |{{Flaga|ASV}} ''[[Losandželosas "Kings"]]'' |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Nino Nīderreiters]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas "Jets"]] |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Kuraševs]] |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | style="text-align:center;" |59 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dario Simions]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |60 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tristans Šervejs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]'' |- | style="text-align:center;" |68 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fabriss Hercogs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |79 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kalvins Tirkaufs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]'' |- | style="text-align:center;" |85 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Svens Andrigeto]] |{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kristofs Berči]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]'' |- | style="text-align:center;" |92 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Getans Hāss]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]'' |}--> == Izlases formas vēsture == <gallery class="center" widths="180" caption="Nacionālās izlases formas"> File:Switzerland national ice hockey team jerseys 1988 (WOG).png|1988. gada Olimpisko spēļu forma File:Switzerland national ice hockey team jerseys 1991.png|1992. gada Olimpisko spēļu un 1991-1993. gada pasaules čempionātu forma File:Switzerland national ice hockey team jerseys 1998-2000.png|1998. gada Olimpisko spēļu un 1999-2000. gada pasaules čempionātu forma File:Switzerland national ice hockey team jerseys 1998 IIHF IHWC.png|1998. gada pasaules čempionāta forma File:Switzerland national ice hockey team jerseys 2001-2004.png|2001-2004. gada pasaules čempionātu un 2002. gada Olimpisko spēļu forma File:Switzerland national hockey team jerseys.png|Kādreizējās formas File:Switzerland national hockey team jerseys - 2014 Winter Olympics.png|2014. gada Olimpisko spēļu forma File:Switzerland national hockey team jerseys 2014.png|2014–2016. gada pasaules čempionātu forma File:Switzerland national hockey team jerseys 2017.png|2017. gada pasaules čempionāta forma File:Switzerland national ice hockey team jerseys 2018 (WOG).png|2018. gada Olimpisko spēļu forma File:Switzerland national ice hockey team jerseys 2018 IHWC.png|2018–2021. gada pasaules čempionātu forma File:Switzerland national ice hockey team jerseys 2022 (WOG).png|2022. gada Olimpisko spēļu forma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{Official website}} *[https://www.iihf.com/en/associations/1370/switzerland IIHF profile] *[http://nationalteamsoficehockey.com/switzerland/ National Teams of Ice Hockey] {{Hokejs-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Šveicē]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] 3hkulwhkmh3db76dcj5mx0bblk21ozf 0 18864 4459399 4201770 2026-04-26T09:23:12Z ZANDMANIS 91184 4459399 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Kaiserthum Österreich |nosaukums_latv_val = Austrijas Impērija |sugasvārds = Austrijas Impērija | |kontinents = Eiropa |reģions = Centrāleiropa |valsts = Austrija |laikmets = Jaunākie laiki |statuss = [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valsts (1804–1806)<br />[[Vācu Savienība]]s valsts (1815–1866) |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Absolūtā monarhija]] <small>(1804–1860)</small><br />[[Konstitucionālā monarhija]] <small>(1860–1867)</small> |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1804 |gads_beigas = 1867 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sabrukums |date_start = {{dat|1806|8|6||bez}} |event_end = Parakstīts Austroungārijas kompromiss |date_end = {{dat|1867|3|30||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Pasludināta |date_pre = {{dat|1804|8|11||bez}} |event_post = |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Svētā Romas impērija |flag_p1 = Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg |p2 = Austrijas erchercogiste |flag_p2 = Flag_of_Austria.svg |p3 = Hābsburgu monarhija |flag_p3 = Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg |s1 = Austroungārija |flag_s1 = Ensign_of_Austro-Hungarian_civil_fleet_(1869-1918).svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg |flag = Austrijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Imperial_Coat_of_Arms_of_the_Empire_of_Austria_(1815).svg |symbol = Austrijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Austrian_Empire_(1815).svg |image_map_caption = Austrijas Impērija 1815. gadā ar [[Vācu Savienība]]s robežām punktētajās līnijās | |galvaspilsēta = [[Vīne]] |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = ''Gott erhalte Franz den Kaiser'' |kopīgas_valodas = [[Vācu valoda|vācu]] |reliģija = [[katolicisms]] |nauda = [[Guldenis]]<br />[[Dālderis]] <small>(1804–1867)</small> | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Francis II Hābsburgs|Francis II & I]] |leader2 = [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I]] |leader3 = [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]] |leader4 = |year_leader1 = 1804-1835 |year_leader2 = 1835-1848 |year_leader3 = 1848-1867 |year_leader4 = |title_leader = Ķeizars |representative1 = Klēmenss fon Meternihs |representative2 = Frīdrihs fon Beists |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1821-1848 |year_representative2 = 1867 |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = Kanclers |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Impērijas padome |house1 = Kungu palāta |type_house1 = augšpalāta |house2 = Deputātu palāta |type_house2 = apakšpalāta | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = 698700 |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Austrijas Impērija''' ({{val|de|Kaiserthum Österreich}}) bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas pārvaldītās [[impērija]]s nosaukums no 1804. gada līdz [[Austroungārija]]s dibināšanai 1867. gadā. Tā apvienoja Hābsburgu mantojuma īpašumus — [[Bohēmija|Bohēmiju]], [[Ungārija|Ungāriju]] ar [[Slovākija|Slovākiju]], [[Karpatu Krievzeme|Aizkarpatiju]] un [[Banata|Banatu]], [[Horvātija|Horvātiju]], [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Galīcija|Galīciju]], [[Bukovina|Bukovinu]] un ievērojamu daļu [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijas]] ([[Lombardo-Venēcijas Karaliste]]), ko apdzīvoja dažādas izcelsmes un reliģijas tautas. == Vēsture == No 1440. līdz 1806. gada Hābsburgu dinastijas monarhi bija [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas Impērijas]] [[ķeizari]]. Svētās Romas impērijas ķeizars [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] 1804. gada 11. augustā pasludināja sevi par Austrijas ķeizaru, tādējādi kļūdams par dubultķeizaru, atbildot uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iecelšanu par Francijas imperatoru. Francis II veica šo soli kā pretsvaru [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]i. Pēc tam, kad Napoleons izbeidza Svētās Romas impērijas pastāvēšanu, [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas Impērijas ķeizars]] [[Francis II Hābsburgs|Francis I]] 1806. gada 6. augustā atteicās no Svētās Romas impērijas troņa. 1848. gada martā, ekonomiskās lejupslīdes laikā, [[Vīne|Vīnē]] sākās nemieri, kas noveda pie kanclera [[Klēmenss fon Meternihs|Meterniha]] atkāpšanās. Jaunā konstitūcija izrādījās nepietiekami demokrātiska radikālajiem līderiem, kas 1848. gada 15. maijā sarīkoja masu sacelšanos. Nespējīgais ķeizars [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I]], kurš nomainīja 1835. gadā mirušo Franci I, aizbēga uz [[Insbruka|Insbruku]] un vēlāk atteicās no troņa. Revolūcija, saukta arī par "[[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasari]]", sākās dažādās Austrijas Impērijas daļās, jo nevācu zemēs (īpaši [[Ungārijas Karaliste|Ungārijā]]) tai, cita starpā, bija arī nacionālās atbrīvošanās raksturs. 1848. gada decembrī troni ieņēma 18 gadus vecais Ferdinanda I brāļadēls [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]]. 1849. gadā Ungārijas revolūcija tika apspiesta, tostarp ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] karaspēka palīdzību, kas tolaik bija Austrijas Impērijas sabiedrotā. Valsts saglabāja zināmu stabilitāti, līdz Austrijas sakāve [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas–Sardīnijas karā]] pret [[Francijas Otrā impērija|Franciju]] un [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalisti]] izbeidza Austrijas kundzību Itālijā. Tajā pašā laikā valstī izveidojusies reakcija atcēla visas revolūciju laikā veiktās reformas, atgriežot impērijā [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kas balstījās uz spēcīgu [[Birokrātija|birokrātisko]] aparātu. Situāciju pasliktināja valsts [[Ārpolitika|ārpolitiskā]] izolācija un tendences tās perifērijā. Valstī aktīvi darbojās organizācijas, kas pieprasīja gan valsts [[Federācija (valsts)|federalizāciju]], gan atsevišķu tās daļu atdalīšanos no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhijas]]. Līdz ar to, Ungāriju oficiāli impērijas sastāvā iekļāva 1849. gadā pēc tās sakāves neatkarības karā. Pēc Austrijas sakāves [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] 1867.—1868. gadā Austrijas Impērija tika pārveidota par [[Austroungārija|Austroungāriju]], kurā Ungārijai un Austrijai bija vienlīdzīgas tiesības. == Skatīt arī == * [[Svētā Romas impērija]] * [[Hābsburgu monarhija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] l1uhn7h5x4hg7fpgxlx4kn6gujcbqnc 0 21077 4459192 4314667 2026-04-25T21:16:18Z Teatrālis 82063 4459192 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Frīdrihs Šillers | vārds_orig = ''Friedrich Schiller'' | attēls =Friedrich_Schiller_by_Ludovike_Simanowiz.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Frīdrihs Šillers ([[Ludovika Zimanovica|Ludovikas Zimanovicas]] gleznots portrets) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1759 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Marbaha pie Nekaras]], [[Virtemberga]]<br />(tagad [[Bādene-Virtemberga]], {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1805 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Veimāra]], [[Saksijas—Veimāras hercogiste]]<br />(tagad [[Tīringene]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Vācietis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Dzejnieks, dramaturgs, filozofs | rakstīšanas valoda = vācu valoda | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[Veimāras klasicisms]] | slavenākie darbi = ''Laupītāji'', ''Vilhelms Tells''. | ietekmējies = [[Johans Volfgangs Gēte]], [[Imanuels Kants]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Johans Kristofs Frīdrihs fon Šillers''' (''Johann Christoph Friedrich von Schiller'', dzimis {{dat|1759|11|10}} [[Marbaha pie Nekaras|Marbahā pie Nekaras]], miris {{dat|1805|5|9}} [[Veimāra|Veimārā]]) bija [[vācieši|vācu]] dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks. Šillers līdzās [[Gēte]]m, [[Kristofs Martins Vīlands|Vīlandam]] un [[Johans Gotfrīds Herders|Herderam]] bija viens no nozīmīgākajiem [[Veimāras klasicisms|Veimāras klasicisma]] pārstāvjiem. Šillers joprojām ir viens no populārākajiem autoriem Vācijā. == Dzīvesgājums == Dzimis Marbahā pie Nekāras [[Virtemberga]]s armijas ārsta sešu bērnu ģimenē kā vienīgais dēls. Bērnību viņš aizvadīja nosacīti trūcīgos apstākļos, mācījās ciema skolā, vēlāk [[latīņu valoda]]s skolā (''die Lateinschule''). Pēc [[Virtembergas hercogi|Virtembergas hercoga]] pavēles Šillers 1773. gadā iestājās [[Štutgarte]]s karaskolā, kur studēja jurisprudenci, tad 1775. gadā pievērsās medicīnai. Studiju laikā Štutgartē Šillers iepazinās ar [[Žans Žaks Ruso|Ruso]], Gētes, [[Voltērs|Voltēra]], [[Plūtarhs|Plūtarha]], [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] darbiem, daudz pārspriedis [[klasicisms|klasicisma]] idejas ar studiju biedriem. 1780. gadā Šillers pabeidza militāro akadēmiju, kļuva par pulka ārstu Štutgartē un 1781. gadā pabeidza rakstīt savu pirmo lugu "Laupītāji" (''Die Räuber''). Lugā nākamajā gadā piedzīvoja ļoti veiksmīgu uzvedumu [[Manheima]]s teātrī, taču tās saturs un ietekme uz publiku nebija pieņemams varas iestādēm, Šillers uz četrdesmit dienām tika ieslodzīts cietumā, un hercogs novēlēja viņam turpmāk rakstīt vairs tikai "komēdijas un tamlīdzīgas grabažas". Naktī no 22. uz 23. septembri Šillers kopā ar draugu [[Andreass Štreihers|Andreasu Štreiheru]] aizbēga no Štutgartes. Šillers uzturējās dažādās pilsētās, galvenokārt [[Leipciga|Lepicigā]] un [[Jēna|Jēnā]], kur 1789. gadā viņš ieguva filozofijas profesora vietu (lai gan pasniedza vēsturi). 1787. gadā viņš, viesojoties [[Veimāra|Veimārā]], iepazinās ar Vīlandu un Herderu, 1788. gadā ar Gēti. Šajā laikā Šillers veiksmīgi turpināja literāro darbību (lugas "Fiesko sazvērestība Dženovā", "Dons Karloss" u.c.) un kļuva par plaši pazīstamu autoru. 1790. gadā Šillers apprecējās ar Šarloti fon Lengefeldu, viņiem bija četri bērni. 1799. gadā ģimene apmetās uz dzīvi Veimārā, kur 1802. gadā Šillers tika iecelts dižciltīgo kārtā. 1804. gadā saasinājās viņa veselības problēmas. [[Attēls:Frīdriha Šillera piemineklis Manheimā.jpg|thumb|Frīdriha Šillera piemineklis Manheimā.]] Miris Veimārā 1805. gada 9. maijā. == Nozīmīgākie darbi == * "Laupītāji" (''Die Räuber'', 1781) * "Kabala un mīlestība" (''Kabale und Liebe'', 1783) * "Fiesko sazvērestība Dženovā" (''Die Verschwörung des Fiesco zu Genua'', 1784) * "Dons Karloss" (''Don Carlos'', 1787/88) * Vallenšteina triloģija (''Wallenstein-Trilogie'', 1799) * "Marija Stjuarte" (''Maria Stuart'', 1800) * "Orleānas jaunava" (''Die Jungfrau von Orléans'', 1801) * "Mesīnas līgava" (''Die Braut von Messina'', 1803) * "Vilhelms Tells" (''Wilhelm Tell'', 1803/04) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Nacionālā Enciklopēdija | autors= Benedikts Kalnačs | id= 31513 | nosaukums= Frīdrihs Šillers | skatīts= }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šillers, Frīdrihs}} [[Kategorija:1759. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1805. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas dzejnieki]] [[Kategorija:Vācijas dramaturgi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] emnv5pu2g4toyex1942pbukkn6whvna 0 21552 4459131 4447624 2026-04-25T19:00:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459131 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Stradu pagasts | karte = Stradu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Stradu pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Stradu pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Gulbenes novads | platība = 173,51 | iedzīvotāji = 1 916<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1916 / 173.51 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.stradi.lv |centrs=Gulbene}} '''Stradu pagasts''' ir viena no [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada [[Gulbene]]s pilsētu un [[Daukstu pagasts|Daukstu]], [[Beļavas pagasts|Beļavas]], [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas]], [[Litenes pagasts|Litenes]] pagastiem, kā arī [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastu]]. Lai gan pagasta vēsturiskais centrs ir [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]], pagasta pārvalde atrodas [[Gulbene|Gulbenē]], Brīvības ielā 8.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/strukturvieniba/stradu-pagasta-parvalde|title=Stradu pagasta pārvalde {{!}} Gulbenes novada pašvaldība|website=www.gulbene.lv|access-date=2024-06-18|language=lv}}</ref> == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Audīle]], [[Bebrupe (Pededzes pieteka)|Bebrupe]], [[Knerša]], [[Krustalīce]], [[Melnupīte]], [[Mugurve]], [[Pededze]], [[Pogupe]]. ==== Ezeri ==== [[Kalnis]], [[Lazdags]], [[Miezītis]]. == Vēsture == 1945. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]] izveidoja Stradu [[ciema padome|ciema padomi]]. [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajona]] '''Stradu ciemam''' 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Kropes ciems|Kropes ciemu]], 1965. gadā [[padomju saimniecība]]s «Stari» teritoriju pievienoja [[Daukstu ciems|Daukstu ciemam]]. 1977. gadā Stradu ciemam pievienoja daļu [[Beļavas ciems|Beļavas]] un [[Stāmerienes ciems|Stāmerienes]] ciemu teritorijas, bet daļu Stradu ciema teritorijas pievienoja Daukstu ciemam. 1979. gadā Stradu ciemam pievienoja daļu Stāmerienes ciema teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Stradu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2500 |1959|2296 |1967|2000 |1979|1653 |1989|2451 |2000|2220 |2011|1839 |2021|1538 |2024|1469 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Stāķi]], [[Šķieneri]], [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]], [[Margas]], [[Lejasstradi]], [[Antani (Stradu pagasts)|Antani]], [[Ceļmalas]], [[Nātiņi]], [[Samiņi]], [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]], [[Zeltaleja]]. Pagasta pārvalde atrodas [[Gulbene|Gulbenē]], Brīvības ielā 8.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stradi.lv/darba-laiks/ |title=Pagasta pārvalde. Darba laiks |access-date={{dat|2024|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240618061335/https://www.stradi.lv/darba-laiks/ }}</ref> == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.stradi.lv/ Stradu pagasta mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * [http://www.gulbene.lv/ Gulbenes novada mājaslapa] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Gulbenes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Gulbenes rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Gulbenes novada pagasti]] [[Kategorija:Stradu pagasts| ]] [[Kategorija:Vecgulbenes pagasts]] qsy5qnin1rtltv4ohpvgsbkasmhuk8w 0 25117 4459391 4410656 2026-04-26T08:53:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459391 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]|Venta (nozīmju atdalīšana)|Venta}} {{Upes infokaste |nosaukums=Venta | citvalsts = Lietuva | citnosaukums = Venta | citvaloda = lt | citvaloriģin = Venta |attēls=Kuldyga. ventos krioklys, 2006-09-22.jpg |paraksts=[[Ventas rumba]] [[Kuldīga|Kuldīgā]] | karte = Latvijas upe Venta karte.png | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = |garums=346 |garums_latvijā=178 |baseins=11 811,1 |baseins_latvijā=6613,6 |caurtece=92,8<ref>{{LPE|52|64}}</ref> |gada_notece=2,94 |izteka=[[Veņu ezers]] ([[Lietuva]]) |ieteka=[[Baltijas jūra]] |tek_caur={{LTU}}<br />{{LAT}} |pietekas= [[Abava]], [[Virvīča]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=42 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=31 | sāk_gar_s=59 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=23 | iet_plat_s=44 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=32 | iet_gar_s=39 | iet_gar_EW=E }} '''Venta''' ir upe [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]].<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97472 |title=Informācija par objektu: Venta |accessdate={{dat|2016|08|23||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> Garums — 346 km (178 km Latvijā un 168 km Lietuvā), baseina platība — 11 811,1 km².<ref name="garums">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27986.html |title=Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070815123723/http://www.meteo.lv/public/27986.html |archivedate={{dat|2007|08|15||bez}} }}</ref> Lielākās pilsētas Ventas krastos ir [[Mažeiķi]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. Lielākā pieteka — [[Abava]]. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais [[ūdenskritums]] Eiropā — [[Ventas rumba]].<ref>[http://www.latvia.travel/lv/udenskritums-ventas-rumba Ventas rumba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514211042/http://www.latvia.travel/lv/udenskritums-ventas-rumba |date={{dat|2011|05|14||bez}} }}, www.latvia.travel</ref> == Nosaukuma izcelsme == Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda ''vēna'', kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upes.lv/informacija/ventas-baseins/|title=Ventas baseins|website=www.upes.lv|access-date=2018-01-17}}</ref> Latīniskais nosaukums ''Winda'' pirmo reizi minēts [[Indriķa hronika]]s 1206. gada notikumu tekstā par [[Vendi (Livonija)|vendiem]].<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00109.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Heinrici Chronicon Livoniae, X.14.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141213023118/http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00109.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true |date={{dat|2014|12|13||bez}} }}: ''Wendi autem humiles erant eo tempore et pauperes utpote a Winda repulsi, qui est fluvius Curonie, et habitantes in Monte Antiquo, iuxta quem 1206. (latīniski)</ref> == Zivis == Ventā pārsvarā ir sastopamas šādas zivis<ref name="autogenerated1">[http://www.copeslapa.lv/udns/venta.htm Venta<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref>: [[ālants|ālanti]], [[asaris|asari]], [[Alata|alatas]], [[karpa]]s, [[karūsa]]s, [[līdaka]]s, [[plaudis|plauži]], [[sapals|sapali]], foreles un [[zandarts|zandarti]]. == Upes raksturojums un ekoloģija == No [[Lietuva]]s robežas līdz [[Alši]]em Venta tek pa [[Vadakste|Vadakstes līdzenumu]], tālāk - starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Krasti pārsvarā aizauguši, peldvietu nav daudz. No [[Šķērvelis|Šķērveļa]] līdz [[Kuldīga]]i krastos ir dolomīta atsegumi ([[Gobdziņu klintis]], [[Ātraiskalns]], [[Straujaiskalns]]), upē krāčaini posmi (Griezes, Nīgrandes, Gobdziņu, Varkaļu, Elles, Skrundas krāce, Briežu brasls, Griķu brasls, Rimzātu brasls, Rumbiņas krāce un Zeļģu krāce) mainās ar mierīgiem un dziļiem posmiem, daudz saliņu. Pie [[Kuldīga]]s Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī, veidojot [[Latvija|Latvijā]] lielāko ūdenskritumu - [[Ventas rumba|Ventas rumbu]]. Lejpus [[Kuldīga]]s, Piejūras zemienē upe līkumaina, tecējums mierīgs, ir sarkanīga smilšakmens atsegumi (Sarkanā siena), krasti lēzeni. 50% baseina aizņem meži. Venta parasti aizsalst decembra beigās, ledus iešana sākas marta sākumā. Ventas ieleja no [[Kuldīga]]s līdz [[Abava]]s ietekai un Ventas un [[Šķērvelis|Šķērveļa]] ielejas posms ir kompleksie dabas liegumi.<br /> Ūdenstūrismam vairāk piemērota ir Venta no [[Lietuva]]s robežas līdz [[Ventas rumba|rumbai]] [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Upes augšdaļa ir mazāk apdzīvota, ar ātrāku straumi.<ref name="autogenerated1" /> == Pietekas == {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} Kreisā krasta pietekas: * [[Virvīča]] (131 km) (Lietuvā) * [[Šerkšne]] (56 km) (Lietuvā) * [[Varduva]] (96 km) (Lietuvā) * [[Losis]] (44 km) (robežupe) * [[Laurupīte (Ventas pieteka)|Laurupīte]] (43 km) (Latvijā) * [[Dūmiķis]] (42 km) (Latvijā) * [[Lētīža]] (32 km) (Latvijā) * [[Šķērvelis]] (34 km) (Latvijā) * [[Koja]] (25 km) (Latvijā) * [[Garūdene]] (15 km) (Latvijā) * [[Ēnava (Ventas pieteka)|Ēnava]] (19 km) (Latvijā) * [[Lejējupe]] (19 km) (Latvijā) * [[Krebicupīte]] (Olarājupe) * [[Padure (upe)|Padure]] (19 km) (Latvijā) * [[Naba (upe)|Naba]] (7 km) {{Col-2}} Labā krasta pietekas: * [[Vadakste]] (82 km) (robežupe) * [[Zaņa]] (53 km) * [[Bērzene (Ventas pieteka)|Bērzene]] (12 km) * [[Sumata]] (11 km) * [[Klūga]] (17 km) * [[Ciecere]] (51 km) * [[Ponakste]] (27 km) * [[Mazupe (Ventas pieteka)|Mazupe]] (14 km) * [[Ēda]] (38 km) * [[Riežupe]] (42 km) * [[Rudupe (Ventas pieteka)|Rudupe]] (18 km) * [[Abava]] (134 km) * [[Dzirnavupe (Ventas pieteka)|Dzirnavupe]] (18 km) * [[Vēždūka]] (Varžupe, 33 km) * [[Kamārce (upe)|Kamārce]] (22km) * [[Packule]] (10 km) * [[Standze]] (9 km) * [[Vecventa]] (8 km) {{Col-end}} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="6"> Attēls:Rumba ziema.jpg|Ventas rumba ziemā 2005 Attēls:Kurland020.jpg|Ventas rumba Attēls:Brien par rumbu.jpg|2007 Attēls:Rumbas udenskritums.JPG|2008 Attēls:Ruma pavasaris.JPG|2008 </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jūras piekrastes upes}} {{Ventas pietekas|nocat=yes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Venta| ]] [[Kategorija:Latvijas upes]] [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Ventspils upes]] [[Kategorija:Saldus novada upes]] [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Kuldīga]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] ebgce8xuk6jpgric4oebtpm76i4h8vk 0 26510 4459278 4331485 2026-04-26T03:45:34Z Treisijs 347 4459278 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Rjazaņas apgabals |official_name=''Рязанская область'' |settlement_type=[[Krievijas administratīvais iedalījums|apgabals]] |image_skyline = RybnoeDistrict 06-13 Konstantinovo Oka River 02.jpg |imagesize = |image_caption = [[Oka]] Rjazaņas apgabalā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 85px |image_map = Ryazan in Russia.svg |map_caption = Novietojums Krievijā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{RUS}} |subdivision_type1=Federālais apgabals |subdivision_name1=[[Centrālais federālais apgabals|Centrs]] |seat_type=Centrs |seat = [[Rjazaņa]] |official_language = [[krievu valoda]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=29 |p1=[[Rjazaņa]] |p2=[[Kasimova]] |p3=[[Sasova]] |p4=[[Skopina]] |p5=[[Aleksandroņevskas rajons]] |p6=[[Jermišas rajons]] |p7=[[Zaharovas rajons]] |p8=[[Kadomas rajons]] |p9=[[Kasimovas rajons]] |p10=[[Kļepiku rajons]] |p11=[[Korabļinas rajons]] |p12=[[Miloslavskas rajons]] |p13=[[Mihailovas rajons]] |p14=[[Piteļinas rajons]] |p15=[[Pronskas rajons]] |p16=[[Putjatinas rajons]] |p17=[[Ribnojes rajons]] |p18=[[Rjažskas rajons]] |p19=[[Rjazaņas rajons]] |p20=[[Sapožokas rajons]] |p21=[[Saraju rajons]] |p22=[[Sasovas rajons]] |p23=[[Skopinas rajons]] |p24=[[Spaskas-Rjazanskas rajons]] |p25=[[Starožilovas rajons]] |p26=[[Uholovas rajons]] |p27=[[Čučkovas rajons]] |p28=[[Šackas rajons (Krievija)|Šackas rajons]] |p29=[[Šilovas rajons]] |area_total_km2 = 39605 |total_type=Kopā |population_total = 1082231 |population_as_of = 2024 |population_density_km2 = auto |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = [[krievi]] (95,1 %) |website={{url|https://www.ryazan.gov.ru/}} | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = RU-RYA |footnotes = }} '''Rjazaņas apgabals''' ({{val|ru|Рязанская область}}) ir viens no [[Krievijas Federācija]]s apgabaliem [[Centrālais federālais apgabals|Centrālā federālā apgabala]] sastāvā. Tas robežojas ar [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalu]] ziemeļrietumos, [[Vladimiras apgabals|Vladimiras apgabalu]] ziemeļos, [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]] ziemeļaustrumos, [[Mordvija|Mordviju]] austrumos, [[Penzas apgabals|Penzas apgabalu]] dienvidaustrumos, [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalu]] dienvidos, [[Ļipeckas apgabals|Ļipeckas apgabalu]] dienvidrietumos un [[Tulas apgabals|Tulas apgabalu]] rietumos. == Vēsture == No 1129. līdz 1521. gadam Rjazaņas apgabala teritorijā pastāvēja [[Rjazaņas kņazi]]ste, 1237. gada ziemā to izpostīja mongoļu karavadonis [[Batuhans]]. 14. gadsimtā tās iedzīvotāji nodibināja Perejaslavļas pilsētu (''Переяслав-Рязанский''). Pēc 1517. gada Rjazaņas lielkņazisti pakļāva [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazs]] [[Vasilijs III]]. Apgabala austrumu daļā no 1452. līdz 1681. gadam pastāvēja no Maskavijas atkarīga [[Kasima haniste]]. 1575. gadā Krievijas cars [[Ivans IV]] Kasimovas hanu [[Sainbulats|Sainbulatu]] uz laiku kronēja par Visas Krievijas lielkņazu. 1778. gadā Perejaslavļas pilsētu pārdēvēja par Rjazaņu un izveidoja Rjazaņas vietniecību, 1796. gadā tā kļuva par [[Rjazaņas guberņa]]s centru. == Pilsētas == === Karte === {{VietasKarte+|Rjazaņas apgabals|width=400 |float=center|caption = Rjazaņas apgabala pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — apgabala centrs |places = {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.616667|long=39.716667|position = right |label='''[[Rjazaņa]]'''}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.95|long=41.397222|position = top |label=[[Kasimova]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=53.916667|long=40.016667|position = right |label=[[Korabļina]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.233333|long=39.033333|position = top |label=[[Mihailova (pilsēta)|Mihailova]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.033333|long=39.75|position = top |label=[[Novomičurinska]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.733333|long=39.516667|position = top |label=[[Ribnoje]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=53.716667|long=40.066667|position = right |label=[[Rjažska]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.35|long=41.916667|position = top |label=[[Sasova]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=53.816667|long=39.55|position = top |label=[[Skopina]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=55.133333|long=40.166667|position = top |label=[[Spaskļepiki]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.4|long=40.383333|position = top |label=[[Spaska-Rjazanska]]}} {{VietasKarte~|Rjazaņas apgabals|lat=54.033333|long=41.7|position = top |label=[[Šacka]]}} }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Centrālais federālais apgabals}} [[Kategorija:Krievijas Federācijas apgabali]] [[Kategorija:Rjazaņas apgabals| ]] 27u5b9x167vv9kl8sq0uwtifld8slf0 0 27672 4459218 4444952 2026-04-25T23:22:20Z ~2026-25466-45 144574 4459218 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka'''ir apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs, kur dzīvo Lebedeva. Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]], Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāni "Azerbaidžāna" un [[Hesburger|"Hesburger"]], skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] n8rrwir066yv38fiyxj0nnwy0fnkqe0 4459220 4459218 2026-04-25T23:26:35Z ~2026-25400-24 144575 . 4459220 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka'''ir apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs, kur dzīvo Lebedeva un Maksončiks Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]], Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāni "Azerbaidžāna" un [[Hesburger|"Hesburger"]], skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] dn4zlp940gpgfcd7y8xp1oiei83g4cf 4459221 4459220 2026-04-25T23:28:37Z ~2026-25400-24 144575 . 4459221 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka'''ir apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs, kur dzīvo Lebedeva un Maksončiks! Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]], Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāni "Azerbaidžāna" un [[Hesburger|"Hesburger"]], skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] e69ns9gl7s81vuusv7co1k8dmutt89n 4459222 4459221 2026-04-25T23:30:36Z ~2026-25466-45 144574 4459222 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka ir''' apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs, kur dzīvo Lebedeva. Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]](šeit dzīvo maksončiks) Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāni "Azerbaidžāna" un [[Hesburger|"Hesburger"]], skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] czv6s2cgjjyzjkyno2xf8e7q9qbczny 4459225 4459222 2026-04-25T23:34:28Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-25466-45|~2026-25466-45]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-25400-24 4459221 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka'''ir apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs, kur dzīvo Lebedeva un Maksončiks! Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]], Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāni "Azerbaidžāna" un [[Hesburger|"Hesburger"]], skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] e69ns9gl7s81vuusv7co1k8dmutt89n 4459226 4459225 2026-04-25T23:34:56Z Egilus 27634 Undid 6 revisions from [[Special:Diff/4444952|4444952]] until [[Special:Diff/4459225|4459225]] 4459226 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka''' ir apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs. Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]], Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāns "Azerbaidžāna", skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] cgyfz0lf5hxvejq236h83xar2eevj5y 0 28172 4459216 4304178 2026-04-25T23:17:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459216 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UA Flight 175 hits WTC south tower 9-11.jpeg|thumb|[[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]]]] '''Terorisms''' (no {{val|la|terror}} — 'šausmas') ir politiskās [[vardarbība]]s forma, ko īsteno nevalstiski grupējumi ar nolūku panākt politiskas izmaiņas: pretējās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos. Terorismu vispirms raksturo nevis tieša un tūlītēja vardarbība, bet gan vardarbības draudi. Terorismam raksturīgākās iezīmes parādās jau [[Franču revolūcija]]s laikā, taču atsevišķas terorismam raksturīgas iezīmes ir vēsturiski novērojamas jau agrāk dažādos pasaules reģionos. Terorisms kļuva īpaši aktuāls 20. gadsimta otrajā pusē, kā reakcija uz situāciju [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Basku Zeme|basku zemēs]] un jo īpaši pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra teroraktiem ASV]]. == Etimoloģija == Jēdziens "terorisms" ir saistīts ar latīņu valodas darbības vārdu ''terrere'', kas nozīmē "iebiedēt". Jēdziens "terorisms" sākotnēji tika izmantots, lai raksturotu politisku un [[Militārā taktika|militāru taktiku]]: izraisīt [[bailes]] pretiniekam.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fine|first=Jonathan|date=2010|title=Political and Philological Origins of the Term ‘Terrorism’ from the Ancient Near East to Our Times|journal=Middle Eastern Studies|volume=46 (2)|pages=271|doi=10.1080/00263201003619927}}</ref> Jēdzienu sāka biežāk lietot [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] beigās un Franču revolūcijas norises gaitā, no latīņu ''terrere'' atvasinot jēdzienus biedējošs ([[Angļu valoda|angļu]]: ''terrifying'') un šausmīgs (angļu: ''terrible''). Jēdziens ''terror'' dažādos tā nozīmes attīstības laikos ir lietots, lai norādītu uz baiļu vai šausmu dažādo dabu un iespējamajām asociācijām, raksturojot baiļu politisko, psiholoģisko un fizisko dabu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fine|first=Jonathan|date=2010|title=Political and Philological Origins of the Term ‘Terrorism’ from the Ancient Near East to Our Times|journal=Middle Eastern Studies|volume=46 (2)|pages=275|doi=10.1080/00263201003619927}}</ref> == Definīcija == Terorisms definējams kā mērķtiecīga dažādu vardarbīgu aktu īstenošana, lai panāktu politiskas izmaiņas, un, saprotams, kā līdzeklis, nevis mērķis. Terorisms ir tāds vardarbības veids, kas vērsts pret [[Civiliedzīvotāji|civiliedzīvotājiem]], lai izraisītu spēcīgas bailes vardarbības akta lieciniekos, lai panāktu terorisma veicēja ieceru piepildīšanos. Sekojot Ričarda Ingliša (''Richard English'') piedāvājumam, terorismu var definējoši aprakstīt kā heterogēnu vardarbību, kas tiek lietota politisku mērķu dēļ, terorisms var tikt vērsts pret dažādiem mērķiem un dažādos veidos, tas ietver [[Psiholoģija|psiholoģisku]] dimensiju, radot draudu sajūtu gan vardarbības upuru, gan šīs vardarbības liecinieku lokā ar nolūku sasniegt politiskus mērķus; terorisms ietver varas apliecināšanu un varas attiecību pārstrukturēšanas centienus; terorismu var uzskatīt par [[Karš|kara]] sastāvdaļu un tādējādi saprast kā tikai vienu no elementiem plašākos vardarbīgos un nevardarbīgos mēģinājumos panākt politiskas izmaiņas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terrorism: How to Respond|url=https://archive.org/details/terrorismhowtore00engl|last=English|first=Richard|publisher=Oxford University Press|year=2009|isbn=9780199229987|location=Oxford|page=[https://archive.org/details/terrorismhowtore00engl/page/24 24]}}</ref> Atkāpjoties no tādas terorisma izpratnes, kas priekšplānā izvirza militāra rakstura pasākumus, [[Terorisma pētniecība|terorisma pētniecībā]] terorismu dažkārt skata pat [[Fenomenoloģija|fenomenoloģiski]], pievēršoties tā jēgai un nozīmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unterror.com/|title=Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūras pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas projekts unTERROR – "Saprast teroru: fenomenoloģiski-hermeneitiskā metodoloģija terorisma pētniecībai"}}{{Novecojusi saite}}</ref> Īsi sakot, terorisma definīcija ir izplūdusi. Grūtības formulēt visaptverošu terorisma definīciju ir saistāmas ar dažādu politiski [[Ideoloģija|ideoloģisko]] nostāju nesakritībām un dažādu teroristisko izpausmju atšķirībām. Par spīti dažādām terorisma izpausmēm un nekonsekvencēm, terorisms tiek definēts kā politiskas noziedzības veids, ko raksturo dažādas vardarbības formas ([[slepkavība]]s, kaitniecība, cilvēku ievainošana un [[nogalināšana]], draudi), kuras īsteno, lai terorizētu individuālas personas, personu grupas, valstu valdības, [[valstu savienība]]s un politiskas organizācijas. Terorisma izpausmes, jeb tas, kas var tikt uzskatīts par teroristisku, var tikt piedēvēts kā brīvības cīnītājiem (piemēram, [[mežabrāļi]]em vai [[Afganistāna]]s modžahediem), tā lielāka mēroga vardarbībai (piemēram, valsts terors). Lai arī pastāv terorisma organizācijas, kas ir identificējamas, kā teroristiskas, par teroristiem mēdz dēvēt arī vardarbīgus pūļus un citus par [[Ekstrēmisms (politika)|ekstrēmistiem]] atzītus indivīdus, kas ir izmantojuši vardarbību drošības vai varas ietekmes mazināšanai, un lai panāktu apdraudētās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos. Terorismu raksturo ne tikai tā vardarbības formas, bet arī nolūks. No valsts skatu punkta terorisms vienmēr tiek saprasts kā noziedzīga darbība, kas var izpausties kā lokāla vai globāla iebiedēšana un draudu izteikšana, kolektīva vai individuāla uzbrukšana institūcijām vai civiliedzīvotājiem, un kā valsts nesankcionēta brīvības izcīnīšana un masu nekārtību radīšana. Gan [[Īru republikāņu armija]] (''Irish Republican Army'' (IRA)), gan Īru Nacionālā Atbrīvošanas Armija (''Irish National Liberation Army'' (INLA)) atbilda 1970. gadu izpratnei par teroristiem un terorismu (vardarbība vērsta pret valsti),<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sluka|trans_chapter=|isbn=0203880226|oclc=|doi=|id=|page=|pages=142|at=|chapter=The Contribution of Anthropology|location=London|chapterurl=|quote=|ref=|bibcode=|laysummary=|laydate=|separator=|postscript=|language=|publisher=Routledge|first1=Jeffrey A.|url=|editor1-first=Jackson|editor1-last=Richard|editor2-first=Marie|editor2-last=Breen Smyth|editor3-first=Jeroen|editor3-last=Gunning|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|format=|origyear=|accessdate=|type=|edition=|series=|volume=|date=|year=2009|month=|lastauthoramp=}}</ref> taču, mainoties terorisma nozīmei, šos grupējumus dažkārt identificē kā brīvības cīnītājus. Situācijas, kad kļūdaini organizācijas tiek raksturotas kā teroristiskas, ļauj dziļāk izskatīt jautājumu, kā nošķirt teroristiskas un neteroristiskas organizācijas. Neteroristiskas organizācijas, pat ja bruņotas, pretojas valsts varai un līdzcilvēku diskriminēšanai, nevis mēģinot traucēt politisko norisi, bet ieviešot jaunu un stabilāku sistēmu. Atšķirībā no teroristiskām organizācijām, neteroristiskām organizācijām, kas cīnās tautas vārdā, mēdz būt liels sabiedrības atbalsts, jo tās vēršas pret, pēc viņu domām, neleģitīmo valsts varu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sluka|year=2009|trans_chapter=|at=|pages=143|page=|id=|doi=|oclc=|isbn=0203880226|language=|location=London|publisher=Routledge|origyear=|month=|volume=|first1=Jeffrey A.|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|editor3-last=Gunning|editor3-first=Jeroen|editor2-last=Breen Smyth|editor2-first=Marie|editor1-last=Jackson|editor1-first=Richard|chapter=The Contribution of Anthropology}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cronin|first=Audrey Kurth|date=2002|title=Behind the Curve: Globalization and International Terrorism|url=https://www.jstor.org/stable/3092113|journal=International Security|volume=27 (3)|pages=33}}</ref> Lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem, tiek iestrādātas arī plašākas, terorisma dažādās variācijas iekļaujošākas definīcijas. Terorisma formas un nolūkus aptverošāku definīciju piedāvā Jūdžīns Viktors Valters (''Eugene Victor Walter''). Viņš izšķir trīs galvenos terorisma elementus: # terorismam ir raksturīga draudu izteikšana vai tiešas vardarbības īstenošana pret kādu indivīdu vai indivīdu grupu; # vardarbības īstenotājs tās lieciniekos grib radīt [[bailes]], bet vardarbības upurim ir instrumentāla loma (t.i., upuris tiek izmantots kā bieds ar vēstījumu "lūk, kas var notikt ar citiem!"); # vardarbības īstenotājs sagaida, ka vardarbības liecinieki pielāgos savu uzvedību novērotajam vardarbības aktam un citām līdzīgām vardarbības izpausmēm (t.i., terorists manipulē ar cilvēku [[Jūtas|jūtām]] un uzvedību, traucējot ikdienas norisēm).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terror and Resistance|url=https://archive.org/details/terrorresistance0000walt|last=Walter|first=Eugene|publisher=Oxford University Press|year=1969|location=Oxford}}</ref> Savukārt Paula Vilkinsona (''Paul Wilkinson'') terorisma definīcija izceļ piecus terorismu raksturojošus aspektus: # terorisma īstenotā vardarbība ir pārdomāta un tā tiek mērķtiecīgi izmantota, lai īstenotu ārkārtēju baiļu vai šausmu ([[Terors (politika)|terora]]) atmosfēru; # vardarbība tiek inscenēta tā, lai to varētu novērot iespējami plaša auditorija, vardarbības akts ne vienmēr ir primāri orientēts uz kaitējuma nodarīšanu tā upurim vai upuriem; # izmantotā vardarbība un teroristiskie uzbrukumi tiek vērsti uz nejauši izvēlētiem un simboliskiem mērķiem, tostarp civiliedzīvotājiem; # [[Sabiedrība|sabiedrībā]], kur tiek īstenota vardarbība, tā tiek skatīta kā neparasta jeb sabiedrības normām neatbilstoša, radot sašutuma un baiļu izjūtu; # teroristiskā vardarbība tiek izmantota, lai ietekmētu politiskos lēmumus un ikdienas darbības.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Wilkinson|year=1992|trans_chapter=|at=|pages=228-257|page=|id=|doi=|oclc=|isbn=|language=|location=London|publisher=Clarenden Press|origyear=|month=|date=|first1=Paul|volume=|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=|title=Dilemmas of World Politics: International Issues in a Changing World|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=Rengger|editor2-first=Nick|editor1-last=Baylis|editor1-first=John|chapter=International Terrorism: New Risks to World Order}}</ref> Pastāv vairāki terorisma skaidrojumi, kurus varam sastapt gan dažādu valstu normatīvajos aktos, gan dažādās starptautiskās [[Pretterorisms|pretterorisma]] programmās, nemaz nerunājot par dažādu ekspertu definējumiem un skaidrojumiem. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] normatīvajos aktos terorisma definīciju sastopam ASV Kodeksa XXII nodaļas 2656(f)d pantā: "Terorisms ir politiski motivēta vardarbība ar iepriekšēju nodomu, kura vērsta pret ārrindas (civiliedzīvotāji, incidenta laikā neapbruņots militārais personāls) mērķiem un kuru veic minoritāšu grupas vai slepenie aģenti, lai ietekmētu politiku. Starptautiskais terorisms ir terorisms, kurā iesaistīti vairāk nekā vienas valsts iedzīvotāji vai kas aptver vairāku valstu teritorijas. Teroristiska grupa ir jebkura grupa vai tās apakšnodaļa, kura praktizē starptautisko terorismu." [[Krievija]]s Federācijas Kriminālkodeksa (stājās spēkā 01.01.1997.) 205. pantā terorisms tiek sapludināts arī ar krimināla rakstura nodarījumiem un tam vairs nav tikai un vienīgi politisks raksturs. == Vēsturiskās terorisma formas == [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] izstrādātās terorisma definīcijas cenšas terorismu aplūkot pēc tā būtības un mērķiem, nevis pēc tā formas, kā tas notiek pētniecībā, kur terorisms tiek cieši saistīts ar [[Franču revolūcija|Franču Revolūciju]],<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Weimann|first=Gabriel|date=2005|title=The Theater of Terror. The Psychology of Terrorism and the Mass Media|journal=Journal of Aggression, Maltreatment & Trauma|volume=9 (3-4)|pages=279-390|doi=10.1300/J146v09n03_08}}</ref> kad jebkura pret valsts sistēmu vērsta vardarbība tika skatīta kā terors, nemieru un nekārtības veicinoša darbība. Lai arī terorisma jēdziens ir ieviests pēc [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta,]] tomēr dažādas terorisma izpausmes formas var fiksēt jau agrāk, kas ietekmē to, ka nav vienota izpratne par to, kas ir terorisms. Vispārpieņemta un juridiski korekta terorisma definīcija nepastāv, jo "kas vienam ir terorists, tas citam var būt brīvības cīnītājs". Piemēram, vai [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] grupas Latvijā, kuras pielietoja vardarbību, kurā izmanto arī sabiedrisku objektu spridzināšanu, lai pretotos [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas režīmam, bija "teroristi" (nogalināja un iebiedēja arī civiliedzīvotājus, kuru uzskatīja par [[Kolaboracionisms|kolaboracionistiem]]) vai "brīvības cīnītāji"? Vai vardarbības izmantošana pret likumīgi ievēlētas valdības represīvu un nelikumīgu politiku (piemēram, [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]]), ir "pašaizsardzība" vai "terorisms"? Taču ir iespējams novērot, kā attīstās dažādas terorisma metodes kā, piemēram, slepkavības izmantošana iebiedēšanai un politisko un sociālo iestāžu demolēšana. Viens no pirmajiem vēsturiski fiksētajiem terorisma piemēriem ir [[Jūdi|jūdu]] sekta sikariji (no [[Grieķu valoda|grieķu]] valodas ''sikarioi'', "dunča cilvēks", atvasināts no ''sika'' — īss, dunčveidīgs zobens) [[1. gadsimts|1. gadsimtā]] mūsu ērā, kas iestājās pret [[Romieši|romiešu]] varu un uzsāka publisku slepkavību kampaņu nolūkā izskaust līdzcilvēku sadarbošanos ar Romas pārvaldi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Horsley|first=Richard A.|date=1979|title=The Sicarii: Ancient Jewish "Terrorists"|url=https://www.jstor.org/stable/1202887|journal=The Journal of Religion|volume=59 (4)|pages=435-458|via=JSTOR}}</ref> Grupējumu varētu uzskatīt par teroristisku, jo tas ar savām vardarbības metodēm tiecās izmainīt politisko situāciju, proti, panākt [[Romas impērija|Romas]] atkāpšanos no [[Jūdejas ķēniņvalsts|Jūdejas provinces]]. Par teroristisku organizāciju var uzskatīt arī asasīnus. Šis grupējums, kura darbība ir datējama ar [[11. gadsimts|11.]]–[[13. gadsimts|13. gadsimtu]], bija [[Musulmaņi|musulmaņu]] reliģiski politiska [[sekta]], kuras biedru bezierunu pakļaušanās grupējuma vadībai un pašaizliedzīgā uzupurēšanās aukstasinīgu, publisku slepkavību veikšanā sēja milzu bailes gan sabiedrībā, gan varas līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/asas%C4%ABni|title=asasīni}}</ref> Šis grupējums bija fanātisks un vērsās vardarbību pret ikvienu, kurš nepiekrita tā reliģiskajiem vai sociālajiem ideāliem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Assassins: A Radical Sect in Islam|last=Lewis|first=Bernard|publisher=Perseus Books Group|year=2003|location=New York}}</ref> Terorisma kontekstā būtiski ir tas, ka slepkavības notika publiski, liedzot slepkavam reālas iespējas aizbēgt, kā arī noslepkavotie bija augsta ranga valsts amatpersonas, bet gatavošanās slepkavībai, iefiltrējoties upura līdzcilvēku (piemēram, valdnieka ierēdņu) lokā, varēja notikt ilgi. Savukārt, vārds ''assasin'' (slepkava) ir cēlies no [[Arābu valoda|arābu valodas]] ''hashīsīn'' — tā [[Viduslaiki|viduslaikos]] dēvēja [[Ismaīlīti|ismaelītu]] sektu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etymonline.com/word/assassin|title=Assassin - Etymology, Origin & Meaning|website=etymonline|access-date=2025-07-06|language=en-US}}</ref> Par savdabīgu terorisma formu var uzskatīt tā saukto thagu (no angļu valodas: ''thugs'') jeb [[Bandīts|bandītu]] sektu [[Indija|Indijā]]. Tās biedri nolaupīja un nožņaudzot noslepkavoja ceļiniekus, lai slavinātu vardarbību un tādējādi apliecinātu uzticību dievietei Kalī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-32538487|title=The unlikely origins of the word 'thug'|work=BBC News|access-date=2025-07-06|date=2015-04-30|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@mike.sav.ms/thug-life-the-murderous-cult-that-birthed-a-common-english-word-6a8719a45cbe|title=Thug Life: The Murderous Cult that Birthed a Common English Word|last=Savage|first=Mike|website=Medium|access-date=2025-07-06|date=2023-09-16|language=en}}</ref> Šaujampulvera sazvērestība ir [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] neveiksmīgs īstenots uzbrukums anglikāņu katoļu baznīcas monarham. Uzbrukuma mērķis bija ietekmēt baznīcas ideoloģisko darbību, kuras rezultātā tika diskriminēti citu reliģiju sekotāji. Mērķis bija uzspridzināt vienu no ietekmīgākajām celtnēm, kura kā simbols bija nozīmīga gan reliģijas instancēm, gan sabiedrībai. Šāda rīcība ir skatāma, kā teroristiska, jo, kā novērojams modernajos terorisma gadījumos – vardarbība tiek mērķēta pret nozīmīgām un simboliskām vietām un [[Politiskā vara|politisko varu]] un darbību traucēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/research-starters/history/gunpowder-plot|title=Gunpowder Plot {{!}} EBSCO Research Starters|website=www.ebsco.com|access-date=2025-07-06|language=en}}</ref> Protams, politiskā terorisma parādīšanos saista arī ar [[Franču revolūcija|Francijas revolūciju]] — [[Jakobīņi|jakobīņu]] terors sākās brīdī, kad Sen-Žists paziņoja: "Katram cilvēkam ir tiesības nogalināt tirānu, un tauta nevar atņemt šīs tiesības nevienam savam pārstāvim". [[Eiropa|Eiropu]] pārņēma politisko atentātu vilnis. Ideja par terorismu kā veidu brīvības sasniegšanai no Eiropas izplatījās visā pasaulē. Līdzīgi [[Indija|Indijā]] tika izveidota reliģiska teroristiska organizācija ''Hur Brotherhood'', kuras locekļi veica atentātus pret [[Britu impērija|britu koloniālajiem ierēdņiem]]. [[Balkānu pussala|Balkānos]] izveidojās "Maķedoniešu iekšējā revolucionārā organizācija" (''Вътрешна македонска революционна организация''), kas uzsāka teroristisku darbību pret [[Osmaņu impērija]]s varas struktūrām un to atbalstītājiem. Serbu teroristiskā organizācija "[[Melnā Roka|Melnā roka]]" (''Црна Рука/Crna Ruka'') savu teroristisko darbību vērsa pret [[Austroungārija|Austroungārijas impēriju]]. Modernā terorisma sākotni var saistīt ar [[Anarhisms|anarhisma]] kustības vardarbīgajām izpausmēm [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā un, jo īpaši, ar vardarbības uzliesmojumu 19. gadsimta deviņdesmitajos gados, kad anarhisti vai ar tiem saistīti darboņi veica spridzināšanas un slepkavības, tostarp nogalinot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karali]] [[Umberto I]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Marī Fransuā Sadī Karno]], [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Viljams Makinlijs|Viljamu Makinliju]]. Anarhisma kustības būtiskākais ieguldījums modernā terorisma tapšanā ir ideja par "propagandu ar darbiem", proti, ideja, ka sabiedrību var sekmīgāk ierosināt uz sacelšanos nevis ar uzrunām, bet ar rīcības piemēru. Lai gan sākotnēji šī ideja netika attiecināta uz baiļu radīšanas vardarbības aktiem, laika gaitā tieši šī pieeja nostiprinājās un guva plašu pielietojumu, ko būtiski veicināja arī tā laika tehnoloģiskā inovācija - [[dinamīts]]. ''Наро́дная во́лa'' ("Tautas griba") ir 19. gadsimta revolucionāra, teroristiska organizācija, kas centās gāzt [[Krievijas Impērija]]s valdību, tādējādi cīnoties par tautas brīvību. Izplatot propagandas laikrakstus un dibinot politiskas organizācijas, šī grupējuma īstenotās darbības un veiktās vardarbības uztvēra ne kā tautas brīvības cīnītājus, bet kā pret valsts iekārtu noskaņotus teroristus. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā teroristiskā darbība ļoti aktivizējās, piemēram, [[Padomju Savienība|PSRS]] atbalstītā [[Sarkanās armijas frakcija|RAF — ''Rote Armie Fraktion'']] — kuras mērķis bija iekārtas maiņa [[Vācija|Vācijā]]. Laika posmā no 1968. līdz 1980. gadam fiksēti 6700 terora akti, pie tam vairāk nekā puse no tiem veikti Rietumeiropā. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma, kad ASV kļūst par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā, un uzsāka Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu, ieviešot Rietumu kārtību t.s. [[Trešā pasaule|trešās pasaules valstīs]] un bijušajās PSRS satelītvalstīs, kā atbildes reakcija sākās politiskā terorisma vilnis, kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku. Piemēram, [[Islāms|musulmaņu]] teroristu pašnāvnieku kustības sākums ir datējams ar 1994. gada rudeni, kad [[Damaska|Damaskā]] par 70 kaujinieku grupas ''Islam Jihad'' izveidošanu paziņoja Fathi Škaki, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]]. 11. septembra uzbrukums, kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Terorisma veidi == 20. gadsimta 60. gados, attīstoties terorisma draudiem un teroristisko aktu īstenošanai pasaulē, terorisms tika saistīts ar konkrētām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] organizācijām un to darbību teatrālo raksturu.<ref name=":0" /> Terorismā, neskaitot iebiedēšanu, arvien lielāka loma ir pašnāvniekiem, ķīlnieku sagrābšanai, uzbrukumiem pūlim, kā arī tīmekļa terorisms, piemēram, uzbrūkot valstiskām organizācijām ar kibertehnikām. === Ideoloģiskais terorisms === Parasti saistīts ar revolucionāri noskaņotām organizācijām, kuru mērķis ir iegūt politisku varu, izraisīt iekšpolitisku vai starptautisku nestabilitāti. Sākot ar krievu "narodņikiem", franču anarhistiem, urugvajiešu ''tupomarosiem'' un beidzot ar itāļu "Sarkanajām Brigādēm" (''Brigate Rosse''), šie cilvēki dzīvo un nogalina ideālu vārdā (piemēram, D’Anuncio, [[Če Gevara]] un Ulrika Mainhofa). === Etniskais jeb nacionālais terorisms === Tas vērsts uz kādas tautas neatkarības sasniegšanu, lai atdalītu kādu etnisko grupu no citas, vai gluži otrādi: lai savienotu tās vai atkal apvienotu. Tas ir klasisks mēģinājums panākt etniskas minoritātes valstisku neatkarību valstī, kurā vara pieder lielākai nācijai. Šādi mērķi ir, piemēram, basku "Basku Tēvzeme un Brīvība" (BFL&L) Spānijā, [[Tamililamas atbrīvošanas tīģeri|tamilu "Tīģeriem"]] Šrilankā, "Īru republikāņu armijai" (IRA) Ziemeļīrijā, sikhiem Pendžabā, "Kvebekas Atbrīvošanas frontei" Kanādā, kurdiem Irākā un Turcijā, čečeniem Krievijā un daudziem citiem. Ideoloģiskā amplitūda var būt visplašākā — sākot ar apspiestas tautas patiesām ilgām pēc brīvības un beidzot ar rasiski noskaņotiem etniskajiem "tīrītājiem". === Sociāli-revolucionārais terorisms === Radies un attīstījies samērā nesen [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Mērķis bija pēkšņi, “ne no kā”, veikt sociālo revolūciju. Par itāļu, japāņu un rietumvāciešu teroristu instrukciju terorisma taktikā kļuva 1969. gadā izdotā brazīlieša K. Marigelli rokasgrāmata "Mazā instrukciju rokasgrāmata pilsētas partizāniem". ''Tupomari'' (pilsētas partizāni) teroristiskā darbība Urugvajā kļuva par paraugmodeli teroristiem Rietumeiropā. Paralēli kreiso radikāļu terorismam nopietnus draudus rada arī labējie ekstrēmistiskie grupējumi (uz neofašistiskas vai neonacistiskas ideoloģijas pamata) Itālijā un Vācijā. === Reliģiskais terorisms === Visbiežāk jaunu, mazskaitlīgu, politiski apspiestu un radikāli noskaņotu sektu darbība. Grūti prognozējams un sevišķi bīstams terorisma paveids, jo reliģiskā pārliecība var likt cilvēkam ziedot sevi idejas vārdā visneiedomājamākajos veidos. Šie teroristi reti izvirza prasības, un masveida rituālās pašnāvības ir viņu iemīļotākā akcija kaut, piemēram, sektas ''Aum Shinrikyo'' mēģinājums Japānā noorganizēt Pasaules galu, aptvēra arī sektā neiesaistītus cilvēkus. === Revolucionārais terorisms === Mērķis ir gāzt esošo varu un panākt, lai pie varas nāk valdība, kura atbalsta viņu politiskos uzskatus un sociālos centienus. Teroristu akcijas — cilvēku nolaupīšanas, varas pārstāvju un to atbalstītāju slepkavības, spridzināšanas, — tiek rīkotas, lai izraisītu represīvu reakciju no varas puses, kura cenšas sevi aizsargāt. Tāda reakcija, atspoguļota arī masu medijos, palīdz revolucionāriem demonstrēt sabiedrībai varas antihumāno raksturu. Šādā situācijā valdībai jābūt ļoti uzmanīgai, lai terorisma apkarošanas operācijās neciestu nevainīgi cilvēki, jo teroristi šo apstākli noteikti izmantos savu ideju un pozīcijas propagandēšanai. Klasiskus piemērus sekmīgam revolucionārajam terorismam mēs redzam situācijās, kad Mao Dzeduna vadītie komunisti gāza sociāldemokrātisko Čana Kaiši valdību, Fidela Kastro vadīto revolucionāru straujajos panākumos cīņā pret Fulhensio Batistas režīmu Kubā u.c. === Valsts terorisms === Valdība ar represijām un iebiedēšanu piespiež valsts iedzīvotājus paklausīt, un apspiež politisko opozīciju, nepieļauj politisko uzskatu dažādību. Lielākā daļa informācijas, ko zinām par valstu atbalstīto terorismu, nāk no cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ''Amnesty International'', kura apkopo ziņas par šādiem starptautiskiem incidentiem. Tās pēdējā ziņojumā par politisko teroru 138 valstīs konstatēts, ka vēl joprojām desmitiem tūkstošu cilvēku cieš "drošības operācijās", [[politiskais ieslodzītais|politieslodzītos]] spīdzina aptuveni 100 valstīs, cilvēki pazūd vai tiem turēti slepenā ieslodzījumā aptuveni 20 valstīs, valdību atbalstīti "nāves eskadroni" darbojas vairāk nekā 35 valstīs. === Politiskais terorisms === Vērsts pret konkrētiem cilvēkiem vai grupām, kas ir opozīcijā teroristu politiskajai pozīcijai, vai arī pret tiem, kurus teroristi uzskata par esošiem "ārpus likuma" un kuri ir jāneitralizē vai jāiznīcina. Tā, piemēram, ASV [[Kukluksklans]] un [[Amerikas Nacistu partija]] izmantoja politiskas slepkavības, lai cīnītos pret izmaiņām civiltiesībās par labu minoritāšu grupām. === Kriminālais terorisms === * Noziedznieku mēģinājumos diktēt savas prasības varas struktūrām (piemēram, pieprasīt atļaut pamest valsti, kurā tiem draud sods, samaksāt izpirkuma maksu par ķīlniekiem, atbrīvot ieslodzītos grupas dalībniekus utt.). * Kādas ideoloģiskas teroristu grupas noziedzīgā darbībā, kurai tīri pragmatiski mērķi (laupīšana, [[rekets]], lai iegūtu līdzekļus organizācijas darbībai). Šīs kategorijas darbības raksturīgas gan klasiskajām sicīliešu, ķīniešu un ebreju [[mafija]]s grupām ASV, gan vairākām kreisi noskaņotām organizācijām Eiropā. === Individuālais terorisms === Individuāli īstenoti atentāti vai masu slepkavības, atklājot uguni ar šaujamieroci pa garāmgājēju pūli, sprādzieni un lidmašīnu nolaupīšanas, kurus veic viens cilvēks. Visbiežāk bez sagatavošanās un īpaša mērķa. Izplatītākais motīvs: lai atriebtos sabiedrībai. T.s. [[Teodors Kačinskis|Unabombers]], kurš sūtīja pa pastu vēstulēs spridzekļus, M. D. Čepmens, kurš nošāva Džonu Lenonu, Timotijs Makveins, kurš uzspridzināja valdības ēku Oklahomā un profesionālais terorists Karloss (I. Ramiress Sančess), kurš veica visdažādāko teroristisko organizāciju "pasūtījumus", u.c. === Apolitiskais terorisms === Teroristu aktivitātes pasaulē ietver arī tādas grupas, kas atbalsta daļējus sociālos un reliģiskos pamatus. Piemēram, pretaborta grupas finansē demonstrācijas pie klīnikām, kurās veic abortus, un daļa to locekļu nonāk pat tik tālu, ka fiziski uzbrūk klientiem, ārstiem, spridzina to birojus. Līdzīgi ir arī ar dažādām dzīvnieku aizsardzības kustībām, kuri uzbrūk ļaudīm, kuri valkā kažokādas, aplej tās ar krāsu, skābi vai kā citādi bojā. Tas ir daļas vides grupu vadmotīvs — terora taktikas pielietošana pret tiem, kas viņuprāt kaitē ekoloģijai. === Starptautiskais terorisms === Starptautiskās teroristu organizācijas ir ar plašu struktūras tīklu, sadarbojas ar lokālajām grupām, koordinē darbību, ir aktīvākas, nekā kādā konkrētā valstī esošie teroristiskie grupējumi, piemēram, ''[[Al-Qaida]]''. ==Skatīt arī == * [[Terorisms Latvijā]] == Bibliogrāfija == {{atsauces}} == Papildus avoti == * Larry J. Siegel, “Criminology” — by West Publishing Company, St.Paul, 1991. * Freda Adler, Gerhard O.W. Mueller, William S. Laufer, “Criminology” — by McGraw-Hill Inc., New York, 1995. * “Patterns of Global Terrorism”, U.S. Depratment of State Dispach, Volume 6, Number 19, May 8, 1995. published by the Bureau of Public Affairs, Article 4 * Aigars Balodis, “Vienam terorists, citam brīvības cīnītājs” / “Diena”, 20.03.96. * [[Ilmārs Šlāpins]], “Terorisma valdzinājums” / “Rīgas laiks”, Nr 4, 1996. * Г.И. Шнайдер, Криминология. — Юниверс, Москва, 1994. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080929070311/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=182&Itemid=28 Terorisms. Drošības aspekti Latvijā un Baltijā.] * [https://web.archive.org/web/20090629124051/http://www.crimestart.com/Terrorism/ Crimestart] terrorism links {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Terorisms| ]] dztpitq6qfub9bs4hercyy0bdqjzdvk 14 30308 4459285 3835832 2026-04-26T03:54:20Z Treisijs 347 {{slēpta kategorija}} 4459285 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} Šajā kategorijā ir nepabeigti raksti par [[teātris|teātri]]. Lai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni '''{{[[Veidne:Teātris-aizmetnis|Teātris-aizmetnis]]}}'''. [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Teatris]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mākslu|Teatris]] [[Kategorija:Teātris|μ]] tginiis7sotbgky40ckrhceqde9qi9r 0 32224 4458995 4457301 2026-04-25T15:26:43Z Egilus 27634 4458995 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Leonīds Tambijevs | vārds_orig = | attēls = Leonids Tambijevs 1, Denmark U20 - Latvia U20, 19.12.2013.jpg | att_izm = | paraksts = Leonīds Tambijevs 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|9|26}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 177 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2008 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|RUS}} [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2007 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] rietumu rezultatīvākais spēlētājs — 2003 * [[Dānijas hokeja līga]]s gada spēlētājs — 1996 * [[Dānijas hokeja līga]]s labākais vārtu guvējs — 1996 | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|4|22}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Leonīds Tambijevs''' (dzimis {{dat|1970|9|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru aizvadījis Eiropā, tostarp spēlējot [[Krievija]]s, [[Somija]]s, [[Šveice]]s un [[Vācija]]s augstākajās līgās. Izlases sastāvā piedalījies 15 [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] un divos [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Kopumā piedalījies 208 spēlēs un ar 150 punktiem ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Galvenā trenera amatā kļuvis par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] 2018. un 2019. gada čempionu. Turpinājis darbu Krievijas klubos arī pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]]. Kopš 2021. gada bija [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] (KHL) kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galvenais treneris, bet 2026. gadā bija KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978259/hokejs/120106334/latvijas-izlases-visu-laiku-rezultativakais-hokejists-pievienojas-ska-treneru-stabam|title=Krievijas armijas maizē – Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais hokejists trenēs SKA|last=Sports|first=Delfi|website=Delfi|access-date=2026-02-11|date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Kopš 2026. gada 21. aprīļa Tambijevs ir [[KHL]] komandas [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/sport/50142817/latviansport/120115976/latviyskiy-specialist-leonid-tambiev-vozglavil-moskovskoe-dinamo|title=Латвийский специалист Леонид Тамбиев возглавил московское "Динамо"|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2026-04-25|language=ru}}</ref> Viņa dēls [[Kirils Tambijevs]] ir profesionāls hokejists. == Spēlētāja karjera == [[Rīgas "Dinamo"]] hokeja skolas audzēknis, kurš [[Padomju Savienība|PSRS]] junioru čempionātā izcīnījis sudraba un bronzas medaļas. Profesionālās hokejista gaitas uzsācis Latvijā [[RASMS]] komandā, bet no 1989. līdz 1991. gadam devies uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]], kur spēlējis vietējā [[Sanktpēterburgas SKA|SKA]] komandā, kuras rindās arī debitēja [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS augstākajā līgā]]. Pēcāk atgriezies Latvijā un līdz pat [[Rīgas Dinamo|meistarkomandas]] pastāvēšanas beigām spēlējis [[Rīgas "Stars"]] un [[HK Pārdaugava]] rindās. Pēc meistarkomandas izjukšanas devies uz [[Dānija|Dāniju]], kuras hokeja līmeni vērtējis ļoti augstu. Pēcāk spēlējis arī [[Somija]]s, [[Vācija]]s, [[Krievija]]s un [[Šveice]]s klubos, bet pēdējo sezonu aizvadīja [[Itālija]]s otrās divīzijas klubā [[HC Merano]]. Par karjeras augstāko punktu tiek uzskatīts laiks, kad no 1997. līdz 2000. gadam hokejists spēlēja [[Raumas "Lukko"]] rindās un Somijas [[SM-liiga]] sacensībās šajā laikā 130 spēlēs guva 105 (57+48) rezultativitātes punktus. Pēcāk 2003.—04. gada sezonā Somijā spēlēja [[Tamperes "Tappara"]] rindās, kur gan aizvadīja tikai 12 spēles, gūstot 9 (4+5) rezultativitātes punktus. Tambijevs ir spēlējis [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] kopš pirmās oficiālās spēles un pārstāvējis valstsvienības krāsas visos pasaules čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam, kā arī visos četros [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīros un abos 2002. un 2006. gada olimpisko spēļu hokeja turnīros. 2007. gada 13. aprīļa spēlē pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandru Semjonovu]] kļuva par pirmajiem Latvijas hokeja izlases hokejistiem, kas sasniedza 200 aizvadīto oficiālo spēļu slieksni Latvijas hokeja izlases rindās. Tambijevs ir arī visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists. == Trenera karjera == 2012. gada februārī ticis apstiprināts par Latvijas U-18 izlases galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/01022012-tambijevs_iecelts_par_u_18_izlases_galven|title=Tambijevs iecelts par U-18 izlases galveno treneri|date={{dat|2012|2|1||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|1||bez}}}}</ref> 2018. gadā Tambijevs kopā ar [[Sanktpēterburgas "Dinamo"]] kļuva par [[Krievijas Augstākā līga hokejā|Krievijas Augstākās līgas]] čempionu. 2019. gadā L. Tambijevs kopā ar [[Kazahstāna]]s komandu [[Karaghandi "Saryarka"]] izcīnīja savu otro čempiona titulu divās sezonās un ieguva līgas labākā trenera balvu. 2020. gada pavasarī tika apstiprināts par [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Vladivostokas "Admiral"]] galveno treneri, taču vien dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka komanda atsauc savu dalību no turnīra. No 2020. gada rudens līdz 2021. gada februārim vadīja Krievijas Augstākajā līgā spēlējošo [[Novokuzņeckas "Metallurg"]]. 2026. gadā bija cita KHL kluba [[Sanktpēterburgas SKA]] treneris. 2026. gada 21. aprīlī Tambijevs tika iecelts par [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] galveno treneri.<ref>{{cite web|title=Леонид Тамбиев назначен главным тренером московского «Динамо»|url=https://www.sovsport.ru/hockey/news/leonid-tambiev-naznachen-glavnym-trenerom-moskovskogo-dinamo|publisher=«[[Советский спорт]]»|date=2026-04-21|language=ru}}</ref> == Sasniegumi == * 1988: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1989: PSRS junioru meistarsacīkšu sudraba medaļu ieguvējs * 1989: LPSR hokeja čempionāta čempions * 1995: Rezultatīvākais [[HK Pārdaugava]] hokejists SHL * 1999: Trešais labākais vārtu guvējs, astotais rezultatīvākais Somijas SM-līgā, rezultatīvākais [[Raumas "Lukko"]] hokejists * 2003: Krievijas augstākās līgas čempions, rezultatīvākais Rietumu divīzijas uzbrucējs, labākais vārtu guvējs * 2007: Kopā ar [[Aleksandrs Semjonovs|Aleksandu Semjonovu]] bija pirmie [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētāji, kas aizvadījuši 200 spēles * Visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1987-88 | [[Latvijas Bērzs]] | [[LPSR hokeja čempionāts|LPSR]] | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1988-89 | [[RASMS-Energo]] | [[PSRS hokeja čempionāts|PSRS]] 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1988-89 | [[RASMS]] | LPSR | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- | 1989-90 | [[Ļeņingradas "SKA"]] II | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1990-91 | Ļeņingradas "SKA" | PSRS | 23 | 7 | 6 | 13 | 12 | — | — | — | — | — |- | 1991-92 | RASMS-Energo | PSRS 3.d | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 1991-92 | [[Rīgas "Stars"]] | [[Starpvalstu hokeja līga|SHL]] | 9 | 1 | 1 | 2 | 4 | — | — | — | — | — |- | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] | SHL | 41 | 11 | 8 | 19 | 36 | 2 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992-93 | [[HK Pārdaugava]] II | [[Latvijas hokeja līga|LAT]] | 11 | 9 | 15 | 24 | 14 | — | — | — | — | — |- | 1993-94 | HK Pārdaugava | SHL | 42 | 18 | 10 | 28 | 22 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994-95 | HK Pārdaugava | SHL | 47 | 21 | 7 | 28 | 56 | — | — | — | — | — |- | 1995-96 | [[Hvidovre IK]] | [[Dānija|DEN]] | 42 | 61 | 38 | 99 | 74 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995-96 | [[Ogres "Essamika"]] | LAT | — | — | — | — | — | ? | 5 | 8 | 12 | ? |- | 1996-97 | Hvidovre IK | DEN | 43 | 37 | 35 | 72 | 102 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997-98 | Hvidovre IK | DEN | 20 | 29 | 13 | 42 | 18 | — | — | — | — | — |- | 1997-98 | [[Raumas "Lukko"]] | [[Somija|FIN]] | 25 | 12 | 10 | 22 | 14 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998-99 | Raumas "Lukko" | FIN | 53 | 26 | 23 | 49 | 97 | — | — | — | — | — |- | 1999-00 | Raumas "Lukko" | FIN | 52 | 19 | 15 | 34 | 48 | 4 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000-01 | [[Īzerlonas "Roosters"]] | [[Vācijas hokeja līga|GER]] | 60 | 19 | 18 | 37 | 82 | — | — | — | — | — |- | 2001-02 | [[Rødovre IK]] | DEN | 30 | 25 | 23 | 48 | ? | 9 | 4 | 6 | 10 | ? |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002-03 | [[Ņižņijnovgorodas "Torpedo"]] | [[Krievijas hokeja līga|RUS]] 2.d | 41 | 30 | 27 | 57 | 28 | 12 | 7 | 10 | 17 | 4 |- | 2003-04 | [[Habarovskas "Amur"]] | RUS | 13 | 0 | 4 | 4 | 8 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003-04 | [[Tamperes "Tappara"]] | FIN | 12 | 4 | 5 | 9 | 12 | — | — | — | — | — |- | 2003-04 | [[EHC Chur]] | [[Šveice|SUI]] 2.d | 8 | 7 | 6 | 13 | 12 | 5 | 4 | 3 | 7 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004-05 | EHC Chur | SUI 2.d | 43 | 29 | 31 | 60 | 54 | — | — | — | — | — |- | 2005-06 | [[EHC Basel]] | SUI | 21 | 3 | 11 | 14 | 24 | 1 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005-06 | [[EHC Olten]] | SUI 2.d | 3 | 2 | 1 | 3 | 0 | — | — | — | — | — |- | 2006-07 | [[DHK Latgale]] | LAT | 2 | 1 | 2 | 3 | 6 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006-07 | [[HC Merano]] | [[Itālija|ITL]] d.2 | 30 | 21 | 32 | 53 | 22 | 11 | 11 | 8 | 19 | 14 |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1993 | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | PČ C | 7 | 6 | 11 | 17 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1993 | Latvija | [[ziemas olimpiskās spēles|OS]] kvalif. | 4 | 1 | 1 | 2 | 2 |- | 1994 | Latvija | PČ B | 5 | 2 | 0 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995 | Latvija | PČ B | 7 | 6 | 6 | 12 | 8 |- | 1996 | Latvija | PČ B | 7 | 3 | 2 | 5 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997 | Latvija | OS kvalif. | 4 | 6 | 8 | 14 | 0 |- | 1997 | Latvija | PČ | 8 | 4 | 1 | 5 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998 | Latvija | PČ | 6 | 3 | 1 | 4 | 6 |- | 1999 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 2 | 3 | 2 |- | 2001 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 0 |- | 2002 | Latvija | OS | 4 | 1 | 2 | 3 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 0 | 1 | 2 |- | 2003 | Latvija | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 1 | 2 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004 | Latvija | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 7 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 2005 | Latvija | OS kvalif. | 3 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005 | Latvija | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 10 |- | 2006 | Latvija | OS | 5 | 1 | 0 | 1 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006 | Latvija | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 2 | 3 | 6 |- | 2007 | Latvija | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 5 | 1 | 1 | 2 | 6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs PČH 2006}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2004}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2002}} {{LV sastāvs OSH 2002}} {{Latvija 2002 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2001}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1999}} {{LV sastāvs PČH 1998}} {{LV sastāvs PČH 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Tambijevs, Leonids}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas "Pārdaugava" spēlētāji]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:DHK Latgales spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ņižņijnovgorodas "Torpedo" spēlētāji]] [[Kategorija:Novokuzņeckas "Metallurg" treneri]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" treneri]] 8w9fxyft148mh5ecd8k3fzct1runzip 0 33200 4459079 4458295 2026-04-25T18:01:12Z Asignotac 109310 Papildus informācija par vēsturi 4459079 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi — Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja, 1955. gadā tā vietā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas—[[Tallina]]s ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu.<ref name=":2" /> Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežas]] izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie [[Svētciems|Svētciema]] izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš).<ref name=":2" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]]. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš uz A1 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts)"]] Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001. gadu bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz Ādažiem, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (Baltezerā līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, pārbūvējot dzelzceļa pārvadu un izbūvējot vietējās satiksmes ceļus un gājēju tiltu pie Ādažiem. Tika pārbūvēts arī autoceļa divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju A2 - ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti un drošības apsvērumus, tika pārbūvētas krustojuma rampas, palielinot to rādiusu Tajā pašā gadā arī pārbūveja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja no 9 līdz 11,5 metru platumam un rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1249745%7Carticle:DIVL802%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Šajā pašā laikā no 2005. līdz 2007. gadam tika pārbūvēts arī 40 kilometrus garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa (Skultes) līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēta un paplašināta brauktuve, pārbūvēti svarīgākie kurstojumi, pārbūvētas caurtekas un tilti pār Liepupi un Vitrupi, izbūvēti gājēju un velobraucēju celiņi 2,7 km garumā, atsevišķos ceļa posmos ierīkots apgaismojums. Būvdarbus veica A/S "Binders" par līgumcenu 31,2 miljoni lati. <ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/via-baltica-posma-skulte-svetciems-rekonstrukcija/|title=Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu par ceļa posmu Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanu. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veikti ceļa pārbūves darbi 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai (81,3. - 87,1. km). Projekta ietvaros papildus ceļa segas pārbūvei atjaunoti abi tilti pār [[svētupe|Svētupi]] Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu. Darbu kopējā līgumcena bija 6 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Kohēzijas fonda (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. - 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-tallinas-sosejas-posma-no-svetciema-lidz-salacgrivai/|title=Pabeigti būvdarbi Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-09-08|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veikti ceļa pārbūves darbi no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km). Tika veikta autoceļa pārbūve 11,96 km garumā, tostarp pārbūvēts tilts pār Krišupi, kā arī izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra no Salacgrīvas līdz Kuivižiem. Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 11,47 miljoniem eiro, no kā 85% jeb 9,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veikti seguma atjaunošanas darbi no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km), vairāk nekā 30 km garumā. Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veikti Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veikta tranzītielas (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilna pārbūve 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainītas arī sešas esošās caurtekas, kā arī jaunas 70 m garas caurtekas ierīkošana šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkotas jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, kā arī uzbūvēts veloceļš pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veikti satiksmes drošības uzlabošanas darbi posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā tika atkārtoti apspriesta jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === Tilts pār Salacu Salacgrīvā jau ilgstoši bija autoceļa trases vājākais punkts. Tilts bija izbūvēts 1960. gadā, tam iepriekš nebija veikti kapitālie remonti jo pašvaldībai nebija pietiekamu līdzekļu. Jau 2015. gadā izdots atzinums, ka tiltam nepieciešama pārbūve. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, no kuriem lielāko daļu sastāda kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu par tilta pārbūvi. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome vienbalsīgi nolēma par Salacgrīvas tilta un tā pārbūves projekta nodošanu valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēgts 21. maijā ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve uzsākās 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca, lai būvdarbu laikā nodrošinātu satiksmi, uzbūvēja 6 metrus plats pagaidu tilts — ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, uz tilta veidojās deformācijas, un labošanas darbu veikšanai tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam, kura faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas, 2025. gada februārī tika aizliegta tilta šķērsošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Tilta būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, ko kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīti arī ap 200 jauni gaismekļi. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] sifvz2j5q4lfql4ny6y5je3qw3r648b 4459229 4459079 2026-04-26T00:04:07Z Asignotac 109310 Dažas vēsturiskas bildes 4459229 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi — Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja, 1955. gadā tā vietā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Tallinas šosejas maršruts, kas ved gar gleznaino Vidzemes jūrmalu.png|thumb|Rīgas - Tallinas šoseja, pie Vidzemes jūrmalas, 1978. gads]] Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas—[[Tallina]]s ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu.<ref name=":2" /> [[Attēls:Uz Rīgas - Tallinas šosejas, 1980. gadi.png|thumb|Uz Rīgas - Tallinas šosejas, 1980. gadi]] Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām. Starp Vitrupi un Svētciemu tika izbūvēts ceļš ar atdalītām brauktuvēm (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek tikai uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš vietām saglabāts kā piebraucamais ceļš). Tika veikti darbi, lai nodrošinātu, ka visas autoceļa trases Rīga - Ainaži - Tallina šķērsprofili un seguma elementi atbilstu ceļa II tehniskajai kategorijai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]]. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Ainažu - Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu.png|thumb|Rīgas - Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu]] [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš uz A1 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts)"]] Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001. gadu bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz Ādažiem, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (Baltezerā līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, pārbūvējot dzelzceļa pārvadu un izbūvējot vietējās satiksmes ceļus un gājēju tiltu pie Ādažiem. Tika pārbūvēts arī autoceļa divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju A2 - ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti un drošības apsvērumus, tika pārbūvētas krustojuma rampas, palielinot to rādiusu Tajā pašā gadā arī pārbūveja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja no 9 līdz 11,5 metru platumam un rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1249745%7Carticle:DIVL802%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Šajā pašā laikā no 2005. līdz 2007. gadam tika pārbūvēts arī 40 kilometrus garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa (Skultes) līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēta un paplašināta brauktuve, pārbūvēti svarīgākie kurstojumi, pārbūvētas caurtekas un tilti pār Liepupi un Vitrupi, izbūvēti gājēju un velobraucēju celiņi 2,7 km garumā, atsevišķos ceļa posmos ierīkots apgaismojums. Būvdarbus veica A/S "Binders" par līgumcenu 31,2 miljoni lati. <ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/via-baltica-posma-skulte-svetciems-rekonstrukcija/|title=Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu par ceļa posmu Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanu. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veikti ceļa pārbūves darbi 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai (81,3. - 87,1. km). Projekta ietvaros papildus ceļa segas pārbūvei atjaunoti abi tilti pār [[svētupe|Svētupi]] Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu. Darbu kopējā līgumcena bija 6 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Kohēzijas fonda (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. - 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-tallinas-sosejas-posma-no-svetciema-lidz-salacgrivai/|title=Pabeigti būvdarbi Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-09-08|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veikti ceļa pārbūves darbi no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km). Tika veikta autoceļa pārbūve 11,96 km garumā, tostarp pārbūvēts tilts pār Krišupi, kā arī izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra no Salacgrīvas līdz Kuivižiem. Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 11,47 miljoniem eiro, no kā 85% jeb 9,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veikti seguma atjaunošanas darbi no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km), vairāk nekā 30 km garumā. Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veikti Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veikta tranzītielas (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilna pārbūve 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainītas arī sešas esošās caurtekas, kā arī jaunas 70 m garas caurtekas ierīkošana šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkotas jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, kā arī uzbūvēts veloceļš pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veikti satiksmes drošības uzlabošanas darbi posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā tika atkārtoti apspriesta jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === Tilts pār Salacu Salacgrīvā jau ilgstoši bija autoceļa trases vājākais punkts. Tilts bija izbūvēts 1960. gadā, tam iepriekš nebija veikti kapitālie remonti jo pašvaldībai nebija pietiekamu līdzekļu. Jau 2015. gadā izdots atzinums, ka tiltam nepieciešama pārbūve. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, no kuriem lielāko daļu sastāda kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu par tilta pārbūvi. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome vienbalsīgi nolēma par Salacgrīvas tilta un tā pārbūves projekta nodošanu valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēgts 21. maijā ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve uzsākās 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca, lai būvdarbu laikā nodrošinātu satiksmi, uzbūvēja 6 metrus plats pagaidu tilts — ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, uz tilta veidojās deformācijas, un labošanas darbu veikšanai tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam, kura faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas, 2025. gada februārī tika aizliegta tilta šķērsošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Tilta būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, ko kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīti arī ap 200 jauni gaismekļi. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] 9u5euwh1r9udgj697ycfuyc2i2ejvlu 4459425 4459229 2026-04-26T10:05:55Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : 4459425 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi — Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja, 1955. gadā tā vietā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Tallinas šosejas maršruts, kas ved gar gleznaino Vidzemes jūrmalu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja, pie Vidzemes jūrmalas, 1978. gads]] Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas—[[Tallina]]s ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu.<ref name=":2" /> [[Attēls:Uz Rīgas - Tallinas šosejas, 1980. gadi.png|thumb|Uz Rīgas — Tallinas šosejas, 1980. gadi]] Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām. Starp Vitrupi un Svētciemu tika izbūvēts ceļš ar atdalītām brauktuvēm (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek tikai uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš vietām saglabāts kā piebraucamais ceļš). Tika veikti darbi, lai nodrošinātu, ka visas autoceļa trases Rīga — Ainaži — Tallina šķērsprofili un seguma elementi atbilstu ceļa II tehniskajai kategorijai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]]. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Ainažu - Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu]] [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš uz A1 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts)"]] Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001. gadu bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz Ādažiem, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (Baltezerā līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, pārbūvējot dzelzceļa pārvadu un izbūvējot vietējās satiksmes ceļus un gājēju tiltu pie Ādažiem. Tika pārbūvēts arī autoceļa divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju A2 — ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti un drošības apsvērumus, tika pārbūvētas krustojuma rampas, palielinot to rādiusu Tajā pašā gadā arī pārbūveja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja no 9 līdz 11,5 metru platumam un rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1249745%7Carticle:DIVL802%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Šajā pašā laikā no 2005. līdz 2007. gadam tika pārbūvēts arī 40 kilometrus garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa (Skultes) līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēta un paplašināta brauktuve, pārbūvēti svarīgākie kurstojumi, pārbūvētas caurtekas un tilti pār Liepupi un Vitrupi, izbūvēti gājēju un velobraucēju celiņi 2,7 km garumā, atsevišķos ceļa posmos ierīkots apgaismojums. Būvdarbus veica A/S "Binders" par līgumcenu 31,2 miljoni lati.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/via-baltica-posma-skulte-svetciems-rekonstrukcija/|title=Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu par ceļa posmu Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanu. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veikti ceļa pārbūves darbi 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai (81,3. — 87,1. km). Projekta ietvaros papildus ceļa segas pārbūvei atjaunoti abi tilti pār [[svētupe|Svētupi]] Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu. Darbu kopējā līgumcena bija 6 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Kohēzijas fonda (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. — 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-tallinas-sosejas-posma-no-svetciema-lidz-salacgrivai/|title=Pabeigti būvdarbi Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-09-08|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veikti ceļa pārbūves darbi no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km). Tika veikta autoceļa pārbūve 11,96 km garumā, tostarp pārbūvēts tilts pār Krišupi, kā arī izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra no Salacgrīvas līdz Kuivižiem. Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 11,47 miljoniem eiro, no kā 85% jeb 9,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veikti seguma atjaunošanas darbi no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km), vairāk nekā 30 km garumā. Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veikti Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veikta tranzītielas (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilna pārbūve 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainītas arī sešas esošās caurtekas, kā arī jaunas 70 m garas caurtekas ierīkošana šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkotas jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, kā arī uzbūvēts veloceļš pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veikti satiksmes drošības uzlabošanas darbi posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā tika atkārtoti apspriesta jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === Tilts pār Salacu Salacgrīvā jau ilgstoši bija autoceļa trases vājākais punkts. Tilts bija izbūvēts 1960. gadā, tam iepriekš nebija veikti kapitālie remonti jo pašvaldībai nebija pietiekamu līdzekļu. Jau 2015. gadā izdots atzinums, ka tiltam nepieciešama pārbūve. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, no kuriem lielāko daļu sastāda kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu par tilta pārbūvi. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome vienbalsīgi nolēma par Salacgrīvas tilta un tā pārbūves projekta nodošanu valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēgts 21. maijā ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve uzsākās 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca, lai būvdarbu laikā nodrošinātu satiksmi, uzbūvēja 6 metrus plats pagaidu tilts — ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, uz tilta veidojās deformācijas, un labošanas darbu veikšanai tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam, kura faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas, 2025. gada februārī tika aizliegta tilta šķērsošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Tilta būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, ko kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīti arī ap 200 jauni gaismekļi. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] a6b431n0m68azjpggppue1210741n6q 0 33296 4459115 4458293 2026-04-25T18:30:23Z Asignotac 109310 Papildus informācija par autoceļa vēsturi 4459115 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Posmā no tā sākuma pie Berģiem līdz [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]/[[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] satiksmes mezglam, intensitāte 2025. gadā sasniedza {{sk|41000}} transportlīdzekļu diennaktī. Posmā līdz [[Autoceļš P3|P3]] divlīmeņu satiksmes krustojumam satiksmes intensitāte sasniedz ap {{sk|27000}} transportlīdzekļu, savukārt līdz [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] autoceļa mezglam ([[Krustiņi|Sēnītei]]) noslodze ir ap {{sk|21000}} transportlīdzekļu diennaktī. No "Sēnītes" līdz Siguldai noslodze ir vidēji ap {{sk|11000}} transportlīdzekļu diennaktī. Līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (Cēsu pagriezienam) satiksmes intensitāte ir ap {{sk|7000}}, savukārt tālākajā posmā līdz Smiltenes aplim intensitāte nepārsniedz {{sk|4000}} transportlīdzekļus dienā, savukārt atlikušajā daļā līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|1000}} transportlīdzekļiem dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Zviedru Igaunija|Igaunijas]] zemēm. Rakstu avotos tas minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] saucās ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā sastādītajā [[Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. Bija divas tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Kā ekonomiski izdevīgāko un vērtīgāko izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 194,7 metrus garā viadukta būvniecība notika no 1965. līdz 1968. gadam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Būvniecībā izmantoja ļoti unikālu tilta laidumu garenuzbīdīšanas metodi. Tā bija pirmā reize, kad šādu tilta būvniecības metodi izmantota PSRS teritorijā. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Posmā no Rīgas pilsētas līdz Tallinas ceļa krustojumam tika izveidots autoceļš ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR", V. Veidemaņa vadībā. Šajā posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, kā arī pašreizējā apbūve. Galvenais traucēklis bija Rīgas ūdensvads, kas zem ceļa atradās kopš 1910. gada, un kurš nodrošināja ūdensapgādi Baltezerā, kā arī kūdrainā zemiene. Pie Berģiem bija plānots izbūvēt gājēju tuneli, taču tas fiziski nebija iespējams kūdrainās zemienes un ūdensvada dēļ, tāpēc tuneļa vietā tika izveidota virszemes vienlīmeņa gājēju pāreja.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, tika izveidota automaģistrāle ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Tika izbūvēts Garkalnes apvedceļš, autoceļam apejot strādnieku pilsētciemu pa tā dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām tika atdalītas, vietām līdz 300 m attālumam - autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> 1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Inčukalna ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots pārbūvēt un izbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Rīdzenei. Plāna ietvaros tiktu pārbūvēts autoceļa posms no Rīgas līdz "Sēnītei" un izbūvēta automaģistrāle līdz Siguldai, ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm tiktu izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h. Tālāk no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei tiktu pārbūvēts esošais vispārējās lietošanas ceļš. Tika izvērtēta arī apvedceļu izbūve Siguldā un Ieriķos. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Kopumā tiktu pārbūvēts autoceļš 49,4 km garumā, no kā 28 km tiktu pārveidoti par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr, finanšu krīzes dēļ, šis vērienīgā projekta iecere netika turpināta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā tika veikta autoceļa pārbūve gar Garkalni (15,4. - 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs tika pārbūvēts ceļa segums un pārvads pār dzelzceļu, pārbūvēts reģionālā autoceļa Garkalne - Alauksts (P3) pārvads Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz pagrieziena uz Langstiņiem. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā tika izsludināts iepirkums autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" pārbūve - darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums attiecīgajā autoceļa A2 posmā (25,5. - 39,4. km). Tika atjaunoti vai pārbūvēti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un viens pie Vangažiem, kā arī atjaunota Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes". Tika pārbūvēta arī Valmieras šoseja (A3) sākumposmā (0. - 1,65. km) un atjaunots ceļa segums uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. - 46,3. km) Projekta ietvaros tika pārbūvēts ceļa segums abās brauktuvēs, pārbūvētas Inčupītes un Egļupes caurtekas, kā arī atjaunots gājēju un velobraucēju tunelis Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār [[Vecpalsa|Vecpalsu]], [[Gauja|Gauju]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupi]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavu]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] jtn5dhtk3a241wk92mrahmnllgcfcyz 4459224 4459115 2026-04-25T23:34:14Z Asignotac 109310 Dažas vēsturiskas bildes 4459224 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Posmā no tā sākuma pie Berģiem līdz [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]/[[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] satiksmes mezglam, intensitāte 2025. gadā sasniedza {{sk|41000}} transportlīdzekļu diennaktī. Posmā līdz [[Autoceļš P3|P3]] divlīmeņu satiksmes krustojumam satiksmes intensitāte sasniedz ap {{sk|27000}} transportlīdzekļu, savukārt līdz [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] autoceļa mezglam ([[Krustiņi|Sēnītei]]) noslodze ir ap {{sk|21000}} transportlīdzekļu diennaktī. No "Sēnītes" līdz Siguldai noslodze ir vidēji ap {{sk|11000}} transportlīdzekļu diennaktī. Līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (Cēsu pagriezienam) satiksmes intensitāte ir ap {{sk|7000}}, savukārt tālākajā posmā līdz Smiltenes aplim intensitāte nepārsniedz {{sk|4000}} transportlīdzekļus dienā, savukārt atlikušajā daļā līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|1000}} transportlīdzekļiem dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Zviedru Igaunija|Igaunijas]] zemēm. Rakstu avotos tas minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] saucās ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā sastādītajā [[Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. Bija divas tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Kā ekonomiski izdevīgāko un vērtīgāko izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 194,7 metrus garā viadukta būvniecība notika no 1965. līdz 1968. gadam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Būvniecībā izmantoja ļoti unikālu tilta laidumu garenuzbīdīšanas metodi. Tā bija pirmā reize, kad šādu tilta būvniecības metodi izmantota PSRS teritorijā. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> [[Attēls:Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|thumb|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960. - 70. gadi]] [[Attēls:Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|thumb|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads]] [[Attēls:Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|thumb|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads]] 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Posmā no Rīgas pilsētas līdz Tallinas ceļa krustojumam tika izveidots autoceļš ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR", V. Veidemaņa vadībā. Šajā posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, kā arī pašreizējā apbūve. Galvenais traucēklis bija Rīgas ūdensvads, kas zem ceļa atradās kopš 1910. gada, un kurš nodrošināja ūdensapgādi Baltezerā, kā arī kūdrainā zemiene. Pie Berģiem bija plānots izbūvēt gājēju tuneli, taču tas fiziski nebija iespējams kūdrainās zemienes un ūdensvada dēļ, tāpēc tuneļa vietā tika izveidota virszemes vienlīmeņa gājēju pāreja.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, tika izveidota automaģistrāle ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Tika izbūvēts Garkalnes apvedceļš, autoceļam apejot strādnieku pilsētciemu pa tā dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām tika atdalītas, vietām līdz 300 m attālumam - autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> [[Attēls:Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|thumb|Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads]] 1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas objekta izbūve no Rīgas līdz Lorupei izmaksāja ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt, pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona aprēķiniem 1980. gadā, investīcijas atmaksātos jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc satiksmes ceļu inženiera aplēsēm, izbūvētais ceļu tīkls Vidzemes šosejā un tās apkārtnē nodrošinātu ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gadu piecgada plānā bija plānots turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai. Bija plānots izbūvēt paralēlu pārvadu jau izbūvētajam Lorupes pārvadam. Tika apsvērta doma Lorupes gravas ieplakā, pie autoceļa balstiem, ierīkot kempingu. Tomēr, dēļ PSRS ekonomiskās stagnācijas 1980. gados, darbi netika uzsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots pārbūvēt un izbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Rīdzenei. Plāna ietvaros tiktu pārbūvēts autoceļa posms no Rīgas līdz "Sēnītei" un izbūvēta automaģistrāle līdz Siguldai, ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm tiktu izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h. Tālāk no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei tiktu pārbūvēts esošais vispārējās lietošanas ceļš. Tika izvērtēta arī apvedceļu izbūve Siguldā un Ieriķos. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Kopumā tiktu pārbūvēts autoceļš 49,4 km garumā, no kā 28 km tiktu pārveidoti par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr, finanšu krīzes dēļ, šis vērienīgā projekta iecere netika turpināta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā tika veikta autoceļa pārbūve gar Garkalni (15,4. - 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs tika pārbūvēts ceļa segums un pārvads pār dzelzceļu, pārbūvēts reģionālā autoceļa Garkalne - Alauksts (P3) pārvads Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz pagrieziena uz Langstiņiem. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā tika izsludināts iepirkums autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" pārbūve - darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums attiecīgajā autoceļa A2 posmā (25,5. - 39,4. km). Tika atjaunoti vai pārbūvēti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un viens pie Vangažiem, kā arī atjaunota Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes". Tika pārbūvēta arī Valmieras šoseja (A3) sākumposmā (0. - 1,65. km) un atjaunots ceļa segums uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. - 46,3. km) Projekta ietvaros tika pārbūvēts ceļa segums abās brauktuvēs, pārbūvētas Inčupītes un Egļupes caurtekas, kā arī atjaunots gājēju un velobraucēju tunelis Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār [[Vecpalsa|Vecpalsu]], [[Gauja|Gauju]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupi]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavu]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] 6llqakkxw7ysu7w52pqhy6yfuazl3ni 4459423 4459224 2026-04-26T10:03:04Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : 4459423 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Posmā no tā sākuma pie Berģiem līdz [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]/[[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] satiksmes mezglam, intensitāte 2025. gadā sasniedza {{sk|41000}} transportlīdzekļu diennaktī. Posmā līdz [[Autoceļš P3|P3]] divlīmeņu satiksmes krustojumam satiksmes intensitāte sasniedz ap {{sk|27000}} transportlīdzekļu, savukārt līdz [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] autoceļa mezglam ([[Krustiņi|Sēnītei]]) noslodze ir ap {{sk|21000}} transportlīdzekļu diennaktī. No "Sēnītes" līdz Siguldai noslodze ir vidēji ap {{sk|11000}} transportlīdzekļu diennaktī. Līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (Cēsu pagriezienam) satiksmes intensitāte ir ap {{sk|7000}}, savukārt tālākajā posmā līdz Smiltenes aplim intensitāte nepārsniedz {{sk|4000}} transportlīdzekļus dienā, savukārt atlikušajā daļā līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|1000}} transportlīdzekļiem dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Zviedru Igaunija|Igaunijas]] zemēm. Rakstu avotos tas minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] saucās ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā sastādītajā [[Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. Bija divas tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Kā ekonomiski izdevīgāko un vērtīgāko izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> 194,7 metrus garā viadukta būvniecība notika no 1965. līdz 1968. gadam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Būvniecībā izmantoja ļoti unikālu tilta laidumu garenuzbīdīšanas metodi. Tā bija pirmā reize, kad šādu tilta būvniecības metodi izmantota PSRS teritorijā. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref> [[Attēls:Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|thumb|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960. — 70. gadi]] [[Attēls:Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|thumb|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads]] [[Attēls:Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|thumb|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads]] 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Posmā no Rīgas pilsētas līdz Tallinas ceļa krustojumam tika izveidots autoceļš ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR", V. Veidemaņa vadībā. Šajā posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, kā arī pašreizējā apbūve. Galvenais traucēklis bija Rīgas ūdensvads, kas zem ceļa atradās kopš 1910. gada, un kurš nodrošināja ūdensapgādi Baltezerā, kā arī kūdrainā zemiene. Pie Berģiem bija plānots izbūvēt gājēju tuneli, taču tas fiziski nebija iespējams kūdrainās zemienes un ūdensvada dēļ, tāpēc tuneļa vietā tika izveidota virszemes vienlīmeņa gājēju pāreja.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, tika izveidota automaģistrāle ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Tika izbūvēts Garkalnes apvedceļš, autoceļam apejot strādnieku pilsētciemu pa tā dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām tika atdalītas, vietām līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> [[Attēls:Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|thumb|Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls — 1979. gads]] 1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas objekta izbūve no Rīgas līdz Lorupei izmaksāja ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt, pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona aprēķiniem 1980. gadā, investīcijas atmaksātos jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc satiksmes ceļu inženiera aplēsēm, izbūvētais ceļu tīkls Vidzemes šosejā un tās apkārtnē nodrošinātu ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gadu piecgada plānā bija plānots turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai. Bija plānots izbūvēt paralēlu pārvadu jau izbūvētajam Lorupes pārvadam. Tika apsvērta doma Lorupes gravas ieplakā, pie autoceļa balstiem, ierīkot kempingu. Tomēr, dēļ PSRS ekonomiskās stagnācijas 1980. gados, darbi netika uzsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots pārbūvēt un izbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Rīdzenei. Plāna ietvaros tiktu pārbūvēts autoceļa posms no Rīgas līdz "Sēnītei" un izbūvēta automaģistrāle līdz Siguldai, ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm tiktu izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h. Tālāk no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei tiktu pārbūvēts esošais vispārējās lietošanas ceļš. Tika izvērtēta arī apvedceļu izbūve Siguldā un Ieriķos. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Kopumā tiktu pārbūvēts autoceļš 49,4 km garumā, no kā 28 km tiktu pārveidoti par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr, finanšu krīzes dēļ, šis vērienīgā projekta iecere netika turpināta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā tika veikta autoceļa pārbūve gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs tika pārbūvēts ceļa segums un pārvads pār dzelzceļu, pārbūvēts reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvads Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz pagrieziena uz Langstiņiem. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā tika izsludināts iepirkums autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" pārbūve — darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums attiecīgajā autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km). Tika atjaunoti vai pārbūvēti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un viens pie Vangažiem, kā arī atjaunota Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes". Tika pārbūvēta arī Valmieras šoseja (A3) sākumposmā (0. — 1,65. km) un atjaunots ceļa segums uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros tika pārbūvēts ceļa segums abās brauktuvēs, pārbūvētas Inčupītes un Egļupes caurtekas, kā arī atjaunots gājēju un velobraucēju tunelis Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār [[Vecpalsa|Vecpalsu]], [[Gauja|Gauju]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupi]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavu]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] hulz7yqmymgw0438f7j41u3lip44s2t 0 34665 4459058 4456425 2026-04-25T17:28:14Z Asignotac 109310 Vēsturisko apvedceļu projektu trases visualizācijas 4459058 wikitext text/x-wiki {{E ceļa infokaste | numurs = 67 | nosaukums = | eirokarte = E67 route.svg | karte = Road E67 Latvia.svg | garums = 1630 | garums_lv = 190 | ārpus_pilsētas = | ceļš_pilsētā = | sakrīt = | segums = | reģions = | attēls = ViaBaltica001.jpg | paraksts = Autoceļš E67 pie [[Nocjūni]]em Lietuvā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Helsinki]] {{flaga|Somija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tallina]] {{flaga|Igaunija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{flaga|Latvija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kauņa]] {{flaga|Lietuva}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Varšava]] {{flaga|Polija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Prāga]] {{flaga|Čehija}}}} |} |} '''Eiropas autoceļš E67''', posmā starp [[Tallina|Tallinu]] un [[Varšava|Varšavu]] dēvēts arī par '''''Via Baltica''''', ir autotransporta koridors, kas šķērso vairākas Austrum- un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī [[Latvija|Latviju]] ziemeļu—dienvidu virzienā. Autoceļš sākas [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]] un tā maršruts ir [[Helsinki]]—[[Tallina]]—[[Rīga]]—[[Panevēža]]—[[Kauņa]]—[[Varšava]]—[[Prāga]]. Šā ceļa kopīgais garums ir 1630 km, bet garums Latvijas teritorijā — 190 km. Latvijā nozīmīgākās investīcijas ''Via Baltica'' attīstībā veiktas izmantojot [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās finanšu instrumentus [[PHARE]] un [[ISPA]]. ''Via Baltica'' autotransporta koridoram pieslēdzas arī autoceļš '''[[Eiropas autoceļš E77|E77]]''' ([[Rīga]]—[[Karaļauči]]—[[Gdaņska]]). == Via Baltica projekta vēsture == Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 1990. gadā radās nepieciešamība pēc vienota ceļa kas savienotu Somiju un Baltijas valstu galvaspilsētas ar Rietumvalstīm. Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama noslodze - 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza 4 700 automašīnas diennaktī, savukārt Baltezerā un Bauskā 6 500 automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz 28 000 transportlīdzekļu diennaktī) - tādēļ šīm apdzīvotajām vietām projektēja apvedceļus. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja vairākus apvedceļu variantus, iesakot Saulkrastus, Ādažus un Baltezeru apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi sāktos ziemeļos no Zvejniekciema un izietu uz Vidzemes šosejas (A2) posma starp Vangažiem un Garkalni. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš uz A1 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts)"]] Savukārt projektētais Bauskas un Iecavas apvedceļš apietu tās austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļu]]. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Tomēr šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> [[Attēls:1994. gadā izpētītā Bauskas apvedceļa trase projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītā Bauskas apvedceļa trase uz A7 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts")]] Par spīti krīzei viena no transporta attīstības programmas prioritātēm 1990. gados un 2000. - 2006. gada finanšu plānošanas uzsaukumā bija ''Via Baltica'' kvalitātes uzlabošana, paredzot Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Eiropas transporta ministru konferencē 1994. gadā ''Via Baltica'' projektu minēja kā Eiropas 1. multimodālā transporta koridora sastāvdaļu. Sakārtošanas un būvniecības darbiem ''Via Baltica'' trasē plānoja divus investīciju periodus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pirmajā periodā no 1996. līdz 2000. gadam 147,87 kilometriem trases atjaunoja asfaltbetona segumu, saremontēja vai pārbūvēja tiltus pār Ķīšupīti, Gauju, Baltezera kanālu, Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, uzlaboja satiksmes drošību Iecavas pilsētas daļā, izbūvēja rotācijas apli Ķekavā, uzstādīja sešas ceļa laika apstākļu stacijas, sakārtoja robežpārejas punktus Ainažos un Grenctālē. Projekta ietvaros ceļu uzturēšanai iegādājās 17 smagās automašīnas ar sānu un priekšējām lāpstām, 17 sāls - smilts kaisītājus; 7 frontālos iekrāvējus, 5 pikapus ceļu inspekcijai, 2 mašīnas (Unimog) ar lāpstām un kaisīšanas iekārtām, uzcēla arī divas sāls noliktavas. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Visā Via Baltica trasē no 1995. līdz 1999. gadam satiksmes intensitāte Latvijā pieauga par 31%. Igaunijā tā pieauga par 16%, Polijā par 28%, savukārt Lietuvā pat par 43%.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Otrajā periodā no 2001. līdz 2006. gadam, kura galvenais finansētājs bija ES pirm siestāšanās fonds, pārbūvēja A1 ceļa posmu no Rīgas apvedceļa līdz Lilastei 14,5 km garumā, A7 autoceļa posmu līdz Iecavai 23 km garumā - abos posmos izbūvējot 11,5-12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim izbūvēja Saulkrastu apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošas sienas, vienu servisa staciju un degvielas uzpildes vietu, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Atjaunoja 40 kilometru garu ceļa posmu no Saulkrastu apvedceļa līdz Svētciemam, pārbūvējot svarīgākos krustojumus un divus tiltus, izbūvējot veloceļus trīs kilometru garumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rail Baltica]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111214080350/http://via-baltica.darz-bor.info/protest/index.php Via Baltica Protests] {{en ikona}}{{pl ikona}} {{Eiropas nozīmes autoceļi}} {{Latvijas autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas autoceļi Latvijā]] [[Kategorija:Autoceļi Igaunijā]] [[Kategorija:Autoceļi Lietuvā]] [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Starptautiskais E ceļu tīkls]] m1g8ro7c971wiir5ds47fc3uknzxpf5 4459076 4459058 2026-04-25T18:00:51Z Asignotac 109310 Papildus informācija par vēsturi 4459076 wikitext text/x-wiki {{E ceļa infokaste | numurs = 67 | nosaukums = | eirokarte = E67 route.svg | karte = Road E67 Latvia.svg | garums = 1630 | garums_lv = 190 | ārpus_pilsētas = | ceļš_pilsētā = | sakrīt = | segums = | reģions = | attēls = ViaBaltica001.jpg | paraksts = Autoceļš E67 pie [[Nocjūni]]em Lietuvā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Helsinki]] {{flaga|Somija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tallina]] {{flaga|Igaunija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{flaga|Latvija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kauņa]] {{flaga|Lietuva}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Varšava]] {{flaga|Polija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Prāga]] {{flaga|Čehija}}}} |} |} '''Eiropas autoceļš E67''', posmā starp [[Tallina|Tallinu]] un [[Varšava|Varšavu]] dēvēts arī par '''''Via Baltica''''', ir autotransporta koridors, kas šķērso vairākas Austrum- un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī [[Latvija|Latviju]] ziemeļu—dienvidu virzienā. Autoceļš sākas [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]] un tā maršruts ir [[Helsinki]]—[[Tallina]]—[[Rīga]]—[[Panevēža]]—[[Kauņa]]—[[Varšava]]—[[Prāga]]. Šā ceļa kopīgais garums ir 1630 km, bet garums Latvijas teritorijā — 190 km. Latvijā nozīmīgākās investīcijas ''Via Baltica'' attīstībā veiktas izmantojot [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās finanšu instrumentus [[PHARE]] un [[ISPA]]. ''Via Baltica'' autotransporta koridoram pieslēdzas arī autoceļš '''[[Eiropas autoceļš E77|E77]]''' ([[Rīga]]—[[Karaļauči]]—[[Gdaņska]]). == Via Baltica projekta vēsture == Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 1990. gadā radās nepieciešamība pēc vienota ceļa kas savienotu Somiju un Baltijas valstu galvaspilsētas ar Rietumvalstīm. Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama noslodze - 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza 4 700 automašīnas diennaktī, savukārt Baltezerā un Bauskā 6 500 automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz 28 000 transportlīdzekļu diennaktī) - tādēļ šīm apdzīvotajām vietām projektēja apvedceļus. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja vairākus apvedceļu variantus, iesakot Saulkrastus, Ādažus un Baltezeru apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi sāktos ziemeļos no Zvejniekciema un izietu uz Vidzemes šosejas (A2) posma starp Vangažiem un Garkalni. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš uz A1 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts)"]] Savukārt projektētais Bauskas un Iecavas apvedceļš apietu tās austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļu]]. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Tomēr šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> 1993. gada 29. novembrī tika parakstīta Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas transporta ministru rezolūcija "Par "Via Baltica" kā starptautiskās transportēšanas maršruta stiprināšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:1234717&#124;article:DIVL356&#124;query:Via%20Baltica%20|title=Periodika}}</ref> [[Attēls:1994. gadā izpētītā Bauskas apvedceļa trase projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītā Bauskas apvedceļa trase uz A7 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts")]] Par spīti krīzei viena no transporta attīstības programmas prioritātēm 1990. gados un 2000. - 2006. gada finanšu plānošanas uzsaukumā bija ''Via Baltica'' kvalitātes uzlabošana, paredzot Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Eiropas transporta ministru konferencē 1994. gadā ''Via Baltica'' projektu minēja kā Eiropas 1. multimodālā transporta koridora sastāvdaļu. Sakārtošanas un būvniecības darbiem ''Via Baltica'' trasē plānoja divus investīciju periodus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pirmajā periodā no 1996. līdz 2000. gadam 147,87 kilometriem trases atjaunoja asfaltbetona segumu, saremontēja vai pārbūvēja tiltus pār Ķīšupīti, Gauju, Baltezera kanālu, Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, uzlaboja satiksmes drošību Iecavas pilsētas daļā, izbūvēja rotācijas apli Ķekavā, uzstādīja sešas ceļa laika apstākļu stacijas, sakārtoja robežpārejas punktus Ainažos un Grenctālē. Projekta ietvaros ceļu uzturēšanai iegādājās 17 smagās automašīnas ar sānu un priekšējām lāpstām, 17 sāls - smilts kaisītājus; 7 frontālos iekrāvējus, 5 pikapus ceļu inspekcijai, 2 mašīnas (Unimog) ar lāpstām un kaisīšanas iekārtām, uzcēla arī divas sāls noliktavas. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Visā Via Baltica trasē no 1995. līdz 1999. gadam satiksmes intensitāte Latvijā pieauga par 31%. Igaunijā tā pieauga par 16%, Polijā par 28%, savukārt Lietuvā pat par 43%.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pirmajā periodā kopējie ieguldījumi visās projekta valstīs sasniedza 178,4 miljonus dolāru. No tā Latvijā tie bija 26,8 miljoni dolāri (aptuveni 14,7 latu). No tā, 6,4 miljoni lati tika ieguldīti ceļa seguma atjaunošanai, 4,55 miljoni lati - Misas, Gaujas un Ķīšupes tiltu atjaunošanai, 2,3 miljoni lati - ielu atjaunošanai Bauskā un Iecavā, 1,2 miljoni lati - ceļa zīmju atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:699377%7Carticle:DIVL66%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Otrajā periodā no 2001. līdz 2006. gadam, kura galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds, pārbūvēja A1 ceļa posmu no Rīgas apvedceļa līdz Lilastei 14,5 km garumā, A7 autoceļa posmu līdz Iecavai 23 km garumā - abos posmos izbūvējot 11,5-12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim izbūvēja Saulkrastu apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošas sienas, vienu servisa staciju un degvielas uzpildes vietu, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Atjaunoja 40 kilometru garu ceļa posmu no Saulkrastu apvedceļa līdz Svētciemam, pārbūvējot svarīgākos krustojumus un divus tiltus, izbūvējot veloceļus trīs kilometru garumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rail Baltica]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111214080350/http://via-baltica.darz-bor.info/protest/index.php Via Baltica Protests] {{en ikona}}{{pl ikona}} {{Eiropas nozīmes autoceļi}} {{Latvijas autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas autoceļi Latvijā]] [[Kategorija:Autoceļi Igaunijā]] [[Kategorija:Autoceļi Lietuvā]] [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Starptautiskais E ceļu tīkls]] 9uvugebmkmuggbe6lqkwvq6a8wtnons 0 43002 4459197 4206906 2026-04-25T21:39:09Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa vēsturi un satiksmi 4459197 wikitext text/x-wiki {{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tūkumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze - satiksmes intensitātes dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) - 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) - 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. - 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) - ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. - 62,9. km) - 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. - 91,4. km) - ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. - 113,8. km) - 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. - 183,1. km) - ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. - 30,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. - 52,4. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. - 68,0. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. - 140,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā - tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos". <ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs - atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai - darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju - viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde - "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums - ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās - ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2016. gada augustā sāka posma no Varkaļu kanāla līdz Jūrmalas šosejai rekonstrukciju, [[Lielupe]]s tilta rekonstrukciju un seguma atjaunošanu posmā no [[Smārde]]s līdz krustojumam ar autoceļu {{P ceļš|98}}, kā arī uzsāka posma līdz krustojumam ar autoceļu {{P ceļš|121}} rekonstrukciju. 2016. gada novembrī izsludināja konkursu par seguma atjaunošanu posmā [[Vilksala]]-[[Pūre]] (79,5-85,8 km),<ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> kurā uzvarēja SIA "Saldus ceļinieks" ar līgumcenu 1 050 501 EUR.<ref>[https://pvs.iub.gov.lv/show/480853 pvs.iub.gov.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā sāka A10 rekonstrukciju Jūrmalas šosejas posmā Babītes novadā (13,41 - 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli, ko sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref> 2022. gada martā sākās A10 rekonstrukcija no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30–52,74 km). Līdz 2022. gada beigām posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem plānots veikt ceļa segas pilno pārbūvi (norakt zem ceļa esošo kūdras slāni, izbūvēt drenējošo un salturīgo slāni un trīs kārtās ieklāt asfaltbetonu), savukārt posmā no Ķemeru pagrieziena līdz Smārdes pagriezienam plānots veikt asfaltbetona seguma izlīdzinošo frēzēšanu, ceļa profila labošanu un asfaltbetona ieklāšanu trīs kārtās.<ref>[https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/ Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem]</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Savukārt 2020. gada Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija paredz A10 posma Jūrmala - Tukums pārbūvi 48,4 km garumā (2030–2035), tad Tukums – Ventspils pārbūvi 114,6 km garumā (2035–2040).<ref>Informatīvais ziņojums “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam”</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] 497y3bbpj4o1hnodm9j51kacl23uvvb 4459211 4459197 2026-04-25T22:57:20Z Asignotac 109310 informācija par nelielu ceļu krustojuma mezgla pētījumu 4459211 wikitext text/x-wiki {{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tūkumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze - satiksmes intensitātes dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) - 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) - 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. - 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) - ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. - 62,9. km) - 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. - 91,4. km) - ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. - 113,8. km) - 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. - 183,1. km) - ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. - 30,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. - 52,4. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. - 68,0. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. - 140,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā - tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos". <ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs - atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai - darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju - viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde - "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums - ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās - ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2016. gada augustā sāka posma no Varkaļu kanāla līdz Jūrmalas šosejai rekonstrukciju, [[Lielupe]]s tilta rekonstrukciju un seguma atjaunošanu posmā no [[Smārde]]s līdz krustojumam ar autoceļu {{P ceļš|98}}, kā arī uzsāka posma līdz krustojumam ar autoceļu {{P ceļš|121}} rekonstrukciju. 2016. gada novembrī izsludināja konkursu par seguma atjaunošanu posmā [[Vilksala]]-[[Pūre]] (79,5-85,8 km),<ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> kurā uzvarēja SIA "Saldus ceļinieks" ar līgumcenu 1 050 501 EUR.<ref>[https://pvs.iub.gov.lv/show/480853 pvs.iub.gov.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā sāka A10 rekonstrukciju Jūrmalas šosejas posmā Babītes novadā (13,41 - 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli, ko sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref> 2022. gada martā sākās A10 rekonstrukcija no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30–52,74 km). Līdz 2022. gada beigām posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem plānots veikt ceļa segas pilno pārbūvi (norakt zem ceļa esošo kūdras slāni, izbūvēt drenējošo un salturīgo slāni un trīs kārtās ieklāt asfaltbetonu), savukārt posmā no Ķemeru pagrieziena līdz Smārdes pagriezienam plānots veikt asfaltbetona seguma izlīdzinošo frēzēšanu, ceļa profila labošanu un asfaltbetona ieklāšanu trīs kārtās.<ref>[https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/ Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem]</ref> === Rīgas - Ventspils un Talsu - Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas - Ventspils šosejas un Talsu - Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas - Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri - 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos - lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana - informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs - piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas. <ref name=":5" /> == Ātrgaitas autoceļa projekts == 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Savukārt 2020. gada Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija paredz A10 posma Jūrmala - Tukums pārbūvi 48,4 km garumā (2030–2035), tad Tukums – Ventspils pārbūvi 114,6 km garumā (2035–2040).<ref>Informatīvais ziņojums “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam”</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] ruxvoa4n8223qh7qgei8nuaem4awzi0 14 43452 4459286 3974415 2026-04-26T03:54:31Z Treisijs 347 {{slēpta kategorija}} 4459286 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} Šajā kategorijā ir nepabeigti raksti par [[televīzija|televīziju]]. Lai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni '''{{[[Veidne:TV-aizmetnis|TV-aizmetnis]]}}'''. [[Kategorija:Televīzija|*]] [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Televīzija]] ca1d6sc4vlih4gyaw0nkav0ocpq5h0u 0 44186 4459096 4001226 2026-04-25T18:08:11Z ZANDMANIS 91184 /* Dalība kaujās */ 4459096 wikitext text/x-wiki {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums=A7V | attēls=[[Attēls:A7v-wotan-diorama.jpg|300px]] | virsraksts='''A7V''' replika tanku muzejā Minsterē, Vācijā. | apkalpe=18 | garums=7.34 m | platums=3.1 m | augstums=3.3 m | masa=32.5 t | bruņas=20 mm sānos, 50 mm priekšpusē | primārais=57 mm lielgabals | sekundārais=6×7.9 mm [[ložmetējs|ložmetēji]] | dzinējs=2×''[[Mercedes-Benz Group|Daimler]]'' 4-cilindru | dzinēja_jauda=200 ZS (149 kW) |ātrums_uz ceļa=9 km/h | zs_koeficents=6.5 zs |maks. attālums=30 - 80 km }} '''A7V''' bija pirmais [[Vācija|vācu]] [[tanks]]. Tas arī bija vienīgais vācu [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laika tanks, kurš tika izmantots kaujās. 1917. gada [[decembris|decembrī]] tika pasūtīti 100 tanki izgatavošanai Līdz 1918. gada pavasarim, taču izgatavoja tikai 20. Tos izmantoja no 1918. gada marta līdz tā paša gada oktobrim. Pēc kara atlikušos tankus lika iznīcināt. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens oriģināls ''A7V'' eksemplārs, tas apskatāms [[Brisbena]]s muzejā [[Austrālija|Austrālijā]]. Tas ir tanks ar segvārdu ''"Mephisto"''. == Dizains == [[File:A7v tank german.svg|thumb|Tanks A7V]] Spēkrata izmēri bija grandiozi - tā garums bija vairāk nekā 7 metri, platums un augstums vairāk nekā 3 metri. Lai gan divi ''[[Mercedes-Benz Group|Daimler]]'' 100 zs dzinēji vairāk nekā 30 tonnas smago tanku uz līdzena ceļa padarīja aptuveni tikpat ātru kā citus tā laika smagos tankus, taču tā pārvietošanās spējas bezceļos bija ārkārtīgi vājas. Uz līdzena ceļa tas varēja sasniegt pat 15 km/h lielu ātrumu. Tos būvēja uz [[Austrija|austriešu]] ''Holt'' traktoru šasijām, un bija paredzēts tanka platformas izmantot arī bruņu transportieru izgatavošanā. A7V bija arī ļoti nestabils lielā augstuma dēļ. Tas bieži izraisīja bīstamas situācijas, kad tanks draudēja apgāzties. Vadītāja vieta bija speciālā paaugstinājumā pa vidu, tādēļ redzamība bieži bija apgrūtināta. Apkalpē ietilpa 6 ložmetējnieki, 6 munīcijas lādētāji, divi artilēristi un divi virsnieki. Virsnieki pildīja vienlaicīgi šofera, komandiera un mehāniķa pienākumus. Bruņojums sastāvēja no sešiem ''Maxim 08/15 '' 7.92 mm [[ložmetējs|ložmetējiem]] un viena lielgabala. Daļai kaujas mašīnu uzstādīja [[Beļģija|beļģu]] ''Maxim Nordenfeld '', daļai [[Krievija|krievu]] '' Sokol L/26'' 57 mm lielgabalus. == Dalība kaujās == Pirmo reizi A7V tankus izmantoja kaujā 1918. gada 21. [[marts|martā]] San Kventinā. Pieciem tankiem bija paredzēts piedalīties uzbrukumā, taču viens no tiem sabojājās vēl tikai dodoties uz izejas pozīcijām. Agri no rīta sākās uzbrukums un drīz viens no tankiem iesprūda. Vēl nedaudz vēlāk sabojājās arī trešais no palikušajiem tankiem. Pēdējie divi, vēl darba kārtībā esošie tanki, turpināja uzbrukumu un iznīcināja vairākus pretinieka ugunspunktus. Pirmā reize, kad A7V piedalījās tanku kaujā bija 1918. gada 24. [[aprīlis|aprīlī]] [[Otrā Viljēras Bretono kauja|Otrās Viljēras Bretono kaujas]] laikā. Trīs A7V stājās pretim trim britu [[Mark I|Mark IV]] smagajiem tankiem - diviem, bruņotiem tikai ar ložmetējiem, vienam ar lielgabalu. Ar ložmetējiem bruņotie tanki drīz atkāpās, jo tos sašāva, kamēr ar lielgabalu bruņotais tanks, kopā izšaujot trīs reizes, iznīcināja vienu no A7V. Pārējie divi atkāpās. Kara laikā pilnīgi visi izgatavotie A7V tika izmantoti. Divi no tiem apgāzās manevrējot pār grāvjiem, vairākiem bija dzinēja defekti. Trīs tankus saņēma gūstā sabiedrotie. Viens no tiem bija nelietojams un to sagrieza, otru izmantoja šaušanas izmēģinājumiem, trešo pārveda uz Austrāliju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.landships.freeservers.com Landships.Freeservers.com] * [http://www.achtungpanzer.com/1stpzs Achtung Panzer!]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas tanki]] [[Kategorija:Smagie tanki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara tanki]] 3iv9mb50non2ymkq47669hs9z5pzq12 0 47391 4458924 4458804 2026-04-25T12:05:00Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Dont Talk marko|Dont Talk marko]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Addbot 1956695 wikitext text/x-wiki [[Attēls:XYZ model lv.jpg|250px|thumb|Attēlā parādīti relatīvie virzieni attiecībā pret cilvēku.]] '''Relatīvs virziens''' ir [[virziens]], kurš pastāv un ir izsakāms salīdzinājumā ar cilvēka ķermeņa novietojumu. Visbiežāk lietotie relatīvie virzieni ir šādi: uz augšu, uz leju, pa kreisi, pa labi, uz priekšu un atpakaļ. [[Absolūts virziens|Absolūtie virzieni]] ne vienmēr atbilst relatīvajiem virzieniem. {{zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Navigācija]] ih8njb2gwt1deg61q8u2f23c0hcgi7u 0 48454 4459263 4214741 2026-04-26T03:04:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459263 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = USA 193 | Cits_nosaukums = NROL-21 | Attēls = Delta II 7920 launch with NROL-21.jpg | Attēla_izmērs = 200px | Att_virsraksts = ''USA 193'' starts ar ''Delta II'' nesējraķeti | Programma = | Īpašnieks = [[ASV Nacionālais izlūkošanas birojs]] (''NRO'') | Lielākie_izgatavotāji = [[Lockheed Martin]] | KA_veids = [[spiegošanas pavadonis]] | Pārlidojums = | Starts = {{dat|12006|12|14|SK}} 21:00 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | Starta_vieta = [[Vandenberga Gaisa spēku bāze|Vandenberga]] | Nesējs = [[Delta 7920]] | Beigu_datums = {{dat|2008|02|21|SK}} | Darbības_ilgums = sabojājās tūlīt pēc starta | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2006-057A | Tīmekļa_vietne = | Masa = ~3300 kg | Enerģija = [[Saules baterija]]s ? | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 58.48° | Periods = | Apoapsīda = 268 km ({{dat|2008|02|11|SK|bez}}) | Periapsīda = 255 km ({{dat|2008|02|11|SK|bez}}) | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }}'''USA 193''', zināms arī kā '''NRO launch 21''' ('''NROL-21''' jeb vienkārši '''L-21''') bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[spiegošanas pavadonis]]. Tas tika palaists {{dat|2006|12|14}}. Tā īpašnieks bija [[ASV Nacionālais izlūkošanas birojs]] (''National Reconnaissance Office'', ''NRO''). Kosmiskā apartāta precīzi parametri, funkcijas un nolūks nav zināms, jo šī misija bija ļoti slepena. Neatkarīgie eksperti domā, ka pavadonī bija eksperimentāli instrumenti, kas paredzēti nākamos izlūkošanas pavadoņos, tai skaitā jaunas paaudzes [[radars|radara]] sensors. Kosmiskā aparāta masa tiek novērtēta no 2000 līdz 4000 kg.<ref name="Jonathan">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planet4589.org/space/jsr/jsr.html |title=Jonathan's Space Report |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171123113111/http://www.planet4589.org/space/jsr/jsr.html |archivedate={{dat|2017|11|23||bez}} }}</ref><ref name="globalsecurity.org">[http://www.globalsecurity.org/space/systems/e-305.htm E-305 New Radar Capability]</ref> Pavadonis kļuva plaši pazīstams ar to, ka {{dat|2008|2|21}} tika iznīcināts, pielietojot [[antiballistiskā raķete|antiballistisko raķeti]]. == Sabojāšanās == Drīz pēc starta pavadonis sabojājās, neizdevās nodibināt ar to sakarus.<ref name="briefing">Pentagon news briefing of February 14, 2008 ([http://mfile.akamai.com/18566/wmv/etouchsyst2.download.akamai.com/18355/wm.nasa-global/Administrator/pentagon20080214.asx video], [http://www.defenselink.mil/transcripts/transcript.aspx?transcriptid=4145 atšifrējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170519105605/http://www.defenselink.mil/transcripts/transcript.aspx?transcriptid=4145 |date={{dat|2017|05|19||bez}} }})</ref> ierobežotais datu apjoms, kas tika saņemts no kosmiskā aparāta, rādīja, ka pavadoņa vadības [[dators]] vairākas reizes ir pārstartējies, bet nav izdevies panākt normālu darbību.<ref>[http://www.armscontrolwonk.com/1779/usa-193-comes-down USA 193 Comes Down] armscontrolwonk.com</ref> [[Saules baterija]]s arī netika izvērsušās.<ref name="globalsecurity.org" /> == Orbītas pazemināšanās == Sākotnējā [[ģeocentriskā orbīta|orbīta]] pavadonim bija 351 x 367 km, ar periodu 92,9 min un slīpumu 58.5°. Neatkarīgu novērotaju dati liecināja, ka tā orbīta pamazām pazeminājās sakarā ar berzi atmosfērā. {{dat|2008|1|22}} orbīta jau bija 275 x 279 km, un tā pazeminājās par aptuveni 1 km dienā.<ref name="Jonathan" /> [[2008. gads|2008]]. gada janvāra beigās no anonīmiem ASV pārstāvjiem kļuva zināms, ka ASV siegošanas pavadonis, kas vēlāk tika identificēts kā ''USA 193'', ir tādā orbītā, ka drīzumā nogāzīsies uz Zemes.<ref name="BBC-initial">BBC: [http://news.bbc.co.uk/1/hi/sci/tech/7211443.stm Satellite could plummet to Earth]</ref> To apstiprināja arī amatieru novērojumi<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.satobs.org/seesat/Jan-2007/0282.html | title=USA 193 elements from observations | date=2007-01-27 | publisher=satobs.org | author=Ted Molczan}}</ref> == Bīstamība == [[ASV Federālā avārijas situāciju pārvaldības aģentūra]] (''FEMA'') ziņoja, ka pavadonī atrodas bīstamie materiāli [[hidrazīns]] un [[berilijs]],,<ref>"FEMA":[http://ap.google.com/article/ALeqM5gplWae8TycEv3PRQP2Ti9N0hdApAD8UUDHS81]{{Novecojusi saite}} FEMA's Memo About Falling Satellite</ref> lai gan bija arī spekulācijas, ka pavadonī varētu būt [[radioizotopu termoelektriskais ģenerators]].<ref>The Observer: [http://observer.guardian.co.uk/world/story/0,,2247796,00.html US warns out-of-control spy satellite is plunging to Earth]</ref> Pavadonim ieejot [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] blīvajos slāņos, tas parasti sadeg, bet atsevišķas lielākās daļas var nesadegt pilnībā, un var nokrist uz zemes, to starpā arī degvielas tvertne ar hidrazīna atliekām. Tas varētu radīt bīstamību cilvēku veselībai. {{dat|2008|8|21}} [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas]] zinātnieks un bijušais [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] darbinieks Jousefs Bats (''Yousaf Butt'') nāca klajā ar publikāciju. Izanalizējis pavadoņa un tā degvielas rakstulielumus, viņš secināja, ka pavadoņa tvertne ar hidrazīna degvielu būtu pilnībā sadegusi atmosfērā, un nekādu bīstamību neradīja.<ref>[http://thebulletin.org/web-edition/features/technical-comments-the-us-satellite-shootdown Technical comments on the U.S. satellite shootdown] Yousaf. Butt Bulletin of Atomic Scientists. 2008-08-21</ref> == Iznīcināšana == [[Attēls:SM-3 launch to destroy the NRO-L 21 satellite.jpg|thumb|left|upright|[[RIM-161 Standard missile 3|SM-3 raķetes]] starts, lai pārtvertu ''USA-193'']] Plāns par ''USA 193'' iznīcināšanu ar raķeti tika sagatavots {{dat|2008|1|4}}, un [[ASV prezidents|prezidents]] [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] to apstiprināja {{dat|2008|2|12}}.<ref>Associated Press: [http://ap.google.com/article/ALeqM5h-LGWDsbeGibIxXzslvQKZrVIW2gD8UR1JKG0 Satellite Shootdown Plan Began in Jan.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080302042653/http://ap.google.com/article/ALeqM5h-LGWDsbeGibIxXzslvQKZrVIW2gD8UR1JKG0 |date={{dat|2008|03|02||bez}} }}</ref> {{dat|2008|2|14}} ASV amatpersonas oficiāli paziņoja par plānu iznīcināt ''USA 193'', pirms tas ieies atmosfērā, lai "glābtu vai samazinātu ietekmi uz cilvēku dzīvībām". Viņi teica, ka pavadonī ir aptuveni 450 kg sasaluša toksiskā hidrazīna degvielas, kas, nokrītot uz zemes, "varētu izveidot toksisku mākoni divu [[amerikāņu futbols|futbola]] laukumu platībā".<ref name="CNN_2008_02_14">{{Tīmekļa atsauce |title=Officials: U.S. to try to shoot down errant satellite |url=http://www.cnn.com/2008/TECH/space/02/14/spy.satellite/index.html |publisher=CNN |date=February 14, 2008}}</ref> Ģenerālis Džeimss Kortraits (''James Cartwright'') apstiprināja, ka [[ASV Jūras kara flote]] gatavojas palaist taktisko raķeti [[RIM-161 Standard missile 3|SM-3]], lai iznīcinātu pavadoni 240 km augstumā, īsi pirms tas ieies atmosfērā.<ref name="briefing" /> [[Attēls:SM-3 intercepting NROL-21-20080220.jpg|thumb|''USA-193'' eksplozija pēc ''SM-3'' trāpījuma]] ''SM-3'' raķete tika palaista {{dat|2008|2|21}} 03:26 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] no ''Ticonderoga'' klases raķešu [[kreiseris|kreisera]] ''USS Lake Erie'', kas atradās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], uz rietumiem no [[Havaju salas|Havaju salām]]. Tā trāpīja pavadonim 247 km augstumā ar ātrumu aptuveni 28 000 km/h. Nebija precīza apstiprinājuma, vai raķete ir trāpījusi tieši tās mērķī — kosmiskā aparāta degvielas tvertnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Pentagon confident missile hit satellite fuel tank|url=http://www.ctv.ca/servlet/ArticleNews/story/CTVNews/20080220/update_satellite_080221/20080221?hub=TopStories|publisher=[[CTV Television Network]]|date=2008-02-21|accessdate=2008-02-21|archive-date=2009-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20090417071639/http://www.ctv.ca/servlet/ArticleNews/story/CTVNews/20080220/update_satellite_080221/20080221?hub=TopStories}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Satellite Shoot Down: How It Will Work|url=http://www.space.com/news/080219-satellite-shootdown.html|publisher=[[Space.com]]|date=2008-02-19|accessdate=2008-02-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Navy Hits Satellite With Heat-Seeking Missile|url=http://www.space.com/news/080220-satellite-hit.html|publisher=[[Space.com]]|date=2008-02-19|accessdate=2008-02-21}}</ref> No īpašām lidmašīnām veiktajos uzņēmumos bija redzams, ka pēc trāpījuma izveidojies mākonis, un tā spektra analīze liecināja, ka tajā atrodas arī hidrazīns, tāpēc ar 80—90% varbūtību tika apgalvots, ka raķete trāpīja degvielas tvertnē. Radara dati rādīja, ka lielākās atlūzas nebija lielākas par futbolbumbu.<ref>[http://www.spaceflightnow.com/news/n0802/21nrol21/ Debris from destroyed spy satellite falling back to Earth] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080515093720/http://spaceflightnow.com/news/n0802/21nrol21/ |date={{dat|2008|05|15||bez}} }} STEPHEN CLARK 2008-02-22</ref> Paredzamas, ka pavadoņa atliekas sadegs nākamajās četrās dienās, bet aparāta lielākā masa ieies atmosfērā 24 līdz 48 stundās pēc raķetes trāpījuma.<ref name=DoD-0139-08>{{Tīmekļa atsauce|title=DoD Succeeds In Intercepting Non-Functioning Satellite|url=http://www.defenselink.mil/releases/release.aspx?releaseid=11704|date=2008-02-20|publisher=U.S. Department of Defense|accessdate=2008-02-20|archive-date=2008-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20080226105236/http://www.defenselink.mil/releases/release.aspx?releaseid=11704}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnn.com/2008/TECH/space/02/20/satellite.shootdown/index.html|title=CNN: Navy missle hits satellite}}</ref> Novērojumos virs Klusā okeāna un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] tika secināts, ka pavadoņa atliekas ir tik mazas, ka tās sadegs atmosfērā.<ref>[https://web.archive.org/web/20070420191227/http://www.space.com/news/080221-ap-satellite-debris.html Satellite Debris Deemed Unhazardous] Associated Press</ref> == Politiskais fons == Pavadoņa iznīcināšanas operācijas izmaksas tika novērtētas no 40 līdz 60 miljoniem [[ASV dolārs|USD]].<ref name="CNN-cost">CNN: [http://www.cnn.com/2008/TECH/02/15/spy.satellite/ Attempt to shoot down spy satellite to cost up to $60 million]</ref> ASV amatpersonas noraidīja pamatojumu, ka akcija veikta, lai novērstu slepeno tehnoloģiju nokļūšanu citu valstu rokās<ref name="briefing" /> vai ka tā ir atbilde uz [[2007. gads|2007]]. gadā veikto [[Ķīna]]s pavadoņa iznīcināšanu ar raķeti.<ref name="Reuters_undated">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reuters.com/article/topNews/idUSN1447206620080214?sp=true |publisher=Reuters |title=Pentagon plans to shoot down disabled satellite}}</ref> Lai gan ASV bija stingri protestējusi pret agrāko Ķīnas antipavadoņu ieroča izmēģināšanu, kas radīja lielu daudzumu [[kosmiskais atkritums|kosmisko atkritumu]], ASV amatpersonas apgalvoja, ka šeit nevar vilkt paralēles, jo ''USA 193'' atrodas daudz zemākā orbītā, kas nevar ietekmēt vairumu pavadoņu, un radušās atlūzas ieietu atmosfērā daudz ātrāk.<ref name="briefing" /><ref name="BBC-cover">BBC: [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/americas/7248995.stm US spy satellite plan 'a cover']</ref> [[Krievija]]s aizsardzības ministrs apsūdzēja ASV par hidrazīna bīstamības aizsegā veiktu antipavadoņu ieroča izmēģināšanu, un atzīmēja, ka nekad vēl nav veiktas ārkārtas akcijas, lai gan daudzi pavadoņi ir krituši uz zemes.<ref name="BBC-cover" /> Ķīna pieprasīja ASV sniegt papildu informāciju par pavadoņa iznīcināšanu. == Galerija == <div style="text-align: center;"><gallery perrow="5"> Attēls:Delta II-NROL-21-Vandenberg-20061214.jpg|[[Delta 2]] startē ar ''USA 193'', no [[Vandenberga gaisa spēku bāze]]s, [[Kalifornija|Kalifornijā]], ASV, 2006. gada 14. decembrī Attēls:Delta II-Vandenberg-20061214-NROL-21.jpg|Delta 2 atstāj Vandenvergu Attēls:Delta II launch Dec 14 2006 NRO.jpg|''USA 193'' starts Attēls:USS Lake Erie (CG-70) Pearl Harbor.jpg|Kreiseris ''USS Lake Erie'', no kura palaida raķeti Attēls:SM-3 launch-USS Lake Erie-20080220.jpg|2. klases uguns kontroles vīrs Endrū Džeksons (''Andrew Jackson'') palaiž [[RIM-161 Standard missile 3]], kas iznīcināja ''USA 193'' </gallery></div> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commonscat|NROL-21}} * [http://www.globalsecurity.org/space/systems/e-305.htm E-305 New Radar Capability] * Zarya: [http://www.zarya.info/Tracking/USA193/USA193.php Digest and Maps of the USA-193 Interception] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080225120034/http://www.zarya.info/Tracking/USA193/USA193.php |date={{dat|2008|02|25||bez}} }} * SatTrackCam Leiden: [http://sattrackcam.blogspot.com/2008/01/usa-193-imminent-decay-in-news.html USA 193 imminent decay in the news] * [http://mfile.akamai.com/18566/wmv/etouchsyst2.download.akamai.com/18355/wm.nasa-global/Administrator/pentagon20080214.asx Video of press meeting on the planned destruction] ([[WMV]] formāts) un [http://www.defenselink.mil/transcripts/transcript.aspx?transcriptid=4145 atšifrējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170519105605/http://www.defenselink.mil/transcripts/transcript.aspx?transcriptid=4145 |date={{dat|2017|05|19||bez}} }} * CNN: [http://www.cnn.com/2008/TECH/space/02/19/satellite.shootdown U.S. to shoot down satellite Wednesday, official says] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080225222031/http://www.cnn.com/2008/TECH/space/02/19/satellite.shootdown/ |date={{dat|2008|02|25||bez}} }} * [http://satobs.org/seesat_ref/06057A/USA_193_NOTAM_Feb_21-25_UTC.pdf Satobs.org: ''Trajekritijas grafiks''] * [https://web.archive.org/web/20090418051258/http://www.heavens-above.com/orbitdisplay.asp?satid=29651&lat=0&lng=0&loc=Unspecified&alt=0&tz=CET USA 193 Current Orbit Data] heavens-above.com * {{cite video|people=|title=Missile Intercept|url=http://dodvclips.mil/index.jsp?auto_band=x&rf=sv&fr_story=FRdamp250959&rf/|format=|medium=video|publisher=U.S. Department of Defense|location=|accessdate=2008-02-21|time=|id=|isbn=|oclc=|quote=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080229063204/http://dodvclips.mil/index.jsp?auto_band=x&rf=sv&fr_story=FRdamp250959&rf%2F|archivedate=2008-02-29}} [[Kategorija:ASV Nacionālā izlūkošanas biroja pavadoņi]] [[Kategorija:Iznīcinātie pavadoņi]] mq7sa1kjnh5m4q4smgp800a1vm2mx82 0 52755 4459327 4391681 2026-04-26T06:15:46Z Biafra 13794 /* Notikumi */ +1 4459327 wikitext text/x-wiki '''23. aprīlis''' ir gada 113. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (114. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 252 dienas. == Vārda dienas == [[Georgs]], [[Jurgita]], [[Jurģis (personvārds)|Jurģis]], [[Juris]] == Notikumi == * [[871. gads]] — [[Alfrēds Lielais]] tika kronēts par Anglijas karali. * [[1661. gads]] — [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] kronēts par [[Anglija]]s un [[Īrija]]s karali. * [[1919. gads]] — uz pirmo sēdi sanāca [[Igaunija]]s Satversmes sapulce. * [[1920. gads]] — [[Ankara|Ankarā]] atklāta [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]]. * [[1935. gads]] — [[Polija|Polijā]] pieņemta jauna konstitūcija. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Trešais reihs|Trešā reiha]] reihsmaršals [[Hermanis Gērings]] nosūtīja [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] esošajam [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] telegrammu, pieprasot nodot viņam varu valstī. * [[1967. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Sojuz-1]]'', kuru pilotēja [[Vladimirs Komarovs]]. * [[1982. gads]] — izlaists mājas dators ''[[ZX Spectrum]]''. * [[1985. gads]]: ** notika [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] CK Aprīļa plēnums, kurā paziņots par [[pārkārtošanās]] kursu valstī. ** ''[[Coca-Cola]]'' mainīja dzēriena formulu, izlaižot ''New Coke'' (pēc 1992. gada pazīstama kā ''Coca Cola II''), tomēr cilvēku reakcija bija tik ļoti negatīva, ka iepriekšējās formulas dzēriens atgriezās atpakaļ tirdzniecībā mazāk kā pēc 3 mēnešiem. * [[1990. gads]] — [[Namībija]] uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzībā]]. * [[1993. gads]] — [[Eritreja]]s iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību no [[Etiopija]]s [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārraudzītā referendumā. * [[2001. gads]] — ''[[Intel]]'' izlaida [[mikroprocesors|procesoru]] ''[[Pentium 4]]''. * [[2005. gads]] — tika publicēts pirmais video platformā ''[[YouTube]]'' (viena no līdzdibinātājiem [[Džaveds Karims|Džaveda Karima]] video "Me at the zoo"). == Dzimuši == * [[1420. gads]] — [[Jirži no Podebradiem]] (''Jiří z Poděbrad''), Bohēmijas karalis (miris 1471. gadā) * [[1720. gads]] — [[Viļņas gaons]] (''ר' אליהו בן שלמה זלמן''), Lietuvas rabīns (miris 1797. gadā) * [[1791. gads]] — [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]] (''James Buchanan''), 15. ASV prezidents (miris 1868. gadā) * [[1873. gads]] — [[Teodors Kerners]] (''Theodor Körner''), Austrijas prezidents (miris 1957. gadā) * [[1858. gads]] — [[Makss Planks]] (''Max Planck''), vācu fiziķis (miris 1947. gadā) * [[1880. gads]] — [[Tore Bloms]] (''Tore Blom''), zviedru vieglatlēts (miris 1961. gadā) * [[1894. gads]] — [[Frenks Borzeigijs]] (''Frank Borzage''), ASV kinorežisors un aktieris (miris 1962. gadā) * [[1897. gads]] — [[Lesters Pīrsons]], (''Lester Pearson''), Kanādas politiķis (miris 1972. gadā) * [[1902. gads]] — [[Pāvels Armands]] (''Павел Арманд''), PSRS kinorežisors (miris 1964. gadā) * [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Ilze Indrāne]], latviešu rakstniece (mirusi 2025. gadā) * [[1941. gads]] — [[Rejs Tomlinsons]] (''Ray Tomlinson''), ASV programmētājs (miris 2016. gadā) * [[1943. gads]] — [[Tonijs Espozito]] (''Tony Esposito''), kanādiešu hokeja vārtsargs (miris 2021. gadā) * [[1949. gads Latvijā|1949. gads]] — [[Juris Pavītols]], latviešu mūziķis * [[1950. gads]] — [[Irje Rantanens]] (''Yrjö Rantanen''), Somijas starptautiskais lielmeistars šahā (miris 2021. gadā) * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Imants Platais]], latviešu astrofiziķis * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Māris Abiļevs]], Latvijas grafiķis un austrumu cīņu meistars * [[1957. gads]] — [[Patriks Ouržednīks]] (''Patrik Ouředník''), čehu un franču rakstnieks * [[1961. gads]] — [[Pjerluidži Martīni]] (''Pierluigi Martini''), Itālijas autosportists * [[1983. gads]] — [[Daniela Hantuhova]] (''Daniela Hantuchová''), slovāku tenisiste * [[1983. gads]] — [[Taio Kruss]] (''Taio Cruz''), britu dziedātājs * [[1984. gads]] — [[Aleksandra Kosteņuka]] (''Александра Костенюк''), krievu šahiste * [[1986. gads]] — [[Svens Kramers]] (''Sven Kramer''), Nīderlandes ātrslidotājs * [[1990. gads]] — [[Devs Patels]] (''Dev Patel''), indiešu izcelsmes britu aktieris * [[1995. gads]] — [[Džidžī Hadida]] (''Gigi Hadid''), amerikāņu modele * [[2018. gads]] — [[Velsas princis Luijs]] (''Prince Louis of Wales''), Apvienotās Karalistes karaļnama persona == Miruši == * [[303. gads]] (tradīcija) — [[Svētais Juris]], svētais kristietībā (dzimis starp 275. un 281. gadu) * [[1196. gads]] — [[Bēla III Ārpāds|Bēla III]] (''III. Béla''), Ungārijas karalis (dzimis 1148. gadā) * [[1605. gads]] — [[Boriss Godunovs]] (''Борис Годунов''), Krievijas cars (dzimis ap 1551. gadu) * [[1616. gads]]: ** (pēc [[vecā un jaunā stila datumi|v.s]]) [[Viljams Šekspīrs]] (''William Shakespeare''), angļu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1564. gadā) ** (pēc j.s) [[Migels de Servantess]] (''Miguel de Cervantes''), spāņu rakstnieks (dzimis 1547. gadā) * [[1625. gads]] — [[Orānas Morics]] (''Maurits van Oranje''), nīderlandiešu politiķis (dzimis 1567. gadā) * [[1850. gads]] — [[Viljams Vērdsverts]] (''William Wordsworth''), angļu dzejnieks (dzimis 1770. gadā) * [[1851. gads]] — [[Mihails Lazarevs]] (''Михаил Лазарев''), krievu jūrasbraucējs (dzimis 1788. gadā) * [[1934. gads]] — [[Kaštens Borkgrevinks]] (''Carsten Borchgrevink''), norvēģu polārpētnieks (dzimis 1864. gadā) * [[1959. gads]] — [[Ernsts Felle]] (''Ernst Felle''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[1986. gads]] — [[Oto Prēmingers]] (''Otto Preminger''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1905. gadā) * [[1992. gads]] — [[Šotodžits Rajs]] (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (dzimis 1921. gadā) * [[1997. gads Latvijā|1997. gads]] — [[Ivars Jānis Ķezbers]], latviešu politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[2007. gads]] ** [[Boriss Jeļcins]] (''Борис Ельцин''), pirmais Krievijas prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Dzintars Kļaviņš]], latviešu pianists, mūzikas zinātnieks un pedagogs (dzimis 1928. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Pāvils Johansons]], latviešu dzejnieks un dziesminieks (dzimis 1947. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Starptautiskā grāmatu diena]] * [[Ūsiņi]] {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] 6vhymas8dgxd127dzrz60s7dwhtw46v 0 53630 4458968 3833016 2026-04-25T14:48:09Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4458968 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Fürst-Erzbistum Salzburg'' |nosaukums_latv_val = Zalcburgas arhibīskapija |sugasvārds = Kongo brīvvalsts | |kontinents = Eiropa |reģions = Centrāleiropa |valsts = Austrija |laikmets = Viduslaiki |statuss = Vasaļvalsts |statusa_teksts = Svētās Romas impērijas vasaļvalsts |impērija = Svētās Romas impērija |valdības_veids = Teokrātija | |gads_sākums = 1278 |gads_beigas = 1803 | |event_start = Pasludināta par arhibīskapiju |date_start = |event_end = Pārveidota par lielhercogisti |date_end = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |s1 = Zalcburgas lielhercogiste |flag_s1 = Salzburg Wappen.svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = | |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = Salzburg Wappen.svg |symbol = Zalcburgas arhibīskapijas ģerbonis |symbol_type = Zalcburgas arhibīskapijas ģerbonis | |image_map = |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Zalcburga]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = |nauda = | |leader1 = |leader2 = |year_leader1 = |year_leader2 = |title_leader = |representative1 = |representative2 = |year_representative1 = |year_representative2 = |title_representative = |deputy1 = |deputy2 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |title_deputy = | |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |footnotes = }} '''Zalcburgas arhibīskapija''' bija [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] baznīcas valsts, kura atradās tagadējās [[Zalcburga]]s apkārtnē, [[Austrija|Austrijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{īss aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Eiropa-aizmetnis}} [[Kategorija:Austrijas vēsture]] 3un26w5w3is18a7hhq76f2axqiw3wqq 0 58551 4459208 4345213 2026-04-25T22:41:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459208 wikitext text/x-wiki '''[[Televīzija]] [[Latvija|Latvijā]]''' ieviesta 1954. gadā, lai gan pirmo eksperimentālo pārraidi veica jau 1937. gadā. Šis ir saraksts ar televīzijas kanāliem, ko pārraida tikai Latvijā. == Regulējums == Nepieciešama [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]] (NEPLP) izsniegta apraides atļauja, lai Latvijā uzņēmums varētu izplatīt televīzijas programmas. Latvijā televīzijas programmu izplatīšanas iespējas ir attīstījušās, vienlaikus saglabājoties arī tradicionālajām izplatīšanas metodēm, piemēram, zemes bezmaksas un maksas apraidē, kā arī kabeļtelevīzijā un internetā. NEPLP kā mediju regulators nodrošina Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un mediju darbību demokrātisku vērtību ietvarā. Latvija izmanto [[Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva|AVMPD]] paredzēto iespēju noteikt stingrāku nacionālo regulējumu attiecībā uz alkohola, izložu un azartspēļu reklāmu, kā arī nepilngadīgu personu aizsardzību pret kaitīgu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/audiovisual-media-services-directive-avmsd.html|title=Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) {{!}} EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2024-07-20|language=en}}</ref> Šie ierobežojumi samazina finanšu resursu bāzi Latvijā veidotajām audiovizuālajām programmām, salīdzinot ar vairākām citām ES dalībvalstīm.<ref name="no18lidz22">{{Publikācijas atsauce|title=ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2018.–2022. GADAM|url=https://www.neplp.lv/lv/media/671/download?attachment}}</ref> Tomēr iekļautas normas arī nosaka, ka Latvija nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām [[Eiropas Savienības dalībvalsts|ES dalībvalstīm]], bet konkrētos gadījumos var ierobežot to izplatīšanu.<ref name="vestnesis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=https://www.vestnesis.lv/op/2023/18.2|access-date=2024-07-20|language=lv}}</ref> == Mediji == 2008. gada 2. septembrī pieņemtie [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi Nr.714 nosaka kārtību, kādā tiek ieviesta programmu apraide ciparformātā un termiņu analogās televīzijas apraides slēgšanai — 2011. gada 1. decembris. Zemes ciparu televīzija ļaus efektīvāk izmantot pieejamo frekvenču spektru, jo katrā frekvencē var pārraidīt vairākas programmas vienlaikus. Ciparizācija nodrošina labāku attēla kvalitāti un iespēju ieviest jaunus pakalpojumus, piemēram, interaktivitāti un programmu piegādi pēc individuāla pasūtījuma. Kopš 2009. gada [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] tiek plānotas pārmaiņas, kā tas notiek arī citu Eiropas valstu sabiedriskajās raidorganizācijās. Latvijas Televīzija plāno attīstīties kā sabiedriskais elektroniskais medijs, kas apvieno televīziju un [[Interneta portāls|interneta portālu]], veidojot vienotu informācijas un tehnoloģiju sistēmu ar mērķi nodrošināt iespējami lielāku informācijas pieejamību Latvijas sabiedrībai.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija 2009.-2011. gadam|url=https://www.neplp.lv/lv/media/788/download?attachment}}</ref> No 2018. gada līdz 2023. gadam televīzijas mediju jomā ir notikušas vairākas izmaiņas, tostarp uzņēmumu apvienošanās un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana. 2022. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 24 komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido televīzijas programmas. Sabiedriskais medijs "[[Latvijas Televīzija]]" (LTV) veido trīs televīzijas programmas (divas nacionālas — "[[LTV1]]", "[[LTV7]]" un vienu pārrobežu — "VISIEMLTV.LV"), spēlējot svarīgu lomu sabiedrības informēšanā. Komerciālie mediji arī saglabā un attīsta ziņu dienestus nacionālā un reģionālā līmenī, nodrošinot objektīvas un patiesas informācijas pieejamību. 2021. gadā komerciālajās televīzijās strādāja vairāk nekā 250 darbinieki, savukārt LTV nodarbināja vidēji 518 darbiniekus. Sākot no 2019. gada līdz 2024. gadam LTV neto apgrozījums palielinājies par 30%.<ref name="vestnesis"/> No 2022. gada līdz 2024. gadam bez maksas zemes apraidē ciparformātā ir pieejamas tādas programmas kā "LTV1" (SD un HD), "LTV7" (SD un HD), "[[ReTV]]", "[[TV24]]" un "[[TV4 (Latvija)|TV4]]". Uzdevumi šajā jomā ietver sociāli atbildīgu televīzijas uzņēmumu darbības veicināšanu, daudzveidīga satura nodrošināšanu, īpaši koncentrējoties uz kvalitatīvu, informatīvi analītisku un pētniecisku saturu, kā arī televīzijas žurnālistu un citu satura veidotāju prasmju pilnveides veicināšanu. No 2022. gada 12. augusta līdz 2023. gada 8. marta "[[RADA (televīzijas kanāls)|RADA]]" kanāls bija iekļauta bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā,<ref name="vestnesis"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5661/download?attachment|title=Par izmaiņu veikšanu galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā|publisher=NEPLP|date=2023. gads 2. marts}}</ref> bet tas ir pagarināts saistība ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] turpināšanu. No 2025.gada 1. jūnija līdz 2026. gada beigām divi kanāli tika iekļauti bezmaksas zemes apraidē – "[[Radio SWH|Radio SWH TV]]" un kristīgā TV no ASV "EWTN Latvija", kas uzvarēja NEPLP konkursā komerciālajām televīzijām par divām brīvajām vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/jaunums/neplp-izsludina-konkursu-komercialo-tv-programmu-izplatisanai-bezmaksas-zemes-apraide|title=NEPLP izsludina konkursu komerciālo TV programmu izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref><ref name="nacionālie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/bezmaksas-programmas#bez-maksas-zemes-apraide-ciparformata-izplatamo-televizijas-programmu-saraksts-no-2025-lidz-2026gadam|title=Bezmaksas programmas {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref> == Klasifikācija == Latvijā pieejamās televīzijas programmas iedalās nacionālajās, reģionālajās, vietējās, kabeļtelevīzijas un pārrobežu programmās. 2022. gadā kopumā bija 52 programmas, salīdzinot ar 66 programmām 2018. gadā.<ref name="vestnesis"/> 2017. gada beigās Latvijas jurisdikcijā bija 67 televīzijas programmas, kas saņēmušas apraides atļauju, un 41 kabeļoperators ar retranslācijas atļauju, no kuriem 12 sniedz IPTV pakalpojumu. NEPLP elektroniskajā reģistrācijas sistēmā retranslācijai Latvijā bija reģistrētas 376 televīzijas programmas, un saņemti 15 paziņojumi par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, no kuriem 3 ir OTT pakalpojumu sniedzēji.<ref name="no18lidz22" /> {|class="wikitable" |+ Televīzijas programmas ! rowspan=2 width="100" | Gads ! colspan=2 | Nacionālais ! width="100" |Reģionālais ! width="100" |Vietējais ! width="100" |Kabelis ! colspan=2 width="100" |Pārrobežu |- !Komerciālais !Sabiedriskais ! colspan=4 width="400" | Komerciālais ! width="50" |Sabiedriskais |- !2022 |5 |2 |18 |5 |1 |20 |1 |- !2018 |5 |2 |24 |5 |1 |29 | - |- !2017 |5 |2 |22 |5 |9 |24 | - |} == Satura pieejamība == Kopš 2021. gada [[NEPLP]] ir sākusi veidot ziņojumus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pieejamību. Šo ziņojumu mērķis ir sniegt informāciju par dažādiem pieejamības risinājumiem televīzijas programmās (ieskaitot nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu aptveršanas zonas, tai skaitā Latvijā), audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma un arī [[Radiostacijas Latvijā|radio programmās]].<ref name="pspr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2021. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2022. gads 22. septembris|access-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240721080937/https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf}}</ref> 2021. gadā kopumā izplatīja 33 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumi — lielākoties subtitri — tika nodrošināti 15 TV programmās.<ref name="pspr"/> 2022. gadā kopumā izplatīja 37 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumi tika nodrošināti 17 televīzijas programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5806/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2022. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2023. gads 12. aprīlis}}</ref> 2023. gadā kopumā izplatīja 40 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumi tika nodrošināti 18 televīzijas programmās. Kopumā subtitrētas 42812,04 stundas un tas ir par 185% vairāk nekā 2022. gadā. Strauju pieaugumu pieejamības pakalpojumu pieaugumā veicināja tas, ka pagājušā gadā vairākās televīzijas programmās saturam tika uzsākta subtitru nodrošināšana 100% apjomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/7242/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PROGRAMMU UN PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2023. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2024. gads 7. marts}}</ref> {|class="wikitable" |+ ! rowspan=2 width="100" | ! rowspan=2 width="100" |Kanāls ! width="100" colspan=2 |2021. gads ! width="100" colspan=2 |2022. gads ! width="100" colspan=2 |2023. gads |- ! width="100" |Subtitri ! width="100" |[[Zīmju valoda|Surdo]] ! width="100" |Subtitri ! width="100" |[[Zīmju valoda|Surdo]] ! width="100" |Subtitri ! width="100" |[[Zīmju valoda|Surdo]] |- ! rowspan=7 |Nacionāla |[[LTV1]] |2105 st. |472 st. |30% |10% |2238,31 st. |925,23 st. |- |[[LTV7]] |2472 st. |51 st. |26% |1% |2396,92 st. |92,04 st. |- |[[TV4]] | nd | nd | nd | 0 | 51 st. | 51 st. |- |[[ReTV]] | 17 st. | 12 st. | 4,17% | 0 | 300 st. | 0 |- |[[TV24]] | 14.6 st. | 0 | 1,9% | 0 | 140,6 st. | 0 |- |[[TV3 Latvija|TV3]] | 130 st. | 0 | 2,8% | 0 | 215,5 st. | 0 |- |''[[TV3 Life]]'' | 150 st. | 0 | 2,7% | 0 | 238,3 st. | 0 |- ! rowspan=2 |Reģionāla | [[STV Pirmā!]] | 526 st. | 0 | 7,5% | 0 | 543 st. | 0 |- | [[8TV]] | 2074 st. | 0 | 72% | 0 | 5077 st. | 0 |- ! rowspan=2 | Pārrobeža | [[TV6 Latvija|TV6]] | 90.07 st. | 0 | 0,9% | 0 | 291,25 st. | 0 |- | ''[[TV3 Mini]]'' | 5.96 st. | 0 | 0,1% | 0 | 110,5 st. | 0 |- ! rowspan=4 | Vietēja | [[Vidusdaugavas televīzija]] | 0 | 0 | 2,5% | 0 | 12,8h | 0 |- | [[Latgales Reģionālā Televīzija|LRT]] | 38 st. | 0 | 32 st. | 0 | 16 st. | 0 |- | [[LRT+]] | 7 st. | 0 | 2020 st. | 0 | - | - |- | [[Vidzemes televīzija]] | 9 st. | 0 | 3,5 st. | 0 | 12,8 st. | 0 |} == Programmu izplatīšanas pakalpojumi == Latvijā vienlaikus darbojas mediji, kas veido televīzijas saturu, un programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas retranslē programmas. 2022. gada beigās retranslācijas atļaujas bija izsniegtas 24 uzņēmumiem, un Latvijā retranslējamo programmu sarakstā bija 254 televīzijas programmas no 25 valstīm.<ref name="vestnesis"/> 2021. gadā satura pieejamība Latvijas elektroniskajos plašsaziņas medijos tika nodrošināta atšķirīgos veidos. Dažos gadījumos tika nodrošinātas tikai dažas subtitrētas raidījumu stundas, savukārt audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma līdz pat 85% satura bija subtitrēti. Kopumā satura un informācijas pieejamība vērtējama kā zema, jo lielākoties subtitri tiek izmantoti, lai izpildītu likuma prasības. NEPLP pētījums liecina, ka subtitrus izmanto plaša sabiedrības daļa, lai skatītos saturu klusumā, mācītos valodu vai labāk saprastu audiovizuālo saturu. Sabiedrisko mediju programmās 2022. gadā satura pieejamība tika nodrošināta trešdaļai satura. No 2023. gada līdz 2027. gadam ir plānots palielināt satura pieejamību, nodrošinot subtitrus, lai sasniegtu vismaz pusi satura LTV1 programmā, kas ir viena no populārākajām televīzijas programmām Latvijā. {| class="wikitable" |+ Televīzijas programmu izplatīšanas veidi ! width="300" |TV pieslēgumu skaits pa tehnoloģijām ! width="100" |2018 ! width="100" |2021 |- !IP televīzija |269,414 |267,647 |- !Kabeļtelevīzija |209,805 |178,275 |- !Cita veida (internetā) |17,061 |102,185 |- !Digitālā virszemes TV |120,792 |67,684 |- !Satelīttelevīzija |39,969 |35,116 |- !Kopā |657,041 |650,907 |} [[Tet|SIA "Tet"]] ir lielākais televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, nodrošinot 41% pieslēgumu. [[Bite Latvija|SIA "BITE Latvija"]] piedāvā satelīttelevīzijas un interneta platformu ''[[Go3]]'' pakalpojumus, aptverot 16% tirgus daļas. "[[Baltcom]]" aptver 20% tirgus, bet pārējie pakalpojumu sniedzēji — 26%. == Tendence == Pieaug audiovizuālā satura patēriņš alternatīvās ierīcēs, piemēram, [[Planšetdators|planšetēs]], [[Viedtālrunis|viedtelefonos]] un [[Dators|datoros]]. Šī tendence ir saistīta ar straujo mobilā [[4G]] tīkla attīstību un ''[[Wi-Fi]]'' tehnoloģiju izplatību. Vidēji dienā TV skatīšanai veltītais laiks ir sarucis visos TV pieslēgumu veidos. 2014. gada pirmajā pusgadā vidēji dienā viens skatītājs TV skatīšanai veltīja 5 stundas un 13 minūtes, bet 2017. gada pirmajā pusgadā — 4 stundas un 30 minūtes. Vismazāk skatīšanās laiks ir sarucis starp zemes apraides TV skatītājiem, visvairāk — starp kabeļtelevīzijas skatītājiem.<ref name="no18lidz22" /> == Finansējums == Latvijas televīzijas nozare tiek finansēta gan no valsts budžeta, gan no reklāmas ieņēmumiem. 2017. gadā valsts budžeta 47. programmā resoram "Radio un televīzija" nozares vajadzībām piešķirti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Sabiedriskajam pasūtījumam sabiedriskajās raidorganizācijās piešķirti vairāk nekā 16 miljoni eiro, bet citām raidorganizācijām — gandrīz 1,8 miljoni eiro. Latvijas Reklāmas asociācijas aprēķini liecina, ka mediju reklāmas tirgus kopapjoms Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 2016. gadā sasniedza 77,6 miljonus eiro, no tā radio un televīzijai kopā vairāk nekā 43 miljonus eiro. Daļa ieņēmumu par televīzijai līdzīgiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma iekļaujas interneta reklāmas apjomā.<ref name="no18lidz22" /> Latvijas televīzijas tirgus ienākumus būtiski ietekmē reklāmas ieņēmumi, kas 2021. gadā bija 42 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, šie ieņēmumi ir par 34% zemāki, kas ietekmē mediju tehnoloģisko attīstību.<ref name="vestnesis"/> == Televīziju uzskaitījums == === Sabiedriskās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="200" | Valoda |- | align="center" | [[Attēls:LTV1 (2022).svg|80px]] | [[LTV1]] | [[latviešu valoda|latviešu]],<br />oriģinālvalodā |- | align="center" | [[Attēls:LTV7 Logo 2021.svg|80px]] | [[LTV7]] | latviešu,<br />oriģinālvalodā |} === Privātās televīzijas kanāli === {{uzraksts|#FFFF99|Nacionālais televīzijas kanāls<ref name="nacionālie"></ref>}} {{uzraksts|#99F3FF|Vietējais televīzijas kanāls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://registrs.neplp.lv/visi-kanali|title=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|access-date=2024-06-21|language=lv}}</ref>}} {|- |'''WM Latvija''' |(pārstāvis ''Duo Media Networks OÜ'' un ''Wide Media'' Latvijā) |} ==== Izklaide un dzīvesstils ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV3 Baltics (2019).svg|40px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV3 Latvija]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Group]]'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV4-2022.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV4 (Latvija)|TV4]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''4. vara'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV6 Latvija 2022.png|40px]] | bgcolor="99f3ff" | [[TV6 Latvija]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | bgcolor="FFFF99" align="center" | [[Attēls:ReTV_Zals.svg|80px]] | bgcolor="FFFF99" | [[ReTV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" |''Re MEDIA'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:Tv24 logo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV24]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''TV Latvija'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:360TV 2024.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[360TV]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''[[Tet#Helio|Helio media]]'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Stv jaunais.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[STV Pirmā!]] | bgcolor="99f3ff" |latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Helio media'' |- | align="center" | [[Attēls:3pluslv.png|80px]] | ''[[3 Plus]]''|| krievu |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:SuperBaltic.png|70px]] | ''[[Super Baltic]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |- | align="center" |[[Attēls:Super+.png|80px]] | ''[[Super Baltic|Super+]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |} ==== Filmas un seriāli ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Life Logo 2020.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Life]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:8tvlv.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | [[8TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu,<br />latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''Helio media'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo3.png|70px]] | ''[[Duo 3]]'' || [[Angļu valoda|angļu]],<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo6.png|70px]] | ''[[Duo 6]]'' || angļu,<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Filmzone.svg|80px]] | ''[[Filmzone]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:FilmzonePlus.svg|80px]] | ''[[Filmzone Plus]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kanal7.png|80px]] | ''[[Kanal 7]]'' || krievu,<br />latviešu (izņemot ziņas) |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:OTV.png|70px]] | [[OTV Baltija|OTV]] || krievu | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3_Films_Logo_2023.svg|70px]] | ''[[Go3 Films]]'' || latviešu, krievu | ''TV3 Group'' |} ==== Sports ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" |[[Attēls:Go3_Sport_Open_Logo_2023.svg|70px]] | bgcolor="99f3ff" |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport Open]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 1 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 2 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 2]]''|| latviešu,<br />oriģinālvalodā |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 3 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 3]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |} ==== Bērniem ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Mini logo.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Mini]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | bgcolor="99f3ff" | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Max.png|80px]] | ''[[KidZone Max]]'' || latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Mini.png|60px]] | ''[[KidZone Mini]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Smartzone.png|70px]] | ''[[Smartzone]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |} ==== Mūzika ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Latvijas šlāgerkanāls.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Latvijas šlāgerkanāls]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Logo muzikasvideo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Mūzikas video]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:Radio SWH TV.png|60px]] | bgcolor="FFFF99" | [[Radio SWH|Radio SWH TV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" | AS ''Radio SWH'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Atv.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[A TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu | bgcolor="99f3ff" |''Alise Plus FM'' |} ==== Populārzinātniskais ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="460907" | [[Attēls:Duo5.png|70px]] | ''[[Duo 5]]'' || angļu,<br />latviešu,<br />[[Lietuviešu valoda|lietuviešu]],<br />krievu<br /> |''WM Latvija'' |- |} ==== Reliģija ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:EWTN Latvija.png|70px]] | bgcolor="FFFF99" | ''EWTN Latvija'' | bgcolor="FFFF99" | angļu,<br />latviešu,<br />[[Vācu valoda|vācu]],<br />[[Poļu valoda|poļu]],<br />[[Itāļu valoda|itāļu]] |bgcolor="FFFF99" | ''Biedrība INICIA'' |- |} === Reģionālās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="200" | Reģions !Īpašnieks |- | align="center" | [[Attēls:TV Kurzeme.png|80px]] | [[TV Kurzeme]] || latviešu |[[Liepāja]]s apkārtnē |''TV Kurzeme'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT.svg|80px]] |[[Latgales Reģionālā Televīzija]] (LRT)|| latviešu | [[Latgale]] |''Latgales reģionālā televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT+.jpg|80px]] | [[LRT+]] || latviešu | [[Daugavpils]] |''MEDIASTRIMS'' |- | align="center" | [[Attēls:Kurzemes TV.jpg|80px]] | [[Kurzemes televīzija]] || latviešu |[[Ventspils]] | ''Kurzemes televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:Skrundas TV.png|80px]] | [[Skrundas Televīzija|Skrundas TV]] || latviešu | [[Kuldīgas novads]] | ''TV KURSA'' |- | align="center" | [[Attēls:Vidzemes TV.png|80px]] | [[Vidzemes TV]] (kopš 2020. gada, bāzēta [[ReTV]]) || latviešu | [[Vidzeme]] | ''VIDZEMES TV'' |- | align="center" | [[Attēls:VidusdaugavasTelevīzija.png|80px]] | [[Vidusdaugavas Televīzija]] || latviešu | [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un [[Līvāni|Līvānos]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Vidusdaugavas televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:TV9 Pakalni.png|80px]] | [[TV9 Pakalni]] || latviešu | [[Talsu novads]] | ''TV9 Pakalni'' |- | align="center" bgcolor="0f283a"| [[Attēls:TV Jūrmala.png|80px]] | [[TV Jūrmala]]|| latviešu | [[Jūrmala|Jūrmalā]], Rīgā un [[Tukums|Tukumā]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Create & Develop'' |} === Bijušie kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="100" | Pārtrauca raidīt ! width="100" | Iemesls |- | [[Attēls:RBS TV.jpg|78x78px]] | [[RBS TV]] | latviešu | 1995. gada 30. oktobrī | bankrota dēļ<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/plano-pabeigt-rbs-tv-bankrota-proceduru-11617454 Plāno pabeigt RBS-TV bankrota procedūru], www.diena.lv, {{dat|2003|3|17|SK}}</ref> |- | [[Attēls:Ntv5.png|78x78px]] | [[NTV-5]] | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:Picca TV logo.png|78x78px]] | ''[[Picca TV]]'' | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:31kanāls.jpg|78x78px]] | [[31. kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 1998. gada 19. septembrī | kļūst par [[TV3 Latvija]] |- | align="center" | [[Attēls:MTV Latvija logo.png|78x78px]] | [[MTV Latvija]] | latviešu | 2009. gada 19. novembrī (ar ''MTV Lietuva'') | maksātnespēja<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu |title="MTV Latvia" uz laiku pārtrauc darbību |access-date=2011-08-04 |archive-date=2018-03-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180302225445/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu }}</ref> |- | align="center" | [[Attēls:LZK LOGO.jpg|77x77px]] | [[Latvijas Ziņu Kanāls]] (LZK) | latviešu | 2011. gada 30. decembrī | likvidēts, pārveidojot uz ''Latvijas Mūzikas kanāls''<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lnt-likvides-latvijas-zinu-kanalu-13919923 LNT likvidēs Latvijas ziņu kanālu :: Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> |- | align="center" | [[Attēls:Tv-5_jaunais_logo.jpg|60px]] | [[TV5 Latvija]] (agrāk ''TV Rīga'') | latviešu (līdz 2012. gadam),<br />krievu | 2016. gada martā | finansiālu apsvērumu dēļ |- | align="center" | [[Attēls:Pbmk 130x130.gif|50px]] | [[Pirmais Baltijas Muzikālais kanāls]] | krievu | 2017. gada 1. novembrī | aizstāts ar ''Dom Kino''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/|title=Izmaiņas Baltcom kanālu piedāvājumā no 2017. gada 1. novembra {{!}} Baltcom|website=web.archive.org|access-date=2024-07-21|date=2020-12-01|archive-date=2020-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201143417/https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/}}</ref> |- | [[Attēls:Kanāls_2_logo_2017.png|78x78px]] | [[Kanāls 2]]<br />(sākot kā ''Latvijas Mūzikas kanāls'') | latviešu, <br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Mini]]'' |- | align="center" | [[Attēls:LNT llogo.jpg|60px]] | [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] (LNT) | latviešu,<br />oriģinālvalodā | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Life]]'' |- | align="center" | [[Attēls:PBK 2021 logo.png|50px]] | [[Pirmais Baltijas kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 2021. gada 26. oktobrī | apraides atļauju anulējums |- | align="center" | [[Attēls:SC logo.png|80px]] | [[Sportacentrs.com TV]] | latviešu | 2022. gada 1. janvārī | apvienots ar [[TV4 (Latvija)|TV4]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} {{Televīzija Latvijā}} [[Kategorija:Televīzija Latvijā| ]] [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli| ]] dzu78n0tm17mqd34q96tvtyclslg7i1 4 58570 4459234 4458008 2026-04-26T00:58:01Z MediaWiki message delivery 42254 /* Request for comment (global AI policy) */ jauna sadaļa 4459234 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the <sup>a b</sup> (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> 0m3m38diy5dulne6vgn69g0hd9mfbsm 0 59667 4459200 4420655 2026-04-25T21:56:23Z MC2013 40125 4459200 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1986. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1986. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1986}} {{Gada citi notikumi|1986}} {{Gads citos kalendāros|1986}} '''1986. gads''' ({{Rom sk gadam|1986}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Aruba]] atdalījās no [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļām]]. ** [[Spānija]] un [[Portugāle]] iestājās [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienā]], kura vēlāk kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. * [[9. janvāris]] — pēc zaudējuma patenta cīņā ar ''[[Polaroid]]'', ''[[Kodak]]'' pameta tūlītēju fotokameru biznesu. * [[19. janvāris]] — sāka izplatīties pirmais [[Personālais dators|Personālā datora]] vīruss — ''Brain''. * [[20. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] paziņoja par nodomu būvēt [[Lamanša tunelis|Eirotuneli]]. * [[24. janvāris]] — [[Starpplanētu zonde]] ''[[Voyager 2]]'' pirmo reizi pietuvojās [[Urāns (planēta)|Urānam]]. * [[28. janvāris]] — [[STS-51-L]] ''[[Space Shuttle]] [[Challenger (kosmoplāns)|Challenger]]'' 25. misijā, 73. sekundē pēc pacelšanās, [[Challenger katastrofa|eksplodēja]]. Bojā gāja visi 7 [[kosmonauts|astronauti]], ieskaitot skolotāju [[Krista Makolife|Kristu Makolifi]]. === Februāris === * [[19. februāris]] — [[Padomju Savienība]] [[Kosmiskā telpa|kosmosā]] palaida [[Orbitālā stacija|orbitālo staciju]] ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]''. * [[25. februāris]] — par [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidenti kļuva [[Korasona Akino]]. === Marts === * [[15. marts]] — atklāta periodiska komēta [[Hartleja 2 komēta]]. * [[25. marts]] — [[Losandželosa|Losandželosā]] tika pasniegta [[58. Kinoakadēmijas balva]]. * [[31. marts]] — aviokompānijas ''[[Mexicana]]'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing 727]]'' nogāzās netālu no Maravatio pilsētiņas [[Meksika|Meksikā]]. Bojā gāja 167 cilvēki. === Aprīlis === * [[25. aprīlis]] — par [[Svatini|Svazilendas]] karali tika iecelts [[Msvati III]]. * [[26. aprīlis]] — plkst. 1:23 [[Ukraina|Ukrainā]] eksplodēja [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s 4. reaktors, radot pasaulē lielāko kodolkatastrofu. 56 cilvēki tika nogalina tieši Čornobiļas katastrofā, daudz vairāk mira no vēža vēlākos gados, daudzi tūkstoši tika pakļauti ievērojamam daudzumam radioaktīvā starojuma un plašas teritorijas [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] kļuva neapdzīvotas. === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Vankūvera|Vankūverā]] tika atvērts ''[[Expo 86]]''. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 10. prezidentu kļuva [[Sinans Hasani]]. * [[26. maijs]] — [[Eiropas Kopiena]] pieņēma Eiropas karogu. * [[31. maijs]] — [[Meksika|Meksikā]] sākās [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūnijs === * [[29. jūnijs]] — [[Argentīnas futbola izlase]] finālā ar 3:2 uzvarēja [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]] un kļuva par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] ieguvēju. === Jūlijs === * [[5. jūlijs|5.]]—[[20. jūlijs]] — [[Maskava|Maskavā]] notika [[Labas gribas spēles]]. === Augusts === * [[31. augusts]] — aviokompānijas ''[[Aeroméxico]] [[McDonnell Douglas DC-9]]'' reiss Nr. 498 sadūrās ar nelielu lidmašīnu ''[[Piper PA-28]]'' virs [[Kalifornija]]s. Bojā gāja 67 lidmašīnu pasažieri un 15 cilvēki, uz zemes. === Septembris === * [[13. septembris]] — 6.0 balles stiprā [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Grieķija]]s pilsētā Kalamatā bojā gāja 20, bet ievainoti tika 80 cilvēki. === Oktobris === * [[21. oktobris]] — [[Māršala Salas]] ieguva neatkarību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. === Novembris === * [[6. novembris]] — par [[Mozambika]]s 2. prezidentu tika iecelts [[Žuakims Šisans]]. * [[22. novembris]] — [[Maiks Taisons]] uzvar [[Trevors Berbiks|Trevoru Berbiku]] un kļūst par jaunāko smagsvara čempionu boksa vēsturē. === Nezināms datums === * dibināta [[Starptautiskā Florbola federācija]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[1. janvāris]]: ** [[Glens Deiviss]] (''Glen Davis''), ASV basketbolists ** [[Viktorija Amelina]] (''Вікторія Амеліна''), ukraiņu rakstniece un kara noziegumu pētniece (mirusi 2023. gadā) * [[6. janvāris]]: ** [[Peters Nurtugs]] (''Petter Northug''), norvēģu distanču slēpotājs ** [[Irina Šeika]] (''Ирина Шейк''), krievu modele un televīzijas personība * [[8. janvāris]] — [[Davids Silva]] (''David Silva''), Spānijas futbolists * [[13. janvāris]] — [[Žoanija Rošē]] (''Joannie Rochette''), Kanādas daiļslidotāja * [[14. janvāris]] — [[Joans Kabajs]] (''Yohan Cabaye''), franču futbolists * [[15. janvāris]] — [[Marija Abakumova]] (''Мария Абакумова''), Krievijas šķēpmetēja * [[19. janvāris]] — [[Klaudio Markīzio]] (''Claudio Marchisio''), itāļu futbolists ;Februāris * [[5. februāris]] — [[Vedrans Čorluka]] (''Vedran Ćorluka''), horvātu futbolists * [[10. februāris]] — [[Radamels Falkao]] (''Radamel Falcao''), Kolumbijas futbolists * [[12. februāris]] — [[Džordžīna Railija]] (''Georgina Reilly''), Anglijas un Kanādas aktrise * [[16. februāris]] — [[Djego Godins]] (''Diego Godín''), Urugvajas futbolists * [[22. februāris]] — [[Ražons Rondo]] (''Rajon Rondo''), ASV basketbolists * [[23. februāris]] — [[Marija Stepanova]] (''Мария Степанова''), krievu basketboliste * [[26. februāris]] — [[Načo Monreals]] (''Nacho Monreal''), spāņu futbolists ;Marts * [[11. marts]] — [[Dario Koloņa]] (''Dario Cologna''), Šveices distanču slēpotājs * [[13. marts]] — [[Roberts Patinsons]] (''Robert Pattinson'') angļu aktieris un mūziķis * [[21. marts]] — [[Skots Īstvuds]] (''Scott Eastwood''), ASV aktieris * [[27. marts]] — [[Manuels Neiers]] (''Manuel Neuer''), vācu futbolists * [[30. marts]] — [[Serhio Ramoss]] (''Sergio Ramos''), spāņu futbolists ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Amanda Bainsa]] (''Amanda Bynes''), ASV aktrise un dziedātāja * [[4. aprīlis]] — [[Eidens Makgīdijs]] (''Aiden McGeady''), īru futbolists * [[20. aprīlis]] — [[Vladimers Dvališvili]] (''ვლადიმერ დვალიშვილი''), Gruzijas futbolists * [[22. aprīlis]] — [[Embera Hērda]] (''Amber Heard''), ASV aktrise * [[23. aprīlis]] — [[Svens Kramers]] (''Sven Kramer''), Nīderlandes ātrslidotājs * [[27. aprīlis]] — [[Dinara Safina]] (''Динара Сафина''), Krievijas tatāru tenisiste * [[28. aprīlis]] — [[Davids Krejči]] (''David Krejčí''), čehu hokejists ;Maijs * [[13. maijs]] — [[Aleksandrs Ribaks]] (''Аляксандр Рыбак''), baltkrievu izcelsmes Norvēģijas mūziķis * [[21. maijs]] — [[Mario Mandžukičs]] (''Mario Mandžukić''), horvātu futbolists * [[23. maijs]] — [[Raiens Kūglers]] (''Ryan Coogler''), amerikāņu kinorežisors ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Anna Hoga]] (''Anna Haag''), Zviedrijas distanču slēpotāja * [[11. jūnijs]] — [[Sebastjēns Lekornī]] (''Sébastien Lecornu''), franču politiķis * [[16. jūnijs]] — [[Fernando Muslera]] (''Fernando Muslera''), Urugvajas futbolists * [[27. jūnijs]] — [[Oļegs Platonovs]] (''Олег Владимирович Платонов''), Krievijas kosmonauts, lidotājs ;Jūlijs <!-- * [[1. jūlijs]] — [[Karri Reme]] (''Karri Rämö''), somu hokejists --> * [[1. jūlijs]] — [[Agnese Monika]] (''Agnes Monica''), indonēziešu dziedātāja un aktrise * [[5. jūlijs]] — [[Aleksandrs Radulovs]] (''Александр Радулов''), krievu hokejists * [[6. jūlijs]] — [[Lindsija Loena]] (''Lindsay Lohan''), ASV aktrise, dziedātāja * [[31. jūlijs]]: ** [[Agnis Čavars]], Latvijas basketbolists ** [[Jevgeņijs Malkins]] (''Евгений Малкин''), krievu hokejists ** [[Svetlana Sļepcova]] (''Светлана Слепцова''), krievu biatloniste ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Lilija Gledstone]] (''Lily Gladstone''), ASV aktrise * [[3. augusts]] — [[Darja Domračeva]] (''Даря Домрачава''), Baltkrievijas biatloniste * [[15. augusts]] — [[Sergejs Mikajevs]] (''Сергей Николаевич Микаев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs * [[17. augusts]] — [[Markuss Berjs]] (''Marcus Berg''), zviedru futbolists ;Septembris * [[8. septembris]] — [[Žuau Moutiņu]] (''João Moutinho''), portugāļu futbolists * [[28. septembris]] — [[Andress Gvardado]] (''Andrés Guardado''), Meksikas futbolists * [[30. septembris]] — [[Olivjē Žirū]] (''Olivier Giroud''), franču futbolists ;Oktobris * [[2. oktobris]] — [[Kiko Kasilla]] (''Kiko Casilla''), spāņu futbolists * [[12. oktobris]] — [[Li Veņlians]] (李文亮), Ķīnas ārsts (miris 2020. gadā) ;Novembris * [[5. novembris]] — [[Kaspers Šmeihels]] (''Kasper Schmeichel''), dāņu futbolists * [[12. novembris]] — [[Injacio Abate]] (''Ignazio Abate''), itāļu futbolists * [[17. novembris]] — [[Nani]] (''Nani''), portugāļu futbolists ;Decembris * [[15. decembris]] — [[Keilors Navass]] (''Keylor Navas''), Kostarikas futbolists * [[26. decembris]] — [[Igo Loriss]] (''Hugo Lloris''), franču futbolists == Miruši == * [[23. janvāris]] — [[Jozefs Beiiss]] (''Joseph Beuys''), vācu mākslinieks (dzimis 1921. gadā) * [[11. februāris]] — [[Frenks Herberts]] (''Frank Herbert''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1920. gadā) * [[10. marts]] — [[Rejs Millands]] (''Ray Milland''), amerikāņu aktieris un kinorežisors (dzimis 1907. gadā) * [[30. marts]] — [[Džeimss Kegnijs]] (''James Cagney''), ASV kinoaktieris (dzimis 1899. gadā) * [[31. marts]] — [[Džeimss Reinvoters]] (''James Rainwater''), ASV fiziķis (dzimis 1917. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Leonīds Kantorovičs]] (''Леони́д Канторо́вич''), krievu matemātiķis (dzimis 1912. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Simona de Bovuāra]] (''Simone de Beauvoir''), franču rakstniece, feministe (dzimusi 1908. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Oto Prēmingers]] (''Otto Preminger''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1905. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Broderiks Krofords]] (''Broderick Crawford''), amerikāņu aktieris (dzimis 1911. gadā) * [[23. maijs]] — [[Stērlings Heidens]] (''Sterling Hayden''), amerikāņu aktieris un rakstnieks (dzimis 1916. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Benijs Gudmens]] (''Benjamin Goodman''), amerikāņu džeza mūziķis (dzimis 1909. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks, dzejnieks (dzimis 1899. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Fricis Alberts Lipmanis]] (''Fritz Albert Lipmann''), vācu/amerikāņu bioķīmiķis (dzimis 1899. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Vinsente Minelli]] (''Vincente Minnelli''), amerikāņu teātra un kino režisors (dzimis 1903. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Tiune Sugihara]] (杉原 千畝), japāņu diplomāts (dzimis 1900. gadā) * [[8. novembris]] — [[Vjačeslavs Molotovs]] (''Вячеслав Молотов''), padomju politiķis (dzimis 1890. gadā) * [[29. novembris]] — [[Kerijs Grānts]] (''Cary Grant''), angļu/amerikāņu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[26. decembris]] — [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''), angļu aktrise (dzimusi 1902. gadā) * [[29. decembris]]: ** [[Harolds Makmillans]] (''Harold Macmillan''), britu politiķis (dzimis 1894. gadā) ** [[Andrejs Tarkovskis]] (''Андрей Тарковский''), krievu kinorežisors (dzimis 1932. gadā) {{pg3}} {{Commons category|1986|1986. gads}} [[Kategorija:1986. gads|*]] sjvl327tkdp77n0vuv6m7d4x8lypyny 0 61860 4458960 4283176 2026-04-25T14:26:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458960 wikitext text/x-wiki [[Attēls:WikiProject_Scouting_fleur-de-lis_trefoil.svg|thumb|175px|Skautu kustības logo]] '''Skautu kustība''' ({{val|en|Scout Movement}}) ir visu pasauli aptveroša [[jauniešu kustība]], kuras mērķis ir bērniem un jauniešiem attīstīt fiziskās iemaņas, prātu un pacelt garīgo vērtību skalu. Skautu kustību [[1907]]. gadā dibināja [[Britu armija]]s ģenerālleitnants [[Roberts Beidens-Pauels]]. Viņš sarīkoja pirmo [[skautu nometne|skautu nometni]] [[Anglija]]i piederošajā Braunsijas salā (''Brownsea Island'').  Līdzīga kustība meitenēm - '''[[gaidas]]''' (''Girl Guides'') tika izveidota 1910. gadā, taču 1909. gadā uz pirmo skautu sagaitu pulcējās vairākas meitenes, kas uzskatāmas par pirmajām gaidām. [[Latvija|Latvijas Republikā]] starpkaru posmā skautu organizāciju izveidojis un vadījis atvaļinātais ģenerālis [[Kārlis Goppers]]. == Skautu kustība Latvijā == [[Attēls:LV skautiem 100 logo RGB.png|thumb|175px|Latviešu skautisma simtgades emblēma]] Skautisma idejas Latvijā no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, atrazdamies bēgļu gaitās Krievijā, iepazinās ar skautisma idejām. Jauniešiem atgriežoties no bēgļu gaitām, 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāka savu darbību Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos. 1920. gada 13. septembrī atzīto pasaules skautu organizāciju sarakstā ir arī Latvijas vārds. 1921. gada 6. aprīlī tika reģistrēta [[Latvijas Skautu centrālā organizācija]]. Maijā notika LSCO biedru sapulce, kurā tika ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis [[Kārlis Goppers]], kurš vēlāk kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu. Skautu kustība Latvijā strauji attīstījās. Līdz 1940. gadam Latvijā bija notikušas 4. Lielās nometnes, 1933. gadā Latvijā viesojās [[Roberts Beidens-Pauels]], un kā atzinību par savu darbu viņš saņēma 1.šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. 1938. gadā notika skautisma 20 gadu jubilejas parāde, kurā piedalījās 2400 skautu. Pēc 1938. gada datiem Latvijā darbojās 205 skautu vienības, organizācijā kopumā bija 8114 dalībnieki. No 1925. līdz 1940. gadam Latvijas Skautu centrālā organizācija izdeva savu žurnālu "[[Ugunskurs (žurnāls)|Ugunskurs]]". 1926.-1936. gadā žurnāla atbildīgais redaktors bija [[Edgars Dunsdorfs]]. [[Latvijas Skautu centrālā organizācija]] vismaz līdz 1935. gadam bija vienīgā organizācija, kuras karogā bija Latvijas lielais ģerbonis, bet otrā puse bija valsts krāsās ar LSCO agrāko ģerboni vidū.<ref>Latvijas skautu centrālās organizācijas mēnešraksts "Ugunskurs" 1935. Nr.10</ref> 1940. gadā, kad [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja Padomju Savienība]], skautu organizācija tika likvidēta. Tiks apcietināti un nošauti skautu prezidents ģen. Goppers un vad. Teodors Baltpurviņš. Daudzi skauti un vadītāji tika apcietināti, nogalināti vai izsūtīti. 1945. gadā latviešu skauti atjaunoja savu darbību trimdā — zemēs, kurās kara beigās nonāca daudzi latvieši. Sākumā latviešu skauti darbojās Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā. Latviešiem izceļojot tālāk pasaulē, skautu vienības radās arī citās valstīs — Kanādā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajās valstīs joprojām darbojas latviešu skautu vienības. Sākoties [[Trešā atmoda|Atmodai]], Latvijā atdzima arī skautisma idejas, izveidojās Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Daudz atjaunošanas darbā palīdzēja latviešu skauti un gaidas no ārzemēm, kas turpinājuši savu darbību visus garos okupācijas gadus savās mītnes zemēs. 1990. gadā, apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām, tika izveidota '''Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija''' (LSGCO). 1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti [[Pasaules skautu organizācija|Pasaules skautu organizācijā]] (WOSM). 1998. gadā tika izveidota '''Eiropas skautu un gaidu''' organizācija. 2008. gadā tika izveidota '''Latvijas Kristīgo skautu''' (LKS) organizācija. 2012. gadā LKS tika uzņemta par pilntiesīgu [[Pasaules neatkarīgo skautu federācija]]s (''World Federation of Independent Scouts'' — WFIS) biedru. 2017. gadā tika svinēta latviešu skautisma simtgade. Atzīmējot šo notikumu, tika izdota grāmata [["Ziemciešu Cilts"]] par latviešu skautisma vēsturi un no 6. līdz 12. augustam tika organizēta nometne "Simtgades ugunskurs". Nometnē piedalījās 450 dalībnieki no '''LSGCO''', '''LKS''' un latviešu diasporas ārzemēs (Amerika, Austrālija, Kanāda un Francija). == Skautu organizācijas Latvijā == === Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija === [[Attēls:LSGCO_emblēma.png|thumb|175px|[[Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija|Latvijas Skautu un Gaidu centrālās organizācijas]] emblēma]] [[Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija]] tika izveidota 1990. gadā, apvienojoties Latvijas skautu un [[Latvijas gaidu kustība|gaidu kustībām]]. 1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti [[Pasaules skautu organizācija|Pasaules skautu organizācijā]]<ref>{{Cite web|url=https://www.scout.org/europe|title=European Region|website=www.scout.org}}</ref> (WOSM). Oficiālo atzīšanas rakstu organizācija saņēmusi 1996. gadā Pasaules skautu konferencē Oslo, Norvēģijā. === LSGCO vienības === {| class="wikitable" |- ! Vienības nr. ! Pilsēta |- | 98. skautu un gaidu vienība | Carnikava |- | 14. skautu vienība | Jelgava |- | 19. gaidu vienība | Ķegums |- | 6. skautu vienība | Ķegums |- | 38. skautu un gaidu vienība | Kocēni |- | 29. skautu un gaidu vienība | Ogre |- |5. skautu un gaidu vienība | Ogresgals |- |85.skautu un gaidu vienība |Rēzekne |- | 49. skautu vienība | Rīga |- | 66.skautu un gaidu vienība | Rīga |- | 141. skautu un gaidu vienība | Rīga |- | 1. skautu vienība | Rīga |- | 1. gaidu vienība | Rīga |- | 2. skautu un gaidu vienība | Rīga |- | 155. skautu vienība | Rīga |- |12. skautu un gaidu vienība |Tukums |- | 45. gaidu vienība | Vabole |- | 4. skautu vienība | Valmiera |- | 28. gaidu vienība | Variņi |- | 16. skautu vienība | Variņi |- |83. skautu un gaidu vienība |Sigulda |- | 3. jūras skautu un gaidu vienība | Jūrmala |- | 22. poļu skautu un gaidu vienība | Rīga |} === Latvijas jūras skauti === Jūras skauti papildus skautu programmai apgūst jūrniecības mākas. 1921.gadā izveidojās pirmie jūras skautu kopi pie Cēsu 2.skautu pulciņa. 1922.gadā izveidojas jūras skautu kops Valmierā un pie 1.skautu vienības izveidojās 1.jūras skautu kops, bet ilgi nepastāvēja. 1923.gada 23.aprīlī leitnants E. Barotājs (jūras skautu inspektors), skautmāsters G. Ābels (jūras skautu inspektora palīgs) un skautmāsters Miķelis Plēsums (1.jūras skautu vienības priekšnieks) nodibināja un oficiāli reģistrēja Latvijas jūras skautus. <ref>https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:197859|page:3</ref> 1923.gada 6.augustā apstiprināja statūtus un pārējo dokumentāciju. Nodibināja pirmos piecus jūras skautu pulciņus: [[Rīga]]s 1.jūras skautu vienību pie L.K.V. biedrības, skautmāstera G. Ābeļa vadībā; [[Ventspils]] 2.jūras skautu vienību skautu instruktora Rēberga vadībā; [[Rīgas Jūrmala]]s 3.jūras skautu vienību v.k. R.Posseļa vadībā; [[Liepāja]]s 4.jūras skautu vienību v.k. J.Kampes vadībā, bet pulciņš nedarbojās, to slēdza un numuru piešķīra vācu izcelsmes jūras skautiem askm. Štēbena vadībā; Rīgas 5.jūras skautu vienība pie LNJS, deķ. leitnanta Deruma un vienības priekšnieka p.i. vkpn Vilsona vadībā, vēlāk rovera Ķelra vadībā. Četros pirmajos darbības gados bija 5 jūras skautu pulciņi, 8 vadītāji un 207 jūras skauti. Septiņas airu laivas un buru laivas. Jūras skauti piedalās kara kuģu “Artilērists” un “Virsaitis” mācību izbraucienos. Jūras skauti labi pārzināja jūrnieku mākas un viņu darbošanās tika atzinīgi novērtēta. 1929.gada 7.aprīlī konferences laikā tika pieņemta starptautiskā jūras skautu forma. 1937.gadā tika izveidots jūras skautu novads. Par tā vadītāju kļuva Rīgas Jūrmalas 3.jūras skautu vienības vadītājs A.Ķiploks. Tā laika jūras skautu inspektors bija [[admirālis]] [[Teodors Spāde]]. 1938. gadā bija izveidojušās 19 jūras skautu vienības, tajā skaitā 4 vācu jūras skautu vienība, viena lietuviešu (Rīgas 11.lietuviešu j.sk.v.) un viena poļu (Rīgas 16.poļu j.sk.v.) jūras skautu vienības. 1940. gadā bija 22 jūras skautu vienības, 880 biedru/dalībnieku. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skautu un gaidu organizācijas likvidēja. Laivas un cita veida inventāru pārņēma komjauniešu organizācija. 1989. gadā sākās pirmie jūras skautu vienības atjaunošanas darbi. 1990. gadā atjaunoja Jūrmalas 3. jūras skautu vienību. Vienību atjaunoja vadītājs Aleksandrs Bergins, Jānis Baumanis (Austrālija). 1991. gadā pirmo reizi Latvijas vēsture jūras skautiem pievienojās jūras gaidas. === LSGCO jūras skautu vienības === {| class="wikitable" |- ! Vienības nr. ! Pilsēta ! vadītāja vārds, uzvārds ! vienības dibināšanas gads ! vienības slēgšanas gads |- | 3.jūras skautu un gaidu vienība | Jūrmala | Aleksandrs Bergins, Jānis Baumanis | 1989. | |- | 12.jūras skautu un gaidu vienība | Rīga, Bolderājā | Aisters Ziedonis Nils Lejaskrūmiņš | 1992. | 2000. |- | 7.jūras skautu vienība | Rīga | Inna Šablovska | 1993. | 2002. |- | 14.jūras skautu vienība | Jūrmala, Kauguri | Ivars Zdanovskis, Ināru Zdanovska | 1993. | 1999. |- | 8.jūras skautu vienība | Ventspils | | 1993. | 1999. |- | 5.jūras skautu vienība | Liepāja | | 1992. | 1998. |- | 21.jūras skautu vienība | Kolka | | 1993. | 1999. |- | Ventas 2.jūras skautu vienība | Kalni | Inguss Meiliņš | 1990. | |- |} Tika izveidots Jūras skautu novads kurā darbojās 168 skauti, gaidas, mazskauti, guntiņas, roveri, sengaidas, vecskauti un vadītāji. Tā laika novada priekšnieks bija vadītājs Aleksandrs Bergins. Jūras skautu novads aktīvi darbojās līdz 2000.gadam. Latvijas jūras skauti ir daļa no Pasaules SEA SCOUTS .<ref>{{Cite web|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Sea_Scout|title=Sea Scout|date=2024. gada 22. marts|via=Wikipedia}}</ref> === Latvijas Kristīgo skautu organizācija === [[Attēls:LKS lilija vektori v02.svg|thumb|175px|Latvijas Kristīgo skautu emblēma]] Organizācija '''Latvijas Kristīgie skauti''' (LKS) ir dibināta 2008. gada 30. decembrī. LKS ir apvienojušās skautu vienības, kuras vēlas savā darbībā balstīties uz kristīgās ticības pamatiem un klasiskajām skautisma tradīcijām. 2012. gada janvārī Madridē, Spānijā, [[Pasaules neatkarīgo skautu federācija]]s (''The World Federation of Independent Scouts'' — WFIS) ģenerālās asamblejas laikā LKS tika uzņemta par pilntiesīgu šīs organizācijas biedru.<ref>{{Cite web|url=http://wfis-europe.org/|title=WFIS Europe &#124; World Federation of Independent Scouts|website=wfis-europe.org}}</ref> ==== LKS vienības ==== {| class="wikitable" |- ! Vienības nr. ! Nosaukums ! Pilsēta ! Biedru skaits ! Izveidošanas gads |- | 41. | Mežabrāļi | Jelgava | 7 | |- | 58. | Lammechinus Rex | Kuldīga | 18 | 20.gs.20. gados, atjaunota 1989. gadā |- | 181. | | Dobele | 25 | |- | 8. | Lauvassirds | Ogre | | 2010, darbība šobrīd apturēta |- | 5. | Liepājas Kroņu skauti | Liepāja | | 2010, darbība šobrīd apturēta |- | 4. | Četri vēji | Baldone | 36 | 2010 |- | 2. |Bruņinieki | Rīga, Pestīšanas armija | 10 | 2015 |- | | | Smiltene | 6 | 2015, kandidāta statusā |- | |Saucēja balss | Rīga, Sv. Jāņa draudze |9 | 2016, kandidāta statusā |- |3. |Mežaparks |Rīga, Mežaparka draudze |6 |2016 |- |} ==== Lielākās nometnes ==== {| class="wikitable" !Gads !Nosaukums !Vieta !Dalībnieku skaits |- |2016 |Mazskautu simtgadei veltīta nometne "Džungļu taka" |Baldone |76 |- |2015 |2. Lielā sagaita, "Klintene" |Jelgava |72 |- |2010 |1. Lielā sagaita |Kuldīga, Tigava |60 |} === Katoļu skautu organizācija jeb "Eiropas skauti un gaidas" === Kustība īsteno klasisko skautisma pedagoğiju, integrējot tajā garīgo audzināšanu atbilstoši katoliskās Baznīcas tradīcijai. Organizācija ir dibināta 1998. gadā, oficiāli reğistrēta LR Uzņēmumu reğistrā 2002. gada 2. aprīlī. "Eiropas skauti un gaidas" ir daļa no starptautiskās "Eiropas skautu un gaidu federācijas", kurā apvienotas skautu organizācijas no 15 Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{refbegin}} * [http://www.skauti.lv Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131228181559/http://skauti.lv/ |date={{dat|2013|12|28||bez}} }} * [http://www.lks.lv Latvijas Kristīgie skauti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171026081730/http://www.lks.lv/ |date={{dat|2017|10|26||bez}} }} * [http://www.wfis-europe.org The World Federation of Independent Scouts — Europe] * [http://www.wfis-worldwide.org The World Federation of Independent Scouts — world council] * [http://www.scout.org/ World Organization of the Scout Movement] {{refend}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skautu kustība| ]] [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]] 56z1gmhx7ezqd3x83rleo2bxxx5fn3n 0 62275 4459377 4351513 2026-04-26T08:06:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459377 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} '''Vegānisms''' ir [[filozofija|filozofiska]] nostāja un [[dzīvesveids]], kura atbalstītāji cenšas neizmantot [[Dzīvnieki|dzīvniekus]] pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.<ref name="veganukmission">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vegansociety.com/html/downloads/ArticlesofAssociation.pdf|title=Memorandum of Association of the Vegan Society|accessdate=2010-06-09|pages=1|date=1979-11-20|format=PDF|work=About Us|publisher=Vegan Society|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070620185049/http://www.vegansociety.com/html/downloads/ArticlesofAssociation.pdf|archivedate=2007-06-20}}</ref><ref name="being-vegan">{{Grāmatas atsauce |last=Stepaniak |first=Joanne|title=Being Vegan |url=https://archive.org/details/beingveganliving0000step |publisher=McGraw-Hill Contemporary |date=2000 |pages=[https://archive.org/details/beingveganliving0000step/page/n2 2],6,17,148-150 |isbn=978-0737303230}}</ref> '''Vegāni''' izvairās no jebkāda veida [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]] lietošanas.<ref name="foodcriteria">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.merriam-webster.com/dictionary/vegan|title=Vegan|accessdate=2017-04-14|publisher=Mirriam-Webster Dictionary}}{{Tīmekļa atsauce|url=http://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/veganism|title=Veganism|accessdate=2017-04-14|publisher=Cambridge Advanced Learner’s Dictionary & Thesaurus}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vegansociety.com/go-vegan/definition-veganism|title=Definition of veganism|accessdate=2017-04-14|publisher=The Vegan Society}} </ref> Visbiežākie šādas izvēles iemesli ir [[Ētika|ētiski]] apsvērumi saistībā ar [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] vai [[dzīvnieku labturība|labturību]], apkārtējo [[Ekoloģija|vidi]] un [[Veselība|veselību]], kā arī garīgi un reliģiski apsvērumi.<ref name="being-vegan"/><ref name="Timepoll">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/covers/1101020715/poll/|title=Time/CNN Poll: Do you consider yourself a vegetarian?|accessdate=2006-10-30|date=2002-07-07|work=Time Magazine|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080608055818/http://www.time.com/time/covers/1101020715/poll/|archivedate=2008-06-08}}</ref><ref name="Food Standards Agency">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.food.gov.uk/multimedia/pdfs/ndnsprintedreport.pdf| title = Types and quantities of food consumed: Vegetarian/vegan| accessdate = 2006-10-30| format = PDF| pages = 11, 23| work = National Diet & Nutrition Survey: Adults aged 19 to 64, Volume 1 2002| publisher = Food Standards Agency| archive-date = 2006-07-01| archive-url = https://web.archive.org/web/20060701110024/http://www.food.gov.uk/multimedia/pdfs/ndnsprintedreport.pdf}}</ref> [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] ir atzinusi, ka [[veģetārisms|veģetāriešu]] un vegānu uzturs ir veselīgs un [[Augi|augu]] valsts pārtikas produkti spēj sniegt cilvēkam visas nepieciešamās uzturvielas.<ref name="VesMin">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.medicine.lv/raksti/veselibas-ministrija-vegetariesu-un-veganu-uzturs-ir-veseligs|title=Veselības ministrija: veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs|accessdate=2012-02-29}}</ref> Arī pasaulē lielākā uztura speciālistu organizācija “Academy of Nutrition and Dietetics” piekrīt, ka sabalansēts vegānisks uzturs ir veselīgs visos vecuma posmos,<ref name="online copy available">{{Laikraksta atsauce| journal=Journal of the American Dietetic Association| year=2003| volume=103| issue=6| pages=748–765| title=Vegetarian Diets}}[http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 online copy available] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121113234055/http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 |date={{dat|2012|11|13||bez}} }}</ref> kā arī mazina [[sirds]] slimību, [[Audzējs|audzēju]] un citu veselības problēmu riskus,<ref name="adajournal">{{Laikraksta atsauce |year=2003 |month=June |title=Position of the American Dietetic Association and Dietitians of Canada: Vegetarian diets |journal=Journal of the American Dietetic Association |volume=103 |issue=6 |pages=748–765 |url=http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 |last1=Craig |first1=WJ |last2=Mangels |first2=AR |last3=American Dietetic |first3=Association |accessdate={{dat|2012|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121113234055/http://www.eatright.org/About/Content.aspx?id=8357 |archivedate={{dat|2012|11|13||bez}} }}</ref> tomēr arī brīdina, ka nesabalansēts vegānu uzturs var radīt [[kalcijs|kalcija]], [[jods (elements)|joda]], [[B12 vitamīns|B<sub>12</sub>]] un [[D vitamīns|D vitamīnu]] nepietiekamību.<ref name="adajournal"/> Saskaņā ar 2014. un 2015. gadā veiktām aptaujām visvairāk cilvēku, kas sevi uzskata par vegāniem, ir [[Izraēla|Izraēlā]], 5%,<ref name="Sales2014">Ben Sales, [http://www.timesofisrael.com/israelis-growing-hungry-for-vegan-diet/ "Israelis growing hungry for vegan diet"], ''The Times of Israel'', 17 October 2014.{{pb}} Yuval Avivi, [http://www.al-monitor.com/pulse/originals/2014/03/vegetarians-vegans-israel-trend-tel-aviv-meat-violence.html# "Is Tel Aviv's vegan craze here to stay?], ''Al-Monitor'', 6 March 2014.{{pb}} Tova Cohen, [https://www.reuters.com/article/us-israel-food-vegan-idUSKCN0PV1H020150721 "In the land of milk and honey, Israelis turn vegan"], Reuters, 21 July 2015.</ref> bet starp 0,2%<ref name="Timepoll"/> un 1,3%<ref name="vrgharrispoll">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vrg.org/journal/vj2006issue4/vj2006issue4poll.htm|title=How Many Adults Are Vegetarian?|accessdate=2007-03-18|work=Vegetarian Journal|publisher=Vegetarian Resource Group|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120216001932/http://www.vrg.org/journal/vj2006issue4/vj2006issue4poll.htm|archivedate=2012-02-16}}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un starp 0,25%<ref name="Food Standards Agency"/> un 0,4%<ref name="londontimeswatson">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,60-1914862,00.html|title=Donald Watson|accessdate=2006-09-15|date=2005-11-16|work=Times Online|publisher=Times Newspapers Ltd.|archive-date=2006-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20060112062726/http://www.timesonline.co.uk/article/0,,60-1914862,00.html}}</ref> [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. == Definīcija == Vārds ''vegāns'' tika atvasināts no vārda "veģetārietis" ({{val|en|vegetarian}}) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (''Elsie Shrigley'') un Donalds Vatsons (''Donald Watson'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] dibināja Vegānu biedrību, jo bija neapmierināti ar to, ka vārds "veģetārisms" ir sākts saistīt arī ar [[piens|piena]] produktu lietošanu.<ref name="vegansocietyhistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/about/history.aspx |title=Vegan Society: History |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121223024941/http://www.vegansociety.com/about/history.aspx |archivedate=2012-12-23 }}</ref> Viņi savienoja vārda "''vegetarian''" pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu "vegan", ko uzskatīja par "veģetārieša sākumu un galamērķi".<ref name="vegansocietyhistory"/><ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.vegparadise.com/24carrot610.html| title=Vegetarians in Paradise interview with Donald Watson| accessdate=2006-10-31| date=2004-08-11| work=Vegetarians in Paradise Web Magazine| publisher=Vegetarians in Paradise| archive-date=2018-03-14| archive-url=https://web.archive.org/web/20180314034642/http://www.vegparadise.com/24carrot610.html}}</ref> Vegānu biedrība vegānismu definē šādi: {{quote| Vārds "vegānisms" apzīmē tādu cilvēku filozofiju un dzīvesveidu, kuri cenšas izvairīties - cik tas ir praktiski iespējami - no jebkādas izmantošanas un vardarbības pret dzīvniekiem pārtikas, apģērba vai jebkura cita mērķa dēļ, turklāt atbalsta tādu alternatīvu metožu attīstīšanu, kurās neizmanto dzīvniekus un kas nes labumu cilvēkiem, dzīvniekiem un apkārtējai videi. Attiecībā uz uzturu tas nozīmē, ka vegāni nelieto nekādus produktus, kas pilnībā vai daļēji iegūti no dzīvniekiem.<ref name="veganukmission"/>}} Arī citas vegānu biedrības piedāvā līdzīgas definīcijas.<ref name="veganusmission">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.americanvegan.org/vegan.htm |title=What is Vegan? |accessdate=2006-09-15 |work=American Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317065205/http://www.americanvegan.org/vegan.htm |archivedate=2018-03-17 }}</ref><ref name="vegannzmission">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vegansociety.co.nz/ |title=The Vegan Society of Aotearoa, New Zealand|accessdate=2010-06-07}}</ref><ref name="vegandkmission">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegana.dk/index-e.htm |title=About Vegana |accessdate=2006-10-30 |work=The Danish Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061102000751/http://www.vegana.dk/index-e.htm |archivedate=2006-11-02 }}</ref> == Dzīvnieku izcelsmes produkti == {{Pamatraksts|Dzīvnieku izcelsmes produkti}} Cilvēki, kas ir vegāni ētisku apsvērumu dēļ, neatbalsta dzīvnieku izmantošanu nekādu preču ieguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.americanvegan.org/vegan.htm |title="What is Vegan?" |access-date={{dat|2008|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317065205/http://www.americanvegan.org/vegan.htm |archivedate={{dat|2018|03|17||bez}} }}</ref> Daži pazīstamākie dzīvnieku izcelsmes produkti ir [[gaļa]] (t.sk. [[zivis|zivs]] gaļa un citi jūras dzīvnieki), [[ola]]s, [[piens|piena produkti]], [[medus]], [[kažokāda]]s, [[āda]], [[vilna]] un [[zīds]].<ref name="foodcriteria"/> Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir, piemēram, [[želatīns]], [[lanolīns]], [[himozīns]], [[sūkalas]], [[kazeīns]], [[bite|bišu vasks]], [[zivju līme]] un [[šellaka]].<ref name="foodcriteria"/> Dzīvnieku izcelsmes vielas ir neskaitāmu produktu sastāvā un tiek izmantotas vēl daudzu citu produktu ražošanā, kaut arī galaproduktā šo vielu var nebūt.<ref name="veganoutreachfaq">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/starterpack/qa.html#isrefinedsugarvegan |title=Vegan FAQs |accessdate=2007-03-11 |publisher=Vegan Outreach |quote=Vai rafinētais cukurs ir vegānisks? Tas atkarīgs no tā, kā definējam vārdu "vegāns". Rafinētais cukurs nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus un tādā ziņā ir vegānisks. ...Taču, ja vegānismu uztver plašāk, tad daudzi pazīstami produkti nav uzskatāmi par vegāniskiem. Piemēram, tērauds un vulkanizētā gumija tiek izgatavoti, izmantojot dzīvnieku taukus un daudzviet pazemes un virszemes ūdeņi tiek filtrēti caur kaula ogļu filtriem. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070408042039/http://www.veganoutreach.org/starterpack/qa.html#isrefinedsugarvegan |archivedate=2007-04-08 }}</ref><ref name="ivumaybeanimaldrinks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/drink.html |title=IVU FAQ: Drinks |accessdate=2007-03-11 |date=2006-08-03 |work=International Vegetarian Union FAQ |publisher=International Vegetarian Union }}</ref><ref name="vegetariansocietyalchol">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/info/alcohol.html |title=Information Sheet: Alcohol |accessdate=2007-03-11 |work= |publisher=Vegetarian Society |quote=Tas, ka alkohola ražošanā tiek izmantoti dzīvnieku izcelsmes produkti, ir diezgan izplatīta lieta, nevis tāpēc, ka nav alternatīvu, bet gan tāpēc, ka tie vienmēr ir tikuši izmantoti un tāpēc, ka no patērētāju puses ir ārkārtīgi maz prasību izmantot alternatīvas metodes... Visvairāk dzīvnieku izcelsmes produkti tiek lietoti dzidrināšanas procesā, kaut arī tos lieto arī kā krāsvielas vai kā līdzekļus putu rašanās novēršanai. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090204124059/http://vegsoc.org/info/alcohol.html |archivedate=2009-02-04 }}</ref> Daudzu šādu produktu izcelsme ir neskaidra,<ref name="ivuingredients">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/ingredients.html |title=IVU FAQ: Ingredients |accessdate=2006-10-30 |work=International Vegetarian Union FAQ|publisher=International Vegetarian Union }}</ref><ref name="ivuanimalingredients">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/animal_derived.html |title=IVU FAQ: Animal Derived Ingredient List |accessdate=2007-03-10 |date=2006-08-03 |work=International Vegetarian Union FAQ |publisher=International Vegetarian Union}}</ref> tie var arī nebūt dzīvnieku izcelsmes,<ref name="ivumaybeanimalingredients">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ivu.org/faq/maybe-animal-derived.html |title=IVU FAQ: Maybe Animal Derived |accessdate=2007-03-10 |date=2006-08-03 |work=International Vegetarian Union FAQ |publisher=International Vegetarian Union }}</ref> un uz precēm, kas nav pārtikas produkti, var nebūt norādīti.<ref name="veganoutreachfaq"/> Kaut arī daļa vegānu cenšas izvairīties no visām šīm sastāvdaļām, organizācija ''Vegan Outreach'' norāda, ka "tas var būt pārāk dārgi un laikietilpīgi — censties izvairīties no visām mazos daudzumos izmantotajām un nenorādītajām dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām" un tāpēc izvēlēties "tādu rīcību, kas ir "vislabākā ciešanu novēršanai", ir daudz svarīgāk, nekā atpazīt un izvairīties no ikkatras šādas sastāvdaļas.<ref name="veganoutreachcompassion">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingvegan.html |title=On Living With Compassion |accessdate=2007-03-10 |publisher=Vegan Outreach |quote=Mūsu vēlme pretoties un novērst nežēlību pret dzīvniekiem var palīdzēt noteikt, ko izvēlēties, kā arī nodrošināt vienkāršu un viegli saprotamu pamatojumu mūsu rīcībai. Jautājums nav "Vai tas ir vegānisks?", bet gan "Kā visveiksmīgāk novērst ciešanas?" |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070202152006/http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingvegan.html |archivedate=2007-02-02 }}</ref><ref name="veganoutreacholdcompassion">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingveganold.html |title=On Living With Compassion (Old version) |accessdate=2007-03-10 |publisher=Vegan Outreach |quote=Mēs ticam, ka definēt vegānismu kā izvairīšanos no konkrētiem "sliktajiem" produktiem, nav labākais veids, kā kaut ko sasniegt. Kad palūkojamies tuvāk, jebkura vegānisma definīcija, kuras pamatā ir "slikto" sastāvdaļu uzskaitījums, sadrūp pretrunās. Tāpēc mēs uzsveram, ka būt par vegānu pamatā nozīmē dzīvošanu tā, lai pārtrauktu nežēlību pret dzīvniekiem. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070405190845/http://www.veganoutreach.org/starterpack/beingveganold.html |archivedate=2007-04-05 }}</ref> Par atsevišķiem produktiem tomēr vienprātības nav, piemēram, [[medus]] un [[zīds]] ir dzīvnieku izcelsmes produkti, tomēr daļa cilvēku, kas sevi uzskata par vegāniem, tos lieto.<ref name="veganactionhoney">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegan.org/FAQs/index.html#7 |title=Is honey vegan? |accessdate=2007-10-03 |publisher=Vegan Action |work=Vegan FAQ's |quote=Tomēr daudzi vegāni nav pret tādu produktu lietošanu, kas iegūti no kukaiņiem, jo uzskata, ka kukaiņi neapzinās vai nejūt sāpes. Turklāt, pat ja kukaiņi apzinās sāpes, nav skaidrs, vai medus iegūšanai kukaiņiem tiek nodarīts lielāks kaitējums nekā dārzeņu audzēšanā, jo dārzeņu novākšanas un transportēšanas rezultātā netieši iet bojā daudzi kukaiņi. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928030401/http://www.vegan.org/FAQs/index.html#7 |archivedate=2007-09-28 }}</ref> == Ētiskie apsvērumi == Skatīt arī: ''[[Dzīvnieku aizstāvības ētika]]'' [[Attēls:FeedingCows.JPG|thumb|300px|Vegāni uzskata, ka dzīvnieku turēšana nebrīvē, izmantošana un nogalināšana ir neētiska.]] Vegānisma ētikas centrālais jautājums ir — vai cilvēki drīkst izmantot un nogalināt pārējo sugu būtnes? Vegānismu mēdz raksturot kā priekšnoteikumu dzīvnieku izmantošanas pārtraukšanai un pretreakciju [[sudzisms|sudzismam]] jeb tādai attieksmei, kurā uz dažādu sugu būtnēm attiecina atšķirīgas tiesības, balstoties tikai uz sugu atšķirības faktu. Tādēļ vegānisma aizstāvji nereti atsaucas uz atbrīvošanas un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] kustībām — [[feminisms|feminismu]], [[rasisms|antirasismu]], [[Antifašisms|antifašismu]] u.c., kas vēršas pret citiem [[diskriminācija]]s veidiem. Šajās diskusijās nošķir tiesību jeb deontoloģisko pieeju un [[Utilitārisms|utilitārisma]] jeb seku ētikas pieeju. Ievērojami autori — filosofi [[Toms Rīgens]], [[Pīters Singers]] un tiesību profesors [[Gērijs Frensione]]. Amerikāņu feministe [[Kerola Adamsa]] devusi ieguldījumu šajā tēmā, analizējot to, kā patērētāji "priekšmetisko" (''objectify'') dzīvniekus, kurus izmanto pārtikā. Toms Rīgens raksta, ka dzīvnieki ir būtnes, kurām piemīt ''pašvērtība'',<ref name="regan-inherentvalue">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |publisher=University of California Press |location=Berkeley and Los Angeles, California |isbn=0-520-05460-1 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/244 244]-245 |quote=…morāles objekti [būtnes, kam ir intereses] (piem., savvaļas dzīvnieki)… Šo iemeslu dēļ ''dzīves subjekta'' kritēriju var pamatot, norādot uz morālei relevanto līdzību starp morāles objektiem un morāles subjektiem, uz to līdzību, kas padara vienlīdzīgas pašvērtības piedēvēšanu gan saprotamu, gan arī nepatvaļīgu.}}</ref> un tāpēc tām ir arī morālas pamattiesības, no kurām būtiskākās ir tiesības uz cienīgu izturēšanos<ref name="regan-basicmoralrights">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/327 327] }}</ref> un "tiesības netikt pakļautiem kaitējumam", ko var pārkāpt tikai gadījumos, kad to atsver citi derīgi morāles principi.<ref name="regan-rightnotharmed">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/328 328] |quote=Tika arī teikts, ka visiem morāles objektiem un morāles subjektiem ir primāras [''prima facie''] morālas pamattiesības, netikt pakļautiem kaitējumam. }}</ref><ref name="regan-overriderights">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/287 287] |quote=Teikt, ka šīs tiesības ir primāras tiesības, nozīmē, ka (1) šo tiesību ievērošana vienmēr ir morāli nozīmīga rīcība, un (2) jebkuram, kas kaitē citam vai pieļauj, ka citi kādam kaitē, jābūt spējīgam to attaisnot, (a) norādot uz citiem derīgiem [''valid''] morāles principiem un (b) pierādot, ka šie principi ir morālā ziņā svarīgāki par tiesībām netikt pakļautam kaitējumam šajā konkrētajā gadījumā.}}</ref> Viņš apgalvo, ka "[[lopkopība]], kādu mēs to pazīstam, ir netaisnīga", pat ja dzīvniekus audzē "humāni",<ref name="regan-agricultureunjust">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/n419 394] |quote=Šajā nodaļā tika iezīmētas dažas no tiesību pieejas implikācijām. Šādā skatījumā lopkopība, kādu mēs to pazīstam, ir netaisnīga (9.1), jo tajā pret dzīvniekiem neizturas ar tādu cieņu, kāda tiem pienākas.}}</ref><ref name="regan-humanely">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/n419 394] |quote=Lopkopība, kādu mēs to pazīstam, ir nepareiza rīcība ne tikai tāpēc, ka dzīvnieki tiek turēti šaurībā industriālajās fermās, bet arī tāpēc, ka, kaut arī tie tiek audzēti "humāni", to dzīves aizvien tiek pārtrauktas cilvēku interešu dēļ.}}</ref> tādēļ "tiem, kas, pērkot gaļu, atbalsta pašreizējo lopkopību, ir morāls pienākums pārtraukt to darīt".<ref name="regan-obligation">{{Grāmatas atsauce |title=The Case for Animal Rights |url=https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich |last=Regan |first=Tom |authorlink=Toms Rīgens |year=1983 |pages=[https://archive.org/details/caseforanimalrig00regarich/page/n419 394] }}</ref> Gērijs Frensione norāda, ka dzīvnieku [[justspēja|spēja just]] ir pietiekams iemesls, lai tie būtu morāli respektējami. "Visām justspējīgām būtnēm jābūt vismaz vienām tiesībām — tiesībām nebūt par kāda [[Īpašums|īpašumu]]" un "tam, ka izmantojam dzīvniekus, nav nekāda morāla attaisnojuma". Cilvēkiem, kam rūp dzīvnieku tiesības, vegānisms būtu jāuzskata par morālu pamatpienākumu (''moral baseline'').<ref name="francioneveganism">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.abolitionistapproach.com/index.php?page_id=54 |title=Mission Statement |accessdate=2007-05-29 |last=Francione |first=Gary |authorlink=Gērijs Frensione |date=2006-12-27 |work=Animal Rights: The Abolitionist Approach |quote=Īsumā šo skatījumu varēu aprakstīt, sakot, ka visām justspējīgajām būtnēm būtu jābūt vismaz vienām tiesībām - tiesībām neūt par kāda īpašumu. … Šis skatījumas cenšas arī parādīt, ka dzīvnieku tiesību kustības morāles pamatprasība [''moral baseline''] ir vegānisms.}}</ref> Pīters Singers, kurš pārstāv utilitārisma pieeju, uzskata, ka "nav nekāda morāla attaisnojuma" dzīvnieku ciešanu ignorēšanai. Ja dzīvniekiem ir kādas intereses, tad tās jāvērtē vienlīdzīgi ar tādām pašām cilvēku interesēm, un, ja tas nenotiek, šāda rīcība dēvējama par [[sudzisms|sudzismu]].<ref name="singerethics-sentience">{{Grāmatas atsauce |title=Practical Ethics |last=Singer |first=Peter |authorlink=Pīters Singers |origyear=1993 |year=1999 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=0-521-43971-X |edition=Second Edition |pages=57–58 |chapter=Equality for Animals? |quote=Ja būtne cieš, tad nav morāli attaisnojami neņem šīs ciešanas vērā. … Tieši tāpēc justspēja …ir vienīgā pamatojamā robeža, ko jāņem vērā, izvērtējot citu intereses. Līdz ar to …es saucu par sudzistiem tos, kas savas sugas interesēm piedēvē lielāku svaru gadījumos, kad rodas interešu konflikts ar citu sugu būtnēm.}}</ref> Balstoties uz šādu uzskatu par interešu novērtēšanu, Singers raksta, ka dzīvnieku izmantošana pārtikai "kļūst problemātiska — īpaši, ja dzīvnieka miesa ir drīzāk greznība, nevis nepieciešamība".<ref name="singerethics-food">{{Grāmatas atsauce |title=Practical Ethics |last=Singer |first=Peter |authorlink=Pīters Singers |origyear=1993 |year=1999 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=0-521-43971-X |edition=Second Edition |pages=62 |chapter=Equality for Animals? |quote=Dzīvnieku izmantošana pārtikai, iespējams, ir vissenākais dzīvnieku izmantošanas veids. To var uzskatīt arī par galveno dzīvnieku izmantošanas veidu, par pamatakmeni, kas balsta uzskatu, ka dzīvnieki eksistē mūsu baudas un ērtības dēļ. Ja dzīvnieki pastāv sevis pašu dēļ, fakts, ka izmantojam viņus pārtikai, kļūst problemātisks — īpaši, ja dzīvnieka miesa ir drīzāk greznība nevis nepieciešamība. }}</ref> Singers neapgalvo, ka dzīvnieku nonāvēšana vienmēr ir nepareiza rīcība, bet, ka no praktiskā skatpunkta ir "labāk noraidīt dzīvnieku izmantošanu pārtikai vispār, ja vien tas nav jādara izdzīvošanas dēļ".<ref name="singerethics-killing">{{Grāmatas atsauce |title=Practical Ethics |last=Singer |first=Peter |authorlink=Pīters Singers |origyear=1993 |year=1999 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=0-521-43971-X |edition=Second Edition |pages=134 |chapter=Taking Life: Animals }}</ref> Tādēļ viņš aizstāv gan vegānismu, gan fermu apstākļu uzlabošanu kā līdzekļus dzīvnieku ciešanu mazināšanai.<ref name="satyasingerinterview">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satyamag.com/oct06/singer.html |title=Singer Says |accessdate=2007-05-29 |last=Clyne |first=Catherine |year=2006 |month=10 |work=Satya |quote=Ja esi izlasījis šo grāmatu, tad saproti, ka vegānisms ir labs risinājums daudzām ētiskām problēmām. }}</ref><ref name="motherjonessinger">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.motherjones.com/interview/2006/04/peter_singer.html?welcome=true |title=Chew the Right Thing |accessdate=2007-05-29 |last=Gilson |first=Dave |date=2006-05-03 |work=Mother Jones |publisher=The Foundation for National Progress |quote=1975. gadā viņš publicēja grāmatu "Dzīvnieku atbrīvošana", kas bija viens no pirmajiem darbiem, kas aizstāvēja dzīvnieku tiesības un kurā tika secināts, ka vegānisms ir ētiski pamatotākais uztura veids. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070929124340/http://www.motherjones.com/interview/2006/04/peter_singer.html?welcome=true |archivedate=2007-09-29 }}</ref> === Organizācijas === Vegānu organizācijas pauž uzskatu, ka dzīvniekiem ir noteiktas tiesības un ir [[ētika|neētiski]] tās pārkāpt.<ref name="petahistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.peta.org/factsheet/files/FactsheetDisplay.asp?ID=107 |title=PETA's History: Compassion in Action |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Organizacija ''PETA'' ("Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem") darbojas pēc vienkāršā principa, ka [[dzīvnieki]] nav paredzēti tam, lai mēs tos ēstu, vilktu mugurā, izmantotu eksperimentos vai izklaidei. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070715193941/http://www.peta.org/factsheet/files/FactsheetDisplay.asp?ID=107 |archivedate=2007-07-15 }}</ref><ref name="mercyforanimalsabout">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mercyforanimals.org/about_mfa.asp |title=About Mercy for Animals |accessdate=2007-05-29 |publisher=Mercy for Animals |quote=Organizācija "Žēlsirdība pret dzīvniekiem" (''Mercy For Animals'') ir bezpeļņas organizācija, kas pauž uzskatu, ka dzīvnieki ir neaizvietojami indivīdi ar morāli nozīmīgām interesēm un līdz ar to arī tiesībām, tajā skaitā tiesībām būt brīvam no nevajadzīgām ciešanām. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070531091810/http://www.mercyforanimals.org/about_mfa.asp |archivedate=2007-05-31 }}</ref> Par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem tiek uzskatītas [[Rūpnieciskā lopkopība|rūpnieciskās lopkopības]] metodes,<ref name="veganoutreachfactoryfarm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/whyvegan/animals.html |title=Factory Farms |accessdate=2006-09-15 |work=Why Vegan |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060916040747/http://www.veganoutreach.org/whyvegan/animals.html |archivedate=2006-09-16 }}</ref><ref name="crueltytoanimals">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goveg.com/factoryFarming.asp|title=Cruelty to Animals: Mechanized Madness |accessdate=2006-09-15 |work=GoVeg.com |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals}}</ref><ref name="vegansocietyexploitation">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/html/animals/exploitation/ |title=Exploitation |accessdate=2007-05-29 |publisher=Vegan Society |quote=Lielais vairums no šiem dzīvniekiem ir pavadījuši mūžu šauros, stresainos apstākļos industriālā fermā. Lielā saspiestība un fiziskā pārslodze palielina savainojumu un slimību risku. Viņi tikuši baroti ar nedabisku uzturu, kas izveidots ar nolūku palielināt produktivitāti, un daudzi ir pārdzīvojuši dažādas sāpīgas un traumatiskas procedūras. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070527171522/http://www.vegansociety.com/html/animals/exploitation/ |archivedate=2007-05-27 }}</ref> [[eksperimenti ar dzīvniekiem]],<ref name="foodcriteria"/><ref name="vegansocietytesting">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/cosmetics/animal-testing.aspx |title=Testing |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Katru gadu miljoniem dzīvnieku tiek pakļauti šausminoši sāpīgiem eksperimentiem tikai tāpēc, lai cilvēkiem būtu jauna veida šampūni vai smaržūdeņi. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100529225835/http://www.vegansociety.com/lifestyle/cosmetics/animal-testing.aspx |archivedate=2010-05-29 }}</ref> kā arī dzīvnieku izmantošana izklaidei, piemēram, [[cirks|cirkā]],<ref name="petacircuses">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.peta.org/MC/factsheet_display.asp?ID=103 |title=Circuses: Three Rings of Abuse |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Greznas izrādes nomaskē to, ka dzīvnieki cirkā ir ieslodzītie, kas tiek piespiesti, draudot ar sodu, izpildīt tiem nepatīkamas, atkārtotas un nereti arī sāpīgas darbības. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070916151256/http://www.peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=103 |archivedate=2007-09-16 }}</ref> [[vēršu cīņas|vēršu cīņās]], kā arī [[suns|suņu]] un [[Vistveidīgie|gaiļu]] cīņās, [[rodeo]],<ref name="petarodeos">{{Tīmekļa atsauce |url=http://peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=69 |title=Rodeo: Cruelty for a Buck |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Patiesībā rodeo ir nekas vairāk kā manipulatīva cilvēku pārākuma pār citiem dzīvniekiem demonstrēšana, kas tiek pozicionēta kā izklaides veids. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061201031127/http://www.peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=69 |archivedate=2006-12-01 }}</ref> [[Zooloģiskais dārzs|zoodārzos]] u.tml.<ref name="petazoos">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.peta.org/campaigns/ar-zoos.asp |title=Animal Rights Uncompromised: Zoos |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Organizācija ''PETA'' neatbalsta zoodārzus, jo to krātiņi un šaurie apstākļi liedz dzīvniekiem apmierināt to pamatvajadzības. Zoodārza darbinieki attiecas pret dzīvniekiem kā pret precēm, jo tie tiek pirkti, pārdoti un aizdoti, pilnībā ignorējot nodibinātās attiecības. |archive-date=2007-06-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070612184414/http://www.peta.org/campaigns/ar-zoos.asp }}</ref> === Kritika === [[Oregonas Štata universitāte]]s piejaucēto dzīvnieku bioloģijas (''animal science'') profesors [[Stīvens Deiviss (profesors)|Stīvens Deiviss]] (''Steven Davis'') apgalvo, ka no Toma Rīgena aprakstītā mazākā kaitējuma principa obligāti neizriet vegāna uztura izvēle.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letstalkfarmanimals.ca/2009/07/13/least-harm-principle-suggests-meat-dairy-diet/ |title=The least harm principle suggests that humans should eat beef, lamb, dairy, not a vegan diet. |accessdate=2010-06-07 |last=Davis |first=S.L. |year=2001 |work=Proceedings of the Third Congress of the European Society for Agricultural and Food Ethics |publisher=EurSafe 2001. Food Safety, Food Quality and Food Ethics |pages=449-450 |quote=Tātad, pieņemot mazākā kaitējuma principu, kuru uzsver Rīgens, patiesībā mums būtu morāls pienākums izvēlēties nevis vegānismu, bet uzturu, kura pamatā ir atgremotājdzīvnieku gaļa. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140904191002/http://www.letstalkfarmanimals.ca/2009/07/13/least-harm-principle-suggests-meat-dairy-diet/ |archivedate=2014-09-04 }}</ref> Deiviss norāda, ka pastāv neveģetāri uztura veidi, kuros "iespējams, ietu bojā mazāk dzīvnieku", nekā iet bojā intensīvajā labības audzēšanā, kas nepieciešama veģetāram uzturam. Viņš uzsver, ka, pārejot uz uzturu, kura pamatā ir atgremotājdzīvnieku gaļa, ASV ik gadu nogalinātu aptuveni par 380 līdz 450 miljoniem dzīvnieku mazāk, nekā pārejot uz vegānu uzturu. Tāpēc "[[cilvēki]]em varētu būt morāls pienākums pāriet uz uzturu, kam pamatā ir augu izcelsmes produkti plus ganībās audzētu atgremotājdzīvnieku produkti".<ref>{{Laikraksta atsauce|url=http://www.springerlink.com/content/r1277l2428v10637/fulltext.pdf|format=PDF|title=The least harm principle may require that humans consume a diet containing large herbivores, not a vegan diet|author=Davis S.L.|journal=Journal of Agricultural and Environmental Ethics|volume=16|issue=4|pages=387–394|year=2003|quote=Šī jautājuma tuvāks aplūkojums liecina, ka mazākā kaitējuma princips tiek vairāk īstenots, izmantojot tādas pārtikas ražošanas sistēmas, kas ietver augu lauksaimniecību un ganībās audzētu atgremotājdzīvnieku lauksaimniecību, nevis striktu uz augiem balstītu (vegānu) sistēmu.}}{{Novecojusi saite}}</ref> Geivriks Metenijs (Gaverick Matheny), kurš ir [[Mērilendas Universitāte]]s doktorants lauksaimniecības ekonomikā, uzskata, ka Deivisa argumentācijā ir vairākas būtiskas kļūdas, ieskaitot dzīvnieku nāvju skaita aprēķinu un to, ka "dzīvniekiem nodarīto kaitējumu" viņš maldīgi uzskata par to pašu, kas ir "bojā gājušo dzīvnieku skaits". Metenijs piezīmē, ka Deivisa priekšlikums ir pavisam tālu no ASV dominējošās lauksaimniecības un apgalvo, ka uz vienu patērētāju vegāna uztura ieguvei ietu bojā mazāk dzīvnieku, nekā pieņemot Deivisa modeli.<ref name="Matheny">{{Laikraksta atsauce|url=http://www.veganoutreach.org/enewsletter/matheny.html|title=Least harm: a defense of vegetarianism from Steven Davis’s omnivorous proposal|author=Gaverick Matheny|journal=Journal of Agricultural and Environmental Ethics|volume=16|issue=5|pages=505–511|year=2003|quote=Kaut arī, ņemot vērā pašreizējos dzīvnieku turēšanas apstākļus, izmantojot uzturā ganībās augušus dzīvniekus, to labturības apstākļi uzlabotos, Deiviss tomēr nepierāda, ka drīzāk tam būtu jādod priekšroka, nevis veģetārismam. Pirmkārt, Deiviss pieļauj kļūdu aprēķinos, jo izmanto kopējo, nevis vidēji uz vienu cilvēku nogalināto dzīvnieku skaitu; otrkārt, viņš koncentrējas uz nogalināto dzīvnieku skaitu atgremotāju un labības audzēšanas sistēmās un ignorē nozīmīgus apsvērumus par vienas un otras sistēmas dzīvnieku labturību; un, treškārt, viņš neņem vērā to dzīvnieku skaitu, kuriem tiek liegts eksistēt abās sistēmās. Pēc šo kļūdu novēršanas Deivisa arguments drīzāk darbojas par labu veģetāra uztura izvēlei.|accessdate={{dat|2008|08|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080915192233/http://www.veganoutreach.org/enewsletter/matheny.html|archivedate={{dat|2008|09|15||bez}}}}</ref> == Veselības aspekti == [[Attēls:Vegānu uztura piramīda.svg|thumb|350px|Vegānu [[uztura piramīda]] (Ziemeļamerikas dietologu variants). Klikšķiniet, lai palielinātu attēlu.]] Latvijas Republikas Veselības ministrija<ref name="VesMin"/> un pasaulē lielākā pārtikas un uztura speciālistu organizācija “Academy of Nutrition and Dietetics” piekrīt, ka sabalansēts vegāns uzturs ir veselīgs jebkurā vecuma posmā, kā arī grūtniecēm un zīdaiņiem.<ref name="online copy available"/> 1991. gadā ASV Ārstu komisija par atbildīgu medicīnu (''Physicians Committee for Responsible Medicine'') nosauca četras veselīgam uzturam nepieciešamas pārtikas produktu grupas, starp kurām nebija [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]].<ref name="PCRMdiet">[http://pcrm.org/health/veginfo/vsk/food_groups.html "Vegetarian starter kit"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100612211243/http://pcrm.org/health/veginfo/vsk/food_groups.html# |date={{dat|2010|06|12||bez}} }}, Physicians Committee for Responsible Medicine.</ref> Paziņojumā tika ieteikts vegāniem un veģetāriešiem dienā ēst vismaz 3 noteiktas porcijas dārzeņu (t.sk. zaļo lapu dārzeņus, piemēram, brokoļus un tumši dzeltenos un oranžos, piemēram, burkānus); 5 noteiktas porcijas pilngraudu produktu (maize, rīsi, makaroni); vismaz 3 porcijas augļu un 2 porcijas pākšaugu (pupiņas, zirņi, lēcas).<ref name="PCRMdiet"/> 2003. gadā [[Ziemeļamerika]]s uztura speciālisti izstrādāja nedaudz atšķirīgas veselīga vegānu uztura vadlīnijas,<ref>"[http://www.dietitians.ca/news/downloads/Vegetarian_Food_Guide_for_NA.pdf A new food guide for North American vegetarians] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090206052751/http://www.dietitians.ca/news/downloads/Vegetarian_Food_Guide_for_NA.pdf |date={{dat|2009|02|06||bez}} }}" (PDF)</ref> piemēram, tajās ieteikts lietot vairāk pākšaugu nekā 1991. gada norādījumos (skatīt attēlu pa labi). === Plusi === Daļa dietologu uzskata, ka tradicionālais rietumnieku uzturs (kam raksturīgs augsts "sarkanās gaļas", taukvielu, saldumu un smalko miltu patēriņš) ir kaitīgs veselībai un ka vegāns uzturs ir ieteicamāks variants —<ref name="cornell china study">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.news.cornell.edu/Chronicle/01/6.28.01/China_Study_II.html| title = China Study II: Switch to Western diet may bring Western-type diseases| accessdate= 2008-08-28| last = Segelken| first = Roger| authorlink = Roger Segelken|date= 2001-06-28| publisher = Cornell Chronicle}}</ref><ref name="corness nutrition">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.nutrition.cornell.edu/ChinaProject/| title = China-Cornell-Oxford Project On Nutrition, Environment and Health at Cornell University| accessdate = 2006-09-15| work = Division of Nutritional Sciences| publisher = Cornell University}}</ref> daļēji tāpēc, ka vegānu uzturā ir pietiekami daudz augļu un dārzeņu, lai sasniegtu šo produktu ieteicamo patēriņu. Uz vegānu uzturu attiecas arī veģetāra uztura plusi veselībai — saskaņā ar ASV un Kanādas uztura speciālistu organizāciju atzinumu uztura veidos, kuros nav gaļas, ir mazāk piesātināto taukskābju, holesterīna un dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, bet vairāk ogļhidrātu, šķiedrvielu, magnēzija, kālija un antioksidantu, piemēram, [[C vitamīns|C]] un [[E vitamīns|E vitamīnu]] un fitoķīmisko elementu.<ref name="adajournal"/> Cilvēkiem, kas neēd gaļu, kopumā novērots mazāks [[ķermeņa masas indekss]] — tas saistīts arī ar zemāku mirstības līmeni no [[išēmiskā sirds slimība|išēmiskās sirds slimības]], zemāku [[holesterīns|holesterīna]] līmeni asinīs, zemāku [[asinsspiediens|asinsspiedienu]] un 2. tipa [[diabēts|diabēta]] risku, kā arī mazāku [[prostata]]s un resnās zarnas vēža risku.<ref name="adajournal"/> 1999. gadā piecu pētījumu kopsavilkumā, kurā tika salīdzināts rietumvalstu veģetāriešu un gaļas ēdāju [[mirstības līmenis]], noskaidroja, ka vegānu un regulāru gaļas ēdāju mirstība neatšķiras. Pētījumā atklājās arī, ka veģetāriešu un to cilvēku, kuri gaļu ēda neregulāri, mirstības līmenis ir zemāks.<ref name="mortality-overview">{{Laikraksta atsauce |last=Timothy |first=J |coauthors=et al. |year=1999 |month=September |title=Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies |journal=American Journal of Clinical Nutrition |volume=70 |issue=3 |pages=516S–524S |pmid=10479225 |url=http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S |accessdate=2008-01-31}}</ref> 2003. gadā veiktā pētījumā par britu veģetāriešiem (t.sk. vegāniem) tika iegūti līdzīgi mirstības līmeņa rezultāti.<ref name="mortality-british">{{Laikraksta atsauce |last=Key |first=Timothy J |coauthors=et. al. |year=2003 |month=September |title=Mortality in British vegetarians: review and preliminary results from EPIC-Oxford |journal=American Journal of Clinical Nutrition |volume=78 |issue=3 |pages=533S–538S |pmid=12936946 |url=http://www.ajcn.org/cgi/content/full/78/3/533S |accessdate=2008-01-31 |quote=Secinājums - gan britu veģetāriešu, gan neveģetāriešu mirstības līmenis šajos trīs pētījumos izrādījās zemāks par mirstības līmeni valstī kopumā. Salīdzinājumi starp šīm grupām liecina, ka veģetāriešiem raksturīgs zemāks mirstības līmenis sirds išēmiskās slimības dēļ, nekā neveģetāriešiem, taču citu nāves cēloņu ziņā būtisku atšķirību nav.}}</ref> 2006. gadā veiktā pētījumā noskaidrojās, ka cilvēkiem, kas slimo ar 2. tipa diabētu, vegāns uzturs, kurā ir zems tauku līmenis, ļāva samazināt svaru, holesterīna līmeni, un tas notika veiksmīgāk, nekā ievērojot Amerikas Diabēta asociācijas ieteikto uzturu.<ref name="diabetesstudy">{{Laikraksta atsauce |last=Barnard |first=Neal |authorlink=Neal D. Barnard |coauthors=Joshua Cohen, David J.A. Jenkins, Gabrielle Turner-McGrievy, Lise Gloede, Brent Jaster, Kim Seidl, Amber A. Green, and Stanley Talpers|year=2006|month=08|title=A Low-Fat Vegan Diet Improves Glycemic Control and Cardiovascular Risk Factors in a Randomized Clinical Trial in Individuals With Type 2 Diabetes |journal=Diabetes Care |volume=29 |issue=8 |pages=1777–1783 |doi=10.2337/dc06-0606 |url=http://care.diabetesjournals.org/cgi/content/full/29/8/1777 |accessdate=2008-01-26 |quote=|pmid=16873779}}</ref> === Riski === [[Attēls:Foods.jpg|thumb|Daļa no vegāna uztura pamatelementiem — dažādi augļi, dārzeņi, rieksti un graudaugi.]] ==== Atsevišķas uzturvielas ==== Lai gan organizācija “Academy of Nutrition and Dietetics” atzīst, ka vegānu uzturs ir veselīgs,<ref name="adajournal"/> tomēr nesabalansēta vegāniska uztura dēļ var rasties, piemēram, [[B12 vitamīns|vitamīna B<sub>12</sub>]],<ref name="B12veganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/vitaminb12 |title=Vegan Health: Vitamin B12 |accessdate=2007-02-23 |date=2006-07-26 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> [[D vitamīns|D vitamīna]],<ref name="calciumvitamindveganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/bones |title=Vegan Health: Bone Health |accessdate=2007-02-23 |date=2007-01-09 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> [[kalcijs|kalcija]],<ref name="calciumvitamindveganhealth"/><ref name="ejcnveganfracture">{{Laikraksta atsauce |author=P Appleby |coauthors=A Roddam, N Allen and T Key |year=2007 |month=02 |title=Comparative fracture risk in vegetarians and nonvegetarians in EPIC-Oxford |journal=European Journal of Clinical Nutrition |pmid=17299475 |doi=10.1038/sj.ejcn.1602659 |url=http://www.nature.com/ejcn/journal/v61/n12/full/1602659a.html |format=fee required |accessdate=2007-02-25 | volume = 61 | pages = 1400}}</ref> [[Jods (elements)|joda]]<ref name="iodineveganhealth">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.veganhealth.org/articles/iodine |title=Vegan Health: Iodine |accessdate=2007-02-23 |date=2006-12-26 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> un [[omega-3 taukskābes|omega-3 taukskābju]]<ref name="omega3veganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/fat |title=Vegan Health: Fat |accessdate=2007-02-23 |date=2007-02-20 |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach |archive-date=2007-02-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070218112610/http://www.veganhealth.org/articles/fat }}</ref> nepietiekamība. Šo uzturvielu trūkumam var būt nopietnas sekas, t.sk. [[anēmija]],<ref name="b12vegansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/articles/everyvegan |title=What every vegan should know about vitamin B12 |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Vitamin B12, whether in supplements, fortified foods, or animal products, comes from micro-organisms.}}</ref> [[rahīts]]<ref name="vitaminDvegansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/vitamin-d.aspx |title=Vegans and Vitamin D |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100527171945/http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/vitamin-d.aspx |archivedate=2010-05-27 }}</ref> un [[kretīnisms]]<ref name="iodinevegansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/iodine.aspx |title=Nutrition: Iodine |accessdate=2007-02-23 |author=Steven Walsh |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100221020523/http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/iodine.aspx |archivedate=2010-02-21 }}</ref> bērniem un [[osteomalācija]] (kaulu atmiekšķēšanās)<ref name="vitaminDvegansociety"/> un [[hipotiroīdisms]] ([[vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] nepietiekama aktivitāte)<ref name="iodinevegansociety"/> pieaugušajiem. ===== Vitamīns B<sub>12</sub> ===== [[B12 vitamīns|Vitamīnu B<sub>12</sub>]] veido baktērijas, kas atrodas uz augiem, taču augu valsts uzturs netiek uzskatīts par drošu šī vitamīna avotu, jo cilvēku uzturā lietotie augļi, dārzeņi, pākšaugi un citi produkti parasti tiek rūpīgi nomazgāti.<ref name="b12vegansociety"/><ref name="healthyvegan"/><ref name="b12vegetariansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/info/b12.html |title=Vitamin B12 Information Sheet |accessdate=2007-02-22 |publisher=Vegetarian Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822090753/http://www.vegsoc.org/info/b12.html |archivedate=2008-08-22 }}</ref> B<sub>12</sub> trūkums var radīt nopietnus veselības traucējumus — anēmiju un nervu sistēmas problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.merck.com/mmhe/sec12/ch154/ch154j.html |title=Vitamin B12 (cobalamin) |accessdate=2006-10-30 |work=Merck Manual Home Edition}}</ref> Kaut arī klīnisks B<sub>12</sub> deficīts vegāniem novērots reti,<ref name="b12vegansociety"/> ja cilvēks ilgu laiku pirms kļūšanas par vegānu nav pastiprināti uzņēmis šo vitamīnu, tad tā krājumi var būt nepietiekami.<ref name="B12mythveganhealth">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/b12/often |title=Vegan Health: Myth about How Often Someone Needs B12 |accessdate=2007-01-02|date=2005-07-22 |work=Vitamin B12: Are You Getting It? |author=Jack Norris, RD |publisher=Vegan Outreach }}</ref> 2002. gadā veiktā laboratorijas pētījumā tika noskaidrots, ka pazemināts B<sub>12</sub> un dzelzs līmenis biežāk sastopams vegāniem, nekā lakto- vai ovolaktoveģetāriešiem.<ref name="vegparameters">{{Laikraksta atsauce|author=Obeid R, Geisel J, Schorr H, Hubner U, Herrmann W.|title=The impact of vegetarianism on some haematological parameters|journal=Eur J Haematol. |year=2002|pages=275–9|volume=69|issue=5–6|pmid=12460231 | doi = 10.1034/j.1600-0609.2002.02798.x <!--Retrieved from CrossRef by DOI bot-->}}</ref> Vegānu biedrība (''Vegan Society''), dzīvnieku aizstāvju grupa ''Vegan Outreach'' un citi vegāniem iesaka regulāri lietot ar B<sub>12</sub> vitamīnu bagātinātus produktus vai uztura bagātinātājus.<ref name="vegansocietynutrition">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/healthy-choices.aspx |title=Healthy choices on a vegan diet |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100623012816/http://www.vegansociety.com/lifestyle/nutrition/healthy-choices.aspx |archivedate=2010-06-23 }}</ref><ref name="b12vegetarianresourcegroup">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vrg.org/nutrition/b12.htm |title=Vitamin B12 in the Vegan Diet |accessdate=2007-02-22 |author=Reed Mangels, Ph.D., R.D. |publisher=[http://www.vrg.org/ Vegetarian Resource Group] }}</ref><ref name="b12PCRM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pcrm.org/health/veginfo/b12.html |title=Don't Vegetarians Have Trouble Getting Enough Vitamin B12? |accessdate=2007-02-22 |publisher=Physicians Committee for Responsible Medicine |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070217062728/http://www.pcrm.org/health/veginfo/b12.html# |archivedate=2007-02-17 }}</ref> Kaut arī mēdz uzskatīt, ka šis vitamīns uzņemams ar tādiem produktiem kā [[tempē]], [[jūraszāles]], [[spirulīna]], organiski audzēti produkti, nemazgāti augļi, dārzeņi un zaļumi, un to sintezē arī [[zarnas|zarnās]] esošās baktērijas, šie avoti nav atzīti par drošiem.<ref name="b12vegansociety"/><ref name="b12plantsources">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/b12/plant |title=Vegan Health: B12 in Tempeh, Seaweeds, Organic Produce, and Other Plant Foods |accessdate=2007-02-22 |author=Jack Norris, RD |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081103070214/http://www.veganhealth.org/b12/plant |archivedate=2008-11-03 }}</ref><ref name="b12intestine">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganhealth.org/b12/int |title=Vegan Health: Are Intestinal Bacteria a Reliable Source of B12? |accessdate=2007-02-22 |author=Jack Norris, RD |work=veganhealth.org |publisher=Vegan Outreach }}</ref> ===== Kalcijs un D vitamīns ===== Vegāniem tiek ieteikts dienā apēst trīs noteiktas porcijas ar [[kalcijs|kalciju]] bagātas pārtikas, piemēram, bagātināto [[soja]]s pienu un vajadzības gadījumā lietot uztura bagātinātājus.<ref name="adajournal"/><ref name="calciumvitamindveganhealth"/> [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] veikts pētījums liecina, ka vegāniem, salīdzinot ar gaļas ēdājiem un veģetāriešiem, ir paaugstināts [[kauls|kaulu]] lūzuma risks — visticamāk tāpēc, ka tie uzņem mazāk kalcija, — jo vegāniem, kas kalciju uzņēma pietiekami daudz, šis risks bija līdzīgs kā pārējām grupām.<ref name="ejcnveganfracture"/><ref name="oxfordbone">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/sites/entrez?db=pubmed&cmd=Retrieve&dopt=AbstractPlus&list_uids=17299475&query_hl=2&itool=pubmed_docsum |title=Comparative fracture risk in vegetarians and nonvegetarians in EPIC-Oxford. |accessdate=2007-06-17}}</ref> Grāmatas "Ķīnas pētījums" (''The China Study'') autori norāda uz [[osteoporoze]]s saistību ar dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu, jo tie, salīdzinot ar augu izcelsmes olbaltumvielām, palielina skābuma līmeni asinīs un audos, un organisms to neitralizē ar kaulus veidojošā kalcija palīdzību.<ref name="The China Study Part I p205">{{Grāmatas atsauce |last=Campbell |first=T. Colin |title=The China Study: The Most Comprehensive Study of Nutrition Ever Conducted and the Startling Implications for Diet, Weight Loss and Long-term Health |url=https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB |accessdate=2008-02-01 |date=2006 |publisher=Benbella Books |page=[https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB/page/n214 205] |isbn=1-932100-38-5}}</ref> Autori arī atzīmē, ka "Ķīnas pētījumā, kas veikts lauku teritorijā, kur dzīvnieku izcelsmes produkti veido tikai ap 10% uzņemto olbaltumvielu, kaulu lūzumu līmenis ir tikai piektdaļa no ASV līmeņa".<ref name="The China Study Part I p208">{{Grāmatas atsauce |last=Campbell |first=T. Colin |title=The China Study: The Most Comprehensive Study of Nutrition Ever Conducted and the Startling Implications for Diet, Weight Loss and Long-term Health |url=https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB |accessdate=2008-02-01 |date=2006 |publisher=Benbella Books |page=[https://archive.org/details/pdfy-lid2IVlQV3AhphQB/page/n217 208] |isbn=1-932100-38-5 }}</ref> Gaišādaini cilvēki pietiekamu D vitamīna daudzumu var nodrošināt ik pāris dienas 15 līdz 30 minūtes uzturoties saules gaismā. Tumšādainiem cilvēkiem vajag daudz vairāk saules gaismas, lai sagādātu tādu pašu šī vitamīna daudzumu. Reģionos, kur saules gaisma (īpaši ziemās) pieejama mazāk, tiek ieteikts lietot uztura bagātinātājus.<ref name="vitaminDvegansociety"/><ref name="healthyvegan">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/health/stayinghealthy.html#vitamind |title=Staying a Healthy Vegan |accessdate=2007-02-22 |author=Jack Norris, RD |date=2003-04-18 |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070207113135/http://www.veganoutreach.org/health/stayinghealthy.html#vitamind |archivedate=2007-02-07 }}</ref><ref name="nutritionvegetariansociety">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/info/vegan-nutrition.html#vitd |title=Information Sheet: Vegan Nutrition |accessdate=2007-02-22 |publisher=Vegetarian Society |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070207060646/http://www.vegsoc.org/info/vegan-nutrition.html#vitd |archivedate=2007-02-07 }}</ref> Par drošiem D vitamīna avotiem ir atzīti ar to bagātināti produkti (kas satur no [[raugs|rauga]] iegūtu D2 vitamīnu) un atsevišķi [[sēnes|sēņu]] veidi.<ref name="VitaminD">{{Tīmekļa atsauce | title = Dietary Supplement Fact Sheet: Vitamin D | url = http://ods.od.nih.gov/factsheets/vitamind.asp | publisher = United States National Institutes of Health, Office of Dietary Supplements | date = 2008-05-16 | accessdate = 2008-05-21 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080513231251/http://www.ods.od.nih.gov/factsheets/vitamind.asp | archivedate = 2008-05-13 }}</ref> ===== Jods ===== Joda papildu uzņemšana var būt nepieciešama valstīs, kur sāls parasti netiek bagātināta ar jodu.<ref name="vegansocietynutrition" /> Jodu var uzņemt arī ar praktiski visiem vegānu multivitamīniem vai regulāri lietojot uzturā [[laminārijas]] (jūras kāpostus).<ref name="iodineveganhealth"/><ref name="vegansocietynutrition" /> ==== Grūtniecība un bērni ==== ASV Nacionālais Veselības institūts (''National Institute of Health'') ir atzinis, ka "ar pienācīgu pārtikas izvēli vegānie uztura veidi var būt atbilstoši jebkura vecuma bērniem".<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/sites/entrez?cmd=Retrieve&db=PubMed&list_uids=11424545&dopt=Abstract |title=Considerations in planning vegan diets: children. |last=Messina |first=V |coauthors=Mangels, AR |month=June |year=2001 |journal=Journal of the American Dietetic Association |volume=101 |issue=6 |pages=661–9 |pmid=11424545 |accessdate=2007-06-12 |doi=10.1016/S0002-8223(01)00167-5}}</ref> Arī Amerikas Dietoloģijas asociācija (''American Dietetic Association'') atzīst, ka labi saplānots vegānisks uzturs ir "piemērots visiem dzīves posmiem, ieskaitot [[grūtniecība|grūtniecību]] un zīdīšanu",<ref name="adajournal"/> taču iesaka mātēm, kas ir vegānes, lietot uzturā [[dzelzs]], vitamīnu D un B<sub>12</sub> bagātinātājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.healthyweightforkids.org/read/ADApregnancy.pdf |title=Nutrition and lifestyle for a healthy pregnancy outcome |publisher=American Dietetic Association |author=Lucia Lynn Kaiser |author2=Lindsay Allen |format=PDF |accessdate=2010-06-07 |date=2002-05-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101007024515/http://healthyweightforkids.org/read/ADApregnancy.pdf |archivedate=2010-10-07 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adatimes.com/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/home_9812_ENU_HTML.htm |title=The Vegetarian Mom-to-Be |publisher=American Dietetic Association |author=ADA’s Public Relations Team |accessdate=2010-06-07 |date=2006-10-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223001/http://www.adatimes.com/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/home_9812_ENU_HTML.htm |archivedate=2016-03-04 }}</ref> Vitamīna B<sub>12</sub> trūkums zīdīšanas laikā tiek saistīts ar veselības (t.sk. neiroloģiskām) problēmām bērniem.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Kuhne T, Bubl R, Baumgartner R |title=Maternal vegan diet causing a serious infantile neurological disorder due to vitamin B12 deficiency |url=https://archive.org/details/sim_european-journal-of-pediatrics_1991-01_150_3/page/205 |journal=Eur J Pediatr |year=1991 |pages=205–8 |volume=150 |issue=3 |pmid=2044594 |doi=10.1007/BF01963568}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Weiss R, Fogelman Y, Bennett M |title=Severe vitamin B12 deficiency in an infant associated with a maternal deficiency and a strict vegetarian diet |journal=J Pediatr Hematol Oncol |year=2004 |pages=270–1 |volume=26 |issue=4 |pmid=15087959 | doi = 10.1097/00043426-200404000-00013 <!--Retrieved from CrossRef by DOI bot-->}}</ref> Daži pētījumi liecina, ka vegānēm, kas ir grūtnieces un zīdītājas, vajadzētu papildus uzņemt arī [[omega-3 taukskābes]] un [[alfa linolēnskābe|α-linolēnskābi]], jo vairumā vegāno uztura veidu šo elementu ir maz; ieteicams papildus uzņemt arī ar vielmaiņu saistīto [[cervonskābe|cervonskābi]], kas ir būtiska [[redze]]s attīstībai.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Sanders TA |title=Essential fatty acid requirements of vegetarians in pregnancy, lactation, and infancy |journal=Am. J. Clin. Nutr. |volume=70 |issue=3 Suppl |pages=555S–559S |year=1999 |pmid=10479231 |doi=}}</ref> Ir novērots, ka mazuļiem, kuru mātes lieto vegānu uzturu, piedzimstot ir mazāks ķermeņa svars,<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Sanders TA |title=The nutritional adequacy of plant-based diets |url=https://archive.org/details/sim_proceedings-of-the-nutrition-society_1999-05_58_2/page/265 |journal=The Proceedings of the Nutrition Society |volume=58 |issue=2 |pages=265–9 |year=1999 |pmid=10466165 |doi=}}</ref> un pastāv piecas reizes mazāka iespējamība, ka piedzims [[dvīņi]], nekā tiem vecākiem, kas uzturā lieto dzīvnieku izcelsmes produktus.<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Steinman |first=G. |year=2006 |month=05 |title=Mechanisms of twinning: VII. Effect of diet and heredity on the human twinning rate. |journal=Journal of Reproductive Medicine |volume=51 |issue=5 |pages=405–10 |pmid=16779988 |url=http://www.reproductivemedicine.com/online/2006/405.pdf |format=PDF, ''fee required'' |accessdate=2007-02-25 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ar nesabalansētu vegānu uzturu tiek saistīti arī atsevišķi zīdaiņu nepareizas barošanas gadījumi, kā arī letāli gadījumi,<ref>{{Ziņu atsauce |first=Greg |last=Retsinas |title=Couple Guilty Of Assault In Vegan Case |url=http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?sec=health&res=9F0DE0D71438F936A35757C0A9659C8B63 |work=The New York Times |publisher=Arthur Ochs Sulzberger, Jr. |date=April 5, 2003 |accessdate=2007-07-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070911065439/http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?sec=health&res=9F0DE0D71438F936A35757C0A9659C8B63 |archivedate=2007-09-11 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |author=Associated Press |title=Vegan Parents Get Prison In Infant's Death |url=http://www.theksbwchannel.com/news/13286030/detail.html |work=KSBW 8 |publisher= |date=May 9, 2007 |accessdate=2007-07-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621065524/http://www.theksbwchannel.com/news/13286030/detail.html |archivedate=2007-06-21 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |author=Susannah Nesmith |author2=David Kidwell |title=Parents jailed in baby's death |url=http://www.miami.com/mld/miamiherald/news/local/6033947.htm |work=Miami Herald |publisher=Miami Herald Media Co. |date=2003-06-07 |accessdate=2007-09-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070104095206/http://www.miami.com/mld/miamiherald/news/local/6033947.htm |archivedate=2007-01-04 }}</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/news/uknews/2094460/Couple-face-questioning-after-vegan-daughter-suffers-bone-disease.html Couple face questioning after vegan daughter suffers bone disease By Rob Davies] 08/06/2008 The Telegraph</ref><ref name="Sick">[http://www.independent.co.uk/life-style/health-and-wellbeing/healthy-living/how-our-vegan-diet-made-us-ill-848322.html How our vegan diet made us ill] By Natasha Mann, 17 June, 2008 — The Independent</ref> tādējādi izraisot kritiku par bērnu barošanu ar vegānisku uzturu.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Nina |last=Planck |title=Death by Veganism |url=http://www.nytimes.com/2007/05/21/opinion/21planck.html?ex=1337400000&en=37878847a13bd4bc&ei=5090 |work=The New York Times |publisher=Arthur Ochs Sulzberger, Jr. |date=May 21, 2007 |accessdate=2007-07-17 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Emily |last=Nipps |title=Custody battle over quints questions vegan lifestyle |url=http://www.sptimes.com/2007/06/25/Hillsborough/Custody_battle_over_q.shtml |work=St. Petersburg Times |publisher= |date=June 25, 2007 |accessdate=2007-07-17 |archive-date=2007-06-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070629125958/http://www.sptimes.com/2007/06/25/Hillsborough/Custody_battle_over_q.shtml }}</ref> Runājot par vegānisma kritizēšanu, ārste Eimija Lanū (''Amy Lanou''), kas bija lieciniece vienā no šīm lietām, norādīja, ka "bērna nāvē nav vainojams vegānisks uzturs", bet tas, ka "bērnam netika pietiekami dota jebkāda pārtika".<ref>{{Ziņu atsauce |author=Amy Joy Lanou |title=Just the facts: A vegan diet is safe, healthy for infants |url=http://www.chron.com/disp/story.mpl/editorial/outlook/4919336.html |work=Houston Chronicle |date=2007-06-25 |accessdate=2007-09-17 |quote= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070630154243/http://www.chron.com/disp/story.mpl/editorial/outlook/4919336.html |archivedate=2007-06-30 }}</ref> ==== Ēšanas traucējumi ==== Amerikas Dietoloģijas asociācija norāda, ka veģetāri uztura veidi varētu būt biežāk sastopami tādu pieaugušo vidū, kam ir ēšanas traucējumi, taču pierādījumi liecinot, ka nevis šāds uzturs rada ēšanas traucējumus, bet gan drīzāk "cilvēki mēdz izvēlēties veģetārus uztura veidus, lai nomaskētu jau pastāvošus traucējumus".<ref name="adajournal"/> Citi pētījumi un dietologu izteikumi to apstiprina.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Katherine |last=Dedyna |title=Healthy lifestyle, or politically correct eating disorder? |url=http://www.compulsiveeating.com/news/16-healthy-lifestyle-or-politically-correct-eating-disorder |work=Victoria Times Colonist |publisher=CanWest MediaWorks Publications Inc. |date=2004-01-30 |accessdate=2006-10-30 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce | author=O'Connor MA, Touyz SW, Dunn SM, Beumont PJ | title=Vegetarianism in anorexia nervosa? A review of 116 consecutive cases | journal=Med J Aust | year=1987 | pages=540–2 | volume=147 | issue=11–12 | pmid=3696039 }}</ref><ref name="becomingvegan">{{Grāmatas atsauce |last=Davis |first=Brenda |author2=Vesanto Melina |title=Becoming Vegan: The Complete Guide to Adopting a Healthy Plant-Based Diet |year=2002 |pages=224 |publisher=Healthy Living Publications |isbn=1-57067-103-6 }}</ref> == Resursi un vide == [[Attēls:Feedlot-1.jpg|thumb|200px| Liellopu audzēšana (īpaši, ja tas notiek masveidā) tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem cēloņiem [[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]] radošajām gāzēm.]] Lai gan no apsvērumiem par dabas resursiem un [[Ekoloģija|ekoloģiju]] neizriet nepieciešamība pilnībā atteikties no dzīvnieku produktiem, vides ietekmju pētījumi uzrāda, ka tā varētu būtiski mazināt resursu patēriņu un kaitējumu videi.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Brown LR |title=World food resources and population: the narrowing margin |url=https://archive.org/details/sim_population-bulletin_1981-09_36_3/page/n2 |journal=Population bulletin |volume=36 |issue=3 |pages=1–44 |year=1981 |pmid=12263473}}</ref><ref name="veganactionenvironment">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegan.org/about_veganism/environment.html |title=About Veganism: For the Environment |accessdate=2007-05-29 |publisher=Vegan Action |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070610122025/http://www.vegan.org/about_veganism/environment.html |archivedate=2007-06-10 }}</ref><ref name="veganoutreachwhyenvironment">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/whyvegan/environment.html |title=Environmental Destruction |accessdate=2007-05-29 |work=Why Vegan? |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070531163832/http://www.veganoutreach.org/whyvegan/environment.html |archivedate=2007-05-31 }}</ref> Lopkopība tiek saistīta ar straujajām klimata izmaiņām, ūdens piesārņojumu, zemes noplicināšanu un bioloģiskās daudzveidības mazināšanu.<ref name="veganoutreachwhyenvironment"/><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Mosier AR, Duxbury JM, Freney JR, Heinemeyer O, Minami K and Johnson DE, |title=Mitigating Agricultural Emissions of Methane |url=https://archive.org/details/sim_climatic-change_1998-09_40_1/page/39 |journal=Climatic Change |volume=40 |issue=1 |pages=39–80 |year=1998 |doi=10.1023/A:1005338731269}}</ref><ref name="petafactoryfarming">{{Tīmekļa atsauce |url=http://peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=103 |title=Factory Farming: Mechanized Madness |accessdate=2007-05-29 |publisher=People for the Ethical Treatment of Animals |quote=Industriālās fermas nodara kaitējumu arī videi. Tajās ik dienas tiek saražots milzīgs mēslu daudzums, kas galu galā nonāk upēs, ezeros un dzeramajā ūdenī. ... No visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ASV 80% tiek izmantoti, lai audzētu pārtikā izmantotos dzīvniekus un barību tiem. ...lai saražotu mārciņu liellopu gaļas, nepieciešami 1250 galoni ūdens, savukārt tikai 235 galoni, lai saražotu mārciņu kviešu. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070916151256/http://www.peta.org/mc/factsheet_display.asp?ID=103 |archivedate=2007-09-16 }}</ref> Uzturam, kura pamatā ir dzīvnieku izcelsmes produkti, tiek izmantots vairāk zemes,<ref name="petafactoryfarming"/><ref name="vegansocietyland">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/resources/environment/land.aspx |title=Environment: Land |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Kopumā lopkopībā izmanto vairāk kā 2/3 lauksaimniecības zemes un 1/3 no visas zemes. |archive-date=2010-07-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100702172519/http://www.vegansociety.com/resources/environment/land.aspx }}</ref> ūdens,<ref name="vegansocietywater">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |title=Environment: Water |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Ņemot vērā visus šos datus, redzam, ka no kviešiem iegūstam 27,5 kcal par katru izlietoto ūdens litru, bet no liellopu gaļas tikai 0,76 kcal par katru litru ūdens. Tas nozīmē, ka (...) par katru no liellopu gaļas iegūto kaloriju tiek patērēts 36 reizes vairāk ūdens nekā par katru kaloriju, ko var iegūt no kviešiem. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100702172535/http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |archivedate=2010-07-02 }}</ref> un enerģijas nekā vegāniskam uzturam.<ref name="petafactoryfarming"/><ref name="vegansocietyenergy">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |title=Environment: Energy |accessdate=2010-06-07 |publisher=Vegan Society |quote=Uz augu izcelsmes produktiem balstīts uzturs patērē daudz mazāk enerģijas nekā uzturs, kura pamatā ir dzīvnieku izcelsmes produkti. Praktiski visa šī enerģija tiek iegūta no fosilā kurināmā, tādējādi padarot gaļas un piena produktu patēriņu par veicinošu faktoru gaisa piesārņojumam, paskābināšanās procesiem, naftas noplūdēm, dabiskās vides izpostīšanai un globālajai sasilšanai. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100702172535/http://www.vegansociety.com/resources/environment/water.aspx |archivedate=2010-07-02 }}</ref><ref name="veganoutreachresources">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veganoutreach.org/whyvegan/resources.html |title=Resources |accessdate=2007-05-29 |work=Why Vegan? |publisher=Vegan Outreach |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070520021248/http://www.veganoutreach.org/whyvegan/resources.html |archivedate=2007-05-20 }}</ref> [[Attēls:Enerģētiskās vērtības avoti uzturā (%) 2001-2003 (FAO).svg|thumb|400px|left|Paredzamais [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]] patēriņa pieaugums jaunattīstības valstīs rada jaunus izaicinājumus [[lauksaimniecība]]i. [http://faostat.fao.org/Portals/_Faostat/documents/pdf/sources_of_dietary_energy_consumption.pdf Datu avots]<blockquote> "Pasaulei nākamajos pāris gadsimtos jārada 5 miljardus vegānu vai arī jātrīskāršo ražīgums, nepalielinot zemes platības." [[Hadsona institūts|Hadsona institūta]] Globālo Pārtikas Jautājumu centra direktors Deniss Eiverijs (''Dennis Avery'') </blockquote>]] [[Pasaules Banka]]s, [[Eiropas Savienība]]s, ASV Starptautiskās Attīstības aģentūras, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas un citu organizāciju veidotais kopprojekts ''The Livestock, Environment And Development Initiative'' 2006. gada ziņojumā norādīja uz lopkopības saistību ar kaitējumu videi. Paziņojumā "Lopkopības garā ēna"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.all-creatures.org/tytt/env-livestockslongshadow.html|title=Livestock’s Long Shadow–Environmental Issues and Options|accessdate=2010-06-07|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090510012540/http://www.all-creatures.org/tytt/env-livestockslongshadow.html|archivedate=2009-05-10}}</ref> secināts, ka lopkopības sektors (galvenokārt [[Liellops|govis]], [[vistas]] un [[cūkas]]) ir kļuvis par vienu no 2 vai 3 galvenajiem veicinātājiem mūsdienu nopietnākajām ekoloģijas problēmām. Tas ir viens no lielākajiem cēloņiem [[Siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]] radošajām gāzēm — atbildīgs par 18% no visas pasaules gāzu izmešiem, izsakot CO<sub>2</sub> ekvivalentos. Salīdzinoši pasažieru transports ir atbildīgs tikai par 12% šo gāzu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbc.ca/news/background/your-car/emissions.html |title=Regulating car emissions: How tough will Canada be? |access-date={{dat|2008|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080124142245/http://www.cbc.ca/news/background/your-car/emissions.html |archivedate={{dat|2008|01|24||bez}} }}</ref> Lopkopības dēļ rodas 65% cilvēku darbības dēļ radītā [[Slāpekļa oksīdi|slāpekļa oksīda]] (kas globālās sasilšanas procesu veicina 296 reizes vairāk, salīdzinot ar CO<sub>2</sub>) un 37% no visa cilvēku dēļ radītā [[Metāns|metāna]] (kas globālo sasilšanu veicina 23 reizes vairāk). Šos datus apstiprina arī 2007. gadā medicīnas žurnālā ''The Lancet'' publicēts raksts, kurā secināts, ka dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanai būtu jābūt galvenajai prioritātei — īpaši t.s. attīstītajās valstīs, kur šādas pārmaiņas būtiski nāktu par labu arī veselības uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurekalert.org/images/release_graphics/pdf/EH5.pdf|title=Food, Livestock Production, Energy, Climate Change, and Health.|format=PDF|accessdate=2008-05-18|author=A. McMichael|coauthors=J. Powles, C. Butler, R. Uauy|date=2007-09-13|publisher=Elsevier|archiveurl=http://webarchive.loc.gov/all/20100203152611/http://www.eurekalert.org/images/release_graphics/pdf/EH5.pdf|archivedate=2010-02-03}}</ref> 2006. gadā veiktā pētījumā tika aprēķināts, ka cilvēks, kas no tradicionālā rietumnieku uztura pārietu uz vegānisku, samazinātu CO<sub>2</sub> izmešu daudzumu par 1485 kg ik gadu.<ref>{{Laikraksta atsauce|journal=Earth Interactions|title=Diet, Energy and Global Warming|author=Eshel, G., and P.A. Martin|year=2006|volume=10|issue=9|pages=1–17|doi=10.1175/EI167.1|url=http://geosci.uchicago.edu/~gidon/papers/nutri/nutri3.pdf|accessdate=2010-06-07|format=PDF|archive-date=2008-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20080307012134/http://geosci.uchicago.edu/~gidon/papers/nutri/nutri3.pdf}}</ref> Starptautiskā institūta IIASA (''The International Institute for Applied Systems Analysis'') pārstāvji norāda, ka kaut arī vairumā attīstīto valstu gaļas ražošanai [[Rūpnieciskā lopkopība|industriālās lopkopības]] apstākļos izmanto mazefektīvas labības izbarošanas metodes, nav tā, ka gaļas ražošana visos gadījumos būtu uzskatāma par zemes mazefektīvu izmantošanu, piemēram, tādās valstīs kā [[Ķīna]] un [[Brazīlija]]. Tā kā daļa no izaudzētās labības nav piemērota cilvēkiem, to var izbarot gaļai audzētajiem dzīvniekiem, tādējādi paaugstinot efektivitāti.<ref>[http://www.dpi.nsw.gov.au/__data/assets/pdf_file/0009/272853/Feeding-frosted-cereal-grain-to-ruminants.pdf NSW Department of Primary Industries — Feeding frosted cereal grain to ruminants]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iiasa.ac.at/Research/SRD/ChinaFood/argu/impact/imp_21.htm |title=How harmful is animal protein consumption for the environment? |access-date={{dat|2010|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20041103092218/http://www.iiasa.ac.at/Research/SRD/ChinaFood/argu/impact/imp_21.htm |archivedate={{dat|2004|11|03||bez}} }}</ref> Turklāt siltumnīcas efektu radošās gāzes rodas ne vien lopkopības, bet arī, piemēram, rīsu audzēšanas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ciesin.org/docs/004-032/004-032.html |title=Methane Emission from Rice Fields — Wetland rice fields may make a major contribution to global warming by Heinz-Ulrich Neue |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2008|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080115013146/http://www.ciesin.org/docs/004-032/004-032.html }}</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/4604332.stm Plants revealed as methane source By Tim Hirsch] 11 January, 2006 — BBC</ref> Jaunattīstības valstīs — īpaši [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]] fosilo kurināmo dzīvnieku transportēšanai izmanto reti. Piemēram, [[aita]]s un [[kaza]]s barojas ganībās un salmu ķīpas liellopu vajadzībām tiek sagādātas, izmantojot ratus vai līdzīgus pārvietošanās līdzekļus. Tikai dažas attīstītajās valstīs izmantotās gaļas ražošanas metodes sastopamas arī jaunattīstības valstīs. Dzīvnieki nereti tiek aizganīti līdz nokaušanas vietai (izņemot mājputnus), līdz ar to fosilā kurināmā patēriņš šajās valstīs ir salīdzinoši neliels.<ref>[http://www.fao.org/docrep/x0262e/x0262e13.htm Food for all — World food summit — Agricultural machinery worldwide]</ref> 2007. gadā veiktā pētījumā, kurā tika salīdzināta zemes platību izmantošana dažādu uztura veidu nodrošināšanai, tika secināts, ka kaut arī veģetārajiem uztura veidiem bija nepieciešama mazāka zemes platība uz vienu cilvēku, tāds zema tauku satura uztura veids, kurā ietilpst nedaudz gaļas un piena produktu (mazāk par 2 uncēm (~50 g), kas ir daudz mazāk, nekā vidēji vienā dienā apēd, piemēram, amerikāņi), var nodrošināt uzturu nedaudz lielākam cilvēku skaitam no vienādas zemes platības nekā veģetārie uztura veidi, jo dzīvniekiem baroto labību var izaudzēt mazāk auglīgās zemes platībās nekā graudus, ko audzē cilvēku uzturam.<ref name="nydiet">{{Laikraksta atsauce|last=Peters|first=Christian J.|coauthors=Jennifer L. Wilkinsa and Gary W. Ficka|year=2007|month=|title=Testing a complete-diet model for estimating the land resource requirements of food consumption and agricultural carrying capacity: The New York State example|journal=Renewable Agriculture and Food Systems|volume=22|issue=02|pages=145–153|url=http://www.journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=1091328|accessdate=2008-02-07|doi=10.1017/S1742170507001767|publisher=Cambridge University Press|archive-date=2008-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080210024906/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=1091328}}</ref><ref name="nydietnews">{{Ziņu atsauce|first=Susan|last=Lang|title=Diet for small planet may be most efficient if it includes dairy and a little meat, Cornell researchers report|url=http://www.news.cornell.edu/stories/Oct07/diets.ag.footprint.sl.html|work=Cornell Chronicle Online|publisher=Cornell University |date=2007-10-04 |accessdate=2008-02-07 }}</ref> Ņemot vērā, ka parasti vegāns uzturs ir ar nelielu tauku saturu, savukārt vairums gaļu saturošo uztura veidu ir ar vidēju vai augstu tauku saturu (pētījumā noskaidrojās, ka amerikāņi vienā dienā vidēji apēd 5,8 unces (~175 g.) gaļas), pētījumā tika pierādīts, ka vidējā vegāniskā uztura nodrošināšanai zemes platības tiek izmantotas aptuveni trīs reizes efektīvāk nekā vidējā gaļēdāju uztura nodrošināšanai. == Līdzīgi uztura veidi un dzīvesveidi == [[Attēls:Shojin ryori ryuanji.jpg|thumb|Vegāna [[budisms|budistu]] ēdiena piemērs [[dzenbudisms|dzenbudistu]] templī [[Japāna|Japānā]].]] Skatīt arī: ''[[Veģetārisms reliģijā]]'' Tādi uztura veidi kā svaigēšana un frutārisms ir saistīti ar vegānismu, tomēr tie būtiski atšķiras no vegānisma — svaigēdāji uzturā nelieto nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī neko, kas apstrādāts temperatūrā, kas augstāka par 46&nbsp;°C. Frutārieši uzturā lieto tikai augu augļus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bartleby.com/61/44/F0344400.html|title=fruitarian. The American Heritage® Dictionary of the English Language: Fourth Edition. 2000|access-date={{dat|2022|05|08||bez}}|archive-date={{dat|2007|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071107025221/http://www.bartleby.com/61/44/F0344400.html}}</ref> tādējādi neiznīcinot pašu augu. Arī vairākas reliģiskās grupas regulāri vai konkrētos gadījumos piekopj līdzīgu uztura veidu, piemēram, atsevišķu [[budisms|budisma]] tradīciju pārstāvji,<ref>{{Atsauce|title=Into the Jaws of Yama, Lord of Death: Buddhism, Bioethics, and Death|author= Karma Lekshe Tsomo|year= 2006|publisher=SUNY Press|id={{ISBN|0-7914-6831-3}} |url=http://books.google.co.uk/books?vid=ISBN0791468313&id=TvJjnIYXGzYC&pg=PA131&lpg=PA131&ots=15GajcCxBq&dq=vegan+buddhism&ie=ISO-8859-1&output=html&sig=cp7z245xN5l6HxPrXzDsKi5fDxE}}</ref> [[Pareizticība|pareizticīgie kristieši]],<ref name="orthodoxyveganism">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abbamoses.com/fasting.html|title=The Fasting Rule of the Orthodox Church|work=God is Wonderful in His Saints: Orthodox Resources|accessdate=2007-11-15 <!-- |quote=Unless a fast-free period has been declared, Orthodox Christians are to keep a strict fast every Wednesday and Friday. The following foods are avoided: Meat, including poultry, and any meat products such as lard and meat broth. Fish (meaning fish with backbones; shellfish are permitted). Eggs and dairy products (milk, butter, cheese, etc.) -->|archive-date=2017-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808184207/http://www.abbamoses.com/fasting.html}}</ref> [[Džainisms|džaini]],<ref name="jainvegan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.barcelona2004.org/eng/banco_del_conocimiento/documentos/ficha.cfm?idDoc=1241|title=The role of religion in protecting the Earth (Jainism and the environment: precursors of modern ecology)|accessdate=2007-02-22|date=2004|work=Forum 2004: Parliament of the World's Religions|publisher=Universal Forum of Cultures <!-- |quote=Naresh Jain, Co-Chair of the Interfaith Committee of Jainism Associations in North America, said that the difference lies in Jainists’ strict approach to the vegetarian (or vegan) diet. “Jainism is the only religion that materialises the ideal of non-violence through the vegan diet” he said. -->|archive-date=2007-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20071118153415/http://www.barcelona2004.org/eng/banco_del_conocimiento/documentos/ficha.cfm?idDoc=1241}}</ref> [[Hinduisms|hinduisti]],<ref name="hinduvegans">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.youngindianvegetarians.co.uk/writings/veganism_and_hinduism.htm|title=Veganism and Hinduism |accessdate=2007-02-22|author=Jyoti Mehta|publisher=The Young Indian Vegetarians}}</ref> [[Sikhisms|sikhi]], [[rastafari]]eši,<ref name="rastavegan">{{Laikraksta atsauce |last=Campbell |first=M |coauthors=W S Lofters, W N Gibbs |year=1982 |month=12 |title=Rastafarianism and the vegans syndrome |journal=British Medical Journal |volume=285 |issue= |pages=1617–1618 |id=1617–1618 |url=http://www.pubmedcentral.nih.gov/picrender.fcgi?artid=1500778&blobtype=pdf |accessdate=2007-02-22 }}{{Novecojusi saite}}</ref> un [[Septītās dienas adventisti]].<ref name="7thdayvegans">{{Laikraksta atsauce|last=Fraser |first=Gary|year=1999|month=08|title=Associations between diet and cancer, ischemic heart disease, and all-cause mortality in non-Hispanic white California Seventh-day Adventist|journal=American Journal of Clinical Nutrition|volume=70 |issue=3|id=532S-538S|url=http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/532S|accessdate=2007-02-22|pmid=10479227}}</ref> == Demogrāfija == Dažās valstīs ir pieejama informācija par vegānu skaitu. === Eiropa === 2002. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Pārtikas standartu aģentūra (''Food Standards Agency'') paziņoja, ka 5% aptaujāto sevi uzskata par veģetāriešiem vai vegāniem. Kaut arī 29% no šiem 5% apgalvoja, ka izvairās no jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tikai 5% norādīja, ka izvairās arī no piena produktiem.<ref name="Food Standards Agency"/> Saskaņā ar šiem datiem 2002. gadā Apvienotajā Karalistē bija aptuveni 0,25% vegānu. 2005. gadā laikraksts ''The Times'' ziņoja, ka valstī ir aptuveni 250 000 vegānu, kas ir aptuveni 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita.<ref name="londontimeswatson"/> 1990. gados veiktās aptaujas un pētījumi liecina, ka [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir aptuveni 0,27 līdz 1,6% vegānu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Pettersson |first=Björn|title=Vegansk näringslära på vetenskaplig grund|edition=2nd edition |year=2005 |month=June|publisher=HÄLSAböcker/Energica Förlag |location=Orsa |language=Swedish |isbn=9185506796|pages=17-19 }}</ref> [[Vācija|Vācijā]] 2008. gada "Nacionālais uztura patēriņa pētījums" (''National Study on Food-Consumption'') liecināja, ka valstī vegānu ir 0,1% sieviešu vidū un 0,05% vīriešu vidū.<ref>[http://www.bmelv.de/cln_045/nn_885416/SharedDocs/downloads/03-Ernaehrung/NVS2/NVS__Ergebnisbericht,templateId=raw,property=publicationFile.pdf/NVS_Ergebnisbericht.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080912022556/http://www.bmelv.de/cln_045/nn_885416/SharedDocs/downloads/03-Ernaehrung/NVS2/NVS__Ergebnisbericht,templateId=raw,property=publicationFile.pdf/NVS_Ergebnisbericht.pdf|date={{dat|2008|09|12||bez}}}} ''German National Study on Foddconsumtion'' 2008</ref> Nīderlandes vegānisma asociācija ir paziņojusi, ka Nīderlandē ir aptuveni 16 000 vegānu, kas veido aptuveni 0,1% no iedzīvotāju kopskaita.<ref name="netherlandsvegans">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.veganisme.org/?over_veganisme|title=Wat is veganisme? |publisher=Nederlandse Vereniging voor Veganisme|accessdate=2007-10-03|quote=Er zijn nu ongeveer 2,4 miljoen parttime vegetariërs en vleesverlaters, 300.000 vegetariërs en 16.000 veganisten in Nederland.}}</ref> === ASV === 2002. gadā žurnāla ''[[Time]]'' un ''[[CNN]]'' veiktā aptaujā noskaidrojās, ka 4% no pieaugušajiem [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņiem]] sevi uzskata par veģetāriešiem, un 5% no tiem sevi uzskata par vegāniem, kas ir aptuveni 0,2% no ASV pieaugušajiem iedzīvotājiem.<ref name="Timepoll"/> 2006. gadā veiktā aptaujā, iedzīvotājiem bija piedāvātā pārtikas produktu sarakstā jānorāda, kurus produktus tie nelieto (atšķirībā no citām aptaujām, kur tiek jautāts, par ko cilvēki sevi uzskata). Aptaujas rezultāti liecināja, ka no 1000 aptaujātajiem 1,4% ir uzskatāmi par vegāniem, jo tie norādīja, ka nekad nelieto gaļu, olas, piena produktus un zivis vai citus jūras dzīvniekus. Vīriešu vidū šādu cilvēku bija 1,4%, bet sieviešu vidū 1,3%.<ref name="vrgharrispoll"/> == Vegāniskā virtuve == Lai arī proporcionāli maz, nacionālo virtuvju ēdienkartēs atrodami arī vegāniski ēdieni, piemēram, Āzijas ēdienos izmanto [[tofu]], [[tempeh|''tempeh'']] un kviešu produktu [[seitans|seitanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tofufest.org/tofuindex/tofufest/news_general/history_of_tofu/|title=History of Tofu|accessdate=2007-02-18|last=Shurtleff|first=William|publisher=LA Tofu Festival|archive-date=2006-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20060830131326/http://www.tofufest.org/tofuindex/tofufest/news_general/history_of_tofu/}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Jacobs|first=Leonard|coauthors=Aveline Kushi, and Barbara Jacobs|title=Cooking with Seitan: The Complete Vegetarian "Wheat-meat" Cookbook|url=https://archive.org/details/cookingwithseita0000jaco|year=1994|publisher=Avery |pages=[https://archive.org/details/cookingwithseita0000jaco/page/5 5]–6|isbn=978-0895295996}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tempeh.info/tempeh-history.php|title=History of Tempeh|accessdate=2007-02-18|publisher=tempeh.info}}</ref><ref name="bbcveganprotein">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/food/vegetarian_and_vegan/veganproteins.shtml|title=Vegan proteins|accessdate=2007-02-23|work=BBC Food|publisher=BBC|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070303100738/http://www.bbc.co.uk/food/vegetarian_and_vegan/veganproteins.shtml|archivedate=2007-03-03}}</ref> Vairumu recepšu, kurās tradicionāli ir iekļauti dzīvnieku izcelsmes produkti, var pielāgot, aizvietojot tos ar augu izcelsmes produktiem. Piemēram, govs piena vietā var lietot riekstu, graudu, rīsu vai sojas pienu<ref name="bbcveganprotein" /><ref name="ppkbaking">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theppk.com/veganbaking.html|title=Baking without eggs, milk and buttah|accessdate=2007-02-23|publisher=Post Punk Kitchen|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070207120910/http://www.theppk.com/veganbaking.html|archivedate=2007-02-07}}</ref> un olas var aizstāt ar ābolu mērci vai cieti saturošiem produktiem, atkarībā no receptes.<ref name="bbcveganprotein" /><ref name="ppkbaking" /><ref name="flaxeggs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ochef.com/687.htm|title=Vegan Substitution for Egg Whites|accessdate=2007-02-23|publisher=Food News Service|work=Ochef.com|quote=Q. What is a vegan substitute for egg whites? A. And the mystery ingredient is… flax seed.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070427233049/http://www.ochef.com/687.htm|archivedate=2007-04-27}}</ref> Vegāni, kam patīk gaļas iztrādājumu garšavai tekstūra, var lietot t.s. "mākslīgās gaļas" jeb "gaļas imitācijas" iztrādājumus, ko izgatavo, piemēram, no sojas, dārzeņiem, graudaugiem, lēcām utt. Šie produkti, piemēram, veģetārās burgeras kotletes, "maltā gaļa", desas u.c. atbilstoši pagatavoti izskatās un garšo līdzīgi gaļas produktiem.<ref name="bbcveganprotein" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bryannaclarkgrogan.com/page/page/628710.htm|title=Vegan Meat Analogs, Dairy Substitutes, and Egg Alternatives|accessdate=2007-02-23|author=Bryanna Clark Grogan|work=Bryanna's Vegan Feast|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070307125538/http://www.bryannaclarkgrogan.com/page/page/628710.htm|archivedate=2007-03-07}}</ref> <gallery> Attēls:Raspberry-pear-tart-shortcrust.jpg|Vegāniska aveņu-bumbieru torte Attēls:Tofu scr.jpg|Dārzeņi ar tofu Attēls:Vegan meringue and chocolate sweet.jpg|Saldumi ar šokolādi Attēls:Vegan-cookies-raspberry.jpg|Auzu [[cepumi]] ar šokolādi un rozīnēm Attēls:Altered tamatar ka sup.jpg|Tomātu biezzupa Attēls:Vegan patties with potatoes and salad.jpg|Lēcu plācenīši ar salātiem un kartupeļu biezputru Attēls:Healthy vegan snack.jpg|Rieksti, rozīnes un žāvēti augļi — veselīgas uzkodas </gallery> == Skatīt arī == * [[Dzīvnieku tiesības]] * [[Sudzisms]] * [[Veģetārisms]] == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vegan.lv/ Vegan.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120609061537/http://vegan.lv/ |date={{dat|2012|06|09||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vegānisms| ]] hu10th7oe0espcelhabfhvwggtdfnw8 0 69629 4459338 4409592 2026-04-26T06:47:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459338 wikitext text/x-wiki [[Attēls:World population.PNG|thumb|350px|Iedzīvotāju skaits valstīs 2007. gadā]] '''Šis valstu uzskaitījums ir kārtots pēc katras valsts vai teritorijas [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]'''. Sarakstā ir gan valstu, gan atkarīgo teritoriju, gan aizjūras departamentu iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus un aprēķināts aptuvens skaitlis, cik iedzīvotāju tagad dzīvo šajās valstīs. ==Saraksts== {| class="wikitable sortable" style="text-align:right" |- ! Vieta || Valsts <br />Teritorija || Iedzīvotāju<br />skaits || Datums || % no pasaules <br />iedzīvotāju skaita || Avots |- |1 |align=left|{{karogs|Indija}} |1 412 824 000 || {{dat|2023|7|1|N|bez}}|| 17,55% |align=left|[http://data.stats.gov.cn/english/ Official population clock] |- |2 |align=left|{{karogs|Ķīna}} |1 411 750 000 || {{dat|2023|1|1|N|bez}}|| 17,54% |align=left|[https://www.indiastat.com/ Official population clock] |- |3 |align=left|{{karogs|ASV}} |339 921 221 || {{dat|2023|06|17|N|bez}}|| 4,14% |align=left|[https://www.census.gov/popclock/ Official population clock] |- |4 |align=left|{{karogs|Indonēzija}} |268 074 600 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |3,49% |align=left|[https://www.bps.go.id/ Official annual projection] |- |5 |align=left|{{karogs|Brazīlija}} |210 194 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 2,74% |align=left|[http://www.ibge.gov.br/apps/populacao/projecao/index.html Official population clock] |- |6 |align=left|{{karogs|Pakistāna}} |203 544 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 2,65% |align=left|[https://pwd.punjab.gov.pk Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210806014051/https://pwd.punjab.gov.pk/ |date={{dat|2021|08|06||bez}} }} |- |7 |align=left|{{karogs|Nigērija}} |193 392 517 |{{dat|2016|7|1|N|bez}} |2,52% |align=left|[http://nigerianstat.gov.ng/download/775 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190222061952/https://nigerianstat.gov.ng/download/775 |date={{dat|2019|02|22||bez}} }} |- |8 |align=left|{{karogs|Bangladeša}} |165 981 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 2,16% |align=left|[https://web.archive.org/web/20110904045106/http://www.bbs.gov.bd/Home.aspx Official population clock] |- |9 |align=left|{{karogs|Krievija}} |146 877 088 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |1,91% |align=left|[http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/PrPopul2018.xlsx Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180615205958/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/PrPopul2018.xlsx |date={{dat|2018|06|15||bez}} }} |- |10 |align=left|{{karogs|Meksika}} |126 577 691 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |1,65% |align=left|[http://www.conapo.gob.mx/work/models/CONAPO/Mapa_Ind_Dem18/index_2.html Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190103091405/http://www.conapo.gob.mx/work/models/CONAPO/Mapa_Ind_Dem18/index_2.html |date={{dat|2019|01|03||bez}} }} |- |11 |align=left|{{karogs|Japāna}} |126 320 000 |{{dat|2019|1|1|N|bez}} |1,64% |align=left|[http://www.stat.go.jp/english/data/jinsui/tsuki/index.htm Monthly provisional estimate] |- |12 |align=left|{{karogs|Filipīnas}} |107 145 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 1,39% |align=left|[http://www.popcom.gov.ph/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403061418/http://www.popcom.gov.ph/ |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- |13 |align=left|{{karogs|Etiopija}} |98 665 000 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |1,28% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190121232519/http://www.csa.gov.et/census-report/population-projections/category/368-population-projection-2007-2037?download=936:population-projection-2007-2037&__ncforminfo=CgFDQb2Gql0eUk6bk9SPv0M2eOxW7qBYKjYBtGhW5493CdF59Clwk5NeYXzP9AsLHG2VhzilVO5reh__Sd0k2FUGRAGduIjD Official annual projection] |- |14 |align=left|{{karogs|Ēģipte}} |98 245 100 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 1,28% |align=left|[http://www.capmas.gov.eg/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230907025744/https://www.capmas.gov.eg/ |date={{dat|2023|09|07||bez}} }} |- |15 |align=left|{{karogs|Vjetnama}} |94 660 000 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |1,23% |align=left|[https://www.gso.gov.vn/default.aspx?tabid=382&idmid=2&ItemID=18863 Official annual estimate] |- |16 |style=text-align:left;"|{{karogs|Kongo Demokrātiskā Republika}} |86 727 573 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |1,13% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN Projection] |- |17 |align=left|{{karogs|Vācija}} |82 887 000 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |1,08% |align=left|[https://www.destatis.de/DE/ZahlenFakten/GesellschaftStaat/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/Zensus_Geschlecht_Staatsangehoerigkeit.html Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181221205616/https://www.destatis.de/DE/ZahlenFakten/GesellschaftStaat/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/Zensus_Geschlecht_Staatsangehoerigkeit.html |date={{dat|2018|12|21||bez}} }} |- |18 |align=left|{{karogs|Irāna}} |82 171 600 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 1,07% |align=left|[http://www.amar.org.ir/english/Population-help Official population clock] |- |19 |align=left|{{karogs|Turcija}} |82 003 882 |{{dat|2018|12|31|N|bez}} |1,07% |align=left|[http://www.turkstat.gov.tr/Start.do Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171108091816/http://www.turkstat.gov.tr/Start.do |date={{dat|2017|11|08||bez}} }} |- |20 |align=left|{{karogs|Francija}} |66 992 000 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,87% |align=left|[http://www.insee.fr/en/bases-de-donnees/bsweb/serie.asp?idbank=001641607 Monthly official estimate] |- |21 |align=left|{{karogs|Taizeme}} |66 323 917 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,86% |align=left|[http://www.thailandometers.mahidol.ac.th/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160131224820/http://www.thailandometers.mahidol.ac.th/ |date={{dat|2016|01|31||bez}} }} |- |22 |align=left|{{karogs|Apvienotā Karaliste}} |66 040 229 |{{dat|2017|6|30|N|bez}} |0,86% |align=left|[https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/bulletins/annualmidyearpopulationestimates/mid2017/pdf Official annual estimate] |- |23 |align=left|{{karogs|Itālija}} |60 390 560 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,79% |align=left|[http://demo.istat.it/bilmens2018gen/index.html Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180114115045/http://demo.istat.it/bilmens2018gen/index.html |date={{dat|2018|01|14||bez}} }} |- |24 |align=left|{{karogs|Dienvidāfrika}} |57 725 600 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,75% |align=left|[http://www.statssa.gov.za/publications/P0302/P03022018.pdf Official annual estimate] |- |25 |align=left|{{karogs|Tanzānija}} |55 890 747 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,73% |align=left|[http://www.nbs.go.tz/nbs/takwimu/census2012/Projection-Report-20132035.pdf Official annual projection] |- |26 |align=left|{{karogs|Mjanma}} |54 339 766 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,71% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170623045207/http://myanmar.unfpa.org/sites/default/files/pub-pdf/PopulationProjections_27Feb_PREVIEW.pdf Official annual projection] |- |27 |align=left|{{karogs|Kenija}} |52 214 791 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,68% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |28 |align=left|{{karogs|Dienvidkoreja}} |51 811 167 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,67% |align=left|[http://kosis.kr/nsportalStats/nsportalStats_0102Body.jsp?menuId=10 Official annual estimate] |- |29 |align=left|{{karogs|Kolumbija}} |50 375 194 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,66% |align=left|[https://www.dane.gov.co/files/investigaciones/poblacion/proyepobla06_20/ProyeccionMunicipios2005_2020.xls Official annual projection] |- |30 |align=left|{{karogs|Spānija}} |48 692 804 |{{dat|2024|4|1|N|bez}} |0,61% |align=left|[https://www.ine.es/dyngs/INEbase/en/operacion.htm?c=Estadistica_C&cid=1254736177095&menu=ultiDatos&idp=1254735572981 Official estimate] |- |31 |align=left|{{karogs|Argentīna}} |44 938 712 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,58% |align=left|[http://www.indec.gob.ar/nivel4_default.asp?id_tema_1=2&id_tema_2=24&id_tema_3=84 Official annual projection] |- |32 |align=left|{{karogs|Alžīrija}} |43 378 027 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,56% |align=left|[http://www.ons.dz/IMG/pdf/DemogAlgerienne_2016.pdf Official annual projection] |- |33 |align=left|{{karogs|Ukraina}} |42 177 579 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,55% |align=left|[http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/eng/news/op_popul_e.asp Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160808023040/http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/eng/news/op_popul_e.asp |date={{dat|2016|08|08||bez}} }} |- |34 |align=left|{{karogs|Sudāna}} |41 222 058 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,54% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190322215858/http://cbs.gov.sd/index.php/en/ Official population clock] |- |35 |align=left|{{karogs|Uganda}} |40 006 700 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,52% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403071931/http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/census_2014_regional_reports/Population%20Projections_2015_2020.pdf Official annual projection] |- |36 |align=left|{{karogs|Irāka}} |39 127 900 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,51% |align=left|[http://cosit.gov.iq/ar/2013-01-31-08-43-38 Official annual projection] |- |37 |align=left|{{karogs|Polija}} |38 433 600 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,5% |align=left|[http://stat.gov.pl/download/gfx/portalinformacyjny/en/defaultaktualnosci/3286/3/23/1/population_size_and_structure_and_vital_statistics_in_poland_31-12-2017.pdf Official estimate] |- |38 |align=left|{{karogs|Kanāda}} |37 357 800 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,486% |align=left|[https://www150.statcan.gc.ca/n1/pub/71-607-x/71-607-x2018005-eng.htm Official population clock] |- |39 |align=left|{{karogs|Maroka}} |34 921 100 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,455% |align=left|[http://www.hcp.ma/Projections-de-la-population-totale-par-groupe-d-age-et-sexe-en-milliers-et-au-milieu-de-l-annee-1960-2050_a676.html Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151113143911/http://www.hcp.ma/Projections-de-la-population-totale-par-groupe-d-age-et-sexe-en-milliers-et-au-milieu-de-l-annee-1960-2050_a676.html |date={{dat|2015|11|13||bez}} }} |- |40 |align=left|{{karogs|Saūda Arābija}} |33 413 660 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,43% |align=left|[https://www.stats.gov.sa/en/43 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200803060537/https://www.stats.gov.sa/sites/default/files/population_by_age_groups_and_gender_en.pdf |date={{dat|2020|08|03||bez}} }} |- |41 |align=left|{{karogs|Uzbekistāna}} |33 312 450 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,43% |align=left|[https://stat.uz/uz/2-uncategorised/5221-o-zbekiston-aholisi Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190120093503/https://stat.uz/uz/2-uncategorised/5221-o-zbekiston-aholisi |date={{dat|2019|01|20||bez}} }} |- |42 |align=left|{{karogs|Malaizija}} |32 634 300 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,425% |align=left|[http://www.statistics.gov.my Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611041219/http://www.statistics.gov.my/ |date={{dat|2008|06|11||bez}} }} |- |43 |align=left|{{karogs|Peru}} |32 495 510 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,42% |align=left|[https://www.inei.gob.pe/media/principales_indicadores/libro_1.pdf Official estimate] |- |44 |align=left|{{karogs|Venecuēla}} |32 219 521 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,42% |align=left|[http://www.ine.gov.ve/documentos/Demografia/SituacionDinamica/Proyecciones/xls/Nacional.xls Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403071317/http://www.ine.gov.ve/documentos/Demografia/SituacionDinamica/Proyecciones/xls/Nacional.xls |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- |45 |align=left|{{karogs|Afganistāna}} |31 575 018 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,41% |align=left|[http://cso.gov.af/Content/files/%D8%B1%DB%8C%D8%A7%D8%B3%D8%AA%20%D8%AF%DB%8C%D9%85%D9%88%DA%AF%D8%B1%D8%A7%D9%81%DB%8C/population/Final%20Population%201397.pdf Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190606151214/http://cso.gov.af/Content/files/%D8%B1%DB%8C%D8%A7%D8%B3%D8%AA%20%D8%AF%DB%8C%D9%85%D9%88%DA%AF%D8%B1%D8%A7%D9%81%DB%8C/population/Final%20Population%201397.pdf |date={{dat|2019|06|06||bez}} }} |- |46 |align=left|{{karogs|Gana}} |30 280 811 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[http://www.statsghana.gov.gh Official projection] |- |47 |align=left|{{karogs|Angola}} |30 175 553 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[https://www.ine.gov.ao/ Official projection] |- |48 |align=left|{{karogs|Nepāla}} |29 609 623 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[http://cbs.gov.np/wp-content/upLoads/2018/12/PopulationProjection2011-2031.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401071651/http://cbs.gov.np/wp-content/upLoads/2018/12/PopulationProjection2011-2031.pdf |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} |- |49 |align=left|{{karogs|Jemena}} |29 579 986 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |50 |align=left|{{karogs|Mozambika}} |28 861 863 |{{dat|2017|8|1|N|bez}} |0,38% |align=left|[http://www.ine.gov.mz/operacoes-estatisticas/censos/censo-2007/censo-2017/resultados-preliminares-iv-rgph-2017 Official census result] |- |51 |align=left|{{karogs|Madagaskara}} |26 969 642 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,35% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |52 |align=left|{{karogs|Kotdivuāra}} |25 823 071 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,34% |align=left|[http://www.ins.ci/n/ Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130509074852/http://www.ins.ci/n/ |date={{dat|2013|05|09||bez}} }} |- |53 |align=left|{{karogs|Ziemeļkoreja}} |25 727 408 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,33% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |54 |align=left|{{karogs|Kamerūna}} |25 312 993 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,33% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |55 |align=left|{{karogs|Austrālija}} |25 242 600 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,329% |align=left|[http://www.abs.gov.au/AUSSTATS/abs@.nsf/Web+Pages/Population+Clock?opendocument Official population clock] |- |56 |align=left|{{karogs|Taivāna}} |23 588 932 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,31% |align=left|[http://eng.stat.gov.tw/point.asp?index=9 Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140704022127/http://eng.stat.gov.tw/point.asp?index=9 |date={{dat|2014|07|04||bez}} }} |- |57 |align=left|{{karogs|Nigēra}} |22 314 743 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,29% |align=left|[http://www.stat-niger.org/statistique/file/RGPH2012/Niger.pdf Official annual projection] |- |58 |align=left|{{karogs|Šrilanka}} |21 670 000 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,28% |align=left|[http://www.statistics.gov.lk/PopHouSat/VitalStatistics/MidYearPopulation/Mid-year%20population%20by%20age%20group.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171117022357/http://www.statistics.gov.lk/PopHouSat/VitalStatistics/MidYearPopulation/Mid-year%20population%20by%20age%20group.pdf |date={{dat|2017|11|17||bez}} }} |- |59 |align=left|{{karogs|Burkinafaso}} |20 870 060 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,27% |align=left|[https://web.archive.org/web/20161221060141/http://www.insd.bf/n/contenu/autres_publications/Projections_demographiques_sous_nationales_2007-2020.pdf Official annual projection] |- |60 |align=left|{{karogs|Mali}} |19 689 140 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,26% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |61 |align=left|{{karogs|Rumānija}} |19 523 621 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,25% |align=left|[http://statistici.insse.ro:8077/tempo-online/#/pages/tables/insse-table Official annual estimate] |- |62 |align=left|{{karogs|Čīle}} |19 107 216 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,25% |align=left|[http://www.ine.cl/estadisticas/demograficas-y-vitales Official annual projection] |- |63 |align=left|{{karogs|Sīrija}} |18 499 181 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,24% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |64 |align=left|{{karogs|Kazahstāna}} |18 376 200 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,24% |align=left|[http://www.stat.gov.kz/faces/homePag Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151008001735/http://www.stat.gov.kz/faces/homePag |date={{dat|2015|10|08||bez}} }} |- |65 |align=left|{{karogs|Gvatemala}} |17 679 735 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,23% |align=left|[http://www.oj.gob.gt/estadisticaj/reportes/poblacion-total-por-municipio(1).pdf Official annual projection] |- |66 |align=left|{{karogs|Malāvija}} |17 563 749 |{{dat|2018|9|3|N|bez}} |0,23% |align=left|[http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2018/2018%20Population%20and%20Housing%20Census%20Preliminary%20Report.pdf Preliminary 2018 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225092303/http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2018/2018%20Population%20and%20Housing%20Census%20Preliminary%20Report.pdf |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |67 |align=left|{{karogs|Zambija}} |17 381 168 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,23% |align=left|[http://www.zamstats.gov.zm/phocadownload/Zambia%20Census%20Projection%202011%20-%202035.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226001102/http://www.zamstats.gov.zm/phocadownload/Zambia%20Census%20Projection%202011%20-%202035.pdf |date={{dat|2021|02|26||bez}} }} |- |68 |align=left|{{karogs|Nīderlande}} |17 295 800 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,225% |align=left|[https://www.cbs.nl/en-gb/visualisaties/population-counter Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181009222717/https://www.cbs.nl/en-gb/visualisaties/population-counter |date={{dat|2018|10|09||bez}} }} |- |69 |align=left|{{karogs|Ekvadora}} |17 169 400 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,223% |align=left|[http://www.ecuadorencifras.gob.ec/estadisticas/ Official population clock] |- |70 |align=left|{{karogs|Kambodža}} |16 289 270 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,21% |align=left|[http://www.stat.go.jp/info/meetings/cambodia/pdf/rp12_ch10.pdf Official annual projection] |- |71 |align=left|{{karogs|Senegāla}} |16 209 125 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,21% |align=left|[http://www.ansd.sn Official annual projection] |- |72 |align=left|{{karogs|Čada}} |15 814 345 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,21% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |73 |align=left|{{karogs|Somālija}} |15 636 171 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,2% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |74 |align=left|{{karogs|Zimbabve}} |15 159 624 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,2% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160428150301/http://www.zimstat.co.zw/sites/default/files/img/publications/Census/population_projection.pdf Official annual projection] |- |75 |align=left|{{karogs|Dienvidsudāna}} |12 778 250 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,17% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190412033822/http://www.ssnbss.org/sites/default/files/2016-08/population_projections_for_south_sudan_2015_2020.pdf Official annual projection] |- |76 |align=left|{{karogs|Ruanda}} |12 374 397 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,16% |align=left|[http://statistics.gov.rw/sites/default/files/publications/48505cad-b578-4aaa-8932-f4c8f01fcc79/RPHC4_Population_Projections.pdf Official projection annual] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191212164943/http://statistics.gov.rw/sites/default/files/publications/48505cad-b578-4aaa-8932-f4c8f01fcc79/RPHC4_Population_Projections.pdf |date={{dat|2019|12|12||bez}} }} |- |77 |align=left|{{karogs|Gvineja}} |12 218 357 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,16% |align=left|[http://www.stat-guinee.org/ Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120712050037/http://www.stat-guinee.org/ |date={{dat|2012|07|12||bez}} }} |- |78 |align=left|{{karogs|Benina}} |11 733 059 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://www.insae-bj.org/images/docs/insae-statistiques/demographiques/population/Principaux%20Indicateurs%20avec%20projections%20RGPH4/Population%20active%20au%20Benin.pdf Official projection annual] |- |79 |align=left|{{karogs|Bolīvija}} |11 469 896 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://www.ine.gob.bo/index.php/demografia/introduccion-2 Official projection annual] |- |80 |align=left|{{karogs|Beļģija}} |11 454 906 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[http://www.ibz.rrn.fgov.be/fileadmin/user_upload/fr/pop/statistiques/stat-1-1_f.pdf Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141117082917/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tps00001&tableSelection=1&footnotes=yes&labeling=labels&plugin=1 |date={{dat|2014|11|17||bez}} }} |- |81 |align=left|{{karogs|Tunisija}} |11 434 994 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160610170957/http://www.ins.tn/fr/themes/population#417 Official estimate] |- |82 |align=left|{{karogs|Haiti}} |11 242 856 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |83 |align=left|{{karogs|Kuba}} |11 221 060 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170731034341/http://www.one.cu/publicaciones/cepde/indicadoresdemograficos/anual/2_tabla_1.pdf Official annual estimate] |- |84 |align=left|{{karogs|Burundija}} |10 953 317 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,14% |align=left|[http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403071528/http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- |85 |align=left|{{karogs|Grieķija}} |10 741 165 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,14% |align=left|[http://www.statistics.gr/en/statistics/-/publication/SPO18/- Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110002613/http://www.statistics.gr/en/statistics/-/publication/SPO18/- |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} |- |86 |align=left|{{karogs|Čehija}} |10 637 794 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,14% |align=left|[https://www.czso.cz/csu/czso/population Official quarterly estimate] |- |87 |align=left|{{karogs|Dominikāna}} |10 358 320 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[https://www.one.gob.do/ Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061012163408/https://www.one.gob.do/ |date={{dat|2006|10|12||bez}} }} |- |88 |align=left|{{karogs|Jordānija}} |10 341 700 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,135% |align=left|[http://dosweb.dos.gov.jo/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818112822/http://dosweb.dos.gov.jo/ |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} |- |89 |align=left|{{karogs|Portugāle}} |10 291 027 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,13% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170109182931/https://www.ine.pt/xportal/xmain?xpgid=ine_main&xpid=INE Official annual estimate] |- |90 |align=left|{{karogs|Zviedrija}} |10 223 505 |{{dat|2018|11|30|N|bez}} |0,13% |align=left|[http://www.scb.se/BE0101 Official monthly estimate] |- |91 |align=left|{{karogs|Azerbaidžāna}} |9974 578 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[http://modern.az/az/news/189742#gsc.tab=0 Official estimate] |- |92 |align=left|{{karogs|Ungārija}} |9771 000 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[http://statinfo.ksh.hu/Statinfo/haViewer.jsp Official annual estimate] |- |93 |align=left|{{karogs|Apvienotie Arābu Emirāti}} |9682 088 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |94 |align=left|{{karogs|Baltkrievija}} |9477 100 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[http://www.belstat.gov.by/en/ Official quarterly estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191101195839/http://www.belstat.gov.by/en/ |date={{dat|2019|11|01||bez}} }} |- |95 |align=left|{{karogs|Hondurasa}} |9158 345 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[http://www.ine.gob.hn/images/Productos%20ine/censo/Censo%202013/Proyecciones/Proyecciones%20Ine%202019.xlsx Official annual projection] |- |96 |align=left|{{karogs|Izraēla}} |8984 740 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,117% |align=left|[http://www.cbs.gov.il/reader/?MIval=cw_usr_view_Folder&ID=141 Official population clock] |- |97 |align=left|{{karogs|Tadžikistāna}} |8931 000 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151211191147/http://www.stat.tj/en/ Official estimate] |- |98 |align=left|{{karogs|Austrija}} |8857 960 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[http://www.statistik.at/web_de/statistiken/bevoelkerung/bevoelkerungsstand_und_veraenderung/bevoelkerung_zu_jahres-_quartalsanfang/023582.html Quarterly provisional figure] |- |99 |align=left|{{karogs|Papua-Jaungvineja}} |8558 800 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,11% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |100 |align=left|{{karogs|Šveice}} |8526 932 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,11% |align=left|[https://www.bfs.admin.ch/bfs/de/home/statistiken/bevoelkerung.assetdetail.6866254.html Official provisional figure] |- |101 |align=left|{{karogs|Sjerraleone}} |7883 123 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,103% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |102 |align=left|{{karogs|Togo}} |7538 000 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,098% |align=left|[https://web.archive.org/web/20180827105948/http://www.stat-togo.org/contenu/pdf/Perspectives-demographiques-final-2016-05.pdf Official annual projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Honkonga}}'' ''([[Ķīna]])'' |7448 900 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,097% |align=left|[http://www.censtatd.gov.hk/hkstat/sub/so20.jsp Official estimate] |- |103 |align=left|{{karogs|Paragvaja}} |7152 703 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,093% |align=left|[http://www.dgeec.gov.py/Publicaciones/Biblioteca/proyeccion%20nacional/Estimacion%20y%20proyeccion%20Nacional.pdf Official annual projection] |- |104 |align=left|{{karogs|Laosa}} |7123 205 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,093% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190127094120/https://www.lsb.gov.la/wp-content/uploads/2018/09/Population-Projections-EN-Curved.pdf Official annual projection] |- |105 |align=left|{{karogs|Bulgārija}} |7050 034 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,092% |align=left|[http://www.nsi.bg/en/content/16080/%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81%D1%8A%D0%BE%D0%B1%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5/population-and-demographic-processes-2017 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181105135901/http://www.nsi.bg/en/content/16080/%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81%D1%8A%D0%BE%D0%B1%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5/population-and-demographic-processes-2017 |date={{dat|2018|11|05||bez}} }} |- |106 |align=left|{{karogs|Serbija}} |7001 444 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,091% |align=left|[http://www.stat.gov.rs/en-US/ Official annual estimate] |- |107 |align=left|{{karogs|Salvadora}} |6704 864 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,087% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403062342/http://www.digestyc.gob.sv/index.php/temas/des/ehpm/publicaciones-ehpm.html?download=488%3Aestimaciones-y-proyecciones-de-poblacion Official annual projection] |- |108 |align=left|{{karogs|Lībija}} |6569 864 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,086% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |109 |align=left|{{karogs|Nikaragva}} |6393 824 |{{dat|2017|6|30|N|bez}} |0,083% |align=left|[https://www.liportal.de/fileadmin/user_upload/oeffentlich/Nicaragua/10_ueberblick/INIDE_AnuarioEstadistico_2016.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181221090520/https://www.liportal.de/fileadmin/user_upload/oeffentlich/Nicaragua/10_ueberblick/INIDE_AnuarioEstadistico_2016.pdf |date={{dat|2018|12|21||bez}} }} |- |110 |align=left|{{karogs|Kirgizstāna}} |6350 500 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,083% |align=left|[http://stat.kg/media/publicationarchive/3a467812-ded1-449f-8fa1-4de38fbd0f1c.pdf Official estimate] |- |111 |align=left|{{karogs|Libāna}} |6065 922 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,079% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |112 |align=left|{{karogs|Turkmenistāna}} |5942 561 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,077% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |113 |align=left|{{karogs|Dānija}} |5806 015 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,076% |align=left|[http://www.dst.dk/en/Statistik/emner/befolkning-og-valg/befolkning-og-befolkningsfremskrivning/folketal Official quarterly estimate] |- |114 |align=left|{{karogs|Singapūra}} |5638 700 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,073% |align=left|[https://www.singstat.gov.sg/ Official estimate] |- |115 |align=left|{{karogs|Kongo Republika}} |5542 197 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,072% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |116 |align=left|{{karogs|Somija}} |5522 015 |{{dat|2018|11|30|N|bez}} |0,072% |align=left|[http://tilastokeskus.fi/til/vrm_en.html Official monthly estimate] |- |117 |align=left|{{karogs|Slovākija}} |5445 087 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,071% |align=left|[https://slovak.statistics.sk/wps/portal/ext/products/informationmessages/inf_sprava_detail/!ut/p/z1/rVJNc5swFPwtOXAUeugDid6wW-OvprUpcaxLB7BsUwdBgEL974szPnTchrQz1eWNZnal3X2LFX7EysRtdoibrDDxU3_fKvfrSszkaOT4AKMlhdl8Ed5PxxMSRBxvXgDjwJ8ysQSQy4DDzJ9Ga29FKfgUq1_5cvRAYCbu185itQoWDrvy4ZXjw9_xBwBqWP8DVlilpimbI94WSR0fkTYWZGZfVHmfQms0qssqbs8WtLVuTv10CWHC2XHEYydFjLsUSRc48rTeMxA64Sm_PFum2Q5vY71PKdl5iAgiEaOaotjhHKU6BoemO00S59bG7zrVcEqby38DQUTiCpiEn4nvsWD8fv1pArMvYyLDpUsgcN8AgHMFDO36LZlzrLIkt7s0t8EGoIx40qOsT891uUcvdfNNQuUBq0rvdaUr-3vVt_DYNGX9zgILtLG77JSVepfFdlEdLPgT6VjUDX68xeJQG7ztkxavJu0IvGkz3eHIXPb_hMN_XOT0xqSQAqgQkhHmuZy-WMy-PT8rv69dYRr9oxf6P3tX5lEU5ZKe0Wn9Yf-x4Qnbztvu3Pl3dz8BIZQ2FQ!!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/ Official estimate] |- |118 |align=left|{{karogs|Norvēģija}} |5323 933 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,069% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190327092415/https://www.ssb.no/en/befolkning/statistikker/folkemengde/kvartal Official quarterly estimate] |- |119 |align=left|{{karogs|Eritreja}} |5309 659 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,069% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |120 |align=left|{{karogs|Kostarika}} |5058 007 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,066% |align=left|[http://www.inec.go.cr/sites/default/files/documetos-biblioteca-virtual/repoblacev2011-2050-04.xlsx Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120327062704/http://www.inec.go.cr/Web/Home/pagPrincipal.aspx |date={{dat|2012|03|27||bez}} }} |- |121 |align=left|{{karogs|Jaunzēlande}} |4938 060 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,0643% |align=left|[http://archive.stats.govt.nz/tools_and_services/population_clock.aspx Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171124084657/http://www.stats.govt.nz/tools_and_services/population_clock.aspx |date={{dat|2017|11|24||bez}} }} |- |122 |align=left|{{karogs|Īrija}} |4857 000 |{{dat|2018|4|1|N|bez}} |0,063% |align=left|[https://cso.ie/en/statistics/population/populationandmigrationestimates/ Official estimate] |- |123 |align=left|{{karogs|Centrālāfrikas Republika}} |4825 711 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,063% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |124 |align=left|{{karogs|Palestīna}} |4780 978 |{{dat|2017|12|1|N|bez}} |0,062% |align=left|[http://www.pcbs.gov.ps/Downloads/book2364.pdf Official census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180828171930/http://www.pcbs.gov.ps/Downloads/book2364.pdf |date={{dat|2018|08|28||bez}} }} |- |125 |align=left|{{karogs|Omāna}} |4660 593 |{{dat|2019|1|31|N|bez}} |0,061% |align=left|[https://www.ncsi.gov.om/Pages/NCSI.aspx Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161009234648/https://www.ncsi.gov.om/Pages/NCSI.aspx |date={{dat|2016|10|09||bez}} }} |- |126 |align=left|{{karogs|Libērija}} |4475 353 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,058% |align=left|[http://www.lisgis.net/pg_img/Population%20Projection%20final%20110512.pdf Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224150241/http://www.lisgis.net/pg_img/Population%20Projection%20final%20110512.pdf |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |127 |align=left|{{karogs|Kuveita}} |4226 920 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,055% |align=left|[https://www.csb.gov.kw/Pages/Statistics?ID=67&ParentCatID=1 Official annual estimate] |- |128 |align=left|{{karogs|Panama}} |4218 808 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,055% |align=left|[https://www.contraloria.gob.pa/INEC/archivos/P5561Cuadro%2077.pdf Official annual projection] |- |129 |align=left|{{karogs|Horvātija}} |4105 493 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,053% |align=left|[https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tps00001&tableSelection=1&footnotes=yes&labeling=labels&plugin=1 Official estimate] |- |130 |align=left|{{karogs|Mauritānija}} |4077 347 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,053% |align=left|[http://www.ons.mr/images/RGPH2013/Projections-demographiques-Mauritanie-Mai-2015_01072016-1.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225133844/http://www.ons.mr/images/RGPH2013/Projections-demographiques-Mauritanie-Mai-2015_01072016-1.pdf |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |131 |align=left|{{karogs|Gruzija}} |3729 600 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,049% |align=left|[http://www.geostat.ge/index.php?action=page&p_id=152&lang=eng Official annual estimate] |- |132 |align=left|{{karogs|Moldova}} |3547 539 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,046% |align=left|[http://statbank.statistica.md/pxweb/pxweb/en/20%20Populatia%20si%20procesele%20demografice/20%20Populatia%20si%20procesele%20demografice__POP010/POP010100.px/table/tableViewLayout1/?rxid=b2ff27d7-0b96-43c9-934b-42e1a2a9a774 Official estimate]{{Novecojusi saite}} |- |133 |align=left|{{karogs|Urugvaja}} |3518 552 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,046% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190322200708/http://www.ine.gub.uy/web/guest/estimaciones-y-proyecciones Official annual projection] |- |134 |align=left|{{karogs|Bosnija un Hercegovina}} |3437 500 |{{dat|2017|6|30|N|bez}} |0,045% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Bosnia-Cities.html Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Tibeta}}'' ''([[Ķīna]])'' |3370 000 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,044% |align=left|[http://www.stats.gov.cn/tjsj/ndsj/2018/indexeh.htm Official estimate] |- |135 |align=left|{{karogs|Mongolija}} |3241 080 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,042% |align=left|[http://www.nso.mn/ Official population clock] |- | – |align=left|''{{karogs|Puertoriko}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |3195 153 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,042% |align=left|[https://www.census.gov/data/datasets/time-series/demo/popest/2010s-total-puerto-rico.html Official estimate] |- |136 |align=left|{{karogs|Armēnija}} |2969 200 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,039% |align=left|[http://www.armstat.am/en/?nid=12&id=19001&submit=Search Official quarterly estimate] |- |137 |align=left|{{karogs|Albānija}} |2870 324 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,037% |align=left|[http://www.instat.gov.al/media/3766/population-1-january-2018.pdf Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412033834/http://www.instat.gov.al/media/3766/population-1-january-2018.pdf |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- |138 |align=left|{{karogs|Lietuva}} |2793 986 |{{dat|2019|1|1|N|bez}} |0,036% |align=left|[http://osp.stat.gov.lt Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224040352/http://osp.stat.gov.lt/ |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |139 |align=left|{{karogs|Jamaika}} |2728 864 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,036% |align=left|[http://statinja.gov.jm/Demo_SocialStats/Newpopulation.aspx Official estimate] |- |140 |align=left|{{karogs|Katara}} |2674 320 |{{dat|2018|12|31|N|bez}} |0,035% |align=left|[http://www.mdps.gov.qa/en/Pages/default.aspx Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701211726/https://www.mdps.gov.qa/en/Pages/default.aspx |date={{dat|2018|07|01||bez}} }} |- |141 |align=left|{{karogs|Namībija}} |2458 936 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,032% |align=left|[http://cms.my.na/assets/documents/p19dn4fhgp14t5ns24g4p6r1c401.pdf Official projection] |- |142 |align=left|{{karogs|Botsvāna}} |2338 851 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,03% |align=left|[http://www.statsbots.org.bw/sites/default/files/publications/Botswana%20Population%20Projections%202011_2026.pdf Official annual projection] |- |143 |align=left|{{karogs|Gambija}} |2228 075 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,029% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |144 |align=left|{{karogs|Gabona}} |2109 099 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,027% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |145 |align=left|{{karogs|Ziemeļmaķedonija}} |2075 301 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,027% |align=left|[http://www.stat.gov.mk/OblastOpsto_en.aspx?id=2 Official estimate] |- |146 |align=left|{{karogs|Slovēnija}} |2070 050 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,027% |align=left|[http://www.stat.si/StatWeb/en Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225093240/http://www.stat.si/StatWeb/en |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |147 |align=left|{{karogs|Lesoto}} |2007 201 |{{dat|2016|4|10|N|bez}} |0,026% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Lesotho.html 2016 census result] |- |148 |align=left|{{karogs|Latvija}} |1871 882 |{{dat|2024|1|1|N|bez}} |0,025% |align=left|[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/table/tableViewLayout1/ Monthly official estimate] |- | – |align=left|{{karogs|Kosova}} |1798 506 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,023% |align=left|[http://ask.rks-gov.net/en/kosovo-agency-of-statistics/add-news/population-estimates-2017 Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224104745/http://ask.rks-gov.net/en/kosovo-agency-of-statistics/add-news/population-estimates-2017 |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |149 |align=left|{{karogs|Gvineja-Bisava}} |1604 528 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,021% |align=left|[http://www.stat-guinebissau.com/publicacao/Projeccao_demografica.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170202031343/http://www.stat-guinebissau.com/publicacao/Projeccao_demografica.pdf |date={{dat|2017|02|02||bez}} }} |- |150 |align=left|{{karogs|Bahreina}} |1543 300 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,02% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170206163647/http://www.cio.gov.bh/cio_ara/English/Publications/Statistical%20Abstract/ABS2011/CH2/2013%2012%2019%20Bahrain%20%20Population%20Projections.pdf Official annual projection] |- |151 |align=left|{{karogs|Austrumtimora}} |1387 149 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,018% |align=left|[http://www.statistics.gov.tl/wp-content/uploads/2013/12/PPJ_Monograph.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412033830/http://www.statistics.gov.tl/wp-content/uploads/2013/12/PPJ_Monograph.pdf |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- |152 |align=left|{{karogs|Ekvatoriālā Gvineja}} |1360 104 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,018% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160919061238/https://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |153 |align=left|{{karogs|Trinidāda un Tobāgo}} |1359 193 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,018% |align=left|[http://cso.gov.tt/ Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170525033753/http://cso.gov.tt/ |date={{dat|2017|05|25||bez}} }} |- |154 |align=left|{{karogs|Igaunija}} |1329 460 |{{dat|2021|1|1|N|bez}} |0,017% |align=left|[https://www.stat.ee/en/node/183337 Official estimate] |- |155 |align=left|{{karogs|Maurīcija}} |1265 577 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,016% |align=left|[http://statsmauritius.govmu.org/English/Publications/Pages/Pop_Vital_Jan-Jun18.aspx Official estimate] |- |156 |align=left|{{karogs|Svatini}} |1093 238 |{{dat|2017|5|11|N|bez}} |0,014% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Swaziland.html Official census result] |- |157 |align=left|{{karogs|Džibutija}} |1078 373 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,014% |align=left|[http://www.ccd.dj/w2017/wp-content/uploads/2016/01/Vision-Nationale.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225232611/http://www.ccd.dj/w2017/wp-content/uploads/2016/01/Vision-Nationale.pdf |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |158 |align=left|{{karogs|Fidži}} |884 887 |{{dat|2017|9|17|N|bez}} |0,012% |align=left|[https://web.archive.org/web/20180212005047/http://www.statsfiji.gov.fj/census/ Official census result] |- |159 |align=left|{{karogs|Komoras}} |873 724 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,011% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403053500/http://www.inseed.km/index.php/publications/rapport1/rapports-thematiques-rgph2003%3Fdownload%3D34:projections-et-perspectives-dmographiques Official estimate] |- |160 |align=left|{{karogs|Kipra}} |864 200 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,011% |align=left|[http://www.mof.gov.cy/mof/cystat/statistics.nsf/All/0D46D46876AC1D2AC225834E003F4DB6/$file/Demographic_Report-2017-EL-301118.pdf?OpenElement Official annual estimate] |- |161 |align=left|{{karogs|Gajāna}} |786 508 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0102% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |162 |align=left|{{karogs|Butāna}} |741 672 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0097% |align=left|[http://www.nsb.gov.bt/publication/files/pub2wc8278bd.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190128191433/http://www.nsb.gov.bt/publication/files/pub2wc8278bd.pdf |date={{dat|2019|01|28||bez}} }} |- |163 |align=left|{{karogs|Zālamana Salas}} |680 806 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0089% |align=left|[http://www.statistics.gov.sb/statistics/social-statistics/population Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181024081241/http://www.statistics.gov.sb/statistics/social-statistics/population |date={{dat|2018|10|24||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Makao}}'' ''([[Ķīna]])'' |663 400 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,0086% |align=left|[http://www.dsec.gov.mo/TimeSeriesDatabase.aspx?KeyIndicatorID=12 Official quarterly estimate] |- |164 |align=left|{{karogs|Melnkalne}} |622 359 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0081% |align=left|[http://www.monstat.org/eng/page.php?id=234&pageid=48 Official estimate] |- |165 |align=left|{{karogs|Luksemburga}} |602 005 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0078% |align=left|[http://www.statistiques.public.lu/fr/actualites/population/population/2018/04/20180419/20180419.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190223184832/https://statistiques.public.lu/fr/actualites/population/population/2018/04/20180419/20180419.pdf |date={{dat|2019|02|23||bez}} }} |- | – |align=left|{{karogs|Rietumsahāra}} |582 478 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0076% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |166 |align=left|{{karogs|Surinama}} |573 085 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0075% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |167 |align=left|{{karogs|Kaboverde}} |550 483 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0072% |align=left|[http://ine.cv/wp-content/plugins/ine-download-attachments-by-zing-developers/includes/download.php?id=7989 Official annual projection] |- |168 |align=left|{{karogs|Malta}} |475 701 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0062% |align=left|[https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_107.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403072801/https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_107.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- | – |align=left|{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestras Moldāvu Republika]] |469 000 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0061% |align=left|[http://mer.gospmr.org/assets/files/zip/gss-pmr/doklad-byull.ezhegod/ezhegodnik-2018.zip Official estimate] |- |169 |align=left|{{karogs|Bruneja}} |421 300 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,0055% |align=left|[http://www.depd.gov.bn/SitePages/Population.aspx Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170320011146/http://www.depd.gov.bn/SitePages/Population.aspx |date={{dat|2017|03|20||bez}} }} |- |170 |align=left|{{karogs|Beliza}} |398 050 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0052% |align=left|[http://www.sib.org.bz/ Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151204235026/http://www.sib.org.bz/ |date={{dat|2015|12|04||bez}} }} |- |171 |align=left|{{karogs|Bahamu Salas}} |385 340 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,005% |align=left|[http://www.bahamas.gov.bs/wps/wcm/connect/22f9b2b0-68fa-4a26-8bd8-474952e42dc2/Population+Projection+Report+2010-2040.pdf?MOD=AJPERES Official annual projection] |- |172 |align=left|{{karogs|Maldīvija}} |378 114 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0049% |align=left|[http://statisticsmaldives.gov.mv/yearbook/2018/wp-content/uploads/sites/5/2018/04/3.3.pdf Official annual estimate] |- |173 |align=left|{{karogs|Islande}} |355 620 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,0046% |align=left|[http://px.hagstofa.is/pxen/pxweb/en/Ibuar/Ibuar__mannfjoldi__1_yfirlit__arsfjordungstolur/MAN10001.px/table/tableViewLayout1/?rxid=ca55a935-260f-43dc-8fa9-7a4aa084dac7 Official quarterly estimate] |- | – |align=left|{{karogs|Ziemeļkipra}} |351 965 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0046% |align=left|[http://www.devplan.org/Ecosos/BOOK/SEG-2017.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412034014/http://www.devplan.org/Ecosos/BOOK/SEG-2017.pdf |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- |174 |align=left|{{karogs|Vanuatu}} |304 500 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,004% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |175 |align=left|{{karogs|Barbadosa}} |287 010 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0037% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Jaunkaledonija}}'' ''([[Francija]])'' |278 500 |{{dat|2017|1|1|N|bez}} |0,0036% |align=left|[http://www.isee.nc/population/demographie Official annual estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Franču Polinēzija}}'' ''([[Francija]])'' |275 918 |{{dat|2017|8|17|N|bez}} |0,0036% |align=left|[http://www.ispf.pf/docs/default-source/rp2017/cpo_rp2017.pdf?sfvrsn=2 2017 census results] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412033832/http://www.ispf.pf/docs/default-source/rp2017/cpo_rp2017.pdf?sfvrsn=2 |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- | – |align=left|{{karogs|Abhāzija}} |244 832 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0032% |align=left|[http://ugsra.org/ofitsialnaya-statistika.php?ELEMENT_ID=287 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190129102209/http://ugsra.org/ofitsialnaya-statistika.php?ELEMENT_ID=287 |date={{dat|2019|01|29||bez}} }} |- |176 |align=left|{{karogs|Samoa}} |200 874 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0026% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403053500/http://www.sbs.gov.ws/index.php/population-demography-and-vital-statistics Official projection] |- |177 |align=left|{{karogs|Santome un Prinsipi}} |197 700 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,0026% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190124040155/https://ine.st/ Official estimate] |- |178 |align=left|{{karogs|Sentlūsija}} |180 454 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0023% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Guama}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |172 400 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0022% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Kirasao}}'' ''([[Nīderlande]])'' |160 012 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0021% |align=left|[http://www.cbs.cw/ Official annual estimate] |- | – |align=left|''[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|22px]]'' [[Arcahas Republika]] |145 053 |{{dat|2015|12|1|N|bez}} |0,0019% |align=left|[http://stat-nkr.am/hy/-2015/-2015 2015 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171129181343/http://www.stat-nkr.am/hy/-2015/-2015 |date={{dat|2017|11|29||bez}} }} |- |179 |align=left|{{karogs|Kiribati}} |120 100 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0016% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Aruba}}'' ''([[Nīderlande]])'' |111 482 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,0015% |align=left|[http://cbs.aw/wp/ Official quarterly estimate] |- |180 |align=left|{{karogs|Sentvinsenta un Grenadīnas}} |109 803 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[http://stats.gov.vc/stats/ Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224141756/http://stats.gov.vc/stats/ |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |181 |align=left|{{karogs|Grenāda}} |108 825 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left |''{{karogs|Džērsija}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |105 500 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0014% | align=left |[https://www.gov.je/SiteCollectionDocuments/Government%20and%20administration/R%20Population%20Estimate%20Current%2020180620%20SU.pdf Official estimate] |- |182 |align=left|{{karogs|Mikronēzija}} |105 300 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|ASV Virdžīnu Salas}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |104 909 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |183 |align=left|{{karogs|Antigva un Barbuda}} |104 084 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |184 |align=left|{{karogs|Tonga}} |100 651 |{{dat|2016|11|30|N|bez}} |0,0013% |align=left|[http://tonga.prism.spc.int/ 2016 census result] |- |185 |align=left|{{karogs|Seišelas}} |96 762 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,0013% |align=left|[https://www.nbs.gov.sc/downloads?task=document.viewdoc&id=449 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Menas Sala}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |83 314 |{{dat|2016|4|24|N|bez}} |0,0011% |align=left|[https://www.gov.im/media/1355784/2016-isle-of-man-census-report.pdf 2016 census result] |- |186 |align=left|{{karogs|Andora}} |74 794 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,001% |align=left|[https://www.estadistica.ad/serveiestudis/web/index.asp Official estimate] |- |187 |align=left|{{karogs|Dominika}} |74 679 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,001% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Kaimanu Salas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |64 420 |{{dat|2018|3|31|N|bez}} |0,00084% |align=left|[http://www.eso.ky/populationandvitalstatistics.html#1 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Bermuda}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |63 779 |{{dat|2016|5|21|N|bez}} |0,00083% |align=left|[https://www.gov.bm/articles/2016-population-and-housing-census-preliminary-report 2016 Census Preliminary Report] |- | – |align=left|''{{karogs|Gērnsija}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |62 063 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,00081% |align=left|[https://www.gov.gg/CHttpHandler.ashx?id=105766&p=0 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|ASV Samoa}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |56 700 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00074% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Ziemeļu Marianas Salas}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |56 200 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00073% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |188 |align=left|{{karogs|Sentkitsa un Nevisa}} |56 345 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0007% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Grenlande}}'' ''([[Dānija]])'' |56 025 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00073% |align=left|[http://www.stat.gl/dialog/main.asp?lang=en&version=201803&sc=BE&subthemecode=O1&colcode=O Official estimate] |- |189 |align=left|{{karogs|Māršala Salas}} |55 500 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00072% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|{{karogs|Dienvidosetija}} |53 532 |{{dat|2015|10|15|N|bez}} |0,0007% |align=left|[http://cominf.org/node/1166509275 Preliminary 2015 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Fēru Salas}}'' ''([[Dānija]])'' |51 237 |{{dat|2018|11|1|N|bez}} |0,00067% |align=left|[https://web.archive.org/web/20171123064739/http://www.hagstova.fo/en Monthly official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Sintmārtena}}'' ''([[Nīderlande]])'' |39 410 |{{dat|2016|1|1|N|bez}} |0,00051% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160930004308/http://stat.gov.sx/ Official estimate] |- |190 |align=left|{{karogs|Monako}} |38 300 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0005% |align=left|[https://www.monacostatistics.mc/Population-and-employment Official annual estimate] |- |191 |align=left|{{karogs|Lihtenšteina}} |38 201 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,0005% |align=left|[https://www.llv.li/inhalt/1124/amtsstellen/bevolkerungsstatistik Official semi annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181215222323/https://www.llv.li/inhalt/1124/amtsstellen/bevolkerungsstatistik |date={{dat|2018|12|15||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Tērksas un Kaikosas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |36 461 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,00047% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|[[Attēls:Flag of France.svg|22px]] ''[[Senmartēna]]'' ''([[Francija]])'' |36 457 |{{dat|2015|1|1|N|bez}} |0,00047% |align=left|[http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/com.asp?dep=978 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Gibraltārs}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |33 573 |{{dat|2015|12|31|N|bez}} |0,00044% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Gibraltar.html Official estimate] |- |192 |align=left|{{karogs|Sanmarīno}} |33 407 |{{dat|2018|11|30|N|bez}} |0,00043% |align=left|[http://www.statistica.sm/on-line/en/home/statistics/population.html# Official monthly estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200326182005/https://www.statistica.sm/on-line/en/home/statistics/population.html |date={{dat|2020|03|26||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Britu Virdžīnas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |32 206 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,00042% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |193 |align=left|{{karogs|Palau}} |17 900 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00023% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Kuka Salas}} ([[Jaunzēlande]])'' |15 200 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0002% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Angilja}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |15 174 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0002% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Volisa un Futuna}}'' ''([[Francija]])'' |11 700 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00015% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |194 |align=left|{{karogs|Nauru}} |11 000 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00014% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |195 |align=left|{{karogs|Tuvalu}} |10 200 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00013% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Senbartelmī}}'' ''([[Francija]])'' |9417 |{{dat|2015|1|1|N|bez}} |0,00012% |align=left|[http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/com.asp?dep=977 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Senpjēra un Mikelona}}'' ''([[Francija]]) '' |6286 |{{dat|2015|1|1|N|bez}} |0,000082% |align=left|[http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/com.asp?dep=975 Official estimate] |- | – |align=left| ''[[Attēls:Flag of Saint Helena.svg|22px]]'' ''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |5633 |{{dat|2016|2|7|N|bez}} |0,000073% |align=left|[http://www.sainthelena.gov.sh/wp-content/uploads/2016/06/Census-2016-summary-report.pdf 2016 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017192624/http://www.sainthelena.gov.sh/wp-content/uploads/2016/06/Census-2016-summary-report.pdf |date={{dat|2016|10|17||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Montserrata}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |5220 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,000068% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Folklenda Salas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |3198 |{{dat|2016|10|9|N|bez}} |0,000042% |align=left|[http://www.fig.gov.fk/policy/component/jdownloads/send/4-statistics/61-falkland-islands-census-2016-data-tables 2016 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180924185722/http://www.fig.gov.fk/policy/component/jdownloads/send/4-statistics/61-falkland-islands-census-2016-data-tables |date={{dat|2018|09|24||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Ziemsvētku Sala}}'' ''([[Austrālija]])'' |1843 |{{dat|2016|8|9|N|bez}} |0,000024% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Australia-Agglo.html 2016 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Norfolkas Sala}}'' ''([[Austrālija]])'' |1748 |{{dat|2016|8|9|N|bez}} |0,000023% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Australia-Agglo.html 2016 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Niue}}'' ''([[Jaunzēlande]])'' |1520 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,000020% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Tokelau}}'' ''([[Jaunzēlande]])'' |1499 |{{dat|2016|10|18|N|bez}} |0,000020% |align=left|[https://www.tokelau.org.nz/site/tokelau/files/TokelauNSO/2016Census/TokelauCensusTechnicalRelease1E.pdf 2016 census result] |- |196 |align=left|{{karogs|Vatikāns}} |800 |{{dat|2014|1|1|N|bez}} |0,000010% |align=left|[http://www.vaticanstate.va/content/vaticanstate/en/stato-e-governo/note-generali/popolazione.html Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171206051214/http://www.vaticanstate.va/content/vaticanstate/en/stato-e-governo/note-generali/popolazione.html |date={{dat|2017|12|06||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Kokosu (Kīlinga) Salas}}'' ''([[Austrālija]])'' |544 |{{dat|2016|8|9|N|bez}} |0,0000071% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Australia-Agglo.html 2016 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Pitkērna}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |50 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,00000065% |align=left|[http://visitpitcairn.pn Official estimate] |} [[Attēls:Global population cartogram.png|thumb|center|600px|Pasaules iedzīvotāju sadalījuma kartoɡramma (viens kartes elements atbilst 0,5 miljoniem cilvēku).]] == Skatīt arī == * [[Valstu uzskaitījumi|Visi valstu uzskaitījumi]] * [[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.os-connect.com/pop/p2a.asp?whichpage=1&pagesize=20&sort=2050 Population clocks & projected growth charts for all countries] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928014347/http://www.os-connect.com/pop/p2a.asp?whichpage=1&pagesize=20&sort=2050 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }} * [http://www.un.org/esa/population/publications/WPP2004/WPP2004_Volume3.htm United Nations Analytical Report for the 2004 revision of World Population Prospects] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180815065906/http://www.un.org/esa/population/publications/WPP2004/WPP2004_Volume3.htm |date={{dat|2018|08|15||bez}} }} - includes details of methodology and sources used for the population estimates above. {{Valstu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi pēc iedzīvotāju skaita| ]] n9h380kctjug7eowi6wydw427zj380u 0 70031 4459239 4308059 2026-04-26T01:34:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459239 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Tristan da Cunha Islands | pilnais_valsts_nosaukums = | valsts_nosaukums = Tristan da Cunha Islands | karoga_attēls = Flag_of_Tristan da Cunha.svg | karoga_nosaukums = Tristana da Kuņas salu karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tristan_da_Cunha.svg | ģerboņa_nosaukums = Tristana da Kuņas salu ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = "Our faith is our strength" | valsts_himna = | kartes_attēls = Tristan_da_Cunha_location.JPG | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Edinburga (Tristana da Kuņas salas)|Edinburga]] | latd=37 | latm=04 | latNS=S | longd=12 | longm=19 | longEW=W <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | largest_settlement_type = lielākā pilsēta | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Svētās Helēnas Sala]]s teritorija | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] | valsts_galvas_tituls2 = Administrators | valsts_galva2 = Fiona Kilpatrika un Stīvens Taunsends (amata dalīšana) | valsts_galvas_tituls3 = Gubernators | valsts_galva3 = Filips Rašbruks | neatkarības_iegūšana = [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ārējā teritorija | neatkarības_piezīme = | dibināta = 1810. | neatkarības_notikums = Apdzīvota | neatkarības_datums = [[1815]]. | platība_km2 = 207 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2019. | iedzīvotāju_skaits = 260 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 1.4 | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Sterliņu mārciņa|Britu sterliņu mārciņa]] | valūtas_kods = GBP | laika_zona = GMT | utc_offset = +0 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .sh | tālsarunu_kods = 290 | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Tristana da Kuņas salas''' ({{val|en|Tristan da Cunha Islands}}) ir [[vulkāns|vulkānisku]] salu grupa [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienviddaļā. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorija, ietilpst [[Svētās Helēnas Sala]]s aizjūras teritorijā. Tiek uzskatīta par nošķirtāko cilvēku pastāvīgi apdzīvoto vietu pasaulē. Tuvākais kontinents ([[Āfrika]]) atrodas 3360 km attālumā, tuvākā cilvēku apdzīvotā teritorija ([[Svētās Helēnas sala]]) - 2430 km attālumā. [[Arhipelāgs|Arhipelāgā]] ietilpst galvenā [[Tristana da Kuņas sala]] (platība: 98 km²) un vairākas neapdzīvotas salas: [[Ineksesibla]] un [[Naitingeila salas]]. Augstākā virsotne ir 2062 m augstais vulkāns [[Karalienes Mērijas smaile]] Tristana da Kuņas salā. Administratīvi Tristana da Kuņas salām ir pakļauta arī 395 km attālā [[Gofa sala]]. == Vēsture == Arhipelāgu atklāja [[1506]]. gadā [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Tristans da Kuņa]], kurš, krastā neizkāpjot, tās nosauca savā vārdā ({{val|pt|Ilha de Tristão da Cunha}}). [[1767]]. gadā [[franči|franču]] jūrasbraucēji no [[fregate]]s ''L'Heure du Berger'' pirmie izkāpa krastā. Pirmais salu patstāvīgais iedzīvotājs bija [[amerikāņi|amerikānis]] [[Džonatans Lamberts]] no [[Seilema (Masačūsetsa)|Seilemas]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], kurš salās ieradās 1810. gada decembrī, nosauca tās par Refrešmenta salām ({{val|en|Islands of Refreshment}}) un pasludināja par savu īpašumu. 1812. gadā viņš gāja bojā negadījumā. [[Apvienotā Karaliste]] formāli anektēja salas 1816. gadā un pārvaldīja tās no [[Kāpas kolonija]]s [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Saistībā ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] trimdu [[Svētās Helēnas sala|Svētās Helēnas salā]] galvenajā salā tika izvietots britu [[garnizons]] un pakāpeniski izveidojās arī kolonistu apmetne.<ref name=Roberts1>{{grāmatas atsauce|last=Roberts|first=Edmund|title=Embassy to the Eastern Courts of Cochin-China, Siam, and Muscat|year=1837|publisher=Harper & Brothers|location=New York|page=33|url=http://www.wdl.org/en/item/7317/view/1/33/|access-date={{dat|2013|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131012040501/http://www.wdl.org/en/item/7317/view/1/33/}}</ref> Salu kā bāzi Atlantijas okeāna dienviddaļas rūpaliem izmantoja arī [[vaļi|vaļu]] mednieki. Salu nozīme samazinājās līdz ar [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atklāšanu, kā arī [[burukuģis|burukuģu]] aizstāšanu ar [[tvaikonis|tvaikoņiem]], jo vairs nebija nepieciešama apstāšanās vieta ceļojumos no [[Eiropa]]s uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]]. 1938. gadā arhipelāgu administratīvi pievienoja [[Svētās Helēnas Sala]]s aizjūras teritorijai. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā arhipelāgu izmantoja kā britu jūras spēku bāzi, lai kontrolētu vācu kuģu pārvietošanos Atlantijas okeāna dienviddaļā. Šajā laikā iecēla pirmo salu administratoru. 1958. gadā 115 km dienvidaustrumos no salām 200 km augstumā [[atmosfēra]]s augšējos slāņos operācijas ''[[Operation Argus|Argus]]'' ietvaros [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras spēki uzspridzināja [[atombumba|atombumbu]]. 1961. gadā [[vulkāns|vulkāna]] izvirduma dēļ visus salas iedzīvotājus evakuēja uz [[Anglija|Angliju]]. Lielākā daļa ģimeņu atgriezās 1963. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.tristandc.com/ Tristana da Kuņas salu oficiālā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20081019082552/http://www.tristantimes.com/index.html ''Tristan Times''] * [https://archive.today/20120630225124/http://www.btinternet.com/~sa_sa/tristan_da_cunha/tristan_history.html Vēsture] * [https://web.archive.org/web/20081019201359/http://www.sthelena.se/tristan/500/tdc500.htm Fotogrāfijas] * [http://www.travel-images.com/tristan-da-cunha.html Attēlu galerijas] * [https://web.archive.org/web/20190616090012/http://www.tristandacunha.co.uk/ TristanDaCunha.co.uk] {{UK-aizmetnis}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Lielbritānijas teritorijas}} {{Āfrika}} {{Antarktika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Subantarktiskās salas]] [[Kategorija:Āfrikas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas]] [[Kategorija:Tristana da Kuņas salas]] lgnrmhba9an1z12ehdo0unh506jy2a7 0 71080 4458927 4282393 2026-04-25T12:09:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458927 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Selina Diona | Vārds_orig = ''Céline Dion'' | Attēls = Céline Dion 2012.jpg | Att_izm = | Apraksts = Selina Diona 2012. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Selina Marī Klodete Diona | Pseidonīms = Selina Diona | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1968|3|30}} | Vieta_dz = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Šarlemaņa}} | Miris = | Vieta = | Instrumenti = [[balss]] | Žanrs = [[popmūzika]], [[deju mūzika]], [[ritmblūzs]], [[poproks]], [[softroks]] | Nodarbošanās = [[mūziķis|mūziķe]], [[dziedātājs|dziedātāja]], [[komponists|komponiste]], [[aktieris|aktrise]] | Gadi = 1980—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Sony Music Canada]]'', ''[[Epic, 550]]'', ''[[Columbia Records|Columbia]]'' | Darbojies_arī = | Paraksts = Celine Logo.png | Mlapa = {{URL|http://www.celinedion.com/}} | Dzimums = S }} '''Selina Marī Klodete Diona''' ({{val|fr|Céline Marie Claudette Dion}}, {{izrunā|selin maʁi klodɛt djɔ̃}}, dzimusi {{dat|1968|3|30}}) ir [[Kanāda]]s mūziķe, dziedātāja, dziesmu autore un komponiste. Pasaules ievērību pirmo reizi guva 1980. gados, kad 1982. gadā ieguva 3. vietu [[Yamaha mūzikas festivāls|''Yamaha'' mūzikas festivālā]], kā arī uzvarot [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], pārstāvot [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]]. Piecas reizes ir ieguvusi ''[[Grammy balva|Grammy]]'' mūzikas balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.grammy.com/grammys/artists/celine-dion | title= Celine Dion | publisher= Grammy.com | accessdate= 2020. gada 1. februārī | language= en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Celine-Dion | title= Celine Dion | publisher= Encyclopedia Britannica | accessdate= 2020. gada 1. februārī | language= en}}</ref> Viņa ir kļuvusi par vienu no visu laiku komerciāli visveiksmīgākajām dziedātājām.<ref name= Chuck>{{Grāmatas atsauce | author= Taylor, Chuck | title= Epic/550’s Dion offers Hits | publisher= Billboard | date= 1999. gada 6. novembrī | page= 1}}</ref><ref name="CNNN">{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cnn.com/CNN/Programs/people/shows/dion/profile.html | title= The Ultimate Diva | publisher= CNN | date= 2002. gada 22. oktobris | accessdate= 2020. gada 9. februāri}}</ref> Visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 200 miljoni viņas albumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.sonybmg.ch/artists2.php?iA=7&artist=43098&product=88697047962 | title= D'elles | publisher= Sony BMG | accessdate= 2007. gada 7. maijā | archive-date= {{dat|2008|12|23||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20081223013909/http://www.sonybmg.ch/artists2.php?iA=7&artist=43098&product=88697047962 }}</ref> Dzimusi [[Kvebeka|Kvebekā]] daudzbērnu ģimenē kā pati jaunākā. Pusaudžu gados guva ievērību ar [[franču valoda|franču valodā]] izpildītajām dziesmām. 1990. gadā tika izdots pirmais albums angļu valodā ''[[Unison]]'', kas guva ievērību visā pasaulē. Viena no viņas slavenākajām dziesmām ir ''[[My Heart Will Go On]]''. 1999. gadā pārtrauca darbību, jo viņas vīram [[Renē Anželils|Renē Anželilam]] tika konstatēts [[vēzis (slimība)|vēzis]] un Selina nolēma pavadīt laiku ar vīru. Uz skatuves viņa atgriezās 2002. gadā. Selinas Dionas vīrs nomira 2016. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Celine-Dion | title= Celine Dion | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} {{aktieru ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Diona, Selina}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu dziedātāji]] [[Kategorija:Šveices Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] ijjzh4vl62po0z367yparte4rapxnok 0 71755 4459464 4400061 2026-04-26T11:43:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459464 wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Viktors Dobrecovs | foto = Viktors Dobrecovs.jpg | pilns vārds = | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|9}} | dzimtā pilsēta = | dzimtene = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas pilsēta = | miršanas valsts = | augums = 176 cm | iesauka =''Dobriks'', ''Dons Dobreone'' | pozīcija = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | klubs = | numurs = | jauniešu sezonas = | jauniešu klubi = | sezonas = 1993<br>1994<br>1995<br>1996<br>1997–2005<br>2006–2007<br>2007–2008<br>2008–2009 | klubi = {{flaga|Latvija}} [[Olimpija Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja (1994)|FK Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK DAG–Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK Baltika]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FHK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]<br>{{flaga|Igaunija}} [[FC TVMK|FC TVMK Tallinn]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK Daugava Daugavpils|Daugava Daugavpils]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FHK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | spēles(vārti) = {{0}}{{0}}6 {{0}}{{0}}(0) <br> {{0}}15 {{0}}{{0}}(1) <br> {{0}}17 {{0}}{{0}}(5) <br> {{0}}25 {{0}}{{0}}(7) <br>230 (155)<br> {{0}}42 {{0}}(24) <br> {{0}}18 {{0}}{{0}}(0)<br>{{0}}{{0}}7 {{0}}{{0}}(1) | ni sezonas = 1996–1999<br>1998–2005 | ni komanda = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U-21]]<br>{{fb|LVA}} | ni spēles(vārti) = {{0}}{{0}}7 {{0}}{{0}}(2)<br>{{0}}18 {{0}}{{0}}(0) | trenera sezonas = 2014–2016<br>2017–2019<br>2019<br>2020–<br>2024– | trenera klubi = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[Grobiņas SC]]<br>{{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]]<br>{{flaga|Latvija}} [[Grobiņas SC]]<br>{{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-19 futbola izlase|Latvija U-19]] | ni izmaiņas = | pk izmaiņas = |paraksts=Dobrecovs 2024. gada februārī|foto_izm=250px}} '''Viktors Dobrecovs''' (dzimis {{dat|1977|1|9}}) ir bijušais [[Latvija]]s futbolists, uzbrucējs. Šobrīd ir [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] kluba [[Grobiņas SC/LFS]] galvenais treneris. [[Latvijas futbola Virslīga 1998|1998]]., [[Latvijas futbola Virslīga 1999|1999]]., [[Latvijas futbola Virslīga 2003|2003]]. un [[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]]. (dalīti) gada sezonā Dobrecovs kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] rezultatīvāko spēlētāju. [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurga]] labā guvis vairāk nekā 150 vārtus Virslīgā. Starptautiskā līmenī pārstāvējis [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U-21]] izlasi no 1996. līdz 1999. gadam, kā arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas]] izlasi, no 1998. līdz 2005. gadam. Pēc [[Latvijas futbola Virslīga 2008|2008]]. gada sezonas beigām viņš paziņoja, ka beidz savu spēlētāja karjeru un sāk strādāt par treneri "FK Liepājas Metalurgs", vadot komandas dublieru sastāvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esports.lv/futbols/lmt_virsliga/16122008-dobrecovs_un_krucs_trenes_liepaja |title=Dobrecovs un Krucs trenēs Liepājā |access-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217043228/http://esports.lv/futbols/lmt_virsliga/16122008-dobrecovs_un_krucs_trenes_liepaja |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}</ref> [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009. gada]] sezonā, apstākļu spiests, viņš atgriezās futbolā un sezonas beigās aizvadīja 6 spēles "Metalurga" sastāvā, gūstot vienus vārtus un palīdzot komandai izcīnīt čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sport.metalurgs.lv/lat/football/season/statistic.html |title="Liepājas metalurga" spēlētāju statistika Latvijas LMT virslīgas meistarsacīkstēs 2009 |access-date={{dat|2009|11|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091213081414/http://sport.metalurgs.lv/lat/football/season/statistic.html |archivedate={{dat|2009|12|13||bez}} }}</ref> 2014. gadā pēc [[FK Liepājas Metalurgs]] darbības pārtraukšanas kļuva par [[FK Liepāja]] galveno treneri. [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonā]] aizveda Liepājas klubu līdz Virslīgas čempionu titulam. Pēc [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonas]], kurā komanda ierindojās 4. vietā, atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05112016-dobrecovs_atstaj_no_liepajas_galvena_tren |title=Dobrecovs atstāj "Liepājas" galvenā trenera amatu |date={{dat|2016|11|05|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}}}</ref> Pirms 2017. gada sezonas pievienojās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] klubam [[Grobiņas SC]], kļūstot par komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12042017-1_liga_herberts_cukurs_bilbao_athletic_un/ |title=1. līga: Herberts Cukurs, Bilbao "Athletic" un Ēģiptes iekarotāji |date={{dat|2017|4|12|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}}}</ref> 2019. gada februārī kļuvis par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] kluba [[Klaipēdas "Atlantas"]] galveno treneri.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19022019-dobrecovs_kluvis_par_lietuvas_atlantas_ga|title=Dobrecovs kļuvis par Lietuvas "Atlantas" galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-02-20|date=2019-02-19|language=lv}}</ref> 2020. gada maijā atkārtoti kļuva par "Grobiņas SC" galveno treneri. == Agrīnā dzīve == Dzimis 1977. gada 9. janvārī, Liepājā. Bērnībā Dobrecovs trenējies futbolā un [[Basketbols|basketbolā]] pie trenera [[Edvīns Sprūde|Edvīna Sprūdes]], taču beigās izvēlējās pievērsties futbolam. Viņš spēlēja Liepājas čempionātā ar jauniešu komandu un uzvarēja tajā, kad treneris [[Jānis Zuntners]] viņu uzaicināja spēlēt Virslīgā, brīdī, kad Liepājā futbols bija kritiskā stāvoklī, jo trūka spēlētāju, kuriem spēlēt Virslīgā.<ref name=":4">{{Atsauce|title=Normunda Atvara saruna ar Viktoru Dobrecovu|url=https://www.youtube.com/watch?v=vaasdmddT5s|accessdate=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Klubu karjera == === 1993–1996 === Dobrecovs debitēja [[1993. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgā]] 16 gadu vecumā,<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/no-kolekcionara-par-pulkstenmeistaru/|title=No kolekcionāra par pulksteņmeistaru|website=Sporto|access-date=2023-12-06|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207180132/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/no-kolekcionara-par-pulkstenmeistaru/}}</ref> [[Olimpija Liepāja]] komandā, 1993. gada 18. spetembrī, nākot uz maiņu spēles 46. minūtē, izbraukumā piedzīvojot sagrāvi ar 0:6 pret [[FK Pārdaugava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-pardaugava-olimpija-liepaja-2295361/|title=FK Pārdaugava - Olimpija Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Pēdējo spēli tajā sezonā viņš aizvadīja sezonas pēdējā kārtā, 23. oktobrī, ar 3:1 izbraukumā uzvarot [[FK Gauja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-gauja-olimpija-liepaja-2295380/|title=FK Gauja - Olimpija Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Kopumā viņš aizvadīja sešas spēles līgā, kurās vārtus neguva, komandai ierindojoties septītajā vietā turnīra tabulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1993|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205125919/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1993}}</ref> [[1994. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1994. gada]] sezonā Dobrecovs guva savus pirmos vārtus Virslīgā un vienīgos sezonā, [[FK Liepāja (1994)|FK Liepāja]] komandā, spēlē pret FK Pārdaugava, 15. oktobrī, mājās nospēlējot neizšķirti, 2:2, pret to pašu komandu, pret kuru debitēja pagājušajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/liepaja-fk-pardaugava-2583993/|title=Liepāja - FK Pārdaugava - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Konkrēto sezonu viņa komanda noslēdza priekšpēdējā, vienpadsmitajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1994|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205124358/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1994}}</ref> [[1995. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1995. gada]] sezonā pirmos vārtus [[FK DAG–Liepāja]] komandas sastāvā Dobrecovs guva sezonas 12. kārtā, 8. jūlijā, savās mājās, [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadionā]], ar 3:1 uzvarot [[FK Vairogs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/dag-liepaja-vairogs-2913864/|title=DAG-Liepāja - Vairogs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Viņš guva vārtus 16. jūlijā, izbraukumā ar 1:0 uzvarot [[FK Amstrig]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-amstrig-dag-liepaja-2913875/|title=FK Amstrig - DAG-Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Debiju un pirmos vārtus Eirokausos Dobrecovs piedzīvoja [[1995.–1996. gada UEFA Kausa ieguvēju kauss|1995.–1996. gada]] UEFA Kausa ieguvēju kausā, 10. augustā, kad viņš kvalifikācijas kārtas pirmajā spēlē mājās guva vārtus 5. minūtē, pret Igaunijas komandu [[FC Lantana Tallinn|Lantana Tallinn]], uzvarot ar 3:0.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51882/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - Prelim.|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-08|archive-date=2004-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20040608031157/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51882/index.html}}</ref> Atbildes spēle [[Tallina|Tallinā]], 24. augustā, beidzās neizšķirti, 0:0, un viņa komanda iekļuva nākamajā kārtā, uzvarot ar 3:0, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51883/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - Prelim.|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-04|archive-date=2004-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20040604021840/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51883/index.html}}</ref> Nākamais pretinieks viņa pārstāvētajai komandai bija [[Roterdamas "Feyenoord"]], kad pirmajā spēlē, 14. septembrī, savās mājās DAG komanda piedzīvoja sakāvi ar 0:7. Tajā spēlē piedalījās tādi spēlētāji, kā [[Henriks Lāšons]] un [[Ronalds Kūmans]], kuri katrs guva pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52076/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - 1st|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-18|archive-date=2004-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20040618175450/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52076/index.html}}</ref> Atbildes spēlē [[Roterdama|Roterdamā]], 28. septembrī, arī tika piedzīvota sakāve, ar 0:6,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52077/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - 1st|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-18|archive-date=2004-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20040618200607/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52077/index.html}}</ref> divu spēļu summā piekāpjoties ar graujošo 0:13. Pirmoreiz sezonā Dobrecovs guva divus vārtus līgā, izbraukumā uzvarot [[Skonto/Metāls]] komandu, ar rezultātu 2:1, cīņā par 7.–10. vietu, 22. oktobrī. Sezonā viņš guva 5 vārtus<ref name="optibet-virsliga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1995|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205142623/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1995}}</ref> un viņa komanda ierindojās 9. vietā.<ref name="optibet-virsliga" /> Pirmos vārtus [[1996. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1996. gada]] sezonā Dobrecovs guva 3. kārtā, [[FK Baltika]] mājās ar 4:0 uzvarot [[FK Jūrnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/baltika-fk-jurnieks-3133166/|title=Baltika - FK Jūrnieks - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Savu 50. spēli Virslīgā Dobrecovs aizvadīja 20. jūlijā, nākot uz maiņu 42. minūtē, izbraukumā ciešot sagrāvi ar 0:5, pret [[Skonto FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-baltika-3133225/|title=Skonto FC - Baltika - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Viņš guva divus vārtus 15. oktobrī, cīņā par 1.–6. vietu, izbraukumā nospēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[FK Universitāte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/universitate-baltika-3133664/|title=Universitāte - Baltika - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Galu galā, "FK Baltika" sezonu noslēdza 4. vietā,<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1996|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205142424/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1996}}</ref> Dobrecovam gūstot 7 vārtus 25 spēlēs.<ref name="ReferenceA" /> === FK Liepājas Metalurgs === [[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1997. gadā]] Dobrecovs pirmo spēli Virslīgas sezonā [[FK Liepājas Metalurgs]] komandā aizvadīja 1. kārtas spēlē, izbraukumā, 12. aprīlī, nākot uz maiņu spēles 46. minūtē, nomainot [[Eduards Kudrašovs|Eduardu Kudrašovu]], bezvārtu neizšķirtā, 0:0, pret [[Dinaburg FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/dinaburg-fc-sk-liepajas-metalurgs-3420853/|title=Dinaburg FC - SK Liepājas metalurgs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Pirmos vārtus sezonā viņš guva 4. maijā, spēles 29. minūtē, savās mājās ar 3:0 uzvarot [[FK Ventspils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-3420866/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Ventspils - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Dobrecovs guva divus vārtus 13. jūlijā, savās mājās ar 4:2 uzvarot [[FK Rēzekne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-rezekne-3420896/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Rēzekne - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Pēdējo spēli Virslīgas sezonā viņš aizvadīja 8. novembrī, nākot uz maiņu 71. minūtē, savās mājās spēlējot neizšķirti, 1:1, pret "FK Daugava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-daugava-3420960/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Daugava - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Sezonu viņš ar komandu noslēdza 5. vietā, gūstot 5 vārtus 21 līgas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1997|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-08|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208163203/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1997}}</ref> Pirmos vārtus [[1998. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1998. gada]] sezonā Dobrecovs guva 5. kārtā, 20. maijā, savās mājās ar 1:2 piekāpjoties "Dinaburg FC".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-dinaburg-fc-3488085/|title=SK Liepājas metalurgs - Dinaburg FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Nākamajā kārtā, 24. maijā, viņš guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' Virslīgā, izbraukumā ar 4:3 uzvarot [[Ranto-Miks|Ranto–Miks]] komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/ranto-miks-sk-liepajas-metalurgs-3488090/|title=Ranto-Miks - SK Liepājas metalurgs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Viņš guva divus vārtus 29. maijā, savās mājās ar 4:1 uzvarot [[Valmiera FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-valmieras-fk-3488094/|title=SK Liepājas metalurgs - Valmieras FK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Savu otro ''hat-trick'' Virslīgā viņš guva pret to pašu komandu, "Ranto–Miks", 5. jūlijā savās mājās sagraujot savu pretinieku ar 7:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-ranto-miks-3488117/|title=SK Liepājas metalurgs - Ranto-Miks - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Viņš guva divus vārtus izbraukumā, pret "Ranto–Miks" komandu, 31. augustā, pārliecinošā uzvarā, ar 6:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/ranto-miks-sk-liepajas-metalurgs-3488147/|title=Ranto-Miks - SK Liepājas metalurgs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Nākamajā spēlē, 12. septembrī, pret "Valmiera FC" Dobrecovs guva divus vārtus, savās mājās uzvarot ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-valmieras-fk-3488150/|title=SK Liepājas metalurgs - Valmieras FK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Sezonas 22. kārtā, 21. septembrī, savās mājās, viņš pirmo reizi Virslīgā guva četrus vārtus un savu trešo ''hat-trick'' Virslīgā vienas sezonas laikā, ar 7:0 sagraujot "FK Rēzekne".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-rezekne-3488155/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Rēzekne - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> 31. oktobrī, savās mājās, Dobrecovs guva savu ceturto ''hat-trick'' Virslīgā sezonas laikā, pārspējot "Ranto–Miks" komandu ar 5:1. Kopumā pret šo komandu sezonas laikā viņš guva 11 vārtus, kas bija gandrīz puse no viņa kopējā sezonā gūto vārtu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-ranto-miks-3488173/|title=SK Liepājas metalurgs - Ranto-Miks - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Sezonu viņš pabeidza, pirmoreiz kļūstot par rezultatīvāko vārtu guvēju Virslīgā, 27 spēlēs gūstot 23 vārtus, viņa komandai ierindojoties otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1998|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-08|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208164707/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1998}}</ref> 1999. gadā Latvijas futbola izlase aizvadīja draudzības spēli pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[Kuritiba|Kuritibā]], zaudējot ar 0:3. Latvijas sastāvā bija arī Dobrecovs. Brazīlijas sastāvā bija tādas zvaigznes kā [[Dida]], [[Kafu]], [[Roberto Karloss]], [[Zē Robertu|Zē Roberto]], [[Ronaldu]], kā arī [[Ronaldiņu]], kuram tā bija debijas spēle Brazīlijas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/brazilija-latvija-1352563/|title=Brazīlija - Latvija - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/ronaldinho-debut-brazil-teammates-where-are-they-now/xdfhnjqtu5121pslgpi4wvk98|title=Ronaldinho's debut for Brazil - Who were his teammates and where are they now? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-12-16|date=2021-07-27|language=en}}</ref> 1999. gada Virslīgas sezonā Dobrecovs otro sezonu pēc kārtas kļuva par rezultatīvāko spēlētāju, 20 spēlēs gūstot 22 vārtus, kad viņa pārstāvētā komanda kļuva par vicečempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1999|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-19|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219165243/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1999}}</ref> 2003. gada 5. oktobrī, savās mājās, "Metalurgs" ar 3:0 uzvarēja [[FK Auda]], Dobrecovam gūstot vārtus jau 4. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4670769/liepajas-metalurgs-ar-3-0-pieveic-audu|title=«Liepājas metalurgs» ar 3:0 pieveic «Audu»|website=Futbols|access-date=2023-12-16|date=2003-10-05|language=lv}}</ref> 16. oktobrī, spēlē pret Daugavpils "Dinaburg", Dobrecovs atkārtoja [[Mihails Miholaps|Mihaila Miholapa]] rekordu – 33 vārti vienās Latvijas meistarsacīkstēs. Spēlē viņš guva divus vārtus un tika atzīts par mača vērtīgāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6235559/viktors-dobrecovs-atkarto-latvijas-rekordu|title=Viktors Dobrecovs atkārto Latvijas rekordu|access-date=2023. gada 16. decembrī|date=2003. gada 16. oktobris}}</ref> 2003. gada sezonā Viktors Dobrecovs "Metalurga" rindās guva 36 vārtus. Šo rekordu viņš sasniedza 26 gadu vecumā.<ref name=":3" /> Tajā sezonā Liepājas komanda pretinieku vārtos iesita 100 reizes, lielāko daļu – Dobrecovs, 36 reizes, un sezonas otrais labākais "snaiperis" – [[Ģirts Karlsons]], ar 26 precīziem raidījumiem.<ref name=":3" /> "Liepājas Metalurgs" kļuva par vienīgo komandu, kura vienas sezonas ietvaros guvusi 100 vārtus.<ref name=":3" /> Tā bija trešā reize, kad Dobrecovs kļuva par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2003|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-19|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208130309/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2003}}</ref> 2004. gadā Dobrecovs ar Liepājas komandu bija tuvu tam, lai pirmo reizi kļūtu par valsts čempioniem, pārtraucot "Skonto" 13 gadu pēc kārtas dominanci,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/9436036/sodien-27karta|title=Šodien - 27.kārta|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> taču saspringtā spēlē "Metalurga" komanda piedzīvoja zaudējumu, ar 2:3, spēles 90. minūtē [[Genādijs Soloņicins|Genādijam Soloņicinam]] nerealizējot 11 metru soda sitienu, kurš lidoja pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/9437630/saspringta-cina-liepajas-metalurgs-piekapjas-skonto-futbolistiem|title=Saspringtā cīņā 'Liepājas Metalurgs' piekāpjas 'Skonto' futbolistiem|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> 2005. gadā Dobrecovs kopā ar komandu kļuva par Virslīgas čempioniem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/12408295/liepajas-metalurgs-klust-par-latvijas-cempioniem-futbola|title=‘Liepājas metalurgs’ kļūst par Latvijas čempioniem futbolā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> pēc tam, kad iepriekšējos 14 gadus pēc kārtas par čempioniem bija kļuvuši tikai un vienīgi "Skonto".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4756635/liepajas-metalurgs-futbolisti-klust-par-latvijas-cempioniem|title=«Liepājas metalurgs» futbolisti kļūst par Latvijas čempioniem|website=Futbols|access-date=2023-12-07|date=2005-10-01|language=lv}}</ref> Sezonā viņš guva 18 vārtus, kas bija dalītā pirmajā vietā ar [[Igors Sļesarčuks|Igoru Sļesarčuku]], šo panākumu sasniedzot jau ceturto reizi karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-19|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205154742/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005}}</ref> === TVMK Tallinn === 2006. gadā Dobrecovs pārcēlās uz Igaunijas čempionvienību [[FC TVMK Tallinn]].<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/13539334/viktors-dobrecovs-paries-uz-igaunijas-cempionvienibu|title=Viktors Dobrecovs pāries uz Igaunijas čempionvienību|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> Tā gada sākumā viņš bija nolēmis saistīt savu nākotni ar [[Kazahstāna]]s čempionvienību [[FC Aktobe|Aktobe]], taču, līdz ar leģionāru limita samazināšanu čempionātā, viņam lielu daļu laika būtu jāsēž uz rezervistu soliņa, kas viņu neapmierināja, līdz ar to viņš sāka meklēt citu komandu.<ref name=":7" /> 2006. gada sezonas beigās Dobrecovs pie spēlēšanas komandā tika samērā reti un vairāk laika pavadīja uz rezervistu soliņa.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/viktors-dobrecovs-izsalcis-pec-spelesanas/|title=Viktors Dobrecovs izsalcis pēc spēlēšanas|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> Līgums ar klubu viņam bija arī uz 2007. gada sezonu, taču sezonas vidū viņš komandu pameta, kad par viņu sāka izrādīt interesi [[FC Daugava]] un vēlāk arī izpirka viņu.<ref name=":8" /> === FC Daugava === 2007. gada vasarā Dobrecovs pievienojās [[Daugavpils]] komandai [[FC Daugava]].<ref name=":8" /> 2008. gada vasarā Dobrecovs lauza līgumu ar "FC Daugava", sakot: "Daugavpils "Daugavas" komandā jau labu laiku biju sēdējis tikai uz rezervistu soliņa, un kluba attieksme pret mani bija vienkārši ignorējoša. Arī tādās situācijās, kad pārējie komandas uzbrucēji nebija gatavi spēlēt, uz mani kā potenciālo aizvietotāju pat neskatījās. Lai kā es strādātu treniņos un izrādītu vēlmi tikt sastāvā, man nedeva iespēju. Nevienam taču nepatīk "sildīt" rezervistu soliņu, tādēļ arī lauzu līgumu."<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/21072008-dobrecovs_trenejas_kopa_ar_metalurgu|title=Dobrecovs trenējas kopā ar "Metalurgu"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-08|date=2008-07-21|language=lv}}</ref> Pēc līguma laušanas viņš atgriezās Liepājā un trenējās ar savu bijušo klubu, "Liepājas Metalurgs", taču vēl nebija skaidrs, vai uzbrucējs pievienosies komandai. Dobrecovs atzina, ka, ja vairs neizdosies uzspēlēt "Metalurgā", tad viņš nolēmis beigt savu spēlētāja karjeru: "Vēl jau gribētu uzspēlēt, taču tad tikai Liepājā. Ja nē, tad mana futbolista karjera būs beigusies" – viņš teica.<ref name=":9" /> === Atgriešanās "Metalurgā" === 2008. gada jūlijā Dobrecovs atgriezās "Metalurga" komandas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/esi-sveicinats-majas-viktor/|title=Esi sveicināts mājās, Viktor!|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> == Spēlētāja profils == Sporta žurnālists un komentētājs [[Anatolijs Kreipāns]] par Dobrecovu teicis: "Dobrecovam bija ļoti izteikta jebkuram uzbrucējam nepieciešamā īpašība būt īstajā brīdī un īstajā vietā. Viņam bija mednieka instinkts. Labākie vārtu guvēji, vienalga kādā līmenī - Latvijas virslīgā, Anglijas premjerlīgā vai Vācijas bundeslīgā, viņi paredz vienu vai divus gājienus uz priekšu, kur varētu būt bumba un kur varētu iedot piespēli. Dobrecovs bija vārda vislabākajā nozīmē viltīgs spēlētājs. Tas ir uzbrucēja kapitāls, tas dažādi izpaudās. Kad vajadzēja, viņš mācēja mazliet notēlot. Arī tā ir meistarība, kas ir jāpieprot, kaut gan daudzus tas kaitina."<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7128304/viktors-dobrecovs-zaglens-un-bombardieris-kurs-atteica-skonto|title=Viktors Dobrecovs - "zaglēns" un "bombardieris", kurš atteica "Skonto"|access-date=2023. gada 5. decembrī|date=2020. gada 18. decembrī}}</ref> [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] visu laiku [[Latvijas futbola izlases rekordi|rezultatīvākais]] futbolists [[Māris Verpakovskis]] teicis, ka Dobrecovam bija dotības teicami lasīt spēles situācijas.<ref name=":3" /> "Viņam bija fenomenāla vārtu gūšanas izjūta. Viņš vienmēr mācēja atrasties īstajā vietā un īstajā laikā. Viņam bija izteikta "bombardiera" intuīcija. Laukumā viņš jutās kā zivs ūdenī. Viņš allaž paredzēja, kur atlēks bumba, kur sekos piespēle. Viņš mācēja aukstasinīgi izmantot vārtu gūšanas momentus. Viņš nebija mega ātrs, mega tehnisks. Viņam nebija arī ļoti labs tālsitiens. Ir uzbrucēji, kuriem ir daudz iespēju gūt vārtus, taču viņi tās neizmanto. Ja Viktoram bija trīs momenti, viņš guva vismaz divus golus" – teica Verpakovskis.<ref name=":3" /> Bijušais futbolists un treneris [[Jurģis Kalns]] uzteicis Dobrecovu par prasmi iegūt "otrās bumbas".<ref name=":3" /> Viņš izteicies: "Viņam tas ''ņuhs'', tā oža bija baigi laba. Viņš mācēja būt īstajā vietā soda laukumā. Tā bumba regulāri nonāca pie viņa. Viņam vienmēr līdzās bija kāds garais uzbrucējs - Karlsons vai [[Aleksandrs Katasonovs|Katasonovs]]. ''Dobriks'' mācēja savākt "otrās bumbas", viņš bija ļoti tendēts uz tām. Pēc katras gaisa divcīņas, kurā piedalījās Karlsons, Katasonovs vai [[Kristaps Grebis|Grebis]], viņš savāca tās "otrās bumbas" un izveidoja sev momentus. Šī īpašība nepiemīt visiem uzbrucējiem, tā piemīt tikai augstas klases uzbrucējiem. Tās īpašības, kas viņam piemīt, ir ļoti grūti iemācīt otram. Tās ir dabas dotas. Viņš bija spēlētājs, kurš mācēja veidot labu kolektīvu. Viņš vienmēr un visur bija pozitīvs - ļoti labs komandas biedrs."<ref name=":3" /> 2003. gada sezonas otrais labākais "[[Uzbrucējs (futbols)#Bombardieris|bombardieris]]" Ģirts Karlsons, kurš tajā sezonā guva 26 vārtus, teica: "Viņam bija laba uzbrucēja oža. Viņš vienmēr bija pareizajā vietā. Zināja, kur tā bumba būs. Tas bija gads, kad mums abiem tā spēle labi vedās. Viens otru laukumā labi sapratām, zinājām, ko gaidīt vienam no otra. Viņš zināja manas, un es viņa darbības. Bijām labs tandēms jeb duets. Tas mums tiešām bija labs gads. Viktors nebija masīvs, muskuļains vai super ātrs. Viņš zināja savus plusus un uz tiem arī strādāja, izmantoja tos."<ref name=":3" /> == Trenera karjera == Dobrecovs ir treneris "Liepājas futbola skolā" kā U18/U17 komandas galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepajasfutbolaskola.lv/treneri/|title=Treneri|website=Liepājas Futbola Skola|access-date=2023-12-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Trenera karjeru viņš sāka 2008. gada izskaņā, sākotnēji trenējot “Liepājas metalurga” dublierus, pēc tam bija [[Jānis Intenbergs|Jāņa Intenberga]] palīgs “Metalurga” galvenajā komandā. Kad “Liepājas metalurgs” izjuka un Liepājā atgriezās Māris Verpakovskis, 2014. gadā Dobrecovs kļuva par [[FK Liepāja]] galveno treneri.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-kluvis-par-lietuvas-atlantas-galveno-treneri/|title=Dobrecovs kļuvis par Lietuvas “Atlantas” galveno treneri|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> 2014. gada 18. martā jaunais klubs un tā komanda tika iepazīstināti preses konferencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032014-preses_konference_iepazistina_ar_fk_liepa|title=Preses konferencē iepazīstina ar FK "Liepāja" virslīgas klubu un tā komandu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-06|date=2014-03-18|language=lv}}</ref> === FK Liepāja === ==== 2014 ==== Savu pirmo spēli galvenā trenera amatā Dobrecovs aizvadīja 2014. gada 21. martā, pret [[FK Metta]], [[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|sezonas]] atklāšanas spēlē, kurā viņa vadītā komanda uzvarēja ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/21032014-1_500_skatitaju_klatbutne_liepaja_debija_|title="Liepāja" debijā 1 050 skatītāju klātbūtnē izrauj uzvaru pret "Mettu"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-06|date=2014-03-21|language=lv}}</ref> 2014. gada septembrī Dobrecovs tika atzīts par mēneša labāko treneri.<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10102014-labakie_septembri_janis_ikaunieks_un_vikt|title=Labākie septembrī - Jānis Ikaunieks un Viktors Dobrecovs|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-10|date=2014-10-10|language=lv}}</ref> [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013.—2014. gada Latvijas kausā]] "FK Liepāja" tika līdz pusfinālam, kur 2014. gada 23. aprīlī tikās ar [[FK Jelgava]] komandu. Pamatlaikā spēle beidzās neizšķirti, 0:0, bet papildlaikā "Jelgava" komanda spēles 106. minūtē guva vārtus, papildlaikā spēlei noslēdzoties 1:0, kā rezultātā "Liepāja" izstājās no kausa izcīņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2014/04/23/latvia/cup/fk-jelgava/liepja/1668891/|title=Jelgava vs. Liepaja - 23 April 2014 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-10}}</ref> Savā pirmajā sezonā pie komandas "stūres", viņš izcīnīja 21 uzvaru 36 līgas spēlēs, un FK Liepāja ierindojās 4. vietā, ar 66 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2014|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-06|language=lv|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920233514/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2014}}</ref> [[Attēls:Viktors Dobrecovs 2015.jpeg|thumb|184x184px|Dobrecovs 2015. gadā, "FK Liepāja" čempionu svinībās]] ==== 2015: Virslīgas čempions ==== 2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada]] sezonu "FK Liepāja" komanda iesāka pret "Skonto" savās mājās, 13. martā, uzvarot ar 3:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-liepaja-skonto-fc-837280/|title=FK Liepāja - Skonto FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-10}}</ref> Dobrecova vadītā komanda nezaudēja sezonas pirmajās sešās spēlēs, kad piedzīvoja pirmo zaudējumu izbraukumā, 24. maijā, pret iepriekš uzvarēto "Skonto" komandu, ar 0:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-fk-liepaja-837345/|title=Skonto FC - FK Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-10}}</ref> [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014.—2015. gada Latvijas kausa]] turnīrā "FK Liepāja" aizkļuva līdz pusfinālam, kur, tāpat kā pagājušogad, šoreiz ar 0:2 zaudējot tajai pašai komandai – "FK Jelgava", 2015. gada 25. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2015/04/25/latvia/cup/fk-jelgava/liepja/2027920/|title=Jelgava vs. Liepaja - 25 April 2015 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-06}}</ref> Dobrecovs trīsreiz sezonā kļuva par mēneša labāko treneri – martā/aprīlī,<ref name=":12" /> jūlijā<ref name=":13" /> un septembrī.<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2015/10/15/menesa-speletajs-ikaunieks-treneris-dobrecovs/|title=Mēneša spēlētājs – Ikaunieks, treneris – Dobrecovs – FK Liepāja – Futbola klubs|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Sezonu "FK Liepāja" noslēdza kā čempionvienība, iegūstot šo titulu tikai otrajā sezonā pēc komandas dibināšanas.<ref name=":15" /> Sezonas 24 aizvadītajās spēlēs Dobrecova trenētā komanda izcīnīja 15 uzvaras, kopumā iegūstot 52 punktus turnīra tabulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2015|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-10|language=lv|archive-date=2023-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20231210174257/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2015}}</ref> ==== 2016 ==== Sezonu viņa vadītā komanda ar 12 uzvarām 28 spēlēs pabeidza ceturtajā vietā, no bronzas pozīcijas atpaliekot 9 punktus. Pēdējo sezonas spēli "Liepāja" noslēdza ar 1:0 uzvaru pār [[BFC Daugavpils]], kas bija komandas vienīgā uzvara pēdējās septiņās spēlēs. Pēc sezonas beigām Dobrecovs atstāja "FK Liepāja" galvenā trenera amatu.<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05112016-dobrecovs_atstaj_no_liepajas_galvena_tren|title=Dobrecovs atstāj "Liepājas" galvenā trenera amatu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-12|date=2016-11-05|language=lv}}</ref> Viņš teica: "Ja komanda nevar uzvarēt, tad, protams, vainīgs treneris. Un tad arī trenerim jāaiziet. Kāpēc es to neizdarīju ātrāk? Jo diez vai četras vai piecas kārtas pirms čempionāta beigām tas būtiski kaut ko ietekmētu, tāpēc arī novadīju šīs spēles vēl līdz galam. Savukārt šodien paziņoju, ka kā galvenais treneris „Liepājas” klubā beidzu darboties."<ref name=":16" /> === "Grobiņas SC" === Pēc FK Liepāja galvenā trenera amata atstāšanas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-atstajis-liepajas-kluba-galvena-trenera-amatu/|title=Dobrecovs atstājis “Liepājas” kluba galvenā trenera amatu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> parādījās ziņas, ka Dobrecovs varētu pārņemt [[1. līga]]s kluba [[Grobiņas SC/LFS|Grobiņas SC]] vadību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-varetu-klut-par-pirmas-ligas-komandas-grobinas-sc-galveno-treneri/|title=Dobrecovs varētu kļūt par pirmās līgas komandas Grobiņas SC galveno treneri|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> 2017. gada martā viņš ieguva [[PRO UEFA licence|PRO UEFA licenci]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/21032017-dobrecovs_kolinko_un_citi_latvijas_trener|title=Dobrecovs, Koliņko un citi Latvijas treneri iegūst Pro-UEFA licenci|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-10|date=2017-03-21|language=lv}}</ref> savukārt, tā paša gada jūnijā viņš ieguva kvalifikāciju apstiprinošo sertifikātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062017-dobrocovs_kolinko_un_citi_iegust_pro_uefa|title=Dobrecovs, Koliņko un citi saņem PRO-UEFA treneru licences|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-10|date=2017-06-15|language=lv}}</ref> === Klaipēdas "Atlantas" === 2019. gada sākumā Dobrecovs kļuva par [[Klaipēdas "Atlantas"]] galveno treneri.<ref name=":6" /> Savā pirmajā spēlē, 2019. gada 2. martā, viņa vadītā komanda savās mājās ar 2:0 uzvarēja [[FK Kauno Žalgiris]] komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/spielbericht/index/spielbericht/3162983|title=FK Atlantas Klaipeda (–2020) - FK Kauno Zalgiris, Mar 2, 2019 - Optibet A Lyga - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> Pēdējo spēli komandā galvenā trenera amatā Dobrecovs aizvadīja 2019. gada 30. oktobrī, piedzīvojot smagu sagrāvi, ar 1:9, pret [[Marijampoles "Sūduva"]] komandu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/spielbericht/index/spielbericht/3276373|title=FK Suduva Marijampole - FK Atlantas Klaipeda (–2020), Oct 30, 2019 - Optibet A Lyga - Championship Round - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> pēc kā viņš atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-pec-graujosa-1-9-atkapjas-no-klaipedas-atlantas-galvena-trenera-amata/|title=Dobrecovs pēc graujoša 1:9 atkāpjas no Klaipēdas “Atlantas” galvenā trenera amata|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> 2019. gada sezonu Dobrecova vadītā komanda noslēdza 6. vietā, ar 26 izcīnītiem punktiem 28 spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/national/lithuania/a-lyga/2019/regular-season/r50746/|title=Summary - A Lyga - Lithuania - Results, fixtures, tables and news - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-07}}</ref> 2019. gada beigās [[Lietuvas Futbola federācija]], par manipulēšanu ar spēļu rezultātiem, uz nākamo sezonu izslēdza "Atlantas" komandu no augstākajām divīzijām, kopā ar vēl vienu klubu – [[FK Palanga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/05122019-lietuva_par_manipulesanu_ar_spelu_rezulta|title=Lietuva par manipulēšanu ar spēļu rezultātiem izslēdz A līgas klubus "Atlantas" un "Palanga"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-07|date=2019-12-05|language=lv}}</ref> === Atgriešanās "Grobiņas SC" === ==== 2020 ==== Pirmo spēli, pēc atgriešanās komandā, Dobrecova vadītā komanda aizvadīja 2020. gada 4. jūlijā, izbraukumā ar 0:2 zaudējot [[FK Smiltene/BJSS|FK Smiltene]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/spielbericht/index/spielbericht/3389166|title=FK Smiltene/BJSS - Grobinas SC, Jul 4, 2020 - Nakotnes liga - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> ==== 2022 ==== Pēc sensacionālās uzvaras pret savu agrāk vadīto komandu "FK Liepāja", 2022. gada Latvijas kausa astotdaļfinālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sclfs-fk-liepaja-12843149/|title=Grobiņas SC/LFS - FK Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-09}}</ref> Dobrecovs aicināja mainīt turnīra formātu tā, lai Virslīgas komandas aizvadītu pilnu turnīru, nevis iesaistītos tajā tikai no pēdējām kārtām.<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/11072022-dobrecovs_pec_izcilas_uzvaras_aicina_main|title=Dobrecovs pēc izcilās uzvaras aicina mainīt Latvijas kausa izcīņas formātu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-09|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> Viņš teica: "Godīgi būtu, ja visi sāktu no vienādām pozīcijām, vai tas ir 1/64 fināls vai 1/128 fināls, bet visi sāk no pirmās kārtas. Ja tomēr ideja ir popularizēt futbolu, tad taču tas ir lieliski, un kādai mazajai komandai tur var sanākt gandrīz vai mūža piedzīvojums un emocijas, pat ja ir milzīgi rezultāti. Ja izlozē sanāk tā, ka mazajā pilsētiņā "X" jāierodas, piemēram, "Riga" vai "Valmiera", tur tas netiks ātri aizmirsts, un tie būs futbola svētki."<ref name=":10" /> ==== 2023 ==== [[Attēls:Viktors Dobrecovs March 31, 2023.jpg|thumb|230x230px|Dobrecovs 2023. gadā]] [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023. gada]] sezonā Dobrecova vadītā "Grobiņa" uzvarēja Nākotnes līgā, iegūstot ceļazīmi uz Virslīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12112023-grobina_svin_nakotnes_ligas_cempionu_titu|title="Grobiņa" svin Nākotnes līgas čempionu titulu, "Smiltene" neizmūk no pārspēlēm|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-09|date=2023-11-12|language=lv}}</ref> ==== 2024 ==== 2024. gada 30. janvārī "Grobiņas SC" komandai tika piešķirta licence dalībai [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024. gada Virslīgas sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012024-grobina_sanem_zalo_gaismu_un_drikstes_sta|title="Grobiņa" saņem zaļo gaismu un drīkstēs startēt Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-30|language=lv}}</ref> Iepriekš, 24. janvārī, komanda Virslīgas licenci vēl nesaņēma, jo LFF Klubu licencēšanas pirmās instances padome norādīja uz trūkumiem finanšu plūsmas pārskatā. "Grobiņas" klubam tika dotas piecas dienas savu pieteikumu pārstrādāt. Dobrecovs teica: "Bažas par gaidāmo lēmumu man bija, jā, taču tās bija tādas mierīgas bažas, jo viss prasītais tomēr bija izpildīts."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012024-dobrecovs_bazas_par_virsligas_licenci_bij|title=Dobrecovs: "Bažas par Virslīgas licenci bija, taču tās bija mierīgas bažas"|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-30|language=lv}}</ref> === Latvijas U-19 izlase === 2024. gada februārī Dobrecovs kļuva par [[Latvijas U-19 futbola izlase]]s galveno treneri. “Šis vecuma posms man ir labi pazīstams un ir parocīgs, jo esmu ar tādu strādājis un ticis arī pie panākumiem. Sevi redzu kā sava veida “neitrālu” treneri, jo esmu no reģiona, neesmu no Rīgas. Patīkami, ka mūsu jaunieši gan U-19, gan U-17 izlasēs regulāri sasniedz elites kārtas turnīrus. Ja tā turpināsim, attiecīgi izaugsme sekos arī nacionālajā izlasē,” pauda Dobrecovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/u-19-futbola-jaunatnes-izlasi-vadis-viktors-dobrecovs/|title=U-19 futbola jaunatnes izlasi vadīs Viktors Dobrecovs|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-03-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/23022024-latvijas_u19_izlasi_vadis_dobrecovs_u17_i|title=Latvijas U19 izlasi vadīs Dobrecovs, U17 izlasi - Gluščuks|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-12|date=2024-02-23|language=lv}}</ref> 2024. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāts|2024. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta]] kvalifikācijas [[:en:2024 UEFA European Under-19 Championship qualification#Group 7 2|Elites kārtā]], Dobrecova vadītā U-19 izlase [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17421/u-19-izlasei-prieksa-elites-kartas-turnirs/|title=U-19 izlasei priekšā Elites kārtas turnīrs|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> aizvadīja trīs spēles, piedzīvojot divus zaudējumus un vienreiz nospēlējot neizšķirti. Pirmajā spēlē, 2024. gada 20. martā, Latvijas U-19 izlase pašās spēles beigās, ar 0:1, piekāpās [[Šveices U-19 futbola izlase|Šveices]] vienaudžiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17438/sapigs-zaudejums-elites-kartas-ievada/|title=Sāpīgs zaudējums Elites kārtas ievadā|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> Nākamajā spēlē, 23. martā, Latvija ar 0:3 zaudēja [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19]] izlasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17445/elites-kartas-otraja-spele-zaudejums-ukrainiem/|title=Elites kārtas otrajā spēlē zaudējums ukraiņiem|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> Pēdējā, trešajā spēlē, Latvijas U-19 izlase nospēlēja neizšķirti, 1:1, ar mājinieci [[Ziemeļmaķedonijas U-19 futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17453/punkts-pret-majiniekiem-elites-kartas-nosleguma/|title=Punkts pret mājiniekiem Elites kārtas noslēgumā|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == [[Attēls:KP6 Verpakovska labdaribas spele (cropped).jpg|thumb|285x285px|Dobrecovs basketbola labdarības spēlē, 2016. gada 12. jūnijā]] Viktora dēls [[Devids Dobrecovs]] arī ir futbolists. Viņa vārdā ir nosaukts Bērnu un jauniešu futbola turnīrs, ar nosaukumu “Dobrecova kauss” jeb "Dobrecova cup".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/nedelas-nogale-notiks-dobrecova-kausa-sis-vasaras-nosledzosais-posms/|title=Nedēļas nogalē notiks “Dobrecova kausa” šīs vasaras noslēdzošais posms|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> 2014. gada septembrī "FK Liepāja" un [[FK Kurši]] aizvadīja sadraudzības maču [[Florbols|florbolā]], lai veidotu ciešākas attiecības starp Liepājas pilsētas sporta spēļu komandām, kurā vienu no komandām vadīja Dobrecovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/regioni/liepaja/08092014-futbolisti_florbola_stihija|title=Video: Futbolisti florbola stihijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-08|date=2014-09-08|language=lv}}</ref> 2015. gada 24. septembrī Dobrecovs piedalījās labdarības spēlē Liepājā, Daugavas stadionā, kopā ar tādām personām, kā dziedātājs [[Dons]], grupu [[Prāta Vētra]], futbolistiem – [[Edgars Gauračs|Edgaru Gauraču]], Kristapu Grebi un daudziem citiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2015/09/15/labdaribas-spele-starp-mari-verpakovski-un-mareku-zuntneru/|title=Labdarības spēle starp Māri Verpakovski un Mareku Zuntneru – FK Liepāja – Futbola klubs|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> Vienā no intervijām, kas publicēta 2015. gada beigās, Dobrecovs atklāti pastāstīja, ka viņa lielākā klubu karjeras kļūda bija, ka paša paviršības dēļ viņš nedabūja līgumu par labu summu Kazahstānas klubā "Aktobe", kad komandas treneris viņu aicinājis trīs reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17122015-dobrecovs_ja_starkovs_liktu_sastava_mani_|title=Dobrecovs: "Ja Starkovs liktu sastāvā mani, izlase uz "Euro2004" nedotos"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-12|date=2015-12-17|language=lv}}</ref> 2016. gada 18. martā, Dobrecovs kļuva par vienu no 15 cilvēkiem, kurš tika atzīts par "Gada liepājnieku 2015", par izcīnīto čempionu titulu Latvijas Virslīgā ar "FK Liepāja" komandu.<ref name=":17" /> 2016. gada 12. jūnijā, [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]], Dobrecovs piedalījās basketbola labdarības pasākumā ar nosaukumu “VERPAKOVSKIS vs PORZIŅĢIS”, kur vienas komandas kapteinis bija Māris Verpakovskis, savukārt otras – [[Kristaps Porziņģis]]. Pasākumā kopumā piedalījās daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Visi pasākuma laikā gūtie ienākumi tika novirzīti labdarībai, kuras pamatmērķis ir dot iespēju un palīdzēt Liepājas maznodrošināto ģimeņu bērniem nodarboties ar sportu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/labdaribas-spele-verpakovskis-sacentisies-ar-porzingi/|title=Labdarības spēlē Verpakovskis sacentīsies ar Porziņģi|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-12|language=lv}}</ref> Svinot [[Latvijas Futbola federācija]]s simtgadi, 2021. gada 21. augustā [[Skonto stadions|Skonto stadionā]] notika Leģendu spēle, ar pasaules un Latvijas futbola zvaigžņu piedalīšanos, kuru skaitā bija arī Dobrecovs. Spēle noslēdzās ar 10:4, pasaules komandas labā. Pasaules komandā piedalījās tādi slaveni spēlētāji, kā [[Luišs Figu]], [[Kevins Kuranji]], [[Florāns Maluda]] un [[Nunu Gomišs]], savukārt Latvijas komandā bija 5 Liepājas futbola audzēkņi – [[Oskars Kļava]], [[Deniss Ivanovs]], Māris Verpakovskis, Ģirts Karlsons un Viktors Dobrecovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/21082021-lff_simtgades_legendu_spele_parliecinosi_|title=LFF simtgades Leģendu spēlē pārliecinoši uzvar pasaules izlase ar Figu sastāvā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-13|date=2021-08-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/liepajnieki-satiekas-futbola-legendu-spele/|title=Liepājnieki satiekas futbola leģendu spēlē|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-13|language=lv}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |[[Latvijas kauss futbolā|Kauss]] ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="2" |[[Olimpija Liepāja]] |[[1993. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1993]] |[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] |6 |0 | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !6 !0 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="2" |[[FK Liepāja (1994)|FK Liepāja]] |[[1994. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1994]] |Virslīga |15 |1 | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !15 !1 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="2" |[[FK DAG–Liepāja]] |[[1995. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1995]] |Virslīga |17 |5 | | |4 |1<ref name=":5" /> | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !17 !5 ! ! !4 !1 ! ! ! ! |- | rowspan="2" |[[FK Baltika]] |[[1996. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1996]] |Virslīga |25 |7 | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !25 !7 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="10" |[[FK Liepājas Metalurgs]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1997]] |Virslīga |21 |5 | | |— |— | | | | |- |[[1998. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1998]] |Virslīga |27 |23 | | |4 |0 | | | | |- |[[1999. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1999]] |Virslīga |20 |22 | | |2 |0 | | | | |- |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2000]] |Virslīga |26 |6 | |2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let00.html|title=Latvia C'empionats 2000 (Virsliga)|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |2 |0 | | | | |- |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2001]] |Virslīga |28 |15 | | |— |— | | | | |- |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2002]] |Virslīga |26 |12 | |3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let02.html|title=Latvia 2002|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |2 |0 | | | | |- |[[2003. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2003]] |Virslīga |28 |36 | |3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let03.html|title=Latvia 2003|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |2 |1<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/71305--dinamo-bucuresti-vs-liepajas-metalurgs/|title=Dinamo Bucureşti-Liepājas Metalurgs {{!}} UEFA Europa League 2003/04|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> | | | | |- |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2004]] |Virslīga |26 |18 | | |6 |4 | | | | |- |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]] |Virslīga |28 |18 | |4<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let05.html|title=Latvia 2005|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |4 |3 | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !230 !155 ! ! !22 !8 ! ! ! ! |- | rowspan="3" |[[FC TVMK Tallinn]] |[[2006. gada Igaunijas futbola Meistarlīga|2006]] |[[Meistriliiga]] |30 |17<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vana.jalgpall.ee/statistics.php?b=ML&year=2006|title=Eesti Jalgpalli Liit|website=vana.jalgpall.ee|access-date=2023-12-07}}</ref> |4 |5 |2 |2 |1{{Efn|Spēle 2006. gada Igaunijas Superkausā|name=ISK}} |1<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jalgpall.ee/voistlused/uudised/2006-aasta-superkarika-voitis-fc-tvmk-n96|title=Uudised|website=jalgpall.ee|access-date=2023-12-08|language=et}}</ref> | | |- |[[2007. gada Igaunijas futbola Meistarlīga|2007]] |Meistriliiga |12 |7<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vana.jalgpall.ee/statistics.php?b=ML&year=2007|title=Eesti Jalgpalli Liit|website=vana.jalgpall.ee|access-date=2023-12-07}}</ref> | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !42 !24 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="3" |[[FC Daugava]] |[[2007. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2007]] |Virslīga |7 |0 |1 |0 | | | | | | |- |[[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008]] |Virslīga |11 |0 |3 |0 | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !18 !0 !4 !0 ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="3" |FK Liepājas Metalurgs |[[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008]] |Virslīga |1 |0 |0 |0 | | | | | | |- |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009]] |Virslīga |6 |1 |0 |0 | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !7 !1 !0 !0 ! ! ! ! ! ! |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !360 !193 ! ! ! ! ! ! ! ! |} {{notelist}} === Izlasē === <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speletaji/viktors-dobrecovs-17313/|title=Viktors Dobrecovs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-06}}</ref>{{Football player national team statistics|Latvija}} |- |1998||1||0 |- |1999||2||0 |- |2000||1||0 |- |2001||3||0 |- |2002||2||0 |- |2003||6||0 |- |2005||3||0 |- !Kopā||18||0 |} == Trenera statistika == {{updated|2023. gada 7. decembrī}} {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Komanda ! rowspan="2" |No ! rowspan="2" |Līdz ! colspan="5" |Ieraksts ! rowspan="2" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- !{{abbr|S|Spēles}} !{{abbr|U|Uzvaras}} !{{abbr|N|Neizšķirti}} !{{abbr|Z|Zaudējumi}} !{{abbr|Uzv. %|Uzvaru procents}} |- | align="left" |[[FK Liepāja]] | align="left" |2014. gada 23. janvāris | align="left" |2016. gada 15. novembris |82 |41 |14 |27 |50.0 | rowspan="5" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/viktors-dobrecovs/stationen/trainer/33946/plus/1|title=Viktors Dobrecovs - History (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> |- | align="left" |[[Grobiņas SC/LFS|Grobiņas SC]] | align="left" |2017. gada 1. marts | align="left" |2019. gada 28. februāris |2 |0 |0 |2 |0.00 |- | align="left" |[[Klaipēdas "Atlantas"|Atlantas]] | align="left" |2019. gada 1. marts | align="left" |2019. gada 2. novembris |29 |7 |5 |17 |24.1 |- |Grobiņas SC |2020. gada 31. maijs |pašlaik |80 |47 |12 |21 |58.8 |- ! colspan="3" |Kopā !193 !95 !31 !67 !49.2 |} == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''FK–DAG Liepāja''' * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] finālists: [[1995. gada Latvijas kauss futbolā|1995]]<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/national/latvia/cup/c195/archive/|title=Archive - Cup - Latvia - Results, fixtures, tables and news - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-05}}</ref> '''FK Liepājas Metalurgs''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]: [[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205154742/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005}}</ref> [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2009|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205170957/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2009}}</ref> * Latvijas kauss: [[1998. gada Latvijas kauss futbolā|1998]],<ref name=":1" /> [[2000. gada Latvijas kauss futbolā|2000]],<ref name=":1" /> [[2002. gada Latvijas kauss futbolā|2002]],<ref name=":1" /> [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/national/latvia/cup/2005/s1083/final-stages/|title=Summary - Cup - Latvia - Results, fixtures, tables and news - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-05}}</ref> – finālists '''TVMK Tallinn''' * [[Igaunijas Superkauss futbolā|Superkauss]]: 2006<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/estcup06.html|title=Estonia Cup 2005/06|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-05}}</ref> '''FC Daugava Daugavpils''' * Latvijas kauss: [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fc-daugava-fk-ventspils-3610013/|title=FC Daugava - FK Ventspils - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Virslīgas rezultatīvākais spēlētājs: 1998, 1999, 2003, 2005 (dalīti) * Visu laiku rezultatīvākais vārtu guvējs Virslīgas sezonā: 2003 – 36 vārti === Trenera karjera === '''FK Liepāja''' * Virslīga: [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]]<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2015/10/19/cempioni-fk-liepaja/|title=Čempioni – FK Liepāja – FK Liepāja – Futbola klubs|access-date=2023-12-05|language=lv}}</ref> '''Grobiņas SC''' * [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]: [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Virslīgas mēneša labākais treneris: 2014. gada septembris,<ref name=":11" /> 2015. gada marts/aprīlis,<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/par-menesa-labakajiem-virsliga-atziti-liepajnieki-toress-un-dobrecovs/|title=Par mēneša labākajiem Virslīgā atzīti liepājnieki Toress un Dobrecovs|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> 2015. gada jūlijs,<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/par-sportland-menesa-labako-speletaju-atzits-kamess-treneris-dobrecovs/|title=Par Sportland mēneša labāko spēlētāju atzīts Kamešs, treneris – Dobrecovs|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-05|language=lv}}</ref> 2015. gada spetembris<ref name=":14" /> * "Gada liepājnieks 2015": 2016<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/19032016-porzingis_sprude_un_dobrecovs_nosaukti_pa|title=Porziņģis, Sprūde un Dobrecovs nosaukti par gada liepājniekiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-06|date=2016-03-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category}} {{sporta ārējās saites}} * [https://lff.lv/speletaji/viktors-dobrecovs-17313/ LFF profils] * [https://twitter.com/VDobrecovs Twitter profils] {{Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Dobrecovs, Viktors}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola treneri]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] h3377zhphs5hog4ff7ei2otnvcoatow 0 75057 4459333 4340119 2026-04-26T06:27:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459333 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums=Valmieras Olimpiskais Centrs |attēls=Valmieras Olimpiskais centrs.jpg |valsts={{karogs|Latvija}} |pilsēta=Valmiera |adrese=Čempionu iela 2 |futbols=1000 |peldēšana=? |hokejs=500 |basketbols=1000 |bmx=1 |klubu-mājvieta=[[Valmiera Glass VIA]]<br />[[Valmieras HK/BSS/VIA]]<br />[[FBK Valmiera]] |mājas-lapa= https://www.valmierasoc.lv/ }} '''Valmieras Olimpiskais centrs''' (agrāk: Vidzemes Olimpiskais centrs) ir sporta centrs, kas tika uzcelts un atvērts 2005. gadā [[Valmiera|Valmierā]]. Tajā ir izveidota un iekārtota ledus halle, universālā sporta zāle (basketbolam, volejbolam, florbolam u.c. sporta veidiem), konferenču zāle. Valmieras Olimpiskā centra direktors ir [[Artis Jansons]]. Ledus halle spēj uzņemt 550 skatītājus, sporta halle — vairāk nekā 1000 skatītāju. [[Attēls:Valmiera Olympic Center-27.jpg|left|thumb|250x250px|Valmieras Olimpiskā centra ledus halle]] == Ledus halle == Ledus halle atrodas Valmieras Olimpiskā centra ēkā Čempionu ielā 2. Katru nedēļas nogali ledus hallē iespējams apmeklēt publisko slidošanu. Tāpat arī, sadarbojoties ar Valmieras novada pašvaldību, hallē tiek rīkotas skolēnu slidotapmācības programma, kas attīsta ne tikai pašu slidotprasmi, bet arī veiklību un koordināciju. Treniņu un sacensību laikā dalībniekiem ir jāveic stafetes slidojums, izvairoties no dažādiem šķēršļiem. Uzvar komanda, kura ir visveiklākā. Iespēju var izmantot gan Valmieras novada bērni, gan arī citu Vidzemes novadu skolēni. Hallē tiek realizēta arī Valmieras sporta skolas interešu izglītības programma daiļslidošanā. Valmieras Olimpiskā centra ledus hallē notiek arī dažādi pasākumi. Kopš 2012. gada hallē notika “Ledus gladiatori” — lielākās skolu slidošanas sacensības Latvijā — taču Covid-19 pandēmijas dēļ pasākumu nācās pārtraukt uz nenoteiktu laiku. Pasākums pulcēja 4.—8. klašu skolniekus. 2018./2019. gada sezonā dalībnieku skaits pārsniedza 1000. Hallē notika arī sacensības “Zelta ripa”, kurā sākumskolas bērniem ir iespēja izmēģināt savus spēkus. Zīmīgākais pasākums ledus hallē ir Valmieras Čempionāts hokejā. Čempionāts notiek jau kopš 2005. gadā un pulcē vairāk kā 20 amatieru komandas ne tikai no Latvijas, bet arī tuvākajām kaimiņvalstīm. [[Attēls:Universālā Zāle.jpg|left|thumb|250x250px|Valmieras Olimpiskā centra universālā zāle]] == Universālā zāle == Universālā zāle tāpat kā ledus halle atrodas Valmieras Olimpiskā centra ēkā Čempionu ielā 2. Tai ir vairākas funkcijas — treniņi, sacensības un izklaide. Zāli iespējams sadalīt 3 atsevišķos laukumos, kurus norobežo siena. Tādējādi iespējams notikt vairākiem treniņiem vienlaikus dažādos sporta veidos. Zālē iespējams rīkot Latvijas, Eiropas un Pasaules līmeņa mačus basketbolā, florbolā, tenisā un citos sporta veidos. Tribīnēs atrodas 1500 sēdvietas. Ikdienā zāles centrālajā daļa savus treniņus rīko basketbola komanda "VALMIERA GLASS/Vidzemes Augstskola". Tāpat arī iepriekšminētajā zāles daļā notiek basketbola komandas mājas spēles Pafbet Latvijas — Igaunijas apvienotajā basketbola līgā, Eiropas Ziemeļu basketbola līgā un Latvijas basketbola Užavas kausā. Universālajā zālē notikuši arī tādas sacensības, kā Pasaules čempionāts basketbolā, Deivisa kauss tenisā, Pasaules čempionāta kvalifikācija florbolā un handbolā. Universālajā zālē pieejami divi "Gerflor" florbola laukumu segumi, ko ikdienā izmanto BK Valmiera komandas florbolisti, lai trenētos sacensībām. [[Attēls:Valmiera Olympic Center-18.jpg|thumb|250x250px|Valmieras Olimpiskā centra futbola laukums]] Kad universālajā zālē nenotiek sporta aktivitātes, tajā ir iespējams apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus. Ikgadēji zālē notiek arī suņu izstāde, kas pulcē vairāk nekā 150 suņu šķirnes. == Futbola laukums == Netālu no Valmieras Olimpiskā centra ēkas ir arī futbola laukums, kurā treniņus un spēles aizvada Valmieras futbola kluba spēlētāji. Futbola laukumam ir mākslīgais segums, kas ļauj ar sportu nodarboties neatkarīgi no gada laika, arī ziemā, bet prožektori nodrošina redzamību arī diennakts tumšajā laikā. Stadionā norisinās ne tikai Latvijas čempionātu spēles, bet arī dažādi amatieru turnīri un, ārpus treniņu laikiem, stadions pieejams vietējiem iedzīvotājiem. Futbola stadiona tribīnēs iespējams nodrošināt 1000 sēdvietas. == Valmieras peldbaseins == 2016. gada rudenī blakus Valmieras Olimpiskajam centram sāka būvēt jauno Valmieras Peldbaseinu Čempionu ielā 4. 2018. gada augustā ēka tika pabeigta un jau septembrī nodota ekspluatācijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/foto-apmekletajiem-durvis-ver-jaunuzceltais-valmieras-peldbaseins-479550|title=FOTO: Apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins|website=Dienas Bizness|access-date=2022-04-12|language=lv}}</ref> Valmieras novada pašvaldības projektu īstenoja SIA Arčers.<ref name=":0" /> Valmieras Peldbaseina ēkas būvniecību uzraudzīja SIA Būvuzraugi LV, bet autoruzraudzību pilnsabiedrības ISB/Nams biedrs SIA Nams.<ref name=":0" /> [[Attēls:Valmieras Peldbaseins lielais baseins.jpg|thumb|250x250px|Lielais peldbaseins]] === Lielais peldbaseins === Lielais peldbaseins ir būvēts tā, lai atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai. Peldbaseina izmērs ir 21 x 25 metri, dziļums — 1,20 m un 2,20 m. Tajā ir atdalīti 8 peldēšanas celiņi. Ūdens temperatūra Lielajā peldbaseinā ir 28 °C. Lielā peldbaseina tribīnēs ir 242 sēdvietas, kas izkārtotas 5 rindās, bet augšējās tribīnēs vēl 50 stāvvietas. Papildu tribīnēm izveidota arī platforma, uz kuras iespējams atrasties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vienlaikus uz šīs platformas var atrasties līdz 8 personām. === Mazie peldbaseini === [[Attēls:Valmieras Peldbaseins atpūtas zona.jpg|thumb|250x250px|Atpūtas zona]] Valmieras Peldbaseina ēkā ir uzbūvēti divi 8 x 12,5 metrus lieli peldbaseini. Pirmā peldbaseina dziļums ir 0,60 — 0,90 m, bet otrā 0,90 — 1,10 m. Mazo peldbaseinu ūdens temperatūra ir 30 °C. Tie paredzēti ne tikai atpūtai, bet arī bērnu peldētapmācībai, sporta rehabilitācijai un ūdens vingrošanai. === Atpūtas zona === Atpūtas zona ir sadalīta 2 līmeņos, tomēr lielākā daļa aktivitāšu atrodas 1. līmenī. ''Sauna'', kurā temperatūra sasniedz 60 °C un gaisa mitrums nepārsniedz 30%. ''Sāls istaba'' — īpaši veselīga cilvēka organismam — kurā temperatūra svārstās 25°-30 °C un gaisa mitrums ir 10%. Divu veidu pirtis — krievu un tvaika. Tradicionālā ''krievu pirts'' ir viskarstākā. Tajā temperatūra sasniedz 80 °C un gaisa mitrums ir 10% mitrums. ''Tvaika pirtī'' temperatūra ir 45 °C un mitrums 100%. Netālu no pirtīm atrodas arī neliels aukstais baseins, kura dziļums ir 1,2m un temperatūra 10°-12 °C. 1.līmenī atrodas arī masāžu baseins, kura dziļums ir 1,2m un ūdens temperatūra līdz 30 °C. Tas ir aprīkots ar masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, straumju upi un kaskādēm. Telpā atrodas arī 2 burbuļvannas ar vairākām masāžu vietām. Tāpat arī ir atsevišķi izbūvēta bērnu atpūtas zona ūdenī, kurā pieejami slidkalniņi, ūdenskritumi un strūklakas. Otrajā līmenī atrodas tikai Zviļņu zona, kurā novietotas atpūtas zviļņi, kur atslābt no cilvēku čalām. [[Attēls:Sporta veselibas centrs-242.jpg|thumb|249x249px|Sporta Veselības centra kabinets]] == Sporta Veselības centrs == Sporta Veselības centrs atrodas Valmieras Peldbaseina ēkā Čempionu ielā 4. Centrs nodarbojas ar 3 pamatvirzieniem — fizioterapija un sporta rehabilitācija, topošo un jauno māmiņu mazuļu fizioterapija un ķermeņa estētika. Sporta Veselības centrs ir piemērots pēc traumām vieglāk un ātrāk atgūties. Tajā ir pieejamas dažādas nodarbības, kas notiek fizioterapeita pavadībā, lai pēc individuālas pieejas nostiprinātu sporta veselību. Pakalpojumi iekļauj funkcionālo magnētisko stimulāciju, gaitas analizatoru, ultraskaņās terapijas, aerobo darba spēju testēšanu u.c. Vēl Sporta veselības centrs rīko dažādas konsultācijas un nodarbības grūtniecēm, lai palīdzētu uzlabot pašsajūtu, sagatavoties dzemdībām, mazināt saspringumu un sāpes mugurā, veicināt skābekļa apgādi gan mazulim, gan māmiņai. Kā arī Sporta Veselības centrā pieejami dažādi atpūtas un relaksējoši pakalpojumi, piemēram, zemūdens masāža, solārijs, vakuuma masāžas. == M. Štromberga BMX trase == [[Attēls:Ruukki fasades Cesis Valmiera 01 11 2019 Lidaks-54.jpg|left|thumb|250x250px|M. Štromberga BMX trase]] Pēc Valmieras novada pašvaldības pasūtījuma 2017. gada decembrī sāka būvēt Māra Štromberga vārdā nosaukto BMX trasi Čempiona ielā 3 pretī futbola stadionam. Projekta autori SIA Balta istaba un galvenais būvuzņēmējs SIA Sanart.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://gadabuve.lv/index.php/mara-stromberga-bmx-trase-valmiera/|title=Māra Štromberga BMX trase Valmiera – Gada labākā būve Latvijā|access-date=2022-04-12|language=lv}}</ref> “Trases formas un šķēršļu ģeometriju būvniecībā piedalījās arī pieredzējušais franču speciālists Tomā Amons (Thomas Hamon), kurš pārstāv kompāniju Pro Tracks. Tai ir milzīga pieredze pasaules līmeņa trašu būvniecībā, turklāt šī kompānija ir autore nākamo vasaras olimpisko spēļu BMX trasei Tokijā”.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laarhivs.lv/lv/objekti/67-mara-stromberga-bmx-trase-valmiera/|title=Māra Štromberga BMX trase Valmierā|website=www.laarhivs.lv|access-date=2022-04-12|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925011841/https://www.laarhivs.lv/lv/objekti/67-mara-stromberga-bmx-trase-valmiera/}}</ref> Trase tika atklāta 2019. gadā. Māra Štromberga BMX trase 2019. gadā saņēma “Gada labākā būve Latvijā 2019” nominācijā “Publiskā jaunbūve”.<ref name=":1" /> Trases teritorija ir vairāk nekā 15 500 m<sup>2</sup>.<ref name=":2" /> Trase ir 330 m gara, ar diviem starta kalniem 8 un 5 metru augstumā un trīs starta vārtiem — 8,5 un 3 metru augstumā.<ref name=":2" /> Starta kalnu braucamā daļa ir veidota no monolīta betona, kas nodrošina trases drošu lietošanu arī lietus laikā, mazina trases seguma bojāšanos, kā arī paildzina iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un siltākā ziemā.<ref name=":2" /> Trases virāžas ir asfaltētas.<ref name=":2" /> Zem kalna nobrauktuvēm izbūvētas ēkas, kurās atrodas terase, ģērbtuves ar sanitārajiem mezgliem, dušām, trenažieru zāli, mehāniskās darbnīcas riteņu apkopei, lekciju un atpūtas telpas sportistiem, invalīdu sanitārais mezgls, tehniskā telpa u.c.<ref name=":2" /> Trase piemērota, lai sacensību laikā uzņemtu līdz 3000 skatītājus, turklāt, ir vieta arī finiša punktam, medpunktam, sportistu uzturēšanās vietas pirms sacensībām un citām sacensību laikā nepieciešamām papildfunkcijām.<ref name=":2" /> Līdz šim trasē notikušas jau tādas sacensības, kā 2019. gada Latvijas BMX riteņbraukšanas čempionāts un Eiropas BMX čempionāts, kas pulcēja 1060 sportistus no 26 Eiropas valstīm.<ref name=":2" /> == Jāņa Daliņa stadions == Jāņa Daliņa stadionu pārvalda uzņēmums SIA "Valmieras Olimpiskais centrs". Tas atrodas Jāņa Daliņa ielā 2. 2021. gada augustā tika pabeigta stadiona rekonstrukcija, kuras laikā tika veikti lieli uzlabojumu vieglatlētikas sacensību norisei, bet papildu uzlabojumi futbola sacensībām un [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA sertifikācijai]] plānoti nākamajās kārtās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/09082021-atjaunotaja_dalina_stadiona_nepieciesami_|title=Atjaunotajā Daliņa stadionā nepieciešami uzlabojumi augsta ranga futbola spēļu norisei|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-02-17|date=2021-08-09|language=lv}}</ref> === Vēsture === Valmieras stadionu atklāja 1938. gadā. Tas bija vajadzīgs, lai sarīkotu starptautiskas sacensības un tajā iekļūtu visi, kas vēlējās redzēt Latvijas tā laika slavenāko sportistu — valmierieti Jāni Daliņu. Viņš 1932. gadā Losandželosas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu un vairākkārt laboja pasaules rekordus soļošanā. Pirms stadions kļuva par vietu, kur atbalstīt pašmāju sportistus, tas bija bijušais 8. Valmieras aizsargu pulka sporta kluba stadions. 1934. gadā zemes ierīcības komiteja piešķīra zemi Dīvaliņās bijušai Valmieras sporta biedrībai.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:259150%7Carticle:DIVL279%7Cquery:Valmieras%20aizsargu%20klubu%20stadiona%208%20klubs|title=Valmierā būs modernākais sporta stadions|website=periodika.lndb.lv|access-date=2022-04-12}}</ref> 1935. gada 8 aprīlī 8. Valmieras aizsargu pulks atklāja jaunā stadiona uzlabošanas darbus.<ref name=":3" /> Pasākumā piedalījās pilsētas un tuvāko pašvaldību vadītāji, tāpat arī vietējo organizāciju un karaspēka pārstāvji.<ref name=":3" /> Uzlabošanas darbu pasākumu ieskandināja gājiens ar orķestris, aiz kura bija gājiena dalībnieki ar zāģiem, cirvjiem un citiem rīkiem rokās.<ref name=":3" /> Darbus ievadīja pulka komandieris Prauliņš un Valmieras pilsētas galva J.Ruģēns, nolaižot pirmo priedi.<ref name=":3" /> Iepriekšējā stadionā skrejceļa garums bija vien 265m, bet jaunajam stadionam skrejceļš 400m garumā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:158560%7Carticle:DIVL120%7Cquery:sporta%208%20Valmieras%20aizsargu%20pulka%20kluba%20Valmier%C4%81%20stadions|title=Kāds izskatīsies skaistākais Latvijas sporta stadions?|website=periodika.lndb.lv|access-date=2022-04-12}}</ref> Stadiona ieeja tika izveidota priežu un lapkoku alejā, kuras galā atrodas stadions.<ref name=":4" /> Zem tribīnēm tika izbūvētas telpas sportistiem, 2 ģērbtuves, dušas, masāžas, sporta inventāra un valdes telpas ar ārstu kabinetu.<ref name=":4" /> Pārbūvētais stadions tika veidots atbilstoši starptautisko noteikumu prasībām.<ref name=":4" /> Stadiona kapacitāte vairāk kā 10 000 skatītāju.<ref name=":4" /> Stadiona būve izmaksāja 27 000 latu<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:52230%7Carticle:DIVL227%7Cquery:pulka%20stadiona%20aizsargu%20sporta%20kluba|title=Valmierā atklāts jauns sporta stadions|website=periodika.lndb.lv|access-date=2022-04-12}}</ref> 1938. gada 21. maijā notika pamatakmens iemūrēšana Valmieras stadionam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:227793%7Carticle:DIVL214%7Cquery:Valmieras%20stadion%C4%81%20Valmier%C4%81%208%20aizsargu%20pulka%20stadionam|title=Valmierā atklāts jauns sporta stadions||website=periodika.lndb.lv|access-date=2022-04-12}}</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56807%7Carticle:DIVL235%7Cquery:Valmieras%20sporta%20stadionam%208%20aizsargu%20pulka%20kluba%20stadiona|title=Valmierā atklāts jauns sporta stadions||website=periodika.lndb.lv|access-date=2022-04-12}}</ref> Svinības notika Valmieras pilsētas valdes zālē, kurā kopā sanāca sporta kluba valde, lūgtie viesi, sportisti un sportistes.<ref name=":6" /> Tās atklāja sporta stadiona izbūvi paskaidrojumus sniedza sporta kluba priekšnieks H. Traubergs.<ref name=":6" /> Pēc svinīgās daļas visi devās jauno sporta laukumu, kur notika stadiona pamatos iemūrējamā dokumenta parakstīšana un mācītāja E.Putniņa uzruna.<ref name=":6" /> Dokuments tika ievietots metāla kārbā un aizlodēts; pēc tam iemūrēts pamatos.<ref name=":6" /> 1938. gada 31. jūlijā tika atklāts jaunais stadions.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:7627%7Carticle:DIVL84%7Cquery:pulka%208%20sporta%20kluba|title=Valmieras jaunais stadions — valmieriešu uzņēmības un centības paudējs|website=periodika.lndb.lv|access-date=2022-04-12}}</ref> Svinības sākās ar gājienu no Vecpuišu parka uz stadionu.<ref name=":5" /> Nonākot stadionā, svētku runu veica J. Ruģēns. Pēc atklāšanas svinībām stadionā notika sacensības, kurās piedalījās ap 200 sportistu.<ref name=":5" /><ref name=":7" /> Visvairāk dalībnieku piedalījās distanču skrējienos un soļošanā.<ref name=":7" /> Tāpat arī bija sportistu tautisko deju sacensībās, šaušanā, riteņbraukšanā un peldēšanā.<ref name=":7" /> Stadions Jāņa Daliņa vārdu ieguva trešās atmodas laikā. Šajā stadionā tika sarīkotas pirmās Trīszvaigžņu spēles, un ik vasaru tajā tiek izcīnīta Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā. [[Attēls:Jānis Daliņš Stadium in Valmiera, Latvia during evening, 2021.jpg|left|thumb|250x250px|J. Daliņa Vieglatlētikas stadions]] === Vieglatlētikas stadions === Vieglatlētikas stadions ir pilnvērtīgi aprīkots ar vieglatlētikas elementiem. Tajā pieejams 400m garš aplis ar 8 skrejceļiem, 9 skrejceļi taisnē, 2 paralēli tāllēkšanas un trīssoļu sektori ar bedrēm startā un finišā, papildus tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, 2 augstlēkšanas un kārtslēkšanas sektori, vesera un diska mešanas sektors, 2 šķēpmešanas sektori un 2 lodes grūšanas sektori. Stadiona tribīnes ir zem jumta seguma, kurās ir 1250 sēdvietas. Futbola laukums ir klāts dabīgā zālājā un izveidots atbilstoši FIFA (Fédération Internationale de Football Association) un Latvijas Regbija federācijas prasībām. === Vieglatlētikas manēža === [[Attēls:2021 09 02 20-00-53 oskarsludvigs.com 11.jpg|left|thumb|250x250px|Vieglatlētikas manēža]] Vieglatlētikas manēžas platība ir 12 367m<sup>2</sup>. Tā ir saņēmusi World Atlethics sertifikātu. Manēžā sportisti var aizvadīt pilnu treniņprocesu, nepametot infrastruktūru. Zem viena jumta ir arī ģērbtuves līdz 230 sportistiem, trenažieru zāle, viesnīca, kurā iespējams izmitināt līdz 100 cilvēkiem, un ēdināšana. Vieglatlētikas manēža pieejams augstlēkšanas sektors, tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, kārtslēkšanas sektors, lodes grūšanas sektors, diska un vesera mešanas treniņiem paredzēts trenažieris, 8 taisnie 60m skrejceļi, 4 skrejceļu 200m aplis, iesildīšanās zona ap skrejceļiem un zona ar nolaižamu tīklu šķēpmešanas treniņiem. Papildus tam, ēkā ir izvietoti treneru, mediķu un tiesnešu kabineti, dopinga kontroles, preses un noliktavu telpas. Manēžā ir apskatāmas mākslinieka Vladislava Lakšes gleznas, atainojot sportistus, kuri nesuši Latvijas vārdu pasaulē. === Stadium Hotel un ēdināšana === Viesnīca, kas atrodas Jāņa Daliņa stadiona ēkā, var izguldīt līdz pat 100 vietām. Tajā ir gan divvietīgi, gan četrvietīgi numuri. Vērtīgi pieminēt, ka viesnīca spēj izguldīt cilvēkus ar kustību traucējumiem tiem piemērotos numuros. Arī viesnīcas istabiņās aplūkojamas Vladislava Lakšes mākslas darbi. Ēkā pieejami arī ēdināšanas pakalpojumi modernā kafejnīcā. === Sporta spēļu laukumi === Blakus Jāņa Daliņa stadiona ēkai ir arī ikvienam brīvi pieejami 3 brīvdabas sporta laukumi: 3x3 basketbola laukums un universāls laukums, volejbola, mini-futbola laukumi. Viens no tiem ir Bertānu ģimenes basketbola laukums, kas nosaukts NBA basketbolista Kobes Braianta vārdā. [[Attēls:Jana-Dalina-speka-zona.jpg|thumb|Spēka Zona|250x250px]] == Spēka zona == Spēka zonas (agrāk: Atlētikas zāle) telpas atrodas divās ēkās — Sporta Veselības centrā Čempionu iela 2, un Jāņa Daliņa stadionā Valmiera Jāņa Daliņa iela 2. Abas Spēka zonas telpas ir aprīkotas ar kvalitatīviem un pasaulē zināmu uzņēmumu trenažieriem — “Life Fitness”, “Hammer Strength” un “”Sporta sistēma”. Trenažieri nav piemēroti tikai profesionāļiem, bet arī ikvienam interesentam, kurš vēlas uzlabot savu fizisko sagatavotību individuāli vai ar treneri. Iepriekšējās telpas Valmieras Olimpiskā centra 2.stāvā bija par mazu, tādēļ tagad Spēkas zonas telpas ir divās ēkās. To plašumi pārsniedz iepriekšējās zāles lielumu. == Viesnīca “SportsHotel” == Viesnīca “SportsHotel” atrodas netālu no Valmieras Olimpiskā centra. Vienlaicīgi viesnīcā var uzturēties 120 viesi. Tajā pieejami 4 dažādu tipu numuri — “Junior suite”, divvietīgs ar 1 gultu, divvietīgs ar 2 gultām un ģimenes numurs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.valmierasoc.lv/ Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * [http://bmxvalmiera.lv/ BMX Valmiera]{{Novecojusi saite}} * [https://janadalinastadions.lv/ Jāņa Daliņa stadions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220217103433/https://janadalinastadions.lv/ |date={{dat|2022|02|17||bez}} }} [[Kategorija:Sporta būves Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Valmierā]] [[Kategorija:Sports Valmierā]] 9qz2dqqfblvv3su9qrxz3b2uhclyopa 0 76721 4458945 3464267 2026-04-25T12:58:32Z EikeFA 49513 /* Literatūra */ Labojums. 4458945 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mihaels Hildebrands | vārds_orig = ''Michael Hildebrand'' | attēls = Rigas_silins_1484.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Arhibīskapa Mihaela ģerbonis un amata zīme uz viņa valdīšanas laikā Rīgā kaltā [[šiliņš|šiliņa]]. Apliecošie uzraksti abās pusēs - MONETA MIHAELIS. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1433 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Tallina]], [[Livonijas ordeņa valsts]]<br />(tagad - {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1509 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 6 | m_vieta = [[Rauna]], [[Rīgas arhibīskapija]]<br />(tagad - {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Mihaels Hildebrands''' vai '''Miķelis Hildebrands''' ({{val-de|Michael Hildebrand}}, {{val-la|Michael Hiltebrant}}, 1433.-1509.) bija [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]]. Līdzsvarots un izglītots valdnieks, panāca izlīgumu ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un piedalījās kopīgā karagājienā ar Livonijas ordeņa mestru [[Valters fon Pletenbergs|Valteru fon Pletenbergu]] pret apvienoto Pleskavas-Maskavas-Smoļenskas krievu karaspēku 1502. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1433. gadā Tallinā kā tirgotāja dēls, mācījies turienes skolā. 1451. gadā sāka studēt [[Leipciga]]s universitātē, ieguvis kanonisko tiesību doktora grādu. 1477. gadā kļuva par Livonijas ordeņa mestra [[Bernards Borhs|Bernarda Borha]] sekretāru. No 1478. līdz 1480. gadam uzturējās Romā. 1484. gadā pēc ordeņa mestra ieteikuma viņam piedāvāja kļūt par Rīgas arhibīskapu, tādēļ viņš devās uz Romu pie pāvesta. Sakarā ar mestra Bernarda krišanu nežēlastībā tika ieslodzīts pāvesta cietumā, tomēr beidzot apstiprināts par arhibīskapu un "prūšu, kuršu, latvju, līvu un igauņu zemes metropolītu". No 1484. līdz 1491. gadam uzturēja draudzīgas attiecības ar Livonijas ordeni un nostājās tā pusē strīdos ar Rīgas pilsētu. 1486. gadā bija spiests apstiprināt iepriekšējās Rīgas arhibīskapijas bruņniecības privilēģijas, ko tā bija panākusi virsbīskapa Silvestra laikā. 1494. gadā noslēdza līgumu ar saviem vasaļiem par aizbēgušo zemnieku izdošanu. 1502. gadā personīgi piedalījās Livonijas ordeņa mestra Valtera Pletenberga karagājienā pret Pleskavas un Maskavijas karaspēkiem, gūstot uzvaru [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas ezera]]. == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova hronika]]:<br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] <blockquote> "[[Valters fon Pletenbergs|Valters Pletenbergs]], 41. Vācu ordeņa mestris tapa ievēlēts 1495.gadā. [..] Pletenberga laikā bija sekošie pēc kārtas Rīgas virsbiskapi: '''Miķelis Hildebrands''', Rēveles pilsoņa dēls, [[Kaspars Linde]], [[Jānis Blankfelds]], [[Tomāss Šenings]], Rīgas birģermeistara dēls, un beidzot [[Brandenburgas markgrafs Vilhelms]], kuŗš bija 19. un beidzamais Rīgas virsbiskaps ordeņa laikā". </blockquote>}} == Literatūra == * Leonid Arbusow senior. ''Livlands Geistlichkeit''. * Leonid Arbusow senior. ''Erzbischof Michael als Genealoge''. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik 1897. Lk.-d 22—28. == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapi]] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{s-rel}} {{Amatu secība | pirms = [[Stefans Grūbe]] | virsraksts = [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] | periods = [[1484]]—[[1509]] | pēc = [[Jaspers Linde]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hildebrands, Mihaels}} [[Kategorija:1433. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1509. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapi]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] o2kxo3c01htuo0cicmrhmttlgp7gd5h 0 77826 4459387 3776329 2026-04-26T08:34:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459387 wikitext text/x-wiki {{Dzīvnieka šķirnes infokaste | nosaukums = | attēls =Pony in brecon2.jpg | at_izm = 260px | izcelsme = [[Velsa]] | svars = | svars_tēv = | svars_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "svars" 2) "svars_tēv" un "svars_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | augums = | augums_tēv = | augums_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "augums" 2) "augums_tēv" un "augums_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | krāsa = [[zirga krāsa|visas krāsas, izņemot dārks un lāsumains]] | piezīmes = | vernacular_name = [[Mājas zirgs]] (''Equus caballus'') }} '''Velsas ponijs''' ir [[ponijs|poniju]] šķirne, kurai ir četras sekcijas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.welshpony.org/Onebreed.html |title=Welsh Ponies & Cobs Main Page<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090107042331/http://www.welshpony.org/Onebreed.html |archivedate={{dat|2009|01|07||bez}} }}</ref>: sekcija A — [[Velsas kalnu ponijs]], sekcija B — [[Velsas ponijs (sekcija B)]], sekcija C — [[Velsas braucamā tipa ponijs]], sekcija D — [[Velsas braucamais ponijs]]. Katrai sekcijai ir savi standarti un kvalitātes prasības. <gallery> Image:Welsh-A-Buggy.jpg|[[Velsas kalnu ponijs]] sekcija A Image:Welsh ponny.jpg|[[Velsas ponijs (sekcija B)]] Image:Welsh-C-Trot.jpg|[[Velsas braucamā tipa ponijs]] sekcija C Image:Welsh-D-Kutsche.jpg|[[Velsas braucamais ponijs]] sekcija D </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.wpcs.uk.com/ The Welsh Pony and Cob Society] * [http://www.heavenlypony.com/welsh_pony_history.html Welsh Ponies are...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090218012853/http://heavenlypony.com/welsh_pony_history.html |date={{dat|2009|02|18||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090215214825/http://devonponies.co.uk/welsh-ponies.html Devonponies] [[Kategorija:Zirgu šķirnes]] [[Kategorija:Dzīvnieku šķirnes no Lielbritānijas]] 5id24dn0o4nauunckc6z8he4ei82xuu 0 77828 4459386 4072290 2026-04-26T08:34:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459386 wikitext text/x-wiki {{Dzīvnieka šķirnes infokaste | nosaukums = | attēls =Casper1.jpg | at_izm = 260px | izcelsme = [[Velsa]] | svars = | svars_tēv = | svars_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "svars" 2) "svars_tēv" un "svars_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | augums = Maksimums 121,9 cm | augums_tēv = | augums_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "augums" 2) "augums_tēv" un "augums_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | krāsa = [[zirga krāsa|visas krāsas, izņemot dārks un lāsumains]] | piezīmes = | vernacular_name = [[Mājas zirgs]] (''Equus caballus'') }} '''Velsas kalnu ponijs''' jeb '''Velsas kalnu ponijs (sekcija A)''' ir viena no četrām [[Velsas ponijs|Velsas poniju]] šķirnes sekcijām. Velsas ponijiem kopumā izšķir sekciju A — [[Velsas kalnu ponijs]], sekciju B — [[Velsas ponijs (sekcija B)]], sekciju C — [[Velsas braucamā tipa ponijs]], sekciju D — [[Velsas braucamais ponijs]]. Velsas kalnu ponija ciltsgrāmata ir izveidota 1902. gadā, tas ir visdaudzskaitlīgākais no visiem Britu salu ponijiem, un tas ir kalpojis par pamatu visiem pārējiem Velsas poniju tipiem. == Izskats == [[Attēls:Welsh-A-Buggy.jpg|thumb|left|250px|Velsas kalnu ponijs iejūgā]] Redzot Velsas kalnu poniju, nevienam nav šaubas, ka ponija šķirnes izveidē liela ietekme ir bijusi [[arābu zirgs|arābu zirgam]]. Tas ir vismazākais no visiem Velsas poniju tipiem. Maksimālais augstums skaustā Velsas kalnu ponijam drīkst būt 121,9 cm [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un 127 [[Centimetrs|cm]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tam ir skaista, neliela [[galva]], ar ieliektu profīlu. Nelielas, uz iekšu ieliektas [[ausis]], lielas un izteiksmīgas [[acis]]<ref name="jane">Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"</ref>. Tam tāpat kā arābu zirgam ir augstu novietota [[aste]]. Velsas kalnu ponijs var būt jebkurā [[zirga krāsa|krāsā]], izņemot raibās krāsas kā [[zirga krāsa|dārka]] un [[zirga krāsa|lāsumaina]].<ref>Evans, J. Warren et al. (eds.) The Horse Second Edition New York: Freeman and Company 1990 {{ISBN|0-7167-1811-1}}</ref> Velsas kalnu ponijs tomēr nav tikai skaista rotaļlieta, tas ir tempermentīgs, drosmīgs, spēcīgs un inteliģents. Velsas kalnu ponijs ir saglabājis savvaļas senču pieticīgo dabu. Tam ir arī izteikti draudzīgs un maigs raksturs, kas to padara par ideālu poniju bērniem. Ponijam ir daudzpusīgi talanti, bet visbiežāk to izmanto [[konkūrs|konkūrā]] un iejūgā. == Vēsture == [[Attēls:Welsh Mountain Ponies.jpg|thumb|250px]] [[Šķirne]]s izcelsme ir ļoti sena, [[savvaļas zirgs|savvaļas poniji]] apdzīvoja [[Velsa]]s [[kalns|kalnus]] jau pirms [[romiešu]] iebrukuma. Ir uzskats, ka tie bija [[ķeltu ponijs|ķeltu poniji]]. [[Jūlijs Cēzars]] ieņemot Velsu, bija pārsteigts par vietējo [[ponijs|poniju]] kvalitāti un daudzus izveda uz [[Senā Roma|seno Romu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gleiniant.co.uk/history_of_the_welsh_mountain_pony.htm |title=History of the Welsh Mountain Pony<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080205193626/http://www.gleiniant.co.uk/history_of_the_welsh_mountain_pony.htm |archivedate={{dat|2008|02|05||bez}} }}</ref> kā arī izveidoja profesionālu zirgu audzētavu pie Bala ezera [[Merionetšīra|Merionetšīrā]]. [[Klimats]] reģionā ir skarbs, un reljefs sarežģīts, tikai paši izturīgākie un veiklākie poniji izdzīvoja skarbajos apstākļos. Romieši ieveda Velsā [[arābu zirgs|arābu zirgus]], lai krustotu ar vietējiem kalnu ponijiem. Iespējams, ka šķirnei ir bijuši piejaukti arī [[tīrasiņu zirgs|tīrasiņu zirgi]] un [[Haknejas zirgs|Haknejas zirgi]].<ref name="jane"/> Mūsdienās Velsas kalnu ponijs ir plaši izplatīta poniju šķirne, tas ir izvests gan uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Kanāda|Kanādu]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.heavenlypony.com/ Welsh Ponies are...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090225212316/http://heavenlypony.com/ |date={{dat|2009|02|25||bez}} }} * [http://www.bbc.co.uk/wales/nature/sites/species/mammals/mountain_ponies.shtml Welsh mountain pony] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zirgu šķirnes]] [[Kategorija:Dzīvnieku šķirnes no Lielbritānijas]] f4nqyjx2k7t55mpi63eg4nn08lq9448 0 78032 4459384 2939254 2026-04-26T08:32:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459384 wikitext text/x-wiki {{Dzīvnieka šķirnes infokaste | nosaukums = | attēls =Welsh-D-Kutsche.jpg | at_izm = 260px | izcelsme = [[Velsa]] | svars = | svars_tēv = | svars_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "svars" 2) "svars_tēv" un "svars_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | augums = 137 - 148 cm | augums_tēv = | augums_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "augums" 2) "augums_tēv" un "augums_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | krāsa = [[zirga krāsa|visas krāsas, izņemot dārks un lāsumains]] | piezīmes = | vernacular_name = [[Mājas zirgs]] (''Equus caballus'') }} '''Velsas braucamais ponijs''' jeb '''Velsas ponijs (sekcija D)''' ir viena no četrām [[Velsas ponijs|Velsas poniju]] šķirnes sekcijām. Velsas ponijiem kopumā izšķir sekciju A — [[Velsas kalnu ponijs]], sekciju B — [[Velsas ponijs (sekcija B)]], sekciju C — [[Velsas braucamā tipa ponijs]], sekciju D — [[Velsas braucamais ponijs]]. == Izskats un raksturs == [[Attēls:Welshcob.jpg|thumb|left|250px]] Velsas braucamais ponijs ir vislielākais no visiem [[Velsa]]s ponijiem. Tā mazākais pieļaujamais augums ir 1,37 [[m]]. Ir organizācijas, kas neierobežo maksimālo augumu, bet ir organizācijas, kas ir noteikušas maksimālo pieļaujamo augstumu skaustā 1,48 m. Ponijs ir izturīgs un viegli uzturams. Velsas braucamais ponijs ir spēcīgi būvēts, ar kompaktu augumu, tas ir spēcīgs un elegants. [[Galva]] kā visiem Velsas ponijiem ir smalki veidota, ar taisnu profils, lielas [[acis]], mazas [[ausis]]. Kājas ir paīsas, atbilstoši poniju proporcijām. [[Ērzelis|Ērzeļiem]] ir spēcīgi, muskuļaini kakli, [[ķēve|ķēvēm]] kakli ir smalkāki. Līdzīgi [[Velsas braucamā tipa ponijs|Velsas braucamā tipa ponijam sekcijai C]] arī Velsas braucamajam ponijam ir skaistas, enerģiskas [[zirga gaita|gaitas]], ar augstu priekškāju kustību [[zirga gaita|rikšos]], ko ponijs ir mantojis no [[Norfolkas rikšotājs|Norfolkas rikšotāja]].<ref name="jane"/> Velsas braucamais ponijs var būt jebkurā [[zirga krāsa|krāsā]], izņemot raibās krāsas kā [[zirga krāsa|dārka]] un [[zirga krāsa|lāsumaina]].<ref>Evans, J. Warren et al. (eds.) The Horse Second Edition New York: Freeman and Company 1990 {{ISBN|0-7167-1811-1}}</ref> Visretāk sastopamā krāsa ir [[zirga krāsa|sirma]]. Un tam bieži ir baltas zīmes uz galvas un [[kājas|kājām]]. Velsas braucamos ponijus pamatā lieto iejūgam, bet tie tiek izmantoti arī kā jājamzirgi, tie ir lieliski sporta zirgi konkūram. == Vēsture == Velsas braucamā ponija tips tika izveidots [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] kā bruņinieku ponijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.welshpony.org/SectionD.htm |title=Welsh Ponies & Cobs Main Page<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|12|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080322200129/http://www.welshpony.org/SectionD.htm |archivedate={{dat|2008|03|22||bez}} }}</ref> Velsas kalnu ponijs tika krustots ar [[arābu zirgs|arābu zirgu]] un jebkādām pieejamām lielākām zirgu šķirnēm, dati par to lietošanu nav saglabājušies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saithstud.co.uk/welsh-cobs-about-us.htm |title=Welsh Cobs - Saith Stud Champions<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081230185618/http://www.saithstud.co.uk/welsh-cobs-about-us.htm |archivedate={{dat|2008|12|30||bez}} }}</ref> [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] tika nolemts, krustojot ar lielāka auguma [[šķirne|šķirnēm]], iegūt lielāku un jaudīgāku [[ponijs|poniju]]. Tas tika krustots ar [[Norfolkas rikšotājs|Norfolkas rikšotāju]] ''Trotting Comet'' un [[Jorkšīras braucamais zirgs|Jorkšīras braucamo zirgu]] ''True Briton'', kura māte bija [[arābu zirgs]]. ''Alonzo the Brave'' bija [[Haknejas zirgs]], lai gan cilstrakstos ir redzams, ka ērzelis ir bijis [[Derlija arābu zirgs|Derlija arābu zirga]] pēctecis. ''Cymro Llwyd'' bija arābu zirga un Norfolkas rikšotāja krustojums, un tā palsā krāsa joprojām ir redzama Velsas braucamajos zirgos mūsdienās. Velsas braucamais zirgs kļuva ļoti iecienīts ar savu spēku un eleganci, to plaši izmantoja [[Karaspēks|armijas]] vajadzībām, gan lai vilktu smago armijas tehnik, gan kā jājamzirgu. To izmantoja arī vietējie zemnieki kā darba zirgu. Mūsdienās Velsas braucamo poniju krusto ar [[tīrasiņu zirgs|tīrasiņu zirgiem]] un iegūst lieliskus sporta zirgus.<ref name="jane">Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world" </ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.wpcs.uk.com/ Yhe Welsh Pony and Cob Society] * [http://www.derwencobs.co.uk/ Derwen International Welsh Cob Centre] * [http://www.heavenlypony.com/welsh_pony_history.html Welsh Ponies are...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090218012853/http://heavenlypony.com/welsh_pony_history.html |date={{dat|2009|02|18||bez}} }} [[Kategorija:Zirgu šķirnes]] [[Kategorija:Dzīvnieku šķirnes no Lielbritānijas]] pmki2d7n1jxehonv9l8a30er5lbntiu 0 78783 4459116 4438213 2026-04-25T18:35:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459116 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi [[Kurzeme|Kurzemē]]|Stende (nozīmju atdalīšana)|Stende}} {{Upes infokaste | nosaukums = Stende | attēls = Stende netālu no satekas ar Rindu.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Stende netālu no satekas ar [[Rinda (upe)|Rindu]] | karte = Latvijas upe Stende karte.png | kartes_paraksts = Stende, [[Irbe (upe)|Irbe]], [[Rinda (upe)|Rinda]] un [[Puzes ezers]] | kartes_izmērs = | izteka = austrumos no [[Stende]]s | augštece = Laļļupe, Leļļupe | satekupes = | ieteka = [[Irbe (upe)|Irbe]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=8 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=9 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=32 | iet_plat_s=27 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=54 | iet_gar_s=47 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 100 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = 5,5 | kritums = 78 | caurtece = | gada_notece = 0,3 | baseins = 1160 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Upatu valks]], [[Trumpe (Stendes pieteka)|Trumpe]] }} '''Stende''' ir [[Irbe (upe)|Irbes]] labā satekupe [[Kurzeme|Ziemeļkurzemē]],<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97038 |title=Informācija par objektu: Stende |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> [[Talsu novads|Talsu]] un [[Ventspils novads|Ventspils]] novados. Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū starp [[Stende|Stendi]] un [[Jaunpagasts|Jaunpagastu]]. Līdz [[Dižstende]]i upi sauc '''Laļļupe''' (vai '''Leļļupe''').<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Upes tecējums atrodas galvenokārt [[Kursas zemiene]]s [[Ugāles līdzenums|Ugāles]] un [[Rindas līdzenums|Rindas]] līdzenumā [[Piejūras zemiene]]s [[Ventavas līdzenums|Ventavas līdzenumā]], augšgals — [[Austrumkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine|Vanemas paugurainē]].<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas līkumaini plūst pa izteiktu līdz 12 m dziļu ieleju,<ref>Latviešu konversacijas vārdnīca. XX sēj., 40601. lpp.</ref> ir regulēta. Augštecē uz upes [[Dižstendes dzirnavdīķis]]<ref>[https://www.ezeri.lv/database/3131/ Ezeri.lv Dižstendes dzirnavdīķis]</ref> un vairāki dīķi [[Pastende|Pastendē]], tai skaitā Pastendes parka dīķis<ref>[https://www.ezeri.lv/database/2988/ Ezeri.lv Pastendes parka dīķis]</ref> un tūlīt aiz tā Pastendes dzirnavezers.<ref>[https://www.ezeri.lv/database/2987/ Ezeri.lv Pastendes dzirnavezers]</ref> Tālāk upe tek pa purvainu un mežiem bagātu apvidu, palienēs attekas un dīķi,<ref name="Copeslapa">[https://www.copeslapa.lv/udns/stende.htm Copeslapa. Stende (Leļļupe)]{{Novecojusi saite}}</ref> baseinā lielākie purvi: [[Salaspurs]], [[Stiklu dižpurvs]], [[Vaseniekpurvs]].<ref name="LME">{{LME|3|416}}</ref> Vidējais caurplūdums grīvā: 9,3 m³/s, maks. 73 m³/s, min. 1 m³/s.<ref name="Copeslapa" /> Upes ūdeņi lejtecē mālaini duļķainā krāsā, kas iekrāso arī Irbes sākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/eng-rin-irb/ |title=Laivas.lv. Engure — Rinda — Irbe |access-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220201173248/http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/eng-rin-irb/ }}</ref> Lejtecē labajā krastā dabas liegums "[[Ances purvi un meži]]", kura teritoriju daži ieteikuši paplašināt arī uz kreiso krastu līdzīgā biotopa dēļ.<ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/10251/download DAP. Dabas liegumam “Ances purvi un meži” dienvidu pusē pieguļošās Stendes, Rindas un Irbes upju apkārtnes izvērtējums aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu kontekstā]</ref> Pie Ances atrodas svētliepa, ar kuras zariem zīlējuši, metot tos Stendes upē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/1307 |title=Visitventspils. Ances svētliepa |access-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220201173248/https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/1307 }}</ref> Laivošanai parasti tiek izmantots tikai upes lejteces 14,3 km garais posms no Ances tilta, apvienojot to ar maršrutu pa Irbi līdz jūrai, taču palu laikā iespējams laivot jau no [[Iliņi]]em vēl 59 kilometrus. Vasaras sezonā šeit jārēķinās ar daudzām neizbraucamām vietām, izņemot posmu no Banku ciema ([[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzmas]] tuvumā) līdz Ancei, kurš ir bagarēts un tādēļ izbraucams, bet ne sevišķi populārs starp tūristiem.<ref name="Copeslapa" /> Lejtece ir ar vāju straumi, pirmajos 3 km aiz Ances tilta arī bagarēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://upesoga.lv/_files/uploads/Kurzeme%20Rivers/Irbe_Rinda_Stende_LV_EE_int.pdf |title=Upesoga. Irbe, Rinda, Stende |access-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220201173247/https://upesoga.lv/_files/uploads/Kurzeme%20Rivers/Irbe_Rinda_Stende_LV_EE_int.pdf }}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos: [[Dižstende]], [[Pastende]], [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]], [[Ance (ciems)|Ance]]. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] un [[P120]], kā arī [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]]. Upes nosaukums kā "''Testenden''" dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.<ref name="Vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stende.lv/stendes-vesture/ |title=Stende.lv. Stendes vēsture |access-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220201142107/http://www.stende.lv/stendes-vesture/ }}</ref> == Kilometrāža == {| class="wikitable" |+ Sākot no Sēmes ietekas lejpus Iliņiem<ref name="Copeslapa" /> |- !Kilometri<br> no grīvas !!Augstums<br> metros vjl. !! Kritums m/km !! Vieta |- | 64<br>55<br>49<br>42<br>35<br>31<br>28<br>21<br>19<br>14<br>11<br>8<br>0 || 27,3<br>23,5<br>20,3<br>17,8<br>16,2<br>13,0<br>10,8<br>9,2<br>8,9<br>8,1<br>7,1<br>6,1<br>5,5 || 0,4<br>0,5<br>0,4<br>0,2<br>0,8<br>0,7<br>0,2<br>0,2<br>0,2<br>0,3<br>0,1<br>0,1<br>— || [[Sēme (Stendes pieteka)|Sēmes]] ieteka<br>Lāču koka tilts<br>Bebru tilts<br>Brasls ar tiltiņu<br>Puzes tilts, sākas regulētais posms<br>Viecīšu dzelzsbetona tilts<br>Celmu koka tilts<br>Virpes tilts<br>Meždārzu dzelzsbetona tilts<br>Ances tilts<br>[[Lonaste]]s ieteka, Trumpu ceļa koka tilts<br>[[Trumpe (Stendes pieteka)|Trumpes]] ieteka<br>Stendes un [[Rinda (upe)|Rindas]] sateka |} == Pietekas == {{columns |col1width =9em |col1 = Kreisās:<br />[[Silupe (Stendes pieteka)|Silupe]]<br />[[Asiķu valks]]<br />[[Grūžvalks]] |col2width =4em |col2 = km<br />12<br />4<br />7 |col3width =9em |col3 = Labās:<br />[[Dzelzupe]]<br />[[Kalnupe (Stendes pieteka)|Kalnupe]]<br />[[Lūšupīte]]<br />[[Zalkšu valks]]<br />[[Upatu valks]]<br />[[Kalēju valks]]<br />[[Lonaste (upe)|Lonaste]]<br />[[Trumpe (Stendes pieteka)|Trumpe]] |col4width =4em |col4 = km<br />10<br />8<br />12<br />5<br />20<br />5<br />12<br />18 }} == Ihtiofauna == Pēc 1970. gada datiem, upē mitušas [[līdaka]]s, [[Eiropas asaris|asari]], [[rauda]]s, [[sapals|sapali]], [[ālants|ālanti]], [[zutis|zuši]], [[vimba]]s.<ref name="LME" /> Jaunāks avots zušus vairs nepiemin.<ref name="Copeslapa" /> 2021. gada vasarā [[Ances pagasts|Ances pagastā]] tika fiksēta masveida zivju nobeigšanās.<ref>[https://www.copeslietas.lv/m/bildes/bilde-99165.htm Copes Lietas]</ref> == Attēli == <gallery> Kādreizējais dzirnavu aizsprosts - panoramio.jpg|Kādreizējais dzirnavu aizsprosts Pastendē Augšējais dzirnavezers uz Stendes upes - panoramio.jpg|Pastendes parka dīķis Dīķis uz Stendes upes - kikos64 - Panoramio.jpg|Viens no Pastendes dīķiem uz Stendes Lūšupītes ieteka Stendē - panoramio.jpg|Lūšupītes ieteka Stendē </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Stendes pietekas|nocat=yes}} [[Kategorija:Irbes baseina upes]] [[Kategorija:Talsu novada upes]] [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Irbes pietekas]] [[Kategorija:Stende (upe)]] [[Kategorija:Ances pagasts]] kzfrqbyszjbr2fdollx61zjrzpcsyxw 0 78965 4459335 4458487 2026-04-26T06:32:38Z Biafra 13794 atj. 4459335 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|2}} | bg_color = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|1}} | klubs = Milwaukee Bucks | logo = Milwaukee Bucks.svg | logo_izm = 200px | pilsēta = {{flaga|ASV}} [[Milvoki]], [[Viskonsina]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | līga = [[Nacionālā Basketbola asociācija]] | konference = [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] | divīzija = [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālā divīzija]] | dibināts = 1968 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Fiserv Forum]]'' | krāsas = zaļa, sarkana, balta un sudraba<br />{{color box|#003614}} {{color box|#d4312a}} {{color box|white}} {{color box|silver}} | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = {{flaga|ASV}} [[Džons Horsts]] | galvenais_treneris = {{flaga|ASV}} [[Teilors Dženkinss]] | kapteinis = | mediji = [http://www.bucks.com/ bucks.com] | sadarbojas = [[Wisconsinas "Herd"]] ([[G-Līga]]) | BAA = | NBL = | NBA = 2 (1971,2021) }} '''Milvoki "Bucks"''' ({{val|en|Milwaukee Bucks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Milvoki]], [[Viskonsina|Viskonsinas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs ir dibināts 1968. gadā un kopš dibināšanas spēlē [[Nacionālā Basketbola asociācija|Nacionālajā Basketbola asociācijā]] (NBA). Klubs startē [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālajā divīzijā]]. "Bucks" ir 1970./1971. un 2020./2021. gada NBA sezonas čempionvienība. Tāpat tas ir izcīnījis 2 savas konferences čempiontitulus (1971, 1974) un ir trīspadsmitkārtējs savas divīzijas čempions. Komandas īpašnieks līdz 2014. gadam bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] senators [[Herbs Kols]], kurš to pārdeva finansistu grupai Vesa Īdensa un Marka Lasrija vadībā. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Fiserv Forum|Fiserv Forum Complex Center]]'' arēnā. Vieni no slavenākajiem Milvoki "Bucks" spēlētājiem ir [[Oskars Robertsons]] un [[Karīms Abduldžabārs]], kā arī [[Janis Adetokunbo]]. == Vēsture == {{nepilnīga nodaļa}} === Agrīnie gadi === [[Attēls:MilwaukeeBucks1968.png|left|thumb|100px|Sākotnējais "Bucks" logo (1968—1993)]] "Bucks" komanda tika dibināta [[1968]]. gada janvārī. Šā gada novembrī tā aizvadīja savu pirmo NBA maču, kurā 8467 skatītāju priekšā sacentās ar [[Čikāgas "Bulls"]]. Kā lielākajai daļai jauno komandu, arī "Bucks" pirmā sezona bija grūta. Pirmo uzvaru Milvoki vienība izcīnīja savā sestajā spēlē, kad ar 134:118 uzveica [[Detroitas "Pistons"]]. Debijas sezonā kopumā tika izcīnītas vien 26 uzvaras. Taču tam bija sava pozitīvā puse — vājākajām komandām ir iespēja [[NBA drafts|draftā]] jaunos spēlētājus izvēlēties kā pirmajām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/bucks/history/history.html|title= Bucks History|accessdate= {{dat|2008|5|18}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20131103012256/http://www.nba.com/bucks/history/history.html|archivedate= {{dat|2013|11|03||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tiesa, arī [[Fīniksas "Suns"]] sezona bija neveiksmīga, tātad drafta secība tika noteikta, metot monētu. "Bucks" izrādījās veiksmīgāki un viņiem pavērās iespēja izvēlēties [[Karīms Abduldžabārs|Karīmu Abduldžabāru]]. "Bucks" bija jāuzvar vēl vienā cīņā — ar [[Amerikas basketbola asociācija (1967—1976)|ABA]] klubiem, kas centās Džabaram piedāvāt labākus līgumus, tādējādi pārvilinot viņu uz jaunizveidoto līgu. Lai gan vairums prognozēja, ka ar Džabaru sastāvā "Bucks" kļūs konkurētspējīgāki, 56 uzvaras jau otrajā sezonā bija pārsteigums. Milvoki vienība regulārajā sezonā ieņēma otro pozīciju, atpaliekot vienīgi no [[Ņujorkas "Knicks"]]. Tik straujš kāpums vēl turpmākos 10 gadus neizdevās nevienai komandai. "Bucks" iekļuva Austrumu konferences finālā, kur piekāpās "Knicks". Abduldžabars (kuru tolaik sauca Lū Alkindors) tika atzīts par sezonas labāko debitantu. === Nākamā desmitgade === Nākamajā sezonā "Bucks" sagaidīja patīkams pārsteigums, kad viņi maiņas darījumā ar Sinsinati "Royals" ieguva [[Oskars Robertsons|Oskaru Robertsonu]] jeb "Big O". Tikai savā trešajā pastāvēšanas gadā "Bucks" izcīnīja 66 uzvaras, kas tobrīd bija NBA rekords. Sezonas laikā komanda sasniedza vēl vienu tā laika rekordu, izcīnot 20 uzvaru pēc kārtas. Izslēgšanas spēlēs neviena komanda nespēja izrādīt pienācīgu pretestību "Bucks", kam līdz NBA čempionu titula iegūšanai bija nepieciešamas tikai 14 spēles. Finālā tika uzveikta [[Baltimoras "Bullets"]] vienība. [[1971]]./[[1972]]. gada sezona bija jau trešā pēc kārtas, kurā "Bucks" izcīna vismaz 60 uzvaru. Viņi kļuva par pirmo NBA vienību, kurai tas izdevies. Pēc gada Milvoki atkal iekļuva NBA finālā, kur mērojās spēkiem ar [[Bostonas "Celtics"]]. "Bucks" zaudēja septiņu maču sērijā. Džabars basketbola skatītājus iepazīstināja ar slaveno ''sky hook'' metienu. {{dat|1975|6|16}} Milvoki "Bucks" maiņas darījumā aizmainīja Džabaru uz [[Losandželosas "Lakers"]], par ko ieguva Elmoru Smitu, Junioru Braidmenu, Braienu Vintersu un Deividu Meiersu. Milvoki kluba lielākais akciju īpašnieks Džims Ficdžeralds kategoriski iebilda pret darījumu un vēlējās pārdot sev piederošo "Bucks" daļu. Lai gan Ficdžeraldam piederēja vairāk "Bucks" akciju par citiem, viņam to nepietika, lai kontrolētu komandu. Pēc darījuma "Bucks" bija nepieciešamas vairākas sezonas, lai atgūtos. Taču pēc atgūšanās komanda piedzīvoja vēl vienu panākumu vilni. Tas iesākās ar [[Dons Nelsons|Dona Nelsona]] stāšanos galvenā trenera amatā [[1976]]. gada novembrī. [[1977]]. gada NBA draftā "Bucks" izvēlējās Kentu Bensonu, Markesu Džonsonu un Ērniju Grunfeldu. {{dat|1977|10|18}} Džabars spēles laikā iesita Bensonam un salauza roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/history/season/19771978.html|title= Walton Injury Opens Door for Bullets|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090314045723/http://www.nba.com/history/season/19771978.html|archivedate= {{dat|2009|03|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Bensons cīņā zem groziem bija agresīvs, par ko Džabars, melnās jostas īpašnieks brīvajā cīņā, nolēma viņu sodīt. Džabars izlaida turpmākos 20 mačus, kā arī NBA vadība lika viņam samaksāt 5000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu sodu. [[1980]]. gada februārī "Bucks" Bensonu aizmainīja uz "Pistons", par ko pretī saņēma centra spēlētāju Bobu Lanjēru, tādējādi cenšoties aizpildīt tukšumu zem groziem, ko radīja Džabara aizmainīšana. Pēc darījuma veikšanas "Bucks" izcīnīja Vidusrietumu divīzijas čempionu titulu. Zaudējot [[Sietlas "SuperSonics"]] Austrumu konferences pusfinālā, Milvoki vienība pārvietojās uz Centrālo divīziju. Tajā viņi turpmāko 11 gadu laikā 6 reizes izcīnīja čempionu titulu. Šajā laikā "Bucks" kļuva par nopietnu pretendentu uz triumfu konferencē. === Īpašnieku maiņa === [[1985]]. gadā Ficdžeralds kopā ar vecākiem nolēma pārdot "Bucks". Viņu piemeklēja veselības problēmas, kā dēļ daži investori vēlējās organizāciju pamest. "Bucks" spēlēja mazākajā arēnā NBA, taču pilsētas valde jaunu būvēt nevēlējās. Milvoki dzimušais biznesmenis (tagadējais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] senators) Herbs Kols iegādājās komandu bailēs, ka vienību varētu pārvietot uz citu pilsētu. Vēl pirms darījums bija noslēdzies Džeina un Loids Petiti paziņoja, ka ir uzsākuši ziedojumu vākšanu jaunai arēnai. [[2003. gads|2003]]. gadā Kolam bija iespēja pārdot komandu [[Maikls Džordans|Maiklam Džordanam]], taču viņš izvēlējās turpināt saimniekot un attīstīt "Bucks". === 1990-1998 === Šajā laikposmā pie "Bucks" vadības grožiem bija ķērušies tādi treneri kā Frenks Hamblems, [[Maiks Danlīvijs]] un Kriss Fords. No [[1991]]. gada līdz [[1998]]. gadam "Bucks" piedzīvoja neveiksmju sērijas. Taču draftā tika iegūti labi spēlētāji. [[1994]]. gada NBA draftā "Bucks" izvēlējās [[Glenns Robinsons|Glennu Robinsonu]], bet divus gadus vēlāk, veicot maiņas darījumu, tika iegūts [[Rejs Allens]]. [[Attēls:Milwaukee Bucks 1993-2006.svg|thumb|150px|"Bucks" logo no 1993. līdz 2006. gadam]] Par godu "Bucks" 25. gadadienai, komanda mainīja logotipu un spēļu formas. Komandai raksturīgā [[sarkans|sarkanā]] krāsa tika nomainīta ar [[violets|violetu]]. === Džordža Karla ēra === [[1998]]. gadā "Bucks" noslēdza līgumu ar jaunu galveno treneri — [[Džordžs Karls|Džordžu Karlu]]. Viņa vadībā un ar jaunieguvumiem [[Tims Tomass (basketbolists)|Tima Tomasa]], kā arī [[Sems Kasels|Sema Kasela]] veidolā Milvoki vienība solījās būt viena no Austrumu konferences līderēm. [[2001. gads|2001]]. gadā "Bucks" triumfēja 52 mačos, izcīnot Centrālās divīzijas uzvarētāju titulu. "Bucks" pat aizcīnījās līdz konferences finālam, kur septiņu spēļu sērijā piekāpās [[Filadelfijas "76ers"]]. [[Attēls:Milwaukee Bucks alternate logo 1993-2006.svg|120px|left|thumb|Alternatīvais logo no 1993. līdz 2006. gadam]] Nākamās sezonas sākumā "Bucks" sastāvu papildināja [[Entonijs Meisons]]. ''Uz papīra'' tas padarīja Milvoki par spēcīgāko komandu konferencē. Tomēr gan laukumā, gan ārpus tā komandas garu bija sabojājusi Meisona ierašanās. "Bucks" nekontrolēja sevi un ar zaudējumu pēdējā spēļu dienā pret "Pistons" zaudēja jebkādas cerības iekļūt izslēgšanas spēlēs. Komandā radās strīdi starp trim līderiem un treneri, kā rezultātā Glenu Robinsonu aizmainīja uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Tonijs Kukočs|Toniju Kukoču]] un T.Dž. Fordu. [[2002]]./[[2003. gads|2003]]. gada sezonas vidū "Bucks" aizmainīja savu līderi Reju Allenu, kā arī Ronaldu Mjureju uz "SuperSonics" pret [[Gērijs Peitons|Gēriju Peitonu]] un [[Dezmons Meisons|Dezmonu Meisonu]]. Darījums ļāva izpausties [[Maikls Reds|Maiklam Redam]] un duetā ar Peitonu Milvoki komanda sezonu beidza ar 42 uzvarām. Viņi iekļuva izslēgšanas mačos, kur pirmajā kārtā sešu maču sērijā piekāpās [[Ņūdžersijas "Nets"]]. Pēc sezonas beigām Sems Kasels un centra spēlētājs Īrvins Džonsons tika aizmainīti uz [[Minesotas "Timberwolves"]] pret [[Džo Smits|Džo Smitu]]. Komandu pameta gan Peitons, gan treneris Karls. === Kopš 2003. gada === Lai gan [[2003. gads|2003]]./[[2004]]. gada sezonā "Bucks" vēl spēja iekļūt izslēgšanas spēlēs, nākamajā sezonā tas neizdevās. Fords izlaida visu gadu savainojuma dēļ, taču iezīmējās jauno spēlētāju ([[Mo Viljamss|Mo Viljamsa]] un Reda) spēle. Nesen nolīgtais treneris Terijs Porters tika atlaists. Sliktā snieguma dēļ "Bucks" bija viena no komandām, kas piedalījās drafta izlozē. Par spīti zemajai iespējai uzvarēt loterijā (6%), Milvoki vienība to paveica. Ar 1. numuru "Bucks" izvēlējās [[Austrālija|Austrālijā]] dzimušo [[Endrū Boguts|Endrū Bogutu]]. Starpsezonā komanda ieguva arī [[Džamals Makgloirs|Džamalu Makgloiru]] apmaiņā pret Dezmonu Meisonu. Jaunais galvenais treneris bija Terijs Stotss. Viņa vadībā "Bucks" uzlaboja savu sniegumu. {{dat|2006|4|1}} komanda pat uzstādīja NBA rekordu ar vismazāk pieļautajām kļūdām mačā — 2. Tas gan nebija vienīgais rekords, ko Milvoki uzstādīja. Tajā pašā nedēļā viņi ceturtdaļā iemeta 11, bet puslaikā 14 trīspunktniekus. Sezonu "Bucks" beidza ar 40 uzvarām, kas ļāva kā pēdējai komandai kvalificēties izslēgšanas mačiem. Pirmajā kārtā nācās atzīt čempionu "Pistons" pārākumu. Pēc sezonas beigām "Bucks" izmainīja sastāvu. Saspēles vadītājs Fords tika aizmainīts uz [[Toronto "Raptors"]] pret uzbrucēju Čārliju Villanuevu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/20060701_bucks_un_raptors_veic_speletaju_mainu|title= "Bucks" un "Raptors" veic spēlētāju maiņu|accessdate= {{dat|2009|5|14}}|first= Andris|last= Pīzelis|date= {{dat|2006|7|1}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} {{en ikona}}</ref> Centra spēlētājs Makgloirs tika aizsūtīts uz [[Portlendas "Trail Blazers"]] pret Stīvu Bleiku, Braienu Skineru un Ha Seungu Jinu. Džo Smits tika aizmainīts uz [[Denveras "Nuggets"]] pret [[Rubens Patersons|Rubenu Patersonu]]. Jau nākamās sezonas laikā abas vienības vēlreiz apmainījās ar spēlētājiem. "Nuggets" par Stīvu Bleiku atdeva [[Ērls Boikinss|Ērlu Boikinsu]], Džuliusu Hodžu un nezināmu naudas summu. {{dat|2006|6|28}} "Bucks" paziņoja par izmaiņām komandas formās, logotipā. [[Zaļš|Zaļas]] krāsas krekliņi atkal tika izmantoti izbraukuma mačos. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā Milvoki klubs saviem faniem deva lielas cerības, decembrī uzvarot 11 spēlēs, bet zaudējot tikai 6. Taču drīz vien gandrīz viss starta piecinieks iedzīvojās savainojumos (ierindā bija palicis vienīgi Boguts). Janvārī tika izcīnītas vien 2 uzvaras. Pēc 41. zaudētā mača sezonā komandas valde izlēma atlaist galveno treneri. Viņu aizvietoja Lerijs Kristkoviaks. Sezonas beigu daļā arī Boguts guva traumu. "Bucks" izcīnīja vien 28 uzvaras. Draftā Milvoki ar 6. numuru draftēja [[Ji Dzjaņliaņs|Ji Dzjaņliaņu]] no [[Ķīna]]s. Dzjaņliaņs tika atzīts par labāko Ķīnas basketbolistu pēc [[Jao Mins|Jao Mina]]. Lai gan Dzjaņliaņs veiksmīgi darbojās uzbrukumā, daudzi uzskatīja "Bucks" lēmumu par pārsteidzīgu. Ji aģents Dans Fegans pirms drafta gan paziņoja, ka viņa pārstāvētais basketbolists nevēlas spēlēt Milvoki rindās un pat neļāva "Bucks" pārstāvjiem skatīties Dzjaņliaņa treniņus. Aģents pat izplatīja paziņojumus, ka Ji labāk atgrieztos Ķīnā nekā spēlētu "Bucks". Taču {{dat|2007|8|29}} Ji parakstīja līgumu ar Milvoki vienību. [[2008. gads|2008]]. gada martā "Bucks" svinēja organizācijas 40. jubileju. Uz svinībām bija ieradušies tādi spēlētāji kā Karīms Abduldžabars, Rejs Allens, Maikls Reds un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/bucks/features/40th_anniversary_main.html|title= 40th Anniversary Main Page|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090818152941/http://www.nba.com/bucks/features/40th_anniversary_main.html|archivedate= {{dat|2009|08|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tajā pašā mēnesī kluba vadība arī paziņoja, ka nepagarinās ģenerālmenedžera Lerija Harisa līgumu. Viņa amatu ieņēma Džons Hamonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/bucks/news/hammond_named_general_manager_080411.html?rss=true|title= Bucks name John Hammond General Manager|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= {{dat|2008|4|11}}|publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20081225045344/http://www.nba.com/bucks/news/hammond_named_general_manager_080411.html?rss=true|archivedate= {{dat|2008|12|25||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2008|4|17}} "Bucks" pieņēma vēl vienu lēmumu — atlaist galveno treneri, kura vietu ieņēma [[Skots Skailzs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/nba/22042008-skailzs_-_jaunais_bucks_treneris|title= Skailzs - jaunais "Bucks" treneris|accessdate= {{dat|2009|5|15}}|last= Kakstāns|first= Āris|date= {{dat|2008|5|22}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Starpsezonā "Bucks" ieguva [[Ričards Džefersons|Ričardu Džefersonu]], pretī atdodot Jianlianu un Bobiju Simonsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/draft2008/news/story?id=3462210|title= Nets send top scorer Jefferson to Bucks for Yi, Simmons|accessdate= {{dat|2009|5|18}}|author= |date= {{dat|2008|6|27}}|publisher= ESPN}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/basketbols/ricards-dzefersons-karjeru-turpinas-milvoki-bucks|title= Ričards Džefersons karjeru turpinās Milvoki Bucks|accessdate= {{dat|2009|5|14}}|author= |date= {{dat|2008|6|27}}|publisher= Diena.lv}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk Milvoki vienība ieguva arī Džo Aleksanderu, [[Tairons Lū|Taironu Lū]], [[Maliks Alens|Maliku Alenu]] un [[Lūks Ridnors|Lūku Ridnoru]]. == Iemūžinātie numuri == * 1 — Oskars Ričardsons * 2 — Džuņiors Bridžmans * 4 — Sidnijs Monkrifs * 8 — Markezs Džonsons * 10 — Roberts Dandridžs * 14 — Džons MakGloklins * 16 — Roberts Lanīrs * 32 — Brajans Vinterss * 33 — [[Karīms Abduldžabārs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bucks.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Milwaukee Bucks spēlētāji}} {{NBA}} [[Kategorija:Milvoki "Bucks"| ]] [[Kategorija:NBA klubi]] 9tfcjz7plozwg5d37pkg0xsjrl39kgz 0 80813 4459450 4452239 2026-04-26T10:46:59Z Baisulis 11523 /* 2010. — pašlaik */ : 4459450 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Alvis Hermanis | attēls = Nestroy 2010 (27) Alvis Hermanis.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Alvis Hermanis 2010. gadā | dz. vārds = Alvis Hermanis | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|4|27}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[režisors]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Kristīne Krūze-Hermane]] | apbalvojumi = [[Eduarda Smiļģa balva]] (2003) | dzimums = V }} '''Alvis Hermanis''' (dzimis {{dat|1965|4|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] un operas [[režisors]], scenogrāfs un [[aktieris]]. [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.jrt.lv/lv/actors/view/210|title=Jaunais Rīgas teātris|website=m.jrt.lv|access-date=2019-12-29|archive-date=2019-12-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20191229204436/http://m.jrt.lv/lv/actors/view/210}}</ref> 2025. gadā pievērsies politiskajai darbībai. Vairākkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs, saņēmis arī [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā labākais aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1965. gadā [[Rīga|Rīgā]] žurnālista un publicista [[Voldemārs Hermanis|Voldemāra Hermaņa]] un bibliogrāfes Irēnas Hermanes ģimenē. Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]], līdztekus trenējās [[hokejs|hokejā]] [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] sporta skolā,<ref>Rīgas Laiks, 2001. gada Nr.6, 74.lpp</ref> vēlāk darbojās [[Roberts Ligers|Roberta Ligera]] vadītajā [[Rīgas pantomīma|Rīgas pantomīmā]] (1981—1982). No 1982. līdz 1985. gadam Alvis Hermanis mācījās [[Tautas kinoaktieru studija|Rīgas Tautas kinoaktieru studijā]] pie [[Arnolds Liniņš|Arnolda Liniņa]] un [[Aina Matīsa|Ainas Matīsas]]. No 1984. līdz 1988. gadam studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra mākslas nodaļā. 1987. gadā ieguva balvu "[[Lielais Kristaps]]" par lomu filmā "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]". 1992. gadā Alvis Hermanis kopā ar domubiedriem dibināja [[Jaunais Rīgas teātris|Jauno Rīgas teātri]] un kļuva par vienu no tā vadošajiem režisoriem. Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis iestudējis daudzas publikas un kritikas ievērību ieguvušas izrādes: "Revidents", "Garā dzīve", "Latviešu stāsti", "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Zilākalna Marta", "Ziedonis un visums" u.c. Kopš 1997. gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs. Alvis Hermanis ir starptautiski atzīts un pazīstams latviešu teātra režisors,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kultura.lv/lv/persons/10/ |title=Alvis Hermanis |access-date={{dat|2009|03|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102145248/http://www.kultura.lv/lv/persons/10/ |archivedate={{dat|2007|11|02||bez}} }}</ref> iestudējis izrādes teātros [[Vācija|Vācijā]], Krievijā, Austrijā, [[Šveice|Šveicē]], Itālijā, Francijā, Izraēlā u.c. valstīs. Kopš 2012. gada darbojas arī kā operas režisors, veidojis iestudējumus Milānas operā ''La Scala'' (''Die Soldaten'', ''Il due Foscari'', ''Il Trovatore'', ''Madame Butterfly''), operfestivālam [[Zalcburga|Zalcburgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5132448/hermana-operas-iestudejums-trubadurs-zalcburgas-festivala-ltv1|title=Hermaņa operas iestudējums «Trubadūrs» Zalcburgas festivālā LTV1|publisher=sejas.tvnet.lv}}</ref> (''Die Soldaten'', ''Gawain'', ''Il Trovatore'', ''Die Liebe der Danae''), Briseles ''La Monnaie'' (''Jenufa''),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/109873-alvis-hermanis-briseles-operteatri-iestudejis-operu-jenufa.htm|title=Alvis Hermanis Briseles operteātrī iestudējis operu "Jenūfa"|publisher=nra.lv}}</ref> Parīzes operā (''Le Damnation du Faust''), Vīnes Valsts operā (''[[Parsifal]]''), Berlīnes Valsts operā (''Tosca''). == Politiskā darbība == 2025. gada oktobrī A. Hermanis bija politiskās organizācijas "[[Bez partijām]]" dibinātāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2025-rezisors-hermanis-politikis-smits-un-macitajs-sprogis-apvienojusies-politiska-kustiba-bez-partijam.a618892/|title=Režisors Hermanis, politiķis Šmits un mācītājs Sproģis apvienojušies politiskā kustībā «Bez partijām»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-21|language=lv}}</ref> Tomēr jau decembra vidū viņš paziņoja par to, ka neturpinās virzīt ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2025-rezisors-hermanis-vairs-nevirzis-ideju-par-velesanu-sistemas-mainu-latvija-vilies-atbalsta-trukuma.a627005/|title=Režisors Hermanis vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, vīlies atbalsta trūkumā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}</ref> un nedarbosies šajā organizācijā. 2025. gada nogalē A. Hermanis paziņoja, ka ir pievienojies partijai "Republika" un plāno pārveidot to, mainot nosaukumu uz "[[Mēs mainām noteikumus]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title="Mēs mainām noteikumus" – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. februārī partijas nosaukums tika mainīts, bet pašu Hermani iecēla par tās valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title="Mēs mainām noteikumus" – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/513672-latvijas-politika-ienacis-jauns-speks-mes-mainam-noteikumus.htm|title=Latvijas politikā ienācis jauns spēks - partija "Mēs mainām noteikumus"|website=nra.lv|access-date=2026-02-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120106209/hermanis-iecelts-par-jauna-politiska-speka-vaditaju|title=Hermanis iecelts par jaunā politiskā spēka vadītāju|website=Delfi|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv}}</ref> [[Attēls:PartijaRepublika.jpg|center|thumb|332x332px|Partijas logotips no 2021. līdz 2026. gadam]] == Apbalvojumi == 2012. gada aprīlī saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/alvis-hermanis-pienemis-triju-zvaigznu-ordeni.d?id=42290906|title=Alvis Hermanis pieņēmis Triju Zvaigžņu ordeni|date={{dat|2012|4|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|18||bez}}|archive-date={{dat|2012|04|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120420211227/http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/alvis-hermanis-pienemis-triju-zvaigznu-ordeni.d?id=42290906}}</ref> 2007. gadā ieguva ''Premio Europa per il Teatro'' ("The New Theatre Realities" balvu) == Privātā dzīve == Alvja Hermaņa sieva ir [[Kristīne Krūze-Hermane]], pārim ir trīs bērni. No iepriekšējām attiecībām viņam ir vēl četri bērni. 2025. gadā A. Hermanis saņēma [[Onkoloģiskās slimības|onkoloģisku diagnozi]], ārstējās [[Vācija|Vācijā]] un izārstējās no vēža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/120082631/rezisors-alvis-hermanis-sanemis-apstiprinajumu-vezis-ir-uzveikts|title=Režisors Alvis Hermanis saņēmis apstiprinājumu – vēzis ir uzveikts|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-08-07|language=lv}}</ref> == Teātra režija == {{pamatraksts|Alvja Hermaņa iestudētās teātra izrādes}} === 1990. — 1999 === {| class="wikitable" ! Gads ! Autors ! Nosaukums ! Teātris |- |rowspan="3"|1993 |Stīvens Soderbergs |‘’Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās’’ | [[Jaunais Rīgas teātris]] |- |Jukio Mišima |‘’Marķīze de Sada’’ |JRT |- |Margarita Dirasa |‘’Slepenās bildes’’ |JRT |- |rowspan="3"|1994 | Antonio Buero Valeho |„Liesmojošā tumsa” |Von Krahli Teatter (Tallina) |- |[[Margarita Dirasa]] |„Slepenās bildes” |Von Krahli Teatter (Tallina) |- |[[Oskars Vailds]] |"Doriana Greja portrets" |JRT |- |rowspan="3"|1995 |[[Jānis Mediņš]] |"Uguns un nakts" |[[Latvijas Nacionālā opera]] |- |Autorkompozīcija |"Tranzīts 2000" |JRT |- |Antonio Buero Valeho |"Liesmojošā tumsa" |JRT |- |rowspan="2"|1996 |[[Antons Čehovs]] |"Kaija” |JRT |- |N. Beikers |"Kā lēna un mierīga balss" |JRT |- |rowspan="2"|1997 |Aleksejs Arbuzovs |"Mans nabaga Marats" |JRT |- |Džeimss Kriss |"Tims Tālers jeb pārdotie smiekli" |JRT |- |rowspan="2"|1998 |[[Toms Stopards]] |"Arkādija" |JRT |- |[[Aleksandrs Puškins]] |"Pīķa dāma" |JRT |- |rowspan="3"|1999 |Autorkompozīcija |"XX gadsimts. Vision express" |JRT |- |[[Stendāls]] |"Traktāts par mīlestību" |JRT |- |Jasmīna Rezā |"Māksla" |JRT |} === 2000. — 2009 === {| class="wikitable" ! Gads ! Autors ! Nosaukums ! Teātris |- |rowspan="2"|2000 |Jaroslavs Ivaškēvičs |‘’Vilkumuižas jaunkundzes’’ | JRT |- |Jāns Tate |‘’Brīvais kritiens’’ |JRT |- |2001 | Jevgeņijs Griškovecs |„Pilsēta” |JRT |- |rowspan="2"|2002 |[[Nikolajs Gogolis]] |"Revidents" |JRT |- |Karola Dīra |"Stāsts par Kasparu Hauzeru" |JRT |- |2003 |Autorkompozīcija |”Garā dzīve” |JRT |- |rowspan="2"|2004 |[[Maksims Gorkijs]] |"Tālāk” |JRT |- |Autorkompozīcija |"Latviešu stāsti" |JRT |- |rowspan="2"|2005 |Vladimirs Sorokins | "Kollektives Lesen eines Buches mit Hilfe der Imagination in Frankfurt” | Schauspielfrankfurt ([[Frankfurte pie Mainas]], [[Vācija]]) |- |Vladimirs Sorokins |"Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā" |JRT |- |rowspan="6"|2006 |Jevgeņijs Griškovecs, Johaness Holchauzens |"Drednauti. Uz visām jūrām" |JRT |- |Antonio Buero Valeho |"Brennende Finsternis"("Liesmojošā tumsa") |Schauspielhaus Zurich ([[Cīrihe]], [[Šveice]]) |- |[[Tatjana Tolstaja]] |"Soņa" |JRT |- |[[Mārtins Makdona]] |"Izrāde, kas nav par latviešiem / Vientulīgie rietumi" |JRT |- |Autorkompozīcija |"Latviešu mīlestība" |JRT |- |Autorkompozīcija |"Fricis Bārda. Dzeja. Ambients" |JRT |- |rowspan="3"|2007 |Autorkompozīcija |"Väter" ("Tēvi") |Schauspielhaus Zurich, (Cīrihe, Šveice) |- |Autorkompozīcija |"Sound of Silence" |Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, ([[Berlīne]], Vācija) |- |Autorkompozīcija |"Klusuma skaņas" |Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, JRT |- |rowspan="3"|2008 |pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna motīviem |Der Idiot. Anfang des Romans ("Idiots. Romāna sākums") |Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice) |- |Autorkompozīcija |Kölner Affäre ("Ķelnes afēra") |Schauspiel Koeln, ([[Ķelne]], Vācija) |- |pēc Vasilija Šukšina stāstiem |"Šukšina stāsti" |Nāciju teātris ([[Maskava]], [[Krievija]]) |- |rowspan="5"|2009 |Autorkompozīcija |"Vectēvs" |JRT |- |pēc aculiecinieku atmiņām un Jāņa Arvīda Plauža grāmatas motīviem |"Zilākalna Marta" |JRT |- |[[Īzaks Baševiss Zingers]] |"Die Geheimnisee der Kabbala" ("Kabalas noslēpumi") |Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija) |- |Treisijs Letss |"Eine Familie" ("Ģimene") |Burgtheater (Akademietheater), ([[Vīne]], [[Austrija]]) |- |[[Īzaks Baševiss Zingers]] |"Späte Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"), |Munchner Kammerspiele, ([[Minhene]], Vācija) |} === 2010. — pašlaik === {| class="wikitable" ! Gads ! Autors ! Nosaukums ! Teātris |- |rowspan="5"|2010 |Jaroslavs Ivaškēvičs |"Le Signorine di Wilko" ("Vilkumuižas jaunkundzes") |Teatro Storchi ([[Modēna]], [[Itālija]]) |- |Autorkompozīcija |"Melnais piens" |JRT |- |Autorkompozīcija |"Ziedonis un visums" |JRT |- |Autorkompozīcija |"Kapusvētki" |JRT kopražojums ar festivālu Wiener Festwochen (Vīne, Austrija) |- |Autorkompozīcija |"Ruf der Wildnis" ("Senču atmiņu balss") |Munchner Kammerspiele (Minhene, Vācija) |- |rowspan="5"|2011 |[[Ivans Gončarovs]] |"Oblomow" ("Oblomovs"), |Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija) |- |[[Antons Čehovs]] |"Platonov" ("Platonovs") |Burgtheater (Akademietheater) (Vīne, Austrija) |- |Ivans Gončarovs |"Oblomovs" |JRT |- |Arturs Šniclers |"Das weite Land" ("Tālā zeme") |Burgtheater (Vīne, Austrija) |- |[[Aleksandrs Puškins]] |"Eugene Onegin" ("Jevgeņijs Oņegins") | Schaubuhne Berlin (Berlīne, Vācija) |- |rowspan="3"|2012 |Pēc Aleksandra Puškina romāna ar [[Jurijs Lotmans|Jurija Lotmana]] komentāriem |"Oņegins. Komentāri"<ref>[http://www.jrt.lv/onegins-komentari Oņegins. Komentāri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121003002210/http://www.jrt.lv/onegins-komentari |date={{dat|2012|10|03||bez}} }} Jaunais Rīgas teātris, Atjaunināts: {{dat|2012|08|25|SK|bez}}</ref> |JRT |- |[[Bernds Aloīzs Cimmermans]] |"Die Soldaten" ("Zaldāti")<ref>[http://www.diena.lv/kd/muzika/hermana-kareivji-zalcburgas-festivala-13963430 Hermaņa Kareivji Zalcburgas festivālā] "Diena", {{dat|2012|08|20|SK|bez}}, Atjaunināts: {{dat|2012|08|25|SK|bez}}</ref> |''[[Felsenreitschule]]'' ([[Zalcburga]], Austrija) |- |[[Īzaks Baševiss Zingers]] |"Kabalas noslēpumi" | JRT |- |rowspan="2"|2013 |[[Henriks Ibsens]] |"Tautas ienaidnieks" |JRT |- |Herisons Bērtvisls |"Gawain" ("Geveins") |Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) |- |rowspan="3"|2014 |Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs |"[[Divpadsmit krēsli]]" |JRT |- |Leošs Janāčeks |"Jenufa" ("Jenūfa") |La Monnaie/De Munt (Brisele, Beļģija) |- |Džuzepe Verdi |"Il trovatore" ("Trubadūrs") |Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) |- |rowspan="3"|2015 |Leošs Janāčeks |"Jenufa" ("Jenūfa") |Teatro Communale (Boloņa, Itālija) |- |Pēc [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]] darbiem |Brodskis/Barišņikovs |JRT |- |Hektors Berliozs |"Le damnation de Faust" ("Fausta pazudināšana") |Parīzes Nacionālā opera |- |rowspan="3"|2016 |Džuzepe Verdi |"I due Foscari" ("Divi Foskari") |Teatro alla Scala (Milāna, Itālija) |- |Rihards Štrauss |"Die Liebe der Danae" ("Danajas mīla") |Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) |- |Džakomo Pučīni |"Madama Butterfly" ("Madama Butterfly") |Teatro alla Scala (Milāna, Itālija) |} == Kinolomas == * 1987 — "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", (režisors [[Arvīds Krievs]], [[Rīgas Kinostudija]]) — ''Kārlis Valders'' — "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" — labākais aktieris. * 1988 — "[[Rudens,Čertanova...]]", (režisori Igors un Dmitrijs Talankini, Mosfiļm) * 1989 — "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]", (režisors Aivars Freimanis, Rīgas Kinostudija) * 1989 — "[[Latvieši?!]]", (režisors Genādijs Zemels, Rīgas Kinostudija) * 1990 — "[[Ievas paradīzes dārzs]]", (režisors Arvīds Krievs, studija "Trīs") * 1992 — "[[Faraona izgudrotājs]]", (režisors Genādijs Zemels, Kazahstāna) * ? — "[[Morfinists]]", rež. Jānis Holšteins, TV filma == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunais Rīgas teātris] * [http://www.schauspielfrankfurt.de/ Schauspiel Frankfurt] * [http://www.schauspielhaus.ch/ Schauspielhaus Zürich] * [http://www.schauspielkoeln.de/ Schauspiel Köln] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090330202034/http://www.schauspielkoeln.de/ |date={{dat|2009|03|30||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis kultura.lv raksts par Alvi Hermani] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/21616/bio/ Biogrāfija un fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/alvis-hermanis-8836 Alvis Hermanis ] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hermanis, Alvis}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latviešu operas režisori]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] hua4z20amia9txhpe6l0vt2xyyq6xun 0 81389 4459173 3828552 2026-04-25T20:04:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459173 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valery Fedorenko.jpg|thumb|225px|Vingrotājs izpilda vienas bumbas raušanu pārmaiņus ar vienu un otru roku]] Sportā '''svaru bumba''' ir [[svarcelšana]]s sporta rīks, kas domāts ķermeņa fiziskā spēka attīstīšanai. == Apraksts == Parasti to izgatavo no [[čuguns|čuguna]] un tā līdzinās [[lielgabals|lielgabala]] [[lode]]i, kurai klāt ir pievienots rokturis vai āķis. Svaru bumbai ir noteikts svars. Svaru bumbas var būt divu veidu: lietās vai izjaucamās. Lietās svaru bumbas var būt 4, 8, 12, 16, 20, 24, 28, 32, 36, 40, 48 un pat 56 kilogramus smagas. 16 kilogramus smagu svaru bumbu sauc par pudu (1 [[puds]] ≈ 16 kg). Ar svaru bumbām var veikt daudzus vingrinājumus. Treniņi ar svaru bumbu attīsta [[muskuļi|muskuļu]] spēku un nostiprina [[locītavas]]. Palielinās arī ķermeņa [[izturība (sportā)|izturība]] un uzlabojas līdzsvara izjūta. == Svaru bumbu celšana == Svaru bumbu celšana ir viens no svarcelšanas sporta veidiem. Tas ir starptautiski atzīts sporta veids, kurā notiek [[sacensības]] visā pasaulē. Sacensībās tiek izmantotas 16, 24 vai 32 kilogramus smagas svaru bumbas. Parasti sacensības notiek divcīņā. Viens no vingrinājumiem ir divu bumbu grūšana ar abām rokām, bet otrs ir vienas bumbas raušana pārmaiņus ar vienu un otru roku. Svaru bumba, izpildot vingrinājumu, ir jāpaceļ virs galvas, iztaisnojot roku un svaru bumbu nofiksējot. Tradicionāli par katru izpildītu vingrinājuma reizi, grūžot divas svaru bumbas, piešķir 3 punktus, bet raujot vienu bumbu, piešķir vienu punktu. Raušanā reizēm jābūt vienādā skaitā uz abām rokām, jo to neizpilda, tiek ieskaitīts mazākais rezultāts. Katra vingrinājuma izpildei tiek dotas desmit minūtes. Uzvar tas, kurš kopvērtējumā savāc visvairāk punktu. Sacensību dalībniekus iedala pēc svara kategorijām. === Organizatoriskā struktūra === Latvijā šo sportu organizē Svarbumbu celšanas asociācija, kas ir [[Latvijas Sporta federāciju padome|Latvijas Sporta Federāciju padomes]] locekle ar atzītu statusu kopš 2011. gada ar tiesībām pārstāvēt valsti Starptautiskajā Svarbumbu celšanas savienībā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/739|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2023-04-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.svarbumba.lv/?q=node/430|title=Par LSCA {{!}} Svarbumbu celšanas asociācija|website=www.svarbumba.lv|access-date=2023-04-14}}</ref> Starptautiskās savienības vadītājs 2023. gadā ir Vasilijs Giņko,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://giri-iukl.com/ru/msgs/main|title=Руководство / Международный Союз Гиревого Спорта|last=МСГС|website=Международный Союз Гиревого Спорта|access-date=2023-04-14|date=2021-03-19|language=ru|archive-date=2023-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230515073504/https://giri-iukl.com/ru/msgs/main}}</ref> kurš ir arī Latvijas asociācijas valdes sekretārs.<ref name=":1" /> Starptautiskajā savienībā ietilpst 65 valstis, ieskaitot politiski kā valsti neatzīto [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]].<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.svarbumba.lv/ Svarbumbu celšanas asociācija] * [https://web.archive.org/web/20090218003915/http://taiji-tanglang.spb.ru/gir1.htm Iesācēju vingrinājumi ar svaru bumbu] {{ru ikona}} [[Kategorija:Svarcelšana]] bv4k7imxv1wtcnf9ckax2slz22kltld 0 87858 4458959 4412614 2026-04-25T14:23:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458959 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apkaimi Rīgā|Skanste|Skanste}} {{jāuzlabo|Jāsakārto formatējums, jāmazina developeru reklāma}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Skanste | attels = Skanstes masivi - panoramio (1).jpg | paraksts = Skanstes virsotnes | karte = [[Attēls:Skanste karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]]<br />[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = | platiba = 2,148 km² | iedzivotaju_skaits = 1 908 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Arēna Rīga]]<br />[[Skanstes virsotnes]] | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1013, LV-1045 | areja_saite = [http://www.skanste.lv/ skanste.lv] }} '''Skanste''' ir apkaime [[Rīga|Rīgā]], tā atrodas [[Rīga]]s centrā, [[Daugava]]s labā krasta dzelzceļa loka Z daļā (administratīvi apkaimes A daļa ietilpst [[Rīga]]s pilsētas [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], bet R daļa — [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]). Tā robežojas ar [[Sarkandaugava]]s, [[Brasa]]s, [[Centrs (Rīga)|Centra]] un [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimēm,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/skanstes-apkaime/skanste-sodien/|title=Skanste|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> ir viens no nesenāk apgūtajiem [[Rīga]]s rajoniem, kas atrodas kādreizējo pilsētas ganību vietā. Apkaimes centrālā satiksmes artērija ir [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]], bet apkaimes robežas iezīmē [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas]], [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas]] un [[Duntes iela (Rīga)|Duntes]] ielas, kā arī [[Ganību dambis]] un dzelzceļš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/skanstes-apkaimei-riga-izveidota-majaslapa-un-grafiska-identitate-444818|title=Skanstes apkaimei Rīgā izveidota mājaslapa un grafiskā identitāte|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Vietā, kur vēl salīdzinoši nesen dominēja mazdārziņi, tagad slejas biroju ēkas, nacionālas nozīmes sporta infrastruktūras objekti un dzīvojamie nami. Līdzās pilsētas vēsturiskajam un klusajam centram Skanstē veidojas jauna apbūve. Skanstes rajons šobrīd turpina attīstīties, un ir vairākas ieceres, kuras tiks īstenotas turpmāko gadu laikā.<ref name=":0" /> Skanstes rajona platība ir 215 hektāri<ref name=":0" /> un, mērot pa perimetru, apkaimes robežas garums ir vairāk nekā seši kilometri. Patlaban Skanstē ir vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju un darbinieku, bet, īstenojot apkaimes attīstības plānus, potenciālo iedzīvotāju un darbinieku skaits augs līdz pat vairāk nekā 42 tūkstošiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/skanste-busot-jaunais-centrs-14177091|title=Skanste būšot jaunais centrs|access-date=2018-06-26}}</ref> Elektrum Olimpisko centru un [[Arēna Rīga|Arēnu Rīga]] apmeklē vidēji 1,9 miljoni cilvēku gadā, bet, īstenojot futbola skolas Metta Jaunatnes futbola izglītības centra, daudzfunkcionālas privātās medicīnas klīnikas, Rīgas konferenču un koncertu centra un citus iecerētos projektus, Skanstes apmeklētāju skaits pieaugs līdz pat 3 miljoniem cilvēku gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/new-hanza-iesaldesana-nenozime-skanstes-attistibas-apstasanos-pauz-vanags.d?id=49792847|title='New Hanza' iesaldēšana nenozīmē Skanstes attīstības apstāšanos, pauž Vanags|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2018-02-28|last=DELFI|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Skanstes apkaime Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|300px|Skanstes apkaime ar vāciskajiem ielu nosaukumiem 1876. gada Rīgas kartē ar policijas iecirkņu numuriem.]] [[Attēls:Ganību apkaime 1937.jpg|thumb|300px|Ganību apkaime 1937. gada Rīgas kartē.]] [[14. gadsimts|14.]] — [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] aiz [[Rīgas pils]] grāvja pret ziemeļiem — uz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] pusi — sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Tajās atradās vieta gan Rīgā plaši izmantotajiem zirgiem, gan citiem mājlopiem — govīm, aitām, buļļiem un citiem. Galvenais lopu ceļš no pilsētas uz ganībām veda pa Jēkaba ielu cauri Jēkaba vārtiem un pāri Jēkaba tiltam. [[Zirgs|Zirgu]] ganības atradās vistuvāk Jēkaba vārtiem, aiz tām bija mājlopu ganības. Tūliņ aiz Jēkaba vārtiem visgarām ceļam uz ganībām sākās rīdzinieku dārzi, kurus rāte iznomāja namniekiem. Dārzi atradās arī pilsētas grāvja ielejā.<ref>Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas. / Senā Rīga, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003 — 347. lpp.</ref> [[Rīgas aplenkums (1621)|1621. gada Rīgas aplenkuma]] laikā zviedru karaspēks šeit uzbēra [[Skanste|skanstis]], no kurām ar lielgabaliem apšaudīja [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājumus]].<ref name="Dunsdorfs">Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600 – 1710. Daugava, 1962; 32 - 34 lpp.</ref> Vecās zviedru skanstis izmantoja arī Krievijas armija [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma laikā]] 1709.—1710. gadā. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] Ganību dambi apstādīja ar četrām vītolu rindām, padarot to par skaistu aleju ar lopu ceļu blakus. Tagadējo neizmantojamo fabriku vietā atradās krāšņas Rīgas iedzīvotāju vasaras muižiņas, aiz kurām — pilsētas ganības. Lielie plūdi [[1807]]. gada aprīlī nopostīja lielāko daļu šeit ierīkoto dārziņu, pārējos nopostīja ugunsgrēks [[1812]]. gadā, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] uzbrukuma dēļ tika pavēlēts nodedzināt visas ēkas ārpus pilsētas vaļņiem.<ref>Kolbergs A. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. Jūrmala: Fonds AKA, 2007— 334. lpp.</ref> [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā tur atkal atradušies iekopti dārziņi (tikai tuvāk [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielai]]). [[1903]]. gadā līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalns—Rīga-Krasta]] atzars un [[Rīga]]s dzelzceļa mezgla [[Rīga Preču I|Preču stacija]]. Tā sastāvēja no parka vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai, parka vagonu šķirošanai, preču pagalma, iekraušanas un izkraušanas ceļiem, augstām kravas platformām un plašām noliktavām. Mūsdienās tā ir nojaukta (darbojas vienīgi preču stacija [[Ganību parks]]). No dzelzceļa līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta dzelzceļa atzari ved arī uz Rīgas tirdzniecības ostu, Eksportostu un Andrejostu. [[1910]]. gadā tagadējās [[Skonto halle]]s vietā Emiļa Melngaiļa ielā tapusi liela ēka 5. latviešu dziesmu svētkiem. No tās raugoties virzienā no centra pa kreisi atrodas Skanstes apkaimes galvenā ielā — Skanstes iela. Tai abās pusēs reiz atradās lapeņu kolonija. Šai apkārtnē — starp Vesetas un Skanstes ielām līdz [[1965]]. gadam pastāvēja hipodroms. Ap to milzīgā teritorijā grupējās mazdārziņi, kas no pilsētas tika dāvināti mazpulkiem, uz dārzkopību orientētiem pusaudžiem. [[2005. gads|2005]]. gadā šo vietu tika nolemts atvēlēt [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] un citu masu pasākumu būvēm. Tādējādi Skanstes ielas labās puses apbūve ir sākta, un tiks turpināta ar daudzstāvu īres namu celtniecību. Skanstes un Hanzas ielas stūri iezīmē arī pēc sabiedriskās ugunsdrošības pieņemšanas [[1882]]. gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo, ko [[1910]]. gadā, stilizējot Hanzas ķieģeļu gotikas tradīcijas, būvējis R. Šmēlings. [[1980]]. gadā uz depo bāzes izveidots Ugunsdzēsības muzejs. Hanzas iela, kurā muzejs atrodas ierīkota [[1902]]. gadā un kalpojusi, lai no kādreizējā Ķeizardārza (tagad — Viesturdārza) nokļūtu pilsētas ganībās.<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala: A.K.A., 2001 — 324. lpp.</ref> Līdzās galvenajai — Skanstes ielai reģiona apkaimi veido Vesetas iela, Grostonas iela, Zirņu iela, no Duntes ielas līdz Ganību dambim līdzās dzelzceļam ved Bukultu iela. Skanstes apkaimē izveidotas jaunas J. Dikmaņa un J.- Daliņa ielas. Paralēli [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielai]] esošo Vesetas un Tomsona ielu daudzdzīvokļu ēku apbūve tika veidota jau [[1960. gadi|1960.]] — [[1970. gadi|1970. gados]]. Līdz [[Arēna Rīga|Arēnas Rīga]] būvniecības aizsākšanai Skanstes klajos laukus no pārējās apbūves norobežoja Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde un Rietumu bankas ēkas Vesetas ielā, Grostonas ielā atrodas [[Rīgas Hanzas vidusskola]], Skanstes ielā 13/15 savulaik atradās Darba rezervju sporta nams, kurš vēl tagad ir vienīgā vieta Rīgā, kur trenēties boksā. Pašlaik Skanste attīstās kā jaunais biznesa rajons. Jau realizēts projekts [[Skanstes virsotnes]] — trīs<ref>Projektā bija paredzētas četras ēkas.</ref> 24 stāvu augstas dzīvojamās ēkas. Pamazām veidojas Merka Skanste,<ref>Celtniecības uzņēmuma Merks iecerētā jaunā dzīvojamo un darījumu ēku apbūve Skanstes apkaimē</ref> kuras iecerē ir realizēt 8 kvartālu apbūvi, kas kopā aizņem gandrīz 29 ha teritoriju. Līdz [[2014]]. gadam būvkompānija te nolēmusi uzcelt 2 000 dzīvokļu, savukārt darījumu un sabiedrisko ēku platība kopā plānota ap 300 000 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/projekti/442/ |title=Artis Zvirgzdiņš. 2006. gada 14. novembris |access-date=2009. gada 20. Jūnijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043628/http://www.a4d.lv/lv/projekti/442/ |archivedate=2016. gada 5. Marts }}</ref> Iecerēts, ka plānotā Rīgas Ziemeļu šķērsojuma izbūve padarīs Skansti sasniedzamāku. == Ģeogrāfija == Skanstes apkaimes reljefs ir izteikti līdzens un zemes virsma atrodas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa (pārsvarā 2—3 metru augstumā virs jūras līmeņa). Apkaimes reljefa augstākie punkti nedaudz pārsniedz 4 metrus virs jūras līmeņa augstuma atzīmi, bet zemākie punkti ir tikai ap 1 metru augstumā virs jūras līmeņa. Nosacīti augstākais reljefs atrodas apkaimes D, DA daļā, bet zemākais — visā teritorijas A un ZA daļā. Visa Skanstes apkaimes teritorija ietilpst [[Daugava]]s ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem nogulumiem un dūņām. Zem kvartāra nogulumu segas 25—33 metru dziļumā augšējo pamatiežu slāni veido vāji cementēts smilšakmens (Amatas svītas gaišpelēkie oolītsmilšakmeņi un baltie vai gaišpelēkie aleirolīti).<ref>{{enc riga}}</ref><ref>Pētījums "Esošās situācijas izpēte Rīgā". Rīgas attīstības programmas izstrādes apakšprojekts. — SIA "Reģionālie projekti", 2003.</ref> Rīgas dome šīs teritorijas atsavināja, pamatojoties uz smago metālu piesārņojumu augsnē. == Skanstes apkaimes attīstības vīzija == Skanstes apkaimes vīzija sevī iekļauj domu par aktīvu centra attīstību, veidojot tā dzīvojamo un kultūras telpu sinerģijā ar biznesa funkcijām.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://financenet.tvnet.lv/viedokli/666700-vanags_riga_paslaik_ir_ka_uzblidis_virtulis_ar_tuksu_vidu|title=Vanags: Rīga pašlaik ir kā uzblīdis virtulis ar tukšu ... {{!}} TVNET|publisher=|work=TVNET|access-date=2018-06-26|date=|last=|first=|language=latviešu|archive-date=2017-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20170701085053/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/666700-vanags_riga_paslaik_ir_ka_uzblidis_virtulis_ar_tuksu_vidu}}</ref> Skanstes rajona apkaime ir noteikta kā prioritāri attīstāma [[Rīga]]s teritorija. Šobrīd Skanste ir vienīgā un lielākā daļēji attīstītā teritorija Rīgas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/634805-kas_isti_notiks_skanstes_rajona_pec_5_gadiem_rajonu_nevares_pazit|title=Kas īsti notiks Skanstes rajonā? Pēc 5 gadiem rajonu n... {{!}} TVNET|publisher=|work=TVNET|access-date=2018-06-26|date=|last=|first=|language=latviešu|archive-date=2016-11-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20161125032157/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/634805-kas_isti_notiks_skanstes_rajona_pec_5_gadiem_rajonu_nevares_pazit}}</ref> Rīgas dome saņēma [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]] vēstuli ar atļauju uzsākt Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma īstenošanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/lauts-uzsakt-skanstes-teritorijas-lokaplanojuma-istenosanu-472848|title=Ļauts uzsākt Skanstes teritorijas lokāplānojuma īstenošanu|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Skanstes attīstības aģentūras, kā arī pilsētas attīstības dokumentos tiek paredzēts, ka Skanste iekļausies pilsētas kompaktajā centrā, esot tā modernā daļa. Ja vēsturiskajā un klusajā centrā visa apbūve, infrastruktūra ir vēsturiska, un faktiski visas tendences ir ēkas uzturēt vai atjaunot, tad Skanste ir brīva teritorija pilsētas centrā, kur var attīstīt modernas pilsētas funkcijas.<ref name=":1" /> Skanstes attīstības teritorija ir iekļauta Rīgas telpiskajā kodolā ar kompaktu apdzīvojuma tipu. Tā kā lielākā daļa darba vietu atrodas tieši pilsētas centrā, rajona attīstībā tiek iekļauta mājokļu izbūve pēc iespējas tuvāk šai galvaspilsētas daļai.<ref name=":1" /> Otrs attīstības virziens – biroju attīstība. Skanste ir vieta starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, kas ir starptautisku uzņēmumu pārstāvniecības vai noteiktu funkciju veikšanai izveidotas struktūrvienības, kas darbojas konkrētā valstī ar konkurētspējīgām darbaspēka izmaksām. Rīgā šajā sektorā tuvākajos četros gados plānots radīt 10 000 darba vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/paraksta-memorandu-ar-merki-radit-10-tukstosus-jaunu-darba-vietu-474513|title=Paraksta memorandu ar mērķi radīt 10 tūkstošus jaunu darba vietu|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> == Investīcijas Skanstes apkaimē == Šobrīd Skanstes attīstības aģentūras biedri ir veikuši vērienīgas investīcijas, nākotnē investīciju apjoms turpinās augt. Šo apkaimi pašvaldība attīstīs sinerģijā ar uzņēmējiem. Tiks būvēta infrastruktūra, piesaistot ES naudu, bet uzņēmēji realizēs savus projektus. Līdz 2017. gadam, apkaimē ir investēti 245 miljoni eiro. Līdz 2024. gadam kopā jau ar esošajām investīcijām paredzēts ieguldīt kopumā ap 800 miljonu eiro, uzbūvējot konferenču un koncertu centru (ar plānoto apmeklējumu ~ 600 000 cilvēku gadā), daudzfunkcionālu privātās medicīnas klīniku (ar plānoto apmeklējumu ~ 250 000 cilvēku gadā), attīstot starptautiski orientētu kultūras, inovāciju un gastronomijas Sporta 2 kvartālu, veidojot [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS METTA]] Jaunatnes futbola izglītības centru (ar plānoto apmeklējumu ~ 150 000 cilvēku gadā), kā arī biroju un dzīvojamās ēkas. [[Rīgas dome]]s plānos ir piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, lai izbūvētu infrastruktūru, tajā skaitā plašas diskusijas izraisījušo jauno tramvaja līniju, kas savienos pilsētas centru ar Skanstes apkaimi: plānots, ka 100 miljonu eiro tiks izlietoti tramvaja līnijas izbūvei, bet septiņi miljoni eiro – ielām un parkiem.<ref>Neatkarīgā Rīta Avīze, 24.07.2017., “Skanstei - arī 100 miljonu Eiropas naudas”</ref> Kopumā Skanstes apkaimes attīstībā plānots investēt 900 miljonus eiro, ko var uzskatīt par vienu no lielākajiem investīciju objektiem Rīgā nekustamo īpašumu jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://focus.lv/news/skanstes-teritorijas-attistiba-lidz-2024-gadam-planots-ieguldit-900-miljonus-eiro?14705|title=Skanstes teritorijas attīstībā līdz 2024. gadam plānots ieguldīt 900 miljonus eiro|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=21.07.2017|archive-date=21.05.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220521143447/http://focus.lv/news/skanstes-teritorijas-attistiba-lidz-2024-gadam-planots-ieguldit-900-miljonus-eiro?14705}}</ref> == Skanste šodien == [[Attēls:Grostonas_07.11.17.jpg|alt=|thumb|Grostonas iela Skanstes apkaimē]] Līdzās pilsētas vēsturiskajam un klusajam centram Skanste veidojas kā modernā pilsētas daļa. Vairāk nekā 200 hektāru plašajā Skanstes apkaimē jau patlaban atrodas vairāku banku centrālie biroji, jaunas daudzdzīvokļu ēkas un biroju nami. '''Pillar birojs''' ''Pillar'' ir viena no vadošajām nekustamo īpašumu kompānijām Latvijā. ''Pillar'' attīsta, pārvalda, iznomā un tirgo visu veidu nekustamos īpašumus – daudzdzīvokļu namus, dzīvokļus, individuālās dzīvojamās mājas un komercobjektus galvenokārt [[Rīga|Rīgā]], [[Pierīga|Pierīgā]] un [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Nekustamo īpašumu pārvaldītāja un tirgotāja ''Pillar'' pagaidu birojs ir pirmā būve, kas tapusi jaunattīstāmajā darījumu kvartālā ''New Hanza.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/pillar-birojs|title=Pillar birojs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''kim? Laikmetīgās mākslas centrs''' [[Attēls:Kim%3F.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas centrs ''Kim?'']] kim? Laikmetīgās mākslas centrs tika dibināts 2009. gadā. Tā nosaukums ir abreviatūra no nerimstošā jautājuma “kas ir māksla”?. Jau vairāk kā deviņus gadus Kim? ir viena no vadošajām laikmetīgās mākslas institūcijām piedāvājot izstādes, lekcijas, diskusijas, publikācijas un izglītības programmu dažādām auditorijām. Ar savu darbību Kim? tiecas atbalstīt un veicināt jaunās paaudzes mākslinieku, teorētiķu, kuratoru, tulku un domātāju radošo darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kaskurkad.lv/kim-v.508|title=Kim? - Kas? Kur? Kad?|website=www.kaskurkad.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Kopš 2009. gada ir organizēts pāri par 150 latviešu un ārvalstu mākslinieku izstādēm, kā arī tiek kopta tradīcija rīkot regulāras, ieinteresētai auditorijai atvērtas lekcijas, seminārus, lasījumus un performances. Izstādes un saistīto notikumu programma tiek veidota sadarbojoties ar vieskuratoriem un citām institūcijām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/kim-izsludija-pieteiksanos-jauniesu-platformai-youngkim.d?id=49176475|title='kim?' izsludija pieteikšanos jauniešu platformai 'youngkim?'|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2017-08-25|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2010. gada nogalē ir aizsākts darbs pie ilgtermiņa projekta – dažādu mākslas teorijai un kritikai veltītu tekstu un tulkojumu izstrāde, kā arī citu iespiedumu publicēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajasmuzejs.lv/lv/lm/165-nakotne/n681/|title=Liepājas muzejs|website=Liepājas muzejs|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2019-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190225163321/https://www.liepajasmuzejs.lv/lv/lm/165-nakotne/n681/}}</ref> '''TechHub''' ''TechHub Riga'' ir jauno tehnoloģiju koprades telpa, kas dibināta 2012. gadā ar mērķi radīt vidi, kas palīdz produktus attīstošiem iesācējuzņēmumiem (''product-oriented startup'') augt straujāk un sasniegt veiksmīgākus rezultātus. Jaunie uzņēmumi izvēlas strādāt vienās telpās, jo tiek dota iespēja savstarpēji sadarboties un dalīties zināšanās, ir pieejami pieredzējuši speciālisti kā mentori. Turklāt tā ir pirmā vieta, uz kuru dodas Rīgā iebraukušie investori, meklējot tehnoloģiju inovācijas. ''TechHub'' organizē virkni dažādu vērtīgu pasākumu, kuru vidū ir ikmēneša ''Meetup'', ''TechHub Academy'', kā arī Baltijā nozīmīgākā jauno tehnoloģiju konference ''TechChill.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/techhub-riga|title=TechHub Riga|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref>[[Attēls:TechHubRiga.jpg|thumb|TechHubRiga]] '''[[Rietumu banka]]''' [[Rietumu banka|AS ''Rietumu Banka'']] ir viena no lielākajām bankām Baltijas reģionā, kas specializējas lielu uzņēmumu un turīgu privātpersonu apkalpošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rietumu.lv/bank|title=Rietumu Banka - Par banku|website=www.rietumu.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708174533/http://www.rietumu.lv/bank|archivedate=2018-07-08}}</ref> AS ''Rietumu Banka'' centrālais birojs ''[[Rietumu Capital Centre]]'' ir viens no modernākajiem darījumu centriem Baltijā, par kuru arhitektu birojs ''Zenico projekts'' 2010. gadā saņēmis Rīgas arhitektūras Gada balvu. Šī augstceltne ir pirmais augstākās kategorijas jeb A+++ klases biroju komplekss Latvijā. ''Rietumu Capital Centre'' veido trīs savstarpēji saistīti dažāda augstuma torņi un slēgta vairāku stāvu autostāvvieta. Uz ēkas jumta iekārtots helikoptera nosēšanās laukums un plaša terase ar zaļo zonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Rietumu_Capital_Centre|title=Rietumu Capital Centre|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=}}</ref> '''[[Jupiter Centre]]''' A klases biznesa centrs. 14 stāvu ēka ar 2 līmeņu autostāvvietu, kas paredzēta 160 automašīnu novietošanai. Ēka atklāta 2012. gadā. Energoefektīva un komfortabla biznesa vide. Attīstītājs: SIA ''Development Projects.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/jupiter-centre|title=Jupiter Centre|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Arēna Rīga]]''' ''Arēna Rīga'' tika atklāta 2006. gada 15. februārī, pulcējot tūkstošiem hokeja līdzjutēju [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] ietvaros. Tā ir lielākā un plašākā pasākumu norises vieta Rīgā, ieguvusi popularitāti kā Latvijas, tā arī kaimiņu valstu iedzīvotāju vidū. ''Arēnā Rīga'' iespējams rīkot augstākās klases pasākumus, ko nodrošina gan arēnas tehniskās iespējas, gan mūsu profesionālā komanda. Koncerti, šovi, izrādes, hokejs, basketbols, volejbols, teniss un korporatīvie pasākumi – viss ir iespējams! Zāles ietilpība koncertos ir no 2000 līdz 13 486 vietām, hokeja spēlēs 10 226 vietas, basketbola spēlēs 11 200 vietas, savukārt saviesīgos pasākumos no 9 857 līdz 13 486 vietām. ''Arēnā Rīga'' ir notikuši gan Eiropas līmeņa sporta pasākumi ([[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāti basketbolā]] vīriešiem un sievietēm, [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņa tenisā]] u.c.), gan pasaulē populāru mūziķu koncerti, pulcējot apmeklētājus no Latvijas un ārvalstīm. Līdz šim ''Arēnā'' uzstājušās tādas zvaigznes kā ''[[Depeche Mode]]'', ''[[Robijs Viljamss|Robbie Williams]]'', ''[[Sting]]'', ''[[Kailija Minoga|Kylie Minogue]]'', ''[[Rianna|Rihanna]]'', ''[[Muse]]'' un daudzi citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Arēna_Rīga|title=Arēna Rīga|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=}}</ref>  ''Arēna Rīga'' ir mājas arēna [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] hokeja klubam ''[[Rīgas "Dinamo"|Dinamo Rīga]]'' un basketbola klubam ''[[Rīgas VEF|VEF Rīga]]'', kas piedalās [[VTB Vienotā līga|VTB līgas turnīrā]] un ir vairākkārtēja Latvijas čempione.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/arena-riga|title=Arēna Rīga|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181127090950/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/arena-riga|archivedate=2018-11-27}}</ref> '''Elektrum Olimpiskais centrs''' [[Attēls:Elektrum olimpiskais centrs.jpg|thumb|Elektrum olimpiskais centrs]] Multifunkcionālais sporta centrs paredzēts valsts un starptautiska mēroga basketbola, volejbola, rokasbumbas, futbola, vieglatlētikas, vingrošanas, dažādu cīņas veidu u.c. sporta veidu sacensībām un treniņu procesa nodrošinājumam – sešas sporta zāles, trenažieru Spēka zāle un divas Vingruma zāles dažādām fitnesa nodarbībām. Elektrum Olimpiskajā centrā ir plašākais un mūsdienīgākais peldbaseinu komplekss Rīgā – lielais 50 m (seši peldēšanas celiņi, dziļums no 1,30m līdz 2,30m) un divi mazie peldbaseini (10m, ar dziļumu 1m un 1-1,4m), kas paredzēti bērnu peldētprasmju attīstībai un dažāda veida ūdens nodarbībām. Elektrum Olimpiskais centrs piedāvā apgūt peldētprasmi grupās vai individuāli visās vecuma grupās sākot jau no 6 mēnešu vecuma, kā arī vingrot ūdens aerobikas nodarbībās arī senioriem un grūtniecēm. Apmeklētājiem pieejama plaša Atpūtas zona ar četru veidu pirtīm (bio-sauna, sauna, tvaika pirts, sajūtu pirts) un Rotaļupi bērniem līdz 11 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/peldbaseins/|title=Elektrum Olimpiskais centrs - peldbaseini|website=www.olimpiskais.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180623165959/http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/peldbaseins|archivedate=2018-06-23}}</ref> Komplekss piedāvā arī biroju ēku, kas ir mājvieta dažādām sporta federācijām un organizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/biroju-eka/|title=Elektrum Olimpiskais centrs - biroju ēka|website=www.olimpiskais.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624042013/http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/biroju-eka/|archivedate=2018-06-24}}</ref> Vietā, kur senāk atradies hipodroms, tagad dzīvo sports un norisinās dažādi publiski pasākumi – piemēram, 2006. gadā šeit tika uzņemts [[2006. gada NATO samits|NATO samits]], ik gadu [[Lattelecom Rīgas maratons|Lattelecom Rīgas maratona]] dalībnieki pulcējas, lai izņemtu starta numurus, [[Pasaules koru olimpiāde]]s un [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] dalībnieki raduši vietu atpūtai. Sporta centrā ir sešas sporta zāles, aerobikas zāle, trenažieru zāle, peldbaseins un piebūve ar sporta federāciju biroju telpām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skanste.lv/lv/infrastruktura/sports-un-atputa/olimpiskais-sporta-centrs|title=Olimpiskais sporta centrs|last=|first=|website=www.skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Elektrum Olimpiskais centrs atklāts 2005. gadā, tā kopējā platība ir 23 924,63 m2, apmeklē vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiskais.lv/lv/aktuali/par-mums/|title=Elektrum Olimpiskais centrs - par mums|website=www.olimpiskais.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624042002/http://www.olimpiskais.lv/lv/aktuali/par-mums/|archivedate=2018-06-24}}</ref> 2017. gadā veikta vērienīga rekonstrukcija un kompleksa modernizācijā investēti 3,2 miljoni eiro, atklājot jauno kompleksu apmeklētājiem 2018. gada sākumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/foto-rekonstruetais-peldbaseinu-komplekss-elektrum-olimpiskaja-centra-471152|title=FOTO: Rekonstruētais peldbaseinu komplekss Elektrum Olimpiskajā centrā|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''Futbola skola „METTA”''' Futbola skola METTA dibināta 2006. gadā ar mērķi radīt infrastruktūru un daudzpusīgu futbola vidi, kurā izaug izglītoti profesionāļi. Desmit gadu laikā FS METTA izveidojusi sistēmu, kurā aktīvi darbojas vairāk kā 850 bērni un jaunieši vecumā no 4 līdz 18 gadiem, kā arī pieaugušo komanda «[[FS METTA/Latvijas Universitāte|FK METTA/Latvijas Universitāte]]», kura startē Latvijas futbola augstākajā līgā. [[Rīgas dome]] futbola skolu “METTA” vairākkārtīgi atzinusi kā “Labāko jauniešu sporta organizāciju Rīgā”, kā arī Latvijas Futbola federācija pēdējos trīs gadus “METTu” atzinusi, kā labāko futbola akadēmiju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/futbola-skola-metta|title=Futbola skola METTA|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Luminor Bank (Latvija)|Luminor]] centrālais birojs''' ''[[Luminor Bank (Latvija)|Luminor]]'' ir mūsdienīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas apvieno zināšanas un izpratni par vietējo tirgu un klientu vajadzībām. Balstīts ilggadējā ''[[Nordea]]'' un ''[[DNB banka|DNB]]'' – divu vadošo Ziemeļvalstu banku – pieredzē, ''Luminor'' ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% – kreditēšanā. Uzsākot savu darbību Baltijā, ''Luminor'' klientu portfeli veido 1,3 miljoni privātpersonas un uzņēmumi, un 3000 darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.luminor.lv/lv/luminor-stasts|title=Luminor stāsts {{!}} Luminor|last=DNB|website=www.luminor.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref>[[Attēls:Luminor.nakts.jpg|thumb|Luminor naktī]] '''Duntes nami''' Duntes Nami ir mūsdienīga sešstāvu A klases biroju ēka, kas nodota ekspluatācijā 2007. gadā un kurā saimnieko dažādi nomnieki. Projektētājs: [[ARHIS ARHITEKTI]] arhitekta Arņa Kleinberga vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate-news-story/13793/duntes-nami-sovasar-piedzivo-butiskas-parmainas|title=Duntes Nami šovasar piedzīvo būtiskas pārmaiņas - Nekustamo īpašumu ziņas - City24.lv nekustamo īpašumu sludinājumu portāls|website=City24.lv|access-date=2026-01-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/duntes-nami|title=Duntes Nami|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180630191806/http://skanste.lv/lv/biroji/duntes-nami|archivedate=2018-06-30}}</ref> [[Attēls:Sporta_rezidence_office_LNK_Properties_Skanste.jpg|alt=|left|thumb|Sporta rezidence]][[Attēls:Duntes nami.jpg|thumb|Duntes nami]] '''Sporta rezidence''' A klases divstāvu biroju ēka ar apsargājamu autostāvvietu rekonstruēta 2011. gadā un tajā ierīkotas jaunākās drošības, energotaupības un klimata pārvaldības sistēmas. Ēkai raksturīga lakoniska arhitektūra un augstas kvalitātes apdares materiāli. Sporta rezidencē atradās LNK Centre galvenais birojs, taču pēc holdinga pārcelšanās uz telpām Jāņa Daliņa ielā 15 šobrīd ēka pieejama tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/sporta-rezidence|title=Sporta rezidence|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Skanstes virsotnes]]''' ''Skanstes virsotnes'' ir viens no modernākajiem dzīvojamo ēku projektiem Latvijā. Kompleksu veido kopskaitā četras 24 stāvu augstceltnes. Projektētāji: arhitektu birojs KVA Architects, Somija. Attīstītājs un būvniecības ģenerāluzņēmējs: būvkompānija Merks, Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://merks.lv/projekt/skanstes-virsotnes-4th-house-2/|title=Skanstes virsotnes — Merks|last=OKIA|website=merks.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref>[[Attēls:Skanstes virsotnes.jpg|thumb|Skanstes virsotnes]] '''Skanstes mājas''' ''Skanstes mājas'' ir kvalitatīvu dzīvojamo apartamentu komplekss, kas tapis blakus jaunuzceltajām ''Skanstes virsotnēm.'' To veido trīs atsevišķas ēkas ar dzīvokļiem, kuru platība variē no 50 līdz 150 m<sup>2</sup>. Attīstītājs un būvniecības ģenerāluzņēmējs: būvkompānija ''Merks,'' Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/dzivokli2/skanstes-majas|title=Skanstes mājas|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref>[[Attēls:Skanstes mājas.jpg|thumb|Skanstes mājas]] '''Skanstes parks''' 2015. gadā Skanstes apkaimē tika uzsākta jauna dzīvojamo ēku kompleksa būvniecība. Dzīvojamos namus papildina skaists un apzaļumots parks, kā arī bērnu laukums. ''Skanstes parka'' nami pilnībā pabeigti un nodoti ekspluatācijā 2017. gadā.  Attīstītājs un būvniecības ģenerāluzņēmējs: būvkompānija ''Merks,'' Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/dzivokli2/skanstes-parks|title=Skanstes parks|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref>[[Attēls:Skanstes parks.jpg|thumb|Skanstes parks]] '''LNK Centre''' LNK jeb Latvijas Novitātes Kompleksa A klases biroju ēka ekspluatācijā nodota 2006. gadā. Sākotnēji būvēta un izmantota bankas [[Latvijas Krājbanka]] vajadzībām, taču kopš 2014. gadā ēka pārtapusi ''LNK Centre'' galvenajā birojā. Ēkai ir 8 stāvi. Projektētāji: arhitektu birojs ''Sarma & Norde.'' Būvniecības ģenerāluzņēmējs: ''Merks.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/lnk-centre|title=LNK Centre|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> [[Attēls:SWH_biroju_centrs.jpg|alt=|left|thumb|SWH Biroju centrs]] '''SWH Biroju centrs''' Tas ir pirmais biroju centrs, kas tika izveidots Skanstē un viens no lielākajiem B klases biroju centriem Rīgā, Skanstes ielā 50, 50a 50b, 50c, 52, 52a, 54 un 54a. Centrā ietilpst 8 ēkas, kurās telpas nomā ap 50 nomnieku. 2019. gadā plānots pabeigt trīs SWH Biroju centra vecāko ēku pārbūvi par B1 klases biroja ēkām. Pēc pārbūves iznomājamo telpu platība sasniegs ap 40 000 m2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/biroju-komplekss-skanstes-iela|title=SWH Biroju Centrs Skanstes ielā|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180630002402/http://www.skanste.lv/lv/biroji/biroju-komplekss-skanstes-iela|archivedate=2018-06-30}}</ref> '''Place Eleven''' 14 stāvus augsta A klases biroju ēka, kas tika nodota ekspluatācijā 2016. gada nogalē. Ēkas kopējā platība ir 24 000 m<sup>2</sup>, no kuras iespējams iznomāt 14 500 m<sup>2</sup>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/a-klases-biroju-eka-sporta-iela|title=PLACE ELEVEN|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Place Eleven ir viens no lielākajiem A klases biroju kompleksiem Rīgā un ir pirmā biroju ēka, kuras projekts ieguvis BREEAM Excellent sertifikātu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.city24.lv/lv/nekustama-ipasuma-zinas/9689/atklata-jauna-a---klases-biroju-eka-place-eleven|title=Atklāta jaunā A - klases biroju ēka Place Eleven|work=City24.Lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Projekts ir ieguvis 1. vietu nominācijā ''Ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2015''. Projekta attīstītājs ir ''HANNER uzņēmumu grupa''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.city24.lv/lv/nekustama-ipasuma-zinas/NEWS_7812/zinams-skanstes-biroju-centra-place-eleven-galvenais-nomnieks|title=Zināms Skanstes biroju centra Place Eleven galvenais nomnieks|work=City24.Lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''[[Biroju kvartāls VERDE]]''' VERDE ir zaļākais biroju kvartāls Rīgā, ko attīstījis Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums “Capitalica Asset Management”. Tas ir vienīgais A-klases biroju komplekss Latvijā, un tā pirmā kārta atklāta 2022. gada vasarā, bet otrā – 2024. gada pavasarī. Patlaban būvniecības procesā ir kvartāla 3. un 4. kārtas. Kompleksā ir 2 biroju ēkas ar iznomājamo platību 30 000 m², bet kopējā platība ar pazemes autostāvvietām ir 45 000 m²). Objekts izstrādāts atbilstoši BREEAM "Excellent" un “nZEB” standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skanste.lv/lv/biroji/verde|title=Verde ir zaļākais biroju komplekss Rīgā|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2026-01-02|date=|language=latviešu}}</ref> Komplekss iemieso ilgtspējīgu arhitektūru, ko veidojuši Latvijas arhitekti [[Andris Kronbergs]] un Jānis Zvejnieks ([[ARHIS ARHITEKTI]]), sadarbībā ar AROUND architecture studio, apvienojot A klases energoefektivitāti un gudro ēku pārvaldības risinājumus. VERDE pievienotā vērtība ir bagātīgie apstādījumi – 0. stāva lobijā, 600 m² plašajās terasēs 5. stāvā un iekšpagalmā, kas veidots izteikti zaļš, sekojot „dalītās telpas“ („shared space“) principiem, uzsverot atvērtības, koplietošanas un integritātes nozīmīgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhis.lv/lv/projekti/biroju-komplekss-verde|title=Biroju komplekss Verde|last=|first=|website=arhis.lv|access-date=2026-01-02|date=|language=latviešu}}</ref> Ainavu arhitekte [[Linda Zaļā]], ([[Zala Landscape Architects]]) ir VERDE biroju kvartāla ārtelpas labiekārtojuma un daudzveidīgo apstādījumu autore. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://verde.lv/lv/why-us|title=Zaļākais biroju komplekss it visā|last=|first=|website=verde.lv|access-date=2026-01-02|date=|language=latviešu}}</ref> Projekts ir ieguvis 1. vietu nominācijā 'Ilgtspējīgākā ēka – jaunas publiskās būves 2025' konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2025"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/foto-vertigakas-ekas-baltija-523128|title=Vērtīgākās ēkas Baltijā|last=|first=|website=db.lv/|access-date=2025-09-16|date=|language=latviešu}}</ref>. Projekts kļuvis arī par Nacionālās žūrijas laureātu konkursā 'Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025' nominācijā Telpa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/|title=Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji – lielāko atzinību gūst Uzvaras parka revitalizācija|last=|first=|website=laaab.lv/|access-date=2025-10-12|date=|language=latviešu}}{{Novecojusi saite}}</ref> '''Multifunkcionāls kultūras centrs [[Hanzas perons]]''' [[Attēls:01 Entrance-Hall-South-1350x900.jpg|thumb|[[Hanzas perons]], dienvidu ieeja. Arhitekts: [[Reinis Liepiņš]], [[Sudraba Arhitektūra|Sudraba arhitektūra]]]] Bijušās [[Rīga Preču I|Rīgas preču dzelzceļa stacijas]] noliktavas ēka pārveidota par multifunkcionālu kultūras centru, kuru var izmantot gan kā koncertzāli ar iespēju uzņemt 1000 un vairāk personu, gan kā mākslas un izstāžu galeriju vai korporatīvo pasākumu norises vietu. Šī ir vienīgā vēsturiskā ēka, kas saglabāta finanšu darījumu un atpūtas centra ''New Hanza'' teritorijā. Bijušās Rīgas preču stacijas noliktavas rekonstrukcijas projektu izstrādājis arhitektu birojs [[Sudraba Arhitektūra|Sudraba arhitektūra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/multifunkcionals-kulturas-centrs|title=Multifunkcionāls kultūras centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180629100019/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/multifunkcionals-kulturas-centrs|archivedate=2018-06-29}}</ref> Preču stacijas ēka ir viena no nedaudzajām liecībām par bijušās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru. Tā saglabājusies līdz mūsdienām gandrīz neskartā veidā ar skaistām ķieģeļu sienām un koka sijām. Šeit atrodas divi stikloti stacijas peroni ar 1230 m2 lielu zāli dažādu pasākumu rīkošanai. Bija arī paredzēts atjaunot sliežu posmu ar restorānvagonu un lokomotīvi vestibilā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.sudraba-arhitektura.lv/lv/portfolio/hanzas-precu-stacija/|title=RĪGAS PREČU STACIJA - Sudraba Arhitektūra|work=Sudraba Arhitektūra|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> bet tā vietā uzstādīts lokomotīves metāla modelis. "[[Hanzas perons]]" tika atklāts 2019. gada 17. augustā.<ref name=TVNET>{{Tīmekļa atsauce|title=Iepazīstina ar kultūras un izklaides centru "Hanzas Perons"|url=https://www.tvnet.lv/6752526/iepazistina-ar-kulturas-un-izklaides-centru-hanzas-perons|publisher=[[TVNET]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> == Skanste nākotnē == === Dzīvojamo ēku projekti === Pašlaik apkaimē pilnībā pabeigti trīs dzīvojamo namu kompleksi – ''Skanstes virsotnes'', ''Skanstes mājas'' un ''Skanstes Parks.''<ref name=":0" /> Turpinot apkaimes attīstību, Skanstē taps virkne kvalitatīvu dzīvojamo apartamentu, kas nodrošinās dzīves vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku. '''KBO dzīvojamo māju komplekss''' Nekustamo īpašumu attīstītājs KBO uzsāka savu darbību Latvijā 2014. gadā, pārstāvot Somijas korporācijas ''Insinōōritoimisto Bertel Ekengren Oy'' nekustamā īpašuma projektus. 2018. gada rudenī plānots uzsākt dzīvojamo ēku kvartāla būvniecību Skanstē. Pirmās kārtas būvniecībā paredzētas trīs deviņstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās tiks izvietoti 306 dzīvokļi. Ēku kopējā platība būs 25 893 kv.m. Dzīvojamo māju teritorija tiks labiekārtota – rotaļu laukumi, autostāvvietas, velo novietnes. Kopumā projektā plānotas 15 dzīvojamās mājas ar 1200 dzīvokļiem, 4000 iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/dzivokli2/kbo-dzivojamo-maju-komplekss|title=KBO dzīvojamo māju komplekss|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> === Rīgas darījumu un biznesa centru izveide === '''ELEMENTAL Skanste''' Šajā biznesa centrā ietilps A klases biroju ēkas, kas izstrādātas BIM un saskaņā ar BREEAM standartiem, ir energoefektīvas. Viss komplekss iekļauj piecas biroju ēkas ar aptuveni 55 000 m² kopējo biroju bruto platību. Biroju kompleksā tiks nodrošinātas vietas 2000 automašīnām — 1100 daudzstāvu autostāvvietu ēkā un 900 pazemes autostāvvietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/komerczinas/vai-tavs-birojs-veicina-tava-uznemuma-panakumus.d?id=49905441|title=Vai tavs birojs veicina tava uzņēmuma panākumus?|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2018-04-05|last=DELFI|language=lv}}</ref> Pirmajā izstrādes kārtā ir ieplānota divkorpusu torņu tipa 11 stāvu biroju ēka ar vairāk nekā 28 000 m<sup>2  </sup>kopējo bruto platību un stāvvieta 440 automašīnām. Plānots, ka pirmā ēka tiks pabeigta 2020. gadā, otrā ēka 2021. gadā, savukārt kvartālu pilnībā plānots pabeigts 2028. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/skanstes-biroju-eka|title=Skanstes biznesa centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''Darījumu centrs New Hanza teritorijā''' ''New Hanza'' ir jaunattīstāma darījumu un dzīvojamā teritorija, kas atradīsies Skanstes apkaimē starp [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas]], [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un Sporta ielām bijušās dzelzceļa preču stacijas vietā. Nākotnē šeit atradīsies A klases birojs, tāpat teritorijā atradīsies multifunkcionālais kultūras centrs ''Hanzas perons''. === [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]] === New Hanza teritorijā iecerēts uzbūvēt [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs|Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja]] ēku. Muzejs tiek projektēts saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja — arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs iecerēts kā starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centrs un apmeklētākais mākslas muzejs Baltijā, kura veidotās izstādes tiktu regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās. [[ABLV Bank]] likvidācijas dēļ tika apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas "Pillar" grupas attīstības projektos. Lai gan sākotnēji pastāvēja draudi LLMM būvniecībai, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti [[Teterevu fonds|Ināra un Boriss Teterevi]], [[Ernests Bernis]] un [[Oļegs Fiļs]] pieņēmuši lēmumu turpināt ieceri par muzeja veidošanu. Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja – arhitektu biroja "Adjaye Associates" (Lielbritānija) un "AB3D" (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/bernis-fils-un-teterevi-nolemusi-turpinat-latvijas-laikmetigas-makslas-muzeja-projektu.d?id=50084103|title=Bernis, Fiļs un Teterevi nolēmuši turpināt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2018-06-01|last=DELFI|language=lv}}</ref> Muzeja ēka plānota turpat 8000 kvadrātmetru apjomā, atbilstot plašajam laikmetīgās mākslas darbu spektram, iekļaujot elastīga plānojuma izstāžu telpu grupas, 200 sēdvietu zāli ar palīgtelpām performanču, koncertu, kino un starpdisciplināru notikumu norisei, kā arī mācību un nodarbību telpas izglītības programmu nodrošināšanai, lasītavu, kafejnīcu, muzeja speciālistu darba telpas un palīgtelpas.<ref name=":2" /> === Rīgas konferenču un koncertu centrs === Rīgas konferenču un koncertu centra būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2023. gadam. Tiek plānots, ka centrs katru gadu spēs piesaistīt ap 600 000 apmeklētāju. Centra būvniecība ir iecerēta blakus [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor]] ēkai. Projektu plānots īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/atskats-uz-koncertzales-projektu-diskusiju/|title=Atskats uz koncertzāles projektu diskusiju – A4D|website=www.a4d.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161029034815/http://www.a4d.lv/lv/raksti/atskats-uz-koncertzales-projektu-diskusiju|archivedate=2016-10-29}}</ref> Rīgas konferenču un koncertu centrs apvienos trīs ēkas – mūzikas namu, konferenču centru un viesnīcu, kas veidots pēc Malmö Live projekta parauga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/rigas-konferencu-un-koncertu-centrs|title=Rīgas konferenču un koncertu centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180627111701/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/rigas-konferencu-un-koncertu-centrs|archivedate=2018-06-27}}</ref> Konferenču centrā paredzēta arī simfoniskās mūzikas koncertzāle, kas iecerēta kā mājvieta [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/ipasums/ieliks-rigu-starptautiska-aprite-457179|title=Ieliks Rīgu starptautiskā apritē|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle un konferenču centrs ir minētas kā prioritātes stratēģiskos valsts un arī [[Rīga]]s pilsētas dokumentos.<ref name=":3" /> === Mākslas un tehnoloģiju Sporta 2 kvartāls === Vairāk nekā 4 hektāru plašo kvartālu klusā centra rajonā 2016. gadā sāka attīstīt industriālo parku attīstītājs NP properties. Tagad teritorija starp Hanzas, Vesetas un Sporta ielā top par apkaimi, kur dzīvot, strādāt un baudīt, radīt un veidot dažādas partnerības. Pirmie pastāvīgie nomnieki - laikmetīgās mākslas centrs ''kim?'' un kopstrādes vieta jaunuzņēmumiem ''TechHub Riga'' - Sporta 2 kvartālā sāka darboties jau 2016. gadā, tagad tiem pievienojušies vairāki citi radošie prāti - kino un reklāmas jomas pārstāvji FonFilms, Karaliskais improvizācijas teātris, vairāki jaunrades, ''start-up'' un modes uzņēmumi u.c.. 2019. gada sākumā kvartālā tiks uzsākti ēku rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanas arbi. Vērienīgo rekonstrukcijas darbu rezultātā tiks radīta pievilcīga vide pilsētas centrā ar teju 20 000 kvadrātmetru plašām telpām. Šobrīd pie projekta realizācijas strādā vairāki partneri: "Diānas Zalānes projektu birojs", arhitektu birojs "OUTOFBOX", ainavu arhitekti Landshape, ainavu projektēšanas darbnīca ALPS un IE.LA inženieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/sporta2-makslas-un-tehnologiju-kvartals|title=Sporta 2 kvartāls|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180629095851/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/sporta2-makslas-un-tehnologiju-kvartals|archivedate=2018-06-29}}</ref> === Jaunatnes futbola izglītības centrs METTA === Jaunatnes futbola centru paredzēts izveidot Hanzas stadiona futbola laukuma tribīnēm paredzētajā vietā. Funkcionāli ēkā tiks apvienotas tribīnes ar 1000 skatītāju vietām, plašs ģērbtuvju bloks, fitnesa, fizioterapijas, medicīnas, sportistu izmitināšanas un administrācijas iekštelpas, kā arī kafejnīca. Centra funkcija būs nodrošināt ar visām nepieciešamajām telpām un iekārtām augsta līmeņa jaunos futbolistus, paredzot izglītošanos caur futbola klasēm un funkcionālo ikdienas uzraudzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/elites-jaunatnes-futbola-izglitibas-centrs|title=Jaunatnes futbola izglītības centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> === Parka izveides projekts === 2010. gada janvārī [[Rīgas dome]] paziņoja par Skanstes revitalizācijas projekta uzsākšanu, kura gaitā bijušo mazdārziņu teritorijā līdz 2022. gada beigām iecerēts izveidot zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan lietus ūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēma. Tiks veikta [[Lapeņu iela]]s, [[Jāņa Dikmaņa iela]]s, [[Jāņa Krūmiņa iela]]s un [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa ielas]] izbūve, iestādīs vairāk nekā 1000 koku, tostarp 56 liela izmēra lapu kokus, 934 skuju kokus, 755 lapu krūms, vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citus augus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skanstes-bijuso-mazdarzinu-teritorija-mitosajiem-ridziniekiem-atrastas-jaunas-majas.a364030/ Skanstes bijušo mazdārziņu teritorijā mītošajiem rīdziniekiem atrastas jaunas mājas] lsm.lv 2020. gada 16. jūnijā</ref> Eiropas Reģionālā attīstības fonda ([[ERAF]]) finansējums ir 7 932 727 eiro, bet valsts budžeta dotācija - 1 155 334 eiro. Kopējās būvniecības izmaksas veidos gandrīz 17 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skanstes-apkaime-veidos-jaunas-ielas-un-publiski-pieejamu-parku.a358556/ Skanstes apkaimē veidos jaunas ielas un publiski pieejamu parku] LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 5. maijā</ref> === Projektu attēlu galerija === <gallery> New hanza biroju kvartāls.jpg|New Hanza biroju kvartāls Sporta 2 No Hanzas ielas.jpg|Sporta 2 no Hanzas ielas Sporta 2 Centrala maja.jpg|Sporta 2 Centrālā māja LLMM.jpg|Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs (vizualizācija) RKKC.jpg|Rīgas konferenču un koncertu centrs Elemental Skanste 1.jpg|Elemental Skanste 1 Elemental Skanste 2.jpg|Elemental Skanste 2 Elemental Skanste.jpg|Elemental Skanste KBO Lapeņu iela 4.jpg|KBO Lapeņu iela 4 </gallery> == Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri == Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) ieņem aizvien lielāku lomu [[Centrāleiropa]]s un [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona ekonomikas izaugsmē. Ar SBPC palīdzību lieli, starptautiski uzņēmumi pilsētās ar konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un pieejamu darbaspēku izvieto plašu klāstu ar uzņēmējdarbības atbalsta funkcijām – datu apstrāde, uzskaitvedība, grāmatvedība, finanses, loģistika, iepirkumi, cilvēkresursu un klientu apkalpošana.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abc.lv/raksts/starptautiskajos-biznesa-pakalpojumu-centros-riga-lidz-2023-gadam-plano-radit-10-000-jaunu-darba-vietu|title=Starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros Rīgā līdz 2023. gadam plāno radīt 10 000 jaunu darba vietu|work=abc.lv|access-date=2018-06-26|date=2018-04-26|language=lv}}</ref> Skanstē līdz 2024. gadam paredzēts izveidot vairākus biznesa centrus, kuros būs vietas gan daudzām jaunām, gan arī tirgū jau esošajām kompānijām. Pašlaik dažādās attīstības stadijās esošā biroju platība būs 100 000 m2, kas spēs nodrošināt darba vietas vismaz 10 000 cilvēku.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=http://financenet.tvnet.lv/viedokli/663523-kapec_nevaram_ignoret_biznesa_pakalpojumu_centru_potencialu|title=Kāpēc nevaram ignorēt biznesa pakalpojumu centru poten... {{!}} TVNET|publisher=|work=TVNET|access-date=2018-06-26|date=|last=|first=|language=latviešu|archive-date=2017-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170611192651/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/663523-kapec_nevaram_ignoret_biznesa_pakalpojumu_centru_potencialu}}</ref> Latvijā pašlaik darbojas aptuveni 30 firmu, kas sniedz starptautiskos biznesa pakalpojumus, piemēram, Tele2 Shared Service Center, [[Accenture]], [[Circle K Latvia|Circle K]], Runway, Cabot, Tieto, ATEA, [[Visma Enterprise|VISMA]], Evry un citas.  Šīs kompānijas kopā Rīgā pašlaik nodrošina aptuveni 7000 darba vietu, kas pēc būtības nodarbina tikai aptuveni 1% no galvaspilsētas kopējā iedzīvotāju skaita (gandrīz 700 000 iedzīvotāju).<ref name=":4" /> Salīdzinot Rīgu ar divām [[Polija]]s pilsētām, kurās ir aptuveni tikpat iedzīvotāju kā Rīgā, situācija ir sekojoša: [[Krakova|Krakovā]] (nepilni 760 000 iedzīvotāju) starptautiskos biznesa pakalpojumus sniedz 6,6% pilsētas iedzīvotāju, bet [[Vroclava|Vroclavā]] (mazliet vairāk par 630 000 iedzīvotājiem) – 5,4%. Skaitliskā izteiksmē tie ir 50 300 strādājošo Krakovā, 34 200 – Vroclavā un tikai 7000 – Rīgā.<ref name=":4" /> 26. aprīlī svinīgā pasākumā biznesa centrā Place Eleven tika parakstīts sadarbības memorands par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) attīstību Rīgā. Šis memorands paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību SBPC sektora attīstībā, izaugsmē, un jaunu darba vietu izveidē. Sadarbības memorandu parakstīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs [[Arvils Ašeradens]], Rīgas Domes priekšsēdētājs [[Nils Ušakovs]], Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols no publiskā sektora puses, un Nacionālās Nekustamo Īpašumu Attīstītāju Alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa un Ārvalstu Investoru padomes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska no privātā sektora puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.colliers.com/lv-lv/latvia/insights/2018_reports_news/2018-05-16_memorandum|title=Paraksta sadarbības memorandu par starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Rīgā|website=www.colliers.com|access-date=2018-06-26|archive-date=2019-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190223074207/http://www.colliers.com/lv-lv/latvia/insights/2018_reports_news/2018-05-16_memorandum}}</ref> == Infrastruktūra == === Izglītība === Skanstē vai tiešā tās apkaimes tuvumā ir pieejamas visu līmeņu izglītības iestādes. Tai skaitā arī četri bērnudārzi. '''[[Banku augstskola]]''' ''Eduniversal'' reitingā Banku augstskola ierindojusies starp 1000 labākajām biznesa skolām pasaulē. Augstskola nodrošina spēcīgu teorētisko zināšanu bāzi un piedāvā prakses vietas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pēc augstskolas absolvēšanas studenti iegūst ne vien grādu, bet arī profesionālo kvalifikāciju. Šeit var apgūt pirmā līmeņa, bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī starpaugstskolu doktora programmu ''Biznesa vadība.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/banku-augstskola|title=Banku augstskola|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Rīgas Hanzas vidusskola]]''' Rīgas Hanzas vidusskola ir pirmā skola Rīgā, kuras nosaukumā nebija skolas numura. Skola dibināta 1993. gadā un īsteno gan pamatizglītības programmu, gan vispārējās vidējās izglītības programmas dažādos virzienos. Skola piedāvā arī kultūrizglītības un sporta interešu izglītības iespējas. 2000. gadā skolai piebūvēta Sporta halle ar sporta, aerobikas un trenažieru zālēm. Rīgas Hanzas vidusskolai ir arī savs futbola laukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhv.edu.lv/par-skolu/vesture|title=Rīgas Hanzas vidusskolas vēsture|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=}}</ref> '''Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestāde''' Iestāde īsteno pirmsskolas izglītības programmu un uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma. Mācību valoda – latviešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/rigas-49-pirmsskolas-izglitibas-iestade|title=Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestāde|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestāde''' Iestāde īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, uzņemot bērnus no 3 gadu vecumu, un mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, uzņemot bērnus no 1,5 gadu vecuma. Mācību valodas – latviešu un mazākumtautību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/rigas-59-pirmsskolas-izglitibas-iestade|title=Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestāde|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''Rīgas 66. pirmsskolas izglītības iestāde''' Iestāde īsteno mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, uzņemot bērnus no 1,5 gadu vecuma. Mācību valoda – mazākumtautību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/rigas-66-pirmsskolas-izglitibas-iestade|title=Rīgas 66. pirmsskolas izglītības iestāde|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde''' Iestāde īsteno pirmsskolas izglītības programmu un uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma. Mācību valoda – latviešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/rigas-213-pirmsskolas-izglitibas-iestade|title=Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> === Tirdzniecības centri === '''RIMI Valdemārs''' RIMI hipermārkets, apavu darbnīca, aptieka, vairāki bankomāti, juvelierizstrādājumi kosmētika un parfimērija, ķīmiskā tīrītava, optikas salons, pasta termināļi, restorāns-picērija, šūšanas darbnīca, zoo preču veikals, ziedu veikals un plaša autostāvvieta veikala klientiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/iepirksanas/rimi-valdemars|title=RIMI Valdemārs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Lielveikals atrodas Kr. Valdemāra ielā 112, Rīgā. Veikala darba laiks no plkst. 8.00 līdz 23.00.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|website=www.rimi.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''RIMI Hipermārkets Pulkvedis''' RIMI hipermārkets, aptieka, atslēgu centrs, vairāki bankomāti, juvelierizstrādājumi, ķīmiskā tīrītava, zoo preču veikals, ziedu veikals, pasta terminālis un plaša autostāvvieta veikala klientiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/iepirksanas/rimi-hipermarkets-pulkvedis|title=RIMI Hipermārkets Pulkvedis|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Lielveikals atrodas Pulkveža Brieža ielā 33A, Rīgā. Lielveikala darba laiks no plkst. 8.00 līdz 23.00.<ref name=":5" /> '''Sky&More''' Moderns iepirkšanās centrs, par kura prioritāti izvirzīta kvalitāte. Pārtikas un ikdienas preču veikals Sky, picērija, kafejnīca, optikas salons, grāmatnīca, apģērbu, apavu, aksesuāru, kosmētikas un parfimērijas veikali, interjera preču un mēbeļu salons, bērnu preču veikals un fitnesa centrs, kā arī plaša autostāvvieta veikala klientiem. Iepirkšanās centrs atrodas Duntes ielā 19A, Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/iepirksanas/sky-more|title=Sky&More|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Iepirkšanās centra darba laiks no plkst. 10.00 līdz 21.00, Sky darba laiks no plkst. 9.00 līdz 22.00. Svētdienās Sky darba laiks līdz plkst. 21.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skyandmore.lv/lv/veikali/sky/|title=Pārtikas lielveikals Sky {{!}} Sky & More|website=www.skyandmore.lv|access-date=2018-06-26|archive-date=2020-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924115527/http://www.skyandmore.lv/lv/veikali/sky/}}</ref>[[Attēls:Sky and more Duntes iela.jpg|thumb|Sky and more Duntes iela]] === Veselības aprūpes iestādes === '''Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests''' ''Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālais centrs'' atrodas tieši blakus Skanstes apkaimei, garantējot operatīvu palīdzību neatliekamos gadījumos visu diennakti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests|title=Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta adrese Duntes iela 8, Rīga, LV-1013.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/NMPD/kontakti/|title=Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|last=|first=|website=www.nmpd.gov.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''ORTO klīnika''' Baltijā vienīgais privātais traumatoloģijas-ortopēdijas, mugurkaula ārstēšanas un reimatoloģijas centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/premium-medical|title=ORTO klīnika|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Orto klīnikas atrašanās vieta Bukultu iela 1a, Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orto.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} Orto.lv|website=www.orto.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2018-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180704115135/http://www.orto.lv/lv/kontakti}}</ref> '''Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca''' ''Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca'' veselības aprūpi muskuloskeletāro traumu un slimību gadījumos. Traumpunktā – uzņemšanas nodaļā 24 stundas diennaktī dežūrē traumatologi ortopēdi, anesteziologi, reanimatologi un citi speciālisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/traumatologijas-un-ortopedijas-slimnica|title=Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas adrese Duntes iela 22, Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tos.lv/lv/kontakti|title=Kontakti|last=|first=|website=www.tos.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> [[Attēls:VC4_dermatologijas_klinika_skanste.jpg|alt=|thumb|Veselības Centrs 4 Dermatoloģijas klīnika]] '''Veselības Centrs 4 Dermatoloģijas klīnika''' Lielākā šāda veida klīnika Latvijā, kas nodrošina dažādu ārstu-speciālistu konsultācijas un pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/vc4-dermatologijas-klinika|title=VC4 Dermatoloģijas klīnika|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Centra adrese Skanstes ielā 50, 3.stāvs, Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vc4.lv/pub/kontakti|title=Veselibas centrs 4 - Kontakti|website=vc4.lv|access-date=2018-06-26|archive-date=2017-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20170710045020/https://vc4.lv/pub/kontakti}}</ref> '''Daudzfunkcionāls medicīnas centrs''' 2019. gadā Skanstes apkaimē tiks uzsākta lielākās daudzfunkcionālās privātās medicīnas klīnikas Latvijā būvniecība. Šeit tiks piedāvāts pilns pakalpojumu klāsts, labākie vietējie un ārvalstu ārsti un mūsdienīgākās medicīniskās iekārtas. To vidū tiks nodrošināts arī Latvijā vienīgais Da Vinci robots, ar kura palīdzību iespējams veikt vissarežģītākās operācijas. Jaunajā klīnikā strādās aptuveni 200 ārsti, kopumā būs 700 darba vietas.[[Attēls:Medicīnas centrs.jpg|thumb|Medicīnas centrs (projekts)]] Turklāt medicīnas centrā būs arī Latvijā pirmais privātais dzemdību nams. Klīnika ļaus pacientiem atrisināt visas medicīniskās problēmas zem viena jumta, izmantojot efektīvākos risinājumus diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijas procesam. Prognozē, ka jaunajā slimnīcā gada laikā tiks pieņemtas aptuveni 1000 dzemdības, veiktas līdz 7000 operācijas un 1200 mākslīgās apaugļošanas procedūras. Medicīnas centra ēka tiek būvēta tieši daudzfunkcionālas medicīnas iestādes vajadzībām un tās izveidē tiks investēti 36 milj. EUR, provizoriski to apmeklēs ap 250 000 cilvēku gadā, un klīniku plānots īstenot līdz 2020. gada sākumam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/privatas-klinikas-izveide-investes-36-miljonus-eiro-470500|title=Privātās klīnikas izveidē investēs 36 miljonus eiro|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> === Transports === '''Sabiedriskā transporta pieejamība''' * Caur vai gar Skanstes apkaimi ved vairāki sabiedriskā transporta maršruti. Pa [[Ganību dambis|Ganību dambi]] kursē 5. un 9. tramvajs, virzienā no [[Sarkandaugava]]s uz centru ved 3. trolejbuss. Rajonā atrodas arī 2., 11., 24. un 49. autobusa pieturas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/|title=Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2012-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/}}</ref> * Nākotnē paredzēta transporta infrastruktūras uzlabošana Skanstes ielā, tās maršrutā ierīkojot jaunu tramvaja līniju. Tramvaja līnija savienos Skanstes apkaimi ar Rīgas Centrālo staciju, kur atradīsies topošās starptautiskās dzelzceļa līnijas ''[[Rail Baltica]]'' pieturvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/riga/183998-cauri-lielajiem-kapiem-tramvajs.htm|title=Cauri Lielajiem kapiem – tramvajs?|website=nra.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''Veloceliņu pieejamība''' * [[Veloceliņš Centrs-Mežaparks|Veloceliņš Centrs–Mežaparks]] atklāts 2007. gadā. Tas sākas Skanstes un Hanzas ielu krustojumā, ved gar Skanstes un pēc tam gar Gaujas ielu, pie Brasas stacijas šķērso dzelzceļu un tālāk gar Ķīšezera ielu un Kokneses prospektu aizved līdz Meža prospektam. [[Veloceļš|Veloceliņa]] kopējais garums ir 6,6 kilometri, un tas ļauj no galvaspilsētas centra nokļūt līdz Mežaparkam 25 minūtēs. Veloceliņam izbūvēts 5 km garš turpinājums maršrutā [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]–[[Vecmīlgrāvis]], kuru nākotnē plānots pagarināt līdz pat [[Vecāķi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga|title=RDSD - Velosatiksme Rīgā|website=www.rdsd.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''Stāvlaukumi''' *'''EuroPark autostāvvieta Grostonas 1.''' Īstermiņa priekšapmaksas autostāvvieta ''EuroPark'' atrodas pie bijušā lielveikala Prisma. Pirmo stundu autostāvvietu iespējams izmantot bez maksas. Autostāvvietas darba laiks: 8.00–23.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europark.lv/#SelfService.Lot.popInfoBox/228|title=Europark|website=www.europark.lv|access-date=2018-06-26}}</ref> *'''Pillar autostāvvieta.''' Pillar autostāvvieta ir lielākā maksas stāvvieta Skanstes apkaimē. Tajā vienlaikus iespējams novietot vairāk nekā 400 automašīnu. Šeit automašīnas var novietot gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, iegādājoties abonementu. Stāvvieta un tās piebraucamie ceļi ir asfaltēti, teritorija ir iežogota, apgaismota un tajā tiek veikta videonovērošana. Ziemā stāvvietā tiek notīrīts sniegs. Autostāvvietas darba laiks: katru dienu 00.00–24.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/transports/pillar-autostavvieta|title=Pillar autostāvvieta|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180916164813/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/transports/pillar-autostavvieta|archivedate=2018-09-16}}</ref> *'''EuroPark autostāvvieta Jāņa Dikmaņa ielā.''' Plašajā un drošajā ''EuroPark'' stāvvietā automašīnu iespējams novietot gan īstermiņā (veicot priekšapmaksu), gan ilgtermiņā (iegādājoties abonementu). Autostāvvietas darba laiks: katru dienu 00.00–24.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europark.lv/#SelfService.Lot.popInfoBox/254|title=Europark|website=www.europark.lv|access-date=2018-06-26}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. * [http://www.citariga.lv/lat/skanste/ Skanste portālā Cita Rīga]. * [http://www.skanste.lv/ Kompānijas Merks Skanstes attīstības portāls]. {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Skanste| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 64wi0mjwt0pfq62ugwbbncg5q1cfah7 0 90542 4459004 4458918 2026-04-25T15:39:32Z Biafra 13794 4459004 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|bijušo Latvijas valsts ministru|Pavlovskis|Pavlovskis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oļģerts Pavlovskis | attēls = | amats = [[Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{Dat|1994|09|19|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Valdis Birkavs]] | amats2 = [[Latvijas valsts ministrs]]<br /><small>(kopā ar [[Jānis Ritenis|Jāni Riteni]])</small> | term_sākums2 = {{Dat|1994|09|19|N}} | term_beigas2 = {{Dat|1995|12|21|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Māris Gailis]] | priekštecis2 = [[Jānis Dinevičs]] | pēctecis2 = [[Juris Sinka]] | dzim_dati = {{dat|1934|4|29}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|4|11|1934|4|29}} | mir_vieta = | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] <small>(1953—?)</small><br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—?)</small> | dzīvesb = Astra Pavlovska | alma_mater = [[Oregonas Valsts universitāte]]<br />[[Vašingtonas Universitāte]]<br />[[Ziemeļrietumu Universitāte]] | profesija = [[ķīmija|ķīmiķis]], [[bioloģija|mikrobiologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oļģerts Raimonds Pavlovskis''' (dzimis {{dat|1934|04|29}}, miris {{dat|2026|4|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] politiķis un sabiedrisks darbinieks, bijušais [[Latvija]]s [[Latvijas ārlietu ministrs#Valsts ministri|ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]], kā arī [[Latvijas ārlietu ministrs#Valsts ministri|valsts ministrs]]. Viņa dvīņubrālis [[Valdis Pavlovskis]] arī ir bijis ministrs Latvijā. == Biogrāfija == === Pirmie gadi un dzīve trimdā === Oļģerts Pavlovskis un viņa brālis Valdis piedzima [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1934|04|29|5=bez}}. {{dat|1944|10|10|5=bez}}, trīs dienas pirms padomju iebrukuma Rīgā, Pavlovsku ģimene Latviju pameta un devās bēgļu gaitās.<ref name="g21-valdis">{{Tīmekļa atsauce | title = VALDIS PAVLOVSKIS | publisher = gramata21.lv | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_valdis/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305000144/http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_valdis/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Sākotnēji viņi ieradās [[Eslingene]]s latviešu nometnē [[Vācija|Vācijā]]. 1949. gadā ģimene devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="g21-valdis" /> 1958. gadā Oļģerts pabeidza [[Oregonas Valsts universitāte|Oregonas Valsts universitāti]] ar bakalaura grādu ķīmijā. Tur viņš sāka studēt 1953. gadā.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = OĻĢERTS PAVLOVSKIS | publisher = gramata21.lv | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_olgerts/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305150513/http://www.latvijaslaudis.lv/users/pavlovskis_olgerts/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1961. gadā [[Vašingtonas Universitāte|Vašingtonas Universitātē]] viņš ieguva bakalaura grādu [[bioloģija|mikrobioloģijā]], bet trīs gadus vēlāk ieguva maģistra grādu. 1970. gadā kļuvis par mikrobioloģijas doktoru [[Ziemeļrietumu Universitāte]]s medicīnas skolā [[Čikāga|Čikāgā]].<ref name="g21" /> O. Pavlovskis apprecējās ar citu trimdas latvieti — Astru Lindi, kura sākotnēji dzīvoja [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].<ref name="g21" /> Pavlovskis no 1970. līdz 1993. gadam strādājis kā zinātnieks [[ASV Flote]]s medicīnas pētniecības institūtā [[Betesda|Betesdā]]. Pētījis mikroorganismu toksīnus, īpaši pievēršoties pseudemonas eksotoksīna lomai apdegumu un ievainojumu infekcijas un šoka gadījumos.<ref name="g21" /> Izmeklējis eksotoksīna biosintēzes kinētiku un pētījis tā iedarbes veidu, profilaksi un ārstēšanas veidu. Pētījis arī attiecīgo antibodiju un vakcīnu ražošanu. Strādājis kā vieszinātnieks Karolinskas slimnīcā [[Stokholma|Stokholmā]] 1977. un 1981. gadā. Ir [[ASV Mikrobiologu akadēmija]]s biedrs.<ref name="g21" /> Publicējis vairāk kā 80 zinātnisku rakstu starptautiskos zinātniskos žurnālos, kā arī nodaļas grāmatās.<ref name="g21" /> O. Pavlovskis piedalījies starptautiskās zinātniskās konferencēs ar referātiem, lasījis lekcijas universitātēs un zinātniskos institūtos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Latviešu Akadēmisko mācību spēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) loceklis.<ref name="g21" /> 1953. gadā iestājies [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāniskajā partijā]]. Darbojies latviešu jaunatnes pulciņos, studentu biedrībās (kopš 1960. gada ir vecākās latviešu studentu korporācijas ''[[Lettonia]]'' filistrs).<ref name="g21" /> Amerikas latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) valdes loceklis (1961—1964), ALJA padomes loceklis (1965—1968), bērnu žurnāla "Mazputniņš" izplatīšanas daļas vadītājs (1966—1968). Vēlāk O. Pavlovskis darbojās [[Amerikas latviešu apvienība]]s valdē (1976—1979), ilgstoši bija [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s valdes loceklis (1976—1987) un PBLA priekšsēdis (1982—1988).<ref name="g21" /> === Darbība Latvijā === Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Pavlovskis atgriezās dzimtenē. 1993. gadā viņš tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" saraksta,<ref name="g21" /> kuras dibinātāju skaitā pats bija. Drīz nolika mandātu, jo tika apstiprināts kā [[Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava valdībā]]. Pēc tam [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa kabinetā]] Oļģerts Pavlovskis bija [[Latvijas valsts ministrs]], amatā esot reizē ar [[Jānis Ritenis|Jāni Riteni]].<ref name="g21" /> Kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču [[6. Saeima|6. Saeimā]] netika ievēlēts. 1997. gadā O. Pavlovskis kļuva par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku [[Spānija|Spānijā]] ar rezidenci [[Madride|Madridē]].<ref name="g21" /> Bijis viens no biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" dibinātājiem. Pirms [[Referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā|referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā]] strādāja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Sabiedriskajā Konsultatīvajā Padomē.<ref name="g21" /> Kandidējis arī [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = ‘Latvijas ceļš’ | publisher = Delfi | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=3634964}}</ref> bet nav ievēlēts. 1996. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="g21" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = — | virsraksts = [[Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|09|19|N}} | pēc = —}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Dinevičs]] | virsraksts = [[Latvijas valsts ministrs]]<br /><small>(kopā ar [[Jānis Ritenis|Jāni Riteni]])</small> | periods = {{dat|1994|09|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Juris Sinka]] }} {{kastes beigas}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Pavlovskis, Oļģerts}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 4s3tebocu82flqk1cr2r8hb9rq7iykn 0 91075 4459245 3939419 2026-04-26T02:12:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459245 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Turcijas Gaisa spēki | native_name = {{val|tr|Türk Hava Kuvvetleri}} | image = | image_size = 220px | caption = | start_date = * 1911. gada jūnijs {{small|(kā [[Osmaņu aviācijas eskadriļa]])}} * 1920. gada 23. aprīlis <small>(Turcijas gaisa spēki)</small> | country = Turcija | allegiance = | branch = | type = [[Gaisa spēki]] | role = [[Gaisa karš]] | size = {{ubl|50 000 militārpersonu<ref name=IISSp152>{{grāmatas atsauce| url=https://www.iiss.org/publications/the-military-balance/the-military-balance-2021| title=The Military Balance 2021| author1=International Institute for Strategic Studies| author-link1=International Institute for Strategic Studies| date=25 February 2021| publisher=[[Routledge]]| location=[[London]]| page= 152| isbn=9781032012278}}</ref>|534 lidaparāti (125 vēl pasūtīti):|78 helikopteri (6 vēl pasūtīti)|33 nenosaukti lidaparāti<ref name="savunmasanayist.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.savunmasanayist.com/turk-hava-kuvvetleri-yeni-nesil-anka-teslimat/|title=Türk Hava Kuvvetleri'ne Yeni Nesil ANKA Teslimatı|date=August 1, 2021}}</ref><ref name="ReferenceA">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.savunmasanayist.com/baykardan-ikinci-parti-akinci-teslimati/|title=BAYKAR'dan İkinci Parti AKINCI Teslimatı &#124; SavunmaSanayiST|date=August 24, 2022}}</ref><ref name="sabah.com.tr">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sabah.com.tr/galeri/ekonomi/iste-tsknin-iha-envanteri|title=İşte TSK'nın İHA envanteri|website=Sabah}}</ref>}} | command_structure = [[Turcijas bruņotie spēki]] | garrison = [[Ankara]] | garrison_label = Štābs | nickname = | patron = | motto = | colours = {{plainlist| * {{color box|#808080}} Pelēks * {{color box|#FFFFFF}} Balts * {{color box|#0000FF}} Zils }} | colours_label = Krāsas | march = [[Turcijas gaisa spēku marš]] | mascot = | anniversaries = 1. jūnijs<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://kokpit.aero/hava-kuvvetleri-yuzucuncu-yasini-kutluyor|title=Bugün Hava Kuvvetleri'nin kuruluş yıldönümü!|access-date=24 December 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20141006114030/http://kokpit.aero/hava-kuvvetleri-yuzucuncu-yasini-kutluyor|archive-date=2014-10-06|dead-url=no}}</ref> | equipment = | equipment_label = | battles = [[Turkish Air Force#Timeline of battles and operations|Timeline of battles and operations]] | decorations = | battle_honours = | battle_honours_label = | flying_hours = | website = http://www.hvkk.tsk.tr <!-- Commanders --> | commander1 = [[Turcijas prezidents|Prezidents]] [[Redžeps Tajips Erdogans]] | commander1_label = [[Virspavēlnieks]] | commander2 = [[Jasars Gulers]] | commander2_label = [[Aizsardzības ministrs]] | commander3 = [[Ģenerālis]] [[Metins Gureks]] | commander3_label = [[Ģenerālštāba priekšnieks]] | commander4 = Ģenerālis [[Zija Kemals Kadıodžlu]] | commander4_label = [[Gaisa spēku komandieris]] | commander5 = | commander5_label = | commander6 = Ģenerālleitnants [[Rafets Dalkırans]] | commander6_label = Gaisa štāba priekšnieks | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = [[Attēls:Roundel of Turkey.svg|80px]] | identification_symbol_label = [[Aviācijas emblēma]] | identification_symbol_2 = [[Attēls:Flag of Turkey.svg|80px]] | identification_symbol_2_label = [[Astes emblēma]] | identification_symbol_3 = [[Attēls:Flag of Turkish Air Force Command.svg|100px]] | identification_symbol_3_label = Turcijas gaisa spēku pavēlniecības karogs | identification_symbol_4 =[[Attēls:Ribbon of the Turkish Air Force.svg|140px]] | identification_symbol_4_label = [[Aviatora nozīmīte]] <!-- Aircraft --> | aircraft_attack = [[TAI Anka|Anka-S]], [[Baykar Bayraktar TB2]], [[Baykar Bayraktar Akıncı|Akıncı]] | aircraft_bomber = [[F-4 Phantom II|F-4E]] | aircraft_electronic = [[ATR 72]], [[Boeing 737 AEW&C|B-737]] | aircraft_fighter = [[F-16 Fighting Falcon|F-16C/D]] | aircraft_helicopter = | aircraft_helicopter_attack = | aircraft_helicopter_cargo = | aircraft_helicopter_multirole = | aircraft_helicopter_observation = | aircraft_helicopter_trainer = | aircraft_helicopter_utility = | aircraft_interceptor = | aircraft_patrol = | aircraft_recon = [[TAI Baykuş|Baykuş]], [[TAI Gözcü|Gözcü]], [[IAI Heron|Heron]], [[TAI Pelikan|IHA-X2]], [[TAI Keklik|Keklik]], [[Malazgirt UAV|Malazgirt]], [[TAI Martı|Martı]], [[TAI Şimşek|Şimşek]], [[Bayraktar Tactical UAS|TB1]], [[TAI Turna|Turna]], [[Vestel Karayel]] | aircraft_trainer = [[Northrop F-5|F-5F]], [[TAI Hürkuş|Hürkuş]], [[Alenia Aermacchi SF-260|SF-260]], [[T-38 Talon|T-38]], [[KAI KT-1|KT-1]], [[PAC MFI-17 Mushshak]] | aircraft_transport = [[Airbus A400M|A400M]], [[C-130 Hercules|C-130]], [[C-160 Transall|C-160]], [[CH-47]], [[CN-235]], [[KC-135 Stratotanker|KC-135]] | aircraft_tanker = [[Boeing KC-135 Stratotanker]] | aircraft_general = }} '''Turcijas Gaisa spēki''' (TGS, {{val|tr|Türk Hava Kuvvetleri}}) ir daļa no [[Turcija]]s [[Turcijas Bruņotie spēki|Bruņotajiem spēkiem]]. Tie ir vieni no vecākajiem gaisa spēkiem pasaulē un to rīcībā ir viena no lielākajām [[NATO]] aviācijas flotēm. TGS salīdzinoši garajā vēsturē ir dienējuši vairāki aviācijas meistari un pionieri, tai skaitā [[Sabiha Gekčena]], kas bija pirmā sieviete-pilote kara aviācijā. TGS kara flote var piedalīties starptautiskās operācijās jebkurā pasaules vietā pateicoties TGS spējai lidojumu laikā uzpildīt degvielu. == Vēsture == === Dibināšana === TGS vēsture sākas [[1909]]. gada jūnijā, kad tika dibināti [[Osmaņu impērija]]s [[Osmaņu impērijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]. Osmaņu gaisa spēki piedalījās [[Balkānu kari|Balkānu karos]] ([[1912]]-[[1913]]), kā arī [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] ([[1914]]-[[1918]]). Pēc zaudējuma Pirmajā pasaules karā [[Antante|Sabiedrotajiem]] un, sākoties [[Osmaņu impērijas sadalīšana]]i, Osmaņu gaisa spēki tika samazināti un pār palika tikai viena nodaļa. Viss personāls tika atlaists un tika slēgtas visas gaisa flotes iestādes. Pēc [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielās nacionālās asamblejas]] izveidošanas [[Ankara|Ankarā]] ([[1920]]), tika sākta jaunu gaisa spēku ({{val|tr|Kuva-yı Havaiye}}) izveide jaunizveidotās kara ministrijas ({{val|tr|Harbiye Dairesi}}) paspārnē. Atsevišķi atjaunoti bojātie lidaparāti tika izmantoti arī kaujā. [[1921]]. gadā gaisa spēkus pārdēvēja par Gaisa spēku centrālo pārvaldi ({{val|tr|Hava Kuvvetleri Genel Müdürlüğü}}). === 1923-1940 === Pēc [[1923]]. gada Turcijas Republikas neatkarības proklamēšanas, tika uzsākta pakāpeniska gaisa spēku modernizācija. Gaisa spēki, kas sastāvēja no trīs parastām un vienas flotes aviācijas vienības, tika palielināti līdz 10 parastām un trīs flotes aviācijas vienībām. Sākot ar [[1924]]. gadu flotes personālu sūtīja uz mācībām ārvalstīs un [[1925]]. gadā [[Eskišehira|Eskišehirā]] tika paplašināta Kara aviācijas akadēmijas darbība un tajā pašā gadā akadēmiju beidza pirmie absolventi. Lielākā daļa personāla tika sūtīti mācīties uz [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un [[Francija|Franciju]], kā arī no [[1930]]. gada uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Itālija|Itāliju]]. Sākot ar [[1933]]. gadu gaisa spēki [[Turcija|Turcijā]] veic neatkarīgas mācības un tika ieviests jaunā parauga zilas krāsas formas tērps. [[1934]]. gadā [[Kajseri]] tika izgatavotas pirmās Turcijā ražotās lidmašīnas un tajā pat gadā tika dibināta Turcijas Aviācijas un izpletņlēkšanas biedrība "Türkkuşu" ("Turk-putns"). [[1936]]. gadā savas kara aviācijas dienesta gaitas sāka [[Sabiha Gekčena]], kas [[1937]]. gadā kļuva par pirmo kara aviācijas piloti-sievieti. Visas karjeras laikā viņa bija lidojusi ar 22 dažādiem lidaparātiem ilgāk kā 8.000 stundas, no kurām 32 stundas bija gaisa kaujas un bombardēšana.<ref name=youtube>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.youtube.com/watch?v=LxvPj4XOeTU |title=TRT documentary on Sabiha Gökçen}}</ref> Viņa bija vienīgā sieviete, kas tika iekļauta [[1996]]. gada ASV Gaisa spēku plakātu izdevumā "20 lielākie aviatori vēsturē" ({{val|en|The 20 Greatest Aviators in History}}).<ref name=youtube /> [[1937]]. gadā tika dibināta Gaisa kara akadēmija ({{val|tr|Hava Harp Akademisi}}). === 1940-mūsdienas === Turcijas Gaisa spēku rīcībā [[1940]]. gadā bija vairāk kā 500 kaujas vienību un tā bija lielākā gaisa spēku flote [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā. Pieaugošā kara flotes infrastruktūra prasīja jaunas strukturālas pārmaiņas, kas tika ieviestas no 1940. gada. Gaisa spēku turpmāko darbības koordināciju uzticēja Gaisa spēku štābam ({{val|tr|Hava Kuvvetleri Komutanlığı}}), kurā apvienoja Valsts aizsardzības ministrijas ({{val|tr|Milli Savunma Bakanlığı}}) loģistikas sistēmu ar Gaisa spēku ģenerālštāba mācību sistēmu. Gaisa spēku štābu ar tā padotībā esošo sistēmu iekļāva [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] struktūrā un par pirmo gaisa spēku komandieri kļuva [[ģenerālis]] Zeki Dogans (Zeki Doğan). Turcija nepiedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], bet [[1945]]. gadā nostājās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] pusē, saskaņā ar Kairas konferences vienošanos, izsludinot visos bruņotajos spēkos kaujas gatavību. Ass valstis bija okupējušas Turcijas kaimiņos esošo [[Grieķija|Grieķiju]], bet gada laikā Turciju Vācijas spēki bija jau ielenkuši no ziemeļrietumiem, rietumiem un [[Egejas jūra]]s salām. Visās Turcijas lielākajās pilsētās naktīs tika izslēgts apgaismojums un pastāvīgi dežurēja pretgaisa uzbrukuma vienības ar starmešiem un pretgaisa raķetēm, lai nepieļautu iespējamu uzbrukumu. Valstī tika ieviesta kara saimnieciskā pārvalde un iedzīvotājiem tika normēta minimālā iztika, lai sagatavotos sliktākajam scenārijam. Turcijas valsts kase iztērēja gandrīz visus pieejamos līdzekļus, lai iegādātos jaunus ieročus. Šajā laikā gaisa spēki iegādājās lielu daudzumu jaunus lidaparātus. [[1950]]. gadā tika dibināta Gaisa tehnisko skolu pārvalde ({{val|tr|Hava Teknik Okullar Komutanlığı}}), kas apvienoja vienotā sistēmā visas skolas, kas veica kara flotes mācības. Turcijas piloti piedalījās [[Korejas karš|Korejas karā]] izlūku misijās un pēc Turcijas iestāšanās NATO ([[1952]]) tika paātrināts gaisa spēku modernizācijas process. [[1956]]. gadā tika izveidots Gaisa spēku mācību korpuss ({{val|tr|Hava Eğitim Kolordu Komutanlığı}}), kas apvienoja visu mācību personālu. Korpuss [[1957]]. gadā tika pārdēvēts par Gaisa spēku mācību pārvaldi ({{val|tr|Hava Eğitim Komutanlığı}}). [[1974]]. gadā gaisa spēki piedalījās karadarbībā [[Kipra|Kiprā]], kā arī [[1995]]. gadā — Bosnijas un Hercegovinas NATO bombardēšanas kampaņā, [[1999]]. gadā — Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas NATO bombardēšanas kampaņā. [[2000. gads|2000]].-[[2001. gads|2001]]. gadā TGS piedalījās miera uzturēšanā Bosnijā-Hercegovinā ar divām eskadriļām, bet [[2006. gads|2006]]. gadā divi F-16 kaujas reaktīvās lidmašīnas tika nozīmētas NATO [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] gaisa telpas patrulēšanai. == Modernizācijas projekti == === Kaujas lidmašīnas === [[Attēls:F-35 Lightning-1.jpg|thumb|right|Turcija parakstījusi saprašanās memorandu par 116 ''[[F-35 Lightning II]]'' lidmašīnu iegādi.<ref name=autogenerated3 /><ref name=autogenerated2 />]] [[Turcija|Turcijā]] [[1984]]. gadā tika izveidots Turcijas Aero-rūpniecības uzņēmums ({{val|en|TAI, Turkish Aerospace Industries}}), kurā uzsāka licencētu 232 ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]]'' kaujas reaktīvo lidmašīnu vietējo ražošanu. Pirms tam TGS iegādājās astoņus F-16 no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un, līdz ar to, kopējais "F-16" lidmašīnu skaits Turcijas spēkos sasniedza 240.<ref name=f16art21>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f-16.net/f-16_users_article21.html |title=F-16.net: Turkish Air Force |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171202212718/http://www.f-16.net/f-16_users_article21.html |archivedate={{dat|2017|12|02||bez}} }}</ref> ''TAI'' šobrīd būvē vēl 30 jaunas "F-16 Block 50+" reaktīvās lidmašīnas<ref name=reuters>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/tnBasicIndustries-SP/idUSL114958220070511 |title=Turkey signs $1.78 bln deal to buy warplanes |work=Reuters}}</ref><ref name=f16art2325>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f-16.net/news_article2325.html |work=F-16.net |title=Turkey signs contract to buy 30 F-16 block 50+ jets}}</ref> un esošajai F-16 flotei veic modernizācijas pārbūvi, lai tās atbilstu "Block 50+" standartiem.<ref name=f16art21 /><ref name=f16art2421>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f-16.net/news_article2421.html |title=F-16 Peace Onyx III program kicks off at TAI|work=F16 Net|date=July 11, 2007}}</ref><ref name=defind>{{Laikraksta atsauce |url=http://www.defenseindustrydaily.com/2005/05/11b-to-upgrade-turkish-f16-fleet/index.php |title=$1.1B to Upgrade Turkish F-16 fleet |journal=Defense Industry Daily}}</ref><ref name=deflink>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.defenselink.mil/Contracts/Contract.aspx?ContractID=3407 |work=U.S. Dept of Defense |title=Contracts |date=December 22, 2006 |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061227092342/http://www.defenselink.mil/Contracts/Contract.aspx?ContractID=3407 }}</ref> Vairāki desmiti ''TAI'' saražoto lidmašīnu Turcija ir pārdevusi citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valstīm: 46 "F-16" lidmašīnas tika pārdotas [[Ēģiptes Gaisa spēki]]em miera programmas "Vector IV" ietvaros ([[1993]]-[[1995]]) un līdz ar to Ēģipte kļuvusi par otro lielāko ''TAI'' klientu pēc pašas Turcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tusas.com.tr/en_menu.aspx?menu_id=5&img=tai_ana_ust-program.swf |title=Turkish Aerospace Industries: Programs |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080227020545/http://www.tusas.com.tr/en_menu.aspx?menu_id=5&img=tai_ana_ust-program.swf |archivedate={{dat|2008|02|27||bez}} }}</ref> Turcija šobrīd ir viena no piecām pasaules valstīm, kurās ražo reaktīvās lidmašīnas "F-16 Fighting Falcon".<ref name=f16art21 /> [[1997]]. gadā TGS uzsāka 160 miljardus USD vērtu modernizācijas projektu (neieskaitot valsts ikgadējo aizsardzības budžetu). Valsts budžetā aizsardzībai paredzēti vēl papildus 45 miljardi USD un [[Ankara]]s valdība plāno iepirkt jaunas kaujas reaktīvās lidmašīnas ("F-16 CCIP Block 50+", ''[[F-35 Lightning II]]'' un ''[[Eurofighter 2000 Typhoon|Eurofighter Typhoon]]'')<ref name=defnews>{{web cite |url=http://www.defensenews.com/story.php?F=2509961&C=airwar |work=DefenseNews.com |title=Despite JSF Pact, Turkey Doesn’t Rule Out Eurofighter Buy |date=01/29/07 13:38 }}{{Novecojusi saite}}</ref> un helikopterus (smagsvara, kaujas un parastos). {{Dat|2002|7|11}} [[Turcija]] kļuva par 3. līmeņa partneri "F-35 Joint Strike Fighter" attīstības programmā un {{Dat|2007|1|25}} tā uzsāka dalību ražošanas procesā un ir piekritusi iegādāties 116 jaunā tipa lidmašīnas.<ref name=autogenerated3>[http://www.ntvmsnbc.com/news/389854.asp NTV-MSNBC: F-35 uçakları. October 31, 2006.]</ref><ref name=autogenerated2>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gbulten.ssm.gov.tr/arsiv/2006/12/24/01.htm |title=Hürriyet: İlk F-35'te dört Türk parçası uçtu. December 24, 2006. |access-date={{dat|2010|09|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728085126/http://gbulten.ssm.gov.tr/arsiv/2006/12/24/01.htm |archivedate={{dat|2011|07|28||bez}} }}</ref> F-35A Lightning II aircraft.<ref name=defnews /> === Tankeri lidmašīnu uzpildei gaisā === [[1994]]. gadā [[Turcija]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iznomāja divus "KC-135R Stratotanker" tankerus un parakstīja līgumu par septiņu jaunu "KC-135R-CRAG Stratotanker" iegādi.<ref name=autogenerated1>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tayyareci.com/digerucaklar/turkiye/1951ve2006/kc135.asp |title=Tayyareci: Boeing KC-135R Stratotanker |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080412044509/http://www.tayyareci.com/digerucaklar/turkiye/1951ve2006/kc135.asp }}</ref> Pēc jauno septiņu tankeru piegādes abi iznomātie tankeri ir atgriezti ASV.<ref name=autogenerated1 /> Gaisa uzpildes tankeri ir nodoti TGS Indžirlikas gaisa kara bāzes 101. eskadriļas rīcībā.<ref name=autogenerated1 /> Turcija ir arī [[Airbus A400M]] programmas dalībvalsts. Neskatoties uz to, ka ''A400M'' ir smaga taktiskās karadarbības lidmašīna, to var izmantot arī kā tankeri. Turcija ir pasūtījusi 10 šādas lidmašīnas.<ref>http://www.airbusmilitary.com/performance.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090228200235/http://airbusmilitary.com/performance.html |date={{dat|2009|02|28||bez}} }} Airbus Military: A400M</ref> === Kontroles un trauksmes lidmašīnas === Turcijas Gaisa spēki pasūtījuši četras "Boeing 737 MESA Peace Eagle" kontroles un trauksmes lidmašīnas ar visām aprīkojuma sistēmām, kā arī pieteikušies vēl divām papildus lidmašīnām. ''TAI'' ir galvenais "Peace Eagle" rezerves daļu piegādātājs un veic lidmašīnu pārbūvi, komplektēšanu un testus. Otrs apakšuzņēmējs "Halvesan" ir atbildīgs par sistēmanalīzi un programmnodrošinājumu.<ref>[http://www.havelsan.com.tr/eng/activities/exp/main_exp/bk.php Peace Eagle (PE) - Turkish Airborne Early Warning & Control System] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080820012552/http://www.havelsan.com.tr/eng/activities/exp/main_exp/bk.php |date={{dat|2008|08|20||bez}} }}, Havelsan.</ref> "Peace Eagle 1" lidmašīnas pielāgoja un testēja "Boeing" integrētās aizsardzības sistēmas Seatlā, ASV. "Peace Eagle 2", "3" un "4" tiek pielāgotas un testētas ''TAI'' [[Ankara|Ankarā]], [[Turcija|Turcijā]], piedaloties dažiem ASV un vairākiem Turcijas uzņēmumiem. Saskaņā ar [[2006. gads|2006]]. gada plānu, pirmās "Peace Eagle" lidmašīnas plānots izlaist [[2008. gads|2008]]. gadā.<ref name="MESA_install">[http://www.boeing.com/defense-space/ic/aewc/news/2006/q1/060302b_pr.html "Boeing Installs MESA Antenna on First Peace Eagle Aircraft"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080905044121/http://www.boeing.com/defense-space/ic/aewc/news/2006/q1/060302b_pr.html|date={{dat|2008|09|05||bez}}}}, Boeing, [[March 2]], [[2006. gads|2006]].</ref> === Zemes mākslīgie pavadoņi === 2000. gadu otrajā pusē Turcija plānoja iegādāties jaunus militāros pavadoņus. Bruņoto spēku vajadzībām paredzēja iepirkt 0,8 m izšķirtspējas Zemes novērošanas pavadoni [[Göktürk-1]], bet izlūkdienesta vajadzībām — 2,5 m izšķirtspējas pavadoni [[Göktürk-2]]. ''Göktürk-2'' tika izgatavots Turcijā un palaists orbītā 2012. gada decembrī. Tā kā ''Göktürk-1'' ir pārāk sarežģīts, to izgatavo Francijas un Itālijas uzņēmumos [[Thales Alenia Space]] un [[Telespazio]]. === Jauna ballistiskā pretraķešu vairogsistēma === [[Turcija]]s "Halvesan" un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] "Boeing" šobrīd strādā pie jaunas paaudzes liela augstuma ballistiskās pretraķešu vairogsistēmas izstrādes. Paredzēts, ka jaunā sistēma tiks lietota ASV, Turcijā un citās [[NATO]] dalībvalstīs.<ref>[http://goliath.ecnext.com/coms2/summary_0199-2590089_ITM Goliath: Boeing and Havelsan announce missile defence partnership. February 10, 2003.]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boeing.com/news/releases/2008/q2/080422b_nr.html |title=Boeing: Boeing and Turkey's HAVELSAN Renew Missile Defense Partnership. April 22, 2008. |access-date={{dat|2008|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080612050204/http://www.boeing.com/news/releases/2008/q2/080422b_nr.html |archivedate={{dat|2008|06|12||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ssm.gov.tr/EN/Projeler/roketfuzemuhimmat/prjgrphavasvunma/Pages/UMBHFS__H.aspx |title=Undersecretariat for Turkish Defence Industries: Long Range Air and Missile Defence System Project |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081123082028/http://www.ssm.gov.tr/EN/Projeler/roketfuzemuhimmat/prjgrphavasvunma/Pages/UMBHFS__H.aspx |archivedate={{dat|2008|11|23||bez}} }}</ref> == Saites == * [https://web.archive.org/web/20071120055447/http://www.tsk.mil.tr/ Turcijas Bruņoto spēku oficiālā vietne] * [https://web.archive.org/web/20080523163623/http://www.hvkk.tsk.mil.tr/ Turcijas Gaisa spēku oficiālā vietne] * [https://web.archive.org/web/20191220190522/http://www.uubf.itu.edu.tr/ Stambulas Tehniskā Universitāte, Aeronautikas un Astronautikas Institūts] == Atsauces == {{Atsauces|2}} [[Kategorija:Turcijas bruņotie spēki|Gaisa]] [[Kategorija:Gaisa spēki pēc valsts]] [[Kategorija:Aviācija Turcijā]] ak3hnwcr7ugrfdv5ikegqzdfwivp1zh 0 91613 4459437 4343129 2026-04-26T10:24:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459437 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saab 9000 01.jpg|thumb|200px|[[Saab 9000]] — tipisks vieglais automobilis]] '''Vieglais automobilis''' ir [[mehāniskais transportlīdzeklis]], kas paredzēts pasažieru un bagāžas pārvadājumiem, ietilpībā no 2 līdz 8 cilvēkiem. Ja ir vairāk vietas pasažieriem, automobili sauc par [[autobuss|autobusu]]. == Vieglo automobiļu klasifikācija == === Pēc ražošanas vietas === * [[Amerika|Amerikā]] ražoti vieglie automobiļi (18,8) * [[Eiropa|Eiropā]] ražoti vieglie automobiļi (20,83) * [[Āzija|Āzijā]] un [[Okeānija|Okeānijā]] ražoti vieglie automobiļi (24,1) * [[Āfrika|Āfrikā]] ražoti vieglie automobiļi (0,42) ;''Iekavās uzrādīts saražoto automobiļu skaits miljonos, 2004. gadā.'' === Pēc izmēra === {| class="wikitable" style="font-size:85%" |align="center" colspan="6"|'''[[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra]]''' |- !Angļu valodā ([[Amerika|Amerikā]])!!Angļu valodā ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]])!![[Latviešu valoda|Latviešu valodā]]!!Segments<ref>[http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf Eiropas komisijas kvalifikācija]</ref>!![[Euro NCAP]]!!Piemēri |- |[[:en:Microcar|Microcar]]||Microcar, [[:en:Bubble car|Bubble car]]||[[Motorrati]]|| — || — ||[[BMW Isetta]], [[Smart Fortwo]] |- | — ||[[:en:City car|City car]]||[[Pilsētas automobilis]]||[[A klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205064919/http://euroncap.com/supermini.aspx Supermini]||[[Daewoo Matiz]], [[Renault Twingo]], [[Toyota Aygo]] |- |[[:en:Subcompact car|Subcompact car]]||[[:en:Supermini car|Supermini]]||Mazā klase||[[B klase]]||[[Hyundai Accent]], [[Ford Fiesta]], [[Opel Corsa]] |- |[[:en:Compact car|Compact car]]||[[:en:Small family car|Small family car]]||[[Golf-klase]]<br />Mazā vidējā||[[C klase]]||[https://web.archive.org/web/20090306073813/http://www.euroncap.com/small_family_car.aspx Small family car]||[[Ford Focus]], [[Toyota Corolla]], [[Volkswagen Golf|VW Golf]] |- |[[:en:Mid-size car|Mid-size car]]||[[:en:Large family car|Large family car]]||rowspan=2|Vidējā klase||rowspan=2|[[D- klase]]||rowspan=2|[http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx Large family car] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614222058/http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}||[[Ford Mondeo]], [[Opel Vectra]], [[Toyota Avensis]], [[Volkswagen Passat|VW Passat]] |- |[[:en:Entry-level luxury car|Entry-level luxury car]]||[[:en:Compact executive car|Compact executive car]]||[[Audi A4]], [[BMW 3]], [[Mercedes-Benz C-Class]] |- |[[:en:Full-size car|Full-size car]]||rowspan=2|[[:en:Executive car|Executive car]]||Pilnizmēra automobilis||rowspan=2|[[E klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205065034/http://euroncap.com/executive.aspx Executive car]||[[Ford Crown Victoria]], [[Holden Commodore]], [[Opel Omega]] |- |[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Bizness klase||[[Audi A6]], [[BMW 5]], [[Mercedes-Benz E-Class]] |- |[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Luxury car||Pārstāvnieciskā klase||[[F klase]]|| — ||[[Audi A8]], [[BMW 7]], [[Mercedes-Benz S-Class]] |- |[[:en:Sports car|Sports car]]||Sports car||[[Sporta klase]]||rowspan=5| [[S klase]] || — ||[[Chevrolet Corvette]], [[Porsche 911]] |- |[[:en:Grand tourer|Grand tourer]]||Grand tourer||[[Gran Turismo klase]]|| — ||[[Jaguar XK]], [[Maserati GranTurismo]] |- |[[:en:Supercar|Supercar]]||Supercar|| — || — ||[[Bugatti Veyron]], [[Ferrari Enzo]] |- |[[:en:Convertible|Convertible]]||Convertible||[[Kabriolets]]|| — ||[[Mercedes-Benz CLK-Class|Mercedes CLK]], [[Volvo C70]], [[Volkswagen Eos]] |- |[[:en:Roadster|Roadster]]||Roadster||[[Rodsters]]||[https://web.archive.org/web/20100131042539/http://www.euroncap.com/roadster_sports.aspx Roadster sports]||[[Audi TT]], [[BMW Z4]], [[Porsche Boxster]] |- | — ||[[:en:Leisure activity vehicle|Leisure activity vehicle]]|| — ||rowspan=4|M klase||rowspan=3|[https://web.archive.org/web/20090221184030/http://www.euroncap.com/small_mpv.aspx Small MPV]||[[Peugeot Partner]], [[Škoda Roomster]] |- | — ||[[:en:Mini MPV|Mini MPV]]||[[Mikrovens]]||[[Opel Meriva]], [[Fiat Idea]], [[Ford Fusion]] |- |Compact minivan||[[:en:Compact MPV|Compact MPV]], Midi MPV||[[Kompaktvens]]||[[Mazda5]], [[Opel Zafira]], [[Renault Scenic]], [[Volkswagen Touran|VW Touran]] |- |[[:en:Minivan|Minivan]]||[[:en:Large MPV|Large MPV]]||[[Minivens]]||[https://web.archive.org/web/20100131042623/http://www.euroncap.com/large_mpv.aspx Large MPV]||[[Ford Galaxy]], [[Toyota Previa]], [[Renault Espace]] |- |[[:en:Mini SUV|Mini SUV]]||Mini 4×4|| — ||rowspan=5|J klase||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205062805/http://euroncap.com/small_off_road_4_4.aspx Small Off-Road 4×4]||[[Toyota Rush]], [[Daihatsu Terios]], [[Mitsubishi Pajero iO]], [[Suzuki Jimny]] |- |[[:en:Compact SUV|Compact SUV]]||Compact 4×4||Maza [[apvidus automobilis]]||[[Honda CR-V]], [[BMW X3]], [[Ford Explorer]], [[Toyota RAV4]] |- | — ||Coupe SUV||Apvidus kupeja|| — ||[[Isuzu VehiCROSS]], [[SsangYong Actyon]], [[BMW X6]] |- |[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||rowspan=2|Large 4×4||Vidēja [[apvidus automobilis]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20090123162617/http://www.euroncap.com/large_off_road_4_4.aspx Large Off-Road 4×4]||[[BMW X5]], [[Jeep Grand Cherokee]], [[Volkswagen Touareg|VW Touareg]] |- |[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||Liela [[apvidus automobilis]]||[[Cadillac Escalade]], [[Chevrolet Suburban]], [[Range Rover]], [[Toyota Land Cruiser]] |- |[[:en:Pickup truck|Pickup truck]]||[https://web.archive.org/web/20100220152551/http://www.euroncap.com/Content-CarClass/b9daf426-e95a-43af-bea9-c5d2e7388aef/pick-up.aspx Pick-up]||[[Pikaps]]|| — |||Pick-up||[[Ford F-150]], [[Mitsubishi L200]], [[Nissan Navara]] |} {{atsauces}} === Pēc klases === {| align="center" class="wikitable" |- ! Klase ! Virsbūves tips, izmēri ! Papildus informācija ! Saprātīgs pielietojums||Automobilis |- |A||3-durvju un 5-durvju hečbeks. Mazi gabarīti — garums — ne vairāk kā 3600 mm, platums — ne vairāk kā 1520 mm ||Dinamika un gaitas īpašības pietiekamas. Ērts diviem cilvēkiem un nelielai bagāžai.||Pilsētas robežās, kā otrs ģimenes automobilis||[[Rover]] Mini |- |B||3-durvju un 5-durvju hečbeki, retāk sedani, garums 3500—3900 mm, platums 1520—1630 mm ||Īpašas klases mazgabarīta automobiļi. Ērts četru cilvēku braucieniem vai divu cilvēku ceļojamam ar palielu bagāžu. ||Automobilis vienam vai nelielai ģimenei (pilsētas un ārpus tās izbraucieniem). ||[[Skoda]] Felicia |- |С||[[Hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]]. Garums 3,9m — 4,4m. Platums 1,6m — 1,75m||Universāli, attiecīgi kompaktas un tajā paša laika ietilpīgi automobiļi. Ērts pārbraucieniem un ceļojumiem. ||Personīgais vai ģimenes automobilis||[[Toyota]][[Toyota Corolla|Corolla]] |- |D ||Hečbeks, sedans, universāls un palielinātas ietilpības universāļi. Garums 4,4m — 4,7m. Platums 1,7m — 1,8m||Parastā grupa — liels pieprasījums un saprātīga cena (Opel Vectra, Peugeot-406, Ford Mondeo, Toyota Avensis, Nissan Primera, Volkswagen Passat). Elitārā — dārgi un labi aprīkoti (Alfa Romeo 156, 3-ās sērijas BMW, Mercedes-Benz C). ||Personiska prestiža automobilis, komfortabla un prestiža — ģimenei||[[Audi A4]] |- |Е ||Sedani un universāļi. Garāks par 4,6m. Platāks par 1,7m||Parastā grupa — Opel Omega, Toyota Camri. Elitārā — 5-ās sērijas BMW, E klases Mercedes-Benz, Audi A6, Jaquar S-type, Volvo S80/V70, Saab 9-5||Personiska prestiža automobilis, komfortabla un prestiža — ģimenei||Mercedes Benz E-class |- |F||Sedani, limuzīni. Garāks par 4,6m. Platāks par 1,7m||Ļoti dārgi automobiļi ar pārstāvniecisku raksturu. Komforta līmenis un ietilpība — augstākā klase — Audi A8, 7-ās sērijas BMW, S klases Mercedes-Benz, Jaguar XJ8 un Lexus LS430||Prestižs personiskais auto||[[BMW 7]] |- |Miniveni un paaugstinātas ietilpības automobiļi ||Hečbeks, sedans un universāls||Šo modeļu ietilpība ir palielināta — no 6 līdz 8 vietām, bet miniveniem — līdz 9 vietām, ieskaitot šoferi. Citroen Evasion, Mazda MPV, Renault Espace, SEAT Alhambra, Volkswagen Sharan, Ford Windstar, Hyundai H-1, Mitsubishi Space Gear un Volkswagen Caravelle/Multivan||Demontējot aizmugurējos sēdekļus var tikt izmantots kravas pasažieru pārvadājumiem. ||[[Volkswagen Sharan]] |- |Apvidus automobiļi||3- vai 5-durvju universāļi, retāk ar mīksto noņemamo jumtu. Ietilpība — no 4 līdz 9 vietām. Pielietojums — pilnīgi universāla, var būt arī tīri specifisks.||Dalās trīs grupās: mazie (Suzuki Jimny vai Daihatsu Terios), vidējie (Honda CR-V) un lielie (Chevrolet Tahoe vai Jeep Grand Cherokee). ||Grūti izbraucamām vietām ||[[Honda CR-V]] |- |Kupeja||Kupejas ietilpība — 2 vai 4 vietas||Alfa Romeo GTV, Audi TT Coupe, 3-ās sērijas BMW Coupe, FIAT Coupe, Ford Cougar, Honda Prelude, Mercedes-Benz CLK, kā arī Porsche 911 un Jaguar XK8 Coupe||Automobiļi paredzētas gludiem asfalta ceļiem||Peugeot 406 Coupe |- |Atvērta tipa virsbūves||Kabrioleti, rodsteri un spaideri||Ar automātiski vai manuāli paceļamu un nolaižamu jumtu vai transformējamu cieto jumtu — Mercedes-Benz SLK||Vasarā izbraucieniem pie dabas krūts||Mercedes-Benz SLK |- |} == Citu vieglo automobiļu klasifikācija == * G1 — kupejas * G2 — ''premium'' klases kupejas * H1 — [[kabriolets|kabrioleti]] un [[rodsters|rodsteri]] * H2 — ''premium'' klases kabrioleti un rodsteri * I — augstas caurgājamības universāļi * K1 — maza izmēra apvidus automobiļi * K2 — vidēja izmēra apvidus automobiļi * K3 — liela izmēra apvidus automobiļi * K4 — [[pikaps|pikapi]] * L — [[minivens|miniveni]] * M — maza izmēra komerctransporta automobiļi == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Automobiļi]] [[Kategorija:Tehnika]] 4am90kf1dom8nk066h8s7cf5qlzx1wn 0 91745 4459438 4343059 2026-04-26T10:26:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459438 wikitext text/x-wiki '''Vieglo un kravas pasažieru automobiļu klasifikācija''' ir vispārpieņemts klasifikācijas veids [[automobilis|automobiļu]] iedalīšanai tām atbilstošās klasēs un segmentos. Pastāv vairākas vieglo automobiļu klasifikācijas sistēmas. == Eiropa == Eiropas ekonomiskās komisijas klasifikācija vairāk orientēta ir uz kopējo automašīnu tirgus segmentāciju, nevis uz kādiem konkrētiem automašīnas rakstura īpašību aprakstiem; nav kategoriska starpība starp segmentiem un netiek ierobežota ar tādiem parametriem, kā gabarīti vai automašīnas svars. Segmentācijas faktori iekļauj sevī tādus parametrus kā cena, tips, opciju izlase u.c.<ref name="m1326">http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1326_en.pdf</ref> No citas puses, šos segmentus izmanto ražotāji, lai noteiktu automašīnas vietu tirgū, dēļ kā konkrētām automašīnu koncepcijām kopīgā segmentā var būt pilnīgi dažādi apraksti, izmantotas dažādas tehnoloģijas un opciju izlases, atkarībā no ražotāja. Dotos segmentus izmanto Eiropas tirgus monitoringam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/competition/sectors/motor_vehicles/overview_en.html|title=European Commission - Competition|website=ec.europa.eu}}</ref> Stingra izvēlnes aprakstu noteikšana var nopietni traucēt efektīvai tirgus analīzei<ref name="m1326"/> Kopsummā, pasažieru automašīnu tirgus dalās sekojošos segmento:<ref name="m1326"/><ref>http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf</ref><ref>http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5219_20080925_20310_en.pdf</ref> {| class="wikitable" |- | '''A''': | Mini cars |- | '''B''': | Small cars |- | '''C''': | Medium cars (’compact or lower middle class’) |- | '''D''': | Larger cars (’middle class’) |- | '''E''': | Executive cars (’upper middle class’) |- | '''F''': | Luxury cars |- | '''S''': | Sports cars / coupés / cabriolets; |- | '''M''': | Multi purpose cars; |- | '''J''': | Sports utility cars (SUVs, including off-road vehicles) |} Šaurāka tirgus noteikšana netika pieprasīta, tādēļ palikusi atvērta.<ref name="m1326"/> === А segments (īpaši maza klase, pilsētas automašīnas) === * [[Chevrolet Spark]] * [[Citroen C1]] * [[Daewoo Matiz]] * [[Ford Ka]] * [[Fiat Panda]] * [[Hyundai Atos]] * [[Kia Picanto]] * [[Smart Fortwo]] * [[Toyota Aygo]] * [[Volkswagen Lupo]] * [[Peugeot 107]] * [[Renault Twingo]] * [[Hyundai i10]] * [[Chery QQ (Sweet)]] === B segments (mazā klase) === {| cellspacing="0" cellpadding="0" class="" style="background-color:transparent; width:100%;" |- style="vertical-align:top;" | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Audi A2]] * [[Chevrolet Aveo]] * [[Chevrolet Lanos]] * [[Citroen C2]] * [[Citroen C3]] * [[Chery Kimo]] * [[Daewoo Lanos]] * [[Fiat Albea]] * [[Fiat Punto]] * [[Ford Fiesta]] * [[Honda Logo]] * [[Honda Jazz]]/[[Honda Fit]] * [[Hyundai Accent]] * [[Hyundai i20]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Hyundai Getz]] * [[Kia Rio]] * [[Mazda 2]] * [[Mazda Demio]] * [[Mercedes-Benz A-class]] * [[MINI (BMW)]] * [[Mitsubishi Colt]] * [[Nissan Micra]] * [[Nissan Note]] * [[Opel Corsa]] * [[Peugeot 206]] * [[Peugeot 207]] * [[Renault Clio]] * [[Renault Logan]] * [[Mercedes-Benz B-class]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Renault Symbol]] * [[Rover 111]] * [[Škoda Fabia]] * [[Suzuki Ignis]] * [[Suzuki Swift]] * [[Suzuki SX4]] * [[Toyota Vitz]] * [[Toyota Ist]] * [[Toyota Yaris]] * [[Volkswagen Pointer]] * [[Volkswagen Polo]] * [[Volkswagen Polo Classic]] |} === C segments (Golf-klase, kompaktās automašīnas) === {| cellspacing="0" cellpadding="0" class="" style="background-color:transparent; width:100%;" |- style="vertical-align:top;" | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Alfa Romeo 147]] * [[Audi A3]] * [[BMW 1]] * [[Volvo С30]] * [[Volvo V50]] * [[Chevrolet Lacetti]] * [[Chevrolet Viva]] * [[Chevrolet Cobalt]] * [[Citroën C4]] * [[Citroën Xsara]] * [[Daewoo Nexia]] * [[Dodge Caliber]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Fiat Bravo]] * [[Ford Focus]] * [[Ford Fusion]] * [[Honda Civic]] * [[Hyundai i30]] * [[Hyundai Elantra]] * [[Kia cee'd]] * [[Kia Cerato]] * [[Kia Spectra]] * [[Mazda 3]] * [[Mercedes-Benz CLC-class]] * [[Mitsubishi Lancer]] * [[Nissan Almera]] * [[Nissan Tiida]] * [[Subaru Impreza]] * [[Suzuki Liana]] * [[Opel Astra]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Peugeot 307]] * [[Peugeot 308]] * [[Renault Megane]] * [[Škoda Octavia]] * [[Seat Leon]] * [[Toyota Auris]] * [[Toyota Corolla]] * [[VW Golf]] * [[VW Jetta]] |} === D segments (vidējā klase, ģimenes automašīnas) === {| cellspacing="0" cellpadding="0" class="" style="background-color:transparent; width:100%;" |- style="vertical-align:top;" | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Alfa Romeo 159]] * [[Audi A4]] * [[BMW 3]] * [[Cadillac BLS]] * [[Citroen C5]] * [[Chevrolet Evanda]] * [[Ford Sierra]] * [[Jaguar X-Type]] * [[Lexus IS]] * [[Saab 9-3]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Honda Accord]] * [[Kia Magentis]] * [[Mazda 6]] * [[Mitsubishi Galant]] * [[Nissan Primera]] * [[Nissan Laurel]] * [[Opel Vectra]] * [[Volkswagen Passat]] * [[Volvo S60]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Peugeot 407]] * [[Renault Laguna]] * [[Rover 75]] * [[Samand]] * [[Škoda Octavia A5 FL]] * [[Subaru Legacy]] * [[Toyota Avensis]] * [[Toyota Allion]] * [[Daewoo Espero]] |} === E segments (bizness-klase) === {| cellspacing="0" cellpadding="0" class="" style="background-color:transparent; width:100%;" |- style="vertical-align:top;" | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Alfa Romeo 166]] * [[Audi A6]] * [[BMW 5]] * [[Cadillac Catera]]/[[Cadillac CTS|CTS]] * [[Cadillac Seville]]/[[Cadillac STS|STS]] * [[Chrysler Sebring]] * [[Chrysler 300]] * [[Citroën C6]] * [[Jaguar XF]] * [[Jaguar S-Type]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Lancia Thesis]] * [[Lexus GS]] * [[Mercedes-Benz E-Class]] * [[Mercedes-Benz CLS-Class]] * [[Mitsubishi Galant]] * [[Volvo S80]] * [[Daewoo Tosca]] * [[Holden Epica]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Hyundai Sonata]] * [[Hyundai XG]] * [[Hyundai Santa Fe new]] * [[Kia Opirus]] * [[Honda Legend]] * [[Ford Scorpio]] * [[Nissan Teana]] * [[Nissan Maxima]] * [[Peugeot 607]] * [[Renault Vel Satis]] * [[Skoda Superb]] * [[Toyota Altezza]] * [[Toyota Mark II/Chaser/Cresta]] |} === F segments (pārstāvnieciskā klase) === {| cellspacing="0" cellpadding="0" class="" style="background-color:transparent; width:100%;" |- style="vertical-align:top;" | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Audi A8]] * [[Bentley Arnage]] * [[Bentley Continental Flying Spur]] * [[BMW E65/E66]] * [[Cadillac DeVille]]/[[Cadillac DTS|DTS]] * [[Chevrolet Impala SS/Caprice]] * [[Daewoo Chairman]] * [[Ford Fairlane/LTD]] * [[Ford Crown Victoria]] * [[Holden Statesman]]/[[Holden Caprice|Caprice]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Hyundai Genesis]] * [[Hyundai Centennial|Centennial]]/[[Hyundai Equus|Equus]] * [[Jaguar XJ]] * [[Rolls-Royce Phantom]] * [[Lexus LS]] * [[Toyota Century]] * [[Toyota Crown/Crown Majesta]] * [[Maybach]] * [[Maserati Quattroporte]] * [[Mercedes-Benz S-Class]] * [[Mitsubishi Proudia]] * [[Nissan President]] | style="text-align:left; width:33%;" | * [[Nissan Cima]] * [[Volkswagen Phaeton]] |} == Ziemeļamerika == [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] vēsturiski ir izveidojusies savādāka automašīnu klasifikācija, balstīta uz riteņu bāzes garuma un (pēdējā laikā) salona lietderīgās platības apjomu ({{val|en|interior passenger space}}). klasifikācijas kritērijos laika gaitā ir veiktas nozīmīgas izmaiņās. Pašreiz (no 1985. gada), saskaņā ar dokumentu "''Title 40--Protection of Environment, Section 600.315-82 Classes of comparable automobiles''", dotajā klasifikācijā, automašīnas tiek iedalītas pēc salona lietderīgās platības apjoma: * '''Mini''' ({{val|en|minicompact car}}, līdz 85 kubikpēdām , apmēram atbilst Eiropas '''A-B''' klasēm * '''Subkompakti''' ({{val|en|sub-compact cars, subcompacts}}, 85-99,9 kupikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''С''' klasei * '''Kompakti''' ({{val|en|compact cars, compacts}}, 100—109,9 kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''D''' klasei * '''Vidusizmēra automašīnas''' ({{val|en|mid-size cars, intermediates}}, 110—119,9 kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''E''' klasei * '''Pilnizmēra automašīnas''' ({{val|en|large cars, full-size cars, standard size cars}}, 120 un vairāk kubikpēdas), apmēram atbilst Eiropas '''F''' klasei Atšķirīgas salona lietderīgās platības apjoma kategorijas ir automašīnām ar [[Universālis|universāļa]] virsbūves tipu: * '''Small station wagon''' (līdz 130 kubikpēdām) * '''Midsize station wagon''' (130—160 kubikpēdas) * '''Large station wagon''' (virs 160 kubikpēdām) Pēc šīs klasifikācijas analoga, Amerikā, apvidus automašīnas (SUV — {{val|en|Sport-Utility Vehicles}}), arī iedala: * '''Full size SUV''' * '''Midsize SUV''' * '''Compact SUV''' Tomēr, šie skaitļi tika daudz reizes mainīti, bet līdz pat 1980. gadiem šīs klasifikācijas pamatā bija riteņu bāzes garuma parametri. 1970. gadu "kompakti", pēc mūsdienu klasifikācijas, atbilst vidus vai pilnizmēra automašīnām. === Vēsturiskā izziņa === Sākumā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bija unikāla situācija, kad bija tikai vienas klases automašīnas, kuras ieguva nosaukumu — standarta izmēra ({{val|en|standard-sized}}) vai pilnizmēra ({{val|en|full-sized}}). To izmēri bija atkarīgi no automašīnas modeļa prestižās pakāpes. 20. gs 40. gadu beigās parasta "tautas" markas automašīna (tādas kā [[Ford Motor Company|Ford]], [[Chevrolet]], [[Plymouth (automašīna)|Plymouth]]) bija aptuveni 4,9 — 5,1 metrus garas ar riteņu bāzi 2,8 — 3,0 metri. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomika plauka, iedzīvotāju pirktspēja auga, un automašīnu izmēri pakāpeniski palielinājās. 50. gadu beigās amerikāņu automašīnas garums sākuma cenu kategorijā jau sasniedza vidēji 5.3 — 5.4 metrus. 50. gados parādījās pirmās "kompaktās" ({{val|en|compact cars}}) automašīnas, kuras izlaida "neatkarīgie" ražotāji (tie kas nebija Amerikas autoražotāju kompāniju "Lielajā trijniekā"), mēģinot izdzīvot, atrodot neaizņemtās tirgus nišas — tajos gados šis bija ekonomisko automašīnu ({{val|en|economy cars}}) tirgus. Šīs pašas desmitgades beigās, dēļ ASV ekonomikas krituma, strauji pieauga (faktiski, pirmo reizi masveidā) ārzemju automašīnu imports — nelielas, salīdzinot ar vietējām, — kas lika lielajām Amerikas autobūves kompānijām pievērst uzmanību "kompaktajai" klasei. Kā rezultātā, 50. gadu pašās beigās (1960. modeļu gads, kas sākās 1959. gada rudenī) visas "Lielā trijnieka" kompānijas parādījās tirgū ar saviem kompaktklases automašīnu modeļiem. Izmēra ziņā tie bija diezgan pārāki par no Eiropas importētajiem, apmēram 4,5 — 4,8 m. Tie pēc izmēra atbilda lielajiem eiropiešu modeļiem. Tomēr parastam tā laika amerikāņu pircējam tāds samazinājums likās nepieņemams, kaut arī kompaktklases automašīnas bija komerciāli veiksmīgākas un vairāk pārdotas. Tādēļ 60. gadu sākumā parādījās "vidusizmēra" ({{val|en|intermediate, mid-sized}}) automašīnas, pa vidu starp "pilnizmēra" un "kompaktajām". Tie bija aptuveni 5 metrus gari. Amerikāņu "subkompakti" ({{val|en|sub-compact cars}}) parādījās 70. gadu sākumā, kā kārtējā atbilde eiropiešu un japāņu automašīnu importa pieaugumam, kā arī — [[1973]]. gada benzīna krīzei. "Pilnizmēra" automašīnu garums uz šo laiku jau bija 5,8 — 6 metri, "vidusizmēra" — 5,3 — 5,4 metri, bet par "kompaktiem" sauca apmēram 5 metrus garas automašīnas. 70. gadu otrajā pusē sakarā ar degvielas krīzes pastiprināšanos tika pārskatīta klasifikācija, pēc kura pilnizmēra automašīnas tika izņemtas no ražošanas, to vietu aizņēma modeļi, kurus iepriekš uzskatīja par vidusizmēra, bijušie "kompakti" ieņēma vidusizmēra automašīnu vietu, utt. ASV pieņemts šo automašīnu izmēru samazināšanu saukt par ''[[:en:Downsizing|Downsizing]]'' vai ''[[:en:The Great Shrink|The Great Shrink]]''. Toreiz izveidotā klasifikācija, bez lielām izmaiņām, tiek pielietota arī mūsdienās, kaut arī tika mēģināts pārskatīt šos kritērijus. {| |- | valign="top"| [[Attēls:1976 Chevrolet Caprice Classic.jpg|272px|thumb|left|"Pilnizmēra" 1976. gada Chevrolet Caprice]] | valign="top"| [[Attēls:1978 Caprice Coupe.jpg|250px|thumb|left|''Downsized'' 1978. gada Chevrolet Caprice.]] |} Sākot ar 70. gadu beigām, Amerikā, automašīnu klasifikācija nonāca Vides aizsardzības aģentūras paspārnē — EPA ({{val|en|United States Environmental Protection Agency}}). Situāciju sarežģīja tas, ka bez pašu automašīnām tirgū bija arī importa ražojuma. Piemēram, [[Honda Accord]] vēl 80. gados EPA klasificēja kā "kompaktu", bet mūsdienās — kā "vidusizmēra" automašīnu. Mūsdienās ASV ražo tikai trīs "tradicionālos" pilnizmēra vieglo automašīnu modeļus — [[Ford Crown Victoria]], [[Mercury Grand Marquis]] un [[Lincoln Town Car]]. Tādas automašīnas, kā pēdējā [[Ford Taurus]] (bijušais Ford Five Hundred), [[Cadillac DTS]], [[Buick Lucerne]] vai [[Chrysler 300]] paaudze, kaut arī formāli (pēc salona lietderīgās platības) tiek pieskaitīti pie pilnizmēra klases, un ir daudz tuvāki "tradicionālajām" pilnizmēra automašīnām, salīdzinājumā ar eiropiešu un japāņu lielās klases automašīnām — [[BMW 7]] vai [[Lexus LS]], kuri piekāpjas "tradicionālajām" automašīnām — garums 5,0 — 5,2 m pret 5,4 — 5,6 m, platums 1,8 — 1,9 m pret gandrīz 2,0 m. === Piemēri === '''19. gadsimta 60.-70. gadu pilnizmēra automašīnas''' * [[Ford Galaxie]] * [[Chevrolet Impala]] * [[Plymouth Fury]] * [[AMC Ambassador]] '''19. gadsimta 60.-70. gadu vidusizmēra automašīnas''' * [[Ford Fairlane]] * [[AMC Matador]] '''19. gadsimta 60.-70. gadu kompakti''' * [[Ford Falcon]] * [[Chevrolet Nova]] * [[Dodge Dart]] '''19. gadsimta 70. gadu subkompakti''' * [[Ford Pinto]] * [[Ford Mustang]] II '''Mūsdienu pilnizmēra automašīnas''' * [[Ford Crown Victoria]] * [[Chrysler 300]] '''Mūsdienu vidusizmēra automašīnas''' * [[Chevrolet Impala]] * [[Ford Taurus]] '''Mūsdienu kompakti''' * [[Dodge Neon]] * [[Ford Focus]] * [[Chevrolet Cobalt]] '''Mūsdienu subkompakti''' * [[Chevrolet Aveo]] == Kanāda == [[Kanāda|Kanādā]] pieņemta klasifikācija, tuva amerikāņu, tikai salona apjomu mēra litros. {| class="wikitable" |- !Klase | Two-seater || Subcompact car || Compact car || Mid-size car || Full-size car |- !Salona apjoms | nav noteikts || līdz 2830 l || 2830-3115 l || 3115-3400 l || vairāk par 3400 l |} == Japāna == [[Japāna|Japanā]] ir pieņemta ļoti vienkārša klasifikācija: * '''''Keijidosha''''' (vieglā klase, ''kei-cars''): šīm automašīnām ir daudz dažādas pielaides. Pašreiz šīs klases kritēriji — ne garāka par 3,4 m, ne platāka par 1,48 m, ne augstāka par 2 m un motors nav lielāks par 660 cm<sup>3</sup>. Šajā klasē ir pavisam nedaudz automašīnu, dēļ stingrā motora darba tilpuma ierobežojuma. * '''Small size vehicles''', bieži tiek saukti par "5 number", dēļ prefiksu skaita numura zīmēs. Nav garāks par 4,7 m, platums līdz 1,7 m, augstums līdz 2 m un motora darba tilpums nav lielāks par 2000&nbsp;cm<sup>3</sup>. * '''Normal size vehicles''', vai "3 number", pie šīs klases tiek attiecināta automašīnas, kas garākas par 4,7 m, platākas par 1,7 m, augstākas par 2 m vai ar motoru, kura tilpums pārsniedz 2000&nbsp;cm<sup>3</sup>. == Ķīna == Klasifikāciju izstrādājusi ''China Automotive Technology and Research Center'' (CATARC) — tuva japāņu klasifikācijai, kaut arī pēc klašu nosaukumiem tuvāka Eiropas. * '''Small cars''', vai ''A<sub>0</sub>-segment'': garums līdz 4 m (apmēram atbilst Eiropas A un B). * '''Category A''' (''A-segment''): garums no 4 līdz 4,5 m, vai motora darba tilpums līdz 1600 cm<sup>3</sup>. * '''Category B''' (''B-segment''): garāki par 4,5 m ar motoru, kura darba tilpums ir virs 1600 cm<sup>3</sup>. * '''Multi-Purpose Vehicles''', vai ''MPV'': vairāk par divām sēdekļu rindām. * '''Sport Utility vehicles''', vai ''SUVs'': apvidus automašīnas. == Dažādu klasifikāciju attiecība == {| class="wikitable" style="font-size:85%" |align="center" colspan="6"|'''Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra''' |- !Angļu valodā ([[Amerika|Amerikā]])!!Angļu valodā ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]])!![[Latviešu valoda|Latviešu valodā]]!!Segments<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf|title=Eiropas komisijas kvalifikācija}}</ref>!![[Euro NCAP]]!!Piemēri |- |[[:en:Microcar|Microcar]]||Microcar, [[:en:Bubble car|Bubble car]]||[[Motorrati]]|| — || — ||[[BMW Isetta]], [[Smart Fortwo]] |- | — ||[[:en:City car|City car]]||[[Pilsētas automašīna]]||[[A klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205064919/http://euroncap.com/supermini.aspx Supermini]||[[Daewoo Matiz]], [[Renault Twingo]], [[Toyota Aygo]] |- |[[:en:Subcompact car|Subcompact car]]||[[:en:Supermini car|Supermini]]||Mazā klase||[[B klase]]||[[Hyundai Accent]], [[Ford Fiesta]], [[Opel Corsa]] |- |[[:en:Compact car|Compact car]]||[[:en:Small family car|Small family car]]||[[Golf-klase]]<br />Mazā vidējā||[[C klase]]||[https://web.archive.org/web/20090306073813/http://www.euroncap.com/small_family_car.aspx Small family car]||[[Ford Focus]], [[Toyota Corolla]], [[Volkswagen Golf|VW Golf]] |- |[[:en:Mid-size car|Mid-size car]]||[[:en:Large family car|Large family car]]||rowspan=2|Vidējā klase||rowspan=2|[[D- klase]]||rowspan=2|[http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx Large family car] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614222058/http://www.euroncap.com/large_family_car.aspx |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}||[[Ford Mondeo]], [[Opel Vectra]], [[Toyota Avensis]], [[Volkswagen Passat|VW Passat]] |- |[[:en:Entry-level luxury car|Entry-level luxury car]]||[[:en:Compact executive car|Compact executive car]]||[[Audi A4]], [[BMW 3]], [[Mercedes-Benz C-Class]] |- |[[:en:Full-size car|Full-size car]]||rowspan=2|[[:en:Executive car|Executive car]]||Pilnizmēra automašīna||rowspan=2|[[E klase]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205065034/http://euroncap.com/executive.aspx Executive car]||[[Ford Crown Victoria]], [[Holden Commodore]], [[Opel Omega]] |- |[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Bizness klase||[[Audi A6]], [[BMW 5]], [[Mercedes-Benz E-Class]] |- |[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:luxury vehicle|luxury car]]||Luxury car||Pārstāvnieciskā klase||[[F klase]]|| — ||[[Audi A8]], [[BMW 7]], [[Mercedes-Benz S-Class]] |- |[[:en:Sports car|Sports car]]||Sports car||[[Sporta klase]]||rowspan=5| [[S klase]] || — ||[[Chevrolet Corvette]], [[Porsche 911]] |- |[[:en:Grand tourer|Grand tourer]]||Grand tourer||[[Gran Turismo klase]]|| — ||[[Jaguar XK]], [[Maserati GranTurismo]] |- |[[:en:Supercar|Supercar]]||Supercar|| — || — ||[[Bugatti Veyron]], [[Ferrari Enzo]] |- |[[:en:Convertible|Convertible]]||Convertible||[[Kabriolets]]|| — ||[[Mercedes-Benz CLK-Class|Mercedes CLK]], [[Volvo C70]], [[Volkswagen Eos]] |- |[[:en:Roadster|Roadster]]||Roadster||[[Rodsters]]||[https://web.archive.org/web/20100131042539/http://www.euroncap.com/roadster_sports.aspx Roadster sports]||[[Audi TT]], [[BMW Z4]], [[Porsche Boxster]] |- | — ||[[:en:Leisure activity vehicle|Leisure activity vehicle]]|| — ||rowspan=4|M klase||rowspan=3|[https://web.archive.org/web/20090221184030/http://www.euroncap.com/small_mpv.aspx Small MPV]||[[Peugeot Partner]], [[Škoda Roomster]] |- | — ||[[:en:Mini MPV|Mini MPV]]||[[Mikrovens]]||[[Opel Meriva]], [[Fiat Idea]], [[Ford Fusion]] |- |Compact minivan||[[:en:Compact MPV|Compact MPV]], Midi MPV||[[Kompaktvens]]||[[Mazda5]], [[Opel Zafira]], [[Renault Scenic]], [[Volkswagen Touran|VW Touran]] |- |[[:en:Minivan|Minivan]]||[[:en:Large MPV|Large MPV]]||[[Minivens]]||[https://web.archive.org/web/20100131042623/http://www.euroncap.com/large_mpv.aspx Large MPV]||[[Ford Galaxy]], [[Toyota Previa]], [[Renault Espace]] |- |[[:en:Mini SUV|Mini SUV]]||Mini 4×4|| — ||rowspan=5|J klase||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20100205062805/http://euroncap.com/small_off_road_4_4.aspx Small Off-Road 4×4]||[[Toyota Rush]], [[Daihatsu Terios]], [[Mitsubishi Pajero iO]] , [[Suzuki Jimny]] |- |[[:en:Compact SUV|Compact SUV]]||Compact 4×4||Maza [[apvidus automašīna]]||[[Honda CR-V]], [[BMW X3]], [[Ford Explorer]], [[Toyota RAV4]] |- | — ||Coupe SUV||Apvidus kupeja|| — ||[[Isuzu VehiCROSS]], [[SsangYong Actyon]], [[BMW X6]] |- |[[:en:Mid-size car|Mid-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||rowspan=2|Large 4×4||Vidēja [[apvidus automašīna]]||rowspan=2|[https://web.archive.org/web/20090123162617/http://www.euroncap.com/large_off_road_4_4.aspx Large Off-Road 4×4]||[[BMW X5]], [[Jeep Grand Cherokee]], [[Volkswagen Touareg|VW Touareg]] |- |[[:en:Full-size car|Full-size]] [[:en:sport utility vehicle|SUV]]||Liela [[apvidus automašīna]]||[[Cadillac Escalade]], [[Chevrolet Suburban]], [[Range Rover]], [[Toyota Land Cruiser]] |- |[[:en:Pickup truck|Pickup truck]]||[https://web.archive.org/web/20100220152551/http://www.euroncap.com/Content-CarClass/b9daf426-e95a-43af-bea9-c5d2e7388aef/pick-up.aspx Pick-up]||[[Pikaps]]|| — |||Pick-up||[[Ford F-150]], [[Mitsubishi L200]], [[Nissan Navara]] |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Automašīnu klasifikācija]] lrg09dq9oaokmltdr5y9hpgt53apgnx 0 95042 4459186 4452308 2026-04-25T21:06:34Z Teatrālis 82063 4459186 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Moljērs | vārds_orig = ''Molière'' | attēls = Pierre Mignard - Portrait de Jean-Baptiste Poquelin dit Molière (1622-1673) - Google Art Project (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Moljērs | dz_gads = 1622 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{ubl|{{flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]|(tagad {{FRA}})}} | m_gads = 1673 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 17 | m_vieta = {{ubl|{{flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]|(tagad {{FRA}})}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Francijas Karaliste]] | tautība = | dzimums = V | vecāki = Žans Poklēns | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Armanda Bežāra | bērni = Esprita-Madlēna Poklēna | paraksts = Firma de Moliere.svg | pseidonīms = Moljērs | nodarbošanās = dramaturgs, teātra aktieris, teātra režisors, dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[franču valoda]] | periods = [[17. gadsimts]] | žanri = [[komēdija]], [[farss]] | temati = | lit virzieni = [[klasicisms]] | slavenākie darbi = {{ubl|[[Tartifs]] (''Tartuffe, ou l'Imposteur'', 1664)|[[Skopulis]] (''L'Avare'', 1668)}} | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Moljērs''' ({{val|fr|Molière}}), īstajā vārdā '''Žans Batists Poklēns'''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=%E2%9C%93&q=Poquelin&words=on&sources=on&lang_1=&lang_2=&lang_3=&lang_4=&lang_5=&keyboard=lv | title= Poquelin | publisher= personvarduatveide.lv | accessdate= 2024-01-23 | archive-date= 2024-01-23 | archive-url= https://web.archive.org/web/20240123151257/https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=%E2%9C%93&q=Poquelin&words=on&sources=on&lang_1=&lang_2=&lang_3=&lang_4=&lang_5=&keyboard=lv }}</ref> (''Jean-Baptiste Poquelin'', dzimis {{dat|1622|1|15}}, miris {{dat|1673|2|17}}), bija [[Francija|franču]] teātra [[aktieris]], [[režisors]] un [[dramaturgs]], viens no ievērojamākajiem [[klasicisms|klasicisma]] laika autoriem. Moljērs ir uzrakstījis vairākas vēsturiski nozīmīgas [[komēdija]]s. Moljērs savās komēdijās [[satīra]]s formā kritizēja sabiedrību un apspēlēja cilvēka trūkumus — [[greizsirdība|greizsirdību]], [[skopums|skopumu]], [[liekulība|liekulību]], [[bailes]] no [[nāve]]s un tamlīdzīgi. Viena no nozīmīgākajām Moljēra [[luga|lugām]] ir “[[Tartifs]]”. Moljērs izveidoja neilgi pastāvošo teātra trupu ''Illustre Théâtre'', bet vēlāk arī [[Moljēra trupa|Moljēra trupu]]. No laikabiedriem ieguva gan slavu, gan pretestību. Moljērs aizstāvēja teātra brīvību un mākslas neatkarību. == Biogrāfija == Moljērs, īstajā vārdā Žans Batists Poklēns, ir dzimis {{dat|1622|1|15||bez}} [[Parīze|Parīzē]], viņa tēvam piederēja [[paklājs|paklāju]] veikals. Jau jaunībā Moljērs nolēma dzīvot [[mākslinieks|mākslinieka]] dzīvi. Kad viņam bija 21 gads, viņš nodibināja [[teātris|teātri]], bet tas bankrotēja. No 1645. līdz 1658. gadam viņš ar draugiem apceļoja Franciju. Vēlāk karalis [[Luijs XIV]] iecēla Moljēru kā atbildīgo par izklaidēm [[Versaļa]]s galmā netālu no Parīzes. Moljērs bija pagodināts kalpot karalim, it īpaši tāpēc, ka viņam bija ienaidnieki no [[Romas Katoļu baznīca]]s. Moljērs savās komēdijās apspēlēja cilvēka trūkumus — [[greizsirdība|greizsirdību]], [[skopums|skopumu]], [[liekulība|liekulību]], [[bailes]] no [[nāve]]s un tamlīdzīgi. Viņš vēlējās izklaidēt un izglītot auditoriju, ieliekot radītos tēlus neveiklās situācijās. Dažas no nozīmīgākajām Moljēra [[luga|lugām]] ir “[[Tartifs]]” (1664), “[[Dons Žuans]]” (1665), “[[Mizantrops (luga)|Mizantrops]]” (1666) un “[[Skopulis]]” (1668). 1643. gadā Moljērs izveidoja teātra trupu ''Illustre Théâtre'', kas divus gadus vēlāk beidza pastāvēt, bet 1648. gadā izveidoja tā saukto [[Moljēra trupa|Moljēra trupu]]. No laikabiedriem ieguva gan slavu, gan pretestību. Moljērs aizstāvēja teātra brīvību un mākslas neatkarību. [[Attēls:Molj lafont cplc.jpg|thumbnail|thumbnail=1.0|Moljēra kaps [[Perlašēza kapsēta|Perlašēza kapsētā]]]] Moljērs nomira {{dat|1673|2|17||bez}}, 51 gada vecumā. Apbedīts [[Perlašēza kapsēta|Perlašēza kapsētā]] Parīzē. == Nozīmīgākie darbi == * "Lidojošais ārsts" (''Le Médecin volant'', 1645) * "Barbualjē greizsirdība" (''La Jalousie du barbouillé'', 1650) * "Sganarels jeb Iedomu ragnesis" (''The Imaginary Cuckold'', 1660, latviski teātrī kopš 1924) * "Vīru skola" (''L'École des maris'', 1661) * "Sievu skola" (''L'École des femmes'', 1662) * "Versaļas ekspromts" (''L'Impromptu de Versailles'', 1663) * "Laulības pret paša gribu" (''Le Mariage forcé'', 1664) * "Tartifs jeb Liekulis" (''Tartuffe ou L'Imposteur'', 1664, latviski teātrī kopš 1922) * "Dons Žuans jeb Akmens dzīres" (''Dom Juan ou le Festin de Pierre'', 1665, latviski teātrī kopš 1915) * "Mīlestība - ārstētāja" (''L'Amour médecin'', 1665) * "Mizantrops jeb Īgnais mīlnieks" (''Le Misanthrope ou L'Atrabilaire amoureux'', 1666, latviski teātrī kopš 1984) * "Ārsts pret paša gribu" (''Le Médecin malgré lui'', 1666, latviski teātrī kopš 1922) * "Amfitrions" (''Amphitryon'', 1668, latviski teātrī kopš 1994) * "Žoržs Dandēns jeb Piemuļķotais vīrs" (''George Dandin ou Le Mari confondu'', 1668, latviski teātrī kopš 1922) * "Skopulis" (''L'Avare'', 1668, latviski teātrī kopš 1900) * "Pilsonis muižniekos" (''Le Bourgeois gentilhomme'', 1670, latviski teātrī kopš 1926) * "Psihe" (''Psyché'', 1671) * "Skapēna blēdības" (''Les Fourberies de Scapin'', 1671, latviski teātrī kopš 1922) * "Iedomu slimnieks" (''Le Malade imaginaire'', 1673, latviski teātrī kopš 1939) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas aktieri]] [[Kategorija:Francijas dramaturgi]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Klasicisms]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 14wzjz0hdyc4md30cs4e1x2g5wm8ino 0 95615 4459350 3936752 2026-04-26T07:14:09Z Vylks 50297 4459350 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Butāna | Badge = Fédération Bhoutan football.png | Nickname = | Association = Butānas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Butāna}} Čenčo Dordži | Captain = Čenčo Gjelchens | Most caps = Čenčo Gjelchens (42) | Top scorer = Čenčo Gjelchens (12) | Home Stadium = | FIFA Trigramme = BHU <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _bhutanWCQ18h-01 | pattern_ra1 = | leftarm1 = FF4E12 | body1 = FF4E12 | rightarm1 = FF4E12 | shorts1 = FF4E12 | socks1 = FF4E12 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _bhutanWCQ18a-01 | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _bhutanWCQ18a-01 | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|NEP}} 3–1 {{fb-rt|BHU}}<br/>([[Katmandu]], [[Nepāla]]; {{dat|1982|4|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BHU}} 6–0 {{fb-rt|GUM}}<br/>([[Thimphu]], [[Butāna]]; {{dat|2003|4|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KUW}} 20–0 {{fb-rt|BHU}}<br/>([[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]], [[Kuveita]]; {{dat|2000|2|14|N|bez}}) }} '''Butānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Butāna|Butānu]] starptautiskās futbola sacensībās. Butānas futbola izlasi pārvalda Butānas Futbola fedrācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1982. gadā pret [[Nepālas futbola izlase|Nepālu]]. Izlase nav ne reizi kvalificējusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausam]], ne [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausam]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nepiedalījās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Izstājās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Nepiedalījās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956—1996 — ''Nepiedalījās'' * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — ''Nepiedalījās'' * 2011 — ''Nekvalificējās'' * 2015 — ''Nepiedalījās'' * 2019 — ''Nekvalificējās'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{AFC izlases}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] 2h9cxs8e27blaczqziql8f5bl8635od 0 100313 4459172 3834170 2026-04-25T19:53:59Z ZANDMANIS 91184 4459172 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1793. gadā dzimušo Austrijas valdnieku no Hābsburgu dinastijas|1503. gadā dzimušo Austrijas valdnieku no Hābsburgu dinastijas|Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)}} {{Imperatora infokaste | vārds =Ferdinands I | vārds_orģ = ''Ferdinand I.'' | attēls =Francesco Hayez 047.jpg | amats =[[Austrijas Impērija|Austrijas imperators]] | term_sākums = {{dat|1835|3|2|N}} | term_beigas = {{dat|1848|12|2|N}} | priekštecis =[[Francis II Hābsburgs|Francis II]] | pēctecis =[[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]] | dzim_dati ={{dat|1793|4|19}} | dzim_vieta =[[Vīne]], [[Austrijas erchercogiste]]<br />({{AUT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1875|6|29|1793|4|19}} | mir_vieta =[[Prāga]], [[Austroungārija]]<br />({{CZE}}) | tēvs =[[Francis II Hābsburgs|Francis II]] | māte =[[Abu Sicīliju Marija Terēze]] | dinastija =[[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] | dzīvesb =[[Savojas Marija Anna]] | bērni = | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Imperatoru kapenes]] (''Kapuzinergruft''), [[Vīne]], {{AUT}} | paraksts = Signatur Ferdinand I. (Österreich).PNG | piezīmes = }} '''Ferdinands I''' ({{val|de|Ferdinand I.}}; dzimis {{dat|1793|04|19}}, miris {{dat|1875|06|29}}) bija [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] Austrijas imperators un arī attiecīgo Hābsburgu īpašumu ([[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s utt.) monarhs. Sāka valdīt pēc tēva [[Francis II Hābsburgs|Franča II]] nāves. Iespējams, vecāku [[ģenētika|ģenētiskā]] tuvuma dēļ Ferdinandam bija iedzimta fiziska un garīga mazspēja, kā arī viņš sirga ar [[epilepsija|epilepsiju]], tāpēc nebija spējīgs patstāvīgi pārvaldīt valsti. Austrijas vēsturē iegājis ar teicienu "Es esmu ķeizars un gribu knēdeļus" (''Ich bin der Kaiser und ich will Knödel''). Tomēr oficiāli Ferdinands nebija pasludināts par nespējīgu valdīt, tāpēc valdību vadīja reģentu padome. Sākoties [[1848. gada revolūcija Austrijā|1848. gada revolūcijai]], Ferdinands I atteicās no troņa par labu brālēnam [[Francis Jozefs I|Francim Jozefam I]], kurš pēc tam valdīja līdz pat [[Austroungārija]]s sabrukumam. Pēc atteikšanās no troņa Ferdinads I līdz savai nāvei dzīvoja [[Prāga|Prāgā]] [[Hradčani|Hradčanu]] pilī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-roy}} {{Amatu secība | pirms = [[Francis II Hābsburgs]] | virsraksts = [[Austrijas Impērija|Austrijas imperators]] | periods = 1835 — 1848 | pēc = [[Francis Jozefs I]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1793. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1875. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas imperatori]] [[Kategorija:Bohēmijas monarhi]] [[Kategorija:Ungārijas valdnieki]] [[Kategorija:Hābsburgu dinastija]] 4vdw5gv38inq9a8wwbok591up3oizek 0 101270 4459382 4405843 2026-04-26T08:25:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459382 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ezeru Rīgā|Velnezers (nozīmju atdalīšana)|Velnezers}} {{Ezera infokaste | ezers = Velnezers | attēls = Velnezers pie Veldres ielas (4).jpg | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Rīga]] | map = Rīga | plat_d=56 | plat_m=58 | plat_s=35 | plat_NS=N | gar_d=24 | gar_m=14 | gar_s=49 | gar_EW=E | platība_ha = 3,5 | garums = <!-- tikai skatli; km --> | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 3,5 | Max_dziļums = 6,0 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = <!-- tikai skatli --> | izteka = <!-- iztekošās upes nosaukums: [[Engure (upe)|Engure]] --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | lielbaseins = [[Daugava]]s }} '''Velnezers''' (arī '''Velna ezers''') ir beznoteces brūnūdens [[ezers]] [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Izvietojies [[karsta process|glaciokarsta]] ieplakā starp kāpām, kas apbūvējot nolīdzinātas. Krasti lēzeni, dibens dūņains. Barojas no gruntsūdeņiem. Apkārtne intensīvi apbūvēta. Krastā atpūtas vietas, peldvietas.<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2338/ ezeri.lv]</ref> Pie ezera ik nedēļu rīko mājražotāju tirdziņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadatirgi.lv/malienas-ielas-majrazotaji/|title=Rīgā Mājražotāju tirdziņš Juglā pie Velnezera|access-date=2026-01-25|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Mīkstā ezera ūdens dēļ agrāk tas bijis iecienīts veļas mazgāšanai, un vēl 1950. gados avīze rakstīja, ka to dara gan rīdzinieki no visām pilsētas malām, gan pat jelgavnieki, un ezera apkārtnē ķīmiskā piesārņojuma dēļ vairs pat zāle neaugot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/vasaras-idille-ar-zemudens-straumem|title=Sergejs Timofejevs, Māris Morkāns {{!}} Vasaras idille ar zemūdens straumēm|website=satori.lv|access-date=2025-08-21|language=en|archive-date=2025-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20250821001152/https://satori.lv/article/vasaras-idille-ar-zemudens-straumem}}</ref> Vēlāk šī tradīcija izzuda, kad ap ezeru sabūvēja piecstāvu mājas. Skābekļa trūkuma dēļ Velnezerā ziemās reizēm notiek zivju slāpšana. 2023. gada vasarā [[Latvijas Hidroekoloģijas institūts]] konstatēja, ka skābekļa līmenis ūdenī ir vairākkārt zem normas, un pieņēma lēmumu 2024. gada maijā ezeru sākt tīrīt, lai uzlabotu tā ekoloģisko stāvokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/595922-juglas-velnezera-slapst-zivis|title=Juglas Velnezerā slāpst zivis|website=Jauns.lv|access-date=2024-02-23|language=lv}}</ref> Pirms darbu sākuma 2024. gada ziemā biezā ledus un skābekļa trūkuma dēļ atkal notika zivju slāpšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/dzivnieki/velnezera-skabekla-bada-masveida-mirst-zivis-un-cilveku-vidu-zel-sazverestibas-teorijas/|title=Velnezerā skābekļa badā masveidā mirst zivis, un cilvēku vidū zeļ sazvērestības teorijas|website=tv3.lv|access-date=2024-03-14|date=2024-03-14|language=lv}}</ref> == Attēli == <gallery> Velnezers pie Veldres ielas (6).jpg|Skats no rietumu krasta Velnezera bērnu laukums.jpg|Bērnu un sporta laukums ziemeļu krastā Regular home-made food market at Velnezers.jpg|Mājražotāju tirdziņš austrumu krastā Velnezers shore at winter.jpg|Ezers ziemā Velnezers Rīgā.jpg|Ezers rudenī </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Rīgas ezeri]] [[Kategorija:Jugla]] ebb5rlphdxlsb5j5rccbdjb8zelm5cn 0 103467 4459316 4408111 2026-04-26T05:52:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459316 wikitext text/x-wiki {{Apšaubīts}} {{papildu atsauces+}} [[Attēls:Trier-germany-waldorfschule.jpg|thumb|250px|Valdorfa skola [[Trīre|Trīrē]].]] [[Attēls:Michael Park Rudolf Steiner School.JPG|thumb|250px|right|[[Oklenda]]s Rūdolfa Šteinera skola Jaunzēlandē.]] '''Valdorfa pedagoģija''' ir īpaša uz [[antropozofija]]s mācības pamata izveidota alternatīva apmācības sistēma. <!--bērniem un pusaudžiem, kas nav spējīgi apgūt vai ar lielām grūtībām apgūst vielu klasiskajā valsts izglītības sistēmā, faktoloģiskā materiāla apguves vietā akcentējot iztēli un vizualizāciju.{{nepieciešama atsauce}} Teorija ir izstrādāta uz cilvēka [[fizioloģija]]s pamatiem — kamēr ir jāaug orgāniem, kamēr ir jāaug pašam, nedrīkst bērnu mocīt ar intelektuālām lietām, viņam ir jāattīsta visas 12 maņas ar taustes, ar kustību palīdzību. es būtu priecīgs, ja šo daļu izveidotu pilnvērtīgāku. Harijs--> == Vēsture == Pirmā Valdorfa skola ({{val|de|Waldorfschule}}) radās [[Štutgarte|Štutgartē]], kad [[tabaka]]s fabrikas „Waldorf Astoria” pārvaldnieks Emīls Molts (1876—1936), noklausījies [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfa Šteinera]] lekciju Dornahā, uzaicināja to nodibināt skolu rūpnīcas strādnieku bērniem skolu, kura balstītos uz jauno mācību — antropozofiju. Rūdolfs Šteiners antropozofiju definēja kā “gara zinātni” ar [[Ezoterika|ezoteriskajām]] zināšanām (zināšanām par garīgo spēku cilvēkā uz Zemes un kosmosā, un viens no mērķiem ir zinātnes, mākslas un reliģijas apvienošana, kas izpaužoties jaunajā Valdorf[[Pedagoģija|pedagoģijā]]. 1919. gadā tika izveidota jaunā skola ar jaunu apmācības sistēmu. Drīz vien šāda tipa skolas parādījās arī citās Vācijas vietās un šobrīd Vācijā ir ap 150 Valdorfskolām, bet visā pasaulē — vairāk nekā 600. [[Latvija|Latvijā]] darbojas trīs skolas, kurās skolēni mācību vielu apgūst pēc Valdorfpedagoģijas principiem. [[Rīgas Valdorfskola]] ir pašvaldības finasēta pirmskolas mācību iestāde un pamatskola, bet [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]] ir privāta vidusskola. Vēl ir [https://www.pardaugavas-valdorfskola.lv/ Pārdaugavas Valdorfskola], kas ir privātā mācību iestāde un atrodas Asītes ielā 4.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mes-daram/55469008/mes-daram-sabiedriba/55826700/ka-izveidot-skolu-saviem-berniem-pardaugavas-valdorfa-pamatskolas-pieredze|title=Kā izveidot skolu saviem bērniem: Pārdaugavas Valdorfa pamatskolas pieredze|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-12|language=lv}}</ref> Vēl darbojas Ogres Baltā valdorfskola, Siguldas Valdorfa Bernudārzs, Gulbenes Valdorfa pamatskola. Valdorfskolu mācību priekšmetus pedagogi ir izstrādājuši saskaņā ar Pasaules Valdorfpedagoģijas mācību plānu. Mācību pirmsskolas, pamatskolas un vispārējās vidējās izglītības programmas licencējusi [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]. Skolēni saņem Izglītības un Zinātnes ministrijas apstiprinātas liecības, kā arī valstī noteiktas apliecības par pamatizglītības ieguvi un atestātu par vidējās izglītības ieguvi. == Koncepcija == # Skolai jāsekmē skolēna spējas atvērties dzīvei un pasaulei: ## jebkura pāragra intelektualizācija un specializācija ir noraidāma un atvairāma, ## katrā mācībvielā (tematā) jāatklāj cilvēktēls. # Visos mācību priekšmetos jādominē mākslinieciskajam elementam, mācībām jābūt kā skolotāja veidotam mākslas darbam. # Audzināšana noris galvas un roku, priekšstatu un gribas kopdarbībā, mijietekmēs. Darbībā atklājas, izpaužas dzīvīgums (vitalitāte). Darbībā izpaužas arī bērna patstāvība, un tai ir liela nozīme to mācību priekšmetu apguvē, kuros dominē bērna pasīvs vērojums. # Jāveicina daudzveidība: ## metožu daudzveidība; ## mācību vietu maiņa (dārzs, skatuve, darbnīca, eiritmijas telpa u.t.t..); ## savas iniciatīvas realizēšanas daudzveidība (sabiedrībā). # Katra lieta jāatklāj kustībā-tapšanā un pārmaiņās. Jājautā sev: ## Ko es esmu izdarījis? ## Kā es to izdarīju? ## Kas un kāds ir mana darba rezultāts? Atbildes uz šiem jautājumiem ļauj sevi apzināt kā darbības subjektu. Apzina pats sevi darbībā. Apzināta tiek [[patība]], paša īpašības, izturēšanās un spējas, kā arī paša nepietiekamības (nevis trūkumi). Pēc Šteinera teorijas bērns tiek salīdzināts ar mazu sēkliņu, kuru iesēj, lai izaugtu koks. Visam jānotiek tieši tāpat kā dabā — tieši tad, kad cilvēks ir tam gatavs. Sistēmas pamatā ir ideja par cilvēka attīstības septiņgadu cikliem. Topošā cilvēka dzīvi iedala septiņgadu posmos, balstoties uz fizioloģiskajām pārvērtībām attīstībā: * no dzimšanas līdz 7. dzīves gadam (zobu maiņa); * no 7. līdz 14. dzīves gadam (pubertāte); * no 14. līdz 21. dzīves gadam (pilngadība). Pirmajā fāzē, t. i., no dzimšanas līdz zobu maiņai visiem orgāniem ir intensīvs veidošanās posms, bet dvēseles spēja veidot priekšstatus vēl ir ļoti vāja. Bērna vadošais noskaņojums šajā fāzē — "pasaule ir laba", valda pilnīga uzticēšanās cilvēkiem, pasaulei. Bērns šajā laikā ir atdarinātājs. Galvenais uzdevums šajā laika posmā, balstoties uz bērna gribu, attīstīt pēc iespējas visas maņās. Šajā fāzē bērniem vadošā ir jutekliskā atmiņa. Otrajā fāzē t. i., no 7 līdz 14 gadu vecumam, bērns ir mākslinieks savā dvēselē. Viņa radošais noskaņojums — "pasaule ir skaista". Šajā fāzē audzinātāja uzdevums ir attīstīt mīlestības spēku uz šo pasauli, jo mīlestība ir pārveidošanas spēks, spēja, kas dod iespēju attīstīties. Vēl neder teorētiska mācīšana ar abstraktu jēdzienu palīdzību, jo bērns tos vēl neizprot. Šajā posmā skolotājs veido tēlus, jo vadošais atmiņas tips ir tēlainā atmiņa. Sākot no 13 gadu vecuma, bērns sāk uztvert skolotāja domu, jēdzienus brīvi, neatkarīgi no jutekliskā, Trešajā bērna attīstības fāzē skolotājam uzdevuma ir veidot skolēna spriešanas spējas. Autoritātes loma mazinās, pieaug skolotāja lietišķās kompetences loma. Vadoties no šāda skatījuma uz bērna attīstību, valdorfa pedagoģijā attiecīgi tiek sakārtota un pasniegta mācāmā viela, t. i., indivīda attīstība diktē mācību saturu un metodes. Valdorfa skolās nav klasiskās hierarhijas un direktora, bet ir skolotāju kolēģija, kurā ietilpst visi skolotāji un katrs par kaut ko atbild. Ir ievēlēts skolotāju kolēģijas vadītājs. Nav mācību grāmatu. Galvenie mācību priekšmeti — tur neietilpst mākslu priekšmeti, svešvaloda un sports — ir sadalīti periodos. Apmēram mēnesi ilgst periods, kur galvenajā stundā (2 akadēmiskās stundas), bērns mācās tikai šo mācību priekšmetu. Tālāk ar to viņš saskaras tikai integrēti, šī priekšmeta konkrētajām zināšanām tiek likts miers. Pamatojoties uz savām idejām, Šteiners izveidoja speciālu mācību priekšmetu — [[Eiritmija (alternatīvā medicīna)|eiritmiju]]: kur apvienota deja, pantomīma, vingrošana, mūzika un vārdi, kas arī Latvijas valdorfa skolās mācību plānā ieņem nozīmīgu vietu. Valdorfa pedagoģijā ir uzskats, ka “skola kā izteiktas konkurences vieta ir viena no mūsdienu sabiedrības netaisnības izpausmēm”. Tāpēc netiek liktas zināšanu vērtējuma atzīmes. Nav labo un slikto — visi ir vienādi. Strādājot bezatzīmju sistēmā, bērns nevar tikt atstāts otru gadu tajā pašā klasē, vienaudžu vidū viņš neizceļas ar sliktajām atzīmēm, netiek apsmiets un pazemots. Liecības (līdzīgas valsts skolā esošajām aprakstošajām) tiek izdotas tikai mācību gada baigās. Valdorfa pedagoģijā pilnīgi apzināta intelektuālā mācīšana tiek sākta, kad bērni ir dabiski nobrieduši skolas gaitām, līdz tam attīstoties personību ietekmējošām radošajām, vērtību un sevis izzināšanas sfērām. Visai noliedzoša attieksme ir pret "pāragru" izglītošanos: "Par īpaši apdāvinātiem bērniem, kas 4 gadu vecumā jau lasa biezas grāmatas, — te būtu jāpadomā, kā tāds bērns jūtas tad, kad viņam ir 35 gadi. Uz tā rēķina, ka viņš 4 gados tā lasa, cieš veselība, viņš noteikti cieš fiziskā ziņā."<ref>[http://74.125.77.132/search?q=cache:hvXICkzUI9YJ:www.iac.edu.lv/arhivs/numuri/raksti/16_valdorfa.doc+Valdorfa+pedagoģija+atpalikušiem+bērniem&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv Skola ar svaigi ceptas maizes smaržu. — par Ādažu valdorfa skolu]{{Novecojusi saite}}</ref> === Mācības === Valdorfa skolā pamatskolas izglītību var sākties, kad bērns ir gandrīz septiņu gadu vecumā. Pamatskolā mācību priekšmeti galvenokārt balstās uz daudznozaru mākslas mācību programmu, kas ietver vizuālo mākslu, teātri, mākslas kustības ([[eiritmija]]), vokāls, instrumentālā mūzika un amatniecība. Tiek apgūtas arī divas svešvalodas (angļvalodīgajās valstīs bieži vien vācu un/vai spāņu vai franču). Pamatmācību priekšmeti (ķīmija, fizika, matemātika) ir obligāti. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai rastos vēlme mācīties, ir raisīt interesi ne tikai par katru konkrētu mācību priekšmetu, bet par pasauli un tās norisēm kopumā. Viena no atšķirībām, valdorfa skolu salīdzinot ar klasiskajām skolām, ir galvenā stunda (cikla stunda jeb "epohālā stunda"), ar kuru sākas katra diena. Katru rītu apmēram mēnesi galvenās stundas ietvaros tiek apgūts viens mācību priekšmets. Šajā laikā skolēni paspēj gan iedziļināties mācību vielas saturā, gan patstāvīgi pētīt un izstrādāt dažādus projektus. Šādu mācību priekšmetu apguvi valdorfa skolā sauc par "cikliem". Mācību procesā tiek izmantota metodika, kura skolēnos rada pastiprinātu interesi un rosina izmantot nevis vienu mācību grāmatu, bet meklēt materiālu enciklopēdijās, populārzinātniskajā literatūrā, daiļliteratūrā, publicistikā, internetā un veidot pašiem savu mācību grāmatu. Visas pamatskolas gados pirmo reizi jēdzienus apgūst, izmantojot stāstus un attēlus, kas akadēmiskās mācības ir integrēta ar redzes un plastiskās mākslas, mūzikas un kustību palīdzību. Valdorfa skolas izglītība gandrīz nemaz nebalstās uz standarta mācību grāmatām. Tā vietā, katrs bērns rada ilustrētu kopsavilkumu par noteiktu mācību kursu, grāmatu formātā. Viena no atšķirībām, valdorfskolu salīdzinot ar citām skolām ir galvenā stunda (cikla stunda, ''epohālā'' stunda), ar kuru sākas katra diena. Tās garums ir 120 minūtes. Pārējo mācību stundu garums ir 40 minūtes. Tā parasti sākas ar ievadu, kurā var iekļaut dziedāšanu, instrumentālo mūziku. Atbilstoši koncepcijai, katrai audzināmo klasei jābūt vienam skolotājam klasei visus pamatskolas gados, mācot vismaz galvenās stundas. Nozīmīgi ir vidusskolas laikā ļaut skolēniem saprast, kā viņi savas gaitas turpinās — mācīsies vai strādās un kura būs viņam interesējošā un spējām atbilstošā joma. Šo sevis izzināšanas procesu veicina prakses un gadadarba izstrādāšana. == Skolas bērnudārzs == [[Bērnudārzs|Bērnudārzu]] var apmeklēt bērni vecumā no 3 līdz 6 gadu vecumā. Apgūst ne tikai pirmās iemaņas [[latviešu valoda|latviešu valodā]], aritmētikā, dabaszinībās, bet arī glezno, zīmē, veido, mīca mīkliņu un cep maizīti, palīdz brokastu un launaga tapšanā, galda klāšanā un daudzu citu praktisku un ikdienā tik nepieciešamu darbu veikšanā. Kā visās pirmsskolas mācību iestādēs, [[Pedagogs|Pedagogi]] rūpējas, lai caur dažādām spēlēm, dziesmām, rotaļām, dzejoļiem, dejām bērnos veicinātu fantāzijas un elastīgas domāšanas spējas. Katru dienu bērni dodas pastaigās, rotaļās svaigā gaisā, veido pīnītes no [[dzija]]s, zīmē un spēlējas, kā arī skatās un klausās pasaku pirms gulētiešanas, kuru pavada darbojošās personas leļļu teātra veidā{{nepieciešama atsauce}}. Bērni kopā ar vecākiem mēdz doties piknikos dabā. Bērnudārzā arī īpaši atzīmē katra bērna jubileju. == Atsauces un piezīmes == {{Atsauces}} == Literatūra == * Inārs Beļickis. Izglītības alternatīvās teorijas. Rīga: RaKa, 1997. — 95 lpp. {{ISBN|9984-15-004-6}} * Rūdolfs Šteiners. Mācību procesa organizācija atbilstoši cilvēka būtībai: 8 lekcijas (par vidusskolas vecumposmu), 1921. gada 12.-19. jūnijs, Štutgarte. Rīga: RaKa, 2007. — 106 lpp. {{ISBN|978-9984-15-924-9}} * Rūdolfs Šteiners. Bērna audzināšana no garazinātnes viedokļa. // Rūdolfs Šteiners. Johans Volfgangs Gēte. Pasaciņa. Rīga: RaKa, 1995. — 81 lpp. * Rūdolfs Šteiners. Mācību procesa organizācija atbilstoši cilvēka būtībai: 8 lekcijas (Par vidusskolas vecumposmu), 1921. gada 12.-19. jūnijs, Štutgarte. Rīga: RaKa, 2007. — 106 lpp. {{ISBN|978-9984-15-924-9}} * Rūdolfs Šteiners. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats: lekciju kurss (1. daļa). Rīga: RaKa, 2000. — 158 lpp. {{ISBN|9984-15-263-4}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20091015131845/http://eacea.ec.europa.eu/ressources/eurydice/eurybase/pdf/0_integral/LV_LV.pdf Latvijas izglītības sistēma (.pdf)] * [http://www.liepu.lv/faili/Promocijas_darbs_Izglitibas_iestazu_nosaukumi_latviesu_valoda_lingvistiskais_aspekts.pdf Velga Laugale. Izglītības iestāžu nosaukumi latviešu valodā.]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20100311193146/http://www.abvs.lv/ Ādažu Brīvās Valdorfa skolas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20170724040919/http://www.rvds.lv/ Rīgas Valdorfskolas mājas lapa] * Pārdaugavas Valdorfa pamatskola, https://www.pardaugavas-valdorfskola.lv/ * [http://www.e-mistika.lv/?txt=742 Rudolfs Šteiners, Audzināšanas māksla — Metodika un didaktika. — e-mistika.lv]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pedagoģija]] 9nr89ndryh65vqr7l8vlcl6fjuoi0zm 0 104364 4459043 3764846 2026-04-25T17:00:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459043 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|radiouztvērēju|Spīdola (nozīmju atdalīšana)|Spīdola}} [[Attēls:Spidola.jpg|thumb|250px|Pirmā modeļa uztvērējs "Spīdola" (pārnēsāšanas rokturis no vēlāka modeļa "VEF-Spīdola 10")]] [[Attēls:VEF Spīdola-10 (ВЭФ Спидола-10).JPG|thumb|250px|"Spīdola-10"]] '''Spīdola''' ir [[VEF]] ražoto pārnēsājamo [[tranzistors|tranzistoru]] [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] marka. Nosaukumu "Spīdola" ieteicis VEF inženieris Jānis Cērps par godu [[Rainis|Raiņa]] lugas [[Uguns un nakts|"Uguns un nakts"]] varonei Spīdolai. ''Spīdola'' bija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pirmais masveidā ražotais pārnēsājamais radiouztvērējs ar [[radioviļņi|īsviļņu]] diapazonu. == Vēsture == "Spīdolas" tipa uztvērēji tika ražoti, sākot no [[1960]]. gada<ref>[http://oldrussianradios.ukgeeks.co.uk/c1103018.html Transistor radios of the Soviet Union 1961-1996]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref>. Pirmais modelis saucās vienkārši ''Spīdola'' (tehniskais nosaukums ПМП-60), bet [[1962]]. gadā sāka ražot modeli ''VEF-Spīdola'' ar nedaudz atšķirīgu izskatu, savukārt [[1965]]. gadā — ''VEF-Spīdola 10'' "stūrainākā" korpusā. Visu šo uztvērēju shēmas bija samērā līdzīgas. Radiouztvērēju eksporta varianti, kas saucās ''VEF-Transistor'' un ''VEF-Transistor 10'', atšķīrās ar papildus īsviļņu diapazoniem 13, 16 un 19 m viļņu uztveršanai. Radiouztvērējs ātri ieguva lielu popularitāti visā PSRS, neskatoties uz tam laikam samērā augsto cenu. 20. gadsimta 70. gados izstrādāti daudzi modernizēti populārā radiouztvērēja modeļi — ''Spīdola 207'', ''Spīdola 230'', ''Spīdola 232'', ''Spīdola 250'' un citi. == Tehniskie parametri (pirmajam modelim) == ''Spīdola'' ir 2. klases pārnēsājams [[superheterodīns]] ar 10 tranzistoriem shēmā. Garo un vidējo viļņu uztveršanai paredzēta [[magnētiskā antena]], īsviļņiem — teleskopiskā antena ar iespēju pieslēgt atsevišķu ārējo antenu. * Uztveršanas diapazoni: ** garie viļņi 150—410 [[hercs|kHz]] (2000—732 m); ** vidējie viļņi 520—1600 kHz (579—197 m) ** īsviļņi 11,6—12,0 MHz (25 m) ** īsviļņi 9,4—9,9 MHz (31 m) ** īsviļņi 7,0—7,4 MHz (41 m) ** īsviļņi 5,85—6,3 MHz (49 m) ** īsviļņi 4,0—5,8 MHz (52—75 m) Eksporta variantam bija īsviļņu diapazoni 16, 19, 25, 31 un 41 m. * [[Starpfrekvence]] — 465 kHz. * Jutība ar magnētisko antenu — garajos viļņos vismaz 2 mV/m, vidējos viļņos — 1,5 mV/m. Īsviļņos 50 μV/m (ar ārējo antenu) vai 100 μV/m (ar teleskopisko antenu). * [[Selektivitāte]] — 40 [[decibels|dB]] 1 MHz frekvencē. * Barošanas spriegums — 9 [[volts|V]]. * Izmēri — 275x197x90 [[milimetrs|mm]]. * Masa — 2,2 [[kilograms|kg]]. == Interesanti fakti == [[Čukču valoda|Čukču valodā]] vārds ''spidola'' ir sugasvārds, kas apzīmē jebkuru portatīvo tranzistoru radio<ref>http://db.chgk.info/files/spb06.1-a.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090426214140/http://db.chgk.info/files/spb06.1-a.html |date={{dat|2009|04|26||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://forum.chukotken.ru/index.php?showtopic=106&st=40 Чукотский язык. - Чукотские форумы] {{ru ikona}}</ref>. Ir bijuši gadījumi, kad krimināllietu ietvaros pret padomju [[disidents|disidentiem]] "Spīdolas" tikušas konfiscētas kā nozieguma izdarīšanas rīki, jo ar tām varēja klausīties [[Amerikas Balss|"Amerikas Balss"]] pārraides (labās selektivitātes dēļ traucējumstaciju ietekme bija mazāka)<ref>[http://www.memo.ru/history/DISS/chr/XTC33-19.HTM ПРОЦЕССЫ ПРОШЛЫХ ЛЕТ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090729232318/http://www.memo.ru/history/diss/chr/XTC33-19.htm |date={{dat|2009|07|29||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>. == Ārējās saites == * [http://www.radiopagajiba.lv/VEF/spidola/spidola.htm Spīdola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110601212400/http://www.radiopagajiba.lv/VEF/spidola/spidola.htm |date={{dat|2011|06|01||bez}} }} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070314182347/http://rw6ase.narod.ru/s/spidola/spidola.html Отечественная радиотехника XX века. Радиоприёмник «Спидола»] {{ru ikona}} * [http://www.nmkk.lv/PubliskaPielikumaDatnesApskate.aspx?pielikumaId=4474&size=0 Uztvērēja "Spīdola" kvalitatīva fotogrāfija] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Radiouztvērēji]] [[Kategorija:Valsts elektrotehniskā fabrika]] sszgs56ur9517crk5vi9dlg2xyelu8i 0 109703 4459029 4441837 2026-04-25T16:28:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459029 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Spilves lidosta | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Abandoned Spilve aerodrome.jpg | attela-platums = 246px | paraksts = Lidostas galvenā ēka | attels2 = Aerodrome Spilve apron’s view in 2021.jpg | attela2-platums = 246px | paraksts2 = Skats uz Spilves lidlauka termināli un perona stāvoklis 2021. gadā | IATA = | ICAO = EVRS |lat_deg=56|lat_min=59|lat_sec=31|lat_dir=N |lon_deg=24|lon_min=4|lon_sec=28|lon_dir=E | karte = Latvia#Rīga | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā un Rīgā | kartes_marķieris = EVRS | paraksta_novietojums = right | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = Nodibinājums "Lidlauks Spilve" | atrasanas_vieta = [[Daugavgrīvas iela]] 140, [[Rīga]], [[Latvija]] | elevation-f = 5 | elevation-m = 1.6 | majas_lapa = {{URL|http://www.spilve.org/}} | metric-rwy = | r1-number = 14/32 | r1-length-f = 3280 | r1-length-m = 1000 <small>(Nesertificēts)</small> | r1-surface = Asfalts | pasazieru_skaits = | Pasta_kravas = | Preces = |atklāta=1921. gadā}} '''Spilves lidosta''' (ICAO: '''EVRS'''), (agrākie nosaukumi: '''Spilves gaisa osta''' vai '''Rīgas gaisa osta''' (1928—1940), vēlāk '''Rīgas Centrālā lidosta''') ir vispārējās aviācijas nesertificēts [[lidlauks]] [[Rīga|Rīgā]], [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}</ref> Līdz [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostas «Rīga»]] atklāšanai 1975. gadā bija Rīgas galvenā lidosta. Lidlauks sertificēts (2014) vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā laikā.<ref>[https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVRS-en-GB.html#AD-2.EVRS Latvian AIP]</ref> Lidlaukam ir viens {{nobr|1000 m}} garš (vēsturiski — {{nobr|1650 m}}) un {{nobr|23 m}} plats asfalta seguma skrejceļš, kas paredzēts lidaparātiem līdz {{nobr|5700 kg}}. == Vēsture == [[Attēls:Lidojumu plāns Kēnigsberga-Klaipēda-Rīga-Tallina-Helsinki 1924.jpg|thumb|250px|Lidojumu plāns un cena maršrutā Kēnigsberga-Klaipēda-Rīga-Tallina-Helsinki (1924. gada vasara).]] [[Attēls:Deruluft 1934.jpg|thumb|250px|''Deruluft'' lidojumu shēma 1934. gadā.]] === Lidostas izbūve === [[Spilve (Rīga)|Spilve]]s pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Skrejceļa vēl nebija, un nosēšanās tika veikta pļavā.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=327-329}}</ref> 1921. gada jūlijā vācu ''Danziger Luft-Reederei GmbH'' piederošā lidmašīna ''Fokker'' veica pirmo pasažieru lidojumu no [[Danciga]]s brīvpilsētas uz Rīgu, septembrī caur Rīgu uz [[Tallina|Tallinu]]. Līdz 1921. gada augustam šajā maršrutā lidoja arī Dancigas pasta lidmašīnas ''Danziger Luftpost'' ar ''Junkers F 13'' lidmašīnām.<ref>Günter Frost: Zulassung und Kennzeichnung von Flugzeugen der Freien Stadt Danzig 1920 — 1939 In: JET & PROP. Nr. 5 (2006)—Nr. 4 (2007).</ref> 1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas [[Aviācijas pulks (Latvija)|Aviācijas divizions]] [[Jāzeps Baško|Jāzepa Baško]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/basko_jazeps/ |title=Par Jāzepu Baško virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" |access-date={{dat|2010|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081212033400/http://www.gramata21.lv/users/basko_jazeps/ }}</ref> Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie [[Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Rīgas—Bolderājas dzelzceļa atzara]] un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments. Lidostā atradās [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Latvijas Kara ministrijas]] angāri, [[Aizsargu aviācijas pulks|Aizsargu aviācijas]] angārs un civilie angāri Rīgas—[[Liepāja]]s lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Gaisa ostā 1938. gadā pēc arhitekta [[Dāvids Zariņš|Dāvida Zariņa]] projekta uzcēla jaunu stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmām telpām un restorānu, pastu, muitu, policiju, komandantūru un meteoroloģisko staciju. Lidmašīnu ģeogrāfisko pozīciju noteikšanai gaisā kalpoja ''Telefunken'' sistēmas goniometriskā stacija. 1930. gadā [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] Gaisa satiksmes daļa sāka reģistrēt Latvijas civilās lidmašīnas un Latvijas lidmašīnām piešķīra pazīšanas zīmi YL. === Starptautiskā lidosta (1921—1940) === [[Attēls:Deruluft 1933b.jpg|thumb|200px|Vācijas-PSRS aviokompānijas ''Deruluft'' reklāma 1933. gadā.]] [[Attēls:ABA Aeroflot 1939.jpg|thumb|200px|Zviedrijas "A.B.A." un PSRS "Aeroflot" aviokompānijas reklāma 1939. gadā.]] 1921. gadā uz Rīgu caur Mēmeli ([[Klaipēda|Klaipēdu]]) sāka regulāri lidot [[Vācija]]s aviokompānijas ''Lloyd Luftdienst'' lidmašīnas. No 1922. līdz 1927. gadam [[Igaunija]]s lidsabiedrība ''Aeronaut'' veica regulārus lidojumus [[Tallina]]—Rīga, bet no 1924. līdz 1927. gadam Tallina—Rīga—Mēmele—[[Kēnigsberga]]. Līdztekus 1923.—1925. gadā arī [[Latvijas Gaisa Satiksmes Akciju Sabiedrība]] kopā ar ''Skandinaviens Luftrouter'' veica lidojumus Rīga—Mēmele—Kēnigsberga—[[Danciga]]—[[Berlīne]] un Rīga—Tallina. 1928. gadā Spilves lidostu iekļāva [[Vācija]]s—[[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa satiksmes sabiedrības ''[[Deruluft]]'' tīklā un līdz ar to šeit nosēdās lidmašīnas, kas uzturēja gaisa satiksmi no Berlīnes uz [[Maskava|Maskavu]] (līdz 1931. gadam), Tallinu un [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]] (līdz 1936. gadam). Pēc ''[[Deruluft]]'' likvidēšanas 1936. gadā Berlīnes—Rīgas—Tallinas—[[Helsinki|Helsinku]] gaisa satiksmes līniju pārņēma Vācijas valsts aviokompānija ''[[Lufthansa]]'', kas izmantoja astoņpadsmitvietīgas lidmašīnas. 1932. gada 17. augustā [[Polija]]s aviokompānija [[Polijas aviolīnijas LOT|''LOT'']] ar astoņvietīgām lidmašīnām atklāja lidojumus transkontinentālajā gaisa satiksmes līnijā Helsinki—Tallina—Rīga—[[Viļņa]]—[[Varšava]]—[[Ļviva]]—[[Bukareste]]—[[Sofija]]—[[Saloniki]]—[[Atēnas]], ar pagarinājumu līdz [[Palestīna]]i. Lidojumi notika trīs reizes nedēļā.<ref>[http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=6&i_id=2&pub_id=31436&i_ctr=24 "Jau 75 gadus tiek veikti lidojumi starp Poliju un Baltijas valstīm", LOT, 2007.]</ref> [[Zviedrija]]s aviosabiedrība ''Aerotransport'' (vēlāk ''A.B.A.'') ar divpadsmitvietīgām lidmašīnām un padomju ''[[Aeroflot]]'' ar desmitvietīgām, sešpadsmitvietīgām un divdesmitvietīgām lidmašīnām no 1937. gada 1. jūnija veica lidojumus maršrutā [[Stokholma]]—Rīga—Maskava. 1937. gada 15. jūnijā atklāja gaisa satiksmes līniju Rīga—[[Liepāja]], kuru apkalpoja pirmā latviešu valsts aviosabiedrība "[[Valsts gaisa satiksme]]" ar divām septiņvietīgām lidmašīnām. Sākot no 1938. gada gaisa satiksme notika visu gadu. Līdz 1939. gadam ticis plānots atklāt gaisa satiksmes līnijas Rīga—[[Ventspils lidlauks|Ventspils]]—Liepāja un Rīga—[[Krustpils lidlauks|Krustpils]]—[[Daugavpils]], kas tomēr netika realizēts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ietekmes uz ekonomiku un citu iemeslu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ylhi.times.lv/ref.html |title=Diplomdarbs "Aviācijas attīstība Latvijā" |access-date={{dat|2010|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100311193045/http://ylhi.times.lv/ref.html |archivedate={{dat|2010|03|11||bez}} }}</ref> Spilves lidosta strauji attīstījās — ja 1936. gadā tika reģistrēti caurmērā 40—50 pasažieru dienā, tad 1938. gadā jau 100 pasažieru dienā (ieskaitot tranzīta pasažierus). <gallery> Attēls:1919-08-19 JunkersF13-Prototyp D-183 Herta.jpg|''Junkers F 13'' lidmašīna. Līdzīgas lidmašīnas 1921. gadā sāka lidot no Rīgas uz Mēmeli (Klaipēdu), tālāk uz Dancigu (Gdaņsku) Attēls:Sablatnig P.III CH-54 Alfred Comte Dübendorf - LBS SR02-10072.tif|''Sablatnig P.III'' lidmašīna. Līdzīgas lidmašīnas kopš 1922. gada lidoja no Rīgas uz Tallinu, vēlāk arī uz Klaipēdu Ülemiste lennujaam (AM N 5631-681); Eesti Ajaloomuuseum.jpg|''Junkers Ju 52/3m'' lidmašīna Tallinas lidostas ūdens terminālī Ülemiste lennujaam (AM N 5631-679); Eesti Ajaloomuuseum.jpg|LOT ''Lockheed Model 10A Electra'' lidmašīna Tallinas lidostā, kas lidoja līnijā Varšava—Viļņa—Rīga—Tallina—Helsinki </gallery> ==== Statistika ==== {| class="wikitable" style="font-size: 95%" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''Rīgas gaisa ostas apgrozība (neskaitot tranzītu)'''<ref>Latviešu konversācijas vārdnīca XVIII. sējums, 35872-77 sleja; Rīga 1938.-1939.</ref> |- ! width="40" | Gads ! width="80" | Pasažieri ! width="80" | Pasts, kg ! width="80" | Preces, kg |- | align="center" | [[1928]] | align="center" | 267 | align="center" | 1999 | align="center" | 2080 |- | align="center" | [[1929]] | align="center" | 355 | align="center" | 1479 | align="center" | 1946 |- | align="center" | [[1930]] | align="center" | 402 | align="center" | 2901 | align="center" | 3221 |- | align="center" | [[1931]] | align="center" | 387 | align="center" | 5707 | align="center" | 10881 |- | align="center" | [[1932]] | align="center" | 644 | align="center" | 1743 | align="center" | 1306 |- | align="center" | [[1933]] | align="center" | 1561 | align="center" | 1667 | align="center" | 1507 |- | align="center" | [[1934]] | align="center" | 2805 | align="center" | 3777 | align="center" | 2613 |- | align="center" | [[1935]] | align="center" | 3734 | align="center" | 2958 | align="center" | 3523 |- | align="center" | [[1936]] | align="center" | 3800 | align="center" | 2562 | align="center" | 2823 |- | align="center" | [[1937]] | align="center" | 4149 | align="center" | 4332 | align="center" | 4884 |- |} ==== Lidojumi no Spilves lidostas (1922—1944) ==== {{Aviokompānijas Spilve}} === Otrā pasaules kara laikā === [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā 12.00 Spilves lidlauka ieņemšanā piedalījās 6 tanki, bet 18. jūnijā Spilves lidlaukā nosēdās [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa karaspēka]] lidmašīnas. Okupācijas vara 1940. gadā atjaunoja pasažieru reisus uz Tallinu, Ļeņingradu un Maskavu, lidojumiem izmantojot vācu lidmašīnu ''Junkers Ju-52'' un padomju lidmašīnas P-2, Po-2.<ref name="autogenerated1">{{enc riga}}</ref> Jau pirmajā dienā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|pēc uzbrukuma PSRS]] 1941. gada 22. jūnijā [[Luftwaffe (Vērmahts)|Vācijas kara aviācija]] bombardēja Spilves aerodromu un nopostīja lidostas angārus. Lidostu rekonstruēja vācu kara aviācijas vajadzībām, kas Spilves gaisa ostu sāka izmantot kā militāru lidostu. 1941. gada 27. oktobrī ''Lufthansa'' atsāka arī civilos lidojumus uz Berlīni un Helsinkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.deutschergeschichtsclub.de/html/body_07__expeditions-konvent_-_50_j.html |title=50 gadu vācu Lufthanzai |access-date={{dat|2010|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100329091403/http://www.deutschergeschichtsclub.de/html/body_07__expeditions-konvent_-_50_j.html |archivedate={{dat|2010|03|29||bez}} }}</ref> 1944. gada 11. oktobrī Spilves aerodroms tika atkārtoti nopostīts [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|padomju spēku ofensīvas rezultātā]]. === PSRS vietējā lidosta === [[Attēls:Aeroflot lidmašīna Spilves lidostā.jpg|thumb|''[[Aeroflot]]'' ''Ilyushin Il-14'' lidmašīna Spilves lidostā 1957. gadā]] Pēc Otrā pasaules kara civilo aviāciju Latvijā regulēja civilās aviācijas pārvalde, kas atradās PSRS Civilās aviācijas ministrijas pakļautībā. Kā pirmos atjaunoja lidojumus uz Maskavu, Tallinu, Kauņu, Liepāju un Daugavpili. Vēlāk Rīgas Centrālā lidosta kļuva par Vissavienības nozīmes lidostu. Pasažieru pārvadājumus no Rīgas veica ne vien no Spilves, bet arī no [[Rumbulas lidosta]]s. Lidojumiem tika izmantotas lidmašīnas ''Li-2'', no 1959. gada kā sanitārā aviācija arī ''Jak-12''. ''[[An-2]]'' veica lidojumus uz Ventspili, Rēzekni un 1962. gada vasarā arī uz Kuldīgu. Sākumā ap 1960. gadu ''Il-14'' lidoja uz Liepāju un Maskavu. Kad 1960. gadā avioparku papildināja ''Il-18'', tie veica reisus uz Maskavu un tālākiem gala punktiem jau no [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]]. Vēlāk avioparku papildināja ''[[Jak-40]]'' un ''[[An-24]]'' lidmašīnas, kas veica reisus uz galapunktiem ap 1200 km rādiusā no Rīgas.<ref name="autogenerated1" /> 1954. gada maijā tika pabeigta Rīgas Centrālās lidostas jaunā ēka padomju neoklasicisma stilā (arhitekts S. Vorobjovs). Līdz 1975. gadam lidosta Spilve bija viena no lielākajām PSRS rietumu daļas lidostām, vienlaicīgi uzņemot pāri par 50 lidmašīnām. Pēc [[Lidosta Rīga|lidostas "Rīga"]] izbūves Spilves lidosta zaudēja savu nozīmi un līdz 1986. gadam tika izmantota vienīgi vietējiem lidojumiem. Līdz pat 1980. gadu beigām lidostu mācību vajadzībām izmantoja [[Rīgas Civilās aviācijas institūts|Rīgas Civilās aviācijas institūta]] studenti. === Pēc neatkarības atgūšanas === Aviācijas centrs "Spilve" 1990. gados tika izmantota kā privāto lidojumu un izpletņlēcēju treniņu lidosta. 2001. gadā lidostas ēku izmantoja [[Latvijas Jaunā teātra institūts|Latvijas Jaunā teātra institūta]] izrādei "Izslāpušie putni" un festivāla "Homo novus" noslēguma pasākumam. [[Rīgas dome]]s Īpašuma departaments 2002. gadā Spilves lidostas ēku uz 25 gadiem iznomāja SIA "Baltijas projektu birojs". Dažādie bijušās lidostas izmantošanas plāni netika realizēti un arhitektoniski interesantā lidostas termināla ēka atradās kritiskā stāvoklī.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/printed/spilvee_iespeejams_atkal_buus_lidosta "Spilvē, iespējams, atkal būs lidosta", Diena, 2006.]</ref> 2015. gadā uzņēmums "Aerobig plus" veica lidostas ēkas atjaunošanu. Namā izvietojies Aviācijas muzejs, un tiek plānots to pārvērst par kultūras centru.<ref name="Fil" /> == Attēlu galerija == <div style="text-align: center;"><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="4"> Aviacijas svētki 1922.jpg|<small>Reklāmas plakāts ''Aviacijas svētki kara aerodromā'' ([[Sergejs Civis-Civinskis]], 1922)</small> Aviācijas svētku plakāts 1923 Sergejs Civis- Civinskis.jpg|<small>Reklāmas plakāts ''Aviacijas svētki kara aerodromā'' (Sergejs Civis-Civinskis, 1923)</small> Spilves lidosta.jpg|<small>Spilves lidosta ap 1930. gadu</small> Spilves lidostas fasāde.JPG|<small>Spilves lidostas fasāde</small> Sienas gleznojuma daļa Spilves lidostas ēkā.jpg|<small>Sienas gleznojuma daļa Spilves lidostas ēkā</small> Lustra Spilves lidostā.JPG|<small>Lustra Spilves lidostā</small> Spilves lidostas iekštelpas (2. stāvs).JPG|<small>Spilves lidostas iekštelpas (2. stāvs)</small> </gallery></div> == Negadījumi un incidenti == * 2011. gada 18. februārī SIA „TEKARA” [[lidmašīna]]i ''Tecnam P92-JS (cn 069)'' ar reģistrācijas numuru YL-ROS neizdevās pacelšanās, tā pārbrauca pāri skrejceļam un nobrauca nost no skrejceļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=351863|title=Accident Tecnam P92-JS}}</ref> * 2002. gada 6. decembrī privāts ''Grumman American AA-5 Tiger'' nogāzās netālu no Spilves lidlauka (vietas, kur ''AA-5 Tiger'' pacēlās) pēc augstsprieguma vadu aizķeršanas. Avārijā cieta lidmašīnas pilots Arhipovs un viņa pasažieris, 42 gadus vecais Ilmārs Kaņeps, kuriem mediķi pēc nogādāšanas [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca|Rīgas traumatologijas slimnīcā]] konstatēja [[Mugurkauls|mugurkaula]] lūzumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=352299|title=aviation-safety.net 352299}}</ref> * 20. gadsimta 80. gadu vidū ''[[Il-76]] (cn 01-03)'' ar reģistrācijas numuru ''CCCP-86711'' ietriecās lidostas celtnī manevrēšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19009999-14|title=aviation-safety.net 19009999-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://russianplanes.net/reginfo/1654/ver/1|title=russianplanes.net profils par lidmašīnu un negadījumu}}</ref> * 1961. gada 13. augustā ''[[Aeroflot]]'' lidmašīna ''Ilyushin Il-18B (cn 188000502)'' ar reģistrācijas numuru ''CCCP-75653'' miglā pārbrauca pāri skrejceļam un nonāca [[Daugavgrīvas šoseja]]s otrā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19610813-1|title=aviation-safety.net 19610813-1}}</ref> * 1952. gada 19. jūlijā ''Aeroflot'' lidmašīna ''Lisunov Li-2 (cn 18420702)'' ar reģistrācijas numuru ''CCCP-L4197'' veica treniņlidojumu no Spilves, kad apkalpe kļūdījās ar degvielas sistēmu, un abi [[Dzinējs|dzinēji]] aizdegās. Lidmašīna zaudēja ātrumu, apstājās un avarēja lidostas perimetrā. Visi 4 cilvēki lidmašīnā gāja bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19520719-0|title=aviation-safety.net 19520719-0}}</ref> * 1951. gada 28. martā ''Aeroflot'' lidmašīna ''Lisunov Li-2 (cn 18420703)'' ar reģistrācijas numuru ''CCCP-L4198'' veica mācību lidojumu no Spilves sliktos laikapstākļos. Piezemēšanās laikā stiprā lietū lidmašīna izslīdēja un avarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19510328-0|title=aviation-safety.net 19510328-0}}</ref> * 1941. gada jūlijā [[PSRS Gaisa spēki|PSRS gaisa spēku]] ''Douglas DC-2-115F'' iznīcināja vācu ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'', kamēr tas stāvēja uz manevrēšanas ceļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19410799-0|title=aviation-safety.net 19410799-0}}</ref> * 1931. gada 30. oktobrī treniņa lidojumā Spilves lidlaukā avarēja [[VEF I-12]] lidmašīna. Gāja bojā Toms Gailītis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=388710|title=Accident VEF I-12 ,|website=aviation-safety.net|access-date=2024-06-03}}</ref> == Skatīt arī == * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] * [[Rumbulas lidosta]] * [[Spilve (Rīga)|Spilve]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Spilve airport|Spilves lidosta}} * [http://www.latvianaviation.com/Aero_Riga.html Spilves lidostas fotogrāfijas Latvijas aviācijas vēstures saitā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090831065753/http://latvianaviation.com/Aero_Riga.html |date={{dat|2009|08|31||bez}} }} {{en ikona}} * [http://riga.zurbu.net/t:117/topic Аэропорт «Спилве»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403140111/http://riga.zurbu.net/t:117/topic |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110707232528/http://video.google.com/videoplay?docid=-2798973475315419892 Vācu Lufthanza atklāj satiksmi starp Rīgu un Berlīni 1937. gadā (video)] * [http://www.spilve.lv Latvijas aviācijas kopienas saite SPILVE.LV]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} {{en ikona}} {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Transports Rīgā]] [[Kategorija:Spilve|Lidosta]] 8ww4huspaonhdetjtckadtmn5fz630x 0 118085 4458998 4251001 2026-04-25T15:28:35Z ~2026-25359-57 144557 4458998 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Sergejs Prokopjevs}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Sergejs Prokofjevs | vārds_orig = ''Сергей Прокофьев'' | attēls = Sergei Prokofiev circa 1918 over Chair Bain.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Sergejs Prokofjevs pēc pārcelšanās uz dzīvi ASV (1918) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 23 | dz_vieta = Soncovka, [[Jekaterinoslavas guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad Krasnoje, [[Krasnoarmijskas rajons]], [[Doneckas apgabals]], {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1953 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Maskava]], [[PSRS]]<br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = [[opera]], [[balets]], [[simfonija]] | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Pēterburgas konservatorija]] | skolotāji = [[Reinholds Gliers]], [[Jāzeps Vītols]], [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]], [[Anatolijs Ļadovs]], [[Nikolajs Čerepņins]] | skolnieki = [[Mstislavs Rostropovičs]] | apbalvojumi = KPFSR Tautas skatuves mākslinieks, 6 [[Staļina prēmija]]s, [[Ļeņina prēmija]] (pēc nāves) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Sergejs Prokofjevs''' ({{val|ru|Сергей Сергеевич Прокофьев}}; dzimis {{dat|1891|4|23}}, miris {{dat|1953|3|5}}) bija krievu [[komponists]], [[pianists]] un [[diriģents]]. Viņš tiek atzīts par vienu no labākajiem 20. gadsimta komponistiem. Kopumā sarakstījis 8 operas, 7 baletus, 7 simfonijas. == Dzīves gājums == Dzimis 1891. gadā Soncovkas sādžā, [[Ukraina]]s dienvidaustrumos (tagadējā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]]), agronoma Sergeja Prokofjeva (1846—1910) un viņa sievas Marijas, dzimušas Žitkovas (1855—1924), ģimenē. No piecu gadu vecuma apguva klavierspēli, māte pierakstīja viņa pirmos sacerējumus. 1902.—1903. gadā par brīnumbērnu uzskatīto Sergeju Sosnovkā mācīja Maskavas Gņesinu mūzikas skolas pedagogs Reinholds Gliers, jau 13 gadu vecumā 1904. gadā viņš iestājās [[Sanktpēterburgas Konservatorija|Sanktpēterburgas Konservatorijā]]. Uz iestājeksāmeniem viņš ieradās ar divām milzīgām mapēm, kurās bija viņa kompozīciju — četru operu un citu skaņdarbu partitūras. Viņa konservatorijas skolotājs mūzikas teorijā bija latviešu komponists [[Jāzeps Vītols]]. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā 1918. gada maijā kopā ar māti cauri [[Sibīrija]]i devās uz Japānu, augustā ieradās ASV, kur sāka strādāt pie operas "Mīla uz trim apelsīniem" uzveduma. 1920. gada aprīlī devās uz Parīzi, darbojās Sergeja Djagiļeva vadītajā "Krievu baletā" (''Ballets Russes'') un pabeidza 3. klavierkoncertu. 1921. gada 30. decembrī Čikāgā diriģēja operas "Mīla uz trim apelsīniem" pirmizrādi. 1922.—1923. gadā dzīvoja Etālā, netālu no [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišas-Partenkirhene]]s, apprecējās ar spāņu dziedātāju Karolīnu Kodinu (1897—1989) un pārcēlās atpakaļ uz Parīzi. 1927. gadā viņš devās koncertēt uz [[PSRS]], kur [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] Marijas teātrī tika uzvesta opera "Mīla uz trim apelsīniem". 1930. gadu sākumā ar panākumiem koncertēja ASV, 1931.-1932. gadā pabeidza 4. un 5. klavierkoncertu. 1934. gadā viņš pēc Kirova teātra, vēlāk Lielā teātra pasūtījuma sāka darbu pie baleta "Romeo un Džuljeta", 1936. gadā kopā ar sievu un dēliem Svjatoslavu un Oļegu atgriezās uz dzīvi PSRS. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā viņš pameta ģimeni un 1948. gadā apprecējās ar Miru Mendelsoni (1915—1968), viņa pirmā sieva Līna Prokofjeva neilgi pēc tam tika apcietināta un ieslodzīta [[Gulags|Gulaga]] nometnē. 1948. gadā Prokofjevs tika kritizēts par [[formālisms (māksla)|formālismu]] mūzikā, jo viņa pēdējo gadu darbi (īpaši 1946. gadā komponētā 6. simfonija) neatbilda [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] valdošajam [[sociālistiskais reālisms|sociālistiskajam reālismam]]. Tomēr Prokofjevs vēl turpināja komponēt. Pēdējais lielais darbs bija 7. simfonija 1952. gadā. Prokofjevs nomira hipertensijas krīzes laikā 61 gadu vecumā 1953. gada 5. martā. Sagadīšanās dēļ tā bija tā pati diena, kad nomira [[Josifs Staļins]], tāpēc Prokofjeva nāve palika gandrīz nepamanīta. Prokofjevs apglabāts [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapsētā]]. == Darbi == Pazīstamākie Sergeja Prokofjeva darbi ir operas "[[Mīla uz trim apelsīniem]]" (1919) un "[[Karš un miers (opera)|Karš un miers]]" (1944), balets "[[Romeo un Džuljeta (balets)|Romeo un Džuljeta]]" (1935). Starp citu žanru skaņdarbiem pazīstamākā ir simfoniskā pasaka "[[Pēterītis un vilks]]" (1936). Prokofjevs sacerējis arī mūziku filmām, pazīstamākās no tām ir [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] filmas "[[Aleksandrs Ņevskis (filma)|Aleksandrs Ņevskis]]" (1938) un "[[Ivans Bargais (filma)|Ivans Bargais]]" (2 sērijas, 1944-1945). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.prokofiev.org/ Sergejs Prokofjevs] {{en ikona}} * [http://www.allmusic.com/artist/sergey-prokofiev-mn0000596899 Sergeja Prokofjeva profils ''AllMusic''] {{en ikona}} * [http://imslp.org/wiki/Category:Prokofiev,_Sergey Sergeja Prokofjeva notis ''IMSLP''] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prokofjevs, Sergejs}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas ukraiņi]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Baleta komponisti]] [[Kategorija:20. gadsimta komponisti]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] gn3tio4nzuf56ek08s91haedpr61usg 0 118951 4459368 4344606 2026-04-26T07:34:00Z Vylks 50297 4459368 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Turkmenistānas futbola izlase | Badge = Turkmenistan FA.png | FIFA Trigramme = TKM | FIFA Rank = {{Nft rank|134|down||date=2022. gada 10. februāris}}| 1st ranking date = 1994. gada oktobis| FIFA max = 86 | FIFA max date = 2004. gada aprīlis| FIFA min = 174 | FIFA min date = 2007. gada septembris| Elo Rank = 129 | Nickname = Zaļie vīri, Tumšie zirgi | Association = [[Turkmenistānas Futbola federācija]] | Confederation = [[AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|TKM}} Rovšens Meredovs | Captain = Arslanmurats Amanovs | Most caps = Arslanmurats Amanovs | Top scorer = [[Vladimirs Bairamovs]] (16 vārti)| Home Stadium = [[Ašgabatas Olimpiskais stadions]] | shirts = | pattern_la1=_whitesmalllower|pattern_b1=_redcollar|pattern_ra1=_whitesmalllower|pattern_so1 =_whitehorizontal| leftarm1=1C7F66|body1=1C7F66|rightarm1=1C7F66|shorts1=1C7F66|socks1=1C7F66| pattern_la2=_whiteupper|pattern_b2=_vneckblack|pattern_ra2=_whiteupper|pattern_so2 =_band_black| leftarm2=FFD410|body2=FFFFFF|rightarm2=FFD410|shorts2=CD2038|socks2=FFFFFFF| First game = {{Flaga|Kazahstāna|PSRS}} [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstāna]] 1 - 0 Turkmenistāna {{Flagicon|Turkmenistan|1992}}<br />([[Almati]], [[Kazahstāna]]; 1992. gada 1. jūnijs) | Largest win = {{Flagicon|Turkmenistan}} Turkmenistāna 11 - 0 [[Afganistānas futbola izlase|Afganistāna]] {{Flagicon|Afghanistan|2002}}<br />([[Ašgabata]], [[Turkmenistāna]]; 2003. gada 19. novembris) | Largest loss = {{Flagicon|Kuwait}} [[Kuveitas futbola izlase|Kuveita]] 6 - 1 Turkmenistāna {{Flagicon|Turkmenistan|1997}}<br />([[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]], [[Kuveita]]; 2000. gada 10. februāris) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā|AFC Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[Āzijas kauss futbolā 2004|2004]] | Regional cup best = 1. kārta, [[Āzijas kauss futbolā 2004|2004]], [[Āzijas kauss futbolā 2019|2019]] }} '''Turkmenistānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Turkmenistāna|Turkmenistānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Turkmenistānas futbola izlasi pārvalda [[Turkmenistānas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1992. gadā cīnoties pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas izlasi]]. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] izlase ir piedalījusies 2 reizes. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] -''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956—1992 — ''Nepiedalījās, bija PSRS sastāvā'' * 1996 — ''Nekvalificējās'' * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — ''Nepiedalījās'' * 2011 — ''Nekvalificējās'' * 2015 — ''Nekvalificējās'' * 2019 - ''Grupu turnīrs'' {{futbols-aizmetnis}} == Ārējās saites == * https://www.fifa.com/about-fifa/associations/TKM <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] [[Kategorija:Turkmenistānas futbola izlase| ]] qg84lypfm1b4z7e63t5kuy7v1ns9crk 0 119356 4459166 4411387 2026-04-25T19:52:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459166 wikitext text/x-wiki '''Superkauss''' ({{val|en|Super Bowl}}) ir [[Nacionālā Futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) sezonas izšķirošā spēle, kurā tiek noskaidrots sezonas uzvarētājs. Spēles uzvarētāji savā īpašumā iegūst [[Vinss Lombardi|Vinsa Lombardi]] balvu. Pirmoreiz Superkausa izcīņas spēle notika 1967. gada 15. janvārī kā sadraudzības spēle starp NFL un toreizējo konkurenti [[Amerikas Futbola līga|Amerikas Futbola līgu]]. Tolaik tā bija abu līgu čempionu spēle, taču kopš 1970. gada, kad abas līgas kļuva par konferencēm, šī spēle notiek starp abu konferenču čempioniem. Superkausa izcīņas spēles tiek numurētas ar [[romiešu skaitļi]]em. 2015. gada sezonas Superkausa izcīņas spēle tiks apzīmēta ar [[arābu skaitļi|arābu skaitli]]: Superkauss 50. Pašlaik Superkausa izcīņas spēles diena Amerikā ir noteikta kā nacionālā brīvdiena. Tāpat spēles diena ir otra lielākā pārtikas patēriņa diena Amerikā pēc [[Pateicības diena]]s. Parasti spēle ir viena no skatītākajām televīzijas pārraidēm ASV. ''Super Bowl XLIX'', kas norisinājās 2015. gada februārī, kļuva par visu laiku skatītāko ASV televīzijas pārraidi, šo spēli televīzijā vēroja apmēram 114,4 miljoni cilvēku. 2025/26. gada sezonas NFL čempioni tika noskaidroti LX Superkausa izcīņā. Pašreizējie Vinsa Lombardi balvas īpašnieki ir [[Sietlas "Seahawks"]] komanda.<ref>{{Cite web |last= |first= |date=2026-02-08 |title=Tumšā puse iznīcina MVP balsojuma vicelīderi, "Seahawks" iegūst otro titulu |url=https://sportacentrs.com/amerikanu_futbols/09022026-i_tumsa_puse_i_iznicina_mvp_balsojuma_vic |access-date=2026-02-09 |website=sportacentrs.com |language=}}</ref> 2024. gada sezonā titulu izcīnīja [[Filadelfijas "Eagles"]] komanda <ref>{{Cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sports/640718-filadelfijas-eagles-triumfe-super-bowl-otrais-tituls-kluba-vesture|title=Filadelfijas "Eagles" triumfē "Super Bowl" - otrais tituls kluba vēsturē |date=2025. gada 10. febr.|website=jauns.lv}}</ref>, visvairāk reizes (6) Superkausā uzvarējusi [[Pitsburgas "Steelers"]] un [[Jaunanglijas "Patriots"]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.superbowl.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213155803/http://www.southfloridasuperbowl.com/ |date={{dat|2009|02|13||bez}} }} {{en ikona}} * {{britannica|574159/Super-Bowl}} {{Sports-aizmetnis}} {{NFL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacionālā futbola līga]] k5l4b65yebg3g2yyye1atfvozjcs7o5 0 119748 4459426 3940971 2026-04-26T10:06:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459426 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|filmu|High School Musical|High School Musical}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vidusskolas mūzikls | attēls = HSMposter.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''High School Musical'' | žanrs = muzikālā filma | režisors = [[Kenijs Ortega]] | producents = [[Dons Šeins]] | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Zaks Efrons]] * [[Vanesa Hadžensa]] * [[Korbins Blū]] * [[Ešlija Tisdeila]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2006|1|20}} | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|4,2 miljoni}}<ref>[http://business.timesonline.co.uk/article/0,,9070-2209351,00.html Disney hits high note with the tweenagers - Industry sectors - Times Online]</ref> | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = "[[Vidusskolas mūzikls 2]]" | imdb = }} '''"Vidusskolas mūzikls"''' ({{val|en|High School Musical}}) ir 2006. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā filma, kuras režisors ir [[Kenijs Ortega]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Zaks Efrons]], [[Vanesa Hadžensa]], [[Korbins Blū]], [[Ešlija Tisdeila]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2006|1|20||bez}}. Šī ir "[[Vidusskolas mūzikls (filmu sērija)|Vidusskolas mūzikls]]" filmu sērijas pirmā daļa. "Vidusskolas mūzikls" kļuva par visienesīgāko filmu, ko producējusi ''[[Disney Channel Original Movie]]''.<ref>[http://www.usatoday.com/life/television/news/nielsens-charts.htm Nielsens ratings for January 28 – February 3 – USATODAY.com]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fun.familyeducation.com/slideshow/dvds-and-videos/53515.html |title=High School Musical 101 |access-date={{dat|2010|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071029234430/http://fun.familyeducation.com/slideshow/dvds-and-videos/53515.html }}</ref> Filmas skaņu celiņš kļuva par pārdotāko albumu ASV 2006. gadā. Filma ir stāsts par mīlestību starp diviem Austrumu vidusskolas jauniešiem: basketbola komandas kapteini Troju Boltonu (Efrons) un izcilnieci mācībās Gabrielu Montezu (Hadžensa). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://disneychannel.disney.com/high-school-musical}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2006. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Basketbola filmas]] 2u9szhoso9e35ig9hdjdngkb3dc0pk3 0 121799 4459325 3931755 2026-04-26T06:09:45Z Biafra 13794 4459325 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vladimirs Komarovs | vārds_orig = ''Владимир Комаров'' | attēls = The Soviet Union 1964 CPA 3110 stamp (3-men Space Flight of Komarov, Yegorov and Feoktistov. Vladimir Komarov (1927-1967), a Soviet test pilot, aerospace engineer, and cosmonaut).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1964. gada Padomju Savienības izdota pastmarka, par godu Komarovam | dz_dat_alt = | dz_gads = 1927 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_gads = 1967 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Orenburgas apgabals|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} | tautība = [[krievi|Krievs]] | dzimums = V | vecāki = Mihails Komarovs<br />Ksenija Sigalajeva | brāļi = | māsas = Matiļda Sigalajeva | dzīvesbiedrs = Valentīna Komarova (Kiseļeva) | bērni = Jevgeņijs Komarovs, Irina Komarova | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = 2 d 3 h 4 min | kos_iesaukums = [[Kosmonautu uzskaitījums pēc iesaukuma#1960. gads|1960.]] | kos_misija = | kos_kuģi = [[Voshod-1]]<br />[[Sojuz-1]] }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = inženieris-[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1949.—1967. | valsts = {{URS}} | struktūra = [[PSRS Gaisa spēki|Gaisa spēki]] | vienība = | nodarbošanās = [[lidotājs]] | komandēja = | kaujas = | izglītība = Serova kara aviācijas lidotāju skola, Žukovska kara gaisa inženieru akadēmija | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Vladimirs Komarovs''' ({{val|ru|Владимир Михайлович Комаров}}; dzimis {{dat|1927|3|16}}, miris {{dat|1967|4|24}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmonauts]], lidotājs. Viņš bija pirmais padomju kosmonauts, kas bijis kosmosā divreiz, kā arī pirmais cilvēks, kas gājis bojā kosmiskajā lidojumā. Viņa vārdā nosaukts [[asteroīds]] ''1836 Komarov'', krāteris uz [[Mēness]]. Komarova vārdā bija nosaukta iela Rīgā (tagadējais [[Kurzemes prospekts]] posmā no [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] līdz Dammes ielai). == Dzīvesgājums == Dzimis 1927. gadā Maskavā. Komarovs iekļuva pirmajā PSRS kosmonautu grupā 1960. gadā, kas gatavojās lidojumiem ar kosmosa kuģi [[Vostok (kosmosa kuģis)|Vostok]]. 1962. gadā viņš bija [[Vostok-4]] dublieris [[Pāvels Popovičs|Pāvelam Popovičam]]. Pēc tam gatavojās kā dublieris [[Vostok-5]]. 1963. gada maijā tika atstādināts no treniņiem veselības problēmu dēļ. 1964. gadā Komarovs gatavojās [[Voshod-1]] trīs cilvēku kosmiskajam lidojumam kā komandieris dublieru apkalpē kopā ar [[Konstantīns Feoktistovs|Konstantīnu Feoktistovu]] un [[Aleksejs Sorokins|Alekseju Sorokinu]]. Oktobra sākumā viņu ar Feoktistovu pārcēla uz pamatapkalpi, kurā no sākotnējās komandas bija atstāts tikai [[Boriss Jegorovs]]. {{dat|1964|10|12}} Komarovs startēja ar kosmosa kuģi ''Voshod-1'' un kosmosā pavadīja vairāk nekā diennakti. Otrais Komarova lidojums notika ar kosmosa kuģi [[Sojuz-1]]. Viņš gāja bojā 1967. gada 24. aprīlī, nolaižamajam aparātam ietriecoties zemē izpletņa kļūmes dēļ. Vladimirs Komarovs apglabāts Maskavā pie Kremļa sienas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/vvs/text/komarov.htm Komarova biogrāfija] {{ru ikona}} * [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=420 Komarovs Padomju Savienības Varoņu mājaslapā] {{ru ikona}} {{PSRS kosmonauti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Komarovs Vladimirs}} [[Kategorija:PSRS kosmonauti]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] 7x89em7bjtecuhxk2haepan56duqrig 4459326 4459325 2026-04-26T06:12:18Z Biafra 13794 4459326 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vladimirs Komarovs | vārds_orig = ''Владимир Комаров'' | attēls = The Soviet Union 1964 CPA 3110 stamp (3-men Space Flight of Komarov, Yegorov and Feoktistov. Vladimir Komarov (1927-1967), a Soviet test pilot, aerospace engineer, and cosmonaut).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1964. gada Padomju Savienības izdota pastmarka, par godu Komarovam | dz_dat_alt = | dz_gads = 1927 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_gads = 1967 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Orenburgas apgabals|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} | tautība = [[krievi|krievs]] | dzimums = V | vecāki = Mihails Komarovs<br />Ksenija Sigalajeva | brāļi = | māsas = Matiļda Sigalajeva | dzīvesbiedrs = Valentīna Komarova (Kiseļeva) | bērni = Jevgeņijs Komarovs, Irina Komarova | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = 2 d 3 h 4 min | kos_iesaukums = [[Kosmonautu uzskaitījums pēc iesaukuma#1960. gads|1960.]] | kos_misija = | kos_kuģi = [[Voshod-1]]<br />[[Sojuz-1]] }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = inženieris-[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1949.—1967. | valsts = {{URS}} | struktūra = [[PSRS Gaisa spēki|Gaisa spēki]] | vienība = | nodarbošanās = [[lidotājs]] | komandēja = | kaujas = | izglītība = Serova kara aviācijas lidotāju skola, Žukovska kara gaisa inženieru akadēmija | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Vladimirs Komarovs''' ({{val|ru|Владимир Михайлович Комаров}}; dzimis {{dat|1927|3|16}}, miris {{dat|1967|4|24}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmonauts]], lidotājs. Viņš bija pirmais padomju kosmonauts, kas bijis kosmosā divreiz, kā arī pirmais cilvēks, kas gājis bojā kosmiskajā lidojumā. Viņa vārdā nosaukts [[asteroīds]] ''1836 Komarov'', krāteris uz [[Mēness]]. Komarova vārdā bija nosaukta arī iela [[Rīga|Rīgā]] (tagadējais [[Kurzemes prospekts]] posmā no [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] līdz [[Dammes iela]]i). == Dzīvesgājums == Dzimis 1927. gadā Maskavā. Komarovs iekļuva pirmajā PSRS kosmonautu grupā 1960. gadā, kas gatavojās lidojumiem ar kosmosa kuģi [[Vostok (kosmosa kuģis)|Vostok]]. 1962. gadā viņš bija ''[[Vostok-4]]'' dublieris [[Pāvels Popovičs|Pāvelam Popovičam]]. Pēc tam gatavojās kā dublieris ''[[Vostok-5]]''. 1963. gada maijā tika atstādināts no treniņiem veselības problēmu dēļ. 1964. gadā Komarovs gatavojās ''[[Voshod-1]]'' trīs cilvēku kosmiskajam lidojumam kā komandieris dublieru apkalpē kopā ar [[Konstantīns Feoktistovs|Konstantīnu Feoktistovu]] un [[Aleksejs Sorokins|Alekseju Sorokinu]]. Oktobra sākumā viņu ar Feoktistovu pārcēla uz pamatapkalpi, kurā no sākotnējās komandas bija atstāts tikai [[Boriss Jegorovs]]. {{dat|1964|10|12}} Komarovs startēja ar kosmosa kuģi ''Voshod-1'' un kosmosā pavadīja vairāk nekā diennakti. Otrais Komarova lidojums notika ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz-1]]''. Viņš gāja bojā 1967. gada 24. aprīlī, nolaižamajam aparātam ietriecoties zemē izpletņa kļūmes dēļ. Vladimirs Komarovs apglabāts Maskavā pie [[Kremļa sienas nekropole|Kremļa sienas]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/vvs/text/komarov.htm Komarova biogrāfija] {{ru ikona}} * [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=420 Komarovs Padomju Savienības Varoņu mājaslapā] {{ru ikona}} {{PSRS kosmonauti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Komarovs Vladimirs}} [[Kategorija:PSRS kosmonauti]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] obb0fy8fhx45mt2m8jiz2mcs61ynpcz 0 135411 4459147 4438329 2026-04-25T19:28:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459147 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stāķi | settlement_type = Lielciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Gulbenes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stradu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,636 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2268&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 547 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 08 | lats = 02 | latNS = N | longd = 26 | longm = 44 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 130 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4417 Stāķi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stāķi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Izvietojušies pagasta rietumos {{nobr|4 km}} no pagasta pārvaldes un {{nobr|5,5}} km no novada domes [[Gulbene|Gulbenē]] un {{nobr|188 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies 20. gadsimta 70. un 80. gados kā melioratoru ciemats, lai apkalpotu Pārvietojamo mehanizēto kolonnu. Stāķos atrodas pamatskola, kultūras nams, pirmsskolas izglītības iestāde, SIA «Gaujas koks» ražotnes un administratīvās ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradi.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=34&Itemid=50 |title=Stradu pagasts. Apdzīvotās vietas |access-date={{dat|2011|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220122165159/http://www.stradi.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=34&Itemid=50 }}</ref> Kopš 2020. gada Stāķos darbu ar jaunatni veic Stāķu 18. [[Skautu kustība|skautu un gaidu]] vienība. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|303 |1979|185 |1989|550 |2000|532 |2011|507 |2021|466 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Stradu pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Stakzi}} bw16dpeb46gycckwut2na8g49hsbbl8 0 137435 4459453 4417120 2026-04-26T10:51:45Z Pirags 3757 /* Pretinieki */ 4459453 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1917. gada uzbrukumu Rīgai|Uzbrukums Rīgai|Uzbrukums Rīgai}} {{Kauja infobox|kauja=Rīgas operācija|attēls=[[Attēls:Hutier's Offensive at Riga.jpg|250px]]|paraksts=1917. gada Rīgas operācijas karte|konfl=[[Pirmais pasaules karš]]|laiks=1917. gada 1.—6. septembris|vieta= Rīgas apkārtne ([[Vidzemes guberņa]])|iznāk=Vācijas karaspēka uzvara|puse1={{flaga|Krievija}}[[Krievijas Republika]]|puse2={{flaga|Vācu impērija}}[[Vācijas Impērija]] |karavad1=[[Vladislavs Klembovskis]] (''Владислав Клембовский'') — [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu frontes]] virspavēlnieks<br/> [[Dmitrijs Parskis]] (''Дмитрий Парский'') — Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] virspavēlnieks |karavad2=[[Oskars fon Hutjē]] (''Oskar von Hutier'') — [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armijas]] virspavēlnieks|spēki1= ap 161 000 karavīru|spēki2=vairāk nekā 60 000 karavīru|zaud1=ap 25 000 (no tiem 15 000 pazuduši) |zaud2=ap 5 000 }} '''Rīgas operācija''', militārajā vēsturē pazīstama arī kā '''Kauja par Rīgu''' jeb '''Itjē Rīgas ofensīva''' ({{val|de|Schlacht um Riga}} — 'kauja par Rīgu', {{val|en|Hutier's Offensive at Riga}}), bija [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] uzbrukuma operācija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās [[Krievijas Republika]]s [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] daļas. Kaujas notika no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim. Uzbrukumā Vācijas pusē piedalījās vairāk nekā 60 000 karavīru, Krievijas pusē aizstāvējās 161 000 karavīru. [[2. latviešu strēlnieku brigāde]]s karavīri aizsardzības [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] spēja novērst Krievijas karaspēka iekļūšanu aplenkumā.<ref name="autogenerated1">Илья Максимов. Военно-исторический атлас России. IX - XX века. ДРОФА, Дом интеллектуальной книги, 2006 г., с. 183</ref> == Stāvoklis pirms kaujas sākuma == Pēc Daugavas frontes noturēšanas pret Krievijas armijas ofensīvu [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] laikā 1917. gada vasarā Vācijas 8. armijas virspavēlniecība izplānoja Rīgas ieņemšanas operāciju. Tika nolemts forsēt Daugavu pie Ikšķiles un strauji doties ziemeļu virzienā. Tādējādi gūstā kristu Krievijas 12. armija un tiktu ieņemta Rīga. Frontes līnija iztaisnotos, un vairākas divīzijas varētu sūtīt uz Franciju, kur izšķīrās kara liktenis. 1917. gadā Krievijas karaspēks bez kaujas atstāja pozīcijas pie [[Klapkalnciems|Klapkalnciema]] un [[Nāves sala]]s placdarmu iepretim [[Ikšķile]]i. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s 12. armijas vienībās varu pārņēma zaldātu komitejas, kuras vadīja [[lielinieki]] un to atbalstītāji. 2. latviešu strēlnieku brigādes četri pulki atradās armijas rezervē [[Lielkangari|Lielkangaru]]—[[Ropaži|Ropažu]] tuvumā, bet 1. latviešu strēlnieku brigādes vienības stāvēja Olaines pozīcijās pie Rīgas—[[Autoceļš A8 (Latvija)|Jelgavas šosejas]]. Lielie zaudējumi Ziemassvētku kaujās, daudzsološie lielinieku solījumi un vācu organizētā brāļošanās noveda pie tā, ka pēc 1917. gada maija latviešu vienības zaudēja uzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i, tomēr, salīdzinājumā ar krievu pulkiem, latviešu strēlnieku vienībās saglabājās gatavība uz aizsardzības cīņām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1&sid=104 |title=Jānis Hartmanis. Kauja, kura varēja nenotikt (Pieminot strēlnieku cīņas Mazās Juglas krastos 1917. gadā) |access-date={{dat|2013|12|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131203091424/http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1&sid=104 |archivedate={{dat|2013|12|03||bez}} }}</ref> Jau divas nedēļas pirms kauju sākuma Krievijas izlūklidmašīnas ziņoja par lieliem vācu karaspēka grupējumiem Daugavas kreisā krasta mežos.<ref>Krievijas 12. armijas 1917. gada pavēle Nr. 805</ref> Apmēram sešas stundas pirms vācu operācijas sākuma vācu pārbēdzējs informēja par plānoto Daugavas šķērsošanu.<ref>РГВИА, ф. 2744., оп. 2., д. 32., л. 4.</ref> === Pretinieki === [[Attēls:Rīgas operācija 1917.JPG|thumb|250px|Rīgas operācija]] [[Attēls:Kaujas pie Rigas.gif|thumb|250px|Rīgas ieņemšanas operācijas shēma (vācu)]] [[12. armija (Krievijas Impērija)|Krievijas 12. armijas]] (komandieris [[Dmitrijs Parskis]]) sastāvā Rīgas frontē pirms vācu uzbrukuma bija 192 000 karavīru, 1102 lielgabalu un 1900 ložmetēju, tajā skaitā 18 500 karavīru un 102 ložmetēji latviešu strēlnieku astoņos pulkos.<ref>Российский Военно исторический архив (Krievijas Valsts militārās vēstures arhīvs, РГВИА), ф. 2031., оп. 1., д. 225., л. 163.</ref> Krievu karaspēka bija izbūvējis divas aizsardzības līnijas. Pirmā aizsardzības līnija gāja no tagadējiem [[Kaugurciems|Kauguriem]] pāri [[Tīreļu purvs|Tīreļa purvam]] līdz [[Olaine]]i un pa Misas upi līdz [[Ķekava]]i un sakrita ar ilgstoši nocietināto Rīgas frontes posmu. Virs Doles salas pirmā aizsardzības līnija turpinājās par Daugavas labo krastu. Aizsardzības pirmajā līnijā pie [[Babītes ezers|Babītes ezera]] bija VI Sibīrijas armijas korpuss, no Olaines līdz [[Ķekava]]i II Sibīrijas armijas korpuss ar [[1. latviešu strēlnieku brigāde|1. latviešu strēlnieku brigādi]]. XLIII korpuss sargāja nocietinātās pozīcijas pie Rīgas—[[Bauska]]s šosejas un gar Daugavu līdz [[Ogre]]i un tam blakus Daugavas labā krasta nocietinājumos kauju sākumā atradās XXI korpuss. Otrā aizsardzības līnija bija izveidota no [[Majori]]em cauri [[Beberbeķi]]em un Baložu purvam līdz Ķekavai. Daugavas labajā krastā nocietinājumi sākās no [[Salaspils]] un turpinājās apmēram 7—8 kilometru attālumā no Daugavas krasta gar Mazās Juglas upi līdz Ogrei. Aizsardzības trešā līnija gar [[Lielā Jugla|Lielo Juglas upi,]] [[Juglas ezers|Juglas]] un [[Ķīšezers|Ķīšezeru]] uz kaujas sākuma brīdi vēl nebija pabeigta.<ref name="autogenerated1" /> Daugavas frontes iecirknī [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]]—[[Kalnciems|Kalnciema]] iecirknī atradās Vācijas 8. armijas 205. divīzija, otrpus Ikšķilei stāvēja 293. divīzija. Neilgi pirms operācijas sākuma Daugavas frontē ieradās jaunas armijas vienības, kas nebija brāļojušās ar Krievijas karavīriem. Rīgas operācijai Vācijas karaspēks [[Baldone]]s apkārtnē sakopoja deviņas kājnieku divīzijas (1. gvardes, 2. gvardes, 14. un 42. Bavārijas, 19., 20. un 203. rezerves kājnieku un 75. rezerves divīziju) un pusotru jātnieku divīziju (1. kavalērijas divīziju un leibhuzāru brigādi), bet Daugavas kreisajā krastā trīs divīzijas (1. rezerves, 22. landvēra, 205. kājnieku) un vairākus simtus lielgabalu bateriju. Grupējuma kopējais skaits Daugavas frontē pārsniedza 100 000 karavīru. Vācijas 8. armijas virspavēlnieks [[Oskars fon Hutjē]] (''Oskar von Hutier'') pie Rīgas gribēja praktiski pārbaudīt jaunu karošanas metodi, kad pēc vairāku stundu ļoti koncentrētas un kombinētas artilērijas uguns pa 500 x 400 m lieliem taisnstūriem seko tūlītējs kājnieku uzbrukums.<ref>Hanslian R. Der chemishe Krieg. – Berlin, 1927. – S. 111—112 (citēts no: Уткин A. Первая мировая война. – Москва, 2001, c. 384)</ref> == Kaujas gaita == === Daugavas forsēšana === [[Attēls:Brunuvilciens 1917.jpg|thumb|250px|Japānā būvētais bruņuvilciens (to Rīgas operācijas laikā izmantoja Krievijas armija)]] [[Attēls:Pagaidu tilts 1917.jpg|thumb|250px|Vācu karaspēks uz pontonu tilta pār Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada septembrī]] 1917. gada 1. septembra rītā pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes vācieši uzsāka koka pontonu tiltu būvi pāri Daugavai. Tika izšauti apmēram 560 000 šāviņi no 1159 lielgabaliem un mīnmetējiem, kas pilnīgi nomāca 66 krievu lielgabalus un piespieda atkāpties Daugavas labā krastā novietoto 186. divīziju. Vispirms Daugavu pie [[Ikšķile]]s pa pontonu tiltu šķērsoja Vācijas 8. armijas 2. gvardes divīzija. Jau pulksten desmitos no rīta pēc upes forsēšanas priekšējo vienību izlūki pārgāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līniju]].<ref>Zabecki D. Steel Wind. — [b.v.], 1994, p. 25; РГВИА, ф. 2152., оп. 1., д. 192., л. 36/102.</ref> Apmēram trešdaļa no uzbrūkošajām vācu divīzijām devās Rīgas virzienā, kur sprosta pozīcijā pie [[Saurieši (Salaspils pagasts)|Stopiņiem]] tos apturēja 110. krievu kājnieku divīzija. 130. [[Hersona]]s kājnieku pulks pretuzbrukumā atspieda vācu vienības no Rīgas—[[Ulbroka]]s—[[Tīnūži|Tīnūžu]]—Ogres līnijas atpakaļ līdz Rīgas—Daugavpils dzelzceļam. Krievijas 12. armijas komandieris ģenerālis Parskis lika XLIII korpusam veikt pretuzbrukumu pārrāvuma vietā un nodeva korpusa komandiera rīcībā 33., 136., 138. divīzijas, 116. divīzijas vienu brigādi un 2. latviešu strēlnieku brigādi. 1. septembra pēcpusdienā latviešu strēlnieki saņēma pavēli izvirzīties cīņai pret Daugavu šķērsojošajiem vāciešiem. 2. latviešu strēlnieku brigāde no Ropažiem devās pretī uzbrūkošajām vācu vienībām un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīri ap pulksten četriem pēcpusdienā kā pirmie sasniedza nocietinātās pozīcijas gar Mazās Juglas upes labo krastu pie „Vilīškalniem”, kuri īsā cīņā iztrieca no ierakumiem nelielās vācu vienības.<ref>РГВИА, ф. 3456., оп. 2., д. 69., л. 1.</ref> 2. latviešu strēlnieku brigādes aizsardzības centrā, galvenajā sektorā, tika novietots [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]], jo šajā vienībā bija divas reizes vairāk ložmetēju nekā citos brigādes pulkos. Pa labi no [[Jukums Vācietis|Jukuma Vācieša]] komandētajiem karavīriem nostājās [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks]], bet pa kreisi — [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]]. Brigādes rezervē atradās [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]], kura sastāvā esošo rotu lielākā daļa nākamās dienas kaujas laikā pakāpeniski tika nodotas 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkam — lai aizvietotu no ierindas izsistos cīnītājus.<ref>Latvijas Valsts arhīvs , 45. f., 2. apr., 234. l., 108.,109.lp.; РГВИА, ф. 3459., оп. 1., д. 26., л. 14—15.; ф. 2551., оп. 1., д. 73., л. 32—33.; ф. 3461., оп. 1., д. 36., л. 88—89.</ref> Uz austrumiem no latviešu strēlnieku brigādes Krievijas 33. divīzija ieņēma Tīnūžu—Ogres aizsardzības līniju. Naktī uz 2. septembri Daugavu pie Ogres šķērsoja arī vācu 14. [[Bavārijas karaliste|Bavārijas]] divīzija un izveidoja otro pārrāvumu Krievijas XXI korpusa aizsardzības pozīcijās. === Kauja pie Mazās Juglas === {{Pamatraksts|Kauja pie Mazās Juglas}} 2. septembra rītā ap 3:00 vācieši pēc artilērijas sagatavošanas uguns nesekmīgi uzbruka 129. [[Besarābija]]s kājnieku pulka pozīcijām pie „Misiņiem” 2&nbsp;km attālumā no 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka kreisā flanga Tīnūžu muižā. Pēc artilērijas apšaudes 2. septembra dienas vidū sākās uzbrukums latviešu strēlnieku pozīcijām. Aizsardzības cīņas izvērtās 14 km garā frontē gar Mazās Juglas labo krastu. [[2. latviešu strēlnieku brigāde]]s karavīri ar dažiem lielgabaliem stājās pretim skaitliski un tehniski stiprākam vācu karaspēka grupējuma, kas uzbrukumā izmantoja arī aviāciju, ugunsmetējus un ar indi pildītas lielgabalu granātas. Strēlniekiem izdevās 26 stundas varonīgi noturēt fronti līdz 3. septembrim, kad Krievijas 12. armijas galvenie spēki pa Rīgas—[[Sanktpēterburga|Petrogradas]] dzelzceļu bija jau izvesti no Rīgas. Izpildījuši savu uzdevumu, dzīvi palikušie latviešu karavīri pēc 12. armijas vadības pavēles atkāpās līdz [[Sigulda]]s un [[Cēsis|Cēsu]] pozīcijām. Zaudējumi bija ļoti smagi — 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā no ierindas izsita vairāk nekā pusi cīnītāju, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks cieta mazāk. 3. septembrī vācu karaspēks pārrāva Mazās Juglas aizsardzības pozīcijas pie Melnmuguriem [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastā]] un Kranciemniekiem un atspieda krievu 33. divīziju uz austrumiem. === Krievijas armijas atkāpšanās === 2. septembrī Vācijas 8. armijas 205. divīzija piespieda VI Sibīrijas strēlnieku korpusa 3. un 14. divīzijas atstāt tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju un atkāpties līdz [[Majori|Majoru]]—[[Beberbeķi|Beberbeķu]] aizsardzības līnijai, kur to atbalstīja [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] artilērija. II Sibīrijas strēlnieku korpuss un [[1. latviešu strēlnieku brigāde]] no Olaines pozīcijām atkāpās līdz [[Bulduri|Bulduru]]—Vēveru līnijai. Lai izvairītos no iekļūšanas ielenkumā, naktī uz 3. septembri II un VI Sibīrijas strēlnieku korpusi bez kaujas atstāja otrās aizsardzības līnijas pozīcijas un cauri Rīgai atkāpās uz līdz Ķīšezera un Juglas ezera pozīcijām. 3. septembra rītā 8.30 un 10.30 pēdējās krievu arjergarda daļas uzspridzināja abus Rīgas dzelzs tiltus pāri Daugavai. 1. latviešu strēlnieku brigāde atkāpās gar Juglas ezera dienvidu krastu, kur pie Šmīzenkroga izcīnīja kauju pret uzbrūkošajām vācu vienībām. Rīgā bez bruņotas pretestības ienāca vācu 2. gvardes divīzijas vienības. 4. septembrī vācu karaspēks cauri Juglas nocietinātajai līnijai izlauzās līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]], kur apdraudēja vien iepakaļ palikušo 20. Sibīrijas strēlnieku pulku un vezumniekus. 5. un 6. septembrī vāciešu uzbrukumu pārtrauca un fronte nostabilizējās [[Saulkrasti|Saulkrastu]]—[[Līgatne]]s—[[Nītaure]]s—[[Lobes ezers|Lobes ezera]] (pie [[Krape]]s)—[[Koknese]]s līnijā. == Zaudējumi == Vācu kara ziņu dienests 6. septembrī ziņoja par to, ka gūstā krituši 120 krievu virsnieki un vairāk kā 7500 karavīri, 180 lielgabali, 200 ložmetēji un vairākas bruņu automašīnas.<ref>[http://www.stahlgewitter.com/17_09_06.htm Der Weltkrieg am 6. September 1917]</ref> Kopumā Rīgas operācijā Krievijas 12. armija zaudēja ap 25 000 karavīru, bet Vācijas 8. armija ap 5000 karavīru.<ref name="autogenerated1"/> <gallery> Uzspridzinatie Rigas tilti 1917.jpg|3. septembrī atejošās krievu armijas uzspridzinātie Rīgas dzelzceļa tilti Daugavas skersosana 1917.jpg|Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī German troops Riga 1917.jpg|Vācu karaspēka parāde pēc Rīgas ieņemšanas (tagadējais Brīvības bulvāris) vacu karakugi 1918.jpg|Vācu karakuģi pie Rīgas pils 1918. gadā Riga german statue.jpg|Piemineklis Rīgas operācijas gada jubilejai 1918. gada septembrī ([[LSPR]] laikā to nomainīja ar [[Markss|Marksa]] pieminekli) </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100117135749/http://www.stahlgewitter.com/17_09_05.htm Der Weltkrieg am 5. September 1917 - Die Eroberung Rigas] (Vācijas kara ziņu dienesta ziņojums par kaujām pie Rīgas) == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] 9c1px9klg4q6jqojehwivqhy28uog18 0 137904 4459167 4214800 2026-04-25T19:52:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459167 wikitext text/x-wiki '''''[[Superkauss|Super Bowl]] XLI''''' bija [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēle, kurā Amerikas futbola konferences komanda [[Indianapolisas "Colts"]] un Nacionālās futbola konferences komanda [[Čikāgas "Bears"]] noskaidroja 2006. gada sezonas [[NFL]] čempionu. Spēle notika {{dat|2007|2|4||bez}} ''Dolphin Stadium'' Maiamigardenā, [[Florida|Floridas štatā]]. Spēlē uzvarēja un Vinsa Lombardi balvu ieguva "Colts" spēlētāji, kas uzvarēja ar rezultātu 29—17. Par spēles [[visvērtīgākais spēlētājs|vērtīgāko spēlētāju]] tika atzīts [[Peitons Menings]]. "Colts" šis bija pirmais fināls kopš uzvaras 5. Superkausa izcīņā 1970. gada NFL sezonā, kad komanda bija bāzēta Baltimorā. "Bears" šī bija pirmā dalība finālā pēc uzvaras 10. Superkausa izcīņā 1985. gada NFL sezonā. Spēli ASV translēja [[CBS]] televīzijas kanāls. Spēli klātienē vēroja 74 512 skatītāji,<ref name="attendance">{{ziņu atsauce|title=Super Bowl Scoring Sums|author=Associated Press|authorlink=Associated Press|publisher=[[MSNBC]]|url=http://www.msnbc.msn.com/id/22825414|accessdate=2008-02-04}}{{Novecojusi saite}}</ref> TV spēli skatījās aptuveni 93,1 miljons ASV skatītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://publications.mediapost.com/index.cfm?fuseaction=Articles.showArticleHomePage&art_aid=55057|title=Blockbuster: Best Super Bowl Ratings In 7 Years|accessdate=2007-02-06|archiveurl=https://archive.today/20120724042825/http://publications.mediapost.com/index.cfm?fuseaction=Articles.showArticleHomePage&art_aid=55057|archivedate=2012-07-24}}</ref> Maksa par 30 sekunžu reklāmu izmaksāja 2,6 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref name="price">{{ziņu atsauce|url= http://money.cnn.com/2007/01/03/news/funny/superbowl_ads/?postversion=2007010318|title=Super prices for Super Bowl ads|accessdate=2007-01-17|date=2007-01-03 | work=CNN | first=Paul R. | last=La Monica}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.superbowl.com/ Superkausa izcīņas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213155803/http://www.southfloridasuperbowl.com/ |date={{dat|2009|02|13||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.nfl.com/superbowl/history/recap/sbxli Spēles apskats] {{en ikona}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gads sportā]] [[Kategorija:Nacionālā futbola līga]] cnb65b29pb4lfytwck0l0fb5he22t3z 0 138920 4458943 1730576 2026-04-25T12:54:42Z Dont Talk marko 144317 4458943 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ekonomiskā krīze]] __NOTOC__ tk8qqpxnrnv7zlciqzrgtv0pkcfbltx 4458944 4458943 2026-04-25T12:55:13Z Dont Talk marko 144317 MAKE AMERICA IS BACK AGAIN RIGHT NOW RIGHT HERE 4458944 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ekonomiskā krīze]] __FORCETOC__ __NOEDITSECTION__ 9f5o3sb90z8xvb7e7x9xm8tg5lwi7ql 4458947 4458944 2026-04-25T13:04:01Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Dont Talk marko|Dont Talk marko]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV 1730576 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ekonomiskā krīze]] 4zxoamfv44g5n2ais0e8igieqxzrv6r 0 139932 4458964 3874902 2026-04-25T14:44:47Z Papuass 88 4458964 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|230px|Aplaupītā "Fēniksa" spēļu zāle]] '''Apšaude Jēkabpilī''' notika {{dat|2011|01|25|G}} rītā, kad piecas personas, starp kurām četras personas bija [[Valsts policija]]s darbinieki (divi darbinieki no specvienības "Alfa" un divi no [[Tukums|Tukuma]] iecirkņa),<ref name="kj">[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38583/jekabpili-noticis-uzbrukums-spelu-zalei-nosauts-policists Spēļu zālei uzbrukuši četri policisti. Mūrniece atstādina Ķuzi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110127162545/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38583/jekabpili-noticis-uzbrukums-spelu-zalei-nosauts-policists |date={{dat|2011|01|27||bez}} }} kasjauns.lv, atjaunots 2011. gada 25. janvārī</ref> veica spēļu zāles "Fēnikss" aplaupīšanu [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un mēģināja aizbēgt no notikuma vietas, tomēr pēc iebraukšanas strupceļā, tika notvertas. Aplaupīšanas laikā un turpmāk sekojošās bēgšanas laikā tika ievainotas apsardzē strādājošās personas un vairāki policisti, savukārt policists [[Andris Znotiņš]] tika nošauts.<ref name="db">[http://db.lv/r/474-visas-zinas/234396-jekabpili-apsaudes-laika-iet-boja-policists Jēkabpilī apšaudes laikā iet bojā policists] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110128031039/http://db.lv/r/474-visas-zinas/234396-jekabpili-apsaudes-laika-iet-boja-policists# |date={{dat|2011|01|28||bez}} }} db.lv, atjaunots 2011. gada 25. janvārī</ref> Laupītāji mēģināja aizbēgt ar automašīnu ''[[Chrysler Voyager]]''; tajā tika atrasta nozagtā nauda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Atrasta Jēkabpils spēļu zālē nolaupītā nauda | publisher = Delfi | date = 2011.01.25. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/criminal/atrasta-jekabpils-spelu-zale-nolaupita-nauda.d?id=36448201}}</ref> Pēc apšaudes [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministre]] [[Linda Mūrniece]] uz laiku atstādināja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Intu Ķuzi, specvienības "Alfa" komandieri Andri Zaušu un vēl divus "Alfas" augstākā līmeņa vadītājus.<ref name="kj" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pēc 'policistu laupīšanas' atstādina specvienības 'Alfa' vadību | publisher = Delfi | date = 2011.01.26. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pec-policistu-laupisanas-atstadina-specvienibas-alfa-vadibu.d?id=36462735}}</ref> Apvienotā policistu arodbiedrība pieprasīja ministres Mūrnieces demisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Agris Sūna: Apvienotā policistu arodbiedrība pieprasa Mūrnieces demisiju | publisher = Delfi | date = 2011.01.26. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/agris-suna-apvienota-policistu-arodbiedriba-pieprasa-murnieces-demisiju.d?id=36457941}}</ref> Nogalinātā policista Andra Znotiņa bēru dienā Jēkabpilī tika izsludinātas [[sēras]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nogalinātā policista bēru dienā Jēkabpilī izsludinās sēras | publisher = Delfi | date = 2011.01.25. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/novadi/nogalinata-policista-beru-diena-jekabpili-izsludinas-seras.d?id=36452141}}</ref> viņa ģimene saņēma pabalstu 50 000 [[lats|latu]] apmērā<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jēkabpilī nošautā policista ģimenei pienākas 50 000 latu pabalsts | publisher = Delfi | date = 2011.01.25. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpili-nosauta-policista-gimenei-pienakas-50-000-latu-pabalsts.d?id=36441355}}</ref> un viņam tika piešķirts [[Viestura ordenis]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Apšaudē nogalinātajam policistam piešķirts Viestura ordenis | publisher = Diena | date = 2011. gada 28. janvārī | accessdate = 2011. gada 28. janvārī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/apsaude-mirusajam-policistam-pieskirts-viestura-ordenis#comments }}</ref> Citu apšaudē cietušo policistu, Salvi Tihanovski, vēlāk notiesāja par noziegumu, kas tika izdarīts mēnesi pirms apšaudes. Viņš kopā ar brālēnu alkohola reibumā atriebjoties līdz nāvei piekāva 58 gadus vecu vīrieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekabpils-gada-policista-titulu-agrakajam-ieguvejam-par-slepkavibu--astoni-gadi-cietuma.a131929/|title=Jēkabpils gada policista titulu agrākajam ieguvējam par slepkavību – astoņi gadi cietumā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> == Populārajā kultūrā == 2024. gadā [[Dirty Deal Teatro]] iestudēja izrādi "Alfas", kuras sižets balstīts šajos notikumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/recenzijas/2127|title=Kroders {{!}} Recenzijas {{!}} Operācija “Vīrišķība”|website=www.kroders.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024./2025. gada Spēlmaņu nakts]] ceremonijā izrāde saņēma balvu kā [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|gada mazās formas izrāde]], balva arī [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|režisoram]] [[Valters Sīlis|Valteram Sīlim]] un [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|komponistam]] [[Edgars Raginskis|Edgaram Raginskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/23.11.2025-spelmanu-nakts-balvas-pasniegtas-lielakais-balvu-skaits-dirty-deal-teatro-izradei-alfas.a623355/|title=«Spēlmaņu nakts» balvas pasniegtas! Lielākais balvu skaits – «Dirty Deal Teatro» izrādei «Alfas»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:2011. gads Latvijā]] [[Kategorija:Jēkabpils vēsture|A]] 5svaua0t7xbgmgqa4ofgds5zw2uo62b 4458969 4458964 2026-04-25T14:49:00Z Papuass 88 pievienoju [[Kategorija:Noziegumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4458969 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|230px|Aplaupītā "Fēniksa" spēļu zāle]] '''Apšaude Jēkabpilī''' notika {{dat|2011|01|25|G}} rītā, kad piecas personas, starp kurām četras personas bija [[Valsts policija]]s darbinieki (divi darbinieki no specvienības "Alfa" un divi no [[Tukums|Tukuma]] iecirkņa),<ref name="kj">[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38583/jekabpili-noticis-uzbrukums-spelu-zalei-nosauts-policists Spēļu zālei uzbrukuši četri policisti. Mūrniece atstādina Ķuzi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110127162545/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/38583/jekabpili-noticis-uzbrukums-spelu-zalei-nosauts-policists |date={{dat|2011|01|27||bez}} }} kasjauns.lv, atjaunots 2011. gada 25. janvārī</ref> veica spēļu zāles "Fēnikss" aplaupīšanu [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un mēģināja aizbēgt no notikuma vietas, tomēr pēc iebraukšanas strupceļā, tika notvertas. Aplaupīšanas laikā un turpmāk sekojošās bēgšanas laikā tika ievainotas apsardzē strādājošās personas un vairāki policisti, savukārt policists [[Andris Znotiņš]] tika nošauts.<ref name="db">[http://db.lv/r/474-visas-zinas/234396-jekabpili-apsaudes-laika-iet-boja-policists Jēkabpilī apšaudes laikā iet bojā policists] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110128031039/http://db.lv/r/474-visas-zinas/234396-jekabpili-apsaudes-laika-iet-boja-policists# |date={{dat|2011|01|28||bez}} }} db.lv, atjaunots 2011. gada 25. janvārī</ref> Laupītāji mēģināja aizbēgt ar automašīnu ''[[Chrysler Voyager]]''; tajā tika atrasta nozagtā nauda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Atrasta Jēkabpils spēļu zālē nolaupītā nauda | publisher = Delfi | date = 2011.01.25. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/criminal/atrasta-jekabpils-spelu-zale-nolaupita-nauda.d?id=36448201}}</ref> Pēc apšaudes [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministre]] [[Linda Mūrniece]] uz laiku atstādināja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Intu Ķuzi, specvienības "Alfa" komandieri Andri Zaušu un vēl divus "Alfas" augstākā līmeņa vadītājus.<ref name="kj" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pēc 'policistu laupīšanas' atstādina specvienības 'Alfa' vadību | publisher = Delfi | date = 2011.01.26. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pec-policistu-laupisanas-atstadina-specvienibas-alfa-vadibu.d?id=36462735}}</ref> Apvienotā policistu arodbiedrība pieprasīja ministres Mūrnieces demisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Agris Sūna: Apvienotā policistu arodbiedrība pieprasa Mūrnieces demisiju | publisher = Delfi | date = 2011.01.26. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/agris-suna-apvienota-policistu-arodbiedriba-pieprasa-murnieces-demisiju.d?id=36457941}}</ref> Nogalinātā policista Andra Znotiņa bēru dienā Jēkabpilī tika izsludinātas [[sēras]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nogalinātā policista bēru dienā Jēkabpilī izsludinās sēras | publisher = Delfi | date = 2011.01.25. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/novadi/nogalinata-policista-beru-diena-jekabpili-izsludinas-seras.d?id=36452141}}</ref> viņa ģimene saņēma pabalstu 50 000 [[lats|latu]] apmērā<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jēkabpilī nošautā policista ģimenei pienākas 50 000 latu pabalsts | publisher = Delfi | date = 2011.01.25. | accessdate = 2011.01.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpili-nosauta-policista-gimenei-pienakas-50-000-latu-pabalsts.d?id=36441355}}</ref> un viņam tika piešķirts [[Viestura ordenis]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Apšaudē nogalinātajam policistam piešķirts Viestura ordenis | publisher = Diena | date = 2011. gada 28. janvārī | accessdate = 2011. gada 28. janvārī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/apsaude-mirusajam-policistam-pieskirts-viestura-ordenis#comments }}</ref> Citu apšaudē cietušo policistu, Salvi Tihanovski, vēlāk notiesāja par noziegumu, kas tika izdarīts mēnesi pirms apšaudes. Viņš kopā ar brālēnu alkohola reibumā atriebjoties līdz nāvei piekāva 58 gadus vecu vīrieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekabpils-gada-policista-titulu-agrakajam-ieguvejam-par-slepkavibu--astoni-gadi-cietuma.a131929/|title=Jēkabpils gada policista titulu agrākajam ieguvējam par slepkavību – astoņi gadi cietumā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> == Populārajā kultūrā == 2024. gadā [[Dirty Deal Teatro]] iestudēja izrādi "Alfas", kuras sižets balstīts šajos notikumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/recenzijas/2127|title=Kroders {{!}} Recenzijas {{!}} Operācija “Vīrišķība”|website=www.kroders.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024./2025. gada Spēlmaņu nakts]] ceremonijā izrāde saņēma balvu kā [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|gada mazās formas izrāde]], balva arī [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|režisoram]] [[Valters Sīlis|Valteram Sīlim]] un [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|komponistam]] [[Edgars Raginskis|Edgaram Raginskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/23.11.2025-spelmanu-nakts-balvas-pasniegtas-lielakais-balvu-skaits-dirty-deal-teatro-izradei-alfas.a623355/|title=«Spēlmaņu nakts» balvas pasniegtas! Lielākais balvu skaits – «Dirty Deal Teatro» izrādei «Alfas»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:2011. gads Latvijā]] [[Kategorija:Jēkabpils vēsture|A]] [[Kategorija:Noziegumi]] 0tm54d4woilhdl7z7g9mk2br20fx23z 1 139934 4458966 1189765 2026-04-25T14:47:09Z Papuass 88 4458966 wikitext text/x-wiki Piedāvāju pārcelt uz Apšaude Jēkabpilī, Jēkabpils apšaude vai Jēkabpils policistu apšaude. Gadu norādīt būtu nepieciešams, ja būtu bijušas vairākas šādas apšaudes. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 22:01, 25 janvārī, 2011 (UTC) :Piekrītu teiktajam, pārcēlu. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:05, 25 janvārī, 2011 (UTC) ::Piedāvāju pārsaukt par "spēļu zāles Jēkabpilī aplaupīšana" vai "Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšana" — pietiekami liela nozīmība ne tikai apšaudei. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 17.47 (EEST) 5utkr2jsgv312ups8lveasnik0y7afa 4458984 4458966 2026-04-25T15:05:06Z Egilus 27634 Atbilde 4458984 wikitext text/x-wiki Piedāvāju pārcelt uz Apšaude Jēkabpilī, Jēkabpils apšaude vai Jēkabpils policistu apšaude. Gadu norādīt būtu nepieciešams, ja būtu bijušas vairākas šādas apšaudes. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 22:01, 25 janvārī, 2011 (UTC) :Piekrītu teiktajam, pārcēlu. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:05, 25 janvārī, 2011 (UTC) ::Piedāvāju pārsaukt par "spēļu zāles Jēkabpilī aplaupīšana" vai "Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšana" — pietiekami liela nozīmība ne tikai apšaudei. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 17.47 (EEST) :Es izvēlētos otro. Kas attiecas uz apšaudēm, tad Jēkabpilī karu laikos citu tādu nav trūcis. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 18.05 (EEST) kyfc6uilshj6hcrnm6sgn4canjrbksa 4458985 4458984 2026-04-25T15:05:40Z Egilus 27634 4458985 wikitext text/x-wiki Piedāvāju pārcelt uz Apšaude Jēkabpilī, Jēkabpils apšaude vai Jēkabpils policistu apšaude. Gadu norādīt būtu nepieciešams, ja būtu bijušas vairākas šādas apšaudes. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 22:01, 25 janvārī, 2011 (UTC) :Piekrītu teiktajam, pārcēlu. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:05, 25 janvārī, 2011 (UTC) ::Piedāvāju pārsaukt par "spēļu zāles Jēkabpilī aplaupīšana" vai "Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšana" — pietiekami liela nozīmība ne tikai apšaudei. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 17.47 (EEST) :::Es izvēlētos otro. Kas attiecas uz apšaudēm, tad Jēkabpilī karu laikos citu tādu nav trūcis. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 18.05 (EEST) 3xap46z9dtp6gg707l7qyjclsra8eq0 4459446 4458985 2026-04-26T10:43:54Z Papuass 88 Atbilde 4459446 wikitext text/x-wiki Piedāvāju pārcelt uz Apšaude Jēkabpilī, Jēkabpils apšaude vai Jēkabpils policistu apšaude. Gadu norādīt būtu nepieciešams, ja būtu bijušas vairākas šādas apšaudes. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 22:01, 25 janvārī, 2011 (UTC) :Piekrītu teiktajam, pārcēlu. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:05, 25 janvārī, 2011 (UTC) ::Piedāvāju pārsaukt par "spēļu zāles Jēkabpilī aplaupīšana" vai "Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšana" — pietiekami liela nozīmība ne tikai apšaudei. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 17.47 (EEST) :::Es izvēlētos otro. Kas attiecas uz apšaudēm, tad Jēkabpilī karu laikos citu tādu nav trūcis. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 18.05 (EEST) :Vēl arī trešais variants "spēļu zāles aplaupīšana Jēkabpilī". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 13.43 (EEST) 0lxj31nefuashds2x7ypxzc045vdg96 4459457 4459446 2026-04-26T11:18:54Z ScAvenger 1630 4459457 wikitext text/x-wiki Piedāvāju pārcelt uz Apšaude Jēkabpilī, Jēkabpils apšaude vai Jēkabpils policistu apšaude. Gadu norādīt būtu nepieciešams, ja būtu bijušas vairākas šādas apšaudes. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 22:01, 25 janvārī, 2011 (UTC) :Piekrītu teiktajam, pārcēlu. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:05, 25 janvārī, 2011 (UTC) ::Piedāvāju pārsaukt par "spēļu zāles Jēkabpilī aplaupīšana" vai "Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšana" — pietiekami liela nozīmība ne tikai apšaudei. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 17.47 (EEST) :::Es izvēlētos otro. Kas attiecas uz apšaudēm, tad Jēkabpilī karu laikos citu tādu nav trūcis. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 18.05 (EEST) :Vēl arī trešais variants "spēļu zāles aplaupīšana Jēkabpilī". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 13.43 (EEST) ::Šis arī līdzīgāks citu analoģisku rakstu nosaukumiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 14.18 (EEST) 2r48cvvn447v1wiy5tybal4bx410qh3 0 141265 4459168 4314392 2026-04-25T19:52:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459168 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Super Bowl XLV.svg|thumb|Spēles logo]] '''''[[Superkauss|Super Bowl]] XLV''''' bija [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēle, kurā Amerikas futbola konferences komanda [[Pitsburgas "Steelers"]] un Nacionālās futbola konferences komanda [[Grīnbejas "Packers"]] noskaidroja 2010. gada sezonas [[Nacionālā futbola līga|NFL]] čempionu. Spēle notika {{dat|2011|2|6}} ''Cowboys Stadium'' Ārlingtonā, [[Teksasa|Teksasas štatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/amerikanu_futbols/06022011-sonakt_super_bowl_pitsburga_pret_grinbeju|title= Šonakt "Super Bowl" Pitsburga pret Grīnbeju|accessdate= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Spēlē uzvarēja un Vinsa Lombardi balvu ieguva "Packers" spēlētāji, kas uzvarēja ar rezultātu 31—25.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/amerikanu_futbols/07022011-packers_nosarga_uzvaru_super_bowl_un_triu|title= "Packers" nosargā uzvaru "Super Bowl" un triumfē pēc 14 gadu pārtraukuma|accessdate= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nfl.com/gamecenter/2011020600/2010/POST22/steelers@packers/recap/full-story?module=HP_headlines|title= Titletown again: Green Bay returns to promised land behind Rodgers and Co.|accessdate= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|publisher= NFL.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209232207/http://www.nfl.com/gamecenter/2011020600/2010/POST22/steelers@packers/recap/full-story?module=HP_headlines|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nfl.com/gamecenter/2011020600/2010/POST22/steelers@packers/recap|title= Packers down Steelers for fourth Super Bowl title|accessdate= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|publisher= NFL.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209012835/http://www.nfl.com/gamecenter/2011020600/2010/POST22/steelers@packers/recap|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Par spēles [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]] tika atzīts [[Ārons Rodžerss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nfl.com/superbowl/story/09000d5d81e2d95f/article/favre-who-rodgers-steers-packers-with-mvp-performance|title= Favre who? Rodgers steers Packers with MVP performance|accessdate= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|7|N|bez}}|publisher= NFL.com}} {{en ikona}}</ref> Pitsburgas "Steelers" šī bija astotā dalība Superkausa izcīņā, Grīnbejas "Packers": piektā reize. Pēdējo reizi "Steelers" Superkausā bija triumfējuši 2008. gada sezonā, taču "Packers" šī bija pirmā uzvara pēc uzvaras 1996. gada sezonā. Spēli ASV translēja [[Fox Broadcasting Company|Fox]] televīzijas kanāls. Spēli klātienē vēroja 103 219 skatītāji. Maksa par 30 sekunžu reklāmu izmaksāja 3 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref name="apads">Anderson, Mae (2011-02-04). [http://hosted.ap.org/dynamic/stories/U/US_SUPER_BOWL_ADS?SITE=AP&SECTION=HOME&TEMPLATE=DEFAULT&CTIME=2011-02-04-06-12-15 Super Bowl ad frenzy stretches far beyond the game] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200709145503/http://hosted.ap.org/dynamic/stories/U/US_SUPER_BOWL_ADS?SITE=AP&SECTION=HOME&TEMPLATE=DEFAULT&CTIME=2011-02-04-06-12-15 |date=2020-07-09 }} and [http://hosted.ap.org/dynamic/stories/U/US_SUPER_BOWL_ADS_10_TO_WATCH?SITE=AP&SECTION=HOME&TEMPLATE=DEFAULT 10 Super Bowl commercials to watch] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230822172920/http://hosted.ap.org/dynamic/stories/U/US_SUPER_BOWL_ADS_10_TO_WATCH?SITE=AP&SECTION=HOME&TEMPLATE=DEFAULT |date={{dat|2023|08|22||bez}} }}. ''Associated Press''. Retrieved 2011-02-04.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Super Bowl XLV}} * [http://www.superbowl.com/ Superkausa izcīņas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213155803/http://www.southfloridasuperbowl.com/ |date={{dat|2009|02|13||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.nfl.com/gamecenter/2011020600/2010/POST22/steelers@packers Spēles apskats] {{en ikona}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:2011. gads sportā]] [[Kategorija:Nacionālā futbola līga]] 15xxvqza157ztrs5hqvu34zg48hm4zg 0 144200 4459343 4028935 2026-04-26T07:05:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459343 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Valērijs Ļeontjevs | Vārds_orig = ''Валерий Леонтьев'' | Attēls = Valery Leontiev 2015.jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1949|3|19}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Komi APSR|Ustjusa}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = Popmūzika, rokmūzika, deju mūzika | Nodarbošanās = Dziedātājs, dziesmu autors, aktieris | Instrumenti = Balss | Gadi = 1972—2019 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Valērijs Ļeontjevs''' ({{val|ru|Валерий Яковлевич Леонтьев}}; dzimis {{dat|1949|3|19}}) ir [[mansi|mansu]] tautības<ref name="segodnja">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c2256e5c00470eb5.html|title="МОЯ РОДИНА -- ДОРОГА", -- ГОВОРИТ ВАЛЕРИЙ ЛЕОНТЬЕВ|publisher=segodnya.ua|access-date={{dat|2016|06|12||bez}}|archive-date={{dat|2016|05|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160519233907/http://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c2256e5c00470eb5.html}}</ref> [[Krievija]]s [[Popmūzika|popdziedātājs]], kurš lielāko popularitāti ir guvis 1980. gados. 1996. gadā viņam tika piešķirts Krievijas Tautas skatuves mākslinieka tituls. Ļeontjevs ir saņēmis vairākus mūzikas apbalvojumus. V. Ļeontjevs tiek uzskatīts par vienu no pazīstamākajiem Krievijas estrādes māksliniekiem. 2016. gadā viņš nosaukts par vienu no 10 slavenākajiem Krievijas roka un popmūzikas dziedātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.privet-russia.com/most-popular-best-russian-male-singers/|title=Top 10 Russian Rock and Pop male singers|publisher=privet-russia.com|access-date={{dat|2016|06|12||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160826025753/http://www.privet-russia.com/most-popular-best-russian-male-singers/}}</ref> Savā vairākas dekādes ilgajā mūziķa karjerā viņš ir izdevis vairāk nekā 20 studijas albumus, kas tikuši pārdoti vairākos miljonos kopiju. Savā 70 gadu jubilejā 2019. gadā viņš pēdējo reizi uzstājās publiski, bet vēl pēc pieciem gadiem apstiprināja, ka ir beidzis dziedātāja karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/izklaide/krievijas-zvaigzne-leontjevs-75.-jubileja-pamet-skatuvi.-godigi-pasaka-kapec-64147/|title=Krievijas zvaigzne Ļeontjevs 75. jubilejā pamet skatuvi. Godīgi pasaka, kāpēc…|website=www.santa.lv|access-date=2024-03-20}}</ref> == Biogrāfija == Ļeontjevs piedzima [[Komi APSR]] Ustjusas ciemā veterināru-briežu audzētāju ģimenē.<ref name="segodnja" /> 1961. gadā ģimene pārcēlās uz Jurjevecu [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]], kur Ļeontjevs pabeidza skolu. Viņš vēlējās mācīties okeanogrāfiju, taču līdzekļu trūkuma dēļ nevarēja doties studēt. Vēlāk pievērsās dziedātāja karjerai. Pirmo solokoncertu viņš sniedza 1972. gadā. 1987. gadā absolvēja Kultūras institūtu. Ļeontjevs savos priekšnesumos apvieno dziedāšanu ar dejošanu un skatuves mākslas elementiem. Atveidojis arī vairākas lomas kinofilmās. Ļeontjevs ir ieguvis vairākas starptautiskās mūzikas balvas un nominācijas. 1991. gadā Ļeontjevs saņēma starptautisku mūzikas balvu ''The World Music Awards'' kā labākais izpildītājs un PSRS pārdoto ierakstu līderis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Valery Leontiev|Valērijs Ļeontjevs}} * [http://www.leontiev.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * {{IMDB name|0503133}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ļeontjevs, Valērijs}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu mūziķi]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Komi Republikā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]] qy1opv1zbgr0m4r8leq4w0xo0vdb7x3 0 145683 4459201 4458789 2026-04-25T21:59:36Z MC2013 40125 4459201 wikitext text/x-wiki {{Gads|2023}} {{Cita nozīme|2023. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2023. gads Latvijā}} {{Gada citi notikumi|2023}} {{Gads citos kalendāros|2023}} '''2023. gads''' ({{Rom sk gadam|2023}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Tas bija mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 23. gads, kā arī 3. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. Gada laikā [[COVID-19 pandēmija]]s smaguma pakāpe mazinājās, un maijā [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] izbeidza globālās ārkārtas situācijas statusu. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās [[Mjanmas pilsoņu karš]], un vairākās Āfrikas valstīs notika apvērsumi, bruņoti konflikti un politiskās krīzes. Oktobrī saasinājās [[Izraēla]]s un [[Palestīna]]s konflikts, kad paramilitārā organizācija ''[[Hamās]]'' uzsāka [[Izraēlas—Hamās karš|karu]] pret [[Izraēla|Izraēlu]]. Septembrī [[Azerbaidžāna]] ieņēma [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]], un vairāk nekā {{sk|100000}} armēņu bija jādodas bēgļu gaitās. Februārī [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|vairākās spēcīgās zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā]] bojā gāja vismaz {{sk|52000}} cilvēku. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Zviedrija]], nomainot [[Čehija|Čehiju]]. ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Elefsina]] (Grieķija), [[Timišoara]] (Rumānija) un [[Vesprēma]] (Ungārija). ** [[Horvātija|Horvātijā]] ieviesa [[eiro]], tai kļūstot par 20. [[Eirozona]]s dalībvalsti;<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts |url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/07/12/croatia-set-to-join-the-euro-area-on-1-january-2023-council-adopts-final-required-legal-acts/ |access-date=July 16, 2022 |website=European Council/Council of the European Union |date=July 12, 2022}}</ref> Horvātija kļuva par [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] dalībvalsti. ** [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] kļuva par [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidentu]] pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā {{dat|2022|10|30||bez}} uzvarēja iepriekšējo prezidentu [[Žairs Bolsonaru|Žairu Bolsonaru]]. ** [[Uzbekistāna]] pabeidza pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu raksts|latīņu alfabēta]] izmantošanu.<ref>[https://www.rferl.org/a/uzbekistan-aims-for-full-transition-to-latin-based-alphabet-by-2023/31099723.html Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023], February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope</ref> * [[5. janvāris]] — [[Svētā Pētera laukums|Svētā Pētera laukumā]] [[Vatikāns|Vatikānā]] notika [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] bēres.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-12-31 |title=Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history |url=https://www.france24.com/en/europe/20221231-pope-francis-to-lead-funeral-for-benedict-xvi-a-first-in-modern-history |access-date=2022-12-31 |website=France 24 |language=en}}</ref> * [[8. janvāris]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: [[Ķīna]] atvēra savas robežas ārvalstniekiem, tādā veidā pārtraucot ceļošanas ierobežojumus, ko ieviesa 2020. gada martā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=8 January 2023 |title=China reopens borders as lunar new year travel kicks off amid Covid surge |url=https://www.theguardian.com/world/2023/jan/08/china-drops-quarantine-for-visitors-as-lunar-new-year-travel-kicks-off-amid-covid-surge |access-date=8 January 2023 |website=The Guardian |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=8 January 2023 |title=Zero-Covid over, Chinese travellers swing into overseas holiday mode |url=https://www.scmp.com/news/china/politics/article/3206017/zero-covid-over-chinese-travellers-swing-overseas-holiday-mode |access-date=8 January 2023 |website=South China Morning Post |language=en}}</ref> ** bijušā Brazīlijas prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-01-08 |title=Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-64204860 |access-date=2023-01-08}}</ref> *no [[10. janvāris|10. janvāra]] līdz [[17. janvāris|17. janvārim]] — [[Aukstuma vilnis|aukstuma vilnī]] [[Afganistāna|Afganistānā]] gāja bojā 166 cilvēki un {{sk|80000}} mājlopi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/aukstuma-vilna-del-sala-afganistana-nosalusi-166-cilveki/|title=Aukstuma viļņa dēļ salā Afganistānā nosaluši 166 cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2023-11-14|date=2023-01-28|language=lv}}</ref> * [[15. janvāris]] — aviokatastrofā [[Nepāla|Nepālā]] gāja bojā 72 cilvēki, kad nolaišanās laikā ''[[Yeti Airlines]]'' lidaparāts strauji zaudēja augstumu un iegāzās aizā tikai dažu kilometru attālumā no lidostas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aviokatastrofa-nepala-vismaz-68-bojagajusie.a491682/|title=Aviokatastrofā Nepālā vismaz 68 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-64280480|title=Nepal crash: Dozens killed as plane crashes near Pokhara airport|work=BBC News|access-date=2023-11-14|date=2023-01-15|language=en}}</ref> * [[16. janvāris]] — [[Tigrajas karš]]: saskaņā ar Āfrikas Savienības atbalstīto miera līgumu starp [[Etiopija]]s valdību un [[Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronte|Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronti]] no Tigrejas reģiona atkāpās [[Amhara]]s īpašie spēki. * [[18. janvāris]] — [[Ukraina|Ukrainā]] helikoptera avārijā [[Brovari]] netālu no Kijivas gāja bojā 14 cilvēki, tostarp Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]]. * [[21. janvāris]]: ** [[Burkinafaso]] pieprasīja, lai [[Francija]]s bruņotie spēki atkāpjas no tās teritorijas pēc tam, kad tika apturēts militārais nolīgums, kas ļāva Francijas karaspēkam uzturēties valstī. ** Tigrajas karš: [[Eritreja]]s spēki atkāpās no Širas un citām lielākajām pilsētām Etiopijas [[Tigreja]]s reģionā. * [[25. janvāris]] — par [[Jaunzēlande]]s premjerministru kļuva [[Kriss Hipkinss]], nomainot [[Džasinda Ārdērna|Džasindu Ārdērnu]]. * [[27. janvāris]] — [[Izraēla|Izraēlā]] sākas plaši nemieri pēc Izraēlas militārā reida [[Dženīna|Dženīnā]], kurā bija nogalināti deviņi palestīnieši; pēc tam Izraēlas apdzīvotajās teritorijās tika palaisti aizdedzinoši gaisa baloni; Izraēla atbildēja ar mērķtiecīgiem gaisa triecieniem; vēlāk tajā pašā dienā Neves Jākova sinagogā teroristu uzbrukumā tika nogalināti septiņi ebreju civiliedzīvotāji. * no [[27. janvāris|27. janvāra]] līdz [[28. janvāris|28. janvārim]] — [[Čehijas prezidents|Čehijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārta uzvarēja [[Petrs Pavels]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-cehijas-prezidentu-ievelets-atvalinatais-generalis-petrs-pavels.a493798/|title=Par Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref> === Februāris === * [[1. februāris]] — finanšu krīzes apstākļos [[Libāna]]s centrālā banka devalvēja [[Libānas mārciņa|Libānas mārciņu]] par 90 %. * [[3. februāris]] — ASV paziņoja, ka izseko iespējamos Ķīnas spiegošanas balonus virs Amerikas, no kuriem viens dreifēja no Jukonas uz Dienvidkarolīnu, bet nākamajā dienā tika notriekts, un otrs balons lidoja virs Kolumbijas un Brazīlijas; šim notikumam sekoja turpmāki liela augstuma objektu atklāšanas un notriekšanas gadījumi citviet. * [[6. februāris]] — [[Turcija]]s dienvidrietumos un [[Sīrija|Sīrijā]] notika 7,8 un 7,7 magnitūdu stipras [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|divas zemestrīces]]; bojā gāja vairāk nekā {{sk|59000}} cilvēku un vairāk nekā 121 tūkstotis ievainoti. * [[13. februāris]] — [[Bangladeša]]s prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas 19. februārī, bija izvirzīts vienīgais kandidāts — [[Mohameds Šahabudins]], tādēļ viņu apstiprināja kā oficiāli ievēlētu. * [[14. februāris]] — [[Eiropas Parlaments]] apstiprināja aizliegumu no 2035. gada Eiropas Savienībā pārdot jaunus benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļus, atsaucoties uz nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām Eiropā un veicināt elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu. * [[15. februāris]] — [[Kazahstāna]]s bijušajam prezidentam [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultanam Nazarbajevam]] atņēma visas privilēģijas un tautas līdera statusu ("Jelbasi"). * [[16. februāris]] — par [[Moldova]]s premjerministru kļuva [[Dorins Rečans]], nomainot [[Natalija Gavrilica|Nataliju Gavrilicu]]. * [[21. februāris]] — [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija pārtrauc dalību līgumā ar ASV par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu. * [[25. februāris]] — [[Nigērija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Bola Tinubu]]. * [[28. februāris]] — [[Grieķija|Grieķijā]] vilcienu sadursmē gāja bojā 57 cilvēki un daudzi tika ievainoti; tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7722377/tragiskaja-vilcienu-sadursme-griekija-griekija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-43-cilvekiem|title=Traģiskajā vilcienu sadursmē Grieķijā Grieķijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 43 cilvēkiem|website=Ārvalstīs|access-date=2023-03-02|date=2023-03-01|language=lv}}</ref> === Marts === * [[2. marts]] — [[Vjetnama]]s parlaments par valsts prezidentu ievēlēja [[Vo Vans Thiongs|Vo Vanu Thiongu]]. * [[5. marts]] — [[Rīgikogu|Igaunijas parlamenta]] vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]]. * no [[6. marts|6. marta]] līdz [[10. marts|10. martam]] — [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] notika [[2023. gada marta Gruzijas protesti|protesti pret "Ārvalstu aģentu" likumu]], protestu rezultātā likuma pieņemšanu apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klik.tvnet.lv/7728707/arvalstu-agentu-likums-grava-pilsonisko-sabiedribu-krievija-gruzija-cinas-preti|title="Ārvalstu aģentu" likums grāva pilsonisko sabiedrību Krievijā. Gruzija cīnās pretī|website=klik.tvnet.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}</ref> * [[10. marts]]: ** [[Ķīnas Tautas kongress]] vienbalsīgi pārvēlēja [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinu]] par Ķīnas Tautas Republikas prezidentu bezprecedenta trešajam termiņam. ** [[Irāna]] un [[Saūda Arābija]] vienojas atjaunot 2016. gadā pārtrauktās diplomātiskās attiecības sarunās ar Ķīnas starpniecību. ** bankrotēja ASV 16. lielākā banka ''[[Silicon Valley Bank]]'', radot lielāko banku bankrotu kopš [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]], ietekmējot uzņēmumus visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.03.2023-bankrote-liela-asv-banka-silicon-valley-bank.a500518/|title=Bankrotē liela ASV banka – «Silicon Valley Bank»|website=lsm.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}</ref> * [[11. marts]] — par Ķīnas Tautas Republikas premjerministru kļuva [[Li Cjans]], nomainot [[Li Kecjans|Li Kecjanu]]. * [[16. marts]] — [[Moldova]]s parlaments apstiprināja likumprojektu par jēdziena "[[moldāvu valoda]]" aizstāšanu ar "[[rumāņu valoda]]" visos oficiālajos dokumentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/moldovas-parlaments-apstiprina-valsts-valodas-nosaukuma-mainu-no-moldavu-uz-rumanu.d?id=55344960|title=Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/moldovas-parlaments-atbalsta-jedziena-rumanu-valoda-ieviesanu-visos-oficialajos-dokumentos.a499053/|title=Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> * [[17. marts]] — [[Starptautiskā krimināltiesa]] izdeva [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] aresta orderi par [[Ukraina]]s bērnu deportāciju uz [[Krievija]]s teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/|title=Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> * [[19. marts]] — [[Šveice]]s investīciju banka ''[[UBS (uzņēmums)|UBS Group]]'' piekrita pirkt ''[[Credit Suisse]]'' par 3 miljardiem [[Šveices franks|Šveices franku]] (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.03.2023-sveice-banka-ubs-parnems-grutibas-nonakuso-credit-suisse.a501512/|title=Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse» |website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-20|language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Šveices bankas "Credit Suisse" sabrukums: sekas un neatbildētie jautājumi |url=https://lsm.social.ebu.io/B4C681GI4URL |accessdate={{dat|2023|7|28||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|3|2||bez}}}}</ref> * [[25. marts]] — Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka ar Baltkrievijas prezidentu [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandru Lukašenko]] ir noslēgta vienošanās par [[Taktiskie kodolieroči|taktisko kodolieroču]] izvietošanu [[Baltkrievija]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2023-putins-pazino-par-krievijas-taktisko-kodolierocu-izvietosanu-baltkrievija.a502379/|title=Putins paziņo par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Eduskunta|Somijas parlamenta]] vēlēšanās visvairāk balsu saņēma [[Peteri Orpo]] vadītā centriski labējā [[Nacionālās koalīcijas partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somijas-parlamenta-velesanas-uzvar-konservativie-premjere-marina-zaudes-amatu.a503412/|title=Somijas parlamenta vēlēšanās uzvar konservatīvie, premjere Marina zaudēs amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> * [[4. aprīlis]] — [[Somija]] kļuva par 31. [[NATO]] dalībvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/|title=Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> * [[14. aprīlis]]: ** palaista [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s zonde ''[[Jupiter Icy Moons Explorer|JUICE]]'' Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai. ** Ķīnas eksperimentālajā [[tokamaks|tokamakā]] ''EAST'' sasniegta plazmas stabila noturēšana rekordilgas 403 sekundes. * [[15. aprīlis]]: ** [[Vācija|Vācijā]] slēdza pēdējās trīs [[atomelektrostacija]]s; ** [[Sudāna|Sudānā]] sākās kaujas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un paramilitārajiem Ātrās reaģēšanas spēkiem, tie ieņēma [[Hartūma]]s starptautisko lidostu un prezidenta pili Hartūmā. * [[19. aprīlis]] — [[Jemena]]s galvaspilsētā [[Sana|Sanā]], labdarības pasākuma laikā izceļoties drūzmai, gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 320 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/druzma-jemenas-galvaspilseta-85-bojagajusie|title=Brīdi pirms ramadāna noslēgšanās drūzmā Jemenas galvaspilsētā 85 bojāgājušie|website=LA.LV|access-date=2023-04-22|language=lv}}</ref> * [[20. aprīlis]] — pirmo reizi palaista visu laiku lielākā raķete ''[[SpaceX Starship]]'', kas eksplodēja 4 minūtes pēc pacelšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-04-20 |title=Musk's SpaceX big rocket explodes on test flight |url=https://www.bbc.com/news/science-environment-65334810 |access-date=2023-04-20 |website=BBC News |language=en}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — tika slēgta ASV banka ''[[First Republic Bank]]'', to izsolē par 10,7 miljardiem ASV dolāru iegādājās ''[[JPMorgan Chase]]''. * [[5. maijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja, ka [[COVID-19 pandēmija]] vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/557889-pasaules-veselibas-organizacija-pazino-ka-covid-19-pandemija-vairs-nav-starptautiska-arkartas-situacija|title=Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija|access-date=05.04.2023|date=05.04.2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/05-05-2023-statement-on-the-fifteenth-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-emergency-committee-regarding-the-coronavirus-disease-(covid-19)-pandemic|title=Statement on the fifteenth meeting of the International Health Regulations (2005) Emergency Committee regarding the coronavirus disease (COVID-19) pandemic|website=www.who.int|access-date=2023-05-05|language=en}}</ref> * [[6. maijs]] — [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] notika [[Apvienotās Karalistes karalis|Apvienotās Karalistes karaļa]] [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] kronēšanas ceremonija. * no [[9. maijs|9. maija]] līdz [[13. maijs|13. maijam]] — [[Liverpūle|Liverpūlē]] notika [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] ar dziesmu ''[[Tattoo]]''. * [[22. maijs]] — Krievijas Belgorodas apgabalā [[Krievu brīvprātīgo korpuss]] un [[Leģions "Krievijas Brīvība"]] uzsāka [[kaujas Belgorodas apgabalā (2023)|kaujas operāciju]] pret Krievija bruņotajiem spēkiem; nākamajā dienā kaujinieki atkāpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/belgorodas-apgabala-ielauzusies-diversanti-sola-atbrivot-krieviju.d?id=55551384|title=Belgorodas apgabalā ielauzušies diversanti, sola atbrīvot Krieviju|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-05-22|date=2023-05-22|language=lv}}</ref> * no [[12. maijs|12. maija]] līdz [[28. maijs|28. maijam]] — [[Somija|Somijā]] un [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * no [[27. maijs|27. maija]] līdz 28. maijam — notika [[Sadursmes starp Taliban un Irānu (2023)|sadursmes starp ''Taliban'' un Irānu]], 3 talibi gāja bojā; vēlāk puses atrisināja situāciju. * [[28. maijs]] — [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]], otrajā vēlēšanu kārtā iegūstot 52,14% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/turcijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-erdogans-14299959|title=Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Erdogans|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-06}}</ref> * [[30. maijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: [[Krievija]]s galvaspilsētai [[Maskava]]i tika veikts [[Dronu uzbrukums Maskavai 2023. gada 30. maijā|bezpilota lidaparātu uzbrukums]]. * [[31. maijs]] — par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]] [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja]] ārlietu ministru [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — vilcienu sadursmē [[Indija]]s [[Orisa|Orisas štatā]] bojā gāja vismaz 296 un ievainoti vairāk nekā 1200 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce |author1=Abinaya V |author2=Jatindra Dash |title=At least 207 dead, 900 injured in massive train crash in Odisha, India |url=https://www.reuters.com/world/india/least-30-dead-179-injured-train-collision-eastern-india-reports-2023-06-02/ |access-date=2 June 2023 |publisher=Reuters |date=2 June 2023}}</ref> * [[6. jūnijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: Krievijas spēki [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] uzspridzināja [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s ([[Kahovkas HES|Kahovkas hidroelektrostacijas]]) aizsprostu,<ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia has blown up major Ukrainian dam, says Kyiv|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-65816109 |access-date=6 June 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia-Ukraine war live: evacuations under way near Kherson after destruction of dam prompts flooding|work=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/world/live/2023/jun/06/russia-ukraine-war-live-dam-near-kherson-blown-up-by-russian-forces-ukrainian-military-says |access-date=6 June 2023}}</ref> izraisot plašu teritoriju applūšanu un cilvēku upurus. * [[14. jūnijs]] — [[Kembridžas Universitāte]]s zinātnieki pirmo reizi radīja cilvēka embriju tikai no [[cilmes šūna|cilmes šūnām]], neizmantojot [[spermatozoīds|spermatozoīdus]] un [[olšūna]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Synthetic human embryos created in groundbreaking advance |url=https://www.theguardian.com/science/2023/jun/14/synthetic-human-embryos-created-in-groundbreaking-advance|work=The Guardian|date=14 June 2023|access-date=14 June 2023|first=Hannah|last=Devlin}}</ref> * [[18. jūnijs]] — [[zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija]]: sākās starptautiska meklēšanas un glābšanas operācija, kad netālu no kuģa "[[Titāniks]]" vraka pazuda zemūdens peldlīdzeklis, kurā atradās pieci cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/world-nation/story/2023-06-19/titanic-missing-submarine-tourist-tour-north-atlantic-wreck|title=Titanic tourist submersible carrying 5 disappears on trip to see wreck in North Atlantic|last=Petri|first=Alexandra E.|last2=Lin|first2=Summer|website=Los Angeles Times|access-date=2023-06-22|date=2023-06-19|language=en}}</ref> * [[20. jūnijs]] — par [[Somija]]s premjerministru kļuva [[Peteri Orpo]], nomainot [[Sanna Marina|Sannu Marinu]]. * [[23. jūnijs]] — [[Vāgnera grupa]]s vadītājs [[Jevgeņijs Prigožins]] uzsāka [[Vāgneriešu dumpis|bruņotu sacelšanos]] pret [[Krievija]]s varas iestādēm, kas noslēdzās 24. jūnijā ar vienošanos par tās pārtraukšanu. * [[26. jūnijs]] — par [[Grieķija]]s premjerministru kļuva [[Kirjaks Micotakis]], nomainot [[Joannis Sarms|Joanni Sarmu]]. * [[27. jūnijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] raķešu [[Raķešu uzbrukums Kramatorskai (2023)|uzbrukumā Kramatorskai]] tika nogalināti 12 un ievainoti 65 civiliedzīvotāji. * [[30. jūnijs]] — [[Brazīlija]]s Augstākā vēlēšanu tiesa bloķēja bijušā valsts prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] iespēju pretendēt uz amatu līdz 2030. gadam, jo viņš mēģināja apdraudēt 2022. gada Brazīlijas vispārējās vēlēšanas, nepamatoti apgalvojot par vēlētāju krāpšanu, un ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, izmantojot valdības saziņas kanālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/brazil-judges-vote-to-bar-bolsonaro-from-office-for-8-years/a-66084986|title=Brazil: Judges vote to bar Bolsonaro from office for 8 years|website=dw.com|access-date=2023-07-03|date=2023-06-30|language=en-UK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Spānija]], nomainot [[Zviedrija|Zviedriju]]. * [[3. jūlijs]] — [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|iebrukums Dženinā]]: atbildot uz teroristu uzbrukumiem, [[Izraēla]]s bruņotie spēki veica lielāko reidu [[Rietumkrasts|Rietumkrastā]] kopš 2005. gada, iebrūkot Dženinas nometnē; bojā gāja 14 cilvēki un vairāk nekā 100 ievainoti. * [[11. jūlijs|11.]] un [[12. jūlijs]] — [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]] notika [[2023. gada NATO samits]]. * [[14. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aktieris|aktieru]] arodbiedrības [[SAG-AFTRA]] dalībnieki sāka [[2023. gada Holivudas streiks|streiku]], pievienojoties [[Scenārists|scenāristiem]] Amerikas Scenāristu ģildes streikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-66205719|title=SAG strike: Actors join writers on Hollywood picket lines|website=bbc.com|access-date=2023-07-15|date=2023-07-14|language=en-UK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Grieķija|Grieķijā]] augstās gaisa temperatūras un savvaļas ugunsgrēku dēļ no [[Roda|Rodas salas]] evakuēja desmitiem tūkstošu tūristu; tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju Grieķijas vēsturē.<ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece carries out its biggest ever evacuation as wildfires rage on Rhodes |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723205457/https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece fires: Warning Rhodes fires could worsen as thousands flee homes and hotels |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723185635/https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 }}</ref> * [[26. jūlijs]] — [[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|militārais apvērsums Nigērā]]: varu valstī pārņēma militārā hunta, kas gāza prezidentu [[Mohameds Bazums|Mohamedu Bazumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/nigeras-prezidents-gazts-militara-apversuma.d?id=55788636|title=Nigēras prezidents gāzts militārā apvērsumā |website=delfi.lv|access-date=2023-07-27|date=2023-07-27}}</ref> === Augusts === * [[6. augusts]] — nobraucot no sliedēm vilcienam [[Sinda|Sindā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], bojā gāja 30 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2023/08/06/asia/pakistan-train-derails-intl/index.html|title=At least 30 killed, 67 injured after train derails in Pakistan |website=edition.cnn.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-06|language=en}}</ref> * [[9. augusts]] — kampaņas mītiņā [[Kito]] tika nogalināts [[Ekvadora]]s prezidenta amata kandidāts [[Fernando Viljavisenso]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-66457472|title=Candidate in Ecuador's presidential election Fernando Villavicencio shot dead |website=bbc.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-10|language=en-UK}}</ref> * [[19. augusts]] — [[Krievija]]s Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'' nekontrolēti ietriecās Mēness virsmā. * [[23. augusts]]: ** [[Krievija|Krievijā]] lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] gāja bojā 7 pasažieri un 3 apkalpes locekļi, to skaitā algotņu grupējuma "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" līderi [[Jevgeņijs Prigožins]] un [[Dmitrijs Utkins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rzn.info/news/2023/8/23/rogov-prigozhin-i-utkin-pogibli-274094.html|title=Рогов: Пригожин и Уткин погибли — Новости — город Рязань на городском сайте RZN.info|website=RZN.info|access-date=2023-08-23|date=2023-08-23|language=ru}}</ref> ** ''[[Chandrayaan-3]]'': uz [[Mēness]] virsmas veiksmīgi nosēdās [[Indija]]s nolaižamais aparāts ''Vikram'', tādējādi Indija kļuva par pirmo valsti, kas sasniegusi [[Mēness Dienvidpols|Mēness Dienvidpolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2023-indija-klust-par-pirmo-valsti-kas-sasniegusi-meness-dienvidpolu.a521251/|title=Indija kļūst par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-24|language=lv}}</ref> * [[30. augusts]] — pēc [[Gabona]]s prezidenta vēlēšanu, kurās atkārtoti uzvarēja [[Ali Bongo]], rezultātu paziņošanas militārpersonas veica valsts apvērsumu un izveidoja Pārejas un institūciju atjaunošanas komiteju, tādējādi izbeidzot Bongo ģimenes 56 gadu ilgu valdīšanu. === Septembris === * [[8. septembris]] — [[Maroka|Marokā]] 6,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē gāja bojā vairāk nekā 2900 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://northafricapost.com/71125-earthquake-hit-western-north-africa-including-morocco-southern-europe.html|title=Earthquake hit Western North Africa, including Morocco, & Southern Europe|website=northafricapost.com|access-date=2023-09-09|language=en}}</ref> * [[14. septembris]] — [[Eiropas Centrālā banka]] paaugstināja [[eirozona]]s procentu likmes līdz visu laiku augstākajam līmenim — 4 %, ņemot vērā notiekošo inflācijas spiedienu visā kontinentā. * [[19. septembris]] — [[Azerbaidžāna]] uzsāka militāro operāciju [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahā]], kas beidzās ar Azerbaidžānas spēku uzvaru un vairāk nekā 100 tūkstošu armēņu bēgšanu no Kalnu Karabahas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/55955698/azerbaidzana-sak-militaru-operaciju-kalnu-karabaha|title=Azerbaidžāna sāk militāru operāciju Kalnu Karabahā|website=delfi.lv|access-date=2023-09-19}}</ref> * [[20. septembris]] — arheologi [[Zambija|Zambijā]] atklāja senākās zināmās koka būves paliekas, kuru vecums ir vismaz {{sk|476000}} gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/577643-austrumafrika-atklatas-vissenakas-koka-buves-paliekas|title=Austrumāfrikā atklātas vissenākās koka būves paliekas|website=Jauns.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref> * [[24. septembris]] — uz Zemes nolaidās ASV zondes ''[[OSIRIS-REx]]'' kapsula ar asteroīda [[101955 Bennu|Bennu]] paraugiem. === Oktobris === * [[7. oktobris]]: ** [[Izraēlas—Hamās karš]]: Palestīnas paramilitārā organizācija [[Hamās]] no [[Gazas josla]]s uz [[Izraēla]]s apdzīvotajām vietām izšāva tūkstošiem raķešu, kā arī Izraēlā iebruka aptuveni 2500 palestīnieši; bojā gāja aptuveni 1200 Izraēlas pilsoņi un ārzemnieki, kā arī saņemti 242 ķīlnieki. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēku. Izraēla sāka rezervistu iesaukšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-izraelas-premjers-pavel-sakt-atbildes-karu-pec-palestiniesu-kaujinieku-rakesu-uzbrukumiem.a526861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēlas premjers pavēl sākt «atbildes karu» pēc palestīniešu kaujinieku raķešu uzbrukumiem] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> ** [[Afganistāna]]s [[Herātas vijalets|Herātas vijaletā]] notika vairākas zemestrīces, bojā gāja vairāk kā 1400 cilvēku un ievainoti aptuveni 1200 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēja just arī [[Irāna|Irānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.<ref>[https://apnews.com/article/earthquake-herat-afghanistan-ba6f50c0cd0590f179756077f5f01393 Powerful earthquake and aftershocks kill dozens and injure many more in western Afghanistan]</ref> * [[8. oktobris]] — Izraēlas—Hamās karš: Izraēla pirmo reizi kopš [[Salīdzināšanas dienas karš|1973. gada]] izsludināja karastāvokli.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=October 9, 2023 |title=Israel shells south Lebanon after Palestinian militants crossed into Israel |url=http://www.naharnet.com/stories/en/300869 |access-date=2023-10-09 |website=Naharnet}}</ref><ref>[https://www.cbc.ca/news/world/israel-gaza-hamas-hezbollah-1.6990466 Israel formally declares war, approves 'significant' steps to retaliate for Hamas attack]</ref> * [[11. oktobris]] — ''[[ExxonMobil]]'' paziņoja, ka par 65 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas uzņēmumu ''[[Pioneer Natural Resources]]'', kas būtu lielākā apvienošanās enerģētikas jomā pēdējos 20 gados. * [[13. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' pabeidza datorspēļu uzņēmuma ''[[Activision Blizzard]]'' iegādi par 68,7 miljardiem ASV dolāru. * [[15. oktobris]] — [[Polija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēma valdošā nacionālkonservatīvā partija "[[Likums un taisnīgums]]" (PiS), taču vairākumu parlamentā ieguva [[Opozīcija (politika)|opozīcijā]] esošie politiskie spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/oficiali-polijas-parlamenta-velesanas-vairakums-ticis-opozicijai-veletaju-aktivitate-75|title=Oficiāli: Polijas parlamenta vēlēšanās vairākums ticis opozīcijai; vēlētāju aktivitāte – 75%|website=LA.LV|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref> * [[23. oktobris]] — ''[[Chevron Corporation|Chevron]]'' paziņoja, ka par 50 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas un gāzes uzņēmumu ''[[Hess Corporation|Hess]]''. * [[27. oktobris]] — Izraēlas—Hamās karš: Izraēla sāka militāru sauszemes operāciju [[Gazas josla]]s ziemeļos. === Novembris === * [[1. novembris]] — Apvienotajā Karalistē notika pirmais mākslīgā intelekta drošības samits, kurā 28 valstis parakstīja "pasaulē pirmo nolīgumu" par to, kā pārvaldīt riskantākos [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] veidus. * [[6. novembris]] — [[Izraēlas—Hamās karš]]: bojāgājušo skaits Gazā pārsniedza {{sk|10000}}. ASV prezidents [[Džo Baidens]], runājot ar Izraēlas premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], aicina izsludināt "humāno pauzi" cīņās, lai palielinātu palīdzības plūsmu civiliedzīvotājiem. * [[7. novembris]] — [[Portugāles premjers]] [[Antoniu Košta]] paziņoja par demisiju korupcijas skandāla dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2023-portugales-premjers-kosta-pazinojis-par-demisiju-korupcijas-skandala-del.a530780/|title=Portugāles premjers Košta paziņojis par demisiju korupcijas skandāla dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-21|language=lv}}</ref> * [[19. novembris]] — [[Argentīnas prezidents|Argentīnas prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja [[Labēja politika|labējo]] kandidāts [[Havjers Milejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56122460/argentina-par-prezidentu-ievelets-labejo-kandidats-havjers-milejs|title=Argentīnā par prezidentu ievēlēts labējo kandidāts Havjers Milejs|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-22|language=lv}}</ref> * [[22. novembris]]: ** [[Izraēlas—Hamās karš]]: Izraēla un Hamās vienojas par četru dienu pamieru — pirmo karadarbības pārtraukumu, kura laikā apmaiņā pret palestīniešu ieslodzītajiem tika atbrīvoti daudzi ķīlnieki no Izraēlas; ** uzņēmums ''[[Broadcom]]'' pabeidza programmatūras izstrādātāja ''[[VMware]]'' pārņemšanu, veicot darījumu 69 miljardu ASV dolāru vērtībā. * [[26. novembris]] — [[Francija|Francijā]], [[Nica|Nicā]] notika 21. [[2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/27.11.2023-bernu-eirovizija-uzvar-francijas-parstave.a533091/|title=Bērnu Eirovīzijā uzvar Francijas pārstāve|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-28|language=lv}}</ref> === Decembris === * [[3. decembris]] — [[Venecuēla|Venecuēlā]] referendumā vēlētāju vairākums nobalsoja par to, lai kaimiņvalsts [[Gajāna]]s [[Esekibo]] teritoriju iekļautu Venecuēlas sastāvā. * [[7. decembris]] — paziņots, ka [[Prinstonas Universitāte]]s fiziķu komanda pirmo reizi ir spējusi sasaistīt atsevišķas molekulas [[kvantu sapīšanās]] stāvokļos. * [[21. decembris]] — [[Kārļa Universitāte|Kārļa Universitātē]] [[Prāga|Prāgā]] notika nāvējošākā masu apšaude [[Čehija]]s vēsturē, kurā gāja bojā 15 un ievainoti 25 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-21 |title=Gunman opens fire in a Prague university, killing 14 people in Czech Republic's worst mass shooting |url=https://apnews.com/article/prague-shooting-dead-injured-9a383bc6919c1b0d929cf06aa4818341 |access-date=2023-12-22 |website=AP News |language=en}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}} — [[Kens Bloks]] (''Ken Block''), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā) * {{dat||1|3|n}}: ** [[Volters Kaningems]] (''Walter Cunningham''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā) ** [[Ruslans Hasbulatovs]] (''Руслан Хасбулатов''), Krievijas ekonomists un politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Abdels Salams Majali]] (عبد السلام المجالي), Jordānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||1|4|n}}: ** [[Feja Veldone]] (''Fay Weldon''), britu rakstniece, esejiste un dramaturģe (dzimusi 1931. gadā) ** [[Rozija Mitermaiere]] (''Rosi Mittermaier''), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā) * {{dat||1|5|n}} — [[Ērls Bouens]] (''Earl Boen''), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|6|n}} — [[Džanluka Vjalli]] (''Gianluca Vialli''), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā) * {{dat||1|7|n}} — [[Rasels Benkss]] (''Russell Banks''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1940. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Melinda Dilone]] (''Melinda Dillon''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Čārlzs Simičs]] (''Charles Simic, Чарлс Симић''), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|10|n}}: ** [[Džefs Beks]] (''Jeff Beck''), amerikāņu ģitārists (dzimis 1944. gadā) ** [[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] (''Κωνσταντῖνος Β΄''), pēdējais Grieķijas Karalistes konstitucionālais monarhs (dzimis 1940. gadā) ** [[Džordžs Pells]] (''George Pell''), Austrālijas garīdznieks, katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|11|n}} — [[Murtaza Rahimovs]] (''Муртаза Рахимов'', ''Мортаза Рәхимов''), krievu-baškīru politiķis, Baškortostānas prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Līza Marija Preslija]] (''Lisa Marie Presley''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1968. gadā) * {{dat||1|13|n}} ** [[Klāss Lestanders]] (''Klas Lestander''), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā) ** [[Džūlians Sendss]] (''Julian Sands''), angļu aktieris (dzimis 1958. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Inna Čurikova]] (''Инна Чурикова''), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|15|n}} — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Džina Lollobridžida]] (''Gina Lollobrigida''), itāļu aktrise un fotožurnāliste (dzimusi 1927. gadā) * {{dat||1|17|n}} — [[Lusila Randona]] (''Lucile Randon''), franču mūķene, ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1904. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Deniss Monastirskis]] (''Денис Монастирський''), ukraiņu jurists un politiķis (dzimis 1980. gadā) ** [[Deivids Krosbijs]] (''David Crosby''), amerikāņu folkroka pionieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|23|n}} — [[Alvaro Koloms]] (''Álvaro Colom''), Gvatemalas inženieris, uzņēmējs un politiķis, valsts prezidents (dzimis 1951. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Sindija Viljamsa]] (''Cindy Williams''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1947. gadā) * {{dat||1|28|n}}: ** [[Barets Strongs]] (''Barrett Strong''), ASV dziedātājs un dziesmu autors (dzimis 1941. gadā) ** [[Joahims Zīgerists]], Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā) ** [[Liza Loringa]] (''Lisa Loring''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1958. gadā) * {{dat||1|29|n}} — [[Annija Veršinga]] (''Annie Wersching''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1977. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Bobijs Halls]] (''Bobby Hull''), Kanādas hokejists (dzimis 1939. gadā) <gallery> Gianluca Vialli.jpg|[[Džanluka Vjalli]] King Constantine.jpg|[[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|[[Vahtangs Kikabidze]] Gina Lollobrigida 1979b.jpg|[[Džina Lollobridžida]] Denys Monastyrsky.jpg|[[Deniss Monastirskis]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Žans Pjērs Žabuijs]] (''Jean-Pierre Jabouille''), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā) * {{dat||2|3|n}} — [[Pako Rabanne]] (''Paco Rabanne''), Spānijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Pervezs Mušarafs]] (پرويز مشرف), Pakistānas politiķis, valsts prezidents un premjerministrs (dzimis 1943. gadā) * {{dat||2|6|n}} — [[Kristians Atsu]] (''Christian Atsu''), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā) * {{dat||2|8|n}}: ** [[Bērts Bekaraks]] (''Burt Bacharach''), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Miroslavs Blaževičs]] (''Miroslav Blažević''), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) ** [[Ivans Silajevs]] (''Иван Силаев''), padomju un krievu politiķis, PSRS ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1943. gadā) * {{dat||2|10|n}}: ** [[Hanss Modrovs]] (''Hans Modrow''), vācu politiķis, VDR ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1928. gadā) ** [[Karloss Saura]] (''Carlos Saura''), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|13}} — [[Hosē Marija Gil-Robls]] (''José María Gil-Robles y Gil-Delgado''), 8. [[Eiropas Parlamenta prezidents]] (dzimis 1935. gadā) * {{dat||2|15|n}} — [[Rakela Velča]] (''Raquel Welch''), ASV aktrise un modele (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||2|16|n}} — [[Tims Lobingers]] (''Tim Lobinger''), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Gregs Fosters]] (''Greg Foster''), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā) * {{dat||2|21|n}} — [[Amansio Amaro]] (''Amancio Amaro''), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā) <gallery> File:French couturie Paco Rabanne visited Kyiv in 2006.jpg|[[Pako Rabanne]] File:Pervez Musharraf 2008 (cropped).jpg|[[Pervezs Mušarafs]] File:20150331 Mali vs Ghana 039.jpg|[[Kristians Atsu]] Burt Bacharach 1972.JPG|[[Bērts Bekaraks]] RaquelWelchApr2010.jpg|[[Rakela Velča]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Žists Fontēns]] (''Just Fontaine''), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||3|3|n}}: ** [[Kendzaburo Oe]] (大江 健三郎), Japānas rakstnieks (dzimis 1935. gadā) ** [[Toms Saizmors]] (''Tom Sizemore''), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Dmitro Kocjubailo]] (''Дмитро Коцюбайло''), Ukrainas karavīrs (dzimis 1995. gadā) * {{dat||3|12|n}} — [[Diks Fosberijs]] (''Dick Fosbury''), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Lenss Rediks]] (''Lance Reddick''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1962. gadā) * [[19. marts]] — [[Žans Žaks Favjē]] (''Jean-Jacques Favier''), Francijas kosmonauts (dzimis 1949. gadā) * {{dat||3|21|n}} — [[Viliss Rīds]] (''Willis Reed''), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||3|22|n}} — [[Vladimirs Čurovs]] (''Владимир Чуров''), Krievijas politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1953. gadā) * {{dat||3|24|n}} — [[Gordons Mūrs]] (''Gordon Moore''), ASV inženieris un uzņēmējs, ''Intel'' dibinātājs (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|28|n}} — [[Rjuiči Sakamoto]] (坂本 龍一), japāņu komponists, mūziķis un aktieris (dzimis 1952. gadā) <gallery> Just Fontaine.jpg|[[Žists Fontēns]] Oe Kenzaburo 1-2.jpg|[[Kendzaburo Oe]] Tom Sizemore 2 crop.jpg|[[Toms Saizmors]] Dick Fosbury 1968.jpg|[[Diks Fosberijs]] Willis Reed 1972 publicity photo.jpg|[[Viliss Rīds]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Vlodzimežs Šmidts]] (''Włodzimierz Schmidt''), Polijas šahists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||4|2|n}} — [[Vladlens Tatarskis]] (''Владлен Татарский''), Krievijas militārais blogeris un propagandists (dzimis 1982. gadā) * {{dat||4|8|n}} — [[Lase Velanders]] (''Lasse Wellander''), Zviedrijas mūziķis, ''[[ABBA]]'' ģitārists (dzimis 1952. gadā) * {{dat||4|13|n}}: ** [[Kreigs Brīns]] (''Craig Breen''), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā) ** [[Mērija Kvanta]] (''Mary Quant''), britu modes dizainere (dzimusi 1930. gadā) * {{dat||4|16|n}} — [[Ahmads Džamals]] (''Ahmad Jamal''), ASV mūziķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||4|16|n}} — [[Olehs Barna]] (''Олег Барна''), Ukrainas cilvēktiesību aktīvists, politiķis un karavīrs (dzimis 1967. gadā) * {{dat||4|19|n}} — [[Munbins]] (문빈), Dienvidkorejas mūziķis, aktieris un modelis (dzimis 1998. gadā) * {{dat||4|25|n}} — [[Harijs Belafonte]] (''Harry Belafonte''), ASV mūziķis, aktieris, sociālais aktīvists (dzimis 1927. gadā) * {{dat||4|27|n}} — [[Džerijs Springers]] (''Jerry Springer''), ASV televīzijas raidījumu vadītājs, žurnālists, producents, aktieris un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Abu al Huseins al Huseini al Kuraši]] (أبو الحسين الحسيني القرشي), terorists, [[Islāma valsts]] kalifs (dzimšanas gads nezināms) * {{dat||4|30|n}} — [[Ralfs Bostons]] (''Ralph Boston''), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) <gallery> File:Harry Belafonte 2011 Shankbone.JPG|[[Harijs Belafonte]] File:Jerry Springer Musto Party 2011 Shankbone 10.JPG|[[Džerijs Springers]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|2|n}} ** [[Torija Bovija]] (''Tori Bowie''), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā) ** [[Valentīns Judaškins]] (''Валентин Юдашкин''), PSRS un Krievijas modes dizainers (dzimis 1963. gadā); * {{dat||5|8|n}} — [[Rita Lī]] (''Rita Lee''), Brazīlijas dziedātāja (dzimusi 1947. gadā) * {{dat||5|15|n}} — [[Roberts Lūkass]] (''Robert Lucas''), ASV ekonomists (dzimis 1937. gadā) * {{dat||5|18|n}}: ** [[Helmuts Bergers]] (''Helmut Berger''), Austrijas kinoaktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Džims Brauns]] (''Jim Brown''), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||5|19|n}} — [[Mārtins Eimiss]] (''Martin Amis''), angļu rakstnieks un scenārists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||5|21|n}} — [[Rejs Stīvensons]] (''Ray Stevenson''), ziemeļīru aktieris (dzimis 1964. gadā) * {{dat||5|24|n}} — [[Tīna Tērnere]] (''Tina Turner''), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Haralds cur Hauzens]] (''Harald zur Hausen''), vācu medicīnas zinātnieks, virusologs (dzimis 1936. gadā) * {{dat||5|31|n}} — [[Ama Ata Aidu]] (''Ama Ata Aidoo''), Ganas rakstniece (dzimusi 1942. gadā) <gallery> La Revolución Industrial Pasado y Futuro, Robert E. Lucas Jr. screenshot (cropped).jpg|[[Roberts Lūkass]] Jim Brown 1959 Topps cropped and recoloured.jpg|[[Džims Brauns]] Helmut Berger 1974.jpg| [[Helmuts Bergers]] Tina turner 21021985 01 350.jpg|[[Tīna Tērnere]] Harald zur Hausen 01.jpg|[[Haralds cur Hauzens]] </gallery> === Jūnijs === * {{dat||6|2|n}} — [[Kaija Sāriaho]] (''Kaija Saariaho''), somu komponiste (dzimusi 1952. gadā) * {{dat||6|3|n}} — [[Džims Hainss]] (''Jim Hines''), ASV vieglatlēts un amerikāņu futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||6|5|n}}: ** [[Roberts Hansens]] (''Robert Hanssen''), amerikāņu spiegs, dubultaģents (dzimis 1944. gadā) ** [[Astruda Žilberto]] (''Astrud Gilberto''), Brazīlijas dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||6|6|n}} — [[Fransuāza Žilo]] (''Françoise Gilot''), franču māksliniece (dzimusi 1921. gadā) * {{dat||6|8|n}} — [[Pets Robertsons]] (''Pat Robertson''), ASV garīgais līderis un politiķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||6|9|n}} — [[Alens Turens]] (''Alain Touraine''), franču sociologs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||6|10|n}} — [[Teodors Kačinskis]] (''Theodore Kaczynski''), poļu izcelsmes amerikāņu zinātnieks, matemātiķis, filozofs, terorists (dzimis 1942. gadā) * {{dat||6|11|n}} — [[Mikio Aoki]] (青木 幹雄), japāņu politiķis, bijušais Japānas premjerministrs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||6|12|n}}: ** [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), itāļu politiķis un uzņēmējs, bijušais Itālijas premjerministrs (dzimis 1936. gadā) ** [[Hārvijs Glanss]] (''Harvey Glance''), ASV vieglatlēts (dzimis 1957. gadā) ** [[Džons Ramīta]] (''John Romita''), ASV komiksu mākslinieks (dzimis 1930. gadā) ** [[Trīts Viljamss]] (''Treat Williams''), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā) * {{dat||6|13|n}} — [[Kormaks Makartijs]] (''Cormac McCarthy''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Glenda Džeksone]] (''Glenda Jackson''), angļu aktrise un politiķe (dzimusi 1936. gadā) * {{dat||6|16|n}} — [[Džino Mēders]] (''Gino Mäder''), Šveices riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā) * {{dat||6|18|n}} — [[Stoktons Rašs]] (''Stockton Rush''), ASV uzņēmējs un inženieris (dzimis 1962. gadā) * {{dat||6|25|n}} — [[Džons Gudenafs]] (''John Goodenough''), ASV materiālzinātnieks (dzimis 1922. gadā) * {{dat||6|29|n}} — [[Alans Ārkins]] (''Alan Arkin''), ASV aktieris un kinorežisors (dzimis 1934. gadā) <gallery> Theodore Kaczynski.jpg|[[Teodors Kačinskis]] Silvio Berlusconi (2010) cropped.jpg|[[Silvio Berluskoni]] Glenda Jackson.JPG|[[Glenda Džeksone]] 2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|[[Džino Mēders]] AlanArkinTIFFSept2012 (cropped).jpg|[[Alans Ārkins]] </gallery> === Jūlijs === * {{dat||7|1|n}} — [[Viktorija Amelina]] (''Вікторія Амеліна''), ukraiņu rakstniece un kara noziegumu pētniece (dzimusi 1986. gadā) * {{dat||7|1|n}} — [[Arnaldo Forlani]] (''Arnaldo Forlani''), Itālijas politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||7|9|n}} — [[Luiss Svaress Miramontess]] (''Luis Suárez Miramontes''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) * {{dat||7|11|n}}: ** [[Oļegs Cokovs]] (''Олег Цоков''), Krievijas virsnieks. ģenerālleitnants (dzimis 1971. gadā) ** [[Milans Kundera]] (''Milan Kundera''), čehu-franču rakstnieks (dzimis 1929. gadā) ** [[Aless Puškins]] (''Алесь Пушкін''), baltkrievu mākslinieks un politieslodzītais (dzimis 1965. gadā) * {{dat||7|16|n}}: ** [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) ** [[Kevins Mitniks]] (''Kevin Mitnick''), ASV datordrošības konsultants, autors un notiesāts hakeris (dzimis 1963. gadā) * {{dat||7|21|n}} — [[Tonijs Benets]] (''Tony Bennett''), amerikāņu dziedātājs (dzimis 1926. gadā) * {{dat||7|24|n}} — [[Trevors Frānsiss]] (''Trevor Francis''), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||7|26|n}} (atrasta mirusi) — [[Šineida O'Konora]] (''Sinéad O'Connor''), īru dziedātāja un mūziķe (dzimusi 1966. gadā) * {{dat||7|28|n}} — [[Martins Valzers]] (''Martin Walser''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * {{dat||7|30|n}} — [[Pols Rubenss]] (''Paul Reubens''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Amelina Victoria.JPG|[[Viktorija Amelina]] Milan Kundera redux.jpg|[[Milans Kundera]] Jane Birkin07.JPG|[[Džeina Birkina]] Tony Bennett (12462253053) (1).jpg|[[Tonijs Benets]] Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|[[Šineida O'Konora]] Paul Reubens SXSW 2016.jpg|[[Pols Rubenss]] </gallery> === Augusts === * {{dat||8|1|n}} — [[Anrī Konans Bedjē]] (''Henri Konan Bédié''), Kotdivuāras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||8|3|n}}: ** [[Marks Mārgoliss]] (''Mark Margolis''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) ** [[Brams Molenārs]] (''Bram Moolenaar''), nīderlandiešu programmatūras izstrādātājs un aktīvists (dzimis 1961. gadā) * {{dat||8|7|n}} — [[Viljams Frīdkins]] (''William Friedkin''), ASV kinorežisors un scenārists (dzimis 1935. gadā) * {{dat||8|9|n}}: ** [[Ita Evere]] (''Ita Ever''), igauņu aktrise (dzimusi 1931. gadā) ** [[Robijs Robertsons]] (''Robbie Robertson''), kanādiešu mūziķis (dzimis 1943. gadā) ** [[Fernando Viljavisensio]] (''Fernando Villavicencio''), Ekvadoras žurnālists un politiskais aktīvists (dzimis 1963. gadā) * [[10. augusts]] — [[Aleksandrs Viktorenko]] (''Александр Викторенко''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1947. gadā) * [[16. augusts]]: ** [[Renata Skoto]] (''Renata Scotto''), itāļu operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā) ** [[Genādijs Židko]] (''Геннадий Жидко''), Krievijas virsnieks (dzimis 1965. gadā) * [[17. augusts]] — [[Karols Bobko]] (''Karol Bobko''), ASV astronauts (dzimis 1937. gadā) * [[19. augusts]] — [[Džons Varnoks]] (''John Warnock''), ASV datorzinātnieks, izgudrotājs un uzņēmējs (dzimis 1940. gadā) * [[22. augusts]] — [[Toto Kutunjo]] (''Toto Cutugno''), itāļu dziedātājs (dzimis 1943. gadā) * [[23. augusts]]: ** [[Jevgeņijs Prigožins]] (''Евгений Пригожин''), Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Dmitrijs Utkins]] (''Дмитрий Уткин''), Krievijas virsnieks, Vāgnera grupas dibinātājs (dzimis 1970. gadā) * [[24. augusts]] — [[Brejs Vaiats]] (''Bray Wyatt''), ASV cīkstonis (dzimis 1987. gadā) * [[26. augusts]] ** [[Bobs Bārkers]] (''Bob Barker''), ASV mediju personība (dzimis 1923. gadā) ** [[Gļebs Panfilovs]] (''Глеб Панфилов''), PSRS un Krievijas kinorežisors (dzimis 1934. gadā) * [[30. augusts]] — [[Mohameds Al Fajeds]] (محمد الفايد), Ēgiptes un Apvienotās Karalistes uzņēmējs (dzimis 1929. gadā) <gallery> William Friedkin, Festival de Sitges 2017 (cropped).jpg|[[Viljams Frīdkins]] Robbie Robertson NY.jpg|[[Robijs Robertsons]] Toto Cutugno.jpg|[[Toto Kutunjo]] Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|[[Jevgeņijs Prigožins]] Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|[[Dmitrijs Utkins]] </gallery> === Septembris === * [[4. septembris]] — [[Stīvens Hārvels]] (''Steve Harwell''), ASV dziedātājs (dzimis 1967. gadā) * [[9. septembris]] — [[Mangosutu Butelezi]] (''Mangosuthu Buthelezi''), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[13. septembris]] — [[Mirča Snegurs]] (''Mircea Snegur''), Moldovas politiķis, valsts pirmais prezidents (dzimis 1940. gadā) * [[19. septembris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[22. septembris]]: ** [[Džordžo Napolitāno]] (''Giorgio Napolitano''), Itālijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā) ** [[Viktors Sokolovs]] (''Виктор Соколов''), Krievijas jūras virsnieks, flotes admirālis (dzimis 1962. gadā; nāves faktu nav apstiprinājuši Krievijas avoti) * [[25. septembris]] — [[Mateo Mesīna-Denāro]] (''Matteo Messina Denaro'', pazīstams arī kā Diaboliks), Itālijas noziedznieks, mafiozs (dzimis 1962. gadā) * [[28. septembris]]: ** [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru-angļu aktieris (dzimis 1940. gadā) ** [[Ganira Pašajeva]] (''Qənirə Paşayeva''), Azerbaidžānas ārste un politiķe (dzimusi 1975. gadā) * [[29. septembris]] — [[Daiena Fainstaina]] (''Dianne Feinstein''), ASV politiķe (dzimusi 1933. gadā) <gallery> Mircea Snegur 1996 (cropped).jpg|[[Mirča Snegurs]] Presidente Napolitano.jpg|[[Džordžo Napolitāno]] Michael_Gambon_cropped.jpg|[[Maikls Gembons]] Dianne Feinstein, official Senate photo 2.jpg|[[Daiena Fainstaina]] </gallery> === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Diks Butkus]] (''Dick Butkus''), lietuviešu izcelsmes ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1942. gadā) * [[7. oktobris]]: ** [[Šani Luka]] (''Shani Louk''), Vācijas-Izraēlas tetovētāja un infulencere, ''Hamās'' uzbrukuma upuris (dzimusi 2001. gadā) ** [[Jonatans Šteinbergs]] (יהונתן שטיינברג), Izraēlas virsnieks (dzimis 1980. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Agnēta Andešone]] (''Agneta Andersson''), Zviedrijas kanoe airētāja (dzimusi 1961. gadā) ** [[Bērts Jangs]] (''Burt Young''), amerikāņu aktieris, gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1940. gadā) ** [[Ņina Matvijenko]] (''Ніна Матвієнко''), ukraiņu dziedātāja un tautas māksliniece (dzimusi 1947. gadā) ** [[Lāslo Šojoms]] (''Sólyom László''), Ungārijas jurists un politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Luīze Glika]] (''Louise Glück''), ASV dzejniece un esejiste (dzimusi 1943. gadā) * [[14. oktobris]]: ** [[Paipera Lorija]] (''Piper Laurie''), ASV aktrise (dzimusi 1932. gadā) ** [[Dariušs Mehrdžui]] (داریوش مهرجویی), Irānas kinorežisors (dzimis 1939. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Sūzena Samersa]] (''Suzanne Somers''), ASV aktrise, mūziķe un uzņēmēja (dzimis 1946. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Marti Ahtisāri]] (''Martti Ahtisaari''), Somijas politiķis, prezidents (dzimis 1937. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Bobijs Čarltons]] (''Bobby Charlton''), Anglijas futbolists (dzimis 1937. gadā) * [[24. oktobris]]: ** [[Nilss Holsts-Sērensens]] (''Niels Holst-Sørensen''), Dānijas vieglatlēts (dzimis 1922. gadā) ** [[Ričards Roundtrijs]] (''Richard Roundtree''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1942. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Li Kecjans]] (李克强), Ķīnas politiķis, premjerministrs (dzimis 1955. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris un komiķis (dzimis 1969. gadā) * [[31. oktobris]]: ** [[Tomass Metinglijs]] (''Thomas Mattingly''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1936. gadā) ** [[Oļegs Protopopovs]] (''Олег Протопопов''), krievu-padomju daiļslidotājs (dzimis 1932. gadā) <gallery> Louise Glück circa 1977.jpg|[[Luīze Glika]] Martti Ahtisaari.jpg|[[Marti Ahtisāri]] Bobby Charlton Aankomst Engelse voetbalelftal op Schiphol, Bestanddeelnr 917-2187 (cropped).jpg|[[Bobijs Čarltons]] Shinzō Abe Li Keqiang 20191225 (1) (cropped).jpg|[[Li Kecjans]] Matthew Perry 2013.jpg|[[Metjū Perijs]] </gallery> === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Antoni Marti]] (''Antoni Martí''), Andoras arhitekts un politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā) * [[7. novembris]] — [[Frenks Bormans]] (''Frank Borman''), ASV kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[11. novembris]]: ** [[Rafaels Dvamena]] (''Raphael Dwamena''), Ganas futbolists (dzimis 1995. gadā) ** [[Karels Švarcenbergs]] (''Karel Schwarzenberg''), Čehijas politiķis un diplomāts (dzimis 1937. gadā) * [[13. novembris]] — [[Tengizs Kitovani]] (თენგიზ კიტოვანი), Gruzijas virsnieks un politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[16. novembris]] — [[A. S. Baieta]] (''A. S. Byatt''), angļu rakstniece (dzimusi 1936. gadā) * [[18. novembris]] — [[Rūds Gēlss]] (''Ruud Geels''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1948. gadā) * [[19. novembris]] — [[Rozalinna Kārtere]] (''Rosalynn Carter''), ASV pirmā lēdija, rakstniece un sabiedriskā aktīviste (dzimusi 1927. gadā) * [[25. novembris]] — [[Terijs Veneiblss]] (''Terry Venables''), angļu futbolists (dzimis 1943. gadā) * [[29. novembris]] — [[Henrijs Kisindžers]] (''Henry Kissinger''), ASV diplomāts, Nobela miera prēmijas laureāts (dzimis 1923. gadā) * [[30. novembris]] — [[Šeins Makgovans]] (''Shane MacGowan''), Īrijas mūziķis un komponists (dzimis 1957. gadā) <gallery> Frank Borman NASA Portrait (S64-31455).jpg|[[Frenks Bormans]] Ruud Geels 1974c.jpg|[[Rūds Gēlss]] Terry Venables 1964.jpg|[[Terijs Veneiblss]] Henry Kissinger.jpg|[[Henrijs Kisindžers]] Shane-MacGowan.jpg|[[Šeins Makgovans]] </gallery> === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Faustins Tvagiramungu]] (''Faustin Twagiramungu''), Ruandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā) * [[4. decembris]] — [[Huanita Kastro]] (''Juanita Castro''), kubiešu izcelsmes amerikāņu aktīviste un rakstniece (dzimusi 1933. gadā) * [[6. decembris]] — [[Ilja Kiva]] (''Ілля Кива''), Ukrainas politiķis, kolaborants sadarbībā ar Krieviju (dzimis 1977. gadā) * [[8. decembris]] — [[Raiens O'Nīls]] (''Ryan O'Neal''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[11. decembris]] — [[Andrē Brauers]] (''Andre Braugher''), ASV aktieris (dzimis 1962. gadā) * [[16. decembris]]: ** [[Antonio Negri]] (''Antonio Negri''), itāļu sociologs (dzimis 1933. gadā) ** [[Navafs al Ahmads al Džabers as Sabahs]] (''نَوَّاف الأَحمَد الْجَابِر الصَّباح''‎), Kuveitas emīrs (dzimis 1937. gadā) * [[17. decembris]] — [[Otars Joseliani]] (''ოთარ იოსელიანი''), gruzīnu kinorežisors (dzimis 1934. gadā) * [[21. decembris]] — [[Roberts Solovs]] (''Robert Solow''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1924. gadā) * [[26. decembris]] — [[Volfgangs Šeible]] (''Wolfgang Schäuble''), Vācijas politiķis (dzimis 1942. gadā) * [[27. decembris]]: ** [[Žaks Delors]] (''Jacques Delors''), Francijas politiķis, astotais Eiropas Komisijas prezidents (dzimis 1925. gadā) ** [[Gastons Gloks]] (''Gaston Glock''), Austrijas inženieris un uzņēmējs (dzimis 1929. gadā) ** [[Herbs Kols]] (''Herb Kohl''), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1935. gadā) * [[30. decembris]] — [[Toms Vilkinsons]] (''Tom Wilkinson''), angļu aktieris (dzimis 1948. gadā) <gallery> Ryan Oneal - 1968.jpg|[[Raiens O'Nīls]] 4th EPP St Géry Dialogue; Jan. 2014 (12189287345) (cropped).jpg|[[Volfgangs Šeible]] Jacques Delors in 1993.jpg|[[Žaks Delors]] Tom Wilkinson TIFF 2016.jpg|[[Toms Vilkinsons]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Klaudija Goldina]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ekonomikā piešķir amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.10.2023-nobela-premiju-ekonomika-pieskir-amerikanu-ekonomistei-klaudijai-goldinai.a527064/ |accessdate={{dat|2023|10|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|9||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Pjērs Agostīni]], [[Ferencs Krauss]] un [[Anna Lijē]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par elektronu pētījumiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/03.10.2023-nobela-premija-fizika-pieskirta-trim-zinatniekiem-par-elektronu-petijumiem.a526277/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|3||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Katalīna Kariko]] un [[Drū Veismans]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju medicīnā saņem zinātnieki par ieguldījumu Covid-19 vakcīnu izstrādē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/02.10.2023-nobela-premiju-medicina-sanem-zinatnieki-par-ieguldijumu-covid-19-vakcinu-izstrade.a526155/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|2||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Mungi Bavendi]], [[Luiss Bruss]] un [[Aleksejs Jekimovs]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta ASV zinātniekiem par ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/04.10.2023-nobela-premija-kimija-pieskirta-asv-zinatniekiem-par-ieguldijumu-nanotehnologiju-attistiba.a526435/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|4||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Juns Ūlavs Fose]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/05.10.2023-nobela-premija-literatura-pieskirta-norvegu-rakstniekam-un-dramaturgam-junam-ulavam-fosem.a526569/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Nargisa Mohammadi]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmiju piešķir Irānas cilvēktiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.10.2023-nobela-miera-premiju-pieskir-iranas-cilvektiesibu-aktivistei-nargesai-mohammadi.a526740/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|6||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg7}} {{Commons|2023}} [[Kategorija:2023. gads| ]] jfnklpun2z7t9opzh07ryv4ij0osmyy 0 146159 4459003 4324211 2026-04-25T15:37:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459003 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Uncia uncia.jpg | att_izmērs = 220px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta=Feliformia | apakškārta_lv=Kaķveidīgie | dzimta = Felidae | dzimta_lv = Kaķu dzimta | apakšdzimta=Pantherinae | apakšdzimta_lv=Panteru apakšdzimta | ģints = Uncia | ģints_lv = Sniega leopardi | ģints_r=Sniega leopards | suga=Uncia uncia | suga_lv=Sniega leopards | kategorijas = nē | binomial=Uncia uncia <small>([[Schreber]], 1775)</small> | sinonīmi= * ''Felis irbis'' * ''Panthera uncia'' | izplatība = [[Attēls:Snow leopard range.png|center|240px]] }} [[File:Snow leopard in Ladakh.webm|thumb|right|Video ar sniega leopardu Ladakā]] '''Sniega leopards''' (''Uncia uncia'') ir liela auguma [[kaķu dzimta]]s (''Felidae'') [[plēsējs]], turklāt tā ir vienīgā [[suga]] '''sniega leopardu ģintī''' (''Uncia''). Lai gan pēdējo gadu [[DNS]] pētījumos ir atklājies, ka sniega leopards ir tuvāk radniecīgs [[leopards|leopardam]], nekā leopards [[tīģeris|tīģerim]], ar kuru leopards sistematizēts [[panteras|panteru ģintī]] (''Panthera''). Zinātnieki uzskata, ka sniega leopards neapšaubāmi pieder panteru ģintij, un tā zinātniskajam nosaukumam būtu jābūt — ''Panthera uncia''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ymf.ynu.edu.cn/SCI/2004SCI/2004/Li%20Yu(2004-2M.P.E).pdf |title=Phylogenetic relationships within mammalian order Carnivora indicated by sequences of two nuclear DNA genes |access-date={{dat|2008|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110707030924/http://www.ymf.ynu.edu.cn/SCI/2004SCI/2004/Li%20Yu(2004-2M.P.E).pdf |archivedate={{dat|2011|07|07||bez}} }}</ref> Sniega leopards mājo [[Centrālāzija]]s un [[Dienvidāzija]]s [[kalns|kalnos]] 3000—5500 metrus [[virs jūras līmeņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/22732/0 |title=IUCN: Panthera uncia |access-date={{dat|2011|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120719062739/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/22732/0 }}</ref> To var sastapt [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s, [[Butāna]]s, [[Ķīna]]s, [[Nepāla]]s, [[Indija]]s, [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s, [[Mongolija]]s, [[Krievija]]s, [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijās: [[Pamirs|Pamira]], [[Tjanšans|Tjanšana]], [[Karakorums|Karakoruma]], [[Altajs|Altaja]] un [[Himalaji|Himalaju]] kalnos.<ref name=snow/> Tā kā tā dzīves veids ir slēpts, to ir grūti novērot dabā un veikt precīzu uzskaiti par [[populācija]]s lielumu. Uzskata, ka savvaļā dzīvo 3500—7000 sniega leopardu, bet zoodārzos mājo 600—700 indivīdu.<ref name=sno>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snowleopardtrustuk.org/snow-leopards.htm |title=About Snow Leopards |access-date={{dat|2011|03|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728032812/http://www.snowleopardtrustuk.org/snow-leopards.htm |archivedate={{dat|2011|07|28||bez}} }}</ref> Sniega leopards ir [[Afganistāna]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]] un [[Pakistāna]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālā mantojuma dzīvnieks]].. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Léopard des neiges 14081.jpg|thumb|left|200px|Sniega leopardam ir ļoti gara un bieza aste, uz kuras veidojas tauku rezerve]] Sniega leopards ir nedaudz mazāks kā pārējie lielie [[kaķi]], bet tā ķermenis ir kompakts un spēcīgs, labi piemērots dzīvei aukstos kalnu apstākļos. Tā ķermenis bez astes ir 75—130 [[Centimetrs|cm]] garš, svars 27—54 [[Kilograms|kg]]. [[Aste]] ir ļoti gara, tā parasti ir 75—90% no ķermeņa garuma.<ref name=snow>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snowleopard.org/external_files/media/Snow-Leopard-Fact-Sheet.pdf |title=Snow leopard Fact Sheet |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6128bROBq?url=http://www.snowleopard.org/external_files/media/Snow-Leopard-Fact-Sheet.pdf |archivedate={{dat|2011|08|18||bez}} }}</ref> Sniega Leoparda [[mati|matojums]] ir garš un ļoti biezs. Ausis mazas un noapaļotas, purns īss ar lielām nāsīm. Lielās [[nāsis]] nodrošina labāku [[skābeklis|skābekļa]] uzņemšanu retinātajā kalnu gaisā.<ref name=sun>Sunquist, Mel; Sunquist, Fiona (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 377–394. {{ISBN|0-226-77999-8}}</ref> Garā un plastiskā aste tiek izmantota gan līdzsvaram, gan, lai aukstā laikā apsegtu ķermeni un purnu, jo tai ir ļoti biezs matojums. Aste ir arī bieza un gaļīga, jo uz astes sniega leopards uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves. Tā ķepas ir ļoti lielas un pūkainas, tās kalpo gan kā sniega kurpes, gan neļauj ķermenim atdzist caur pēdām.<ref name=sno/> Kažoka pamatkrāsa ir dūmakaini pelēka vai gaiša smilšu krāsa. Uz [[galva]]s, [[kakls|kakla]] un [[kājas|kājām]] tam ir tumši pelēki vai [[Melnā krāsa|melni]], pildīti plankumi. Uz galvas un kakla tie ir mazāki, bet uz kājām lielāki. Pārējais ķermenis rotāts ar plankumiem — rozetēm, lieliem apļiem, kuru viducī var būt cits mazāks plankums. Astes gals melns. Pavēdere gandrīz [[Baltā krāsa|balta]]. Sniega leopardam kā [[kaķveidīgie|kaķveidīgajam]] ir neraksturīga [[acis|acu]] krāsa — gaiši [[Zaļā krāsa|pelēkzaļas]] vai [[Pelēkā krāsa|pelēkas]].<ref name=sno/> == Uzvedība == [[Vasara]]s periodā sniega leopards parasti apmetas augstāk kalnos 2700—6000 metrus [[virs jūras līmeņa]]. [[ziema|Ziemā]] tas nāk lejup no kalniem 1200—2000 metri virs jūras līmeņa un mājo mežos. Lai arī lielais dzīvnieks labprāt izmanto citu dzīvnieku iestaigātās takas [[sniegs|sniegā]], tas bez grūtībām spēj pārvietoties pa sniegu, kas ir līdz 85 cm dziļš.<ref name=sun/> Sniega leopards ir vientuļnieks, lai gan mātes ar mazuļiem paliek kopā ilgu laiku. Katram pieaugušam īpatnim ir sava teritorija, tomēr sniega leopardi nav agresīvi viens pret otru, un to teritorijas var pārklāties. Teritoriju lielums var būt ļoti dažāds. Jo vairāk ir medījuma, jo mazāka ir teritorija. Piemēram, [[Nepāla|Nepālā]], kur sniega leopardam ir daudz medījuma, teritorija ir apmēram 12—40 km² liela. Turklāt 100 km² lielā platībā var mājot 5—10 leopardi. Bet reģionos, kuros medījuma ir maz, viena sniega leoparda teritorija var sasniegt 1000 km² platību, un šajā platībā nedzīvo vairāk par 5 indivīdiem.<ref>Nowak, Ronald M. (1999). Walker's Mammals of the World. Johns Hopkins University Press. {{ISBN|0-8018-5789-9}}.</ref> Kā visi kaķi sniega leopards iezīmē savu teritoriju un takas ar sekrētu vai urīnu. Pirms iezīmēšanas ar smaržu sekrētu leopards ar pakaļkājām skrāpē zemi, lai gan sekrēts tiek uzšļākts arī uz augstākiem objektiem, piemēram, akmeņiem un klinšu sienām.<ref name=sun/> Tas ir aktīvs nakts laikā, vakaros un agri no rītiem.<ref name=snow/> Kopumā tā dzīves veids ir slēpts, un sniega leopards lieliski maskējas apkārtējā vidē. == Barība == [[Attēls:Uncia uncia 2.jpg|thumb|left|220px|Sniega leopards upurim pielavās apmēram 14 metru attālumā]] Sniega leopards ir [[plēsējs]], un tāpat kā citi kaķu dzimtas dzīvnieki tas medī gandrīz jebko, ko var nomedīt, [[mājlopi|mājlopus]] ieskaitot. Tas neatsakās arī no [[maita]]s [[gaļa]]s. Sniega leopards spēj nogalināt dzīvnieku, kas ir līdz trīs reizēm lielāks par pašu leopardu, bet mazos dzīvniekus un [[putni|putnus]] tas medī nelabprāt.<ref>[http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/snow-leopard.html National Geographic: Snow Leopard]</ref> Atšķirībā no citiem kaķu dzimtā sniega leopards barojas arī ar augu izcelsmes barību, kā zāli un jauniem [[koks|koku]] un [[krūmi|krūmu]] dzinumiem.<ref name=sun/> Iecienīts sniega leoparda medījums [[Himalaji|Himalajos]] ir [[Himalaju zilā aita]] (''Pseudois nayaur''), toties [[Karakorums|Karakoruma]], [[Tjanšans|Tjanšana]] un [[Altajs|Altaja]] kalnos tas pamatā medī [[Sibīrijas kalnu kaza]]s (''Capra sibirica'') un [[Eirāzijas kalnu aita]]s (''Ovis ammon'').<ref name=snow/> Bet sniega leopards medī arī citas savvaļas [[aitas]] un [[kazas]]: [[markors|markorus]], [[uriāls|uriālus]], [[Himalaju kaza]]s un [[gorali|goralus]], kā arī [[brieži|briežus]], [[meža cūka]]s un [[kplobi|kolobus]]. Mazākie medījumi ir [[murkšķis|murkšķi]], [[pūkainais zaķis|pūkainie zaķi]], [[svilpējzaķi]], dažādie [[grauzēji]] un putni, no kuriem iecienītākie ir [[sniegirbes]] un [[Āzijas klinšu irbe]]s.<ref name=sun/> Līdz šim nav zināms neviens sniega leoparda uzbrukuma gadījums [[cilvēks|cilvēkam]], līdz ar to tas ir vismazāk agresīvais lielais kaķis. Pateicoties šai īpašībai, sniega leopardu var samērā viegli padzīt no ganāmpulka, ja cilvēks pamana to medījam mājlopus.<ref name=sun/> Medījot sniega leopards visbiežāk uzbrūk no augšas, izmantojot dabīgo kalnu reljefu. Tas parasti pielavās upurim apmēram 14 metru attālumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-snow_leopard.html |title=Mammals: Snow Leopard |access-date={{dat|2011|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2007|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070503060451/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-snow_leopard.html }}</ref> Uzbrūkot sniega leopards medījumu dzen no kalna lejup, ja 300 metru distancē upuri neiuzdodas nomedīt, leopards atlaižas. Upuris tiek nogalināts ar kodienu [[kakls|kaklā]], pēc tam medījums tiek aizvilkts uz mierīgāku vietu apēšanai. Sniega leopards apēd visas saēdamās nomedītā dzīvnieka daļas. Ar vienu Himalaju zilo aitu tas var iztikt 2 nedēļas līdz tas atkal dodas medībās.<ref name=sun/> == Reprodukcija == [[Attēls:SnowCubs01.jpg|thumb|220px|Sniega leopardam visbiežāk piedzimst 2—3 mazuļi]] Sniega leopardi pārojas ziemas beigās. Grūsnības periods ilgst 90—100 [[diena]]s. Mazuļi dzimst laikā no [[aprīlis|aprīļa]] līdz [[jūnijs|jūnijam]]. Visbiežāk sniega leopardu [[tēviņš|tēviņi]] sapārājas tikai ar vienu mātīti. Iespējams tas ir tādēļ, ka mātītēm meklēšanās laiks ir ļoti īss, tikai 5—8 dienas. Šajās dienās pārošanās notiek bieži (12—36 reizes dienā).<ref name=sun/> Mazuļi piedzimst migā, kas ierīkota kādā alā. Miga ir silta un mīksta, jo izklāta ar kažoka matiem, kurus mātīte izrauj no saviem sāniem. Piedzimst 1—5 mazuļi, bet visbiežāk 2—3 mazuļi. Tie ir akli un nevarīgi, bet tiem ir biezs un mīksts kažociņš uzreiz piedzimstot, turklāt ar visiem raibumiem. Raibumi ir pildīti un melni, un, tikai augot lielākiem, tie kļūst par gredzeniem.<ref name=sun/> Mazulis sver 320—567 [[grams|g]]. Acis atveras pēc 7 dienām, bet staigāt mazuļi sāk sasniedzot 5 nedēļas. Māte ar pienu tos zīda 10 nedēļas. Alu mazuļi pamet 2—4 mēnešu vecumā, paliekot un uzturoties mātes tuvumā 18—22 mēnešus. Pieauguši pilnībā, tie var aizceļot samērā tālu no piedzimšanas vietas, meklējot savas medību teritorijas. Tādējādi sniega leopardi tiek pasargāti arī no tuvas savstarpējās sapārošanās. Dzimumbriedumu tie sasniedz 2—3 gadu vecumā. To dzīves garums ir 15—18 gadi, bet nebrīvē tas var būt 21 gads.<ref name=sun/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110817225722/http://www.petnet.lv/bigcats/?title=Sniega%20leopards&snowleopard.html Petnet: Sniega leopards] * [https://web.archive.org/web/20101119025054/http://www.intelligent.lv/lv/Sniega-leopards/15277_22320.html Sniega leopards] * [https://web.archive.org/web/20101220041635/http://www.home.lv/animalplanet/leopards.html Leopardi] * [https://web.archive.org/web/20090615183618/http://www.abc.net.au/foreign/content/2009/s2562298.htm Cats in the Clouds] * [https://web.archive.org/web/20080514171729/http://www.snowleopard.org/catfactsclassroom/catfacts/population/document_view Estimated Snow Leopard Populations] * [https://archive.today/20160426231847/http://www.arkive.org/:/snow-leopard/panthera-uncia/ ARKive: Snow leopard (Panthera uncia)] * [http://www.pbs.org/wnet/nature/snowleopard/index.html PBS Nature: Silent Roar: Searching for the Snow Leopard] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060424165429/http://www.pbs.org/wnet/nature/snowleopard/index.html |date={{dat|2006|04|24||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110618041809/http://www.snowleopardnetwork.org/sln/Homepage_En.php Snow Leopard Network] * [http://www.snowleopard.org/ Saving Snow Leopards for 30 Years] * [https://web.archive.org/web/20110427202832/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Snow_Leopard BBC: Snow leopard] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sniega leopardi]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Centrālāzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidāzijas fauna]] [[Kategorija:Indijas fauna]] [[Kategorija:Tibetas fauna]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] g28p2ywfulfcs2jrcqz00956su63y8j 0 146631 4459321 4457717 2026-04-26T06:04:16Z Biafra 13794 /* Aprīlis */ Deivids Malufs 4459321 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā tika saņemti gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidents [[Nikolass Maduro]] un viņa sieva Silija Floresa. Februārī aizsākas [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]]. Februāra beigās atsākās [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot milzīgu naftas un dabasgāzes krīzi Pasaulē. Janvārī publicētie [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli un tur pieminēto sabiedrībā pazīstamo personu saraksts, radīja lielu sabiedrības sašutumu. Aprīlī [[NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' Mēness misiju, kas bija pirmā misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzeknieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] grwx304mpwbkm4lz72fefai6yqwzie1 4459381 4459321 2026-04-26T08:14:39Z MC2013 40125 4459381 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā tika saņemti gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidents [[Nikolass Maduro]] un viņa sieva Silija Floresa. Februārī aizsākas [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]]. Februāra beigās atsākās [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot milzīgu naftas un dabasgāzes krīzi Pasaulē. Janvārī publicētie [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli un tur pieminēto sabiedrībā pazīstamo personu saraksts, radīja lielu sabiedrības sašutumu. Aprīlī [[NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' Mēness misiju, kas bija pirmā misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] o407a3jndhgp9up2abvvwom16qs7bdl 0 153014 4459228 4448074 2026-04-25T23:38:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459228 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = '''''The Cranberries''''' | Attēls =The Cranberries en Barcelona 21.jpg | Att_izm = 260px | Apraksts = ''The Cranberries'' 2010. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{Vieta|Īrija|Limerika}} | Žanrs = [[alternatīvais roks]], [[poproks]] | Gadi = 1989—2003<br />2009—2019 |Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Island Records|Island]]'', ''[[Universal Music Group]]'' | Mlapa = [https://www.cranberries.com/ www.cranberries.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = [[Doloresa O'Riordana]]<br>[[Noels Hogans]]<br>[[Maikls Hogans]]<br>[[Fergals Lolers]]<br>Nīls Kvins }} '''''The Cranberries''''' bija 1989. gadā izveidota īru rokgrupa, kuras sastāvā bija [[Doloresa O'Riordana]] (vokāliste), [[Noels Hogans]] (ģitārists), [[Maikls Hogans]] (basģitārists) un [[Fergals Lolers]] (bundzinieks). ''The Cranberries'' ieguva starptautisku atzinību jau ar savu debijas albumu ''[[Everybody Else Is Doing It, So Why Can't We?]]''. Vēlāk kļuva par vienu no 1990. gadu veiksmīgākajām rokgrupām, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] vien pārdodot 14,5 miljonu albumu eksemplāru un ar četriem albumiem iekļūstot starp pirmajām divdesmit vietām ''[[Billboard 200]]'' albumu topā.<ref name="US">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.billboard.com/bbcom/esearch/searchResult.jsp?configType=BBCOM_SIMPLEDEFAULT&pubList=Billboard&an=bbcom&action=Submit&kw=&exposeNavigation=true&keyword=The+Cranberries&submit.x=27&submit.y=14&submit=Submit&searchType=ARTICLE_SEARCH |title = American Chart |publisher = Billboard.com |accessdate = 2008-06-24 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20080801201840/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/searchResult.jsp?configType=BBCOM_SIMPLEDEFAULT&pubList=Billboard&an=bbcom&action=Submit&kw=&exposeNavigation=true&keyword=The+Cranberries&submit.x=27&submit.y=14&submit=Submit&searchType=ARTICLE_SEARCH |archivedate = 2008-08-01 }} {{en ikona}}</ref> Pēc Doloresas O'Riordanas nāves 2018. gada janvārī grupa paziņoja, ka izlaidīs savu pēdējo albumu un pārtrauks darbību. == Diskogrāfija == * ''[[Everybody Else Is Doing It, So Why Can't We?]]'' <small>(1993)</small> * ''[[No Need to Argue]]'' <small>(1994)</small> * ''[[To the Faithful Departed]]'' <small>(1996)</small> * ''[[Bury the Hatchet]]'' <small>(1999)</small> * ''[[Wake Up and Smell the Coffee]]'' <small>(2001)</small> * ''[[Roses]]'' <small>(2011)</small> * ''[[Something Else]]'' <small>(2017)</small> * ''[[In the End (albums)|In the End]]'' <small>(2019)</small> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.cranberries.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231030172828/https://cranberries.com/ |date={{dat|2023|10|30||bez}} }} {{en ikona}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Īrijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Īrijas poproka grupas]] [[Kategorija:Īrijas postpanka grupas]] [[Kategorija:Īrijas drīmpopa grupas]] 7lumf8x49ccigev13j6vgurgakftp9k 0 160278 4459129 4438519 2026-04-25T18:56:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459129 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Stradu pagastā|Stradi|Stradi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stradi | settlement_type = Lielciems | image_skyline = | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Gulbenes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stradu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,354 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2007 | population_footnotes = <ref name=Lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=57986&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 296 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 08 | lats = 24| latNS = N | longd = 26 | longm = 47| longs = 35| longEW = E | elevation_m = 112 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4417 Stāķi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stradi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Izvietojušies pagasta vidusdaļā [[Krustalīce]]s krastos pie autoceļa [[P36]] {{nobr|3 km}} no pagasta pārvaldes un {{nobr|4,7}} km no novada domes [[Gulbene|Gulbenē]] un {{nobr|188 km}} no [[Rīga]]s. Stradi ir vēsturisks ciems (agrāk '''Pāmeri''', '''Pomeri''', '''Paliena'''),<ref name=Lgia/> kas devis vārdu pagastam. Veidojies kā Kirova vārdā nosauktā [[kolhozs|kolhoza]] administratīvais un tehnisko pakalpojumu centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradi.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=34&Itemid=50 |title=Stradu pagasts. Apdzīvotās vietas |access-date={{dat|2011|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220122165159/http://www.stradi.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=34&Itemid=50 }}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|42 |1979|137 |1989|253 |2000|252 |2011|192 |2021|161 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Stradu pagasta ciemi}} 56auivlhhovhlwata1ajsyh5hqoctl7 0 161063 4459130 4346459 2026-04-25T18:57:56Z Jaunais Strēlnieks 127483 Daži papildinājumi 4459130 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Fricis Menders | attēls = Fricis Menders.jpg | att_izm = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1922]]. gads | term_beigas = [[1934]]. gads <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1922|11|7|N|bez}} <!------ Personas dati ------>| prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1885|08|20}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1971|4|1|1885|8|20}} | mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[LSDSP]] | dzīvesb = | profesija = [[advokāts]] | alma_mater = [[Vīnes Universitāte]], [[Bernes Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} [[Attēls:Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija.jpg|thumb|300px|Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās [[Francis Trasuns]], Fricis Menders, [[Nikolajs Kalniņš]], [[Kristaps Bahmanis]], [[Pēteris Juraševskis]], [[Alberts Kviesis]] (priekšsēdētājs), [[Vilis Holcmanis]], [[Kārlis Pauļuks]], [[Andrejs Krastkalns]], [[Fēlikss Cielēns]], [[Maksis Lazersons]].]] '''Fricis Menders''' (1885—1971) bija [[Latvieši|latviešu]] sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem [[LSDSP]] biedriem, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] (1920—1922) un [[1. Saeima|1.]]—[[4. Saeima|4.]] [[Saeima]]s deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934). [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padome]]s Juridiskās komisijas dalībnieks (1943—1944), vēlāk [[Antisovetisms|pretpadomju]] disidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1885. gada 20. augustā Rīgā. Piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]], par ko 1906. gadā tika arestēts un nosūtīts uz Turuhaņsku [[Jeņisejas guberņa|Jeņisejas guberņā]] (Krievijā). 1907. gadā izbēga no izsūtījuma un atgriezās Latvijā, no kurienes tālāk emigrēja uz ārzemēm. Jau tajā pašā gadā viņš iestājās [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], kur līdz 1911. gadam studēja [[tautsaimniecība|tautsaimniecību]] un [[tieslietas]], pēc tam gadu mācās [[Bernes Universitāte|Bernes Universitātē]] un 1913. gadā — [[Brisele]]s [[socioloģija]]s institūtā. No 1912. līdz 1913. gadam Menders bija [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) Ārzemju komitejas loceklis. Pēc 4. LSD kongresa [[Brisele|Briselē]] [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] ievadrakstā "[[Pravda]]" raksturoja Menderu kā visredzamāko latviešu [[Meņševiki|mazinieku]] un asāko [[Boļševiki|lielinieku]] pretinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunagaita.net/jg58/JG58-62_Germanis.htm|title=JG58  Uldis Ģērmanis. Latvijas neatkarības idejas attīstība|website=jaunagaita.net|access-date=2026-04-25}}</ref> Pēc [[Februāra revolūcija|Februāra Revolūcijas]] 1917. gadā ievēlēts par [[Rīgas strādnieku deputātu padome|Rīgas Strādnieku deputātu padomes]] izpildkomitejas locekli, kur vadīja Informācijas nodaļu. 1917. gadā darbojās [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]], par ko tika izslēgts no LSD. 1918. gadā viņš atgriezās Latvijā un no 1918. līdz 1920. gadam ar pārtraukumiem bija [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis. 1919. gada 17. maija naktī Liepājā vācu militāriestādes viņu apcietināja, taču jau 25. maijā F. Menders tika atbrīvots.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cīņa par brīvību 2: Latvijas Neatkarības karš|last=Jēkabsons Ēriks, Šiliņš Jānis (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais arhīvs|year=2019|isbn=978-9934-8854-3-3|pages=351.-353}}</ref> 1920. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce]]s deputātu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cīņa par brīvību 3: Latvijas Neatkarības karš|last=Jēkabsons Ēriks, Šiliņš Jānis (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais arhīvs|year=2021|isbn=978-9934-8854-6-4|pages=255}}</ref> 1922.—1934. gadā viņš bija 1.—4. [[Saeima]]s deputāts, darbojās Ārlietu un Juridiskajā komisijā, vairākkārt ievēlēts par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. No 1923. līdz 1940. gadam bija zvērināts advokāts Rīgā. No 1918. līdz 1934. gadam Menders bija [[LSDSP vēsture|Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) biedrs un Centrālās Komitejas (CK) loceklis, no 1931. līdz 1934. gadam LSDSP priekšsēdētājs. Pēc 1934. gadā [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītā [[Ulmaņa apvērsums|apvērsuma]] 31. maijā Menderu apcietināja un ieslodzīja [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934.—1935.)|Liepājas koncentrācijas nometnē]], no kuras atbrīvoja 1935. gada 19. martā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=530}}</ref> Pēc tam no 1935. līdz 1940. gadam darbojās nelegālajā [[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija|Latvijas Sociālistiskajā strādnieku un zemnieku partijā]] (LSSZP). Publicēja rakstus presē un ir vairāku politisku brošūru autors (piemēram, "Kas ir kapitālisms" (1931), "Kas ir sociālisms" (1931), "Sociāldemokrātiskā partija un zemnieki" (1931)). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] 1940. un 1941. gadā bija [[Latvijas PSR|LPSR]] Tieslietu tautas komisariātā Kodifikācijas nodaļas konsultants. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā darbojās [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālajā Padomē]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Menders strādāja par juriskonsultu [[Latvijas PSR|LPSR]] Vietējās rūpniecības tautas komisariāta Montāžas trestā (1944), Vietējās rūpniecības tautas komisariātā (1945—1947), Izglītības ministrijā (1947—1948). 1948. gadā Menderu arestēja un gadu vēlāk deportēja uz soda nometni [[Mordvija|Mordvijas APSR]]. Menders no izsūtījuma atgriezās 1955. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunagaita.net/jg264/JG264_Liepins.htm|title=JG264 Jānis Liepiņš. Fricis Menders - Idejas un realitāte|website=jaunagaita.net|access-date=2022-08-22}}</ref> 1957.—1959. gadā Menders uzrakstīja memuārus "Domas, darbi un dzīve 1903.—1940.", par ko 1960.—1962. gadā viņu apsūdzēja [[Antisovetisms|pretpadomju aģitācijā]], bet manuskriptu [[VDK|LPSR Drošības komiteja]] konfiscēja. 1969. gadā viņš savā apcerējumā "[[Krievu imperiālisms]] un latviešu tauta" rakstīja: {{Citāts|Mēs, latvieši, esam ar militāru spēku iekļauti valstī, kuras režīmu šodien var nosaukt par pusmilitāru diktatūru vai apslēptu militāru.}} Manuskripta norakstu viņš iedeva ASV latvietim [[Paulis Lazda|Paulim Lazdam]], taču čekisti to pārtvēra [[Tallina]]s muitā.<ref>[http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=348827:jirgenam-atbild-menders-bija-bija-okupcija&Itemid=436 Franks Gordons. Jirgenam atbild Menders: Bija, bija okupācija. 2012. gada 28. aprīlī]</ref> 1969. gada 3. novembrī F. Menderu notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, viņam piesprieda piecus gadus nometinājumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=20 |title=Virtuāla izstāde — Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā |access-date={{dat|2012|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200712071813/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=20 }}</ref> ko aizstāja ar ievietošanu [[Varakļāni|Varakļānu]] nespējnieku namā.<ref>[http://www.memo.ru/history/diss/chr/chr17.htm Tekošo notikumu hronika, Nr. 17] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111031095448/http://memo.ru/history/DISS/chr/chr17.htm |date={{dat|2011|10|31||bez}} }} 1970. g. {{ru ikona}}</ref> Fricis Menders mira 1971. gada 1. aprīlī, iespējams, [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Menders, Fricis}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1971. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:LSSZP biedri]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] tkj8a2yiw3gfiwg9hjyt7aceqotmt97 0 166002 4459191 4135670 2026-04-25T21:15:08Z Teatrālis 82063 4459191 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | platums = | vārds =Gotholds Efraims Lesings | vārds_orig =''Gotthold Ephraim Lessing'' | attēls =Lessing in blue.jpg | att_izmērs =200px | att_nosaukums = | dz_gads =1729 | dz_mēnesis =1 | dz_diena =22 | dz_vieta =[[Kāmenca]]<br />(mūsdienās [[Saksija]], {{DEU}}) | m_gads =1781 | m_mēnesis =2 | m_diena =15 | m_vieta =[[Braunšveiga]], [[Braunšveigas-Lineburgas hercogiste]]<br />(mūsdienās [[Lejassaksija]], {{DEU}}) | pilsonība = | tautība =[[vācieši|vācietis]] | paraksts =Lessing Unterschrift.gif | skola =[[Apgaismības laikmets]] | intereses = | idejas = | alma_mater =[[Leipcigas Universitāte]], [[Vitenbergas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no =[[Aristotelis]], [[Viljams Šekspīrs]] | ietekmējis =[[Mozess Mendelszons]], [[Semjuels Kolridžs]] | darbi ="[[Nātans Gudrais]]" (''Nathan der Weise'', 1779) | valoda =[[vācu valoda]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Gotholds Efraims Lesings''' ({{val|de|Gotthold Ephraim Lessing}}; dzimis {{Dat|1729|01|22}}, miris {{Dat|1781|02|15}}) bija [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] [[Vācija|vācu]] rakstnieks, dramaturgs, filozofs, publicists un mākslas kritiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Gotthold-Ephraim-Lessing |title=Gotthold Ephraim Lessing |accessdate=2018-12-14 |work=Encyclopædia Britannica |publisher=/www.britannica.com |date= |language=en }}</ref> Tiek uzskatīts par pirmo [[dramaturgs|dramaturgu]] mūsdienu izpratnē. [[Reliģija|Reliģiskās]] [[Iecietība|tolerances]] un [[uzskatu brīvība]]s aizstāvis. [[Mozess Mendelszons|Mozesa Mendelszona]] draugs. Dzimis [[Kāmenca|Kāmencā]], luterāņu mācītāja ģimenē. No 1746. līdz 1748. gadam studēja [[teoloģija|teoloģiju]] un [[medicīna|medicīnu]] [[Leipciga|Leipcigā]]. No 1748. līdz 1760. gadam dzīvoja Leipcigā un [[Berlīne|Berlīnē]], cita starpā strādādams liberālajā laikrakstā ''[[Vossische Zeitung]]''. No 1760. līdz 1765. gadam dzīvoja [[Breslava|Breslavā]], kur strādāja par prūšu ģenerāļa fon Tauencīna sekretāru. No 1767. gada strādāja Vācu Nacionālajā teātrī [[Hamburga|Hamburgā]], kur satika savu nākamo sievu. 1770. gadā kļuva par Hercoga Augusta bibliotēkas bibliotekāru [[Volfenbitele|Volfenbitelē]]. 1776. gadā apprecējās. 1778. gada sieva mira dzemdībās, bet 1781. gadā mira pats Lesings. Ar Lesinga lugas "Emīlija Galoti" iestudējumu 1782. gada 15. novembrī tika atklāts pirmais stacionārais teātris [[Latvija]]s teritorijā - [[Muses biedrības nams]] (mūsdienās [[Vāgnera zāle]]). == Atsauces == {{Atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gutenberg.org/ebooks/search.html/?default_prefix=author_id&sort_order=downloads&query=990 Lesinga darbi Project Gutenberg] {{en ikona}} * [http://www.zeno.org/Philosophie/M/Lessing,+Gotthold+Ephraim Lesings zeno.org] {{de ikona}} * [http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?q=fausts&s=0&g=6&r=221#2626152 Lesinga luga "Natans Gudrais" [[Rainis|Raiņa]] tulkojumā] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lesings, Gotholds Efraims}} [[Kategorija:Vācijas filozofi]] [[Kategorija:Apgaismības filozofi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Saksijā dzimušie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] kspjh3q33wvq294j4eyifj5p6m6ee1e 0 167972 4459470 4448706 2026-04-26T11:53:10Z ~2026-25401-09 144591 4459470 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Īnida Blaitone | vārds_orig = ''Enid Blyton'' | attēls = Enid Blyton c. 1923.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Īnida Blaitone ap 1923. gadu | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GBR}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = bērnu literatūras rakstniece, romānu rakstniece, dzejniece | rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = 1922–1968 | žanri = [[bērnu literatūra]], [[zinātniskā literatūra]], [[dzeja]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'', ''[[Malory Towers]]'' | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Īnlllida Mērija Blaitone'''<ref>Pēc angļu īpašvārdu atveidošanas noteikumiem. Skatīt {{tīmekļa atsauce |title=Enid |url=https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=%E2%9C%93&q=Enid&words=on&sources=on&lang_1=&lang_2=&lang_3=&lang_4=&lang_5=&keyboard=lv |website=personvarduatveide.lv |publisher=Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā |accessdate={{dat|2026|4|1||bez}}}}</ref> ({{val|en|Enid Mary Blyton}}, {{izrunā|ˈiːnɪd ˈmɛə.ɹi ˈblaɪtən}}; dzimusi {{dat|1897|08|11}}, mirusi {{dat|1968|11|28}}) bija [[Anglija|angļu]] bērnu literatūras [[rakstnieks|rakstniece]], kura ieņem starptautiski nozīmīgu vietu 20. gadsimta [[bērnu literatūra|bērnu un jauniešu literatūrā]]. Viņas daiļrade būtiski ietekmējusi bērnu lasīšanas kultūru vairākās paaudzēs, pateicoties vienkāršam un viegli uztveramam stilam, dinamiskam sižetam, sērijveida uzbūvei un skaidri strukturētai vērtību sistēmai. Blaitones darbi īpaši jau agrīnā vecumā veicināja bērnu patstāvīgas lasīšanas paradumu veidošanos un interesi par literatūru. Īnidas Blaitones literārie darbi guvuši ļoti plašu starptautisku izplatību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no komerciāli veiksmīgākajām bērnu grāmatu autorēm pasaulē. Dažādos avotos Blaitones darbu izplatība raksturota ar ļoti lieliem skaitļiem. Minēti vairāk nekā 500 miljoni pārdotu eksemplāru, bet citos izdevēju kopsavilkumos ap 600 miljoniem; tulkojumu apjoms tiek raksturots no vairāk nekā 40 līdz vismaz 90 valodām (atkarībā no izmantotās uzskaites un avota).<ref name="britannica.com">{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.britannica.com/biography/Enid-Blyton |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.hachette.co.uk/contributor/enid-blyton/ |website=hachette.co.uk |publisher=Hachette UK |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}</ref> UNESCO ''[[Index Translationum]]'' statistikā Blaitone tiek norādīta 4. vietā visvairāk tulkoto autoru sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Index Translationum |url=https://www.unesco.org/xtrans/bsstatexp.aspx?crit1L=5&nTyp=min&topN=50 |website=unesco.org |publisher=UNESCO Culture Sector |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Enid Blyton Phenomenon |url=https://up2date.uni-bremen.de/en/article/the-enid-blyton-phenomenon |website=up2date.uni-bremen.de |publisher=University of Bremen |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}</ref> Rakstnieces daiļrade saistīta ar sērijveida piedzīvojumu, detektīvstāstu, fantāzijas un skolas romānu tradīciju. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši tādi darbu cikli kā ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'' un ''[[Malory Towers]]'', kā arī tēls ''[[Noddy]]'', kas kļuvuši par globāli pazīstamiem bērnu literatūras zīmoliem. Daudzi Blaitones darbi ir vairākkārt adaptēti [[radio]], [[televīzija]]s, [[animācija]]s un [[kinofilma|filmu]] formātos. Pasaules literatūras vēsturē Īnida Blaitone bieži raksturota kā masveidā lasītas, populāras un sērijveida bērnu literatūras pārstāve, kuras nozīme galvenokārt saistīta ar [[lasītprasme]]s popularizēšanu un bērnu auditorijai pielāgotu literāro darbu attīstību. Vienlaikus viņas darbi ir tikuši kritizēti par stilistisko vienkāršību, stereotipu izmantojumu un konkrētā laikmeta sabiedrisko normu atspoguļojumu.<ref name="britannica.com"/> Tomēr [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]] tiek atzīts, ka Blaitones ietekme uz bērnu lasīšanas pieredzi, populārās literatūras attīstību un globālo bērnu literatūras tirgu ir ilgstoša un starptautiski nozīmīga. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blaitone, Īnida}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rakstnieces]] rpxxnuvvitt4b4hy0wtgus96o287gl8 0 169059 4459176 3967113 2026-04-25T20:26:19Z Jānis U. 198 4459176 wikitext text/x-wiki '''Elektra''' var būt: * [[Elektra (mitoloģija)]] — Agamemnona un Klitemnestras meita, grieķu traģēdiju varone; * [[Elektra (plejāde)]] — viena no septiņām sengrieķu plejādēm; * [[Elektra (zvaigzne)]] — zvaigzne Vērša zvaigznājā; * [[Elektra (opera)]] — Riharda Štrausa opera; * [[Elektra (luga)]] — Sofokla luga; * [[Elektra Natčjosa]] — ''Marvel'' komiksu varone; * [[Elektra (filma)]] — 2005. gada filma pēc ''Marvel'' komiksu motīviem; * [[Karmena Elektra]] — amerikāņu modele, televīzijas zvaigzne, aktrise un dziedātāja; * [[Elektras|Electra]] — sūneņu ģints. {{nozīmju atdalīšana}} 1key406qtn3bayk7vdvvlzqtvc1jt9v 0 173440 4459233 4354559 2026-04-26T00:46:06Z Français anonyme 42885 4459233 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Augusts Deglavs | vārds_orig = | attēls = DeglavsAugusts-1900.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 09 | dz_vieta = "Vīganti", [[Šķibes pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1922 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 03 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Saimniekdēls, Deverots | nodarbošanās = latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatu apgādātājs, grāmatu tirgotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = Romāns "Rīga" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Augusts Deglavs''' (dzimis {{dat|1862|08|09|L}}, miris {{dat|1922|04|03|L}}) bija [[latvieši|latviešu]] rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs. "[[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]]" progresīvās latviešu inteliģences kustības dalībnieks. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no romāna žanra aizsācējiem latviešu literatūrā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1862. gada 9. augustā [[Šķibes pagasts|Šķibes pagasta]] "Vīgantos" zemnieka ģimenē. Mācījās Auru pagastskolā (1870–1876), tad darbojās vecāku saimniecībā (1876-1887). No 1887. gada dzīvoja Rīgā, strādāja [[Augusts Dombrovskis|A. Dombrovska]] kokzāģētavā, līdztekus no 1880. gada bija laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”, “Tēvija”, “[[Baltijas Vēstnesis]]”, “[[Dienas Lapa]]” , “[[Mājas Viesis]]” autors un līdzstrādnieks. Vēlāk ieguva ierēdņa vietu (1888), bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s loceklis (līdz 1893), darbojās arī pretalkohola biedrībā “Auseklis”, tās rakstu krājuma izdevējs<ref>[https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/pieminot-rakstnieku-augustu-deglavu.a107237/ Pieminot rakstnieku Augustu Deglavu], [[Latvijas Radio]], {{dat|2018|8|9|SK}}</ref>. No 1891. gada nodevās literārajam darbam, uzrakstīja romānu "Rīga" (pirmā daļa "Patrioti", 1910-1911). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās uz Pēterburgu, kur bija “Jaunās Dienas Lapas” redaktors (1915–1917). Pēc [[Februāra revolūcija]]s aktīvi iesaistījās politikā, piedalījās [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu Demokrātiskās partijas]] dibināšanā 1917. gada 16. aprīlī Rīgā. Pēc Rīgas okupācijas 1917. gada 14. septembrī kā Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvis ierosināja latviešu partiju [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] veidošanu. 1919. gadā Deglavs iestājās topošajā neatkarīgās Latvijas armijā. Neatkarīgās Latvijas sākumlaikā viņš saņēma nelielu radošo pabalstu sešu mēnešu periodā<ref name="vestnesis">Saulcerīte Viese. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/87785 "Augusts Deglavs – karavīrs"]. [[Latvijas Vēstnesis]]. 2004. gada 29. aprīlī</ref>. 1920. gadā [[Rainis]], toreizējais Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors, iecēla Deglavu par Teātra un literatūras nodaļas vadītāju. Kad Rainis no departamenta aizgāja, departaments tika likvidēts un Deglavs palika bez darba<ref name="vestnesis"/>. 1920. gadā turpināja romāna "Rīga" otro daļu "Labākās familijas" (1920), kas palika nepabeigts rakstnieks slimības dēļ<ref name="vestnesis"/>. Sākotnēji romāns bija iecerēts kā triloģija, taču Deglavam pietrūka laika uzrakstīt trešo daļu, "Pa labi un pa kreisi"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu literatūras vēsture: sējums. No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam|last=|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=1998|isbn=|location=Rīga|pages=288|url=https://www.google.fr/books/edition/Latvie%C5%A1u_literat%C5%ABras_v%C4%93sture_s%C4%93jums/P5wYAQAAIAAJ?hl=fr&gbpv=1&bsq=Augusts+Deglavs+rakstnieks&dq=Augusts+Deglavs+rakstnieks&printsec=frontcover}}</ref>. Miris no tuberkulozes 1922. gada 3. aprīlī Rīgā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]], kur 1929. gadā viņam atklāja pieminekli. == Nozīmīgākie darbi == '''Romāni:''' * "Starp divām ugunīm" (1891) * "Jaunā pasaule" (1897-1898) * "Liesma" (1898) * "Zeltenīte" (1896) * "Rīga" pirmā daļa "Patrioti" (1910-1911) otrā daļa "Labākās familijas" (1920) * Kopoti raksti /Augusts Deglaws. Rīga: Roze, 1926-1935. 7 sēj. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141129023356/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=3&cid=32166 ''Letonika'' informācija] * [http://lgdb.lnb.lv/index/person/22/ Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250125025010/http://lgdb.lnb.lv/index/person/22/ |date={{dat|2025|01|25||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160304213101/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Deglavs150.pdf Rīgas Austrumu izpilddirekcijas informācija par ēku, kurā dzīvoja A. Deglavs un pie kuras tagad atrodas piemiņas plāksne] {{Autoritatīvā vadība}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Deglavs, Augusts}} [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jaunā strāva]] qpf9nw9mte229z1ureui5ngnbm2n675 4459402 4459233 2026-04-26T09:28:13Z Français anonyme 42885 4459402 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Augusts Deglavs | vārds_orig = | attēls = DeglavsAugusts-1900.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 09 | dz_vieta = "Vīganti", [[Šķibes pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1922 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 03 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Saimniekdēls, Deverots | nodarbošanās = latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatu apgādātājs, grāmatu tirgotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = Romāns "Rīga" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Augusts Deglavs''' (dzimis {{dat|1862|08|09|L}}, miris {{dat|1922|04|03|L}}) bija [[latvieši|latviešu]] rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs. "[[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]]" progresīvās latviešu inteliģences kustības dalībnieks. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no romāna žanra aizsācējiem latviešu literatūrā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1862. gada 9. augustā [[Šķibes pagasts|Šķibes pagasta]] "Vīgantos" zemnieka ģimenē. Mācījās Auru pagastskolā (1870–1876), tad darbojās vecāku saimniecībā (1876-1887). No 1887. gada dzīvoja Rīgā, strādāja [[Augusts Dombrovskis|A. Dombrovska]] kokzāģētavā, līdztekus no 1880. gada bija laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”, “Tēvija”, “[[Baltijas Vēstnesis]]”, “[[Dienas Lapa]]” , “[[Mājas Viesis]]” autors un līdzstrādnieks. Vēlāk ieguva ierēdņa vietu (1888), bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s loceklis (līdz 1893), darbojās arī pretalkohola biedrībā “Auseklis”, tās rakstu krājuma izdevējs<ref>[https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/pieminot-rakstnieku-augustu-deglavu.a107237/ Pieminot rakstnieku Augustu Deglavu], [[Latvijas Radio]], {{dat|2018|8|9|SK}}</ref><ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/fono-grafs/alkohols-un-stradnieka-sieva.a121733/ Alkohols un strādnieka sieva], [[Latvijas Radio]], {{dat|2019|9|27|SK}}</ref>. No 1891. gada nodevās literārajam darbam, uzrakstīja romānu "Rīga" (pirmā daļa "Patrioti", 1910-1911). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās uz Pēterburgu, kur bija “Jaunās Dienas Lapas” redaktors (1915–1917). Pēc [[Februāra revolūcija]]s aktīvi iesaistījās politikā, piedalījās [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu Demokrātiskās partijas]] dibināšanā 1917. gada 16. aprīlī Rīgā. Pēc Rīgas okupācijas 1917. gada 14. septembrī kā Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvis ierosināja latviešu partiju [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] veidošanu. 1919. gadā Deglavs iestājās topošajā neatkarīgās Latvijas armijā. Neatkarīgās Latvijas sākumlaikā viņš saņēma nelielu radošo pabalstu sešu mēnešu periodā<ref name="vestnesis">Saulcerīte Viese. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/87785 "Augusts Deglavs – karavīrs"]. [[Latvijas Vēstnesis]]. 2004. gada 29. aprīlī</ref>. 1920. gadā [[Rainis]], toreizējais Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors, iecēla Deglavu par Teātra un literatūras nodaļas vadītāju. Kad Rainis no departamenta aizgāja, departaments tika likvidēts un Deglavs palika bez darba<ref name="vestnesis"/>. 1920. gadā turpināja romāna "Rīga" otro daļu "Labākās familijas" (1920), kas palika nepabeigts rakstnieks slimības dēļ<ref name="vestnesis"/>. Sākotnēji romāns bija iecerēts kā triloģija, taču Deglavam pietrūka laika uzrakstīt trešo daļu, "Pa labi un pa kreisi"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu literatūras vēsture: sējums. No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam|last=|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=1998|isbn=|location=Rīga|pages=288|url=https://www.google.fr/books/edition/Latvie%C5%A1u_literat%C5%ABras_v%C4%93sture_s%C4%93jums/P5wYAQAAIAAJ?hl=fr&gbpv=1&bsq=Augusts+Deglavs+rakstnieks&dq=Augusts+Deglavs+rakstnieks&printsec=frontcover}}</ref>. Miris no tuberkulozes 1922. gada 3. aprīlī Rīgā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]], kur 1929. gadā viņam atklāja pieminekli. == Nozīmīgākie darbi == '''Romāni:''' * "Starp divām ugunīm" (1891) * "Jaunā pasaule" (1897-1898) * "Liesma" (1898) * "Zeltenīte" (1896) * "Rīga" pirmā daļa "Patrioti" (1910-1911) otrā daļa "Labākās familijas" (1920) * Kopoti raksti /Augusts Deglaws. Rīga: Roze, 1926-1935. 7 sēj. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141129023356/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=3&cid=32166 ''Letonika'' informācija] * [http://lgdb.lnb.lv/index/person/22/ Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250125025010/http://lgdb.lnb.lv/index/person/22/ |date={{dat|2025|01|25||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160304213101/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Deglavs150.pdf Rīgas Austrumu izpilddirekcijas informācija par ēku, kurā dzīvoja A. Deglavs un pie kuras tagad atrodas piemiņas plāksne] {{Autoritatīvā vadība}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Deglavs, Augusts}} [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jaunā strāva]] 0kyb8glvxjpi4h26wdm79l4c2ntkh4d 4459403 4459402 2026-04-26T09:28:44Z Français anonyme 42885 /* Dzīvesgājums */ 4459403 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Augusts Deglavs | vārds_orig = | attēls = DeglavsAugusts-1900.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 09 | dz_vieta = "Vīganti", [[Šķibes pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1922 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 03 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Saimniekdēls, Deverots | nodarbošanās = latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatu apgādātājs, grāmatu tirgotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = Romāns "Rīga" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Augusts Deglavs''' (dzimis {{dat|1862|08|09|L}}, miris {{dat|1922|04|03|L}}) bija [[latvieši|latviešu]] rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs. "[[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]]" progresīvās latviešu inteliģences kustības dalībnieks. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no romāna žanra aizsācējiem latviešu literatūrā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1862. gada 9. augustā [[Šķibes pagasts|Šķibes pagasta]] "Vīgantos" zemnieka ģimenē. Mācījās Auru pagastskolā (1870–1876), tad darbojās vecāku saimniecībā (1876-1887). No 1887. gada dzīvoja Rīgā, strādāja [[Augusts Dombrovskis|A. Dombrovska]] kokzāģētavā, līdztekus no 1880. gada bija laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”, “Tēvija”, “[[Baltijas Vēstnesis]]”, “[[Dienas Lapa]]” , “[[Mājas Viesis]]” autors un līdzstrādnieks. Vēlāk ieguva ierēdņa vietu (1888), bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s loceklis (līdz 1893), darbojās arī pretalkohola biedrībā “Auseklis”, tās rakstu krājuma izdevējs<ref>[https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/pieminot-rakstnieku-augustu-deglavu.a107237/ Pieminot rakstnieku Augustu Deglavu], [[Latvijas Radio]], {{dat|2018|8|9|SK}}</ref><ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/fono-grafs/alkohols-un-stradnieka-sieva.a121733/ Alkohols un strādnieka sieva], [[Latvijas Radio]], {{dat|2019|9|27|SK}}</ref>. No 1891. gada nodevās literārajam darbam, uzrakstīja romānu "Rīga" (pirmā daļa "Patrioti", 1910-1911). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās uz Pēterburgu, kur bija “Jaunās Dienas Lapas” redaktors (1915–1917). Pēc [[Februāra revolūcija]]s aktīvi iesaistījās politikā, piedalījās [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu Demokrātiskās partijas]] dibināšanā 1917. gada 16. aprīlī Rīgā. Pēc Rīgas okupācijas 1917. gada 14. septembrī kā Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvis ierosināja latviešu partiju [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] veidošanu. 1919. gadā Deglavs iestājās topošajā neatkarīgās Latvijas armijā. Neatkarīgās Latvijas sākumlaikā viņš saņēma nelielu radošo pabalstu sešu mēnešu periodā<ref name="vestnesis">Saulcerīte Viese. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/87785 "Augusts Deglavs – karavīrs"]. [[Latvijas Vēstnesis]]. 2004. gada 29. aprīlī</ref>. 1920. gadā [[Rainis]], toreizējais Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors, iecēla Deglavu par Teātra un literatūras nodaļas vadītāju. Kad Rainis no departamenta aizgāja, departaments tika likvidēts un Deglavs palika bez darba<ref name="vestnesis"/>. 1920. gadā turpināja romāna "Rīga" otro daļu "Labākās familijas" (1920), kas palika nepabeigta rakstnieks slimības dēļ<ref name="vestnesis"/>. Sākotnēji romāns bija iecerēts kā triloģija, taču Deglavam pietrūka laika uzrakstīt trešo daļu, "Pa labi un pa kreisi"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu literatūras vēsture: sējums. No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam|last=|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=1998|isbn=|location=Rīga|pages=288|url=https://www.google.fr/books/edition/Latvie%C5%A1u_literat%C5%ABras_v%C4%93sture_s%C4%93jums/P5wYAQAAIAAJ?hl=fr&gbpv=1&bsq=Augusts+Deglavs+rakstnieks&dq=Augusts+Deglavs+rakstnieks&printsec=frontcover}}</ref>. Miris no tuberkulozes 1922. gada 3. aprīlī Rīgā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]], kur 1929. gadā viņam atklāja pieminekli. == Nozīmīgākie darbi == '''Romāni:''' * "Starp divām ugunīm" (1891) * "Jaunā pasaule" (1897-1898) * "Liesma" (1898) * "Zeltenīte" (1896) * "Rīga" pirmā daļa "Patrioti" (1910-1911) otrā daļa "Labākās familijas" (1920) * Kopoti raksti /Augusts Deglaws. Rīga: Roze, 1926-1935. 7 sēj. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141129023356/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=3&cid=32166 ''Letonika'' informācija] * [http://lgdb.lnb.lv/index/person/22/ Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250125025010/http://lgdb.lnb.lv/index/person/22/ |date={{dat|2025|01|25||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160304213101/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Deglavs150.pdf Rīgas Austrumu izpilddirekcijas informācija par ēku, kurā dzīvoja A. Deglavs un pie kuras tagad atrodas piemiņas plāksne] {{Autoritatīvā vadība}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Deglavs, Augusts}} [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jaunā strāva]] agj1nfw8u9iu9cylwxt8keuzd0p5u7j 0 173450 4459383 4184186 2026-04-26T08:27:36Z ZANDMANIS 91184 4459383 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Austrijas erchercogs Kārlis | vārds_orģ =''Karl von Österreich-Teschen'' | attēls =Archdukecharles1.jpg | att_izm = 250px | apraksts = | amats =[[Tešenes hercogs]] | term_sākums =[[1822]]. gads | term_beigas =[[1847]]. gads | priekštecis =[[Saksijas princis Alberts]] | pēctecis =[[Austrijas erchercogs Albrehts]] | dzim_dati ={{Dat|1771|9|5}} | dzim_vieta =[[Florence]], [[Toskānas lielhercogiste]]<br />(mūsdienās {{ITA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{Dat|1847|4|30}} | mir_vieta =[[Vīne]], [[Austrijas Impērija]]<br />(mūsdienās {{AUT}}) | dinastija =[[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] | tēvs =[[Leopolds II Hābsburgs|Leopolds II]] | māte =[[Spānijas Marija Luīze]] | dzīvesb =[[Nasavas-Veilburgas Henrieta]] | bērni =[[Austrijas Marija Terēzija (Abu Sicīliju karaliste)|Marija Terēzija]]<br />[[Austrijas erchercogs Albrehts|Albrehts]]<br />[[Austrijas erchercogs Kārlis Ferdinands|Kārlis Ferdinands]]<br />Frīdrihs<br />Rūdolfs<br />Marija Karolīne<br />Vilhelms Francis | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Impēriskā kapliča]], [[Vīne]], {{AUT}} | paraksts = Signatur Karl von Österreich-Teschen.PNG | piezīmes = }} '''Austrijas erchercogs Kārlis, Tešenes hercogs''' ({{val|de|Karl von Österreich-Teschen}}; dzimis {{dat|1771|9|5}}, miris {{dat|1847|4|30}}) bija [[Austrija]]s feldmaršals, viens no redzamākajiem [[Napoleons|Napoleona]] pretiniekiem. [[Leopolds II Hābsburgs|Leopolda II]] dēls, Austrijas ķeizara [[Francis II Hābsburgs|Franča II]] jaunākais brālis. Kaut arī slimoja ar [[epilepsija|epilepsiju]], Kārlis bija viens no redzamākajiem austriešu karavadoņiem un spējīgs Napoleona pretinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Florence|Florencē]], uzauga [[Vīne]]s galmā. [[Pirmās koalīcijas karš|Pirmās koalīcijas kara]] laikā 1793. un 1794. gadā cīnījās pret franču revolucionāriem [[Beļģija|Beļģijā]] un Ziemeļfrancijā. 1796. gadā kā austriešu karaspēka komandieris cīnījās pie [[Reina]]s, izcīnīdams vairākas uzvaras kaujās. Veica Austrijas armijas reorganizāciju, lai piemērotos jaunajiem karadarbības principiem. [[Ceturtās koalīcijas karš|Ceturtās koalīcijas kara]] laikā 1809. gada maijā sagādāja Napoleonam pirmo nopietno zaudējumu kaujas laukā, uzvarēdams to [[Aspernas-Eslingas kauja|Aspernas-Eslingas kaujā]]. Kaujas iznākumu nostiprināt tomēr neizdevās un 1809. gada 5. un 6. jūlijā Napoleons smagi sakāva Kārļa komandētos austriešus [[Vagramas kauja|Vagramas kaujā]]. Pēc šīs kaujas Kārlis vairs aktīvi nepiedalījās turpmākajā karadarbībā. == Ārējās saites == * [https://www.gedaechtnisdeslandes.at/personen/person/karl/ Gedaechtnisdeslandes.at] * [http://www.viennatouristguide.at/Ring/Denkmal_Bild/z_carl.htm/ Viennatouristguide.at] {{Commons category|Archduke Charles, Duke of Teschen}} {{Commons category|Archduke Charles, Duke of Teschen|Austrijas erchercogs Kārlis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karlis, Austrijas erchercogs}} [[Kategorija:1771. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1847. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hābsburgu dinastija]] [[Kategorija:Ģenerālisimusi]] c0ku7otc20aq071ezb7482pg7p76fnz 0 177805 4459111 4229933 2026-04-25T18:22:21Z ZANDMANIS 91184 /* Apbalvojumi */ 4459111 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferdinands Fošs | vārds_orig = ''Ferdinand Foch'' | attēls = General Ferdinand Foch.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1851 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 02 | dz_vieta = [[Tarba]], {{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1929 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[franči|francūzis]] | paraksts = Signature Ferdinand Foch.svg | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ferdinands Fošs''' ({{val-fr|Ferdinand Foch}}; dzimis {{dat|1851|10|02}}, miris {{dat|1929|03|20}}) bija franču maršals. Viens no redzamākajiem [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karavadoņiem. Kļuva pazīstams kā Francijas 9. armijas komandieris [[Pirmā Marnas kauja|Pirmās Marnas kaujas]] laikā no 1914. gada 5. līdz 12. septembrim, kad Foša pretuzbrukums apstādināja vācu uzbrukumu [[Parīze]]i, un karš iegāja ierakumu kara fāzē. 4. oktobrī Fošs tika iecelts par virspavēlnieka [[Žozefs Žofrs|Žofra]] vietnieku. 1916. gada jūlijā - novembrī Fošs vadīja franču armijas [[Kauja pie Sommas|Sommas kaujā]]. Kauja prasīja vairāk nekā miljons dzīvību no abām pusēm, bet beidzās ar minimāliem rezultātiem, tāpēc decembrī Fošs tika pārcelts uz [[Itālija]]s fronti. Tomēr, kad par virspavēlnieku kļuva maršals [[Filips Petēns]], Fošs tika iecelts par Francijas ģenerālštāba priekšnieku. Kara beigu posmā Fošs kļuva par Sabiedroto spēku komandieri jeb [[Ģenerālisimuss|ģenerālisimusu]] (''Généralissime''). No 1918. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Fošam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu [[Otrā Marnas kauja|Otrās Marnas kaujas]] laikā, un šī kauja kļuva par kara pagrieziena punktu. 1918. gada 11. novembrī Ferdinands Fošs parakstīja Vācijas pamiera piedāvājumu noslēdzot t.s. [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamieru]]. Parakstīšana notika Foša vilciena vagonā [[Kompjēnas mežs|Kompjeņas mežā]]. Piedaloties 1919. gadā [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes Miera konferencē]], Fošs teica pravietiskus vārdus - "Tas nav miers. Tas ir pamiers uz 20 gadiem". == Apbalvojumi == === Francijas === * [[Goda Leģiona ordenis]]: ** bruņinieks – 1892. gada 9. jūlijs ** virsnieks – 1908. gada 11. jūlijs ** komandieris – 1913. gada 31. decembris ** lielvirsnieks – 1914. gada 18. septembris ** lielkrusts – 1915. gada 8. oktobris * [[Kara medaļa]] – 1916. gada 21. decembris * [[Kara krusts 1914–1918]] * [[1870–1871. gada kara piemiņas medaļa]] * [[Akadēmiskais palmu ordenis|Akadēmiskā palmu ordeņa]] virsnieks === Ārzemju === * [[Lāčplēša Kara ordenis]] - 3. pakāpes == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Foszs, Ferdinands}} [[Kategorija:Francijas maršali]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Ģenerālisimusi]] iig4hmnbeikmx7twf3atgupimm46nt5 0 178329 4459169 2762979 2026-04-25T19:52:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459169 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SuperBowl46.jpg|thumb|Spēles logo]] '''''[[Superkauss|Super Bowl]] XLVI''''' bija [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēle, kurā Amerikas futbola konferences komanda [[Jaunanglijas "Patriots"]] un Nacionālās futbola konferences komanda [[Ņujorkas "Giants"]] noskaidroja 2011. gada sezonas [[NFL]] čempionu. Spēle notika {{dat|2012|2|5||bez}} ''Lucas Oil Stadium'' [[Indianapolisa|Indianapolisā]], [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Spēlē ar 21—17 uzvaru guva un [[Vinss Lombardi|Vinsa Lombardi]] kausu ieguva "Giants". Par spēles [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]] tika atzīts "Giants" spēlētājs [[Īlaijs Menings]]. Spēli ASV translēja [[NBC]] televīzijas kanāls. Maksa par 30 sekunžu reklāmu izmaksāja 3,5 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Ziņu atsauce|last=Smith|first=Aaron|title=NBC's Super Bowl ads sell out at record prices|url=http://money.cnn.com/2012/01/03/news/companies/super_bowl_ads/index.htm?iid=HP_LN|accessdate=January 3, 2012|newspaper=CNN Money}}</ref> Puslaika šovā uzstājās amerikāņu mūziķe [[Madonna (mūziķe)|Madonna]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Super Bowl XLVI}} * [http://www.superbowl.com/ Superkausa izcīņas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213155803/http://www.southfloridasuperbowl.com/ |date={{dat|2009|02|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gads sportā]] [[Kategorija:Nacionālā futbola līga]] [[Kategorija:Indiāna]] nkcm59l6jsaf6yiqanzupbhjc6fhnrz 0 198611 4459251 3604189 2026-04-26T02:21:16Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Slovēņu zinātnieki]]; pievienoju [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459251 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Milanu Vidmaru vecāko|Milanu Vidmaru jaunāko|Milans Vidmars jaunākais}} {{Personas infokaste | vārds = Milans Vidmars | vārds_orig = ''Milan Vidmar'' | attēls = Milan Vidmar 1930s.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Milans Vidmars 1930. gados | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Ļubļana]], [[Austroungārija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1962 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Ļubļana]], [[Dienvidslāvija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{AUT}}<br />{{YUG}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]], [[zinātnieks]] }} '''Milans Vidmars''' ({{val|sl|Milan Vidmar}}; dzimis {{dat|1885|6|22}} [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Austroungārija]], miris {{dat|1962|10|9}} [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Dienvidslāvija]]) bija [[slovēņi|slovēņu]] [[zinātnieks]] elektrotehnikas jomā un [[Dienvidslāvija]]s [[starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1950). == Zinātniskā darbība == Vidmars piedzima vidusšķiras ģimenē [[Ļubļana|Ļubļanā]]. 1902. gadā viņš iestājās [[Vīne]]s universitātes elektrotehniskajā fakultātē, kuru 1907. gadā beidza. 1911. gadā kļuvis par zinātņu doktoru. Pēc atgriešanās Ļubļanā ir kļuvis par [[Ļubļanas universitāte]]s elektrotehnikas fakultātes dibinātāju, bet 1928.—1929. gadā bijis Ļubļanas universitātes rektors. 1948. gadā nodibinājis Ļubļanas elektrotehnisko institūtu, kam tagad piešķirts viņa vārds.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eimv.si/eng/ |title=MILAN VIDMAR ELECTRIC POWER RESEARCH INSTITUTE - Institute for Electricity Supply Economy and Electrical Industry<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|09|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120418020148/http://www.eimv.si/eng/ }}</ref> 1940. gadā kļuvis par [[Slovēnija]]s zinātņu akadēmijas īsteno locekli. == Šahista karjera == Vidmars arī bija viens no sava laika spēcīgākajiem šahistiem, kuram Starptautiskā šaha federācija FIDE 1950. gadā kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu. Vidmars ir piedalījies daudzos starptautiskos turnīros, kuros izcīnījis godalgotas vietas: 1907. gadā Karlsbādē 6. vieta, 1908. gadā [[Prāga|Prāgā]] 3. vieta, 1909. gadā [[Gēteborga|Gēteborgā]] 1. vieta, 1911. gadā dalīta 2. vieta (ar [[Akiba Rubinšteins|Akibu Rubinšteinu]], uzvarēja [[Hosē Rauls Kapablanka]]) [[Sansebastjana|Sansebastjanā]], 1912. gadā 1. vietā [[Budapešta|Budapeštā]], 1912. gadā 2. vieta [[Manheima|Manheimā]], 1918. gadā 1. vieta [[Vīne|Vīnē]] un [[Berlīne|Berlīnē]], 1928. gadā 2. vieta [[Košice|Košicē]], 1926. gadā dalīta 1. vieta (ar [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]]) Hastingsā un 3. vietā Zemeringā, 1927. gadā 4. vieta [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Londona|Londonā]], 1940. gadā 2. vieta (aiz [[Makss Eive|Maksa Eives]]) [[Budapešta|Budapeštā]], 1952. gadā 1. vieta [[Bāzele|Bāzelē]]. Tāpat Vidmars bija daudzu šaha sacensību arbitrs, tajā skaitā arī 1948. gada piecu spēcīgāko pasaules šahistu mačturnīrā, kurā tika izcīnīts Pasaules šaha čempiona nosaukums. Arī Vidmara dēls [[Milans Vidmars jaunākais]] (1909—1980) bija pazīstams šahists, kurš 1950. gadā kļuva par starptautisko meistaru šahā.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=26364 The chess games of Milan Vidmar Jr<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Atzīmējot Vidmara lielo ieguldījumu šaha attīstībā Slovēnijas šaha federācija rīko viņa vārdā nosauktos memoriālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sah-zveza.si/mv12/mvarc.html |title=dr. Milan Vidmar Memorial Tournaments<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|09|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208055909/http://www.sah-zveza.si/mv12/mvarc.html |archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20011126135006/http://www.sah-zveza.si/mv12/mvarc.html |date={{dat|2001|11|26||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 10226 | 365chess = Milan_Sr_Vidmar | chesstempo = 247569 | olimp = 5t7ljfxg }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidmars, Milans}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austroungārijas šahisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas šahisti]] [[Kategorija:Slovēnijas šahisti]] [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]] mt0me633baek4yuts6vf5ydpeunxb0t 0 200682 4459078 4458009 2026-04-25T18:01:02Z Asignotac 109310 Papildus informācija par vēsturi 4459078 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Bauskas šoseja|Par citām jēdziena '''Bauskas šoseja''' nozīmēm|Bauskas šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 7 | nosaukums = Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) | karte = Road A7 Latvia.svg | leģenda = | garums = 86,1 | ārpus_pilsētas = 70,0 | ceļš_pilsētā = 14,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg | paraksts = Autoceļš A7 pie [[Iecava (stacija)|Iecavas stacijas]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jāņa Čakstes gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|3}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|2}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķekava (upe)|Ķekava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|27}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|92}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|93}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1037}} }} {{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|94}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1018}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1005}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1035}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bauska]]; Kalna iela}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|87}} (Kalna iela)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|103}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]; Zaļā iela}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1022}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1042}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ceraukste (upe)|Ceraukste]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1021}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1023}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1024}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Grenctāle]]; {{LTU}} — {{LTU A ceļš|10}} {{E ceļš|67}}}} |} |} '''A7''' autoceļš '''Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bauska|Bausku]] un tālāk ar [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas robežu]], daļa no ''[[Via Baltica]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A7 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E67|E67]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļa sākumposmā — [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] trasē posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]], autoceļš ir izbūvēts ar četrām braukšanas joslām un atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā. Šis ir pirmais un vienīgais autoceļa posms Latvijā, kas ir apzīmēts kā ātrgaitas autoceļš — tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports. Atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir svārstīgs — vieglajām automašīnām tas ir 120 km/h vasaras sezonā un 110 km/h ziemā, savukārt citiem transportlīdzekļu veidiem tas ir mainīgs. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Autoceļš ir ļoti ievērojams noslogojums — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * sākumposms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ķekavu (9,5. — 10,5. km): 25 — 30 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; ~11% kravas transports * jaunbūvētais posms ar atdalītām brauktuvēm līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu (10,5. — 19,3. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 13% kravas transports * jaunbūvētais posms ar vienu brauktuvi un divām braukšanas joslām no A5 divlīmeņu krustojuma līdz krustojumam ar P137 autoceļu (19,3. — 24,3. km): 9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 23% kravas transports * no krustojuma ar P137 līdz Iecavai (24,3. — 44,6. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports * no Iecavas līdz Bauskai (44,6. — 65,9. km): 10 tūkstoši tr.l. diennaktī; 35% kravas transports * no Bauskas līdz Grenctālei (Lietuvas robeža) (69,1. — 86,1. km): 6 tūkstoši tr.l. diennaktī; 54% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Tilderiem līdz Iecavai (25,3. — 40. km) — uzstādīts 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.09.2023-uz-bauskas-sosejas-no-tilderiem-lidz-iecavai-saks-darboties-videja-atruma-radari.a525522/|title=Uz Bauskas šosejas no Tilderiem līdz Iecavai sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> == Vēsture == Autoceļš tika izbūvēts no 1928. līdz 1935. gadam. Saīsinot ceļa trasi, ceļa attālums starp Rīgu un Bausku samazinājās par 5 kilometriem. Šo saīsinājumu bija iespējams paveikt, iztaisnojot vecā ceļa līkumus, no kuriem lielākie bija starp Rāmavas muižu, Ķekavu, Misas tiltu un Iecavu. Šosejas segas izbūvei tika pielietoti akmeņi no Iecavas akmeņu lauztuvēm. Izpildītos darbus raksturoja sekojoši skaitļi — atrakti un pārvietoti 200 tūkstoši m<sup>3</sup> zemes, sagatavoti un piegādāti 70 tūkstoši m<sup>3</sup> akmeņu, izbūvēta jauna sega 53 km garumā, izbūvēti 75 tilti un caurtekas, šosejas klātne izbūvēta 10 m platumā, bet segums — 5 m platumā. Būvdarbu kopizmaksa sasniedza 2 miljonus latu, šoseja ir uzskatāma kā pirmā maģistrāle, kas gandrīz visā garumā izbūvēta Latvijas brīvvalsts laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''[[VIA Baltica]]'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Bauskas sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī. Institūts 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, kas apietu apdzīvotās vietas to austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar Ķekavas apvedceļu. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Baltezeram, Ādažiem un Saulkrastiem uz A1 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Papildus tam, Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes. No 1996. līdz 2000. gadam tika veikta asfaltbetona seguma nomaiņa 147,87 km A1 un A7 Via Baltica autoceļa trasei. Tika pārbūvēti vai saremontēti tilti pār Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, sakārtots robežpārejas punkts Grenctālei, kā arī iegādāta tehnika autoceļu uzturēšanai. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem. No 2001. līdz 2006. gadam tika pārbūvēts A7 autoceļa posms no Ķekavas līdz Iecavai (25. - 42,9. km) gandrīz 23 km garumā — izbūvējot 11,5-12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm, līdzšinējās 8 metru platās brauktuves vietā. Tika pārbūvēti ceļa krustojumi, samazināts nobrauktuvju un pieslēgumu skaits, kā arī izbūvētas 22 jaunas pieturvietas, 7 paviljoni un citi labiekārtojumi. Deviņu kilometru garā meža posmā tika uzstādīts 1,6m augsts stiepļu pinuma žogs. Pie Iecavas tika izbūvēts dzelzceļa pārvads. Projekta galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:1282571&#124;article:DIVL96&#124;query:VIA%20BALTICA%20|title=Periodika}}</ref> 2013. gadā šim posmam tika atjaunota dilumkārta. [[2015]]. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma [[Jenči]]-[[Iecava]] (25,0-42,9 km) seguma atjaunošanu.<ref>http://pvs.iub.gov.lv/show/392799{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi autoceļa posmā Iecavā (42,8. — 44,7. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 326 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/330380-uz-bauskas-sosejas-iecava-pabeigta-seguma-atjaunosana-2021|title=Uz Bauskas šosejas Iecavā pabeigta seguma atjaunošana - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi no Iecavas līdz Bauskai (44,8. — 65,5. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 6 miljoni eiro (ar PVN).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-bauskas-sosejas-posma-no-iecavas-lidz-bauskai-atjaunos-segumu.a463415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas līdz Bauskai atjaunos segumu] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2021. gada 16. jūlijā starp VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Kekava ABT" kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km ([[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]]) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī tika uzsākti būvdarbi, satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī. Pēc apvedceļa izbūves, Bauskas šosejas trase tika novirzīta pa jaunizbūvēto autoceļu, iepriekšējais posms caur Bausku tika pārdēvēts par P137 reģionālo autoceļu<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2023-satiksmei-atverts-kekavas-apvedcels.a527681/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> 2025. gada augustā tika uzsākti būvdarbi autoceļa sākumposmā pie Rīgas robežas — tika uzsākta gājēju un velobraucēja tuneļa izbūve, kā arī veikta autoceļa posma pārbūve pie tirdzniecības centra A7 (7,3. — 7,8. km). Iepriekšējās nekontrolētās gājēju pārejas vietā tiek izbūvēts monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tunelis, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Abām brauktuvēm tiks pāŗbūvēts segums, abās ceļa pusēs tiks izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļi un atjaunots apgaismojums. Būvdarbus veic SIA "Tilts" — līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1,49 miljoni eiro (ar PVN), tuneļa būvei — 1,96 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-krustkalniem-sak-buvet-tuneli-zem-bauskas-sosejas-satiksme-bus-apgrutinata-lidz-2026-gadam/|title=Pie Krustkalniem sāk būvēt tuneli zem Bauskas šosejas, satiksme būs apgrūtināta līdz 2026. gadam|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2025-08-01|language=lv}}</ref> == Nākotne == === Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve === A7 autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm pašlaik ir valsts ceļu nozares prioritāte. Turpinot 2023. gadā pabeigto Ķekavas apvedceļa izbūvi, tuvākajā nākotnē ir plānots veikt arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi, tādējādi izbūvējot drošu un efektīvu transporta infrastruktūru no Rīgas gandrīz līdz Lietuvas robežai, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un atslogojot Bausku un Iecavu no tranzīta satiksmes. 2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas — Bauskas apvedceļa — īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Projekts tiek sadalīts divās kārtās — pirmajā kārtā tiks izbūvēts Bauskas apvedceļš, bet otrajā — Iecavas apvedceļš, un A7 autoceļa posms starp Iecavas apvedceļu un Ķekavas apvedceļu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/519274-jaunais-bauskas-apvedcels-buvniecibas-grafiks.htm|title=Zināms, kad ieplānota Bauskas apvedceļa būvniecība|website=nra.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/bauskas-apvedcels/|title=Bauskas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Bauskas apvedceļš ir prioritārais attīstības projekts. Tā pamattrase būs pa jaunu trasi būvēts ceļš 14,2 km garumā ar atdalītām brauktuvēm un divām braukšanas joslām katrā virzienā. Trasē tiks izbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu šķērsojumi. Tiks pārbūvēti jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni, kopumā 13 km garumā. Tiks izbūvēti arī divi savienojumi ar pašreizējo Bauskas šosejas (A7) trasi — pie Codes un pie Bauskas.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektu,Bauskas apvedceļu tiek plānots īstenot kā PPP (publiskās — privātās partnerības) projektu, kā ietvaros privātais partneris veic visus projektēšanas darbus, būvdarbus un ikdienas uzturēšanas darbus, par ko valsts 20 gadu garumā veic apmaksu. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu tiek plānotas līdz 300 miljoniem eiro. 2026. gada aprīlī atbilstoši plānam tika izsludināta kvalifikācijas kārta. Pēc provizoriskajiem projekta termiņiem, 2027. gada janvārī tiek plānots uzsākt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanu, no 2027. gada aprīļa līdz jūnijam veikt pārrunas ar pretendentiem, 2027. gada oktobrī veikt labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšanu, un 2028. gada janvārī, pēc Ministru kabineta lēmuma, veikt iepirkuma rezultātu paziņošanu. PPP un finansēšanas līguma noslēgšana tiek plānota 2028. gada augustā, pēc kam sekos projektēšanas un būvdarbu fāze. Autoceļa atvēršana satiksmei tiek plānota 2030. / 2031. gadā. Pēc Bauskas apvedceļa tiek plānota Iecavas apvedceļa un A7 autoceļa posma starp Ķekavas un Iecavas apvedceļu pārbūves projekta īstenošana.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Ziepniekkalna iela]] * [[P137]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A07]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ķekavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]] it3n76u7mdmu5kvdfcnomzkigpannzg 4459113 4459078 2026-04-25T18:28:59Z Biafra 13794 4459113 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Bauskas šoseja|Par citām jēdziena '''Bauskas šoseja''' nozīmēm|Bauskas šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 7 | nosaukums = Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) | karte = Road A7 Latvia.svg | leģenda = | garums = 86,1 | ārpus_pilsētas = 70,0 | ceļš_pilsētā = 14,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg | paraksts = Autoceļš A7 pie [[Iecava (stacija)|Iecavas stacijas]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jāņa Čakstes gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|3}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|2}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķekava (upe)|Ķekava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|27}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|92}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|93}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1037}} }} {{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|94}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1018}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1005}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1035}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bauska]]; Kalna iela}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|87}} (Kalna iela)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|103}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]; Zaļā iela}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1022}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1042}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ceraukste (upe)|Ceraukste]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1021}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1023}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1024}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Grenctāle]]; {{LTU}} — {{LTU A ceļš|10}} {{E ceļš|67}}}} |} |} '''A7''' autoceļš '''Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bauska|Bausku]] un tālāk ar [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas robežu]], daļa no ''[[Via Baltica]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A7 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E67|E67]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļa sākumposmā — [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] trasē posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]], autoceļš ir izbūvēts ar četrām braukšanas joslām un atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā. Šis ir pirmais un vienīgais autoceļa posms Latvijā, kas ir apzīmēts kā ātrgaitas autoceļš — tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports. Atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir svārstīgs — vieglajām automašīnām tas ir 120 km/h vasaras sezonā un 110 km/h ziemā, savukārt citiem transportlīdzekļu veidiem tas ir mainīgs. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Autoceļš ir ļoti ievērojams noslogojums — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * sākumposms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ķekavu (9,5. — 10,5. km): 25 — 30 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; ~11% kravas transports * jaunbūvētais posms ar atdalītām brauktuvēm līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu (10,5. — 19,3. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 13% kravas transports * jaunbūvētais posms ar vienu brauktuvi un divām braukšanas joslām no A5 divlīmeņu krustojuma līdz krustojumam ar P137 autoceļu (19,3. — 24,3. km): 9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 23% kravas transports * no krustojuma ar P137 līdz Iecavai (24,3. — 44,6. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports * no Iecavas līdz Bauskai (44,6. — 65,9. km): 10 tūkstoši tr.l. diennaktī; 35% kravas transports * no Bauskas līdz Grenctālei (Lietuvas robeža) (69,1. — 86,1. km): 6 tūkstoši tr.l. diennaktī; 54% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Tilderiem līdz Iecavai (25,3. — 40. km) — uzstādīts 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.09.2023-uz-bauskas-sosejas-no-tilderiem-lidz-iecavai-saks-darboties-videja-atruma-radari.a525522/|title=Uz Bauskas šosejas no Tilderiem līdz Iecavai sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> == Vēsture == Autoceļš tika izbūvēts no 1928. līdz 1935. gadam. Saīsinot ceļa trasi, ceļa attālums starp Rīgu un Bausku samazinājās par 5 kilometriem. Šo saīsinājumu bija iespējams paveikt, iztaisnojot vecā ceļa līkumus, no kuriem lielākie bija starp Rāmavas muižu, Ķekavu, Misas tiltu un Iecavu. Šosejas segas izbūvei tika pielietoti akmeņi no Iecavas akmeņu lauztuvēm. Izpildītos darbus raksturoja sekojoši skaitļi — atrakti un pārvietoti 200 tūkstoši m<sup>3</sup> zemes, sagatavoti un piegādāti 70 tūkstoši m<sup>3</sup> akmeņu, izbūvēta jauna sega 53 km garumā, izbūvēti 75 tilti un caurtekas, šosejas klātne izbūvēta 10 m platumā, bet segums — 5 m platumā. Būvdarbu kopizmaksa sasniedza 2 miljonus latu, šoseja ir uzskatāma kā pirmā maģistrāle, kas gandrīz visā garumā izbūvēta Latvijas brīvvalsts laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''[[VIA Baltica]]'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Bauskas sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī. Institūts 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, kas apietu apdzīvotās vietas to austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar Ķekavas apvedceļu. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Baltezeram, Ādažiem un Saulkrastiem uz A1 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Papildus tam, Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes. No 1996. līdz 2000. gadam tika veikta asfaltbetona seguma nomaiņa 147,87 km A1 un A7 Via Baltica autoceļa trasei. Tika pārbūvēti vai saremontēti tilti pār Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, sakārtots robežpārejas punkts Grenctālei, kā arī iegādāta tehnika autoceļu uzturēšanai. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem. No 2001. līdz 2006. gadam tika pārbūvēts A7 autoceļa posms no Ķekavas līdz Iecavai (25.—42,9. km) gandrīz 23 km garumā — izbūvējot 11,5—12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm, līdzšinējās 8 metru platās brauktuves vietā. Tika pārbūvēti ceļa krustojumi, samazināts nobrauktuvju un pieslēgumu skaits, kā arī izbūvētas 22 jaunas pieturvietas, 7 paviljoni un citi labiekārtojumi. Deviņu kilometru garā meža posmā tika uzstādīts 1,6 m augsts stiepļu pinuma žogs. Pie Iecavas tika izbūvēts dzelzceļa pārvads. Projekta galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:1282571&#124;article:DIVL96&#124;query:VIA%20BALTICA%20|title=Periodika}}</ref> 2013. gadā šim posmam tika atjaunota dilumkārta. [[2015]]. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma [[Jenči]]-[[Iecava]] (25,0-42,9 km) seguma atjaunošanu.<ref>http://pvs.iub.gov.lv/show/392799{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi autoceļa posmā Iecavā (42,8. — 44,7. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 326 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/330380-uz-bauskas-sosejas-iecava-pabeigta-seguma-atjaunosana-2021|title=Uz Bauskas šosejas Iecavā pabeigta seguma atjaunošana - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi no Iecavas līdz Bauskai (44,8. — 65,5. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 6 miljoni eiro (ar PVN).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-bauskas-sosejas-posma-no-iecavas-lidz-bauskai-atjaunos-segumu.a463415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas līdz Bauskai atjaunos segumu] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2021. gada 16. jūlijā starp VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Kekava ABT" kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km ([[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]]) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī tika uzsākti būvdarbi, satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī. Pēc apvedceļa izbūves, Bauskas šosejas trase tika novirzīta pa jaunizbūvēto autoceļu, iepriekšējais posms caur Bausku tika pārdēvēts par P137 reģionālo autoceļu<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2023-satiksmei-atverts-kekavas-apvedcels.a527681/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> 2025. gada augustā tika uzsākti būvdarbi autoceļa sākumposmā pie Rīgas robežas — tika uzsākta gājēju un velobraucēja tuneļa izbūve, kā arī veikta autoceļa posma pārbūve pie tirdzniecības centra A7 (7,3. — 7,8. km). Iepriekšējās nekontrolētās gājēju pārejas vietā tiek izbūvēts monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tunelis, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Abām brauktuvēm tiks pāŗbūvēts segums, abās ceļa pusēs tiks izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļi un atjaunots apgaismojums. Būvdarbus veic SIA "Tilts" — līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1,49 miljoni eiro (ar PVN), tuneļa būvei — 1,96 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-krustkalniem-sak-buvet-tuneli-zem-bauskas-sosejas-satiksme-bus-apgrutinata-lidz-2026-gadam/|title=Pie Krustkalniem sāk būvēt tuneli zem Bauskas šosejas, satiksme būs apgrūtināta līdz 2026. gadam|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2025-08-01|language=lv}}</ref> == Nākotne == === Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve === A7 autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm pašlaik ir valsts ceļu nozares prioritāte. Turpinot 2023. gadā pabeigto Ķekavas apvedceļa izbūvi, tuvākajā nākotnē ir plānots veikt arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi, tādējādi izbūvējot drošu un efektīvu transporta infrastruktūru no Rīgas gandrīz līdz Lietuvas robežai, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un atslogojot Bausku un Iecavu no tranzīta satiksmes. 2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas — Bauskas apvedceļa — īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Projekts tiek sadalīts divās kārtās — pirmajā kārtā tiks izbūvēts Bauskas apvedceļš, bet otrajā — Iecavas apvedceļš, un A7 autoceļa posms starp Iecavas apvedceļu un Ķekavas apvedceļu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/519274-jaunais-bauskas-apvedcels-buvniecibas-grafiks.htm|title=Zināms, kad ieplānota Bauskas apvedceļa būvniecība|website=nra.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/bauskas-apvedcels/|title=Bauskas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Bauskas apvedceļš ir prioritārais attīstības projekts. Tā pamattrase būs pa jaunu trasi būvēts ceļš 14,2 km garumā ar atdalītām brauktuvēm un divām braukšanas joslām katrā virzienā. Trasē tiks izbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu šķērsojumi. Tiks pārbūvēti jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni, kopumā 13 km garumā. Tiks izbūvēti arī divi savienojumi ar pašreizējo Bauskas šosejas (A7) trasi — pie Codes un pie Bauskas.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektu,Bauskas apvedceļu tiek plānots īstenot kā PPP (publiskās — privātās partnerības) projektu, kā ietvaros privātais partneris veic visus projektēšanas darbus, būvdarbus un ikdienas uzturēšanas darbus, par ko valsts 20 gadu garumā veic apmaksu. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu tiek plānotas līdz 300 miljoniem eiro. 2026. gada aprīlī atbilstoši plānam tika izsludināta kvalifikācijas kārta. Pēc provizoriskajiem projekta termiņiem, 2027. gada janvārī tiek plānots uzsākt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanu, no 2027. gada aprīļa līdz jūnijam veikt pārrunas ar pretendentiem, 2027. gada oktobrī veikt labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšanu, un 2028. gada janvārī, pēc Ministru kabineta lēmuma, veikt iepirkuma rezultātu paziņošanu. PPP un finansēšanas līguma noslēgšana tiek plānota 2028. gada augustā, pēc kam sekos projektēšanas un būvdarbu fāze. Autoceļa atvēršana satiksmei tiek plānota 2030. / 2031. gadā. Pēc Bauskas apvedceļa tiek plānota Iecavas apvedceļa un A7 autoceļa posma starp Ķekavas un Iecavas apvedceļu pārbūves projekta īstenošana.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Ziepniekkalna iela]] * [[P137]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A07]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ķekavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]] glhrtz9uuqy3o1pm4tzypqm96w0i5i8 0 211113 4459315 4326806 2026-04-26T05:49:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459315 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Sakars | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 07 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Latvija]]s | tautība = | nodarbošanās = pedagogs, grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Valdis Sakars''' (dzimis {{dat|1921|8|7}}, miris {{dat|2017|03|17}}) bija latviešu pensionēts [[pedagogs]], [[mācību grāmata|mācību grāmatu]] [[autors]], sabiedrisks darbinieks un [[Jēkabpils Goda pilsonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jgb.lv/lv/novadpetnieciba-kalendars/ieraksts/sakars-valdis/|title=Sakars Valdis|publisher=Jēkabpils novada galvenā bibliotēka|access-date={{dat|2022|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221019104557/https://www.jgb.lv/lv/novadpetnieciba-kalendars/ieraksts/sakars-valdis/}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1921. gada 7. augustā [[Rīga|Rīgā]] [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kaprāļa Aleksandra un šuvējas Anetes [[ģimene|ģimenē]]. 1934. gadā beidzis pamatskolu un iestājies [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Valsts Skolotāju institūtā]], kur studējis divus gadus. Kad viņa tēvu darbā pārcēla uz [[Daugavpils|Daugavpili]], studijas turpinājis [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Valsts Skolotāju institūtā]], kuru beidzis 1940. gadā. Studiju laikā sākusies draudzība ar Ženiju, kas vēlāk kļuva Valda dzīvesbiedre. Pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] piedalījies pēdējos [[Latgale]]s [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmusvētkos]]. Darba gaitas sācis [[Liezere]]s un [[Vīpe]]s pamatskolā. Vēlāk devies uz [[Rīga|Rīgu]], kur studējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Rīgas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas kursā]], vienlaicīgi strādādams par skolotāju [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciemā]]. 1942. gada 18. aprīlī laulājies [[Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Svētā Jāņa baznīcā]]. Pēc studiju beigām abi ar sievu devušies strādāt — viņš par fizkultūras skolotāju, bet sieva mācījusi [[latviešu valoda|latviešu valodu]] [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Skolotāju institūtā]].<ref>[http://www.jpb.lv/faili/file/Sakars_V_Villija_L_Web_bez_T.pdf Vilija Lazdiņa "Dzīve, caur varavīksnes lokiem, plūstošā..] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304123234/http://www.jpb.lv/faili/file/Sakars_V_Villija_L_Web_bez_T.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.jpb.lv</ref> 1943. gadā, sākoties mobilizācijai, ticis iesaukts vācu [[karaspēks|armijā]], bet pēc gada mainoties valsts iekārtai, 1944. gadā nokļuvis [[Jēkabpils|Jēkabpilī]],<ref>[http://www.jkp.lv/lv/aktuaali/2011/augusts-30005 "Pedagogs, novadpētnieks un mazpulku Goda biedrs Valdis Sakars"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304230506/http://www.jkp.lv/lv/aktuaali/2011/augusts-30005 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.jkp.lv</ref> kur strādājis [[Jēkabpils 3. vidusskola|Jēkabpils 3. vidusskolā]], paralēli apgūdams auto vadīšanas pasniedzēja tiesības Rīgas Auto mācību kombinātā. Skolā Valdis Sakars 15 gadus vadījis fizkultūras apmācību, 22 — [[automobilis|auto]] apmācību, 15 — skolēnu [[ražošana]]s apmācību.<ref>[http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=3552 "Stundu vada skolotājs Valdis Sakars"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304124200/http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=3552 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.jvestnesis.lv</ref> Apkopojot gūto pieredzi, uzrakstījis 4 auto apmācības grāmatas vidusskolām. Uzskatāms par [[kino]] un [[foto]] [[māksla]]s pamatlicēju Jēkabpilī,<ref>[Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 146.lpp.]</ref> vairāku [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]] atzītu [[dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] autors. 30 gadus vadījis kino-foto pulciņu "Kadrs", kopā uzņemdams 73 [[Kinofilma|filmas]]. Nodarbojies ar [[pilsēta]]s, [[novads|novada]] un [[sports|sporta]] izpēti, daudz publicējies periodiskajos izdevumos. Sarakstījis Daugavpils Skolotāju institūta "Atmiņu grāmatu", par ko [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģiskās universitātes]] [[Senāts]] viņam 1998. gadā piešķīris Goda biedra nosaukumu. No 1994. gada būdams [[Mazpulki|mazpulku]] padomnieks,<ref>[http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?id=11729&mod=1&op=out&r=Jekabpils "Valsts apbalvojumu "Atzinības krusts" par mūža ieguldījumu saņem jēkabpilietis Valdis Sakars"] www.jekabpilslaiks.lv</ref> sastādījis kartotēku ar 580 kartītēm par Jēkabpils novada 54 mazpulkiem un divus [[manuskripts|manuskriptus]]. 2006. gadā kļuvis par Jēkabpils Goda pilsoni,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/novadpetnieciba/goda-gramata/|title=Goda grāmata|website=Jēkabpils pilsētas bibliotēka|access-date=2023-05-15|language=lv|archive-date=2023-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230515140217/https://www.jpb.lv/lv/novadpetnieciba/goda-gramata/}}</ref> bet 2010. gadā par [[Atzinības Krusts|Atzinības Krusta]] kavalieri.<ref>[http://www.jpb.lv/?sid=3 "Mūsu draugi"]{{Novecojusi saite}} www.jpb.lv</ref> == Darbi == === Grāmatas un manuskripti === * "Programmētās pārbaudes materiāli automācībā" (1979) * "Programmētās pārbaudes materiāli auto uzbūvē" (1980) * "Programmētās pārbaudes materiāli drošības tehnikā" (1980) * "Programmētās pārbaudes materiāli pirmās palīdzības sniegšanā" (1980) * "Jēkabpils Mazpulku novads vakar, šodien, rīt" (Nepublicēts materiāls, 1998) * "Atmiņu grāmata 1934 — 1940", (1991) * "V. Sakara atmiņas, darba gaitas, vēlējums nākamām paaudzēm" (Elektroniskais resurss, 2010) * "Drukātais vārds par dažiem Daugavpils Valsts Skolotāju Institūta absolventiem" (Nepublicēts materiāls, 2000) === Uzņemtās filmas par Jēkabpili un jēkabpiliešiem === * "Pirmais kadrs" Jēkabpils vecpilsēta (1961) * "Karogi plīvo " 1. Maija demonstrācija Jēkabpilī (1961) * "Izejam kolhoza druvās" Tikšanās ar kolhoza "Ļeņina karogs" laukkopjiem un lopkopjiem (1961) * "Arvien gatavs!" Sporta spēles, balvu pasniegšana uzvarētājiem (1961) * "Pionieru vasara" Pionieru vasaras nometnes darbs, pārgājieni, sporta spēles (1961) * "40. gada diena" Pionieru organizācijas jubilejas svinības Jēkabpilī (1963) * "Pirmā kategorija" Darbs un dzīve, skolēnu apmācība un kategoriju saņemšana (1963) * "Pār tiltu" Par Jēkabpils tilta celtniecību (1963) * "Nometnes lāpa" Skolēnu darba un atpūtas nometne (1964) * "Daugavas teika" Par Pļaviņu HES celtniecību, Staburaga appludināšana (1964) * "Mūžīgā slava varoņiem" Par 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas komandieri P. Baumani (1965) * "Saša" Par jauno milicijas draugu vienību darbu (1965) * "Jaunā Jēkabpils" Par apvienoto pilsētu (1965) * "Dziesmai šodien liela diena" Pēdējie Dziesmusvētki pie Staburaga (1965) * "Rainis — 100" Ekskursija uz Raiņa muzeju Jūrmalā (1966) * "Vietalvas varoņi" Jāņa Rozes atmiņas (1966) * "Jēkabpils starmetis" Par sabiedriskās kārtības sargu darbu (1966) * "Vietalva — Liepāja — Maskava" Par rajona Sarkano izlūku darbu (1967) * "Neviens netiek aizmirsts" Kritušo lidotāju pārapbedīšana Brāļu kapos (1967) * "Pirmais" Pirmais kinoamatieru pulciņš rajonā (1967) * "Laukezers" Tikšanās ar V. Singajevsku vārda došanas svinībās Laukezerā (1967) * "Liktenīgais — 5" Sporta sacensības 5a, 5b un 5c klasēm (1967) * "Ūdeņi mostas" Daugava pavasarī (1968) * "Cilvēki — tikšanās" Sarkano izlūku salidojumā Kaļiņingradā (1968) * "Kur vaidēja zeme" Salaspils ieslodzītais P. Kristapsons ar mazmeitu Jēkabpilī (1968) * "Mana Jēkabpils" Pilsētas izaugsme (1968) * "Tālos ceļos" Maskavas Tautas Sasniegumu izstādē (1968) * "Domu sevī glabā grāmatas" Par Jēkabpils bērnu bibliotēku (1968) * "Varoņa līgava" Par V. Orehova liliju dārzu (1968) * "Mēs no devītā salidojuma" Sanitāro posteņu salidojums Cēsīs (1968) * "No visas republikas" Sarkano izlūku salidojums Daugavpilī (1969) * "Tautu draudzība" Latvijas kultūras nedēļa Maskavā (1969) * "Uz priekšu — uz Rīgu!" Par Jēkabpils atbrīvotājiem (1969) * "Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība — 100" Biedrības svētki (1969) * "Mēs no Latvijas" Vissavienības Sarkano izlūko salidojumā Kijivā (1969) * "Paaudžu tikšanās" Komjauntantnes jubilejas plēnumā (1969) * "Māls un cilvēka mūžs" Keramiķa Pormaļa 70 dzīves un 50 darba gadi (1970) * "Ar tevi, Ļeņin!" Darbs Pionieru namā (1970) * "Mēs, Ļeņina mazbērni" Jēkabpils Sarkanie izlūki ciemos pie latviešu strēlnieka J. Kalniņa (1970) * "Varoņus pieminot" Jēkabpils atbrīvotajus pieminot (1970) * "Lai dzīvo 1. maijs!" Svētku gājiens pa Jekabpils ielām (1970) * "Motokross" Jekabpils motokrosa trasē (1970) * "Domas un darbi tev, Ļeņin!" Skolēnu devums darbā un mācībās (1970) * "Mans vectēvs" Stāsts par veco ļaužu darbīgumu (1971) * "Pār Daugavu aust jauni rīti" Viena diena milicijas inspektora P.Reinholda darbā (1971) * "Nav aizmirsts" sarkano izlūku salidojums Ventspilī (1971) * "Kā mērnieku laikos" Rudens gadatirgus Jēkabpilī (1972) * "Latgalē" Pa 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas kauju ceļu Šķaune — Jēkabpils (1972) * "Ja esi pionieris labs" Pionieri jubilejas koncertā (1972) * "Jēkabpils minūtē" Pilsētas panorāma no Jēkabpils 3. vidusskolas jumta (1973) * "Pa Volgu" Ekskursija pa Volgu (1973) * "Jēkabpils "Kadrs" Salacgrīvā" Kino-foto aktīvisti Salacgrīvā (1974) * "Papildinātā spiede" Par kolhoza "Zīlāni" racionalizatoru A. Visocki (1974) * "Neskati vīru no cepures" Skečs "Eku, meitiņ, es ir čals" (1974) * "Ar Ļeņina vārdu" Jēkabpils pionieru salidojums (1974) * "Viņu pēdās zeme zied" Darbs kolhozu druvās (1974) * "Mēs atceramies" Pieminekļa atklāšana O. Oškalnam (1974) * "Pērlīte" Atpūta pie Viesītes ezera (1976) * "Kāpēc?" Satiksmes noteikumu apgūšana (1976) * "Viņu pēdās" Par Jēkabpils atbrīvotājiem (1976) * "Pie Latgales dēla" Mežāres karavīrs Mihails Orlovs (1977) * "Pa galveno ceļu " Satiksmes noteikumu apgūšana (1977) * "Lokveida kustība " Satiksmes noteikumu apgūšana (1977) * "Varoņu laukumā" Memoriāla atklāšana Jēkabpilī Satiksmes (1978) * "Dziedāt, dejot gribas man" Skolēnu dziesmu un deju svētki Jēkabpilī (1979) * "Mūsu nams — 1" Jēkabpils izaugsme (1980) * "Mūsu nams — 2" Jēkabpils ziedos (1980) * "Mūsu nams — 3" Avio modelisms Jēkabpilī (1981) * "Mūsu nams — 4" Jēkabpils mazie dejotāji (1982) * "Mūsu nams — 5" Svētki kultūras namā (1982) * "8. augusts — 40" Jēkabpils atbrīvošanas 40. jubileja (1984) * "Mūsu nams — 6" Mūzikas skolas audzēkņu koncerts (1985) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://gramata21.vip.lv/users/sakars_valdis Valdis Sakars]{{Novecojusi saite}} www.gramata21.vip.lv * [https://web.archive.org/web/20160304123234/http://www.jpb.lv/faili/file/Sakars_V_Villija_L_Web_bez_T.pdf Vilija Lazdiņa "Dzīve, caur varavīksnes lokiem, plūstošā..] www.jpb.lv * [http://ceturtdiena.lv/foto/viewalbum/51/aculiecinieks/valdis-sakars-90-gadu-jubilej.html "Valdis Sakars 90 gadu jubilejā"]{{Novecojusi saite}} www.ceturtdiena.lv * [http://www.youtube.com/watch?v=UJReXbk-ZGI Video — 90 gadu jubileja] www.youtube.com * [http://www.youtube.com/watch?v=-vLHsckuKkw Video — Apbalvo jēkabpilieti Valdi sakaru] www.youtube.com {{Jēkabpils Goda pilsonis}} {{DEFAULTSORT:Sakars, Valdis}} [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] mjczt3rzd5w26k13rpfmf91r32coc1v 0 213440 4459170 4405007 2026-04-25T19:52:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459170 wikitext text/x-wiki {{Futbola spēles infokaste | title = [[Superkauss|Super Bowl]] XLVII | image = | image_size = | caption = | event = | team1 = [[Baltimoras "Ravens"]] | team1association = | team1score = 34 | team2 = [[Sanfrancisko "49ers"]] | team2association = | team2score = 31 | details = | date = {{dat|2013|2|3|N}} | stadium = ''[[Mercedes-Benz Superdome]]'' | city = {{vieta|ASV|Luiziāna|Jaunorleāna}} | man_of_the_match1a = [[Džo Fleko]] | referee = Džeroms Bogers<ref>{{Cite web |last=Austro |first=Ben |date=January 14, 2013 |title=McAulay, Leavy head conference titles |url=http://www.footballzebras.com/2013/01/14/6656/ |access-date=January 27, 2013 |website=FootballZebras.com}}</ref> | attendance = 71 024<ref>{{Cite web |date=2013-02-04 |title=Play that decided Super Bowl XLVII: Ravens make final stand |url=https://sports.yahoo.com/nfl--play-that-decided-super-bowl-xlvii--ravens-make-final-stand-081425680.html |access-date=2024-06-15 |website=Yahoo! Sports |language=en-US}}</ref> | weather = | previous = [[Superkauss XLVI|2011]] | next = [[Superkauss XLVIII|2013]] }} '''''[[Superkauss|Super Bowl]] XLVII''''' bija [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēle, kurā Amerikas futbola konferences komanda [[Baltimoras "Ravens"]] un Nacionālās futbola konferences komanda [[Sanfrancisko "49ers"]] noskaidroja 2012. gada sezonas [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) čempionu. Spēle notika {{dat|2013|2|3||bez}} ''Mercedes-Benz Superdome'' [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]], [[Luiziāna|Luiziānas štatā]].<ref>[http://www.neworleanssaints.com/news-and-events/article-1/2012-Saints-Opponents-Announced-/357b1bd6-cabc-42d0-9ac4-62d74c391a34 2012 Saints Opponents Announced] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123054232/http://www.neworleanssaints.com/news-and-events/article-1/2012-Saints-Opponents-Announced-/357b1bd6-cabc-42d0-9ac4-62d74c391a34 |date={{dat|2013|01|23||bez}} }}. Neworleanssaints.com. Retrieved on 2012-01-04.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Super Bowl 2013|url=http://www.superbowl-2013.org/|publisher=Superbowl-2013.org|accessdate=2 January 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121231033314/http://www.superbowl-2013.org/|archivedate={{dat|2012|12|31||bez}}}}</ref> Spēlē un otro reizi Superkausa izcīņā uzvarēja "Ravens" ar 34—31. Par spēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts "Ravens" spēlētājs Džo Fleko. Šī bija pirmā Superkausa izcīņa, kurā abu komandu galvenie treneri ir brāļi — "Ravens" trenē Džons Harbo, savukārt "49ers" trenē Džims Harbo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ravens dominate Pats, set up 'Harbaugh Bowl'|url=http://nbcsports.msnbc.com/id/50530329/ns/sports-nfl/|work=NFL - NBC Sports|publisher=NBC Universal|accessdate=21 January 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130126023037/http://nbcsports.msnbc.com/id/50530329/ns/sports-nfl/|archivedate={{dat|2013|01|26||bez}}}}</ref> "Ravens" šī ir otrā dalības reizes Superkausa izcīņā, pirmoreiz klubs piedalījās [[Superkauss XXXV|Superkausa XXXV]] izcīņā, kurā tika gūta uzvara. "Ravens" spēlētājs [[Rejs Lūiss]] ir paziņojis, ka beigs karjeru pēc Superkausa izcīņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsn.ca/nfl/story/?id=412638|title=Ravens' Lewis says he will retire at end of season|work=TSN.ca|date=January 2, 2013|accessdate=January 2, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130130163032/http://www.tsn.ca/nfl/story/?id=412638|archivedate={{dat|2013|01|30||bez}}}}</ref> "49ers" šī bija sestā dalības reizes Superkausa izcīņā, iepriekš tika gūtas piecas uzvaras. Spēli ASV translēja [[CBS]] televīzijas kanāls. Maksa par 30 sekunžu reklāmu bija 4 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]],<ref name="thewrap.com">[http://www.thewrap.com/media/article/cbs-4q-profits-soar-despite-revenue-dip-35435 CBS Q4 Profits Soar on Streaming Deals (Updated)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200421001054/https://www.thewrap.com/media/article/cbs-4q-profits-soar-despite-revenue-dip-35435/ |date={{dat|2020|04|21||bez}} }}. ''The Wrap''. Retrieved February 15, 2012.</ref> kas ir augstākā cena Superkausa vēsturē. Puslaika šovā uzstājās amerikāņu mūziķe [[Bejonse Noulza]].<ref>Fekadu, Mesfin (October 16, 2012). [http://www.timesunion.com/entertainment/article/AP-source-Beyonce-set-for-Super-Bowl-halftime-3952874.php AP source: Beyonce set for Super Bowl halftime]. ''Associated Press''. Retrieved October 16, 2012.</ref> == Galerija == <gallery mode="packed" caption=> Lombardi Trophy following Super Bowl XLVII.jpg| Lombardi kausa pasniegšana Super bowl - 49ers-Ravens.jpg| Skats no dienvidu gala zonas spēles pirmajā puslaikā. Halftime Show at Super Bowl 2013.jpg| Puslaika šovā uzstājas [[Bejonse Noulza]] Mercedes-Benz Superdome Poydras bike.JPG|[[The Mercedes-Benz Superdome]] stadions ''Super Bowl XLVII'' norises vieta Joe Flacco passes to Ray Rice in Super Bowl XLVII.jpg|Baltimoras Ravens kvoterbeks Džo Fleko mēģina piespēlēt raninbekam Rejam Raisam </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.superbowl.com/ Superkausa izcīņas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213155803/http://www.southfloridasuperbowl.com/ |date={{dat|2009|02|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:2013. gads sportā]] [[Kategorija:Nacionālā futbola līga]] [[Kategorija:Luiziāna]] tj8t9sb9uxeesh6vttp7cw3x3w7lnuz 0 216670 4459102 4126358 2026-04-25T18:10:52Z KartoshkaFri78 101366 4459102 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Sesijas | attēls = The Sessions poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Sessions'' | žanrs = Traģikomēdija | režisors = [[Bens Levins]] | producents = Džūdija Levaina<br />Stīvens Nemets | scenārija autors = Bens Levins | galvenajās lomās = * [[Džons Hokss]] * [[Helēna Hanta]] * [[Viljams Meisijs]] * [[Mūns Bladguds]] | mūzika = [[Marko Beltrami]] | operators = [[Džefrijs Simpsons]] | montāža = Liza Bromvela | studija = * ''[[Rhino Entertainment|Rhino Films]]'' * ''Such Much Films'' | izplatītājs = ''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2012|01|23|[[Sandensas kinofestivāls]]|2012|10|19}} | ilgums = 95 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce|title=''THE SESSIONS'' (15)|url=http://www.bbfc.co.uk/AFF294142/|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=2012-09-19|accessdate=2012-11-07}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|1 miljons}} | ienākumi = {{ASV dolārs|7 863 638}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 1866249 }} '''"Sesijas"''' ({{val|en|The Sessions}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīgā]] kino mākslas filma, traģikomēdija. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Bens Levins]]. Filmas pirmizrāde norisinājās 2012. gada janvārī [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]], kur tā saņēma dažas balvas. Filma ir žurnālista Marka O'Braiena esejas ekranizācija, kas ir sarakstīta balstoties uz patiesiem notikumiem. Galvenajās lomās [[Džons Hokss]] un [[Helēna Hanta]]. Filma ieguva vairāku kinokritiķu pozitīvās atsauksmes.<ref name="Tomato">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rottentomatoes.com/m/the_sessions/|title=The Sessions (2012)|publisher=''Rotten Tomatoes''|language=en|accessdate=2012-11-18}}</ref> Helēna Hanta par lomu šajā filmā tika izvirzīta nominācijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] [[85. Kinoakadēmijas balva]]i. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.thesessionsmovie.com}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV erotiskās filmas]] [[Kategorija:Fox Searchlight Pictures filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] 1k1kixo4bcxyws0psffv1kguhuzxtbq 3 219549 4459213 3226739 2026-04-25T23:09:35Z Qədir 115131 Qədir pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Nyxaros]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Nyxaros|Nyxaros]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226|Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226]]" 2442285 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rettelo}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 15:40, 31 martā, 2013 (EEST) lgctjfqstxqus3jspk3ly6kyqjtncn9 0 221066 4459348 4437202 2026-04-26T07:12:22Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4459348 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liptovski Mikulāša | image_skyline = Liptovský Mikuláš - pedestrian zone.JPG | imagesize = 250px | image_caption = Pilsētas centra apbūve | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Liptovský Mikuláš.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Žilinas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Liptovski Mikulāšas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = ? | area_total_km2 = 70.11 | population_as_of = 2011 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 31928 | population_density_km2 =auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 05 | lats = 03 | latNS = N | longd = 19 | longm = 36 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = 577 | website = http://www.mikulas.sk/}} '''Liptovski Mikulāša''' ({{val|sk|Liptovský Mikuláš}}) ir pilsēta [[Slovākija]]s ziemeļos, [[Žilinas apgabals|Žilinas apgabala]] [[Liptovski Mikulāšas apriņķis|Liptovski Mikulāšas apriņķī]], tradicionālajā [[Liptova]]s novadā pie [[Vāha]]s upes. Ziemas un vasaras tūrisma centrs. Netālu no pilsētas — [[Jasna]]s slēpošanas kūrorts un liels [[akvaparks]]. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz minēta 1286. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi [[Ungārija]]s sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums ir '''Liptosentmikloša''' ({{val|hu|Liptószentmiklós}}). 1677. gadā Liptovski Mikulāša kļuva par Lipto komitāta centru. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par slovāku nacionālās atdzimšanas centru. 1830. gadā šeit sāka darboties pirmais slovāku teātris. 1848. gadā Liptovski Mikulāšā [[Ļudovīts Štūrs]] publicēja dokumentu "Slovāku nācijas prasības". Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. No 1993. gada — Slovākijas sastāvā. == Cilvēki == Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (94,07 %). Pēc reliģiskās piederības — [[katoļticība|katoļi]] (34,48 %), nereliģiozi (32,26 %), [[luterisms|luterāņi]] (26,85 %). 1713. gadā Liptovski Mikulāšā ar nāvi tika sodīts slovāku folkloras varonis, laupītājs [[Jurajs Jānošīks]] (1688—1713). Liptovski Mikulāša ir dzejnieka [[Janko Krāļs|Janko Krāļa]] (''Janko Kráľ'', 1822—1876), airētāja [[Mihals Martikāns|Mihala Martikāna]] (''Michal Martikán'', 1979), inženiera [[Aurels Stodola|Aurela Stodolas]] (''Aurel Stodola'', 1859—1942) un kalnu slēpotājas [[Petra Vlhova|Petras Vlhovas]] (1995) dzimtā pilsēta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.tatralandia.sk/ Akvaparks Tatralandia] * [http://www.jasna.sk/ Jasnas slēpošanas kūrorts] {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liptovski Mikulasza}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Žilinas apgabala pilsētas]] gc9ctmkay0qw0b5abcdvn34s9mcf2m0 4 221628 4459288 2437158 2026-04-26T03:57:01Z Biafra 13794 preciz. 4459288 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:King Charles II by John Michael Wright or studio.jpg|150x150px|Čārlzs II Stjuarts]] </div> * [[1661. gads|1661]]. — [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] <small>(attēlā)</small> tika kronēts par [[Anglija]]s, [[Skotija]]s un [[Īrija]]s karali. * [[1919. gads|1919]]. — uz pirmo sēdi sanāca [[Igaunija]]s Satversmes sapulce. * [[1967. gads|1967]]. — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Sojuz-1]]'', kuru pilotēja [[Vladimirs Komarovs]]. * [[1985. gads|1985]]. — ''[[Coca Cola]]'' mainīja dzēriena formulu, izlaižot ''New Coke'', tomēr cilvēku reakcija bija tik ļoti negatīva, ka iepriekšējās formulas dzēriens atgriezās atpakaļ tirdzniecībā mazāk kā pēc 3 mēnešiem. * [[1993. gads|1993]]. — [[Eritreja]]s iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību no [[Etiopija]]s [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārraudzītajā referendumā. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=23}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-23]] </noinclude> qm7vtukrd6kjr56ibf1ooksldxs0jaz 4459328 4459288 2026-04-26T06:16:28Z Biafra 13794 manuprāt, nozīmīgāks fakts. 4459328 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:King Charles II by John Michael Wright or studio.jpg|150x150px|Čārlzs II Stjuarts]] </div> * [[1661. gads|1661]]. — [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] <small>(attēlā)</small> tika kronēts par [[Anglija]]s, [[Skotija]]s un [[Īrija]]s karali. * [[1919. gads|1919]]. — uz pirmo sēdi sanāca [[Igaunija]]s Satversmes sapulce. * [[1967. gads|1967]]. — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Sojuz-1]]'', kuru pilotēja [[Vladimirs Komarovs]]. * [[1993. gads|1993]]. — [[Eritreja]]s iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību no [[Etiopija]]s [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārraudzītajā referendumā. * [[2005. gads|2005]]. — tika publicēts pirmais video platformā ''[[YouTube]]'' {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=23}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-23]] </noinclude> 0hok8a0cdc5af8cypjc8rzzyze8pv71 4 221738 4459142 3700949 2026-04-25T19:16:02Z Biafra 13794 4459142 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:The Soviet Union 1964 CPA 3110 stamp (3-men Space Flight of Komarov, Yegorov and Feoktistov. Vladimir Komarov (1927-1967), a Soviet test pilot, aerospace engineer, and cosmonaut).jpg|150x150px|Vladimirs Komarovs]] </div> * [[1915. gads|1915]]. — ar simtiem ietekmīgu [[armēņi|armēņu]] deportāciju no [[Stambula|Konstantinopoles]] sākās [[Armēņu genocīds]] [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]. * [[1918. gads|1918]]. — pirmā [[tanks|tanku]] kauja: [[Francija|Francijā]] trīs [[Apvienotā Karaliste|britu]] ''[[Mark IV]]'' sastapās ar trijiem [[Vācija|vācu]] [[A7V]]. * [[1967. gads|1967]]. — [[kosmonauts]] [[Vladimirs Komarovs]] <small>(attēlā)</small> gāja bojā pēc [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Sojuz-1]]'' [[nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]] [[izpletnis|izpletņu]] neatvēršanās un kļuva par pirmo cilvēku, kas gājis bojā kosmosa misijas laikā. * [[1981. gads|1981]]. — demonstrēts pirmais [[IBM PC]] [[personālais dators]]. * [[1990. gads|1990]]. — [[Rietumvācija|VFR]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] vienojās apvienot ekonomiku un valūtu 1. jūlijā. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=24}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-24]] </noinclude> pn81xd46jvuhezkjoojg5yxo3zf4cq7 4 221798 4459314 2688274 2026-04-26T05:44:28Z Biafra 13794 būtiskāki fakti. 4459314 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:The Halifax Gibbet - geograph.org.uk - 350422.jpg|150x150px|Giljotīnas kopija Halifaksā]] </div> * [[1792. gads|1792]]. — pirmoreiz ar [[giljotīna|giljotīnu]] <small>(attēlā)</small> izpildīts nāvessods, sodot laupītāju Nikolā Žaku Peletjē. * [[1915. gads|1915]]. — [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Pirmais pasaules karš]], [[Galipoli kauja]]: sākās Dardaneļu operācija, kurā Austrālijas, britu, franču un Jaunzēlandes spēki mēģināja forsēt [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. * [[1945. gads|1945]]. — [[Otrais pasaules karš]]: ASV un [[Padomju Savienība|padomju]] karavīri satikās pie [[Elba]]s upes, bet [[Vācija|vācu]] spēki atstāja [[Itālija]]s ziemeļus pēc vispārējas [[Partizānu karš|partizānu]] sacelšanās. * [[1953. gads|1953]]. — [[Frānsiss Kriks]] un [[Džeimss Votsons]] publicēja pētījumu rezultātus par [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] struktūru. * [[1974. gads|1974]]. — [[Portugāle|Portugalē]] [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijā]] atjaunoja demokrātiju pēc 40 gadu ilga [[Estado Novo|autoritāra režīma]]. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=25}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-25]] </noinclude> an70uq5djcqr7o6v43ccxd29067z7mt 0 222631 4458970 4180051 2026-04-25T14:52:40Z Papuass 88 4458970 wikitext text/x-wiki {{novec|darbību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā}} {{Aktiera infokaste | vārds = Vladislavs Nastavševs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|4|20}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = 2010—pašlaik | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ([[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016]]) | apbalvojumi = | citas daļas = {{Mūzikas izpildītāja infokaste |embed = yes |Fons = solists |Vārds = |Attēls = |Att_izm = |Apraksts = |Instrumenti = balss, [[klavieres]], [[vijole]] |Žanrs = |Gadi = |Izdevējkompānija = |Darbojies_arī = [[Ezeri (grupa)|Ezeri]] }} }} '''Vladislavs Nastavševs''' (dzimis {{dat|1978|4|20}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[Latvijas krievi|krievu]] [[teātra režisors]], [[mūziķis]] un [[komponists]]. Vairākkārt ieguvis [[Spēlmaņu nakts|"Spēlmaņu nakts"]] balvu. == Biogrāfija == V. Nastavševs uzaudzis Rīgā, [[Latvijas krievi|krievu]] ģimenē, mācījies [[P. Jurjāna mūzikas vidusskola|P. Jurjāna mūzikas vidusskolā]], kur apguvis [[Vijole|vijoļspēli]] un [[Klavieres|klavierspēli]]. Studējis aktiermākslu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] un režiju [[Londona]]s ''Central Martens College of Art and Design'', kur ieguvis bakalaura grādu. 2010. gada vasarā [[Maskava|Maskavā]] V. Nastavševam piešķirta stipendija "Teātra iniciatīvu atbalstam". Kopš 2010. gada iestudē izrādes Latvijas teātros, ātri iegūdams kritikas un skatītāju atzinību: par iestudējumu "Mitjas mīlestība" nominēts 2010./2011. gada sezonas "[[Spēlmaņu nakts 2011/2012|Spēlmaņu nakts]]" balvai kā labākais jaunais skatuves mākslinieks, par izrādēm "Jūlijas jaunkundze" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] un "Dzin" teātrī ''[[Dirty Deal Teatro]]'' nominēts 2011./2012. gada sezonas "[[Spēlmaņu nakts 2011/2012|Spēlmaņu nakts]]" balvai kā labākais režisors, izrāde "Jūlijas jaunkundze" izvirzīta [[Spēlmaņu nakts]] balvai kā gada labākā izrāde. Turpmākajos gados V. Nastavševs iestudējis izrādes arī Maskavā, [[Gogoļa centrs|Gogoļa centrā]]: tur iestudēta izrāde "Mitjas mīlestība", 2013. gadā izrāde "Bailes apēd dvēseli" pēc Vernera Fasbindera filmas motīviem un [[Eiripīds|Eiripīda]] "Mēdeju" ar [[Guna Zariņa|Gunu Zariņu]] titullomā. Jaunajā Rīgas teātrī iestudēta viņa sarakstīto dziesmu izrāde "Eskeipista dienasgrāmata", kurā skan dziesmas no iestudējumiem "Mēdeja", "Peldošie, ceļojošie" un "Tumšās alejas". Izrāde "Peldošie, ceļojošie" ieguva 2013./2014. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" balvu "Gada lielās formas izrāde" un Laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā (2014). V. Nastavševs par šo izrādi "Spēlmaņu naktī" nominēts kā gada režisors.<ref>JRT - Peldošie, ceļojošie. http://www.jrt.lv/peldosie-celojosie {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150413042147/http://www.jrt.lv/peldosie-celojosie |date={{dat|2015|04|13||bez}} }}</ref> Arī izrāde "Cerību ezers" 2015. gadā saņēma balvu kā [[Spēlmaņu nakts 2014/2015|gada labākā lielās formas izrāde]], V. Nastavševs atkārtoti tika nominēts kā gada labākais režisors. Izrāde "Melnā sperma" saņēmusi [[Diena (laikraksts)|laikraksta "Diena"]] gada balvu kultūrā. 2016. gadā V. Nastavševs saņēma "[[Spēlmaņu nakts 2015/2016|Spēlmaņu nakts]]" balvu nominācijā [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|"Gada režisors"]] un kopā ar [[Toms Auniņš|Tomu Auniņu]] arī balvu "Gada muzikālās partitūras autors", izrāde "Asins kāzas" uzvarēja nominācijās "Gada izrāde" un "Gada lielās formas izrāde".<ref>'Spēlmaņu naktī' triumfē 'Asins kāzas', Nastavševs, Zariņa un Dombrovskis. ''DELFI Kultūra'', 24. novembris. http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/spelmanu-nakti-triumfe-asins-kazas-nastavsevs-zarina-un-dombrovskis.d?id=48209865</ref> == Iestudējumi latviešu teātrī == === 2010.—2020. === * [[Ivans Buņins]]. ''Mitjas mīlestība'' (2010, [[Dirty Deal Teatro]]) * Gajs Davenports. ''Puiši smaržo pēc apelsīniem'' (2011, Dirty Deal Teatro) * Jevgeņijs Haritonovs. ''Dzin''. (2011, Dirty Deal Teatro) * [[Augusts Strindbergs]]. ''Jūlijas jaunkundze'' (2012, [[Valmieras Drāmas teātris]]) * [[Tenesijs Viljamss]]. ''Pērnvasar negaidot'' (2012, [[Latvijas Nacionālais teātris]]) * [[Ivans Buņins]]. ''Tumšās alejas'' (2012, [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunais Rīgas teātris)]] * [[Daniils Harmss]]. ''Vecene'' (2012, Nacionālais teātris) * [[Viljams Šekspīrs]]. ''[[Makbets]]'' (2013, Valmieras Drāmas teātris; arī Režisora lomā) * [[Mihails Kuzmins]]. ''Peldošie - ceļojošie ''(2014, Jaunais Rīgas teātris) * [[Fjodors Dostojevskis]]. ''Idiots'' (2015, Nacionālais teātris) * autorkompozīcija ''Cerību ezers'' (2015, Jaunais Rīgas teātris)<ref>JRT top režisora Vladislava Nastavševa iestudējums "Cerību ezers". ''Satori'', 2015, 22. maijs. http://www.satori.lv/raksts/9341{{Novecojusi saite}}</ref> * Sergejs Uhanovs. ''Melnā sperma'' (2015, [[Ģertrūdes ielas teātris]]) * [[Federiko Garsija Lorka]]. ''Asins kāzas'' (2016, Nacionālais teātris) * [[Eiripīds]]. ''Mēdeja'' (2016, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|M. Čehova Rīgas Krievu teātris]]) * [[Mihails Kuzmins]]. ''Peldošie, ceļojošie. 2. daļa'' (2016, Dailes teātris) * Anatolijs Marienhofs. ''Ciniķi'' (2017, Jaunais Rīgas teātris) * [[Antons Čehovs]]. ''[[Trīs māsas]]'' (2017, Latvijas Nacionālais teātris) * autorkompozīcija ''Cerību ezers aizsalis'' (2018, Jaunais Rīgas teātris) *[[Tenesijs Viljamss]]. ''Jaunības putns ar saldo balsi'' (2018, Jaunais Rīgas teātris) *Alēns Girodī. ''Te sākas nakts'' (2020, Ģertrūdes ielas teātris) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/vladislavs-nastavsevs-7664 Vladislavs Nastavševs] izrades.lv {{DEFAULTSORT:Nastavszevs, Vladislavs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas komponisti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas teātra režisori]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Latvijas]] neihzw31dt2z4wqsdla5gj8t1v85opi 4458971 4458970 2026-04-25T14:53:05Z Papuass 88 4458971 wikitext text/x-wiki {{novec|darbību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā}} {{Aktiera infokaste | vārds = Vladislavs Nastavševs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|4|20}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = 2010—pašlaik | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ([[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016]]) | apbalvojumi = | citas daļas = {{Mūzikas izpildītāja infokaste |embed = yes |Fons = solists |Vārds = |Attēls = |Att_izm = |Apraksts = |Instrumenti = balss, [[klavieres]], [[vijole]] |Žanrs = |Gadi = |Izdevējkompānija = |Darbojies_arī = [[Ezeri (grupa)|Ezeri]] }} }} '''Vladislavs Nastavševs''' (dzimis {{dat|1978|4|20}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[Latvijas krievi|krievu]] [[teātra režisors]], [[mūziķis]] un [[komponists]]. Vairākkārt ieguvis "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu. == Biogrāfija == V. Nastavševs uzaudzis Rīgā, [[Latvijas krievi|krievu]] ģimenē, mācījies [[P. Jurjāna mūzikas vidusskola|P. Jurjāna mūzikas vidusskolā]], kur apguvis [[Vijole|vijoļspēli]] un [[Klavieres|klavierspēli]]. Studējis aktiermākslu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] un režiju [[Londona]]s ''Central Martens College of Art and Design'', kur ieguvis bakalaura grādu. 2010. gada vasarā [[Maskava|Maskavā]] V. Nastavševam piešķirta stipendija "Teātra iniciatīvu atbalstam". Kopš 2010. gada iestudē izrādes Latvijas teātros, ātri iegūdams kritikas un skatītāju atzinību: par iestudējumu "Mitjas mīlestība" nominēts 2010./2011. gada sezonas "[[Spēlmaņu nakts 2011/2012|Spēlmaņu nakts]]" balvai kā labākais jaunais skatuves mākslinieks, par izrādēm "Jūlijas jaunkundze" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] un "Dzin" teātrī ''[[Dirty Deal Teatro]]'' nominēts 2011./2012. gada sezonas "[[Spēlmaņu nakts 2011/2012|Spēlmaņu nakts]]" balvai kā labākais režisors, izrāde "Jūlijas jaunkundze" izvirzīta [[Spēlmaņu nakts]] balvai kā gada labākā izrāde. Turpmākajos gados V. Nastavševs iestudējis izrādes arī Maskavā, [[Gogoļa centrs|Gogoļa centrā]]: tur iestudēta izrāde "Mitjas mīlestība", 2013. gadā izrāde "Bailes apēd dvēseli" pēc Vernera Fasbindera filmas motīviem un [[Eiripīds|Eiripīda]] "Mēdeju" ar [[Guna Zariņa|Gunu Zariņu]] titullomā. Jaunajā Rīgas teātrī iestudēta viņa sarakstīto dziesmu izrāde "Eskeipista dienasgrāmata", kurā skan dziesmas no iestudējumiem "Mēdeja", "Peldošie, ceļojošie" un "Tumšās alejas". Izrāde "Peldošie, ceļojošie" ieguva 2013./2014. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" balvu "Gada lielās formas izrāde" un Laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā (2014). V. Nastavševs par šo izrādi "Spēlmaņu naktī" nominēts kā gada režisors.<ref>JRT — Peldošie, ceļojošie. http://www.jrt.lv/peldosie-celojosie {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150413042147/http://www.jrt.lv/peldosie-celojosie |date={{dat|2015|04|13||bez}} }}</ref> Arī izrāde "Cerību ezers" 2015. gadā saņēma balvu kā [[Spēlmaņu nakts 2014/2015|gada labākā lielās formas izrāde]], V. Nastavševs atkārtoti tika nominēts kā gada labākais režisors. Izrāde "Melnā sperma" saņēmusi [[Diena (laikraksts)|laikraksta "Diena"]] gada balvu kultūrā. 2016. gadā V. Nastavševs saņēma "[[Spēlmaņu nakts 2015/2016|Spēlmaņu nakts]]" balvu nominācijā [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|"Gada režisors"]] un kopā ar [[Toms Auniņš|Tomu Auniņu]] arī balvu "Gada muzikālās partitūras autors", izrāde "Asins kāzas" uzvarēja nominācijās "Gada izrāde" un "Gada lielās formas izrāde".<ref>'Spēlmaņu naktī' triumfē 'Asins kāzas', Nastavševs, Zariņa un Dombrovskis. ''DELFI Kultūra'', 24. novembris. http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/spelmanu-nakti-triumfe-asins-kazas-nastavsevs-zarina-un-dombrovskis.d?id=48209865</ref> == Iestudējumi latviešu teātrī == === 2010.—2020 === * [[Ivans Buņins]]. ''Mitjas mīlestība'' (2010, [[Dirty Deal Teatro]]) * Gajs Davenports. ''Puiši smaržo pēc apelsīniem'' (2011, Dirty Deal Teatro) * Jevgeņijs Haritonovs. ''Dzin''. (2011, Dirty Deal Teatro) * [[Augusts Strindbergs]]. ''Jūlijas jaunkundze'' (2012, [[Valmieras Drāmas teātris]]) * [[Tenesijs Viljamss]]. ''Pērnvasar negaidot'' (2012, [[Latvijas Nacionālais teātris]]) * [[Ivans Buņins]]. ''Tumšās alejas'' (2012, [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunais Rīgas teātris)]] * [[Daniils Harmss]]. ''Vecene'' (2012, Nacionālais teātris) * [[Viljams Šekspīrs]]. ''[[Makbets]]'' (2013, Valmieras Drāmas teātris; arī Režisora lomā) * [[Mihails Kuzmins]]. ''Peldošie — ceļojošie ''(2014, Jaunais Rīgas teātris) * [[Fjodors Dostojevskis]]. ''Idiots'' (2015, Nacionālais teātris) * autorkompozīcija ''Cerību ezers'' (2015, Jaunais Rīgas teātris)<ref>JRT top režisora Vladislava Nastavševa iestudējums "Cerību ezers". ''Satori'', 2015, 22. maijs. http://www.satori.lv/raksts/9341{{Novecojusi saite}}</ref> * Sergejs Uhanovs. ''Melnā sperma'' (2015, [[Ģertrūdes ielas teātris]]) * [[Federiko Garsija Lorka]]. ''Asins kāzas'' (2016, Nacionālais teātris) * [[Eiripīds]]. ''Mēdeja'' (2016, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|M. Čehova Rīgas Krievu teātris]]) * [[Mihails Kuzmins]]. ''Peldošie, ceļojošie. 2. daļa'' (2016, Dailes teātris) * Anatolijs Marienhofs. ''Ciniķi'' (2017, Jaunais Rīgas teātris) * [[Antons Čehovs]]. ''[[Trīs māsas]]'' (2017, Latvijas Nacionālais teātris) * autorkompozīcija ''Cerību ezers aizsalis'' (2018, Jaunais Rīgas teātris) * [[Tenesijs Viljamss]]. ''Jaunības putns ar saldo balsi'' (2018, Jaunais Rīgas teātris) * Alēns Girodī. ''Te sākas nakts'' (2020, Ģertrūdes ielas teātris) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/vladislavs-nastavsevs-7664 Vladislavs Nastavševs] izrades.lv {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Nastavševs, Vladislavs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas komponisti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas teātra režisori]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Latvijas]] k750nr1eg5i3ezha3d87abl3dffnkj9 0 223594 4459187 4379217 2026-04-25T21:07:39Z Teatrālis 82063 4459187 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Žans Rasins | vārds_orig = ''Jean Racine'' | attēls = Portrait de Jean Racine d'après Jean-Baptiste Santerre.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1639 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Lafertemilona]] (''La Ferté-Milon''), [[Francijas Karaliste]]<br />([[Ēna (Odefransa)|Ēna]], {{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1699 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]<br />({{FRA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[francūzis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[franču valoda]] | periods = | žanri = [[traģēdija]] | temati = | lit virzieni = [[klasicisms]], [[jansenisms]] | slavenākie darbi = "Andromaha", "Fedra", "Atālija" | ietekmējies = [[Eiripīds]], [[Aristotelis]], [[jansenisms]], [[Moljērs]] | ietekmējis = [[Stendāls]], [[Marsels Prusts|Prusts]], [[Semjuels Bekets|Bekets]] | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Žans Rasins''' ({{val|fr|Jean Racine}}, kristīts kā '''Žans Batists Rasins''' ({{val|fr|Jean-Baptiste Racine}}); dzimis {{dat|1639|12|22}}, miris {{dat|1699|4|21}}) bija franču dramaturgs. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem 17. gadsimta franču dramaturgiem kopā ar [[Moljērs|Moljēru]] un [[Pjērs Korneijs|Pjēru Korneiju]]. Visvairāk rakstījis [[traģēdija]]s, ir tādu [[klasicisms|klasicisma]] darbu paraugu<ref>{{publikācijas atsauce|jstor=25068685|pages=327–331|last1=Muller|first1=D. G.|title=Phedre|url=https://archive.org/details/sim_theatre-journal_1999-10_51_3/page/327|volume=51|issue=3|journal=Theatre Journal|year=1999}}</ref> kā "[[Andromahe (Rasins)|Andromahe]]",<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/theatre-dance/reviews/andromaque-oxford-playhouse-1645576.html|work=The Independent|first=Michael|last=Coveney|title=Andromaque, Oxford Playhouse - Reviews, Theatre & Dance|date=16 March 2009}}</ref> "[[Fedra (Rasins)|Fedra]]",<ref>{{publikācijas atsauce|jstor=395873|pages=289–298|last1=Braga|first1=T. J.|title=Double Vision in Racine's Phèdre|url=https://archive.org/details/sim_french-review_1990-12_64_2/page/289|volume=64|issue=2|journal=The French Review|year=1990}}</ref> "[[Atālija (Rasins)|Atālija]]"<ref>{{publikācijas atsauce |jstor=379685|pages=55–57|last1=Mann|first1=A.|title=Racine's Biblical Masterpieces, Esther and Athalie|volume=3|issue=1|journal=The French Review|year=1929}}</ref> autors, tāpat sarakstījis [[komēdija|komēdiju]] "[[Sūdzībnieki (Rasins)|Sūdzībnieki]]" (''Les Plaideurs'').<ref>[http://www.enotes.com/literary-criticism/racine-jean-vol-28 Jean Racine Criticism (Vol. 28)<!-- Bot generated title -->]</ref> Pirmās Rasina lugas uzveda [[Moljērs|Moljēra]] trupa, tomēr vēlāk Rasins pārgāja pie Moljēra konkurentiem ''[[Hôtel de Bourgogne]]'' teātrī. Dzīves otrajā pusē veica amatu pienākumus [[Luijs XIV|Luija XIV]] galmā. Bijis Akadēmijas loceklis. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.gutenberg.org/author/Jean+Baptiste+Racine ''Project Gutenberg''] {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rasins, Zzans}} [[Kategorija:1639. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1699. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ēnā (Odefransa) dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:17. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Francijas dramaturgi]] [[Kategorija:Dramaturgi]] ateatnfvvxsf9z7tqeb5wn55wc0t2ak 0 224879 4459451 4151931 2026-04-26T10:50:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459451 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Viesturi | tips = pieturas punkts | attēls = Viesturu stacija.JPG | attēla_apraksts = Viesturu stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi <!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --> | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] | atvērta = 1925 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Tērvete <small>([[1925]]—[[1935]])</small> <br /> {{val-de|Brandenburg}}<br /> <small>([[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]])</small> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56| latm = 36| lats = 55| latNS = N | longd = 23| longm = 35| longs = 8| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Glūda (stacija)|Glūda]] (7 km) <br /> [[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (14 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[50. kilometrs (pieturas punkts)|50. km]] (2 km) <br /> [[Dorupe (stacija)|Dorupe]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 52 }} '''Viesturi''' ir neizmantots dzelzceļa [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] starp pieturām [[50. kilometrs (pieturas punkts)|50. km]] un [[Dorupe (stacija)|Dorupe]]. Stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām kā dzīvojamā māja. Uz Viesturu staciju kursē 19. Jelgavas pilsētas autobuss<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marsruti.lv/jelgava/index.html#bus/19/a-b/j388kl/map |title=Viesturu stacija—Bērzu kapi |access-date={{dat|2015|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016084437/http://www.marsruti.lv/jelgava/index.html#bus/19/a-b/j388kl/map |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}</ref>, bet vienreiz dienā — arī 1. autobuss. 2024. gadā tuvējā [[Viesturciems|Viesturciema]] iedzīvotāji savākuši 150 parakstus pieturas atjaunošanai, tomēr pašlaik tas maz iespējams.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=“Viesturos” vilciens vairs nepiestāj. Viesturciema iedzīvotāji aicina pieturas punktu atjaunot |url=https://www.retv.lv/raksts/viesturos-vilciens-vairs-nepiestaj-viesturciema-iedzivotaji-aicina-pieturas-punktu-atjaunot |website=retv.lv |accessdate={{dat|2024|2|12||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Stacija tika atvērta [[1925]]. gadā ar nosaukumu ''Tērvete''. [[1935]]. gadā nosaukums tika mainīts uz ''Viesturi''. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pieturas punkta nosaukums tikai vāciski bija ''Brandenburg''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/16198 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/16198 |access-date={{dat|2013|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130605013901/http://railwayz.info/photolines/photo/16198 |archivedate={{dat|2013|06|05||bez}} }}</ref> Viesturos līdz [[2001]]. gada augustam apstājās dīzeļvilciens Rīga—Liepāja, bet līdz [[2010]]. gada 15. februārim — dīzeļvilciens Rīga—Reņģe. Kopš 2010. gada 15. februāra pieturas punkts bija neizmantots, bet no 2015. gada 25. oktobra līdz 11. decembrim Viesturos pieturēja vilciens Rīga—Dobele—Rīga un Rīga—Liepāja (uz Rīgu — 7:10 darbdienās; uz Dobeli — 19:20 pirmdienās līdz ceturtdienās; piektdienās uz Liepāju).<ref>[http://www.pv.lv/images/userfiles/prvadjumu_daa/vilcienu_kustibas_saraksts_no_01.06.14_ar_izmainjam_no_20151025_.xlsx 2014./ 2015.gada vilcienu kustības saraksts, kas stāsies spēkā no 1.jūnija (ar izmaiņām no 2015.gada 25.oktobra)]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://www.pv.lv/images/userfiles/prvadjumu_daa/vilcienu_kustibas_saraksts_no_13122015.xlsx 2015./ 2016.gada vilcienu kustības saraksts, kas stājas spēkā no 13. decembra]{{Novecojusi saite}}</ref> Biļetes cena uz Rīgu bija 2,30 eiro, bet uz Dobeli 1,20 eiro. 2019. gada jūlijā nojaukts Liepājas virziena perons.<ref>[https://www.google.lv/maps/@56.6153516,23.5858442,3a,75y,303.86h,89.34t/data=!3m8!1e1!3m6!1syozD7cxQd5XjCOpwfcL5gA!2e0!5s20190701T000000!6shttps:%2F%2Fstreetviewpixels-pa.googleapis.com%2Fv1%2Fthumbnail%3Fcb_client%3Dmaps_sv.tactile%26w%3D900%26h%3D600%26pitch%3D0.6574466399765271%26panoid%3DyozD7cxQd5XjCOpwfcL5gA%26yaw%3D303.8647896452562!7i13312!8i6656?coh=205410&entry=ttu&g_ep=EgoyMDI0MDkzMC4wIKXMDSoASAFQAw%3D%3D Google Maps, Viesturu stacija]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Glūdas pagasts]] oufh4dulqtbulx4w7hfob7h8huzzwxz 0 227467 4459185 4169013 2026-04-25T21:05:56Z Teatrālis 82063 4459185 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Pjērs Korneijs | vārds_orig = ''Pierre Corneille'' | attēls = Pierre Corneille 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1606 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Ruāna]], [[Francijas Karaliste]]<br />({{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1684 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 1 | m_vieta = [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]<br />({{FRA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[francūzis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[franču valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[klasicisms]] | slavenākie darbi = ''[[Le Cid]]'', 1636 | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Pjērs Korneijs''' ({{val|fr|Pierre Corneille}}; dzimis {{dat|1606|6|6}}, miris {{dat|1684|10|1}}) bija [[klasicisms|klasicisma]] laika franču dramaturgs. Kopā ar [[Moljērs|Moljēru]] un [[Žans Rasins|Rasinu]] tiek uzskatīts par vienu no labākajiem 17. gadsimta franču dramaturgiem. Ievērojamākais darbs - 1636. gadā publicētā [[traģikomēdija]] "[[Sids]]" (''Le Cid''). Dažkārt dēvēts par "franču traģēdijas tēvu". Dzimis [[Ruāna|Ruānā]], karaļa mežziņa ģimenē. Mācījies [[jezuīti|jezuītu]] skolā (mūsdienās ''Lycée Pierre-Corneille''). 1625. gada publicējis savu pirmo lugu - komēdiju ''Mélite''. 1634. gadā par Korneija mecenātu kļuva [[kardināls Rišeljē]], tomēr sadarbība ilgi neturpinājās. 1636. gadā tika radīta luga "[[Sids]]" (''Le Cid''). Luga ieguva popularitāti, tomēr izsauca karstas debates sabiedrībā (t.s. ''Querelle du Cid''). Pēc "Sida" Korneijs radīja vēl 25 lugas, bieži pēc [[Senā Roma|Romas]] vai [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] sižetiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.gutenberg.org/browse/authors/c#a960 ''Project Gutenberg''] {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Korneijs, Pjers}} [[Kategorija:1606. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1684. gadā mirušie]] [[Kategorija:Piejūras Sēnā dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:17. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Francijas dramaturgi]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 7j01fxijemnckwys4ihwlbkn8ykuttp 0 228224 4459194 4425794 2026-04-25T21:35:06Z Teatrālis 82063 /* Lomas teātrī */ 4459194 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maija Doveika | vārds_orig = | attēls = Maija_Doveika.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Maija Doveika | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|6|27}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[Aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Armands Reinfelds]]<br />Migels Ernandess Hiraldi (2006—2011)<br />Mārtiņš Bute (2012—2017)<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/256112-maija-doveika-atkal-skiras-un-mekle-jaunas-majas Jauns.lv. Maija Doveika atkal šķiras un meklē jaunas mājas]</ref> | mājaslapa = | paraksts = | spēlmaņu_nakts = {{ubl|[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016]])|[[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ([[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2025]])}} | apbalvojumi = [[Lilitas Bērziņas balva]] (2016) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = S }} '''Maija Doveika''' (dzimusi {{dat|1980|6|27}})<ref name="gimn">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukumagimn.lv/maija-doveika/|title=Maija Doveika|publisher=Tukumagimn.lv|accessdate={{dat|2013|7|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121117095155/http://www.tukumagimn.lv/maija-doveika/|archivedate={{dat|2012|11|17||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]], kļuva pazīstama ar Elizabetes Ziemeles lomu TV seriālā "[[UgunsGrēks]]". Pašlaik viena no vadošajām Latvijas Nacionālā teātra aktrisēm. Saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu gan kā gada aktrise ([[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2025]]), gan kā gada otrā plāna aktrise ([[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-reizem-gaidit-ir-sapigi-gada-labaka-aktrise-maija-doveika-uz-skatuves-izplust-asaras-liekot-raudat-ari-savam-delam-pavilam|title=VIDEO. “Reizēm gaidīt ir sāpīgi…” Gada labākā aktrise Maija Doveika uz skatuves izplūst asarās, liekot raudāt arī savam dēlam Pāvilam|website=Kokteilis.lv|access-date=2025-11-24|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Mācījās [[Tukuma Raiņa 1. vidusskola|Tukuma Raiņa 1. vidusskolā]], ko absolvēja 1998. gadā. Studēja [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur 2002. gadā ieguva bakalaura grādu mākslās aktiera specialitātē.<ref name="gimn" /> Bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] un Teātra Observatorijas aktrise, kopš 2014. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise.<ref name="gimn" /> == Apbalvojumi == Vairākas reizes nominēta Spēlmaņu nakts balvai, divkārtēja balvas saņēmēja. 2016. gadā saņēmusi [[Lilita Bērziņa|Lilitas Bērziņas]] balvu. == Lomas teātrī == * Margareta / [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1999); * Zaļā Jumprava, La / [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2000); * Ansambļa skatos / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2000); * Marianna / [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž.Dž.Džilindžers]] "Dons Žuans X" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2000); * Laila / Dainis Grīnvalds, Andris Zeibots "Stacijas vakari klaidoņiem" teātrī "Skatuve" (2001); * Rozāle / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2001); * Loma izrādē / [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā..." [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2001); * Marita / [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž.Dž.Džilindžers]] (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna) "Ēdenes dārzs" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2001); * Govs / Dainis Grīnvalds "Tonakt Bētlēmē" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2001); * Pilsētniece, bērns, prusaks / [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2002); * Vaida / Ričards Brotigans "Aborts" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2003); * Annuška / [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2003); * Jasmīne / [[Inga Ābele]] "Jasmīns" teātrī "United Intimacy" (2003); * Barbarīna / [[Karlo Goci]] "Zaļais putniņš" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2003); * Pollija Pīčema / [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" teātrī "United Intimacy" (2003); * Agneta / [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2004); * Džudīte / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2004); * Goldija / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2004); * Loma izrādē / [[Inga Ābele]] "Sibīrija" teātrī "United Intimacy" (2004); * Loma izrādē / pēc [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugas motīviem "P.S. Sprīdītis" teātrī "United Intimacy" (2004); * Loma izrādē / Ivo Briedis, Franks Hoils "fikcija nav iespējama / fiction impossible" teātrī "United Intimacy" (2005); * Roze, dāma, putns / [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2005); * Izabella Haverstika / [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2008); * Ļena / pēc Jeļenas Isajevas lugas motīviem "Kā kļūt slavenai" Teātra Observatorijā (2009); * Stella / [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]" Teātra Observatorijā (2009); * Kabīrija / pēc [[Federiko Fellīni|Federiko Fellini]] filmas scenārija motīviem "Ja tevis nebūtu. Kabīrija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] melodijās" Teātra Observatorijā (2010); * Teicēja / [[Vilhelms Haufs]] "Pasaka par Gardeguni" Ģertrūdes ielas teātrī (2012); * Loma izrādē / pēc [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] stāsta "Cilvēks šinelī" Dirty Deal Teatro (2012); * Roza, Assunta Estella / [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2012); * Misis Elonbija / [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2013); * Aija / Regnārs Vaivars "Titāniks" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2013); * Roza / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2014); * Kosta jaunkundze / Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2014); * Ermelinda Ruisa i Ruisa, Euhēnijas tante / Migels de Unamuno "Migla" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2014); * Margarēta / Georgs Bīhners "Voiceks" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2015); * Loma izrādē / [[Rainis]] "Raiņa sapņi" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2015); * Antigone / Žans Anuijs "Antigone" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2015); * Laimdota / [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2015); * Džozianna / [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2015); * Gīna Ēkdāle / [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2016); * Irina Arkadina / [[Antons Čehovs]] "Kaija" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2017); * Annika, daudzbērnu māte / Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2017); * Mazbērzu māte / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2017); * Īva Sebalda / [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2017); * Emma / Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2017); * Anna Bērziņa / [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2018); * Sofija fon Torklus (Soņa) / [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2019); * Dace / Jānis Balodis "Pieaugušie" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (kopš 2019); * Māte, Melno Karaliene, Ņurbuļa/Burbuļa daļa / [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "Alise Brīnumzemē" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2019); * Jerma / [[Federiko Garsija Lorka]] "Tukšais zieds" ("Jerma") [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2020); * Kitija / Nīna Reina "Piekrišana" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2021); * Māte / "Atver acis" (virtuālās realitātes izrāde) [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2021); * Elizabete Voglere / [[Ingmars Bergmans]] "Persona" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2021); * Millera kundze / [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2021); * Pindacīša / [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (kopš 2022); * Titānija / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (kopš 2022); * Elizabeta / Lūsija Kirkvuda "Debesjums" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2023); * Flora / [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2023); * Ciepa / [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (kopš 2023); * Berta / [[Regnārs Vaivars]] "Suņu ciema Nelaimes lācis" Latvijas Nacionālajā teātrī (2023); * Loma / Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?" Latvijas Nacionālajā teātrī (2024); * Loma / [[Kristīne Ulberga]] "Kas mammai somā" Willa teātrī (2024); * Vārnu kodēja / [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās" Latvijas Nacionālajā teātrī (2024); * Kino dīva / [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]" Latvijas Nacionālajā teātrī (2024); * Blanša / [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]" Latvijas Nacionālajā teātrī (2025); * Margo Kreina / Mērija Orra "Viss par Ievu" Latvijas Nacionālajā teātrī (2025); * Vešeriene / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" Latvijas Nacionālajā teātrī (2026) == Filmogrāfija == {{nepilnīgs saraksts}} === Kino === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma ! Loma ! Filmu studija |- | 2002 | "[[Sauja ložu]]" | (Epizode) | ''[[Kaupo filma]]'' |- | 2002 | "[[Naktssargs un veļasmazgātāja]]" | Aiga | ''[[Platforma filma]]'' |- | 2004 | "[[Rudens rozes]]" | Rita | ''[[Platforma filma]]'' |- | 2006 | "[[Tumšie brieži]]" | Nadīne | ''[[Kaupo filma]]'' |- |2009 |"[[Kontrolieris (filma)|Kontrolieris]]" |(Epizode) | [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] filma |- |2016 |"[[Melānijas hronika]]" |Vilma | ''[[MISTRUS MEDIA]]'' |- |2017 |"[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]" (Firstborn) | Katrīna | ''[[Locomotive productions]]'' |- |2018 |"[[Bille (filma)|Bille]]" | Milda | ''[[Deviņi (filmu studija)]]'' |- |2023 |"[[Mātes piens (filma)|Mātes piens]]" | Astra | ''[[Deviņi (filmu studija)]]'' |} === Televīzija === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 2010 — 2013 | "[[UgunsGrēks]]" | [[Elizabete Timmermane]] | Galvenā loma |- | 2014 | "UgunsGrēks" | Elizabete Timmermane | 1 sērija |- | 2014 | "[[Viņas melo labāk]]" | Jekaterina Lovčenko | Otrā plāna loma |- | 2017 | "[[Ēnu spēles]]" | Ģirta sieva | Epizode |- | 2019 | "[[Sarkanais mežs]]" | Valija Raģele | Otrā plāna loma |- | 2020 | "[[Terapeite bez grāda]]" | | |- | 2023 | "[[Tunelis (seriāls)|Tunelis]]" | Džeina | Galvenā loma |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/998/ Maija Doveika] filmas.lv * {{imdb|2398328}} * [https://izrades.lv/persona/maija-doveika-7865 Maija Doveika] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Doveika, Maija}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] 7drbf4alhby5h0o5gb2hq6tj4f5f375 0 228689 4459462 4159384 2026-04-26T11:31:00Z ZANDMANIS 91184 4459462 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Londonas maratons |Logo=2013 London Marathon at Victoria Embankment (1).JPG |Izmērs=300px |Name=Londonas maratons |Norises vieta={{vieta|Lielbritānija|Londona}} |Laiks=aprīlis |Tips=urbānā skriešana |Dalībnieki= |Disciplīnas=[[maratons]], [[invalīdu ratu brauciens]], 3 jūdzes |Rekordi= '''Maratons:'''<br /> Vīriešu: '''1:59:30''' (2026)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/live/2026/apr/26/london-marathon-2026-live-updates |title= London Marathon 2026: Sabastian Sawe breaks two-hour barrier and world record – live updates |website=theguardian.com|access-date={{dat|2026|4|25||bez}} |archiveurl= |archivedate= }}</ref><br />{{flaga|Kenija}} [[Sebastians Savē]]<br /> Sieviešu: '''2:15:25''' (2003)<br />{{flaga|GBR}} [[Pola Redklifa]]<br /> '''Invalīdu ratu brauciens:'''<br /> Vīriešu: '''1:23:44''' (2023)<br />{{flaga|SUI}} [[Marsels Hūgs]]<br /> Sieviešu: '''1:38:24''' (2021)<br />{{flaga|SUI}} [[Katerīna Debrunnere]] |Optional caption=2013. gada Londonas maratons |atjaunots=18.10.2024.}} '''Londonas maratons''' ir ikgadējs [[maratons]], kas kopš 1981. gada notiek [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Tas katru gadu notiek aprīļa beigās. Londonas maratons ietilpst ''World Marathon Majors'' sacensību seriālā. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens Latvijas pārstāvis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{vieglatlētika-aizmetnis}} {{World Marathon Majors}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Anglijā]] 6ty7x36qsc34qs9fx8s9e9rgxapgtgx 0 231766 4459037 4284699 2026-04-25T16:43:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459037 wikitext text/x-wiki {{Tauta | tauta = Spāņi | native_name = ''Españoles'' | image = [[Attēls:Map_of_the_Spanish_Diaspora_in_the_World.svg|300px]] | image_caption = Spāņi visā pasaulē | population = [[Spānija|Spānijas]] pilsoņi — 41 539 400 (kopējais skaits 2015. gadā — 47 059 533)<br>Simtiem miljonu [[spāņu izcelsmes amerikāņi|spāņu izcelsmes amerikāņu]], kuriem ir pilnīga vai daļēja spāņu izcelsme<br>Ārvalstīs dzīvojošie: 2 183 043<br>Kopā ārzemēs: 2 654 723 | valoda = [[spāņu valoda]] | reliģija = [[katoļticība]] | related-c = [[portugāļi]], [[franči]], [[itāļi]] un citas [[romāņu tautas]] }} '''Spāņi''' ({{val|es|españoles}} {{IPA2|espa'ɲoles|}}) ir [[romāņu tautas|romāņu tauta]], [[Spānija]]s pamatiedzīvotāji. Sarežģītās [[Spānijas vēsture]]s un kultūras, kā arī mūsdienu [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas autonomo apgabalu]] un [[valoda]]s politikas dēļ, ir izveidojies spēcīgs [[reģionālisms]] un savdabīgs kultūras plurālisms, tāpēc Spāniju līdztekus spāņiem apdzīvo arī, piemēram [[baski]] [[Basku Zeme|Basku zemē]], [[galisieši]] [[Galisija|Galisijā]] un [[katalonieši]] [[Katalonija|Katalonijā]]. [[Spāņu valoda|Spāņu]] jeb kastīliešu valoda (''español'' jeb ''castellano'') ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]], [[romāņu valodas|romāņu valodu grupas]] valoda, kas ir dzimtā gandrīz 400 miljoniem cilvēku galvenokārt [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] un [[Amerika|Amerikā]]. 2012. gadā Spānijā dzīvoja 47 miljoni iedzīvotāju. 20. gadsimtā [[iedzīvotāju skaits]] Spānijā dubultojās, bet pieaugums bija nevienāds iekšējās [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] dēļ.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=/inebase/temas/t20/e245/p04/a2005/l0/&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=/inebase/temas/cgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=/inebase/cgi/|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Población extranjera por sexo, país de nacionalidad y edad|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080325043135/http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=%2Finebase%2Ftemas%2Ft20%2Fe245%2Fp04%2Fa2005%2Fl0%2F&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=%2Finebase%2Ftemas%2Fcgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=%2Finebase%2Fcgi%2F|archivedate=2008-03-25}}</ref> == Emigrācija == 15. gadsimtā liels [[Pireneju pussala]]s kolonistu skaits sāka apmesties [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un mūsdienās aptuveni viena trešdaļa no Latīņamerikas iedzīvotāju kopskaita ir spāņu vai [[portugāļi|portugāļu]] izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāņi [[emigrācija|emigrēja]], lielākoties uz [[Peru]] vai [[Meksika|Meksiku]].<ref>{{en ikona}} [http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html Migration to Latin America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140520182749/http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html |date={{dat|2014|05|20||bez}} }}. Universiteit Leiden.</ref> Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāniešu.<ref>{{en ikona}} {{Atsauce |url= http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |title= The Columbian Mosaic in Colonial America |first= James |last= Axtell |journal= Humanities |date= September/October 1991 |volume= 12 |issue= 5 |pages= 12-18 |accessdate= 2008-10-08 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20080517052031/http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |archivedate= 2008-05-17 }}</ref> Laika posmā starp [[1846]]. un [[1932]]. gadu gandrīz 5 miljoni spāņu devās uz Ameriku, it īpaši uz [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>{{en ikona}} [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/557573/Spain/70267/People Spain — People]. Britannica Online Encyclopedia.</ref> No [[1960]]. gada līdz [[1975]]. gadam aptuveni divi miljoni spāņi pārceļoja uz Rietumeiropu un 300 000 uz Latīņameriku.<ref>{{en ikona}} [http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 Spain] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170403051416/http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 |date={{dat|2017|04|03||bez}} }}. Focus—Migration.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spāņi]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Romāņi]] 55valk1kzsix0gub32uicbv8799yxpk 0 234483 4459212 4335376 2026-04-25T22:58:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459212 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Teodors Kalnājs | vārds_orig = Teodors Bergmanis | attēls = Teodors Kalnajs.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1915 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Talsu apriņķis]], [[Laidzes pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2007 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 8 | m_vieta = {{LAT}}, [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elza Kalnāja (dzimusi Bakuze) | bērni = Guntis Kalnājs<br />Uldis Kalnājs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]])<br /> [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme]] (sudrabā)<br /> [[Ievainojuma nozīme]] (melnā)<br /> [[Armijas goda sarakstu sprādze]] | cits_darbs = }} }} '''Teodors Kalnājs''', līdz 1940. gadam '''Teodors Bergmanis''' (1915—2007) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Armijas goda sarakstu sprādze]]s saņēmējs.<ref name="bl">"Brīvā Latvija" 2005. gada 5.-11. marta numura (Nr. 10(891)), 9. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis [[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]] "Pēču" māju saimnieka Eduarda Bergmaņa (1873—1944) un Johannas (dzimušas Briģes) sešu bērnu ģimenē, viņa tēvs bija pagasta vecākais. Beidza [[Laidze]]s pamatskolu, pēc tam turpināja izglītību [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]], absolvējot to 1931. gadā, taču īstenot ieceri studēt Rīgā liedza [[Lielā depresija|30. gadu saimnieciskā krīze]], tādēļ nācās palikt pie zemes darbiem tēva saimniecībā. Dzimtajā pusē aktīvi darbojās kultūras dzīvē — dziedāja korī, kā arī piedalījās pašdarbnieku teātrī.<ref name="bl" /> 1935. gadā uzsāka obligāto karadienestu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[11. Dobeles kājnieku pulks|11. Dobeles kājnieku pulkā]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Pēc 1936. gada 16. maija parādes Esplanādē ar [[Latvijas Kara skola|Latvijas Kara skolu]] devās uz lauka mācībām pie Šuņazara Daugavpils apkaimē, 1936. gada augustā kursus beidza, atgriezās pulkā un tā paša gada oktobrī demobilizējās. Atgriezies dzimtajā pusē, iestājās [[Aizsargi (organizācija)|aizsargos]], kur kļuva par riteņbraucēju rotas komandieri. 1939. gada rudenī kā rotas komandieris saņēma slepenu pavēli gatavoties iespējamai mobilizācijai, kas sakrita ar [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] parakstīšanu. Taču pretošanās pavēles vietā rota saņēma pavēli slepus apsargāt ienākošos [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vilciena sastāvus pret uzbrukumiem.<ref name="bl" /> 1940. gada februārī [[uzvārdu latviskošanas kampaņa (1939—1940)|uzvārdu latviskošanas kampaņas]] laikā nomainīja uzvārdu uz "Kalnājs". Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Kalnāju 1940. gada rudenī uz pagastmāju izsauca [[Valsts drošības komiteja]]s pārstāvji un mēģināja savervēt par ziņotāju, pie viena draudot viņu sodīt kā aizsargu aktīvistu, iemesls — Aizsargu organizācijas 20 gadu jubilejas ballē viņam [[Kārlis Ulmanis]] paspiedis roku. Kalnājs sadarboties atteicās. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijas]] Kalnājs pārdzīvoja, slēpjoties mežā, tikai vēlāk uzzinādams, ka viņa uzvārda izsūtāmo sarakstos nebija.<ref name="bl" /> Pēc [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas iebrukuma PSRS]] Kalnājs pieredzēja apriņķī pazīstamā virsnieka 1. Talsu aizsargu pulka 3. bataljona komandiera Friča Hermansona arestu, viņa mirstīgās atliekas ar spīdzināšanas pazīmēm vēlāk atrada [[Baltezers|Baltezerā]], kas Kalnāju pārliecināja pieteikties brīvprātīgajam dienestam [[Vērmahts|Vērmahtā]]. Sākotnēji iestājās pašaizsardzības vienībās, bet vēlāk jau latviešu policijas bataljonos — 1942. gada 6. martā Kalnājs ar citiem novadniekiem devās uz [[Liepāja|Liepāju]], kur tika iekļauts [[24. Talsu policijas bataljons|24. Talsu policijas bataljonā]] un 1942. gada jūnijā nosūtīts uz [[Minska]]s apgabalu apkarot partizānu vienības. 1942. gada oktobrī bataljons nonāca [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] frontē, un jau 1943. gada janvārī Kalnāju nosūtīja uz vada komandieru kursiem [[Bolderāja|Bolderājā]].<ref name="bl" /> Pēc vada komandieru kursu beigšanas Kalnājs tika nozīmēts rezerves bataljonu jauniesaukto apmācībā, [[Volhova]]s frontē viņš nonāca tikai 1943. gada 9. septembrī. 22. novembrī, izpildot rotas komandiera pienākumus, Kalnāju smagi ievainoja un viņš bija spiests atstāt ierakumus, lai atkoptos. 1944. gada janvārī Rīgā saņēma pavēli stāties [[Rūdolfs Kociņš|Rūdolfa Kociņa]] jaunformētā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] [[44. ieroču SS grenadieru pulks|44. pulka]] II bataljona 8. rotas komandiera amatā, frontē nonāca 1944. gada marta sākumā un piedalījās arī 16. marta kaujās, par savu kaujas darbību 18. marta uzbrukumā Kalnājs saņēma II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]] — viņa uzbrukumu aprakstījis pulkvežleitnants Kociņš: {{cquote|Kalnājs gāja tā kā mācību laukumā.}} Otrreiz Kalnājs tika ievainots 1944. gada 8. aprīlī, rotā viņš atgriezās jau [[Opočka]]s pozīcijās.<ref name="bl" /> 1944. gada 21. augustā Kalnāju ievainoja trešo reizi, brūces sadziedējis, viņš atkal uzņēmās savas rotas vadību un veda to [[Lubāna]]s un [[Aiviekste]]s atvaires kaujās, par ko tika apbalvots ar I šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Kalnājs piedalījās arī [[Mores kaujas|Mores kaujās]], kur pildīja štāba adjutanta pienākumus. Vēlāk nonāca [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], piedalījās visās Kurzemes lielkaujās, par varonību 1945. gada 10. aprīlī tika apbalvots ar [[Armijas goda sarakstu sprādze|Armijas goda sarakstu sprādzi]]. Kara beigas Kalnājs sagaidīja Kurzemē, taču vēl pirms [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās padomju okupācijas]] viņa sieva ar bērniem devās trimdā.<ref name="bl2">"Brīvā Latvija" 2005. gada 12.-18. marta numura (Nr. 11(892)), 9. lpp</ref> == Pēckara dzīve == Pēc [[Vācijas kapitulācija]]s Kalnājs ar grupu virsnieku sākumā slepus uzturējās Kurzemes mežos, pēc tam ar viltotiem dokumentiem iekārtojās darbā, taču jau 1945. gada 9. decembrī viņu atmaskoja un arestēja Talsos, Ziemassvētkos pārveda uz cietumu [[Ventspils|Ventspilī]]. Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Kalnājam piesprieda 20 gadus [[Vorkuta]]s ieslodzījuma nometnē, Latvijā atgriezties viņam tika ļauts tikai 1970. gadu nogalē, bet dzimtajās mājās — vien 1990. gados. Sieva Elza Latvijā pirmo reizi atgriezās 1992. gadā.<ref name="bl2" /> Miris 2007. gada 8. decembrī, guldīts zemes klēpī [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes brāļu kapos]].<ref name="nmkk">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mvz.lv/?page_id=1570|title= KRITUŠO LATVIEŠU KARAVĪRU SARAKSTS KURI APGLABĀTI LESTENĒ|accessdate= {{dat|2013|10|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * "Karavīra ceļš. Virsleitnants Teodors Kalnājs" (Talsi, 2015) {{Latviešu Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji}} {{DEFAULTSORT:Kalnajs, Teodors}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] lmj8xqgtqb6nhayzq3kvp164zmw9p9f 10 236690 4459049 4442172 2026-04-25T17:15:48Z Pirags 3757 4459049 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas baznīcas |title = [[Latvija]]s [[Baznīca (celtne)|dievnami]] |titlestyle = background-color:#FFDEAD; |groupstyle= background-color:#FFEBCD; |bodyclass = hlist |state = {{{state|<noinclude>autocollapse</noinclude><includeonly>collapsed</includeonly>}}} |group1 = [[luterisms|Evaņģēliski<br />luteriskās<br>baznīcas]] |list1 = * [[Aizkraukles luterāņu baznīca|Aizkraukles]] * [[Aizkraukles Kristus Spēka luterāņu baznīca|Aizkraukles Kristus Spēka]] * [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes]] * [[Aknīstes luterāņu baznīca|Aknīstes]] * [[Allažu baznīca|Allažu]] * [[Alojas luterāņu baznīca|Alojas]] * [[Alūksnes luterāņu baznīca|Alūksnes]] * [[Annenieku luterāņu baznīca|Annenieku]] * [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu]] * [[Āraišu baznīca|Āraišu]] * [[Ārciema luterāņu baznīca|Ārciema]] * [[Ārlavas baznīca|Ārlavas]] * [[Asares baznīca|Asares]] * [[Babītes Sv. Annas luterāņu baznīca|Babītes Sv. Annas]] * [[Baldones luterāņu baznīca|Baldones]] * [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales]] * [[Baltezera baznīca|Baltezera (Ādažu)]] * [[Balvu luterāņu baznīca|Balvu]] * [[Bārbeles luterāņu baznīca|Bārbeles]] * [[Bārtas luterāņu baznīca|Bārtas]] * [[Bauskas luterāņu baznīca|Bauskas]] * [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes]] * [[Bērzes luterāņu baznīca|Bērzes]] * [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru]] * [[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales]] * [[Blīdenes luterāņu baznīca|Blīdenes]] * [[Bolderājas luterāņu baznīca|Bolderājas]] * [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca|Bornes]] * [[Brīdagas luterāņu baznīca|Brīdagas]] * [[Budbergas luterāņu baznīca|Budbergas]] * [[Bulduru luterāņu baznīca|Bulduru]] * [[Bunkas luterāņu baznīca|Bunkas]] * [[Burtnieku luterāņu baznīca|Burtnieku]] * [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas]] * [[Cesvaines luterāņu baznīca|Cesvaines]] * [[Cēsu Svētās Annas luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Annas]] * [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa]] * [[Cīravas baznīca|Cīravas]] * [[Dalbes luterāņu baznīca|Dalbes]] * [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas]] * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca|Daugavpils]] * [[Dignājas baznīca|Dignājas]] * [[Dikļu luterāņu baznīca|Dikļu]] * [[Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca|Dobeles]] * [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Doles-Ķekavas]] * [[Drustu luterāņu baznīca|Drustu]] * [[Dubultu luterāņu baznīca|Dubultu]] * [[Dundagas luterāņu baznīca|Dundagas]] * [[Dunikas luterāņu baznīca|Dunikas]] * [[Dzērbenes luterāņu baznīca|Dzērbenes]] * [[Dzirciema luterāņu baznīca|Dzirciema]] * [[Džūkstes luterāņu baznīca|Džūkstes]] * [[Elkšņu baznīca|Elkšņu]] * [[Embūtes luterāņu baznīca|Embūtes]] * [[Engures luterāņu baznīca|Engures]] * [[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles]] * [[Ērberģes luterāņu baznīca|Ērberģes]] * [[Ērgļu luterāņu baznīca|Ērgļu]] * [[Ērgļu luterāņu baznīca (vecā)|Ērgļu (vecā)]] * [[Ēveles baznīca|Ēveles]] * [[Garkalnes luterāņu baznīca|Garkalnes]] * [[Gārsenes luterāņu baznīca|Gārsenes]] * [[Glūdas luterāņu baznīca|Glūdas]] * [[Gostiņu luterāņu baznīca|Gostiņu]] * [[Grobiņas luterāņu baznīca|Grobiņas]] * [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca|Gulbenes]] * [[Ģipkas luterāņu baznīca|Ģipkas]] * [[Iecavas luterāņu baznīca|Iecavas]] * [[Ikšķiles luterāņu baznīca|Ikšķiles]] * [[Ikšķiles viduslaiku baznīca|Ikšķiles viduslaiku]] * [[Ilmājas luterāņu baznīca|Ilmājas]] * [[Ilūkstes luterāņu baznīca|Ilūkstes]] * [[Ilzu luterāņu baznīca|Ilzu]] * [[Indras luterāņu baznīca|Indras]] * [[Īles luterāņu baznīca|Īles]] * [[Jaunburtnieku baznīca|Jaunburtnieku]] * [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema]] * [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes]] * [[Jaunjelgavas luterāņu baznīca|Jaunjelgavas]] * [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas]] * [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabpils]] * [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Jelgavas Sv. Annas]] * [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Jelgavas Sv. Jāņa]] * [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca|Jelgavas Sv. Trīsvienības]] * [[Kaldabruņas luterāņu baznīca|Kaldabruņas]] * [[Kalnamuižas luterāņu baznīca|Kalnamuižas]] * [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves]] * [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes]] * [[Kandavas luterāņu baznīca|Kandavas]] * [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna]] * [[Kārķu luterāņu baznīca|Kārķu]] * [[Katrīnas luterāņu baznīca|Katrīnas]] * [[Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca|Kokneses]] * [[Krimuldas luterāņu baznīca|Krimuldas]] * [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils]] * [[Krūtes luterāņu baznīca|Krūtes]] * [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Annas]] * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Katrīnas]] * [[Ķekavas luterāņu baznīca|Ķekavas]] * [[Ķekavas luterāņu baznīca (LKLB)|Ķekavas (LKLB)]] * [[Ķemeru luterāņu baznīca|Ķemeru]] * [[Ķempju luterāņu baznīca|Ķempju]] * [[Ķerkliņu luterāņu baznīca|Ķerkliņu]] * [[Lambārtes luterāņu baznīca|Lambārtes]] * [[Landzes luterāņu baznīca|Landzes]] * [[Lašu luterāņu baznīca|Lašu]] * [[Lejasciema luterāņu baznīca|Lejasciema]] * [[Lestenes luterāņu baznīca|Lestenes]] * [[Lielvārdes luterāņu baznīca|Lielvārdes]] * [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Liepājas Sv. Annas]] * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Liepājas katedrāle]] * [[Liepkalnes luterāņu baznīca|Liepkalnes]] * [[Liepnas luterāņu baznīca|Liepnas]] * [[Lubānas luterāņu baznīca|Lubānas]] * [[Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca|Ludzas]] * [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca|Matīšu]] * [[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes]] * [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Mazsalacas]] * [[Meņģeles luterāņu baznīca|Meņģeles]] * [[Mežmuižas luterāņu baznīca|Mežmuižas]] * [[Mežotnes luterāņu baznīca|Mežotnes]] * [[Miķeļtorņa luterāņu baznīca|Miķeļtorņa]] * [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas]] * [[Nīcas luterāņu baznīca|Nīcas]] * [[Nīgrandes luterāņu baznīca|Nīgrandes]] * [[Nītaures luterāņu baznīca|Nītaures]] * [[Nurmuižas luterāņu baznīca|Nurmuižas]] * [[Ogres luterāņu baznīca|Ogres]] * [[Olaines luterāņu baznīca|Olaines]] * [[Opekalna luterāņu baznīca|Opekalna]] * [[Ozolnieku luterāņu baznīca|Ozolnieku]] * [[Pāles luterāņu baznīca|Pāles]] * [[Pēterupes luterāņu baznīca|Pēterupes]] * [[Piltenes luterāņu baznīca|Piltenes]] * [[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca|Piņķu Sv. Nikolaja]] * [[Pļaviņu luterāņu baznīca|Pļaviņu]] * [[Popes luterāņu baznīca|Popes]] * [[Priedulas luterāņu baznīca|Priedulas]] * [[Priekules luterāņu baznīca|Priekules]] * [[Puzes luterāņu baznīca|Puzes]] * [[Raunas luterāņu baznīca|Raunas]] * [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Rēzeknes]] * [[Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca|Rīgas Augšāmcelšanās]] * [[Rīgas Doms]] * [[Rīgas Jēzus baznīca|Rīgas Jēzus]] * [[Rīgas Kristus luterāņu baznīca|Rīgas Kristus]] * [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta]] * [[Rīgas Lutera baznīca|Rīgas Lutera]] * [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca|Rīgas Mārtiņa]] * [[Rīgas Mežaparka baznīca|Rīgas Mežaparka]] * [[Rīgas Reformātu baznīca|Rīgas Reformātu]] * [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Sv. Ģertrūdes]] * [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes]] * [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Sv. Jāņa]] * [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pāvila]] * [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Sv. Pētera]] * [[Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca|Rīgas Sv. Trīsvienības]] * [[Rindas luterāņu baznīca|Rindas]] * [[Rojas luterāņu baznīca|Rojas]] * [[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu]] * [[Rubas luterāņu baznīca|Rubas]] * [[Rubenes luterāņu baznīca|Rubenes]] * [[Rucavas luterāņu baznīca|Rucavas]] * [[Rūjienas luterāņu baznīca|Rūjienas]] * [[Sabiles baznīca|Sabiles]] * [[Salas Svētā Jāņa baznīca|Salas]] * [[Saukas luterāņu baznīca|Saukas]] * [[Sātu luterāņu baznīca|Sātu]] * [[Seces luterāņu baznīca|Seces]] * [[Sēmes luterāņu baznīca|Sēmes]] * [[Sēlpils luterāņu baznīca|Sēlpils]] * [[Sesavas luterāņu baznīca|Sesavas]] * [[Siguldas luterāņu baznīca|Siguldas]] * [[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķeles]] * [[Slokas luterāņu baznīca|Slokas]] * [[Skujenes baznīca|Skujenes]] * [[Smiltenes luterāņu baznīca|Smiltenes]] * [[Snēpeles luterāņu baznīca|Snēpeles]] * [[Spāres baznīca|Spāres]] * [[Staiceles baznīca|Staiceles]] * [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes]] * [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes]] * [[Strazdes luterāņu baznīca|Strazdes]] * [[Strenču luterāņu baznīca|Strenču]] * [[Stūru baznīca|Stūru]] * [[Subates luterāņu baznīca|Subates]] * [[Suntažu luterāņu baznīca|Suntažu]] * [[Sunākstes luterāņu baznīca|Stendera (Sunākstes)]] * [[Tilžas luterāņu baznīca|Tilžas]] * [[Tirzas luterāņu baznīca|Tirzas]] * [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca|Tomes]] * [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas]] * [[Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca|Turaidas]] * [[Ugāles luterāņu baznīca|Ugāles]] * [[Unguru baznīca|Unguru]] * [[Usmas vecā baznīca|Usmas]] * [[Užavas luterāņu baznīca|Užavas]] * [[Valdemārpils luterāņu baznīca|Valdemārpils]] * [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca|Valkas-Lugažu]] * [[Valles luterāņu baznīca|Valles]] * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Valmieras]] * [[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu]] * [[Vānes luterāņu baznīca|Vānes]] * [[Vangažu luterāņu baznīca|Vangažu]] * [[Vecauces luterāņu baznīca|Vecauces]] * [[Veckalsnavas luterāņu baznīca|Veckalsnavas]] * [[Vecpiebalgas luterāņu baznīca|Vecpiebalgas]] * [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils]] * [[Vestienas luterāņu baznīca|Vestienas]] * [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes]] * [[Zaļenieku luterāņu baznīca|Zaļenieku]] * [[Zaubes luterāņu baznīca|Zaubes]] * [[Zeltiņu luterāņu baznīca|Zeltiņu]] * [[Zemītes luterāņu baznīca|Zemītes]] * [[Zlēku luterāņu baznīca|Zlēku]] |group2 = [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu<br>baznīcas]] |list2 = * [[Aglonas bazilika]] * [[Aizkraukles katoļu baznīca|Aizkraukles]] * [[Aizputes katoļu baznīca|Aizputes]] * [[Aizpūres baznīca|Aizpūres]] * [[Aknīstes katoļu baznīca|Aknīstes]] * [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas]] * [[Alūksnes katoļu baznīca|Alūksnes]] * [[Ambeļu baznīca|Ambeļu]] * [[Andrupenes baznīca|Andrupenes]] * [[Andzeļmuižas baznīca|Andzeļmuižas]] * [[Ārdavas baznīca|Ārdavas]] * [[Arendoles baznīca|Arendoles]] * [[Asūnes baznīca|Asūnes]] * [[Atašienes baznīca|Atašienes]] * [[Auces katoļu baznīca|Auces]] * [[Augškalnes baznīca|Augškalnes]] * [[Augustovas baznīca|Augustovas]] * [[Aulejas baznīca|Aulejas]] * [[Auziņu katoļu baznīca|Auziņu]] * [[Balbinovas katoļu baznīca|Balbinovas]] * [[Baltas kapela|Baltas]] * [[Baltinavas katoļu baznīca|Baltinavas]] * [[Balvu katoļu baznīca|Balvu]] * [[Barkavas katoļu baznīca|Barkavas]] * [[Bārtas katoļu baznīca|Bārtas]] * [[Bauskas katoļu baznīca|Bauskas]] * [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes]] * [[Beresnes baznīca|Beresnes]] * [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības]] * [[Bērzgales Annas baznīca|Bērzgales Sv. Annas]] * [[Bēržu katoļu baznīca|Bēržu]] * [[Bikovas katoļu baznīca|Bikovas]] * [[Bolderājas katoļu baznīca|Bolderājas]] * [[Borovkas katoļu baznīca|Borovkas]] * [[Brigu baznīca|Brigu]] * [[Brocēnu katoļu kapela|Brocēnu]] * [[Brodaižu katoļu baznīca|Brodaižu]] * [[Brunavas baznīca|Brunavas]] * [[Budbergas katoļu baznīca|Budbergas]] * [[Bukmuižas baznīca|Bukmuižas]] * [[Cesvaines katoļu baznīca|Cesvaines]] * [[Cēsu katoļu baznīca|Cēsu]] * [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu]] * [[Dagdas katoļu baznīca|Dagdas]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca|Daugavpils Jaunavas Marijas]] * [[Daugavpils Jēzus Sirds baznīca|Daugavpils Jēzus Sirds]] * [[Daugavpils Svētā Pētera baznīca|Daugavpils Sv. Pētera]] * [[Demenes katoļu baznīca|Demenes]] * [[Dobeles katoļu baznīca|Dobeles]] * [[Dricānu baznīca|Dricānu]] * [[Dubnas baznīca|Dubnas]] * [[Dukstigala katoļu baznīca|Dukstigala]] * [[Dunavas katoļu baznīca|Dunavas]] * [[Dvietes katoļu baznīca|Dvietes]] * [[Eglaines katoļu baznīca|Eglaines]] * [[Elernes baznīca|Elernes]] * [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas]] * [[Ezeres Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca|Ezeres]] * [[Ērgļu katoļu baznīca|Ērgļu]] * [[Feimaņu baznīca|Feimaņu]] * [[Grendzes baznīca|Grendzes]] * [[Grīvas katoļu baznīca|Grīvas]] * [[Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca|Grobiņas]] * [[Gudenieku katoļu baznīca|Gudenieku]] * [[Īdeņas kapela|Īdeņas]] * [[Iecavas katoļu baznīca|Iecavas]] * [[Ikšķiles katoļu baznīca|Ikšķiles]] * [[Ilzeskalna kapela|Ilzeskalna]] * [[Ilūkstes katoļu baznīca|Ilūkstes]] * [[Indricas baznīca|Indricas]] * [[Iršu katoļu baznīca|Iršu]] * [[Istalsnas baznīca|Istalsnas]] * [[Istras baznīca|Istras]] * [[Izvaltas baznīca|Izvaltas]] * [[Janču baznīca|Janču]] * [[Jasmuižas katoļu baznīca|Jasmuižas]] * [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes]] * [[Jaunjelgavas katoļu baznīca|Jaunjelgavas]] * [[Jaunsaules katoļu baznīca|Jaunsaules]] * [[Jēkabpils katoļu baznīca|Jēkabpils]] * [[Jelgavas katoļu katedrāle|Jelgavas katedrāle]] * [[Jezupovas baznīca|Jezupovas]] * [[Jūrkalnes baznīca|Jūrkalnes]] * [[Kalnciema katoļu baznīca|Kalnciema]] * [[Kalnu katoļu baznīca|Kalnu]] * [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes]] * [[Kandavas katoļu baznīca|Kandavas]] * [[Kankaļu baznīca|Kankaļu]] * [[Kaplavas kapela|Kaplavas]] * [[Kaunatas baznīca|Kaunatas]] * [[Kokneses katoļu baznīca|Kokneses]] * [[Kolkas katoļu baznīca|Kolkas]] * [[Kombuļu baznīca|Kombuļu]] * [[Konstantinovas baznīca|Konstantinovas]] * [[Krāslavas katoļu baznīca|Krāslavas]] * [[Krišjāņu baznīca|Krišjāņu]] * [[Krustpils katoļu baznīca|Krustpils]] * [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Kuldīgas]] * [[Kumbuļu kapela|Kumbuļu]] * [[Kupravas baznīca|Kupravas]] * [[Kurmenes katoļu baznīca|Kurmenes]] * [[Lamiņu baznīca|Lamiņu]] * [[Landskoronas baznīca|Landskoronas]] * [[Laucesas baznīca|Laucesas]] * [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu]] * [[Lielvārdes katoļu baznīca|Lielvārdes]] * [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle|Liepājas Sv. Jāzepa katedrāle]] * [[Liepājas Māras Romas katoļu baznīca|Liepājas Māras]] * [[Liepājas Svētā Dominika Romas katoļu baznīca|Liepājas Sv. Dominika]] * [[Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca|Liepājas Sv. Meinarda]] * [[Liepnas katoļu baznīca|Liepnas]] * [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas]] * [[Līvānu katoļu baznīca|Līvānu]] * [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes]] * [[Ludvikovas baznīca|Ludvikovas]] * [[Ludzas katoļu baznīca|Ludzas]] * [[Lutriņu Svētā Gara Romas katoļu kapela|Lutriņu]] * [[Madaleņas baznīca|Madaleņas]] * [[Malnavas baznīca|Malnavas]] * [[Medumu baznīca|Medumu]] * [[Mežvidu baznīca|Mežvidu]] * [[Nagļu baznīca|Nagļu]] * [[Nautrēnu baznīca|Nautrēnu]] * [[Neretas katoļu baznīca|Neretas]] * [[Nīcgales katoļu baznīca|Nīcgales]] * [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas]] * [[Ogres katoļu baznīca|Ogres]] * [[Okras baznīca|Okras]] * [[Ostrones baznīca|Ostrones]] * [[Ozolaines baznīca|Ozolaines]] * [[Ozolmuižas baznīca|Ozolmuižas]] * [[Pasienes baznīca|Pasienes]] * [[Pāvilostas katoļu baznīca|Pāvilostas]] * [[Peipiņu katoļu baznīca|Peipiņu]] * [[Piedrujas katoļu baznīca|Piedrujas]] * [[Pieniņu baznīca|Pieniņu]] * [[Pilcenes baznīca|Pilcenes]] * [[Pildas baznīca|Pildas]] * [[Pļaviņu katoļu baznīca|Pļaviņu]] * [[Preiļu katoļu baznīca|Preiļu]] * [[Prezmas baznīca|Prezmas]] * [[Priedaines baznīca|Priedaines]] * [[Priekules slimnīcas Svētās Annas Romas katoļu kapela|Priekules]] * [[Pustiņas baznīca|Pustiņas]] * [[Pušas katoļu baznīca|Pušas]] * [[Pušmucovas katoļu baznīca|Pušmucovas]] * [[Raģeļu baznīca|Raģeļu]] * [[Raipoles katoļu baznīca|Raipoles]] * [[Ratnieku katoļu baznīca|Ratnieku]] * [[Rēzeknes Dieva Žēlsirdības baznīca|Rēzeknes Dieva Žēlsirdības]] * [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes]] * [[Rēzeknes katedrāle]] * [[Riebiņu baznīca|Riebiņu]] * [[Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca|Rīgas Kristus Karaļa]] * [[Rīgas Svētā Jāzepa katoļu baznīca|Rīgas Sv. Jāzepa]] * [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle]] * [[Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Katrīnas]] * [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes]] * [[Rīgas Svētā Alberta baznīca|Rīgas Sv. Alberta]] * [[Rīgas Svētā Antona Romas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Antona]] * [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Rīgas Sv. Franciska]] * [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas]] * [[Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Trīsvienības]] * [[Rikavas baznīca|Rikavas]] * [[Rojas katoļu baznīca|Rojas]] * [[Rozentovas baznīca|Rozentovas]] * [[Rubeņu baznīca|Rubeņu]] * [[Rudzātu baznīca|Rudzātu]] * [[Rugāju katoļu baznīca|Rugāju]] * [[Rundēnu baznīca|Rundānu]] * [[Ruskulovas baznīca|Ruskulovas]] * [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas]] * [[Saulkrastu katoļu baznīca|Saulkrastu]] * [[Salaspils katoļu baznīca|Salaspils]] * [[Saldus katoļu baznīca|Saldus]] * [[Salnavas baznīca|Salnavas]] * [[Sarkaņu baznīca|Sarkaņu]] * [[Siguldas katoļu baznīca|Siguldas]] * [[Silenes katoļu baznīca|Silenes]] * [[Skaistas baznīca|Skaistas]] * [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes]] * [[Smiltenes katoļu baznīca|Smiltenes]] * [[Sprogu baznīca|Sprogu]] * [[Spruktu baznīca|Spruktu]] * [[Stiglovas katoļu baznīca|Stiglovas]] * [[Stirnienes katoļu baznīca|Stirnienes]] * [[Stoļerovas baznīca|Stoļerovas]] * [[Strūžānu katoļu baznīca|Strūžānu]] * [[Subates katoļu baznīca|Subates]] * [[Suntažu katoļu baznīca|Suntažu]] * [[Sventes baznīca|Sventes]] * [[Šķēdes Svētīgā Adriana Romas katoļu kapela|Šķēdes]] * [[Šķilbēnu jaunā baznīca|Šķilbēnu jaunā]] * [[Šķilbēnu vecā baznīca| Šķilbēnu vecā]] * [[Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca|Talsu]] * [[Tilžas katoļu baznīca|Tilžas]] * [[Tukuma katoļu baznīca|Tukuma]] * [[Ugāles katoļu baznīca|Ugāles]] * [[Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Vaiņode]] * [[Vanagu baznīca|Vanagu]] * [[Varakļānu Marijas baznīca|Varakļānu Marijas]] * [[Varakļānu Viktora baznīca|Varakļānu Viktora]] * [[Varnaviču baznīca|Varnaviču]] * [[Vārkavas baznīca|Vārkavas]] * [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils]] * [[Vecumnieku katoļu kapela|Vecumnieku]] * [[Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Ventspils]] * [[Vidsmuižas katoļu baznīca|Vidsmuižas]] * [[Viļakas katoļu baznīca|Viļakas]] * [[Viļānu katoļu baznīca|Viļānu]] * [[Višķu baznīca|Višķu]] * [[Zemgales katoļu baznīca|Zemgales]] * [[Zilupes katoļu baznīca|Zilupes]] * [[Zirņu Svētā Mārtiņa Romas katoļu kapela|Zirņu]] * [[Znotiņu baznīca|Znotiņu]] * [[Zosnas katoļu baznīca|Zosnas]] |group3 = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Pareizticīgo<br>baznīcas]] |list3 = * [[Ainažu pareizticīgo baznīca|Ainažu]] * [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca|Aizkalnes]] * [[Alojas pareizticīgo baznīca|Alojas]] * [[Alūksnes pareizticīgo baznīca|Alūksnes]] * [[Baltinavas pareizticīgo baznīca|Baltinavas]] * [[Balvu pareizticīgo baznīca|Balvu]] * [[Bauskas pareizticīgo baznīca|Bauskas]] * [[Bērzaunes pareizticīgo baznīca|Bērzaunes]] * [[Bučauskas pareizticīgo baznīca|Bučauskas]] * [[Cēsu pareizticīgo baznīca|Cēsu]] * [[Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca|Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska]] * [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle|Daugavpils katedrāle]] * [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca|Daugavpils Dievmātes atdusas]] * [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela)|Daugavpils Sv. Nikolaja (Klusā iela)]] * [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)|Daugavpils Sv. Nikolaja (Ļermontova iela)]] * [[Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca|Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila]] * [[Goliševas pareizticīgo baznīca|Goliševas]] * [[Ikšķiles pareizticīgo baznīca|Ikšķiles]] * [[Ilūkstes pareizticīgo baznīca|Ilūkstes]] * [[Ilzeskalna pareizticīgo baznīca|Ilzeskalna]] * [[Jaunās Slobodkas pareizticīgo baznīca|Jaunās Slobodkas]] * [[Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle|Jelgavas katedrāle]] * [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] * [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Jēkabpils Uniātu]] * [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca|Jūrmalas Dubultu]] * [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca|Jūrmalas Ķemeru]] * [[Kalsnavas pareizticīgo baznīca|Kalsnavas]] * [[Kārzdabas pareizticīgo baznīca|Kārzdabas]] * [[Kolkas pareizticīgo baznīca|Kolkas]] * [[Kokneses pareizticīgo baznīca|Kokneses]] * [[Kosas baznīca|Kosas]] * [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca|Krustpils]] * [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Kuldīgas]] * [[Kvītaines pareizticīgo baznīca|Kvītaines]] * [[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu]] * [[Lauderu pareizticīgo baznīca|Lauderu]] * [[Līdēres pareizticīgo baznīca|Līdēres]] * [[Lielvārdes pareizticīgo baznīca|Lielvārdes]] * [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle|Liepājas Jūras katedrāle]] * [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca|Liepājas Sv. Aleksandra Ņevska]] * [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca|Liepājas Sv. Aleksija]] * [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Liepājas Sv. Trīsvienības]] * [[Liepnas pareizticīgo baznīca|Liepnas]] * [[Lipiņišku pareizticīgo baznīca|Lipiņišku]] * [[Lipušku pareizticīgo baznīca|Lipušku]] * [[Ludzas pareizticīgo baznīca|Ludzas]] * [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca|Ļaudonas]] * [[Māļu baznīca|Māļu]] * [[Nītaures pareizticīgo baznīca|Nītaures]] * [[Ogres pareizticīgo baznīca|Ogres]] * [[Pudinavas pareizticīgo baznīca|Pudinavas]] * [[Reiku pareizticīgo baznīca|Reiku]] * [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Rēzeknes]] * [[Rugāju pareizticīgo baznīca|Rugāju]] * [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze|Rīgas Bolderājas]] * [[Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca|Rīgas Debesbraukšanas latviešu]] * [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Rīgas katedrāle]] * [[Rīgas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīca|Rīgas Kazaņas Dievmātes ikonas]] * [[Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca|Rīgas Sv. Aleksandra Ņevska]] * [[Rīgas Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca|Rīgas Sv. Erceņģeļa Mihaila]] * [[Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča baznīca|Rīgas Sv. Jāņa Priekšteča]] * [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pētera un Pāvila]] * [[Rīgas Svētā Radoņežas Sergija baznīca|Rīgas Sv. Radoņežas Sergija]] * [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Rīgas Sv. Trīsvienības Pārdaugavas]] * [[Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle|Rīgas Sv. Trīsvienības katedrāle]] * [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas]] * [[Rīgas Visu Svēto baznīca|Rīgas Visu Svēto]] * [[Sausnējas pareizticīgo baznīca|Sausnējas]] * [[Sedas pareizticīgo baznīca|Sedas]] * [[Skrudalienas pareizticīgo baznīca|Skrudalienas]] * [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca|Stāmerienas]] * [[Šķeltovas pareizticīgo baznīca|Šķeltovas]] * [[Šķilbēnu pareizticīgo baznīca|Šķilbēnu]] * [[Smiltenes pareizticīgo baznīca|Smiltenes]] * [[Suntažu pareizticīgo baznīca|Suntažu]] * [[Tolkas pareizticīgo baznīca|Tolkas]] * [[Tukuma pareizticīgo baznīca|Tukuma]] * [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca|Valmieras]] * [[Veclaicenes baznīca|Veclaicenes]] * [[Vecsalienas pareizticīgo baznīca|Vecsalienas]] * [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca|Ventspils]] * [[Vertulovas baznīca|Vertulovas]] * [[Viļānu pareizticīgo baznīca|Viļānu]] * [[Viļķenes pareizticīgo baznīca|Viļķenes]] * [[Zaubes pareizticīgo baznīca|Zaubes]] |group4 = [[Baptisti|Baptistu<br>baznīcas]] |list4 = * [[Aizputes baptistu baznīca|Aizputes]] * [[Dundagas baptistu baznīca|Dundagas]] * [[Jaunlaicenes baznīca|Jaunlaicenes]] * [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca|Jēkabpils]] * [[Jelgavas baptistu baznīca|Jelgavas]] * [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams|Kuldīgas]] * [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams|Ķemeru]] * [[Limbažu baptistu draudzes dievnams|Limbažu]] * [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams|Mazsalacas]] * [[Nariņciema baptistu baznīca|Nariņciema]] * [[Ogres Trīsvienības baptistu baznīca|Ogres Trīsvienības]] * [[Ozolnieku baptistu baznīca|Ozolnieku]] * [[Paplakas baptistu baznīca|Paplakas]] * [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams|Pāvilostas]] * [[Priekules baptistu baznīca|Priekules]] * [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams|Rīgas Āgenskalna]] * [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams|Rīgas Golgātas]] * [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams|Rīgas Mateja]] * [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams|Rīgas Vīlandes]] * [[Rucavas baptistu baznīca|Rucavas]] * [[Sakas baptistu draudzes dievnams|Sakas]] * [[Smiltenes baptistu baznīca|Smiltenes]] * [[Snēpeles baptistu baznīca|Snēpeles]] * [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams|Uguņciema]] * [[Valmieras baptistu baznīca|Valmieras]] * [[Ventspils baptistu draudzes dievnams|Ventspils]] |group5 = [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu]] |list5 = * [[Aizputes adventistu baznīca|Aizputes]] * [[Cēsu adventistu baznīca|Cēsu]] |group6 = [[Pentakosti|Vasarsvētku]] |list6 = * [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams|Aizputes]] * [[Daugavpils vasarsvētku draudzes "Jaunā dzīve" baznīca|Daugavpils]] |group7 = [[Anglikāņu sadraudzība|Anglikāņu]] |list7 = * [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Rīgas]] |group8 = [[Vecticība|Vecticībnieku]] |list8 = * [[Daugavpils Sv. Nikolaja vecticībnieku baznīca|Daugavpils]] * [[Eglaines vecticībnieku baznīca|Eglaines]] * [[Endžeļu vecticībnieku lūgšanu nams|Endžeļu]] * [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams|Foļvarkas]] * [[Gajokas vecticībnieku baznīca|Gajokas]] * [[Grīvas vecticībnieku baznīca|Grīvas]] * [[Gurilišku vecticībnieku baznīca|Gurilišku]] * [[Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams|Ismeru]] * [[Ilūkstes vecticībnieku lūgšanu nams|Ilūkstes]] * [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca|Jēkabpils]] * [[Kampišķu vecticībnieku lūgšanu nams|Kampišķu]] * [[Kostigu vecticībnieku lūgšanu nams|Kostigu]] * [[Kristceļu vecticībnieku baznīca|Kristceļu]] * [[Krivānu vecticībnieku lūgšanu nams|Krivānu]] * [[Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams|Krivošejevas]] * [[Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams|Lipušku]] * [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams|Lomu]] * [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams|Makarovkas]] * [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams|Mālkalna]] * [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca|Maļutkinas]] * [[Maslovas vecticībnieku lūgšanu nams|Maslovas]] * [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams|Moskvinas]] * [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca|Nīderkunu]] * [[Notras vecticībnieku baznīca|Notras]] * [[Ostrovu vecticībnieku lūgšanu nams|Ostrovu]] * [[Pantelišku vecticībnieku lūgšanu nams|Pantelišku]] * [[Puderovas vecticībnieku lūgšanu nams|Puderovas]] * [[Rečinas vecticībnieku lūgšanu nams|Rečinas]] * [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Rēzeknes]] * [[Rīgas Grebenščikova lūgšanu nams|Rīgas]] * [[Rimšu vecticībnieku lūgšanu nams|Rimšu]] * [[Rudušku vecticībnieku lūgšanu nams|Rudušku]] * [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams|Skangeļu]] * [[Slostovkas vecticībnieku lūgšanu nams|Slostovkas]] * [[Starodvorjes vecticībnieku lūgšanu nams|Starodvorjes]] * [[Subates vecticībnieku lūgšanu nams|Subates]] * [[Tišas vecticībnieku lūgšanu nams|Tišas]] * [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas]] * [[Vecās Forštates vecticībnieku lūgšanu nams|Vecās Forštates]] * [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams|Vilciņu]] * [[Viļānu vecticībnieku baznīca|Viļānu]] * [[Viļkeļu vecticībnieku lūgšanu nams|Viļkeļu]] * [[Voitišku vecticībnieku lūgšanu nams|Voitišku]] |group9 = [[Sinagoga]]s |list9 = * [[Daugavpils sinagoga|Daugavpils]] * [[Frīdliba sinagoga|Frīdliba]] * [[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielā]] * [[Ludzas Lielā sinagoga|Ludzas Lielā]] * [[Rīgas sinagogas|Rīgas sinagogas]] * [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Rēzeknes]] * [[Sabiles sinagoga|Sabiles]] |group10 = [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca|Mormoņu]] |list10 = * [[Rīgas mormoņu baznīca|Rīgas]] |group11 = [[Metodisms|Metodistu]] |list11 = * [[Mātras metodistu baznīca|Mātras]] }} <noinclude> {{collapsible option|state=collapsed}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> i8n3w17cc86wmsfflt9niy5x5ggg2zl 4459069 4459049 2026-04-25T17:51:49Z Biafra 13794 4459069 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas baznīcas |title = [[Latvija]]s [[Baznīca (celtne)|dievnami]] |titlestyle = background-color:#FFDEAD; |groupstyle= background-color:#FFEBCD; |bodyclass = hlist |state = {{{state|<noinclude>autocollapse</noinclude><includeonly>collapsed</includeonly>}}} |group1 = [[luterisms|Evaņģēliski<br />luteriskās<br>baznīcas]] |list1 = * [[Aizkraukles luterāņu baznīca|Aizkraukles]] * [[Aizkraukles Kristus Spēka luterāņu baznīca|Aizkraukles Kristus Spēka]] * [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes]] * [[Aknīstes luterāņu baznīca|Aknīstes]] * [[Allažu baznīca|Allažu]] * [[Alojas luterāņu baznīca|Alojas]] * [[Alūksnes luterāņu baznīca|Alūksnes]] * [[Annenieku luterāņu baznīca|Annenieku]] * [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu]] * [[Āraišu baznīca|Āraišu]] * [[Ārciema luterāņu baznīca|Ārciema]] * [[Ārlavas baznīca|Ārlavas]] * [[Asares baznīca|Asares]] * [[Babītes Sv. Annas luterāņu baznīca|Babītes Sv. Annas]] * [[Baldones luterāņu baznīca|Baldones]] * [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales]] * [[Baltezera baznīca|Baltezera (Ādažu)]] * [[Balvu luterāņu baznīca|Balvu]] * [[Bārbeles luterāņu baznīca|Bārbeles]] * [[Bārtas luterāņu baznīca|Bārtas]] * [[Bauskas luterāņu baznīca|Bauskas]] * [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes]] * [[Bērzes luterāņu baznīca|Bērzes]] * [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru]] * [[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales]] * [[Blīdenes luterāņu baznīca|Blīdenes]] * [[Bolderājas luterāņu baznīca|Bolderājas]] * [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca|Bornes]] * [[Brīdagas luterāņu baznīca|Brīdagas]] * [[Budbergas luterāņu baznīca|Budbergas]] * [[Bulduru luterāņu baznīca|Bulduru]] * [[Bunkas luterāņu baznīca|Bunkas]] * [[Burtnieku luterāņu baznīca|Burtnieku]] * [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas]] * [[Cesvaines luterāņu baznīca|Cesvaines]] * [[Cēsu Svētās Annas luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Annas]] * [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa]] * [[Cīravas baznīca|Cīravas]] * [[Dalbes luterāņu baznīca|Dalbes]] * [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas]] * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca|Daugavpils]] * [[Dignājas baznīca|Dignājas]] * [[Dikļu luterāņu baznīca|Dikļu]] * [[Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca|Dobeles]] * [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Doles-Ķekavas]] * [[Drustu luterāņu baznīca|Drustu]] * [[Dubultu luterāņu baznīca|Dubultu]] * [[Dundagas luterāņu baznīca|Dundagas]] * [[Dunikas luterāņu baznīca|Dunikas]] * [[Dzērbenes luterāņu baznīca|Dzērbenes]] * [[Dzirciema luterāņu baznīca|Dzirciema]] * [[Džūkstes luterāņu baznīca|Džūkstes]] * [[Elkšņu baznīca|Elkšņu]] * [[Embūtes luterāņu baznīca|Embūtes]] * [[Engures luterāņu baznīca|Engures]] * [[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles]] * [[Ērberģes luterāņu baznīca|Ērberģes]] * [[Ērgļu luterāņu baznīca|Ērgļu]] * [[Ērgļu luterāņu baznīca (vecā)|Ērgļu (vecā)]] * [[Ēveles baznīca|Ēveles]] * [[Garkalnes luterāņu baznīca|Garkalnes]] * [[Gārsenes luterāņu baznīca|Gārsenes]] * [[Glūdas luterāņu baznīca|Glūdas]] * [[Gostiņu luterāņu baznīca|Gostiņu]] * [[Grobiņas luterāņu baznīca|Grobiņas]] * [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca|Gulbenes]] * [[Ģipkas luterāņu baznīca|Ģipkas]] * [[Iecavas luterāņu baznīca|Iecavas]] * [[Ikšķiles luterāņu baznīca|Ikšķiles]] * [[Ikšķiles viduslaiku baznīca|Ikšķiles viduslaiku]] * [[Ilmājas luterāņu baznīca|Ilmājas]] * [[Ilūkstes luterāņu baznīca|Ilūkstes]] * [[Ilzu luterāņu baznīca|Ilzu]] * [[Indras luterāņu baznīca|Indras]] * [[Īles luterāņu baznīca|Īles]] * [[Jaunburtnieku baznīca|Jaunburtnieku]] * [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema]] * [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes]] * [[Jaunjelgavas luterāņu baznīca|Jaunjelgavas]] * [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas]] * [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabpils]] * [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Jelgavas Sv. Annas]] * [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Jelgavas Sv. Jāņa]] * [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca|Jelgavas Sv. Trīsvienības]] * [[Kaldabruņas luterāņu baznīca|Kaldabruņas]] * [[Kalnamuižas luterāņu baznīca|Kalnamuižas]] * [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves]] * [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes]] * [[Kandavas luterāņu baznīca|Kandavas]] * [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna]] * [[Kārķu luterāņu baznīca|Kārķu]] * [[Katrīnas luterāņu baznīca|Katrīnas]] * [[Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca|Kokneses]] * [[Krimuldas luterāņu baznīca|Krimuldas]] * [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils]] * [[Krūtes luterāņu baznīca|Krūtes]] * [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Annas]] * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Katrīnas]] * [[Ķekavas luterāņu baznīca|Ķekavas]] * [[Ķekavas luterāņu baznīca (LKLB)|Ķekavas (LKLB)]] * [[Ķemeru luterāņu baznīca|Ķemeru]] * [[Ķempju luterāņu baznīca|Ķempju]] * [[Ķerkliņu luterāņu baznīca|Ķerkliņu]] * [[Lambārtes luterāņu baznīca|Lambārtes]] * [[Landzes luterāņu baznīca|Landzes]] * [[Lašu luterāņu baznīca|Lašu]] * [[Lejasciema luterāņu baznīca|Lejasciema]] * [[Lestenes luterāņu baznīca|Lestenes]] * [[Lielvārdes luterāņu baznīca|Lielvārdes]] * [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Liepājas Sv. Annas]] * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Liepājas katedrāle]] * [[Liepkalnes luterāņu baznīca|Liepkalnes]] * [[Liepnas luterāņu baznīca|Liepnas]] * [[Lubānas luterāņu baznīca|Lubānas]] * [[Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca|Ludzas]] * [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca|Matīšu]] * [[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes]] * [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Mazsalacas]] * [[Meņģeles luterāņu baznīca|Meņģeles]] * [[Mežmuižas luterāņu baznīca|Mežmuižas]] * [[Mežotnes luterāņu baznīca|Mežotnes]] * [[Miķeļtorņa luterāņu baznīca|Miķeļtorņa]] * [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas]] * [[Nīcas luterāņu baznīca|Nīcas]] * [[Nīgrandes luterāņu baznīca|Nīgrandes]] * [[Nītaures luterāņu baznīca|Nītaures]] * [[Nurmuižas luterāņu baznīca|Nurmuižas]] * [[Ogres luterāņu baznīca|Ogres]] * [[Olaines luterāņu baznīca|Olaines]] * [[Opekalna luterāņu baznīca|Opekalna]] * [[Ozolnieku luterāņu baznīca|Ozolnieku]] * [[Pāles luterāņu baznīca|Pāles]] * [[Pēterupes luterāņu baznīca|Pēterupes]] * [[Piltenes luterāņu baznīca|Piltenes]] * [[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca|Piņķu Sv. Nikolaja]] * [[Pļaviņu luterāņu baznīca|Pļaviņu]] * [[Popes luterāņu baznīca|Popes]] * [[Priedulas luterāņu baznīca|Priedulas]] * [[Priekules luterāņu baznīca|Priekules]] * [[Puzes luterāņu baznīca|Puzes]] * [[Raunas luterāņu baznīca|Raunas]] * [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Rēzeknes]] * [[Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca|Rīgas Augšāmcelšanās]] * [[Rīgas Doms]] * [[Rīgas Jēzus baznīca|Rīgas Jēzus]] * [[Rīgas Kristus luterāņu baznīca|Rīgas Kristus]] * [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta]] * [[Rīgas Lutera baznīca|Rīgas Lutera]] * [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca|Rīgas Mārtiņa]] * [[Rīgas Mežaparka baznīca|Rīgas Mežaparka]] * [[Rīgas Reformātu baznīca|Rīgas Reformātu]] * [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Sv. Ģertrūdes]] * [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes]] * [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Sv. Jāņa]] * [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pāvila]] * [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Sv. Pētera]] * [[Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca|Rīgas Sv. Trīsvienības]] * [[Rindas luterāņu baznīca|Rindas]] * [[Rojas luterāņu baznīca|Rojas]] * [[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu]] * [[Rubas luterāņu baznīca|Rubas]] * [[Rubenes luterāņu baznīca|Rubenes]] * [[Rucavas luterāņu baznīca|Rucavas]] * [[Rūjienas luterāņu baznīca|Rūjienas]] * [[Sabiles baznīca|Sabiles]] * [[Salas Svētā Jāņa baznīca|Salas]] * [[Saukas luterāņu baznīca|Saukas]] * [[Sātu luterāņu baznīca|Sātu]] * [[Seces luterāņu baznīca|Seces]] * [[Sēmes luterāņu baznīca|Sēmes]] * [[Sēlpils luterāņu baznīca|Sēlpils]] * [[Sesavas luterāņu baznīca|Sesavas]] * [[Siguldas luterāņu baznīca|Siguldas]] * [[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķeles]] * [[Slokas luterāņu baznīca|Slokas]] * [[Skujenes baznīca|Skujenes]] * [[Smiltenes luterāņu baznīca|Smiltenes]] * [[Snēpeles luterāņu baznīca|Snēpeles]] * [[Spāres baznīca|Spāres]] * [[Staiceles baznīca|Staiceles]] * [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes]] * [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes]] * [[Strazdes luterāņu baznīca|Strazdes]] * [[Strenču luterāņu baznīca|Strenču]] * [[Stūru baznīca|Stūru]] * [[Subates luterāņu baznīca|Subates]] * [[Suntažu luterāņu baznīca|Suntažu]] * [[Stendera baznīca|Stendera (Sunākstes)]] * [[Tilžas luterāņu baznīca|Tilžas]] * [[Tirzas luterāņu baznīca|Tirzas]] * [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca|Tomes]] * [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas]] * [[Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca|Turaidas]] * [[Ugāles luterāņu baznīca|Ugāles]] * [[Unguru baznīca|Unguru]] * [[Usmas vecā baznīca|Usmas]] * [[Užavas luterāņu baznīca|Užavas]] * [[Valdemārpils luterāņu baznīca|Valdemārpils]] * [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca|Valkas-Lugažu]] * [[Valles luterāņu baznīca|Valles]] * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Valmieras]] * [[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu]] * [[Vānes luterāņu baznīca|Vānes]] * [[Vangažu luterāņu baznīca|Vangažu]] * [[Vecauces luterāņu baznīca|Vecauces]] * [[Veckalsnavas luterāņu baznīca|Veckalsnavas]] * [[Vecpiebalgas luterāņu baznīca|Vecpiebalgas]] * [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils]] * [[Vestienas luterāņu baznīca|Vestienas]] * [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes]] * [[Zaļenieku luterāņu baznīca|Zaļenieku]] * [[Zaubes luterāņu baznīca|Zaubes]] * [[Zeltiņu luterāņu baznīca|Zeltiņu]] * [[Zemītes luterāņu baznīca|Zemītes]] * [[Zlēku luterāņu baznīca|Zlēku]] |group2 = [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu<br>baznīcas]] |list2 = * [[Aglonas bazilika]] * [[Aizkraukles katoļu baznīca|Aizkraukles]] * [[Aizputes katoļu baznīca|Aizputes]] * [[Aizpūres baznīca|Aizpūres]] * [[Aknīstes katoļu baznīca|Aknīstes]] * [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas]] * [[Alūksnes katoļu baznīca|Alūksnes]] * [[Ambeļu baznīca|Ambeļu]] * [[Andrupenes baznīca|Andrupenes]] * [[Andzeļmuižas baznīca|Andzeļmuižas]] * [[Ārdavas baznīca|Ārdavas]] * [[Arendoles baznīca|Arendoles]] * [[Asūnes baznīca|Asūnes]] * [[Atašienes baznīca|Atašienes]] * [[Auces katoļu baznīca|Auces]] * [[Augškalnes baznīca|Augškalnes]] * [[Augustovas baznīca|Augustovas]] * [[Aulejas baznīca|Aulejas]] * [[Auziņu katoļu baznīca|Auziņu]] * [[Balbinovas katoļu baznīca|Balbinovas]] * [[Baltas kapela|Baltas]] * [[Baltinavas katoļu baznīca|Baltinavas]] * [[Balvu katoļu baznīca|Balvu]] * [[Barkavas katoļu baznīca|Barkavas]] * [[Bārtas katoļu baznīca|Bārtas]] * [[Bauskas katoļu baznīca|Bauskas]] * [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes]] * [[Beresnes baznīca|Beresnes]] * [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības]] * [[Bērzgales Annas baznīca|Bērzgales Sv. Annas]] * [[Bēržu katoļu baznīca|Bēržu]] * [[Bikovas katoļu baznīca|Bikovas]] * [[Bolderājas katoļu baznīca|Bolderājas]] * [[Borovkas katoļu baznīca|Borovkas]] * [[Brigu baznīca|Brigu]] * [[Brocēnu katoļu kapela|Brocēnu]] * [[Brodaižu katoļu baznīca|Brodaižu]] * [[Brunavas baznīca|Brunavas]] * [[Budbergas katoļu baznīca|Budbergas]] * [[Bukmuižas baznīca|Bukmuižas]] * [[Cesvaines katoļu baznīca|Cesvaines]] * [[Cēsu katoļu baznīca|Cēsu]] * [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu]] * [[Dagdas katoļu baznīca|Dagdas]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca|Daugavpils Jaunavas Marijas]] * [[Daugavpils Jēzus Sirds baznīca|Daugavpils Jēzus Sirds]] * [[Daugavpils Svētā Pētera baznīca|Daugavpils Sv. Pētera]] * [[Demenes katoļu baznīca|Demenes]] * [[Dobeles katoļu baznīca|Dobeles]] * [[Dricānu baznīca|Dricānu]] * [[Dubnas baznīca|Dubnas]] * [[Dukstigala katoļu baznīca|Dukstigala]] * [[Dunavas katoļu baznīca|Dunavas]] * [[Dvietes katoļu baznīca|Dvietes]] * [[Eglaines katoļu baznīca|Eglaines]] * [[Elernes baznīca|Elernes]] * [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas]] * [[Ezeres Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca|Ezeres]] * [[Ērgļu katoļu baznīca|Ērgļu]] * [[Feimaņu baznīca|Feimaņu]] * [[Grendzes baznīca|Grendzes]] * [[Grīvas katoļu baznīca|Grīvas]] * [[Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca|Grobiņas]] * [[Gudenieku katoļu baznīca|Gudenieku]] * [[Īdeņas kapela|Īdeņas]] * [[Iecavas katoļu baznīca|Iecavas]] * [[Ikšķiles katoļu baznīca|Ikšķiles]] * [[Ilzeskalna kapela|Ilzeskalna]] * [[Ilūkstes katoļu baznīca|Ilūkstes]] * [[Indricas baznīca|Indricas]] * [[Iršu katoļu baznīca|Iršu]] * [[Istalsnas baznīca|Istalsnas]] * [[Istras baznīca|Istras]] * [[Izvaltas baznīca|Izvaltas]] * [[Janču baznīca|Janču]] * [[Jasmuižas katoļu baznīca|Jasmuižas]] * [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes]] * [[Jaunjelgavas katoļu baznīca|Jaunjelgavas]] * [[Jaunsaules katoļu baznīca|Jaunsaules]] * [[Jēkabpils katoļu baznīca|Jēkabpils]] * [[Jelgavas katoļu katedrāle|Jelgavas katedrāle]] * [[Jezupovas baznīca|Jezupovas]] * [[Jūrkalnes baznīca|Jūrkalnes]] * [[Kalnciema katoļu baznīca|Kalnciema]] * [[Kalnu katoļu baznīca|Kalnu]] * [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes]] * [[Kandavas katoļu baznīca|Kandavas]] * [[Kankaļu baznīca|Kankaļu]] * [[Kaplavas kapela|Kaplavas]] * [[Kaunatas baznīca|Kaunatas]] * [[Kokneses katoļu baznīca|Kokneses]] * [[Kolkas katoļu baznīca|Kolkas]] * [[Kombuļu baznīca|Kombuļu]] * [[Konstantinovas baznīca|Konstantinovas]] * [[Krāslavas katoļu baznīca|Krāslavas]] * [[Krišjāņu baznīca|Krišjāņu]] * [[Krustpils katoļu baznīca|Krustpils]] * [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Kuldīgas]] * [[Kumbuļu kapela|Kumbuļu]] * [[Kupravas baznīca|Kupravas]] * [[Kurmenes katoļu baznīca|Kurmenes]] * [[Lamiņu baznīca|Lamiņu]] * [[Landskoronas baznīca|Landskoronas]] * [[Laucesas baznīca|Laucesas]] * [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu]] * [[Lielvārdes katoļu baznīca|Lielvārdes]] * [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle|Liepājas Sv. Jāzepa katedrāle]] * [[Liepājas Māras Romas katoļu baznīca|Liepājas Māras]] * [[Liepājas Svētā Dominika Romas katoļu baznīca|Liepājas Sv. Dominika]] * [[Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca|Liepājas Sv. Meinarda]] * [[Liepnas katoļu baznīca|Liepnas]] * [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas]] * [[Līvānu katoļu baznīca|Līvānu]] * [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes]] * [[Ludvikovas baznīca|Ludvikovas]] * [[Ludzas katoļu baznīca|Ludzas]] * [[Lutriņu Svētā Gara Romas katoļu kapela|Lutriņu]] * [[Madaleņas baznīca|Madaleņas]] * [[Malnavas baznīca|Malnavas]] * [[Medumu baznīca|Medumu]] * [[Mežvidu baznīca|Mežvidu]] * [[Nagļu baznīca|Nagļu]] * [[Nautrēnu baznīca|Nautrēnu]] * [[Neretas katoļu baznīca|Neretas]] * [[Nīcgales katoļu baznīca|Nīcgales]] * [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas]] * [[Ogres katoļu baznīca|Ogres]] * [[Okras baznīca|Okras]] * [[Ostrones baznīca|Ostrones]] * [[Ozolaines baznīca|Ozolaines]] * [[Ozolmuižas baznīca|Ozolmuižas]] * [[Pasienes baznīca|Pasienes]] * [[Pāvilostas katoļu baznīca|Pāvilostas]] * [[Peipiņu katoļu baznīca|Peipiņu]] * [[Piedrujas katoļu baznīca|Piedrujas]] * [[Pieniņu baznīca|Pieniņu]] * [[Pilcenes baznīca|Pilcenes]] * [[Pildas baznīca|Pildas]] * [[Pļaviņu katoļu baznīca|Pļaviņu]] * [[Preiļu katoļu baznīca|Preiļu]] * [[Prezmas baznīca|Prezmas]] * [[Priedaines baznīca|Priedaines]] * [[Priekules slimnīcas Svētās Annas Romas katoļu kapela|Priekules]] * [[Pustiņas baznīca|Pustiņas]] * [[Pušas katoļu baznīca|Pušas]] * [[Pušmucovas katoļu baznīca|Pušmucovas]] * [[Raģeļu baznīca|Raģeļu]] * [[Raipoles katoļu baznīca|Raipoles]] * [[Ratnieku katoļu baznīca|Ratnieku]] * [[Rēzeknes Dieva Žēlsirdības baznīca|Rēzeknes Dieva Žēlsirdības]] * [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes]] * [[Rēzeknes katedrāle]] * [[Riebiņu baznīca|Riebiņu]] * [[Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca|Rīgas Kristus Karaļa]] * [[Rīgas Svētā Jāzepa katoļu baznīca|Rīgas Sv. Jāzepa]] * [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle]] * [[Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Katrīnas]] * [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes]] * [[Rīgas Svētā Alberta baznīca|Rīgas Sv. Alberta]] * [[Rīgas Svētā Antona Romas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Antona]] * [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Rīgas Sv. Franciska]] * [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas]] * [[Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Rīgas Sv. Trīsvienības]] * [[Rikavas baznīca|Rikavas]] * [[Rojas katoļu baznīca|Rojas]] * [[Rozentovas baznīca|Rozentovas]] * [[Rubeņu baznīca|Rubeņu]] * [[Rudzātu baznīca|Rudzātu]] * [[Rugāju katoļu baznīca|Rugāju]] * [[Rundēnu baznīca|Rundānu]] * [[Ruskulovas baznīca|Ruskulovas]] * [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas]] * [[Saulkrastu katoļu baznīca|Saulkrastu]] * [[Salaspils katoļu baznīca|Salaspils]] * [[Saldus katoļu baznīca|Saldus]] * [[Salnavas baznīca|Salnavas]] * [[Sarkaņu baznīca|Sarkaņu]] * [[Siguldas katoļu baznīca|Siguldas]] * [[Silenes katoļu baznīca|Silenes]] * [[Skaistas baznīca|Skaistas]] * [[Skaistkalnes katoļu baznīca|Skaistkalnes]] * [[Smiltenes katoļu baznīca|Smiltenes]] * [[Sprogu baznīca|Sprogu]] * [[Spruktu baznīca|Spruktu]] * [[Stiglovas katoļu baznīca|Stiglovas]] * [[Stirnienes katoļu baznīca|Stirnienes]] * [[Stoļerovas baznīca|Stoļerovas]] * [[Strūžānu katoļu baznīca|Strūžānu]] * [[Subates katoļu baznīca|Subates]] * [[Suntažu katoļu baznīca|Suntažu]] * [[Sventes baznīca|Sventes]] * [[Šķēdes Svētīgā Adriana Romas katoļu kapela|Šķēdes]] * [[Šķilbēnu jaunā baznīca|Šķilbēnu jaunā]] * [[Šķilbēnu vecā baznīca| Šķilbēnu vecā]] * [[Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca|Talsu]] * [[Tilžas katoļu baznīca|Tilžas]] * [[Tukuma katoļu baznīca|Tukuma]] * [[Ugāles katoļu baznīca|Ugāles]] * [[Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Vaiņode]] * [[Vanagu baznīca|Vanagu]] * [[Varakļānu Marijas baznīca|Varakļānu Marijas]] * [[Varakļānu Viktora baznīca|Varakļānu Viktora]] * [[Varnaviču baznīca|Varnaviču]] * [[Vārkavas baznīca|Vārkavas]] * [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils]] * [[Vecumnieku katoļu kapela|Vecumnieku]] * [[Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Ventspils]] * [[Vidsmuižas katoļu baznīca|Vidsmuižas]] * [[Viļakas katoļu baznīca|Viļakas]] * [[Viļānu katoļu baznīca|Viļānu]] * [[Višķu baznīca|Višķu]] * [[Zemgales katoļu baznīca|Zemgales]] * [[Zilupes katoļu baznīca|Zilupes]] * [[Zirņu Svētā Mārtiņa Romas katoļu kapela|Zirņu]] * [[Znotiņu baznīca|Znotiņu]] * [[Zosnas katoļu baznīca|Zosnas]] |group3 = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Pareizticīgo<br>baznīcas]] |list3 = * [[Ainažu pareizticīgo baznīca|Ainažu]] * [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca|Aizkalnes]] * [[Alojas pareizticīgo baznīca|Alojas]] * [[Alūksnes pareizticīgo baznīca|Alūksnes]] * [[Baltinavas pareizticīgo baznīca|Baltinavas]] * [[Balvu pareizticīgo baznīca|Balvu]] * [[Bauskas pareizticīgo baznīca|Bauskas]] * [[Bērzaunes pareizticīgo baznīca|Bērzaunes]] * [[Bučauskas pareizticīgo baznīca|Bučauskas]] * [[Cēsu pareizticīgo baznīca|Cēsu]] * [[Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca|Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska]] * [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle|Daugavpils katedrāle]] * [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca|Daugavpils Dievmātes atdusas]] * [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela)|Daugavpils Sv. Nikolaja (Klusā iela)]] * [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)|Daugavpils Sv. Nikolaja (Ļermontova iela)]] * [[Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca|Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila]] * [[Goliševas pareizticīgo baznīca|Goliševas]] * [[Ikšķiles pareizticīgo baznīca|Ikšķiles]] * [[Ilūkstes pareizticīgo baznīca|Ilūkstes]] * [[Ilzeskalna pareizticīgo baznīca|Ilzeskalna]] * [[Jaunās Slobodkas pareizticīgo baznīca|Jaunās Slobodkas]] * [[Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle|Jelgavas katedrāle]] * [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] * [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Jēkabpils Uniātu]] * [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca|Jūrmalas Dubultu]] * [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca|Jūrmalas Ķemeru]] * [[Kalsnavas pareizticīgo baznīca|Kalsnavas]] * [[Kārzdabas pareizticīgo baznīca|Kārzdabas]] * [[Kolkas pareizticīgo baznīca|Kolkas]] * [[Kokneses pareizticīgo baznīca|Kokneses]] * [[Kosas baznīca|Kosas]] * [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca|Krustpils]] * [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Kuldīgas]] * [[Kvītaines pareizticīgo baznīca|Kvītaines]] * [[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu]] * [[Lauderu pareizticīgo baznīca|Lauderu]] * [[Līdēres pareizticīgo baznīca|Līdēres]] * [[Lielvārdes pareizticīgo baznīca|Lielvārdes]] * [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle|Liepājas Jūras katedrāle]] * [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca|Liepājas Sv. Aleksandra Ņevska]] * [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca|Liepājas Sv. Aleksija]] * [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Liepājas Sv. Trīsvienības]] * [[Liepnas pareizticīgo baznīca|Liepnas]] * [[Lipiņišku pareizticīgo baznīca|Lipiņišku]] * [[Lipušku pareizticīgo baznīca|Lipušku]] * [[Ludzas pareizticīgo baznīca|Ludzas]] * [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca|Ļaudonas]] * [[Māļu baznīca|Māļu]] * [[Nītaures pareizticīgo baznīca|Nītaures]] * [[Ogres pareizticīgo baznīca|Ogres]] * [[Pudinavas pareizticīgo baznīca|Pudinavas]] * [[Reiku pareizticīgo baznīca|Reiku]] * [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Rēzeknes]] * [[Rugāju pareizticīgo baznīca|Rugāju]] * [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze|Rīgas Bolderājas]] * [[Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca|Rīgas Debesbraukšanas latviešu]] * [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Rīgas katedrāle]] * [[Rīgas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīca|Rīgas Kazaņas Dievmātes ikonas]] * [[Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca|Rīgas Sv. Aleksandra Ņevska]] * [[Rīgas Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca|Rīgas Sv. Erceņģeļa Mihaila]] * [[Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča baznīca|Rīgas Sv. Jāņa Priekšteča]] * [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pētera un Pāvila]] * [[Rīgas Svētā Radoņežas Sergija baznīca|Rīgas Sv. Radoņežas Sergija]] * [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Rīgas Sv. Trīsvienības Pārdaugavas]] * [[Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle|Rīgas Sv. Trīsvienības katedrāle]] * [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas]] * [[Rīgas Visu Svēto baznīca|Rīgas Visu Svēto]] * [[Sausnējas pareizticīgo baznīca|Sausnējas]] * [[Sedas pareizticīgo baznīca|Sedas]] * [[Skrudalienas pareizticīgo baznīca|Skrudalienas]] * [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca|Stāmerienas]] * [[Šķeltovas pareizticīgo baznīca|Šķeltovas]] * [[Šķilbēnu pareizticīgo baznīca|Šķilbēnu]] * [[Smiltenes pareizticīgo baznīca|Smiltenes]] * [[Suntažu pareizticīgo baznīca|Suntažu]] * [[Tolkas pareizticīgo baznīca|Tolkas]] * [[Tukuma pareizticīgo baznīca|Tukuma]] * [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca|Valmieras]] * [[Veclaicenes baznīca|Veclaicenes]] * [[Vecsalienas pareizticīgo baznīca|Vecsalienas]] * [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca|Ventspils]] * [[Vertulovas baznīca|Vertulovas]] * [[Viļānu pareizticīgo baznīca|Viļānu]] * [[Viļķenes pareizticīgo baznīca|Viļķenes]] * [[Zaubes pareizticīgo baznīca|Zaubes]] |group4 = [[Baptisti|Baptistu<br>baznīcas]] |list4 = * [[Aizputes baptistu baznīca|Aizputes]] * [[Dundagas baptistu baznīca|Dundagas]] * [[Jaunlaicenes baznīca|Jaunlaicenes]] * [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca|Jēkabpils]] * [[Jelgavas baptistu baznīca|Jelgavas]] * [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams|Kuldīgas]] * [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams|Ķemeru]] * [[Limbažu baptistu draudzes dievnams|Limbažu]] * [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams|Mazsalacas]] * [[Nariņciema baptistu baznīca|Nariņciema]] * [[Ogres Trīsvienības baptistu baznīca|Ogres Trīsvienības]] * [[Ozolnieku baptistu baznīca|Ozolnieku]] * [[Paplakas baptistu baznīca|Paplakas]] * [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams|Pāvilostas]] * [[Priekules baptistu baznīca|Priekules]] * [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams|Rīgas Āgenskalna]] * [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams|Rīgas Golgātas]] * [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams|Rīgas Mateja]] * [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams|Rīgas Vīlandes]] * [[Rucavas baptistu baznīca|Rucavas]] * [[Sakas baptistu draudzes dievnams|Sakas]] * [[Smiltenes baptistu baznīca|Smiltenes]] * [[Snēpeles baptistu baznīca|Snēpeles]] * [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams|Uguņciema]] * [[Valmieras baptistu baznīca|Valmieras]] * [[Ventspils baptistu draudzes dievnams|Ventspils]] |group5 = [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu]] |list5 = * [[Aizputes adventistu baznīca|Aizputes]] * [[Cēsu adventistu baznīca|Cēsu]] |group6 = [[Pentakosti|Vasarsvētku]] |list6 = * [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams|Aizputes]] * [[Daugavpils vasarsvētku draudzes "Jaunā dzīve" baznīca|Daugavpils]] |group7 = [[Anglikāņu sadraudzība|Anglikāņu]] |list7 = * [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Rīgas]] |group8 = [[Vecticība|Vecticībnieku]] |list8 = * [[Daugavpils Sv. Nikolaja vecticībnieku baznīca|Daugavpils]] * [[Eglaines vecticībnieku baznīca|Eglaines]] * [[Endžeļu vecticībnieku lūgšanu nams|Endžeļu]] * [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams|Foļvarkas]] * [[Gajokas vecticībnieku baznīca|Gajokas]] * [[Grīvas vecticībnieku baznīca|Grīvas]] * [[Gurilišku vecticībnieku baznīca|Gurilišku]] * [[Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams|Ismeru]] * [[Ilūkstes vecticībnieku lūgšanu nams|Ilūkstes]] * [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca|Jēkabpils]] * [[Kampišķu vecticībnieku lūgšanu nams|Kampišķu]] * [[Kostigu vecticībnieku lūgšanu nams|Kostigu]] * [[Kristceļu vecticībnieku baznīca|Kristceļu]] * [[Krivānu vecticībnieku lūgšanu nams|Krivānu]] * [[Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams|Krivošejevas]] * [[Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams|Lipušku]] * [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams|Lomu]] * [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams|Makarovkas]] * [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams|Mālkalna]] * [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca|Maļutkinas]] * [[Maslovas vecticībnieku lūgšanu nams|Maslovas]] * [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams|Moskvinas]] * [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca|Nīderkunu]] * [[Notras vecticībnieku baznīca|Notras]] * [[Ostrovu vecticībnieku lūgšanu nams|Ostrovu]] * [[Pantelišku vecticībnieku lūgšanu nams|Pantelišku]] * [[Puderovas vecticībnieku lūgšanu nams|Puderovas]] * [[Rečinas vecticībnieku lūgšanu nams|Rečinas]] * [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Rēzeknes]] * [[Rīgas Grebenščikova lūgšanu nams|Rīgas]] * [[Rimšu vecticībnieku lūgšanu nams|Rimšu]] * [[Rudušku vecticībnieku lūgšanu nams|Rudušku]] * [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams|Skangeļu]] * [[Slostovkas vecticībnieku lūgšanu nams|Slostovkas]] * [[Starodvorjes vecticībnieku lūgšanu nams|Starodvorjes]] * [[Subates vecticībnieku lūgšanu nams|Subates]] * [[Tišas vecticībnieku lūgšanu nams|Tišas]] * [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas]] * [[Vecās Forštates vecticībnieku lūgšanu nams|Vecās Forštates]] * [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams|Vilciņu]] * [[Viļānu vecticībnieku baznīca|Viļānu]] * [[Viļkeļu vecticībnieku lūgšanu nams|Viļkeļu]] * [[Voitišku vecticībnieku lūgšanu nams|Voitišku]] |group9 = [[Sinagoga]]s |list9 = * [[Daugavpils sinagoga|Daugavpils]] * [[Frīdliba sinagoga|Frīdliba]] * [[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielā]] * [[Ludzas Lielā sinagoga|Ludzas Lielā]] * [[Rīgas sinagogas|Rīgas sinagogas]] * [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Rēzeknes]] * [[Sabiles sinagoga|Sabiles]] |group10 = [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca|Mormoņu]] |list10 = * [[Rīgas mormoņu baznīca|Rīgas]] |group11 = [[Metodisms|Metodistu]] |list11 = * [[Mātras metodistu baznīca|Mātras]] }} <noinclude> {{collapsible option|state=collapsed}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 60j2be19nf998dkehma8t9meti7r44q 0 238156 4459184 3833348 2026-04-25T20:53:25Z Teatrālis 82063 4459184 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Burkards Valdiss | vārds_orig = ''Burcard Waldis'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = aptuveni 1490 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = Alendorfa (tagad [[Hesene]] {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1556 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = Abterode, (tagad Hesene {{GER}}) | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Livonijas Konfederācija]] (tagad {{LAT}}) | pilsonība = | tautība = Vācietis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, dramaturgs | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = Vitenbergas universitāte | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Burkards Valdiss''' ({{val|de|Burcard Waldis}}, ap [[1490]]-[[1556]]) bija [[Reformācija]]s laikmetā [[Latvija|Latvijā]] dzīvojošs [[vācieši|vācu]] [[Franciskāņi|franciskāņu]] [[mūks]], vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem [[vācu valoda|vācu valodā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis aptuveni 1490. gadā Alendorfā (''Allendorf'') tagadējā [[Hesene]]s zemē. Jaunībā iestājās Franciskāņu ordenī un pirms 1522. gada ieradās [[Livonija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]], kur darbojās kā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Jaspers Linde|Jaspera Lindes]] sūtnis pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]]. Pēc atgriešanās Rīgā 1524. gadā [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|Svētbilžu grautiņu]] laikā viņu apcietināja sakarā ar apvainojumiem pretdarbībā [[reformācija]]i. Cietumā viņš atteicās no [[katoļticība]]s un pārgāja [[luterticība|luterticībā]]. Pēc atbrīvošanas Valdiss izstājās no franciskāņu ordeņa, apprecējās un pelnīja iztiku kā Rīgas alvaslējējs, dodamies ceļojumos uz [[Antverpene|Antverpeni]] un [[Lisabona|Lisabonu]]. 1527. gadā Rīgā uzveda Valdisa muzikālo [[meteņi|meteņu]] spēli "Parabola par Pazudušo dēlu". Viņu apcietināja par apvainojumiem [[ķecerība|ķecerībā]] un laikā no 1536. līdz 1540. gadam turēja cietumā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Cēsu ordeņa pils|Cēsu]], [[Bauskas ordeņa pils|Bauskas]] un [[Vīlandes ordeņa pils|Vīlandes pilīs]]. Ieslodzījumā viņš atdzejoja vācu valodā visus 150 psalmus un arī komponēja tiem melodijas, kas vēl arvien atrodamas mūsdienu somu un zviedru luterāņu dziesmu grāmatās.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/ka-engeli-debesis-10484301 Inese Lūsiņa. Kā eņģeļi debesīs] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 1999. gada 16. jūlijā</ref> Pēc atbrīvošanas 1541. gadā Valdiss devās uz dzimteni, kur Vitenbergas universitātē studēja teoloģiju un no 1544. gada līdz pat nāvei strādāja par luterāņu mācītāju Abterodē (''Abterode'') tagadējā Hesenes zemē. Miris [[1556]]. gadā. == Darbi == * ''De parabell vam vorlorn Szohn'', 1527 * ''Streitgedicht gegen den Herzog Heinrich von Braunschweig...'', 1542 * ''Herzog Heinrich von Braunschweigs Klagelied'', 1542 * ''Wie der Lykaon von Wolfenbüttel jeztt neulich in einen Mönch verwandelt ist'', 1542 * ''Wahrhaftige Historie von zweien Mäusen'', 1543 * ''Ursprung und Herkommen der zwölf ersten alten Könige und Fürsten Deutscher Nation'', 1543 * ''der ganz neuw gemachte und in reimen gefaßte Esopus'', 1548 * ''Der Psalter in neue Gesangsweise gebracht'', 1553 * ''Taten des streutbaren Theuerdank'', 1553 * ''Regnum papisticum'', 1555 * ''Summarien über die gantz Bibel'', 1556 * ''Martin Bucers Gesangbuch, 1566 ar 12 oriģināldziesmām == Literatūra == * L. Arbusow. Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland. Leipzig 1921 (atkārtots izdevums 1962) * O. Pohrt. Reformationsgeschichte Livlands. Leipzig 1928 * O. Hütteroth. Althessische Pfarrer der Reformationszeit. Marburg 2 1966, S. 385 == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Valdiss, Burkards}} [[Kategorija:Reformācija]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:16. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Dramaturgi]] l7u6bil6pbaey7r1ftwzhx9rxmzp25k 0 243554 4459270 4449818 2026-04-26T03:39:00Z Treisijs 347 Īsti neattiecas uz rakstu. Izņēmu vēsturi, jo informācija bija par Kasima hanistes vēsturi, ne tik daudz par par Kasimovas haniem. Izdzēstais teksts pārkopēts rakstā [[Kasima haniste]] 4459270 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Shahghali.jpg|thumb|upright=1.2|Hana Šahali mauzolejs [[Kasimova|Kasimovā]] (1555)]] [[Attēls:Qasim scheme.svg|thumb|upright=1.0|Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija]] '''Kasimovas hani''' ({{val|tt|Касыйм ханнары}}, {{val|ru|царевичи Касимовские, ханы Касимовские}}) bija vairākām dinastijām piederīgi [[tatāri|tatāru]] [[hans|hani]], kas no 1452. līdz 1681. gadam valdīja [[meščeri|meščeru]] un [[Mordvija|mordviešu]] apdzīvotajā [[Kasimova]]s hanistē (tagadējā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabala]] austrumu daļā). To [[Zelta Orda]]s sabrukuma periodā 1452. gadā savam dēlam izveidoja Zelta Ordas, vēlākais [[Kazaņas hani|Kazaņas hans]] Ulu Muhameds. == Kazaņas hanu dinastija == * [[Kasims (hans)|Kasims]] ({{val|tt|Касыйм}}, 1445—1468) * [[Danijars]] (''Данияр'', 1468—1486) == Krimas hanu dinastija == * [[Nurdevlets]] (''Нур Дәүләт'', 1486—1491) * [[Saltigans]] (''Сатылган'', 1491—1506) * [[Džanajs]] (''Җанай'', 1506—1512) == Lielās Ordas hanu dinastija == * [[Šeihaulijars]] (''Шәйхәүлияр'', 1512—1516) * [[Šigalejs|Šahgali]] (''Шаһгали'', 1516—1519, 1535—1546) * [[Džangali]] (''Җан Гали'', 1519—1531) * [[Simeons Bekbulatovičs|Sainbulats]] (''Саин Булат'', 1567—1573) * [[Mustafa Ali]] (''Мостафа Гали'', 1584—1590) == Kazahu dinastija == * [[Urazs Muhameds]] (''Ураз Мөхәммәт'', 1600—1610) == Sibīrijas hanu dinastija == * [[Arslans]] (''Арслан'', 1614—1627) * [[Seids Burhans]] (''Сәид Борхан'', 1627—1679) * Fatima (''Фатыйма Солтан'', 1679—1681) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Tatāri]] 1g9rfon41ccy759to7x9kc5uq8qu29z 4459276 4459270 2026-04-26T03:44:18Z Treisijs 347 4459276 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Shahghali.jpg|thumb|upright=1.2|Hana Šahali mauzolejs [[Kasimova|Kasimovā]] (1555)]] [[Attēls:Qasim scheme.svg|thumb|upright=1.0|Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija]] '''Kasimovas hani''' ({{val|tt|Касыйм ханнары}}, {{val|ru|царевичи Касимовские, ханы Касимовские}}) bija vairākām dinastijām piederīgi [[tatāri|tatāru]] [[hans|hani]], kas no 1452. līdz 1681. gadam valdīja [[meščeri|meščeru]] un [[Mordvija|mordviešu]] apdzīvotajā [[Kasima haniste|Kasima hanistē]] (tagadējā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabala]] austrumu daļā). To [[Zelta Orda]]s sabrukuma periodā 1452. gadā savam dēlam izveidoja Zelta Ordas, vēlākais [[Kazaņas hani|Kazaņas hans]] Ulu Muhameds. == Kazaņas hanu dinastija == * [[Kasims (hans)|Kasims]] ({{val|tt|Касыйм}}, 1445—1468) * [[Danijars]] (''Данияр'', 1468—1486) == Krimas hanu dinastija == * [[Nurdevlets]] (''Нур Дәүләт'', 1486—1491) * [[Saltigans]] (''Сатылган'', 1491—1506) * [[Džanajs]] (''Җанай'', 1506—1512) == Lielās Ordas hanu dinastija == * [[Šeihaulijars]] (''Шәйхәүлияр'', 1512—1516) * [[Šigalejs|Šahgali]] (''Шаһгали'', 1516—1519, 1535—1546) * [[Džangali]] (''Җан Гали'', 1519—1531) * [[Simeons Bekbulatovičs|Sainbulats]] (''Саин Булат'', 1567—1573) * [[Mustafa Ali]] (''Мостафа Гали'', 1584—1590) == Kazahu dinastija == * [[Urazs Muhameds]] (''Ураз Мөхәммәт'', 1600—1610) == Sibīrijas hanu dinastija == * [[Arslans]] (''Арслан'', 1614—1627) * [[Seids Burhans]] (''Сәид Борхан'', 1627—1679) * Fatima (''Фатыйма Солтан'', 1679—1681) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Tatāri]] 8n54lsc40wvt4lezqs2qh1tli9m9dja 0 244470 4459277 4331475 2026-04-26T03:44:55Z Treisijs 347 4459277 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kasimova | official_name = ''Касимов'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Kasimov view2.JPG | imagesize = | image_caption = Kasimovas panorāma | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Rjazaņas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | latd = 54| latm = 57| lats = 30| latNS = N | longd = 41| longm = 23| longs = 50| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Rjazaņas apgabals]] | subdivision_type2 = Dibināta | subdivision_name2 = {{dat|1152}} | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 31.6 | population_total = 32426 | population_as_of = {{dat|2013|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 70520 | population_density = | population_density_rank = | timezone = | utc_offset = +4 | website = {{url|http://gorod-kasimov.ru/}} | footnotes = }} '''Kasimova''' ({{val|ru|Касимов}}) ir [[pilsēta]] [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]]. Atrodas apgabala ziemeļos, [[Oka]]s upes labajā krastā. == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1152. gadā kā '''Gorodeca Meščorska''' (''Городец Мещёрский'' — [[meščeri|meščeru]] [[pilskalns]]). 1376. gadā pilsēta nodedzināta, bet vēlāk atjaunota un zināma kā '''Novijņizovojgoroda''' ''(Новый Низовой Город)''. Pilsētu apdzīvoja [[meščeri]] un [[krievi]]. No 1452. līdz 1681. gadam [[Kasima haniste]]s centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rjazaņas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} 13uwkp9hi99en026m1mxfv7u2h1dk4x 0 245913 4459274 2141006 2026-04-26T03:42:19Z Treisijs 347 Pāradresācija nomainīta no [[Kasimovas hani]] uz [[Kasima haniste]] 4459274 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kasima haniste]] lwlzbyn7t8eyz10ifqjumrqvttg5lt1 0 246960 4459346 4073783 2026-04-26T07:08:55Z Vylks 50297 4459346 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Serhijs Rebrovs | image = Serhiy Rebrov 2015.jpg | image_size = 250 | caption = Rebrovs kā Ukrainas izlases asistents 2010. gadā | fullname = | birth_date = {{birth date and age|1974|6|3}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Horlivka|td=Ukraina}} | height = 173 | currentclub = | clubnumber = | position = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | years1 = 1991–1992 | years2 = 1992–2000 | years3 = 2000–2004 | years4 = 2003–2004 | years5 = 2004–2005 | years6 = 2005–2008 | years7 = 2008–2009 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur]] | clubs4 = {{flaga|Turcija}} {{īre}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United]] | clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas "Rubin"]] | caps1 = 26 | goals1 = 12 | caps2 = 189 | goals2 = 93 | caps3 = 60 | goals3 = 10 | caps4 = 38 | goals4 = 4 | caps5 = 27 | goals5 = 1 | caps6 = 53 | goals6 = 20 | caps7 = 31 | goals7 = 5 | totalcaps = 423 | totalgoals = 145 | nationalyears1 = 1993–1995 | nationalyears2 = 1992–2006<ref>{{ziņu atsauce|title=Serhiy Rebrov - International Appearances|publisher=The Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/rebrov-intl.html}}</ref> | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U21 | nationalteam2 = {{fb|UKR}} | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 7 | nationalcaps2 = 75 | nationalgoals2 = 15 | manageryears1 = 2009–2010 | managerclubs1 = {{flaga|Ukraina}} Kijivas Dinamo rezerves (asistents) | manageryears2 = 2010–2014 | managerclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] (asistents) | manageryears3 = 2010–2011 | managerclubs3 = {{fb|UKR}} (asistents) | manageryears4 = 2014–2017 | managerclubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | manageryears5 = 2017–2018 | managerclubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]] | manageryears6 = 2018–2021 | managerclubs6 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | manageryears7 = 2021–2023 | managerclubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al-Ain]] | manageryears8 = 2023–2026 | managerclubs8 = {{fb|Ukraina}} }} '''Serhijs Rebrovs''' ({{val|uk|Сергій Станіславович Ребров}}, dzimis {{dat|1974|6|3}} [[Horlivka|Horlivkā]], [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]]) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais profesionālais futbolists, kurš spēlēja [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] un vēlāk [[pussargs|pussarga]] pozīcijā. No 2023. līdz 2026. gadam viņš bija [[Ukrainas futbola izlase]]s galvenais treneris. Rebrovs starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[Andrijs Ševčenko|Andrija Ševcenko]] uzbrukuma partneris [[Kijivas "Dinamo"]] komandā 1990. gados un joprojām ir [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Kopš savas debijas 1992. gadā viņš valsts izlasē aizvadīja 75 spēles, gūstot 15 vārtus, piedaloties arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]], kas bija Ukrainas pirmais Pasaules kausa finālturnīrs. Trenera karjeru sāka Kijivas "Dinamo", strādājot ar kluba U-21 un dublieru komandām. Vēlāk bija trenera asistents galvenajā kluba komandā. No 2010. līdz 2011. gadam bija arī Ukrainas izlases galvenā trenera asistents. {{dat|2014|4|17||bez}} tika iecelts par Kijivas "Dinamo" galvenā trenera vietas izpildītāju, tā paša gada 19. maijā pēc uzvaras [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausā]] apstiprināts par galveno treneri. Pildīja šo amatu līdz 2017. gadam. 2017.—2018. gada sezonā vadīja [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]''. No 2018. līdz 2021. gadam bija [[Ungārija]]s kluba ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'' galvenais treneris. Trīs reizes aizveda komandu līdz Ungārijas čempiontitulam, [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. No 2021. līdz 2023. gadam strādāja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] ar klubu ''[[Al Ain FC|Al-Ain]]''. {{dat|2023|6|7||bez}} apstiprināts par Ukrainas izlases galveno treneri.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07062023-ukrainas_futbola_izlases_trenera_amata_ie|title=Ukrainas futbola izlases trenera amatā ieceļ Rebrovu|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|6|7||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] izlase viņa vadībā beidza dalību grupu turnīrā. Pēc tam, kad komanda nespēja kvalificēties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram, Rebrovs atkāpās no amata.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/rebrov-leaves-role-ukraine-coach-2026-04-22/|title=Rebrov leaves role as Ukraine coach|website=reuters.com|language=en|access-date={{dat|2026|4|26||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 1992–93, 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2006–07 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 1993, 1996, 1998, 1999, 2000, 2006, 2007 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2006 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2003–04 '''Rubin Kazan''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2008, 2009 '''Individuālie sasniegumi''' * Ukrainas gada futbolists: 1996, 1998 * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] sezonas labākais spēlētājs: 1996,1998, 1999 * Ukrainas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 1997–98 === Trenera karjera === '''Dynamo Kyiv''' * Ukrainas Premjerlīga: 2014–15, 2015–16 * Ukrainas kauss: 2013–14, 2014–15 * Ukrainas Superkauss: 2016 '''Ferencvárosi TC''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2018–19, 2019–20, 2020–21 '''Al Ain''' * [[AAE Pro līga]]: 2021–22 * AAE Līgas kauss: 2021–22 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās siates == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fcdynamo.kiev.ua/en/dynamo/players?player=78 Profils Dynamo vietnē] * [http://www.fanatukr.com/igrok/rebrov.html Profils Ukrainas fanu vietnē] {{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}{{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}}{{DEFAULTSORT:Rebrovs, Serhijs}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] apn2x6r4q34361mpd3xm2p7vwb4xeq8 0 247236 4459282 4402877 2026-04-26T03:50:08Z Treisijs 347 /* Vēsture */ 4459282 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Historical Coat of Arms of Siberia.png|thumb|220px|Sibīrijas caru ģerbonis, ko lietoja [[Krievijas Impērijas ģerbonis|Krievijas caru ģerbonī]] (1672)]] '''Sibīrijas haniste''' ({{val|tt|Себер ханлыгы, Seber xanlığı}}) jeb '''Sibīrijas jurta''' ({{val|tt|Себер йорты, Seber yortı}}) bija pēc [[Zelta Orda]]s sabrukuma radusies feodāla [[Tjurki|tjurku]] valsts, kas no 1468. līdz 1607. gadam pastāvēja [[Oba]]s un [[Irtiša]]s upju baseinā starp [[Urāli]]em rietumos un [[Jeņiseja]]s upi austrumos. Pēc tam, kad Sibīrijas hanisti iekaroja [[Maskavas lielkņazs]] [[Ivans IV]], viņš savam titulam pievienoja arī "[[Jugrija|Jugras]] lielkņaza, [[Obdorija|Obdoras]], [[Konda]]s kņaza un visas Sibīrijas zemes un Ziemeļu puses pavēlnieka" (''великiй князь Югорскiй, князь Обдорскiй, Кондинскiй и всея Сибирскiе земли и Сђверныя страны повелитель'') nosaukumu, bet pēc hana Kučuma un viņa dēla hana Ali uzveikšanas 1607. gadā [[Boriss Godunovs]] un viņa pēcteči sāka lietot Sibīrijas cara (''Царь Сибирскiй'') titulu.<ref>http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli</ref> 1625. gadā Sibīrijas caru ģerboni iekļāva [[Krievijas Impērijas ģerbonis|Krievijas Impērijas ģerbonī]]. == Galvaspilsēta == Sibīrijas hanistes galvaspilsēta bija [[Tjumeņa]] ({{val|tt|Төмән}}) jeb Čingitura (''Çingi-Tura''), vēlāk Kašlika jeb Iskera ({{val|tt|Qaşlıq, İskär}}), saukta par Sibiru, kas atradās [[Tobola]]s un [[Irtiša]]s upju satecē netālu no tagadējās [[Toboļska]]s pilsētas. == Teritorija == [[Attēls:Siberian Khanate map English.svg|thumb|220px|Sibīrijas hanu valdījumi Obas (''Umar'') un Irtišas (''İrteş'') baseinā]] Sibīrijas hanu valsts izvietojās [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] uz austrumiem no [[Urālu kalni]]em tagadējās [[Krievijas Federācija]]s [[Sibīrija]]s daļas ([[Tjumeņas apgabals]], [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]], [[Omskas apgabals]], [[Novosibirskas apgabals]], [[Tomskas apgabals]], [[Altaja novads]]) un [[Kazahstāna]]s ziemeļu daļas teritorijā. Rietumos tā robežojās ar [[Kazaņas hani]]sti (pastāvēja 1438-1552), dienvidos ar [[Kazahu haniste|Kazahu hanisti]] (pastāvēja 1456—1847), bet austrumos ar [[Jeņiseja]]s [[kirgīzi|kirgīzu]] (mūsdienu [[Hakasija|hakasu]] priekšteču) četru ulusu konfederāciju (pastāvēja līdz 1703). Reti apdzīvotā ziemeļu daļa sniedzās līdz pat Obas ietekai [[Karas jūra|Karas jūrā]]. [[Attēls:Sibīrija un Krievija 1562.JPG|thumb|center|500px|[[Samojedi|Samojedu]] apdzīvotās Sibīrijas un Krievijas zemes E. Dženkinsona 1562. gada kartē]] == Vēsture == [[Attēls:IstSib008 1.jpg|thumb|220px|left|Atamans Jermaks pieņem dāvanas no pakļautajiem voguliem (mansiem). Zīmējums tapis pēc 1697. gada]] [[Attēls:1000 Ermak.jpg|thumb|150px|left|Atamana Jermaka (vidū) skulptūra ar sadauzīto Sibīrijas hanistes ģerboni 1862. gadā [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] uzceltajā piemineklī "Tūkstošgadīgā Krievija"]] [[Attēls:Herberstein-Moscovia-NE.png|thumb|220px|Jugras zeme (kartē ''IVHRA ungaroru origo — ungāru dzimtene'') un Tjumeņas pilsēta (''Tumen'') 1549. gada kartē (Sigismunds fon Herberšteins).]] [[Attēls:Lucas Wagenaer - Fragment of the Generale pascaerte van gantsch Europa.jpg|thumb|220px|Krievijas iekarotās Kondas (''Condora'') un Sibīrijas (''Sibier'') zemes 1589. gada kartē]] Zelta Ordas sabrukuma periodā varu Čingiturā (Tjumeņā) pārņēma vietējais valdnieks Taibuga. [[Zelta Ordas hans]] [[Tohtamišs]] pēc sakāves [[kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas]] 1399. gadā bēga uz austrumiem un patvērās aiz Urāliem, tomēr 1406. gadā viņu Tjumeņā nogalināja hans Šadibeks. Pēc Zelta Ordas karavadoņa emīra Edigeja nāves 1419. gadā par Ordas hanu Sarajā kļuva hana Tohtamiša radinieks Ulu Muhameds, kuru 1423. gadā ar [[Uzbeki|uzbeku]] palīdzību padzina Baraks. No apmēram 1428. līdz 1446. gadam Tjumeņā valdīja [[uzbeku hans]] Abulhairs ({{val|uz|Abdulxayr}}), pēc kura nāves ar [[Nogaju orda]]s palīdzību varu sagrāba [[Čingishans|Čingishana]] mazdēla Šibana (''Şiban'', arī ''Şeybanî'') pēcnācēji ("Šibanīdi"). Par pirmo Sibīrijas hanu uzskata hanu Ibaku (Saīdu Ibrahimu), kas uzvarēja uzbekus un no 1468. gada neatkarīgi valdīja Tjumeņā. 1480. gadā viņš uzveica Dižās Ordas hanu Ahmedu. 1492. gadā hans Ibaks kopā ar savu jaunāko brāli hanu Mamuku un nogajiešiem uzbruka [[Astrahaņa]]i. 1495. gadā viņš krita kaujā pret Taibugas pēcnācēju Mahmetu (Mamuku), kas arī pretendēja uz Sibīrijas valdnieku troni. Viņš pārcēla valsts galvaspilsētu uz Iškaru (pie Toboļskas) un noslēdza savienību ar [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazu]]. Ibaka mazdēlam hanam Kučumam 1563. gadā izdevās uzvarēt Taibugas dzimtai piederīgo valdnieku Jadigaru un atjaunot valsts vienotību. No [[Buhāra]]s Sibīrijā ieradās islāma garīdznieki, Tjumeņā un Kašlikā uzcēla mošejas. 1571. gadā hans Kučums noslēdza savienību ar [[Krimas haniste|Krimas hanisti]], pārtrauca maksāt meslus jeb ''jasaku'' (1000 sabuļu ādu gadā) [[Maskavija]]i un uzbruka krievu [[kazaki|kazaku]] apmetnei Urālu kalnos. Cars [[Joans IV|Ivans IV]] lika tirgotājiem Stroganoviem nolīgt kazakus iebrukumam Sibīrijā. 1582. gada maijā atamana [[Jermaks|Jermaka]] vadītie kazaki iebruka Sibīrijā un 80 strūgās uzbruka Čingituras (Tjumeņas) pilsētai. 8. novembrī pēc uzvaras kaujā pie Čuvašu raga Tobolas un Irtišas upju satecē kazaki ieņēma arī Kašlikas (Sibiras) pilsētu. 1583. gadā krievi pakļāva vietējos iedzīvotājus vogulus (mansus) un ostjakus (hantus) Pelimas, Tavdas un Kondas baseinā. Daļa Sibīrijas tatāru patvērās savas valsts austrumu daļā [[Čulima]]s upes baseinā. Krievijas cars tūlīt papildināja savu titulu ar Ugras lielkņaza, [[Konda]]s and [[Obdorija|Obdoras]] kņaza nosaukumiem. Hans Kučums atkāpās uz savas valsts dienvidu daļas stepēm. 1584. gada 6. augustā tatāri sakāva Jermaka karaspēku kaujā pie Vagajas upes ietekas Irtišā. Kazaku karaspēka vadību pārņēma atamans Matvejs Mečerjaks, kas nodedzināja Kašliku un strūgās devās lejup pa Obu un cauri Urālu kalniem atgriezās [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]]. Hana Kučuma dēls Ali ieņēma Kašliku, tomēr atsākās cīņas ar Taibugas dzimtai piederīgo Seidaku. 1586. gadā krievi atgriezās Sibīrijā un no jauna uzcēla [[Tjumeņa]]s cietoksni, kas kļuva par bāzi visai Sibīrijas iekarošanai. Drīz pie lielajām upēm uzcēla Toboļskas, Taras, Berjozovas un [[Saleharda|Obdorskas]] cietokšņus. Hans Kučums 1597. gadā piedāvāja krieviem slēgt miera līgumu un maksāt izpirkumu, bet atteicās pāriet cara [[Boriss Godunovs|Borisa Godunova]] dienestā un doties uz Maskavu. 1598. gada augusta kaujā pie Irmenas (''Urmin'') upes ietekas Obā (tagadējā [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabalā]]) krievu vaivadam Andrejam Vojeikovam (''Воейков'') izdevās sakaut Kučuma spēkus un saņemt gūstā un aizvest uz Maskavu viņa ģimenes piederīgos, kas bija spiesti pāriet pareizticībā ar carēviču Sibirsku (no 1718. gada kņazu Sibirsku) vārdu. Pats hans Kučums bēga uz Nogaju Ordu, kur viņu 1601. gadā nogalināja. Līdz 1607. gadam Krievijas aneksijai turpināja bruņoti pretoties Kučuma dēls hans Ali, pēc sagūstīšanas viņu nometināja [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], pēc 1641. gada [[Kasima haniste|Kasima hanistē]] pie sava mazdēla Seida Burhana. Pēc 1616. gada formālais Sibīrijas hans bija Kučuma dēls Išims (1616—1624), bet tad Išima dēls Ablajs Girejs (1628—1631)<!-- , kas ap 1535. gadu uzbruka [[Ufa]]i -->. Cits hana Kučuma mazdēls Devlets Girejs vadīja baškīru sacelšanos pret krieviem (1662—1665) un tika godināts kā Sibīrijas hans. == Sibīrijas hani == * Ibaks (''Ибәк — хан'', 1465—1495) ** Mamuks (''Мамук'', 1496—1502), Taibugas dzimtas valdnieks ** Kasims (''Касым'', 1502—1530), Taibugas dzimtas valdnieks ** Jedigers (1552—1563) un [[Bekbulats]] (1555—1558), Taibugas dzimtas līdzvaldnieki * Murtaza-Ali (''Муртаза-Али — хан'', 1563—1565), Ibaka dēls * Ahmeds Girejs (''Ахмед-Гирей — хан'', 1565—1569) * Kučums (''Күчем — хан'', 1569—1598), Murtaza-Ali dēls * Ali (''Али — хан'', 1598—1616), Kučuma dēls, no 1607. gada tikai nominālais valdnieks krievu anektētajā valstī * Išims (''Ишим'', 1616—1624), Kučuma dēls * Ablajs Girejs (''Аблай-Гәрәй — хан'', 1628—1631), Kučuma mazdēls * Devlets Girejs (1662—1665), Kučuma mazdēls, kas vadīja sacelšanos pret krieviem == 19. gadsimta vēsturisko gleznojumu galerija == <center><gallery widths="400px" heights="150px" perrow="4"> Attēls:Surikov Pokoreniye Sibiri Yermakom.jpg|"Sibīrijas iekarošana Jermaka vadībā" (Vasīlijs Surikovs, 1895). Attēlots uzbrukums pa Turas upi [[Tjumeņa]]s pilsētai 1582. gada maijā. Attēls:Irmenskoe srazhenie.jpg|1598. gada Irmenas kauja pret hanu Kučumu pie Obas (Nikolajs Karazins, 19. gadsimta beigas). </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}} [[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Sibīrija]] [[Kategorija:Tatāri]] r3r1dfh9l1xvurup3t5q85miiksz1ty 0 249214 4459033 4407566 2026-04-25T16:33:23Z Teatrālis 82063 4459033 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Lope de Vega | vārds_orig = ''Lope de Vega'' | attēls = LopedeVega.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1562 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Spānija|Madride}} | m_dat_alt = | m_gads = 1635 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Spānija|Madride}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[spāņi|spānis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 15 | paraksts = Firmas de Lope de Vega.png | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Dramaturģija|dramaturgs]], [[dzeja|dzejnieks]] | rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda|spāņu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Felikss Arturo Lope de Vega i Karpio''' ({{val|es|Félix Arturo Lope de Vega y Carpio}}; dzimis {{dat|1562|11|25}}, miris {{dat|1635|8|27}}) bija [[spāņi|spāņu]] [[dramaturgs]] un [[dzejnieks]], viens no nozīmīgākajiem autoriem spāņu [[baroks|baroka]] zelta laikmeta [[literatūra|literatūrā]]. Lope de Vega ir viens no ražīgākajiem autoriem literatūras vēsturē: sarakstījis vairāk nekā 2000 lugas, no kurām 500 ir tikušas izdotas, vairāk nekā 200 [[poēma]]s un lielu skaitu cita veida darbus.<ref>{{LPE|101|324.—325}}</ref> Lai arī bieži rakstniekam ir pārmesta kvantitātes pārākums pār kvalitāti, vismaz 80 viņa lugas ir uzskatāmas par meistardarbiem{{nepieciešama atsauce}}. Vegas ievērojamākie darbi ir "Deju skolotājs" (''El maestro de danzar'', 1594), "Valensijas atraitne" (''La viuda valenciana'', 1595–1600), "Fuente Ovehuna" ("Avju avots") (''Fuenteovejuna'', 1614), "Suns uz siena kaudzes" (''El perro del hortelano'', 1618) u.c. == Dzīvesgājums == Lope de Vega piedzimis 1562. gada 25. novembrī Madridē. Viņa tēvs bija cēlies no [[Astūrija]]s zemniekiem, tobrīd viņam Madridē piederēja zeltšuvumu darbnīca. Tēvs Lopem de Vegam nodrošināja izglītību un [[Muižniecība|muižnieka]] kārtu, nopirkdams muižnieka patentu. Strādājis par sekretāru pie dažādiem Spānijas [[Dižciltīgie|dižciltīgajiem]]. 1588. gadā piedalījās "[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramās armādas]]" karagājienā pret [[Anglijas Karaliste|Angliju]]. Ar tiesas spriedumu uz 8 gadiem tika izsūtīts no Madrides par apmelošanu — tas notika pēc tā, kad de Vega sarakstīja vairākas [[epigramma]]s par viņu pametušo mīļoto Elēnu Osorio. 1609. gadā Lope de Vega saņēma no Spānijas [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīcas]] Svētajai [[Inkvizīcija]]i tuvu esošā (''familiar del Santo oficio de la Inquisición'') titulu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ārzemju literatūras vēsture. XVII un XVIII gadsimts|last=Artamonovs|first=S.|publisher=Zvaigzne|year=1971|location=Rīga|pages=45.—46|last2=Graždanska|first2=Z.|last3=Samarins|first3=R.}}</ref> De Vega miris 1635. gada 27. augustā Madridē. == Populārākie darbi == * "Deju skolotājs" (''El maestro de danzar'', 1594) * "Valensijas atraitne" (''La viuda valenciana'', 1595–1600) * "Apķērīgā mīlniece" ("Atjautīgā mīlētāja") (''La discreta enamorada'', 1604) * "Maskavas lielkņazs un vajātais imperators" (''El gran duque de Moscovia y emperador perseguido'', 1606) * "Belisas untumi" (''Los melindres de Belisa'', 1608) * "Zemnieks savā stūrī" (''El villano en su rincón'', 1611) * "Muļķīte" (''La dama boba'', 1613) * "Fuente Ovehuna" ("Avju avots") (''Fuenteovejuna'', 1614) * "Suns uz siena kaudzes" (''El perro del hortelano'', 1618) * "Meitene ar krūzi" ("Ūdensnesēja") (''La moza de cántaro'', 1618) * "Valensijas neprāši" (''Los locos de Valencia'', 1620) * "Uzticamais vīrs" (''El marido más firme'', 1620) * "Seviljas zvaigzne" (''La Estrella de Sevilla'', 1623) * "Sods — nevis atriebība" (''El castigo sin venganza'', 1631) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vega, Lope De}} [[Kategorija:1562. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1635. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Spāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:16. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:17. gadsimta rakstnieki]] bbcimh4d6s0xc1kechp9h3d7yy3tdxl 4459164 4459033 2026-04-25T19:44:56Z Teatrālis 82063 4459164 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Lope de Vega | vārds_orig = ''Lope de Vega'' | attēls = LopedeVega.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1562 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Spānija|Madride}} | m_dat_alt = | m_gads = 1635 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Spānija|Madride}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[spāņi|spānis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 15 | paraksts = Firmas de Lope de Vega.png | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Dramaturģija|dramaturgs]], [[dzeja|dzejnieks]] | rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda|spāņu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Felikss Arturo Lope de Vega i Karpio''' ({{val|es|Félix Arturo Lope de Vega y Carpio}}; dzimis {{dat|1562|11|25}}, miris {{dat|1635|8|27}}) bija [[spāņi|spāņu]] [[dramaturgs]] un [[dzejnieks]], viens no nozīmīgākajiem autoriem spāņu [[baroks|baroka]] zelta laikmeta [[literatūra|literatūrā]]. Lope de Vega ir viens no ražīgākajiem autoriem literatūras vēsturē: sarakstījis vairāk nekā 2000 lugas, no kurām 500 ir tikušas izdotas, vairāk nekā 200 [[poēma]]s un lielu skaitu cita veida darbus.<ref>{{LPE|101|324.—325}}</ref> Lai arī bieži rakstniekam ir pārmesta kvantitātes pārākums pār kvalitāti, vismaz 80 viņa lugas ir uzskatāmas par meistardarbiem{{nepieciešama atsauce}}. Vegas ievērojamākie darbi ir "Deju skolotājs" (''El maestro de danzar'', 1594), "Valensijas atraitne" (''La viuda valenciana'', 1595–1600), "Fuente Ovehuna" ("Avju avots") (''Fuenteovejuna'', 1614), "Suns uz siena kaudzes" (''El perro del hortelano'', 1618) u.c. == Dzīvesgājums == Lope de Vega piedzimis 1562. gada 25. novembrī Madridē. Viņa tēvs bija cēlies no [[Astūrija]]s zemniekiem, tobrīd viņam Madridē piederēja zeltšuvumu darbnīca. Tēvs Lopem de Vegam nodrošināja izglītību un [[Muižniecība|muižnieka]] kārtu, nopirkdams muižnieka patentu. Strādājis par sekretāru pie dažādiem Spānijas [[Dižciltīgie|dižciltīgajiem]]. 1588. gadā piedalījās "[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramās armādas]]" karagājienā pret [[Anglijas Karaliste|Angliju]]. Ar tiesas spriedumu uz 8 gadiem tika izsūtīts no Madrides par apmelošanu — tas notika pēc tā, kad de Vega sarakstīja vairākas [[epigramma]]s par viņu pametušo mīļoto Elēnu Osorio. 1609. gadā Lope de Vega saņēma no Spānijas [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīcas]] Svētajai [[Inkvizīcija]]i tuvu esošā (''familiar del Santo oficio de la Inquisición'') titulu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ārzemju literatūras vēsture. XVII un XVIII gadsimts|last=Artamonovs|first=S.|publisher=Zvaigzne|year=1971|location=Rīga|pages=45.—46|last2=Graždanska|first2=Z.|last3=Samarins|first3=R.}}</ref> De Vega miris 1635. gada 27. augustā Madridē. == Populārākie darbi == * "Deju skolotājs" (''El maestro de danzar'', 1594) * "Valensijas atraitne" (''La viuda valenciana'', 1595–1600) * "Apķērīgā mīlniece" ("Atjautīgā mīlētāja") (''La discreta enamorada'', 1604) * "Maskavas lielkņazs un vajātais imperators" (''El gran duque de Moscovia y emperador perseguido'', 1606) * "Belisas untumi" (''Los melindres de Belisa'', 1608) * "Zemnieks savā stūrī" (''El villano en su rincón'', 1611) * "Muļķīte" (''La dama boba'', 1613) * "Fuente Ovehuna" ("Avju avots") (''Fuenteovejuna'', 1614) * "Suns uz siena kaudzes" (''El perro del hortelano'', 1618) * "Meitene ar krūzi" ("Ūdensnesēja") (''La moza de cántaro'', 1618) * "Valensijas neprāši" (''Los locos de Valencia'', 1620) * "Uzticamais vīrs" (''El marido más firme'', 1620) * "Seviljas zvaigzne" (''La Estrella de Sevilla'', 1623) * "Sods — nevis atriebība" (''El castigo sin venganza'', 1631) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vega, Lope De}} [[Kategorija:1562. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1635. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Spāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:16. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:17. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Dramaturgi]] gx3bqnlka6j385jbknfrvh873clltt9 0 259623 4459429 3166618 2026-04-26T10:13:03Z Baisulis 11523 +1..... 4459429 wikitext text/x-wiki '''Kallass''' ({{val|et|Kallas}} — 'krasts'; sieviešu dzimtē [[Kallasa]]) ir [[igauņu valoda|igauņu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksandrs Kallass]] (1892—pēc 1947) — Latvijas ierēdnis; * [[Oskars Kallass]] (''Oskar Kallas''; 1868—1946) — igauņu etnogrāfs, valodnieks un diplomāts; * [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''; 1948) — Igaunijas politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Igauņu uzvārdi]] kk9kvxsmgak3pfdf7gdu0ytkb0lkkpv 0 260052 4459421 4049062 2026-04-26T09:52:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459421 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} [[Attēls:LGwashingmachine.jpg|thumbnail|Mūsdienīga veļasmašīna]] '''Veļasmašīna''' jeb '''veļas mazgājamā mašīna''' ir mašīna, kas mazgā veļu, kā [[drēbes]] un gultasveļu. Veļasmašīnas lielākoties saista ar mašīnām, kas izmanto ūdeni, nevis kā ķīmiskajā tīrītavā, kurā izmanto alternatīvus tīrīšanas šķidrumus. Pirmie mēģinājumi veļasmašīnas aprīkot ar [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]] notika 1914. gadā, kad šādi mēģināja pilnveidot ar rokām griežamu lāpstiņu diska ierīci. 20. gadsimtā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izplatījās elektriskās trumuļtipa veļas mazgājamās mašīnas. Taču [[Vācija|Vācijā]], iespējams, elektrisko veļasmašīnu dārdzības dēļ vēl pat 1930. gados pārsvarā bija sastopamas ar rokām darbināmas veļas mazgājamās mašīnas. Situācija mainījās tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Mazgāšanas cikli == Pirmajās veļas mazgājamajās mašīnās veļas mazgāšanas operācija tika veikta, vienkārši ieliekot veļu un ziepes, piepildot tās ar karstu ūdeni un iedarbinot.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Who Invented The Washing Machine? Meet Your Washer’s Amazing Ancestors|url=https://historycooperative.org/who-invented-the-washing-machine/|accessdate=2023. gada 11. decembris|website=historycooperative.org}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=What were the first washing machines called?|url=https://www.remodelormove.com/what-were-the-first-washing-machines-called/|accessdate=2023. gada 11. decembris|website=www.remodelormove.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Washing Machine Invention—the rise of a grassroots idea for automating a rigorous chore into a large industry|url=https://www.the-waves.org/2021/12/27/washing-machine-invention-rise-of-a-grassroots-idea-for-automating-a-rigorous-chore-into-a-large-industry/|accessdate=2023. gada 11. decembris|website=www.the-waves.org}}{{Novecojusi saite}}</ref> Laika gaitā mašīnas kļuva arvien automatizētākas, vispirms ar ļoti sarežģītiem elektromehāniskajiem kontrolieriem, pēc tam pilnībā elektroniskas; lietotāji ielādē veļu mašīnā, ar slēdzi izvēlas atbilstošu programmu, iedarbina mašīnu un cikla beigās atgriežas, lai izņemtu tīras un nedaudz mitras drēbes. Kontrolieris iedarbina un aptur daudzus dažādus procesus, tostarp sūkņus un vārstus, lai piepildītu un iztukšotu rezervuāru ar ūdeni, sildīšanu un griešanu ar dažādiem ātrumiem, izmantojot dažādas iestatījumu kombinācijas dažādiem audumiem. == Uzstādīšana un noplūdes novēršana == Lai gan noplūdes no galvenā rezervuāra var radīt lielākos bojājumus, arī ūdens iztukšošana var radīt problēmas, ja savienojumus ierīko nepareizi.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Quick And Easy Ways To Stop A Pressurized Water Leak|url=https://www.sellhouse-asis.com/blog/stop-water-leak-under-pressure/|accessdate=2023. gada 11. decembris|website=www.sellhouse-asis.com}}</ref> Veļas mazgājamās mašīnas izplūdes šļūtenēm jābūt droši nostiprinātām, lai novērstu nejaušu pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Why Is Your GE Washer Not Spinning?|url=https://sacramentoappliancerepairs.com/ge-washer-not-spinning/|accessdate=2023. gada 11. decembris|website=sacramentoappliancerepairs.com}}</ref> Elastīgās gumijas šļūtenes parasti izmanto, lai savienotu ēkas ūdens padevi ar veļas mašīnu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=What Are Washing Machine Hoses In Plumbing|url=https://specifier.com.au/what-are-washing-machine-hoses-in-plumbing/|accessdate=2023. gada 11. decembris|website=specifier.com.au|archive-date=2023. gada 11. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211171353/https://specifier.com.au/what-are-washing-machine-hoses-in-plumbing/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=What Is a Washing Machine Fill Hose?|url=https://applianceteacher.com/washing-machine-fill-hose|accessdate=2023. gada 11. decembris|website=applianceteacher.com}}</ref> Šīs šļūtenes bieži vien ir pakļautas pastāvīgam pilnam ūdens spiedienam, un laika gaitā tās var nolietoties, veidojot izliekumus vai vājas vietas, kas galu galā noved pie noplūdes vai katastrofāla plīsuma un applūšanas. Tā kā šļūtenes bieži vien ir paslēptas no redzesloka, tās var būt grūti pārbaudīt un par tām var viegli aizmirst, līdz rodas problēma. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{elektronika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Elektronika]] 9wg63iooeo2erjylbiuovp7jx2bqh2z 10 264505 4459458 4424310 2026-04-26T11:19:25Z Vylks 50297 4459458 wikitext text/x-wiki {| class="wikitable" style="font-size:90%; width:95%; text-align:left" ! style="background:lightgrey;width:4%" | Divīzija ! style="background:lightgrey;width:15%" | Komanda ! style="background:lightgrey;width:14%" | Pilsēta ! style="background:lightgrey;width:19%" | Halle ! style="background:lightgrey;width:6%" | Dibināta ! style="background:lightgrey;width:6%" | Līgā kopš ! style="background:lightgrey;width:15%" | Galvenais treneris ! style="background:lightgrey;width:15%" | [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |- ! style=background:navy colspan=8 | [[Austrumu konference (NHL)|<span style="color:white">Austrumu konference</span>]] |- ! style=background:#FFDDFF rowspan=8 | [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna]] | '''[[Bostonas "Bruins"]]''' | [[Bostona]], [[Masačūsetsa]] | ''[[TD Garden]]'' | colspan=2 align=center | 1924 | {{flaga|Vācija}} [[Marko Šturms]] | ''vakants'' |- | '''[[Bufalo "Sabres"]]''' | [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] | ''[[KeyBank Center]]'' | colspan=2 align=center | 1970 | {{flaga|Kanāda}} [[Lindijs Rafs]] | {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] |- | '''[[Detroitas "Red Wings"]]''' | [[Detroita]], [[Mičigana]] | ''[[Little Caesars Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1926 | {{flaga|Kanāda}} [[Tods Maklelans]] | {{flaga|ASV}} [[Dilans Larkins]] |- | '''[[Floridas "Panthers"]]''' | [[Sanraiza]], [[Florida]] | ''[[Amerant Bank Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1993 | {{flaga|Kanāda}} [[Pols Moriss]] | {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] |- | '''[[Monreālas "Canadiens"]]''' | [[Monreāla]], [[Kvebeka]] | ''[[Bell Centre]]'' | align=center | 1909 | align=center | 1917 | {{flaga|Kanāda}} [[Martēns Senluī]] | {{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]] |- | '''[[Otavas "Senators"]]''' | [[Otava]], [[Ontārio]] | ''[[Canadian Tire Centre]]'' | colspan=2 align=center | 1992 | {{flaga|Kanāda}} [[Treviss Grīns]] | {{flaga|Kanāda}} [[Breidijs Tkačuks]] |- | '''[[Tampabejas "Lightning"]]''' | [[Tampa]], [[Florida]] | ''[[Benchmark International Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1992 | {{flaga|Kanāda}} [[Džons Kūpers]] | {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Hedmans]] |- | '''[[Toronto "Maple Leafs"]]''' | [[Toronto]], [[Ontārio]] | ''[[Scotiabank Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1917 | {{flaga|Kanāda}} [[Kreigs Berube]] | {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]] |- ! style=background:#DDFFDD rowspan=8 | [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna]] | '''[[Karolīnas "Hurricanes"]]''' | [[Roli]], [[Ziemeļkarolīna]] | ''[[Lenovo Center]]'' | align=center | 1972 | align=center | 1979* | {{flaga|Kanāda}} [[Rods Brindamūrs]] | {{flaga|Kanāda}} [[Džordans Stols]] |- | '''[[Kolumbusas "Blue Jackets"]]''' | [[Kolumbusa]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] | ''[[Nationwide Arena]]'' | colspan=2 align=center | 2000 | {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] | {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] |- | '''[[Ņūdžersijas "Devils"]]''' | [[Ņuarka]], [[Ņūdžersija]] | ''[[Prudential Center]]'' | colspan=2 align=center | 1974* | {{flaga|Kanāda}} [[Šeldons Kīfs]] | {{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]] |- | '''[[Ņujorkas "Islanders"]]''' | [[Elmonta]], [[Ņujorka]] | ''[[UBS Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1972 | {{flaga|Kanāda}} [[Pīters Debūrs]] | {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]] |- | '''[[Ņujorkas "Rangers"]]''' | [[Ņujorka]] | ''[[Madison Square Garden]]'' | colspan=2 align=center | 1926 | {{flaga|ASV}} [[Maiks Salivans]] | {{flaga|ASV}} [[Džeitī Millers]] |- | '''[[Filadelfijas "Flyers"]]''' | [[Filadelfija]], [[Pensilvānija]] | ''[[Xfinity Mobile Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1967 | {{flaga|Kanāda}} [[Riks Tokets]] | {{flaga|Kanāda}} [[Šons Kutirjē]] |- | '''[[Pitsburgas "Penguins"]]''' | [[Pitsburga]], [[Pensilvānija]] | ''[[PPG Paints Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1967 | {{flaga|ASV}} [[Dens Mjūzs]] | {{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]] |- | '''[[Vašingtonas "Capitals"]]''' | [[Vašingtona]] | ''[[Capital One Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1974 | {{flaga|Kanāda}} [[Spensers Kārberijs]] | {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]] |- ! style=background:navy colspan=8 | [[Rietumu konference (NHL)|<span style="color:white">Rietumu konference</span>]] |- ! style=background:#FFE5B4 rowspan=8 | [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā]] | '''[[Čikāgas "Blackhawks"]]''' | [[Čikāga]], [[Ilinoisa]] | ''[[United Center]]'' | colspan=2 align=center | 1926 | {{flaga|ASV}} [[Džefs Blašils]] | {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] |- | '''[[Kolorādo "Avalanche"]]''' | [[Denvera]], [[Kolorādo]] | ''[[Ball Arena]]'' | align=center | 1972 | align=center | 1979* | {{flaga|Kanāda}} [[Džēreds Bednārs]] | {{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] |- | '''[[Dalasas "Stars"]]''' | [[Dalasa]], [[Teksasa]] | ''[[American Airlines Center]]'' | colspan=2 align=center | 1967* | {{flaga|Kanāda}} [[Glens Gulucans]] | {{flaga|Kanāda}} [[Džeimijs Benns]] |- | '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' | [[Soltleiksitija]], [[Jūta]] | ''[[Delta Center]]'' | colspan=2 align=center | 2024 | {{flaga|Kanāda}} [[Andrē Turiņī]] | {{flaga|ASV}} [[Kleitons Kellers]] |- | '''[[Minesotas "Wild"]]''' | [[Sentpola]], [[Minesota]] | ''[[Grand Casino Arena]]'' | colspan=2 align=center | 2000 | {{flaga|ASV}} [[Džons Hainss]] | {{flaga|Kanāda}} [[Džereds Spurdžons]] |- | '''[[Našvilas "Predators"]]''' | [[Našvila]], [[Tenesī]] | ''[[Bridgestone Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1998 | {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Brunets]] | {{flaga|Šveice}} [[Romans Josi]] |- | '''[[Sentluisas "Blues"]]''' | [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]] | ''[[Enterprise Center]]'' | colspan=2 align=center | 1967 | {{flaga|Kanāda}} [[Džims Montgomerijs]] | {{flaga|Kanāda}} [[Breidens Šenns]] |- | '''[[Vinipegas "Jets"]]''' | [[Vinipega]], [[Manitoba]] | ''[[Canada Life Centre]]'' | colspan=2 align=center | 1999* | {{flaga|Kanāda}} [[Skots Arniels]] | {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Laurijs]] |- ! style=background:#FFFFDD rowspan=8 | [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna]] | '''[[Anahaimas "Ducks"]]''' | [[Anahaima]], [[Kalifornija]] | ''[[Honda Center]]'' | colspan=2 align=center | 1993 | {{flaga|Kanāda}} [[Džoels Kvenevils]] | {{flaga|Čehija}} [[Radko Gudass]] |- | '''[[Kalgari "Flames"]]''' | [[Kalgari]], [[Alberta]] | ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | colspan=2 align=center | 1972* | {{flaga|Kanāda}} [[Raiens Huska]] | {{flaga|Zviedrija}} [[Mīkaels Baklunds]] |- | '''[[Edmontonas "Oilers"]]''' | [[Edmontona]], [[Alberta]] | ''[[Rogers Place]]'' | align=center | 1972 | align=center | 1979 | {{flaga|Kanāda}} [[Kriss Noblohs]] | {{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] |- | '''[[Losandželosas "Kings"]]''' | [[Losandželosa]], [[Kalifornija]] | ''[[Crypto.com Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1967 | {{flaga|Kanāda}} [[Dīdžejs Smits]] (pagaidu) | {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] |- | '''[[Sanhosē "Sharks"]]''' | [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija]] | ''[[SAP Center]]'' | colspan=2 align=center | 1991 | {{flaga|ASV}} [[Raiens Varsofskis]] | ''vakants'' |- | '''[[Sietlas "Kraken"]]''' | [[Sietla]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]] | ''[[Climate Pledge Arena]]'' | colspan=2 align=center | 2021 | {{flaga|Kanāda}} [[Leins Lamberts]] | {{flaga|CAN}} [[Džordans Eberle]] |- | '''[[Vankūveras "Canucks"]]''' | [[Vankūvera]], [[Britu Kolumbija]] | ''[[Rogers Arena]]'' | colspan=2 align=center | 1970 | {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Futs]] | {{flaga|ASV}} [[Kvinns Hjūzs]] |- | '''[[Vegasas "Golden Knights"]]''' | [[Paradaisa]], [[Nevada]] | ''[[T-Mobile Arena]]'' | colspan=2 align=center | 2017 | {{flaga|ASV}} [[Džons Tortorella]] | {{flaga|Kanāda}} [[Marks Stouns]] |} ; Notes <div class="references-small"> # ''Viena zvaigznīte (*) apzīmē kluba pārvākšanos.'' # ''Edmontonas "Oilers", Hārtfordas "Whalers", Kvebekas "Nordiques" un Vinipegas "Jets" ienāca līgā 1979. gadā ar NHL un WHA līgu apvienošanos.'' </div> <noinclude> <templatedata> { "params": {} } </templatedata> </noinclude> n2qxtdz6ek7tkj4tqvjttynsioiv3eh 0 270504 4459219 4382834 2026-04-25T23:23:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459219 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{cita nozīme|mūzikas grupu|upi Centrālāzijā|Tesa (upe)}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = '''''Tesa''''' | Attēls = Tesa-2015.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = ''Tesa'' koncertā 2015. gada janvārī | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[postmetāls]], [[postroks]], ''[[sludge metāls]]'', [[eksperimentālais roks]] | Gadi = 2005-pašlaik | Izdevējkompānija = ''Old Skool Kids Records'', ''Presiite'', ''SKYR'', My Proud Mountain | Mlapa = [http://tesaband.lv/ tesaband.lv] | Dalībnieki = Dāvis Burmeisters (ģitāra)<br />Kārlis Tone (basģitāra, vokāls, sampli)<br />Jānis Burmeisters (bungas, vokāls, sampli) }} '''''Tesa''''' ir [[postmetāls|postmetāla]] mūzikas grupa no [[Rīga]]s, [[Latvija]]s. Izveidota 2005. gadā no grupu ''[[In.Stora]]'', ''[[Kriegopfer]]'' un ''[[Les Corte]]'' dalībniekiem. 2006. un 2007.gadā grupa izdeva divus [[EP ieraksts|EP ierakstus]] ''[[Tagad]]'' un ''[[Nekad]]'', kam sekoja pilna garuma studijas ieraksts 2008. gadā ''[[Heartbeatsfromthesky]]''.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/iznacis-grupas-tesa-jaunakais-ieraksts-heartbeatsfromthesky.d?id=22637669 Iznācis grupas 'Tesa' jaunākais ieraksts 'Heartbeatsfromthesky'], delfi.lv. Atjaunināts: {{dat|2015|01|17}}.</ref> Šajā laikā ''Tesa'' vislielāko atpazīstamību gūst [[Eiropa|Eiropā]] un [[Krievija|Krievijā]], kur norisinājušās grupas koncertturnejas un dalība festivālos. 2012. gadā grupa izlaiž savu nākamo studijas ierakstu ''[[IV]]'', bet 2015. gadā — ''[[Ghost]]''.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/pasmaju-grupa-tesa-savu-piekto-albumu-prezentes-gertrudes-ielas-teatri.d?id=45446644 Pašmāju grupa 'Tesa' savu piekto albumu prezentēs Ģertrūdes ielas teātrī], delfi.lv. Atjuanināts: {{dat|2015|01|17}}.</ref> 2020. gada 29. maijā grupa izdeva savu ceturto pilnmetrāžas studijas albumu un sesto ierakstu kopumā — ''C O N T R O L'' sadarbībā ar izdevniecību ''My Proud Mountain.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/bitit-matos/tesa-izdevusi-albumu-control.a130727/|title=TESA izdevusi albumu "Control"|website=naba.lsm.lv|access-date=2020-12-23}}</ref> Albumu bija paredzēts izdot un prezentēt 28. martā, taču [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika izdots un prezentēt 29. maijā, [[Āgenskalns|Āgenskalna]] bijušajā Latvijas TV studijā Nometņu ielā 62. Albums ierakstīts Valmierā studijā ''Hodila'', Ģirta Laumaņa vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/6069-grupa-tesa-prezentes-albumu-control|title=Grupa TESA prezentēs albumu “CONTROL”|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2020-12-23|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Galvenie ietekmes avoti mūzikā ir tādas grupas kā ''[[Neurosis]]'', ''[[Shora]]'', ''[[Godspeed You! Black Emperor]]'' un ''[[Grails]]''. Grupa ir arī uzstājusies koncertos ar tādām grupām kā ''[[Neurosis]]'' un ''[[Nadja]]''.<ref>[http://www.easyget.lv/muzika/read/48003/ Tesa pret smagumu attiecas filosofiski — 2. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306100836/http://www.easyget.lv/muzika/read/48003/ |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, easyget.lv. Atjaunināts: {{dat|2015|01|17}}.</ref> Grupas albums "''C O N T R O L"'' tika nominēts un ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta Mikrofons 2021"]] kategorijā "Metāla mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/pazinoti-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons-nominanti.a389438/|title=Paziņoti mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons» nominanti|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7158451/zinami-zelta-mikrofona-2021-nominanti|title=Zināmi "Zelta mikrofona 2021" nominanti|website=TVNET|access-date=2021-01-19|date=2021-01-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/pazinoti-zelta-mikrofona-laureati-gada-albums-liela-maksla--ansis.a396969/|title=Paziņoti «Zelta mikrofona» laureāti. Gada albums: «Liela māksla» – ansis|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-17|language=lv}}</ref> 2022. gada novembrī notika grupas un teātra trupas "[[Kvadriforns|Kvadrifrons]]" radīts uzvedums "Pisties vai dzīvot" par [[Prostatas vēzis|prostatas vēzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/kul/multimediala-saruna-par-prostatas-vezi-smagas-muzikas-fona-pisti.a169122/|title=Multimediāla saruna par prostatas vēzi smagas mūzikas fonā- "Pisties vai dzīvot"|website=naba.lsm.lv|access-date=2022-12-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/par-p.-vaigu-norit-asara.-izrades-_pisties-vai-dzivot_-recenzija-14290720|title=Pār P. vaigu norit asara. Izrādes Pisties vai dzīvot recenzija|website=www.diena.lv|access-date=2022-12-21}}</ref> 2024. gadā "Tesas" dalībniekiem bija blakusprojekts "Samsara", kas izpilda grupas [[Nirvana]] koverversijas, kā vokālistam pievienojoties Jānim Bušam no grupas "Asinis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/astoni-pustoni/jaunumi-un-saruna-ar-davi-no-grupam-tesa-elkupe-pamirt-dzz-samsa.a191574/|title=Jaunumi un saruna ar Dāvi no grupām Tesa, Elkupe, Pamirt, DZZ, Samsara|website=naba.lsm.lv|access-date=2025-12-21|language=lv}}</ref> 2024. gadā [[Rīgas Starptautiskais kino festivāls|Riga IFF]] (jeb Rīgas Starptautiskā kino festivāla) ietvaros notika filmas "Tesa Man" pirmizrāde. Filmas mūziku ziemā dzīvajā ieskaņojusi grupa TESA filmēšanas laikā -7 grādu salā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/astoni-pustoni/tesa-man-naktstaureni-nekad-elpa-negaiditi-varoni-un-lielie-kiri.a196489/|title=Tesa Man, Naktstaureņi, Nekad Elpa, Negaidīti varoņi un lielie ķīri, Savs zirgs u.c.|website=naba.lsm.lv|access-date=2025-12-21|language=lv}}</ref> 2025. gadā grupa publicējusi grupas septīto studijas albumu ''Interval'', vienā no kompozīcijām kā viesmāksliniecei piedaloties [[Alise Joste|Alisei Jostei.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/495479-albuma-apskats-tesa-interval.htm|title=Albuma apskats: “Tesa” – “Interval”|website=nra.lv|access-date=2025-12-21|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == * ''[[Tagad]]'' (EP) (2006) * ''[[Nekad]]'' (EP) (2007) * ''[[Heartbeatsfromthesky]]'' (2008) * ''[[IV]]'' (2012) * ''[[Ghost]]'' (2015) * ''[[C O N T R O L]]'' (2020) * [[INTERVAL]] (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150128035705/http://tesaband.lv/ Oficiālā grupas mājaslapa] {{lv ikona}}/{{en ikona}} * [http://www.progarchives.com/artist.asp ''Prog Archives'' profils] {{en ikona}} {{last.fm}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā metāla grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas postmetāla grupas]] [[Kategorija:Latvijas sludge metal grupas]] [[Kategorija:Latvijas eksperimentālā roka grupas]] n4ipqzx4w0nohr0p8jaf2p9vbajh6mv 0 279616 4459002 4458466 2026-04-25T15:37:35Z Pirags 3757 /* Mācītāji */ 4459002 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stendera baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Stendera baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 00 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 24 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera]] baznīcu, ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894) * [[Johans Stenders (mācītājs)|Johans Stenders]] (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 61ays4hzin2vf40bb62264mrisv5f2l 4459025 4459002 2026-04-25T16:15:37Z Pirags 3757 4459025 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stendera baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Stendera baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 01 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 20 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera]] baznīcu, ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894) * [[Johans Stenders (mācītājs)|Johans Stenders]] (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] gqalzedeo23wr43byhvd518itjg7fxt 4459068 4459025 2026-04-25T17:49:45Z Biafra 13794 4459068 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stendera baznīca | image = Sunakstes baznica.JPG | image_size = 100px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Stendera baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 01 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 20 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja [[Sēlpils luterāņu baznīca|Sēlpils baznīcu]]. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.—</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera]] baznīcu, ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918)]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833—1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688—1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712—1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766—1769), mācītājs (1769—1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744—1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778—1796), mācītājs (1796—1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787—1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814—1819), mācītājs (1819—1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822—1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853—1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830—1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857—1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862—1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871—1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893—1894) * [[Johans Stenders (mācītājs)|Johans Stenders]] (1864—1945), Sunākstes mācītājs (1894—1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras (''Angele von Behr'') kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916)]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 3n0i6yfn2yt702bxko1enj5yrn34iry 4459072 4459068 2026-04-25T17:55:06Z Biafra 13794 vecāka bilde, bet, manuprāt, zolīdāka 4459072 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stendera baznīca | image = Sunākstes baznīca 2002-06-29.jpg | image_size = | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Stendera baznīca | latd = 56 | latm = 26 | lats = 01 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 20 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = [[Ampīrs]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1827 | year_completed = 1829 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu | numurs = 8887 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|01|11|N|bez}} }} }} '''Stendera baznīca''', saukta arī par '''Sunākstes Balto baznīcu,''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sunākstes draudzes [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |title=Sēlpils iecirknis |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190912/http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=seiec |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Uzskata, ka jau [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Sēlpils fogteja]]s laikā 1516. gadā [[Plāteri|Frīdrihs fon Plāters]] Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja [[Sēlpils luterāņu baznīca|Sēlpils baznīcu]]. Pēc Kurzemes hercoga [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz [[Koknese|Koknesi]] mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti [[Vārnavas muiža]]s privātkapelā. No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada [[Viesīte|Āžu miesta]] iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.<ref>Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, [[RLB]] Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.<ref>Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.—</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu [[Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Viesītes baznīcu]]. 2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |title=Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305050743/http://www.viesite.lv/?page_id=1570 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2025. gada septembrī baznīcu Stenderu dzimtai par ɡodu pārdēvēja par [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera]] baznīcu, ko rosināja Sunākstes draudzes 22 locekļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-sunakstes-baznicai-pieskirts-stendera-vards-dala-kopienas-neapmierinata.a643897/ Sunākstes baznīcai piešķirts Stendera vārds; daļa kopienas neapmierināta] lsm.lv 21.04.2026</ref> == Dziedāšanas svētki == [[Attēls:Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg|thumb|270px|Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā]] [[Attēls:Sunākstes mācītājmuižas parks 1918.jpg|thumb|270px|Sunākstes mācītājmuižas parks (1918)]] Pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] mācītājs [[Kārlis Gotlobs Stenders]] 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām [[Kurzemes guberņa]]s [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzes novada]] dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.<ref>[https://www.facebook.com/stenderabiedriba/photos/a.862851007215774.1073741828.845274262306782/868935169940691/?type=3&theater Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā]</ref> Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.<ref>Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī</ref><ref>Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī</ref> Nākamos lokālos dziesmusvētkus [[Vecsēlpils|Sēlpilī]] 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833—1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.<ref>Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī</ref> <gallery> Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873) Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa 1918.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā </gallery> == Mācītāji == * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688—1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712—1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766—1769), mācītājs (1769—1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744—1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778—1796), mācītājs (1796—1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787—1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814—1819), mācītājs (1819—1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822—1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853—1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830—1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857—1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862—1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871—1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893—1894) * [[Johans Stenders (mācītājs)|Johans Stenders]] (1864—1945), Sunākstes mācītājs (1894—1918) == Baznīcas un tās apkārtnes apraksts == [[Attēls:Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|thumb|270px|Angeles fon Bēras (''Angele von Behr'') kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916)]] Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. 1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku [[Ojārs Feldbergs|Ojāru Feldbergu]] paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Viesītes pagasts]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] rykjmlumdiu9nzp6bb7tciemv3udgdp 0 279655 4459134 3882936 2026-04-25T19:01:47Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Sunākstes luterāņu baznīca]] to [[Stendera baznīca]] 4459134 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stendera baznīca]] g3d0uzhe5g0xw3rwyeg28cjdur9nnv9 0 279861 4459183 4328631 2026-04-25T20:45:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459183 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sēlpils baznīca | image = Selpils baznica 2020.jpg | image_size = 100px | caption = Sēlpils baznīca 2020. gadā | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Sēlpils baznīca | latd = 56 | latm = 34 | lats = 55 | latNS = N | longd = 25 | longm = 38 | longs = 50 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Vecsēlpils}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1850 | year_completed = | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Sēlpils evaņģēliski luteriskā baznīca''' (reizēm arī '''Sēlpils Zaļā baznīca''') ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] [[Sēlija|Sēlijā]]. Pēc sagraušanas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] no tās saglabājies tornis un sienas. Mūsdienās baznīcas ēka daļēji atjaunota, un tajā notiek dievkalpojumi. == Vēsture == [[Attēls:Selpilsi foogtilinnus 3.jpg|thumb|left|250px|Sēlpils baznīca [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1705. gadā]] 1218. gadā pirmais [[Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]] izvēlējās Sēlpili par [[Sēlijas bīskapija]]s pirmo galvaspilsētu. 14. gadsimta beigās [[Livonijas ordenis]] šeit uzcēla cietoksni, kurā atradās [[Sēlpils fogti|Sēlpils fogtejas]] centrs. Zināms, ka jau 16. gadsimta vidū šeit bijusi baznīca. 17. gadsimta sākumā pie [[Sēlpils pils]] izveidojās plaukstoša pilsēta, kas 1621. gadā no [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercoga [[Frīdrihs Ketlers|Frīdriha Ketlera]] saņēma pilsētas tiesības. Sēlpils luterāņu baznīcā no 1620. līdz 1625. gadam darbojās mācītājs [[Georgs Mancelis]]. [[Poļu-zviedru karš|Poļu-zviedru kara]] laikā 1626. gada oktobrī pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu, bet 1627. gadā pilsētu nodedzināja. Pēc 1636. gada turpat blakus vecajai uzbūvēja jaunu Sēlpils baznīcu. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1705. gadā zviedru karavīri pili un baznīcu uzspridzināja, pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sēlpils draudzi apvienoja ar Sunākstes draudzi.<ref>Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75</ref> Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās [[Sunākstes baznīca]]s mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]] un vēlāk viņa dēls [[Jaunais Stenders]]. 1793. gadā Sēlpilī uzcēla jaunu baznīcu, bet 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā Sēlpils-Sunākstes draudzes baznīca. [[Attēls:Sēlpils baznīca pirms Otrā pasaules kara.jpg|thumb|left|250px|Sēlpils baznīca 20. gadsimta sākumā]] No 1846. līdz 1850. gadam uzcēla tagadējo Sēlpils mūra baznīcu, altāra glezna “Kristus pie krusta” gleznota ap 1850. gadu, autors nav zināms. 1871. gadā Sēlpils un Sunākstes draudzes atkal sadalīja. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā Sēlpils baznīcas kancelē pret pastāvošo iekārtu uzstājies tautskolotājs [[Pēteris Rizga]]. 1907. gadā Sēlpils draudzē bija ap 3800, 1935. gadā 2745 locekļi. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. un 1944. gadā Sarkanās armijas artilērija sašāva baznīcas jumtu un torni. Pēc kara draudze baznīcu daļēji saremontēja, tomēr nespēja ar to tikt galā un 1960. gadā bija spiesta pussabrukošo baznīcu nodot Sēlpils ciema izpildu komitejai, kas to aizlaida postā. [[Attēls:Selpils baznicas drupas2.JPG|left|thumb|266x266px|Sēlpils baznīcas drupas 2010. gadā]] Pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gada sākumā baznīcai tika noņemtas bojātās sijas un mūri atbrīvoti no koka daļām. Sēlpils baznīcas rekonstrukcijas projektu veica līdz 2008. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vietas.lv/objekts/selpils_luteranu_baznicas_drupas/ |title=vietas.lv |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140326112228/http://www.vietas.lv/objekts/selpils_luteranu_baznicas_drupas/ |archivedate={{dat|2014|03|26||bez}} }}</ref> zvanu tornim uzlika skārda jumtu un krustu, taču līdzekļu trūkuma dēļ pilnīga baznīcas ēkas atjaunošana nenotika. Atjaunošanas darbi turpinājās no 2016. gada, kuru ietvaros 2020. gadā pārējai baznīcas ēkai tika uzlikts jumts un veikti citi uzlabošanas darbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/raksts/selpils-baznica/|title=Sēlpils baznīca|last=ReTV|website=ReTV|access-date=2025-08-28|date=2020-08-31|language=lv-LV|archive-date=2024-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240810165612/https://www.retv.lv/raksts/selpils-baznica}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/zala-baznica-kuras-durvis-allaz-atvertas|title=Zaļā baznīca, kuras durvis allaž atvērtas|last=KG-CMS™ - 2.1.2|website=Brīvā Daugava|access-date=2025-08-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/selpils-zala-baznica|title=Sēlpils zaļā baznīca|website=RSU|access-date=2025-08-28|date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Mūsdienās daļēji atjaunotajā dievnamā notiek dievkalpojumi. == Zināmie mācītāji == * [[Georgs Mancelis]] (1593—1654), Sēlpils draudzes mācītājs (1620—1625) * Georgs Kristofs Radeckis (''Radetzky'', 1688—1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712—1769) * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766—1769), mācītājs (1769—1796) * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (1744—1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778—1796), mācītājs (1796—1819) * [[Johans Kristiāns Stenders]] (1787—1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814—1819), mācītājs (1819—1862) * Teodors Krēzostoms Stenders (1822—1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853—1855) * [[Kārlis Gotlobs Stenders]] (1830—1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857—1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862—1894) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Sēlpils pagasts]] 99eadhzy9uud4kvlqiqois3pi0dmc55 0 280893 4459422 4020333 2026-04-26T10:02:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459422 wikitext text/x-wiki '''Vides risinājumu institūts''', saīsināti '''VRI''', ir [[Latvija]]s zinātniska organizācija, kas, izmantojot attālo izpēti un citas mūsdienīgas tehnoloģijas, veic pētījumus un izstrādā praktiski pielietojamus risinājumus vides un dabas resursu apsaimniekošanai. Institūts ir platforma, kas apvieno zinātniekus, māksliniekus, inženierus un praktiķus no Latvijas un ārvalstīm. Galvenās VRI pētniecības jomas ir saistītas ar sauszemes un ūdens [[Ekosistēma|ekosistēmu]] stāvokļa novērtēšanu un [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgu]] apsaimniekošanas risinājumu izstrādi. Institūtā pētījumi tiek veikti šādos virzienos: zemes lietošanas / zemes pārklājuma kartēšana un novērtēšana, vērtīgo [[Biotops|biotopu]]<ref name="biotopi">[http://daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/ROKASGR_biotopi_LV.pdf Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150620120412/http://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/ROKASGR_biotopi_LV.pdf |date={{dat|2015|06|20||bez}} }}. Auniņš, A. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2.precizēts izdevums. Rīga, 2013.</ref> kartēšana un aizsardzības statusa novērtēšana, [[Invazīva suga|invazīvo sugu]] detektēšana un izplatības novērtēšana, meža resursu inventarizācija, meža veselības stāvokļa līmeņa noteikšana, ainavu pārmaiņas un plānošana, [[Kultūras mantojums|kultūrvēsturiskā mantojuma]]<ref name="kultūrvēsturiskais mantojums">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=579&lang=lv |title=Latvijas Republikas kultūras mantojums |access-date={{dat|2015|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722163431/http://www.mantojums.lv/?cat=579&lang=lv |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> apzināšana, ūdenstilpju stāvokļa un kvalitātes visaptveroša novērtēšana, ūdenstilpju dziļuma kartēšana un nogulumu apjoma novērtēšana, zivju migrācijas un dabiskās atražošanās iespēju izpēte, savvaļas dzīvnieku uzvedības un pārvietošanās paradumu izpēte, nākotnes satelītu ([[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoņu]]) simulācija. == Tehnoloģijas == [[Attēls:Arsenal spektrs.jpeg|thumbnail|220px|Cilvēka redze spēj uztvert attēlu spektra diapazonā no 750nm — 390nm. VRI attīstītā tehnoloģiju sistēma spēj attīstīt attēlu spektra diapazonā no 280nm — 12000nm.]] Vides un dabas resursu novērtēšanai un kartēšanai VRI galvenokārt pielieto attālās izpētes metodes. Institūts ir attīstījis novērošanas un vides monitoringa sensoru sistēmu "ARSENAL",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.videsinstituts.lv/lv/lidojosa-laboratorija/noverosanas-un-vides-monitoringa-sensoru-sistema-arsenal|title=Novērošanas un Vides Monitoringa Sensoru Sistēma ARSENAL|publisher=videsinstituts.lv|accessdate=|archive-date={{dat|2015|05|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150509011930/http://www.videsinstituts.lv/lv/lidojosa-laboratorija/noverosanas-un-vides-monitoringa-sensoru-sistema-arsenal}}</ref> kas paredzēta lietošanai uz dažādām [[aviācija]]s platformām, piemēram, lidmašīnas vai helikoptera. To pielietojot, VRI iegūst datus par sauszemes, jūras un saldūdens [[Ekosistēma|ekosistēmām]], to struktūru, ķīmisko sastāvu un telpiskajiem rādītājiem. Tehnoloģijas iemontētas speciālajiem aviācijas darbiem paredzētā divmotoru lidmašīnā BN-2T-4S Defender.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.videsinstituts.lv/lv/lidojosa-laboratorija/lidmasina|title=Lidmašīna|publisher=videsinstituts.lv|accessdate=|archive-date={{dat|2015|05|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150509011925/http://www.videsinstituts.lv/lv/lidojosa-laboratorija/lidmasina}}</ref> {| class="wikitable" |+ ARSENAL tehnoloģiju sistēma |- ! Sensors !! Darbības diapazons !! Spektrālo kanālu skaits !! Pielietojuma piemēri |- | [[Ultravioletais starojums|Ultravioletā (UV) starojuma]] sensors || 280&nbsp;nm — 375&nbsp;nm || 1 || Piesārņojuma detektēšanai ūdenstilpēs, [[koronizlāde]]s noteikšanai augstsprieguma līnijās, augu fluorescences līmeņa noteikšanai u. c. |- | Redzamā un tuvā [[Infrasarkanais starojums|infrasarkanā starojuma]] (VNIR) sensors<ref name="infrasarkanie spektri">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ipac.caltech.edu/outreach/Edu/Regions/irregions.html |title=Infrasarkanā starojuma spektrs |access-date={{dat|2013|01|28||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120529/http://www.ipac.caltech.edu/Outreach/Edu/Regions/irregions.html |archivedate={{dat|2012|05|29||bez}} }}</ref> || 380&nbsp;nm — 1050&nbsp;nm || līdz 288 || Dažādu virsmas materiālu noteikšanai, [[Augājs|veģetācijas]] klasifikācijai, [[Invazīva suga|invazīvo sugu]] identificēšanai, ūdeņu kvalitātes novērtēšanai, u. c. |- | Īsviļņu infrasarkanā starojuma (SWIR) sensors<ref name="infrasarkanie spektri"/>|| 950&nbsp;nm — 2450&nbsp;nm || 100 || Veģetācijas analīze līdz atsevišķu sugu līmenim, ūdens piesārņojuma novēršana, derīgo izrakteņu kartēšana u. c. |- | Viena kanāla termālā infrasarkanā starojuma (TIR) sensors<ref name="infrasarkanie spektri"/> ar maināmiem filtriem || 3700&nbsp;nm — 4800&nbsp;nm || 4 || Siltumu izstarojošu objektu detektēšanai — dzīvnieku un putnu uzskaitei, siltuma pārvades līniju kartēšanai, siltuma zuduma kartēšanai u. c. |- | Vidējo viļņu infrasarkanā starojuma (MWIR) sensors<ref name="infrasarkanie spektri"/> || 3000&nbsp;nm — 5000&nbsp;nm || 64 || Invazīvo sugu un naftas noplūžu detektēšanai, derīgo izrakteņu kartēšanai pētniecības nolūkos u. c. |- | Garo viļņu infrasarkanā starojuma (LWIR) sensors<ref name="infrasarkanie spektri"/> || 8000&nbsp;nm — 12000&nbsp;nm || 1 || Siltumu izstarojošu objektu detektēšanai industriālo un pētniecības sektoru vajadzībām, cilvēku, dzīvnieku un siltuma zuduma teritoriju detektēšanai u. c. |- | LiDAR lāzerskeneris<ref name="LiDAR">{{Tīmekļa atsauce |url=http://oceanservice.noaa.gov/facts/lidar.html |title=LiDAR lāzerskeneris |access-date={{dat|2015|04|21||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6H82i1Gfx?url=http://oceanservice.noaa.gov/facts/lidar.html |archivedate={{dat|2013|06|04||bez}} }}</ref> || 1065&nbsp;nm || 1 || [[Trīsdimensiju telpa|Trīsdimensionālu]] zemes virsmas [[Reljefs|reljefa]] datu iegūšanai, augstas detalizācija pakāpes mežu, lauku, [[Ģeomorfoloģija|ģeomorfoloģisko]] un [[Arheoloģija|arheoloģisko]] karšu izgatavošanai u. c. |- | Augstas izšķirtspējas [[RGB]] kamera || 390&nbsp;nm — 720&nbsp;nm || 3 || augstas telpiskās izšķirtspējas aerofotogrāfiju iegūšanai objektu vizuālam novērtējumam un klasifikācijai pēc krāsas un formas. |} == Nozīmīgākās aktivitātes == [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) programmas "The Plan for European Co-operating States" (PECS)<ref name="PECS">[http://www.esa.int/About_Us/Plan_for_European_Cooperating_States/General_overview2 The Plan for European Co-operating States (PECS)]. Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas Sadarbības valstu plāns.</ref> ietvaros VRI īstenos divu EKA nākotnes satelītu — Sentinel-2<ref name="Sentinel-2">[http://www.esa.int/Our_Activities/Observing_the_Earth/Copernicus/Sentinel-2 Copernicus programma Sentinel-2]</ref> un Sentinel-3<ref name="Sentinel-3">[http://www.esa.int/Our_Activities/Observing_the_Earth/Copernicus/Sentinel-3 Copernicus programma Sentinel-3]</ref> — simulācijas projektus. Izmantojot sensoru sistēmu ARSENAL, VRI simulēs satelītu datus un to izmantošanas iespējas, lai analizētu zemes lietošanu/zemes pārklājumu un [[Baltijas jūra]]s ūdens kvalitāti. No 2010. gada VRI veic Baltijas jūras stāvokļa novērtēšanas pētījumus. Starptautiskā projekta MARMONI<ref name="MARMONI">[http://marmoni.balticseaportal.net/wp/ Projekta MARMONI mājas lapa]. Projekta pilnais nosaukums: Innovative approaches for marine biodiversity monitoring and assessment of conservation status of nature values in the Baltic Sea (Acronym — MARMONI)</ref> ietvaros institūts veicis [[Hlorofils|hlorofila]] koncentrācijas novērtēšanu [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] un Zviedrijas piekrastē. Starptautisko mācību HELCOM Balex Delta<ref name="Balex Delta">[http://helcom.fi/action-areas/response-to-spills/helcom-balex-delta-and-other-exercises/ Jūras monitoringa apmācības HELCOM Balex Delta]</ref> un CEPCO North<ref name="CEPCO North">{{Tīmekļa atsauce |url=http://helcom.fi/news/Pages/Regular-aerial-surveillance-reduces-illegal-discharges-in-the-Baltic-Sea.aspx |title=Naftas piesārņojuma jūrā detektēšanas apmācībās CEPCO North |access-date={{dat|2015|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141211114320/http://helcom.fi/news/Pages/Regular-aerial-surveillance-reduces-illegal-discharges-in-the-Baltic-Sea.aspx |archivedate={{dat|2014|12|11||bez}} }}</ref> laikā VRI uzsācis Baltijas jūras piesārņojuma detektēšanu, izmantojot aviācijā bāzētas attālās izpētes iekārtas. Sadarbojoties ar Čehijas Zinātņu akadēmiju<ref name="Čehijas Zinātņu akadēmija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cas.cz/o_avcr/index.html |title=Čehijas Zinātņu akadēmija |access-date={{dat|2015|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150314204622/http://cas.cz/o_avcr/index.html |archivedate={{dat|2015|03|14||bez}} }}</ref> un Somijas Vides institūta (SYKE)<ref name="Somijas Vides institūts">[http://www.syke.fi/en-US Somijas Vides institūta mājas lapa]</ref> zinātniekiem, VRI Latvijā īsteno visaptverošu ezeru ekosistēmas stāvokļa un kvalitātes pētniecību. Projekti noris četros Latvijas ezeros — [[Burtnieks|Burtnieku ezerā]], [[Alūksnes ezers|Alūksnes ezerā]], [[Sāvienas ezers|Sāvienas ezerā]] un [[Āraišu ezers|Āraišu ezerā]]. VRI pētnieki analizē ezeru fitoplanktona, zooplanktona, zoobentosa, ūdensbotānikas, zivju populācijas stāvokli un apjomu, kā arī veic ezera apauguma mērījumus, dziļuma kartēšanu un nogulumu apjoma novērtēšana ar [http://www.videsinstituts.lv/lv/lidojosa-laboratorija/georadars ģeoradara] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509011920/http://www.videsinstituts.lv/lv/lidojosa-laboratorija/georadars |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} palīdzību un izstrādā ezera barības vielu aprites modeli. Kopš 2012. gada zivju nārsta periodos Latvijā VRI, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi,<ref name="Dabas aizsardzības pārvalde">[http://www.daba.gov.lv/public/lat/par_mums/ Latvijas Republikas Dabas aizsardzības pārvalde]</ref> veic maluzvejniecības kontroles aktivitātes. Izmantojot termālās kameras, VRI identificē nelikumīgas zvejniecības aktivitātes Latvijas [[Latvijas ezeru uzskaitījums|lielākajos publiskajos ezeros]], [[Latvijas garākās upes|upēs]] un jūras piekrastes teritorijās. VRI uzsācis jaunas metodes izstrādi un testēšanu [[Eiropas Savienība]]s aizsargājamo biotopu grupu<ref name="biotopi"/> (jūras krasta, piejūra iekšzemes kāpu, virsāju, krūmāju, zālāju, purvu un mežu biotopu) kartēšanai un stāvokļa novērtēšanai. <br /> Sadarbojoties ar Baltijas Vides Forumu,<ref name="BEF">[http://bef.lv/ Baltijas Vides Forums]</ref> starptautisku projektu Grass Service<ref name="Grass Service">[http://grassservice.balticgrasslands.eu/ Projekta Grass Service mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150811104425/http://grassservice.balticgrasslands.eu/ |date={{dat|2015|08|11||bez}} }}. Projekta pilnais nosaukums: Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un [[Ekosistēmu pakalpojumi|ekosistēmu pakalpojumu]] uzturēšanai (Akronīms — GRASSSERVICE).</ref> un Viva Grass<ref name="Viva Grass">[http://vivagrass.eu/lv/ Projekta Viva Grass mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150819104003/http://vivagrass.eu/lv/ |date={{dat|2015|08|19||bez}} }}. Projekta pilnais nosaukums: Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai (Akronīms — VIVAGRASS).</ref> ietvaros VRI veic bioloģiski vērtīgo zālāju kartēšanu, to stāvokļa novērtēšanu, kā arī analizē ekonomiski izdevīgas zālāju apsaimniekošanas iespējas. No 2010. līdz 2013. gadam VRI, sadarbojoties ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)]], veica [[Latvāņi|latvāņu]] izplatības kartēšanu un biomasas novērtēšanu, lai aprēķinātu vides atkritumu pieejamību jaunās paaudzes biodegvielas — [[Butanols|biobutanola]] ražošanai. == Sadarbība ar citām organizācijām == VRI sadarbojas ar zinātniskajiem institūtiem, nevalstiskajām organizācijām, izglītības iestādēm un komercorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas, Kanādas, Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Nīderlandes, Itālijas, Indijas, Taizemes. Zinātniskās izpētes projektus vides jomā VRI veic sadarbībā ar tādām organizācijām kā [[Pasaules Dabas Fonds]], [[Latvijas Dabas fonds]], Baltijas Vides Forums,<ref name="BEF"/> Somijas Vides institūta SYKE<ref name="Somijas Vides institūts"/> Saldūdeņu centrs, Čehijas Zinātņu Akadēmijas<ref name="Čehijas Zinātņu akadēmija"/> hidrobioloģijas institūts, Zviedrijas Lauksaimniecības universitāte,<ref name="Zviedrijas Lauksaimniecības universitāte">[http://www.slu.se/en/ Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes mājas lapa]</ref> Norvēģijas Ainavu un mežu izpētes institūts,<ref name="Norvēģijas Ainavu un mežu izpētes institūts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skogoglandskap.no/en/subjects/about_us |title=Norvēģijas Ainavu un mežu izpētes institūta mājas lapa |access-date={{dat|2015|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150408095143/http://www.skogoglandskap.no/en/subjects/about_us }}</ref> Latvijas Hidroekoloģijas institūts<ref name="Latvijas Hidroekoloģijas institūts">[http://www.lhei.lv/lv/ Latvijas Hidroekoloģijas institūta mājas lapa]{{Novecojusi saite}}</ref> u. c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.videsinstituts.lv/ Vides risinājumu institūta mājas lapa] [[Kategorija:Zinātne]] [[Kategorija:Attālā izpēte]] [[Kategorija:Tehnoloģijas]] [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Institūti]] [[Kategorija:Sensori]] buhpqyy83mmfpcm5qmqhtyr5a6vhpvt 0 283928 4459452 4451723 2026-04-26T10:50:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459452 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Viesturs Gailis | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Rīga|Rīgā]]<ref name="Spertāle, Diāna 2011">Spertāle, Diāna. "Pavasarīgas noskaņas Vāgnerzālē", ''Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija"'', 2011. 7. aprīlis, 11. lpp.</ref> | dzīves_vieta = Rīga | pilsonība = [[Latvija|Latvijas Republikas]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = diriģents | dzimums = V | vecāki = [[Daumants Gailis]] un Ritma Gaile <ref>Darkevics, Arvīds. "Dziedātgriba", ''Māksla'', 1980. 1. oktobris.</ref><ref name="ReferenceA">Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze. Valsts amatpersonu deklarācijas.</ref> | dzīvesbiedrs = | brāļi = [[Aivars Gailis]]<ref name="ReferenceA"/> | darba_vietas = | alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]], Ļeņingradas N. Rimska-Korsakova Valsts konservatorija, Vīnes Mūzikas augstskola<ref name="music.lv">Viesturs Gailis. Pieejams: http://www.music.lv/chamberorchestra/LV/dirigents.htm</ref> | docētāji = Daumants Gailis, [[Mariss Jansons]], [[Karls Esterreihers]]<ref name="music.lv"/> | attēls = | att_nosaukums = Viesturs Gailis 2006. gadā }} '''Viesturs Gailis''' (dzimis {{dat|1955|3|20}}<ref name="music.lv"/>) ir diriģents, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s profesors, operdziedāšanas klases vadītājs, simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs, akadēmijas operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs.<ref name="ReferenceB">[https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/benefice/jubilars-viesturs-gailis-katrs-gailis-dvesele-tacu-jutas-ka-ergl.a49882/ Paula, Rūta. "Jubilārs Viesturs Gailis: Katrs gailis dvēselē taču jūtas kā ērglis, vai ne?"]</ref> == Studijas == 1979. gadā beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordirigēšanas nodaļas profesora [[Daumants Gailis|Daumanta Gaiļa]] kordiriģēšanas klasi. 1970. gada 14. aprīļa valsts eksāmenu, kas noritēja koncerta formā Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā,<ref>[https://web.archive.org/web/20140307041245/http://www.mirkli.lu.lv/kori/sieviesu-koris-minjona/ Vijas Klampes un Viestura Gaiļa valsts eksāmens-koncerts : (koncertafiša)]. Rīga, 1979. Ločmele, A., Jarinovska, K., "Sieviešu koris "Minjona", ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi''. 2013. 26. septembris.</ref> kārtoja ar savu kori.<ref name=":0">Miķelsone, Māra. "Koncerts — eksāmens", ''Padomju Students'', 1979. 24. maijs.</ref> Saņēma teicamu novērtējumu un atzinīgus vārdus no toreizējā konservatorijas rektora [[Imants Kokars|Imanta Kokara]].<ref name=":0" /> 1986. gadā beidzis studijas Ļeņingradas Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas Simfoniskā orķestra un operas diriģentu nodaļā. Studējis arī pie profesora [[Arvīds Jansons|Arvīda Jansona]] un profesora [[Mariss Jansons|Marisa Jansona]].<ref name="Spertāle, Diāna 2011"/> 1986. gada 28. aprīlī, kārtojot valsts eksāmena pirmo daļu universitātes Lielajā aulā, diriģēja [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra]] orķestra izpildījumā simfoniskās mūzikas koncertu. Koncerta programmā izpildīja [[Žans Sibēliuss|Ž. Sibēliusa]] [[Otrā simfonija (Sibeliuss)|Otro simfoniju Remažorā, Op. 43 (1902)]] un [[Dmitrijs Šostakovičs|Dmitrija Šostakoviča]] [[1. vijoļkoncerts|Pirmo vijoļkoncertu laminora, Op. 77 (1947—1948)]]. Savukārt otrajā valsts eksāmena daļā diriģēta [[Džoakīno Rosīni|Dž. Rosini]] operas "Seviļas bārddzinis" pirmizrāde Valsts operas un baleta teātrī.<ref name="Spertāle, Diāna 1986">[[Diāna Spertāle]]. "Šis vieglais žests", ''Padomju Jaunatne'', 1986. 18. jūlijs.</ref> Pirmais patstāvīgais iestudējums tapis sadarbībā ar režisoru un scenogrāfu [[Falks fon Vangelīns|Falku fon Vangelīnu]] un kormeistaru [[Vilmārs Vasulis|Vilmāru Vasuli]].<ref name="Spertāle, Diāna 1986"/><ref>Diāna Spertāle. "Seviļas bārddzinis", ''Cīņa'', 1986. 30. aprīlis.</ref><ref name="Briede, Vija 1986">Briede, Vija. "Ar jaunu izpratni", ''Cīņa'', 1986. 6. jūnijs.</ref> Muzikoloģe Vija Briede pirmizrādi novērtēja sekojoši: "Ļeņingradas N. Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas šīgada absolventam Viesturam Gailim «[[Seviļas bārddzinis]]» valsts eksāmenā bija ciets rieksts."<ref name="Briede, Vija 1986"/> Sakarā ar to, ka bija izcīnījis vietu PSRS un Austrijas Jauno speciālistu apmaiņas sistēmā, Viesturs Gailis ieguva tiesības 1988. gadā desmit mēnešu garumā mācīties Vīnes Mūzikas augstskolā pie profesora Karla Esterreihera.<ref name="Zemzaris, Imants 1988">Zemzaris, Imants. "Latvijas muziķi mājās un tālumā", ''Padomju Jaunatne'', 1988. 23. decembris.</ref> Studijas Vīnē atviegloja studiju nosacījumi.<ref name="Zemzaris, Imants 1988"/> Stipendija izmantota arī diriģenta talanta novērtējumam, proti, kā iespēja veikt dalībnieka iemaksu, lai 1988. gadā piedalītos pirmo reizi starptautiskajā diriģentu konkursā "XX gadsimta mūzika" Mircušlāgā (Štīrijā, Austrijā). [[Antons Vēberns|Antona Vēberna]] Simfonijas, Op. 21 (1927—1928) un [[Igors Stravinskis|Igora Stravinska]] svītas "Kareivja stāsts" izpildījums sekmējās ar pirmo vietu konkursā.<ref name="music.lv"/><ref name="Zemzaris, Imants 1988"/> == Diriģenta karjeras kopsavilkums == No 1975. līdz 1985. gadam bija Latvijas Valsts Universitātes [[Sieviešu koris "Minjona"|sieviešu kora "Minjona"]] dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.<ref name="music.lv"/> No 1976. gada līdz 1982. gadam bija LVU simfoniskā orķestra, vēlāk saukta [[Latvijas Valsts Universitātes kamerorķestris|Latvijas Valsts Universitātes kamerorķestra]] atjaunotājs un mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.6mirkli.lu.lv/orkestri/lu-kamerorkestris/|title=LU Kamerorķestris|website=www.6mirkli.lu.lv|access-date=2026-04-07|language=lv}}</ref> No 1984. gada līdz 1991. gadam bija Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra, mūsdienu [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] diriģents.<ref name="music.lv"/> No 1991. gada līdz 1994. gadam bija Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.<ref name="music.lv"/> No 1998. gada līdz 2000. gadam bija [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra]] diriģents.<ref name="music.lv"/> Kopš 2000. gada ir [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs un [[Jaunais Rīgas kamerorķestris|Jaunā Rīgas kamerorķestra]] dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.<ref name="ReferenceB"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/chamberorchestra/LV/|title=Jaunā Rīgas kamerorķestra mājas lapa|website=www.music.lv|access-date=2026-04-07|archive-date=2016-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20161206120630/http://www.music.lv/chamberorchestra/LV/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gailis, Viesturs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas diriģenti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 101x5gykx6cw70nv8oleftj7ifq5dih 0 284338 4459430 3166620 2026-04-26T10:14:56Z Baisulis 11523 pāradresācija...... 4459430 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kaja Kallasa]] as94kyy70lcdgh8lce9qd3w7kvf3xu6 0 285421 4458981 4347516 2026-04-25T15:03:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458981 wikitext text/x-wiki '''Slimnīca "Ģintermuiža"''' ir Valsts [[SIA]], kas atrodas [[Jelgava|Jelgavā]] un sniedz [[psihiatrija|psihiatrisko]] un [[narkoloģija|narkoloģisko]] palīdzību, kā arī nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. == Vēsture == 1887. gadā 3. jūnijā Jelgavas Jāņa draudzes mācītājs [[Ludvigs Katerfelds|Traugots Kristiāns Frīdrihs Ludvigs Katerfelds]] (1843-1910) [[Ģintermuiža]]s ēku kompleksā pie [[Jelgava]]s Kurzemes sinodes uzdevumā atklāja iestādi "Epileptiķiem un dumjiem" ar 15 gultām, nosaucot to par Taboru (''Anstalt „Tabor“ für Epileptische und Blöde''). 1901. gada 1. janvārī blakus Taboram atklāja [[Kurzemes bruņniecība]]s finansēto iestādi psihisko slimnieku ārstēšanai, ko 1901.-1919. gadā vadīja [[Hermanis Hildebrands]]. 1910. gadā slimnīca ieguva nosaukumu "Ģintermuiža" (''Irrenheil- und Pflegeanstalt der Kurländischen Ritterschaft Günthershof bei Mitau'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bbl-digital.de/eintrag/Hildebrand-Hermann-Konstantin-1871-1928/ |title=BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital |access-date={{dat|2015|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140827120231/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Hildebrand-Hermann-Konstantin-1871-1928/ }}</ref> Latvijas Republikas valdība 1921. gada 1. aprīlī Tabora un Ģintermuižas iestādes apvienoja un izveidoja valsts slimnīcu "Ģintermuiža". Tika uzbūvētas jaunas ēkas, personāls apmācīts [[slimnieku aprūpe|slimnieku aprūpē]], pilnveidojās darba terapija, izveidoja galdnieku, kalēju, kurpnieku un grozu pinēju darbnīcas. [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā 1942. gada 8. janvārī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacisti]] Būriņu meža Garajos kalnos netālu (5 km) no slimnīcas mežā nošāva 443 slimniekus, jo okupanti tos uzskatīja par slogu. Līdzīgi notika ar Daugavpils slimnīcu. Piederīgajiem gan esot bijusi iespēja izņemt tuviniekus no slimnīcas, bet ne visiem tas izdevies. 2015. gadā pēc [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] mazmeitas, ārstes Intas Čakstes ieceres par cilvēku ziedojumiem uzstādītas četras piemiņas plāksnes, kurās iegravēti visu nošauto uzvārdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklaj-nacistu-nosauto-slimnicas-gintermuiza-upuru-pieminas-vietu.a112927/|title=Atklāj nacistu nošauto slimnīcas «Ģintermuiža» upuru piemiņas vietu|website=lsm.lv|access-date=2024-01-09|date=2015-01-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gintermuiza.lv/parmums/vesture/|title=Gintermuiza - Vēsture|website=www.gintermuiza.lv|access-date=2024-01-09}}</ref> Par piemiņas vietas uzturēšanu rūpējas Jelgavas [[Rotari|Rotari klubs]] un slimnīca rīkojot talkas, bet ik gadu masu slaktiņa gadadienā šajā vietā tiek rīkots piemiņas pasākums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/raksts/godina-pirms-82-gadiem-nosautos-slimnicas-gintermuiza-pacientus|title=Godina pirms 82 gadiem nošautos slimnīcas “Ģintermuiža” pacientus|website=retv.lv|access-date=2024-01-09|date=2034-01-08|language=lv|archive-date=2024-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240109215057/https://retv.lv/raksts/godina-pirms-82-gadiem-nosautos-slimnicas-gintermuiza-pacientus}}</ref> Pēc kara padomju režīms slimnīcu atjaunoja, svarīgākās ārstniecības metodes bija [[Insulīna šoka terapija|insulīnterapija]] un elektrošoks. 1950. gadu vidū psihisko slimību ārstēšanā sāka pielietot pirmos [[Neiroleptiskie līdzekļi|neiroleptiskos preparātus]], 1964. gadā atvēra dispansera nodaļu ambulatoriem slimniekiem. 1970. gados uzcēla jaunus slimnīcas korpusus, pacientu gultu skaits sasniedza 1250, slimnīcā bija 18 nodaļas. 1998.g. Ģintermuižas vēsturiskā apbūve tiek iekļauta [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā]]. 2005. gadā slimnīcai pievienoja Jelgavas Narkoloģisko slimnīcu, bet 2006. gadā [[Rindzele|Rindzeles]] Narkoloģiskās rehabilitācijas centru. 2006. gadā slimnīcas vadība noslēdza līgumu par valsts galvojumu kredītam 10,5 miljonu [[Lats|latu]] (14,9 milj EUR) apmērā slimnīcas "Ģintermuiža" ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai. Pēc 2009. gada slimnīcas vadībai uzdeva samazināt gultu skaitu no 500 līdz 425.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/98649/jelgavas-psihiatriska-slimnica-atbrivojas-no-slimniekiem Jelgavas psihiatriskā slimnīca atbrīvojas no slimniekiem] kasjauns.lv, 29. oktobris 2012</ref> 2011. gada pavasarī pilnībā tika pabeigta slimnīcas nodaļu renovācija. Slimnīcā agrāk atradies arī tās muzejs. == ES projekti == No 2007. līdz 2013. gadam slimnīca „Ģintermuiža” īstenoja [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] projektu „Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA ”Slimnīca „Ģintermuiža””, uzlabojot psihiatriskās palīdzības pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot pakalpojumu izmaksu efektivitāti”, bet no 2012. līdz 2014. gadam ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" projektu „Sociālās rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana no psihoaktīvām vielām atkarīgām pilngadīgām personām Jelgavā un Jelgavas novadā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gintermuiza.lv/page/ |title=www.gintermuiza.lv |access-date={{dat|2015|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150601045633/http://www.gintermuiza.lv/page/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|38|14|N|23|41|39|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Psihoneiroloģiskās slimnīcas Latvijā|Ģ]] [[Kategorija:Jelgava]] [[Kategorija:Nacistiskās Vācijas represiju upuri]] 0cn3et7218a4ktvht26cuqd7xnvq6v8 10 286204 4459241 4458600 2026-04-26T02:10:11Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4459241 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 39bfb3rpjnd88y0fgel8elms5xam53k 0 286687 4459296 4231335 2026-04-26T04:42:44Z Biafra 13794 atj. 4459296 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Karls Entonijs Taunss | vārds_orig = ''Karl-Anthony Towns'' | attēls = Karl-Anthony Towns (51914283512) (cropped) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Karls Entonijs Taunss 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|11|15}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Piskataveja}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=112}} | poz = {{Basketbola pozīcija|5}} | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | numuri = | alga = | iesauka = KAT <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Kentuki Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | numurs = 32 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 1. | dr_gads = [[2015. gada NBA drafts|2015]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2015|start}}–{{nbay|2023|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2024|start}}–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—pašlaik | taut 1 = {{bk|Dominican Republic}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 6× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>(2018, 2019, 2022, 2024—2026)</small> * 3× [[NBA simboliskā trešā izlase]] <small>(2018, 2022, 2025)</small> * [[NBA kauss|NBA kausa]] ieguvējs <small>(2025)</small> * [[NBA sezonas labākais debitants]] <small>(2016)</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase]] <small>(2016)</small> * NBA trīspunktu metienu konkursa uzvarētājs <small>(2022)</small> * ''Gatorade'' Gada spēlētājs <small>(2014)</small> | blankp = | blankp_d = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Karls Entonijs Taunss Jaunākais''' ({{val|en|Karl-Anthony Towns Jr.}}; dzimis {{dat|1995|11|15}} [[Ņūdžersijas štats|Ņūdžersijas štatā]]) ir dominikāņu izcelsmes ASV [[basketbolists]], kas spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, pārstāv [[Dominikānas basketbola izlase|Dominikānas basketbola izlasi]]. 2026. gadā pārstāv [[NBA]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/28092024-timberwolves_negaiditi_aizmaina_taunsu_uz |title=''Timberwolves'' negaidīti aizmaina Taunsu uz Ņujorku, pretējā virzienā dodas Rendls |accessdate=2024-09-28 |website=sportacentrs.com|work= |publisher= |date= }}</ref> bet visu līdzšinējo karjeru spēlējis [[Minesotas "Timberwolves"]]. K. E. Taunss dzimis [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], viņa tēvs ir [[afroamerikānis]], bet māte nāk no [[Dominikāna]]s. Tēvs Karls Taunss ir spēlējis basketbolu koledžā (''Monmouth University'') un pēc tam strādājis par vidusskolas basketbola [[Treneris|treneri]]. == Karjera == Vidusskolā basketbola komandas sastāvā trīs reizes (2012, 2013, 2014) uzvarēja štata čempionātā.<ref name="ZSchon">{{ziņu atsauce|last1=Schonbrun|first1=Zach|title=Two Parts to His Name, but Karl-Anthony Towns Is One Complete Player|url=http://www.nytimes.com/2015/04/04/sports/ncaabasketball/two-parts-to-his-name-but-karl-anthony-towns-is-one-complete-player.html|accessdate=April 4, 2015|publisher=New York Times|date=April 3, 2015}}</ref> Izvēlējās studēt [[Kentuki Universitāte|Kentuki Universitātē]], kuras basketbola komandas "Wildcats" sastāvā 2014.—2015. gada sezonā sasniedza NCAA ''Final Four''. Pēc pirmās [[NCAA]] sezonas beigām pieteicās [[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftam]], kurā viņu ar pirmo numuru izraudzījās [[Minesotas "Timberwolves"]]. Jau pirmajā sezonā kļuva par vienu no komandas līderiem, visās 9 "Timberwolves" sastāvā nospēlētajās sezonās devies laukumā komandas starta pieciniekā (kopā 573 spēles). Savukārt izslēgšanas spēlēs "Timberwolves" spēlēja tikai četrās no šīm sezonām. [[2022. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogales ietvaros viņš kļuva par pirmo centra spēlētāju, kurš uzvarējis NBA trīspunktu metienu konkursā. 2024. gada oktobrī K. E. Taunss tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Knicks"]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā bija iesaistīta arī [[Šarlotas "Hornets"]], bet svarīgākais spēlētājs, kas devās no [[Ņujorka]]s uz Minesotu bija [[Džūliuss Rendls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/knicks/news/new-york-knicks-acquire-karl-anthony-towns|title=Karl-Anthony Towns Acquired by New York Knicks in Trade with Minnesota Timberwolves|website=www.nba.com|access-date=2025-02-25|language=en}}</ref> === Nacionālā izlase === Jau 2012. gadā, 16 gadu vecumā K. E. Taunss tika iesaistīts [[Dominikānas basketbola izlase|Dominikānas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/high-school/boys-basketball/story/_/id/8001784/new-jersey-native-karl-towns-jr-16-play-dominican-republic-olympic-qualifying|title=New Jersey native Karl Towns Jr., 16, will play for the Dominican Republic during Olympic qualifying|website=ESPN.com|access-date=2025-02-25|date=2012-06-18|language=en}}</ref> Dominikānas izlases sastāvā uzvarēja 2012. gada ''[[Centrobasket]]'' turnīrā, kur spēlē [[Vidusamerika]]s valstis, kā arī izcīnīja 4. vietu 2013. gada [[Amerikas čempionāts basketbolā|Amerikas čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Endrū Viginss]] | virsraksts = [[NBA drafta pirmie numuri|NBA drafta pirmais numurs]] | periods = [[2015. gada NBA drafts|2015]] | pēc = [[Bens Simonss]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Endrū Viginss]] | virsraksts = [[NBA sezonas labākais debitants]] | periods = {{nbay|2015|end}} | pēc = [[Malkolms Brogdons]]}} {{kastes beigas}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Taunss, Karls Entonijs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dominikānas basketbolisti]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:NBA drafta pirmie numuri]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] 6sy74ka8r8nuudh6dsin1hsm53rok3o 0 288785 4459144 4341694 2026-04-25T19:26:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459144 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Stāmerienas pils | native_name = | former_names = ''Schloss Stomersee'' | alternate_names = | status = | image = Stāmerienas muižas pils 2021.jpg | image_alt = Palace of Giuseppe Tomasi di Lampeduza.jpg | image_size = | caption = | altitude = | architectural_style = [[neorenesanse]] | client = | owner = Gulbenes novada pašvaldība | current_tenants = | location = {{vieta|Latvija|Gulbenes novads|Stāmerienas pagasts}} | pushpin_map = Latvija | latd = 57.215936831204 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 26.89941497593 | longm = | longs = | longEW = E | map_size = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1850. gadi | height = | tip = | floor_count = | architect = | rooms = | parking = | url = | references = | embedded = }} '''Stāmerienas pils''' ({{val|de|Schloss Stomersee}}) ir [[muiža]]s pils [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]] [[Vecstāmeriena|Vecstāmerienā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Muiža līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām piederēja baroniem [[fon Volfu dzimta|fon Volfiem]].<ref name="lat">{{LAT e|5|306.—307}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:1905. gadā nodedzinātā Stāmerienas muižas pils.jpg|thumb|250px|1905. gada revolūcijas laika nodedzinātā Stāmerienas muižas pils]] [[Attēls:Stāmerienas muiža 1918.jpg|thumb|250px|Atjaunotā Stāmerienas muižas pils no parka puses (1918)]] 1765. gadā nodibināta Stāmeres pusmuiža, kas 1809. gadā, kas, atdaloties no [[Vecgulbenes muiža]]s, kļuva par patstāvīgu muižu. Apbūve sāka veidoties 19. gadsimta sākumā. 1887. gadā muižas teritorijā minēta baznīca, kungu māja, vairākas saimniecībasēkas, ūdensdzirnavas, trīs skolas, veikals, četri krogi un vairākas citas ēkas. 1897. gadā te uzcelta linu apstrādes fabrika.<ref name="lat" /> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā pils nodedzināta, 1908. gadā atkal atjaunota. 1930. gados muižas pilī vairākas reizes uzturējās itāliešu rakstnieks [[Džuzepe Tomazi di Lampedūza]]. 1945. gadā pilī ierīkots lauksaimniecības tehnikums, no 1964. līdz 1992. gadam Stāmerienes muižas pilī atradās padomju saimniecības "Stāmeriena" kantoris un ciema (vēlāk pagasta) padome.<ref name="lat" /> 2001. gadā tika uzsākta pils restaurācija, tomēr muižas pils atjaunošanu kavēja ilgstošs juridisks strīds starp tās nomnieku Andreju Vīcupu un Gulbenes novada (iepriekš Stāmerienas pagasta) pašvaldību.<ref>[http://nra.lv/latvija/27584-pilskungam-japazud-nak-istie-pirceji.htm Pilskungam jāpazūd. Nāk īstie pircēji] nra.lv</ref> Pēc tiesvedības 2016. gadā par pils apsaimniekotāju kļuva Gulbenes novada pašvaldība,<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/plano-atjaunot-stamerienas-pili.a215516/ Plāno atjaunot Stāmerienas pili] LSM</ref> bija plānots, ka uz pili pārcelsies Stāmerienas tūrisma informācijas centrs.<ref>[http://www.dzirkstele.lv/laikraksta-arhivs/pili-bus-turisma-informacijas-centrs-145690?prices=1 Pilī būs tūrisma informācijas centrs]{{Novecojusi saite}} Diāna Odumiņa, dzirkstele.lv 2016. gada 28. jūnijā</ref> 2017. gadā tika uzsākta ēkas jumta, logu un fasādes restaurācija. Pēc restaurācijas 2019. gada novembra beigās tika atklāts Stāmerienas pils atjaunotais vēsturiskais ārējais veidols, kā arī multimediālā ekspozīcija par Volfu dzimtu un lielformāta fotoizstāde par pils vēsturi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/svinigi-atklata-restaureta-stamerienas-pils|title=Svinīgi atklāta restaurētā Stāmerienas pils {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> Pili pārvalda Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” struktūrvienība “Stāmerienas pils”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/stamerienas-pils|title=Stāmerienas pils {{!}} latvia.travel|website=www.latvia.travel|access-date=2023-12-22}}</ref> 2020. gadā Stāmerienas pils ieguva 2. vietu skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" nominācijā "Restaurācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/52066273/foto-noskaidrotas-2019-gada-labakas-buves-latvija|title=Foto: Noskaidrotas 2019. gada labākās būves Latvijā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> 2021. gadā Stāmerienas pils saņēma augstāko apmeklētāju novērtējumu Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/latvijas-iedzivotaji-kampana-atrasta-latvija-visaugstak-novertejusi-atjaunoto-stamerienas-pili.a420945/|title=Latvijas iedzīvotāji kampaņā «Atrastā Latvija» visaugstāk novērtējuši atjaunoto Stāmerienas pili|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> == Pils apraksts == Muižas pils sākumā (1843. vai 1852. gadā) uzcelta [[neogotika]]s stilā, 1870.—1880. gados tā pārbūvēta [[neorenesanse]]s stilā. Pilij ir divi stāvi, pati ēka ir asimetriska ar kvadrāta plāna torni, galvenās fasādes labajā pusē atrodas mazāks tornītis. Starp torņiem esošās sienas vidū galvenās ieejas portāls ar fon Volfu dzimtas ģerboni. Mūsdienās muižas teritorijā atrodas muižas pils, klēts, dažas saimniecības ēkas. Netālu [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]]. Ap pili starp [[Stāmerienas ezers|Stāmerienas]] un [[Pogas ezers|Pogas ezeru]] izveidots ainavu parks 28,4 ha platībā pēc vēdekļveida principa.<ref name="lat" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.stamerienaspils.eu Mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160305033307/http://www.pilis.lv/lv/biedri/objects/77 Latvijas piļu un muižu asociācija] * [http://www.vietas.lv/objekts/stamerienas_muiza/ ''Vietas.lv''] {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Stāmerienas pagasts]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] g428h3pctdxtih1cx798rhsjuydrk78 0 289005 4459140 4438990 2026-04-25T19:10:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459140 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Struteles muiža | settlement_type = mazciems | image_skyline = Struteles baznīca 2000-09-02.jpg | image_caption = Struteles baznīca | pushpin_map = Latvija#Tukuma novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_name2 = [[Jaunpils pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2014 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=24006&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 49 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 47 | lats = 28 | latNS = N | longd = 22 | longm = 55 | longs = 12 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 105 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Struteles muiža.JPG|thumb|right|Struteles muiža]] '''Struteles muiža''', agrāk arī '''Strutele''' vai '''K. Barona skola''', ir ciems [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļos pie autoceļa [[V1459]] {{nobr|12 km}} no pagasta centra [[Jaunpils]] un {{nobr|96 km}} no [[Rīga]]s. Strutelē atrodas luterāņu baznīca, līdz 1990. gadam pastāvēja Krišjāņa Barona pamatskola, kuru pārcēla uz [[Viesatas|Viesatām]]. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Struteles muižas ''(Strutteln)'' centru, kā arī līdz 1946. gadam pastāvējušo [[Struteles pagasts|Struteles pagasta]] valdi.<ref>{{EncLP|1|404}}</ref> Muižas ansamblis ar saglabājušos kungu māju, kalpu māju (1857) un magazīnu (1867), kā arī Struteles baznīca (1644) ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.<ref>[http://www.jaunpils.lv/docs/I_sejums_Paskaidrojuma%20raksts_galiga_redakcija.pdf Jaunpils novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts]{{Novecojusi saite}}</ref> Muižas kalpu mājā 1835. gadā dzimis [[Krišjānis Barons]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Jaunpils pagasta ciemi}} gjeayprujt3u1mk81o0zqppe4xkfw4q 0 289026 4459373 4438992 2026-04-26T07:48:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459373 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Veclauki | settlement_type = mazciems | image_skyline = Aleja uz Lauku kapiem Jaunpils pusē.jpg | image_caption = Liepu aleja uz Lauku kapiem | pushpin_map = Latvija#Tukuma novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_name2 = [[Jaunpils pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2021 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66004&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 104 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 44 | lats = 49 | latNS = N | longd = 22 | longm = 57 | longs = 16 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 85 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Veclauki''', agrāk arī '''Lauki''',<ref>{{EncLP|1|404}}</ref> ir ciems [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagastā]]. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa [[V1458]] {{nobr|4 km}} no pagasta centra [[Jaunpils]] un {{nobr|93 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lauku muižas ''(Feldhof)'' centru. Muižas apbūve un vagara māja (18. gadsimts), kā arī muižas parks, Lauku skola un Lauku kapi ir vietējas nozīmes arhitektūras un vēstures pieminekļi, bet [[liepas|liepu]] aleja uz Lauku kapiem — dabas piemineklis.<ref>[http://www.jaunpils.lv/docs/I_sejums_Paskaidrojuma%20raksts_galiga_redakcija.pdf Jaunpils novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Jaunpils pagasta ciemi}} msbno69tlvc3jg8gsmryc0dx548jrec 0 289035 4459139 4438993 2026-04-25T19:09:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459139 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strutele | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Tukuma novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_name2 = [[Jaunpils pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,19 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2021 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=24013&p_back=0*4*1 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 154 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 47 | lats = 48 | latNS = N | longd = 23 | longm = 0 | longs = 23 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Strutele''', agrāk arī '''Skujumuiža''', ir ciems [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumos pie autoceļa [[P104]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Jaunpils]] un {{nobr|89 km}} no [[Rīga]]s. Strutelē atrodas pasts un veikals. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Skujumuižas (Mazstruteles muižas; ''Klein-Strutteln'') centru bijušā [[Struteles pagasts|Struteles pagasta]] teritorijā; izaugusi pēckara gados kā viens no kolhoza «Dzirkstele» iecirkņu ciematiem.<ref>{{EncLP|1|404}}</ref> Skujumuižas apbūve un skola (1945-1959) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>[http://www.jaunpils.lv/docs/I_sejums_Paskaidrojuma%20raksts_galiga_redakcija.pdf Jaunpils novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts]{{Novecojusi saite}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 30% | align = none | cols = 1 | graph-pos = bottom |1989|64 |2000|78 |2021|154 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Jaunpils pagasta ciemi}} 8rehh1f74xsz9kio66ps2wvdwqfv06j 0 291972 4459206 4439083 2026-04-25T22:25:10Z ~2026-25459-25 144573 4459206 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sāviena | settlement_type = mazciems | image_skyline = Sāvienas muižas pils 2001-08-25.jpg | image_caption = Sāvienas muižas kungu māja | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Ļaudonas pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,7 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2670&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 50 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 40 | lats = 9 | latNS = N | longd = 26 | longm = 6 | longs = 12 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 110 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4862 Ļaudona | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Sāviena''' ir ciems [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagastā]]. Izvietojusies pagasta dienvidrietumos [[Sāvienas ezers|Sāvienas ezera]] krastā pie autoceļiem [[V841]] un [[V894]] {{nobr|7,5 km}} no pagasta centra [[Ļaudona]]s, {{nobr|26 km}} no novada centra [[Madona]]s un {{nobr|155 km}} no [[Rīga]]s. Sāvienā atrodas veca, slēgta bibliotēka. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|80 |1979|131 |1989|112 |2000|68 |2009|50 }} == Vēsture == [[Attēls:Sāvienas muiža.jpg|thumb|220px|left|Sāvienas muižas kungu māja ([[Štafenhāgens]], 1866)]] Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās [[Sāvienas muiža]]s ''(Sawensee)'' centru, izaugusi kā [[Sāvienas pagasts|Sāvienas pagasta]] centrs un vēlāk padomju gados kā [[Sāvienas ciems|Sāvienas ciema]] padomes (līdz 1975. gadam) un kolhoza ciemats.<ref>{{EncLP|1|640}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.diena.lv/regionala-reforma-ko-saviena-zaudeja-pec-pievienosanas-laudonai-644876 Reģionālā reforma - ko Sāviena zaudēja pēc pievienošanas Ļaudonai] {{Ļaudonas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Ļaudonas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] awkgd42nbvhbrlpm8yon3fwc0i7aw3u 4459227 4459206 2026-04-25T23:37:59Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-25459-25|~2026-25459-25]], atjaunoju versiju, ko saglabāja KikosBot 4439083 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sāviena | settlement_type = mazciems | image_skyline = Sāvienas muižas pils 2001-08-25.jpg | image_caption = Sāvienas muižas kungu māja | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Ļaudonas pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,7 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2670&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 50 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 40 | lats = 9 | latNS = N | longd = 26 | longm = 6 | longs = 12 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 110 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4862 Ļaudona | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Sāviena''' ir ciems [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagastā]]. Izvietojusies pagasta dienvidrietumos [[Sāvienas ezers|Sāvienas ezera]] krastā pie autoceļiem [[V841]] un [[V894]] {{nobr|7,5 km}} no pagasta centra [[Ļaudona]]s, {{nobr|26 km}} no novada centra [[Madona]]s un {{nobr|155 km}} no [[Rīga]]s. Sāvienā atrodas veikals un bibliotēka. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|80 |1979|131 |1989|112 |2000|68 |2009|50 }} == Vēsture == [[Attēls:Sāvienas muiža.jpg|thumb|220px|left|Sāvienas muižas kungu māja ([[Štafenhāgens]], 1866)]] Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās [[Sāvienas muiža]]s ''(Sawensee)'' centru, izaugusi kā [[Sāvienas pagasts|Sāvienas pagasta]] centrs un vēlāk padomju gados kā [[Sāvienas ciems|Sāvienas ciema]] padomes (līdz 1975. gadam) un kolhoza ciemats.<ref>{{EncLP|1|640}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.diena.lv/regionala-reforma-ko-saviena-zaudeja-pec-pievienosanas-laudonai-644876 Reģionālā reforma - ko Sāviena zaudēja pēc pievienošanas Ļaudonai] {{Ļaudonas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Ļaudonas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] 4pet7fclmvlj0zzga5e2tdkglviesjj 0 292196 4459195 4349912 2026-04-25T21:36:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459195 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Tamāra Zitcere | vārds_orig = | attēls = Tamara.Zitcere.JPG | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Tamāra Zitcere [[Rīgas sinagogas|Rīgas sinagogā]] Peitavas ielā (2005.g.) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1947 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2014 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | darba_vietas = | zinātne = [[Ģenētika]], [[Holokausts Latvijā|Holokausta vēsture]] | sasniegumi = | pētījumi = "Rīgas geto saraksti" | apbalvojumi = [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija]]s Gada balva 2008 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Tamāra Zitcere''' (dzimusi 1947. gada 2. decembrī, mirusi 2014. gada 25. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nekropole.info/lv/Tamara-Zitcere-02.12.1947 |title=Tamāra Zitcere |publisher=Nekropole.info |date=2014-07-25 |accessdate=2015-09-03}}</ref> bija [[Latvieši|latviešu]] [[zinātniece]], [[Ģenētika|ģenētiķe]], [[Skolotājs|skolotāja]], sabiedrībā pazīstama kā [[Rīgas geto]] un [[Holokausts|holokausta]] [[Pētnieks|pētniece]]. Tamāra Zitcere ir viens no pirmajiem cilvēkiem Latvijā, kas apkopojis holokausta upuru sarakstus "Rīgas geto saraksti"<ref name="delfilv">{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/vina/personiba-un-brivais-laiks/personiba/tamara-zitcere.d?id=22399071 |title=Tamāra Zitcere |publisher=Delfi.lv |date=2008-11-15 |accessdate=2015-09-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref> un Rīgas kara upuru sarakstus "1941. gada pirmie Rīgas kara upuru saraksti". == Dzīves gājums == Tamāra Zitcere ir uzaugusi [[Latvija|Latvijā]], viņas profesionālā karjera aizsākās [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. Turpinot profesionālās gaitas, viņa sāka strādāt par bioloģijas skolotāju Ziemeļvalstu ģimnāzijā [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zvg.lv/vesture.htm |title=ZVG vēsture |publisher=Zvg.lv |date= |accessdate=2015-09-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150905002618/http://www.zvg.lv/vesture.htm |archivedate=2015-09-05 }}</ref> Tamāra Zitcere ir saņēmusi vairākus valsts līmeņa apbalvojumus un goda rakstus par ieguldījumu profesionālajā darbībā un pilsoniskajā sabiedrībā. 2003. gadā Tamāra Zitcere saņēma Draudzīgā Aicinājuma medaļu par ilgstošiem sasniegumiem skolēnu izglītošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.konkurss.lv/da_medala/gnomin.php?Gads=2003 |title=Draudzīgā Aicinājuma medaļa |publisher=Konkurss.lv |date= |accessdate=2015-09-03}}</ref> 2007. gada 5. oktobrī Tamāra Zitcere saņēma [[Rīgas dome]]s "Zelta pildspalvu" kā labākā Rīgas skolotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=2007. gada 3. oktobris 14:36 |url=http://www.db.lv/citas-zinas/labakie-skolotaji-sanems-zelta-pildspalvas-skoleni-stipendijas-126537 |title=Labākie skolotāji saņems zelta pildspalvas, skolēni - stipendijas |publisher=db.lv |date= |accessdate=2015-09-03}}</ref> 2008. gadā Tamāra tika izvirzīta nominācijai "Gada sieviete 2008" kategorijā "Izglītība".<ref name="delfilv"/> 2008. gadā Tamāra saņēma arī [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija]]s Gada balvu, kas ir Latvijas augstākais izglītības un zinātnes apbalvojums. Izglītības un zinātnes ministrijas Gada balva ir dibināta, lai izteiktu atzinību izciliem izglītības un zinātnes darbiniekiem, stiprinātu pedagogu un zinātnieku prestižu un darba vērtību sabiedrībā.<ref>http://www.labadiena.lv/site/lat/news/2514-pasniegs-augstako-izglitibas-un-zinatnes-apbalvojumu-–-izglitibas-un-zinatnes-ministrijas-gada-balvu-/{{Novecojusi saite}}</ref> 2009. gadā Tamāra Zitcere saņēma prestižo Latvijas Sabiedrības Integrācijas fonda balvu par iecietības veicināšanu vēstures faktu apzināšanā un kritiskas domāšanas attīstību skolēnu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/sabiedribas-vienotibas-balvu-sanem-biedriba-dialogi-lv-704325 |title=Sabiedrības vienotības balvu saņem biedrība Dialogi.lv |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-09-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.frut.lv/lv/ppl/society/95655 |title=Sabiedrības vienotības balvu saņem biedrība Dialogi.lv |publisher=News.frut.lv |date= |accessdate=2015-09-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133201/http://news.frut.lv/lv/ppl/society/95655 |archivedate=2016-03-04 }}</ref> 2009. gada ietvaros Tamāra Zitcere saņēma arī Ata Kronvalda fonda balvu, kuru pasniedza [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=SIA Latelekom |url=http://www.president.lv/pk/content/?art_id=14252 |title=Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa |publisher=President.lv |date=2009-08-26 |accessdate=2015-09-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=27 |title=Stipendiāti |publisher=Atakronvaldafonds.lv |date= |accessdate=2015-09-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191026151317/http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=27 |archivedate=2019-10-26 }}</ref> 2014. gadā Tamāra Zitcere nomira no pasliktinātas veselības izraisītām komplikācijām, viņa ir apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=03rd September |url=http://nekropole.info/en/Tamara-Zitcere-02.12.1947 |title=Tamara Zitcere |publisher=Nekropole.info |date=2014-07-25 |accessdate=2015-09-03}}</ref> == "Rīgas geto saraksti" == [[Attēls:Tamara Zitcere.JPG|thumbnail|left|Tamāra Zitcere iepazīstina Izraēlas valdības padomniekus ar "Rīgas geto sarakstiem" Tel Avivā, Izraēlā (2007. gada 15. maijā).]] "[[Rīgas geto]] saraksti" ir Rīgas [[Holokausts Latvijā|holokausta]] upuru saraksti, kuros ir informācija par vairāk nekā 65 000 izpētītām miršanas apliecībām, nāves cēloņu ieraksti, kā arī izpētīti vairāki desmiti tūkstošu [[Rīgas geto]] māju grāmatu ierakstu un ārpus Rīgas geto zonas māju grāmatu ierakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rgm.lv/wp-content/uploads/2011/10/Rigas-geto-maju-gramatas.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|09|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304044230/http://www.rgm.lv/wp-content/uploads/2011/10/Rigas-geto-maju-gramatas.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=374%3APasniegta-Sabiedribas-Vienotibas-balva&catid=14%3AJaunumi&Itemid=186&lang=ru&task=display&tmpl=component |title=Pasniegta Sabiedrības Vienotības balva |publisher=Sif.gov.lv |date= |accessdate=2015-09-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023314/http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=374:Pasniegta-Sabiedribas-Vienotibas-balva&catid=14:Jaunumi&Itemid=186&lang=ru&task=display&tmpl=component |archivedate=2016-03-05 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Riga Ghetto Museum |url=http://www.rgm.lv/2011/ |title=House registers of Riga Ghetto |publisher=Rgm.lv |date= |accessdate=2015-09-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Izpētītās Rīgas geto mājas grāmatas kalpoja par vērtīgu informācijas avotu, šie dokumenti satur informāciju par personām un viņu ģimenes locekļiem, kas tika piereģistrēti attiecīgajā mājā, ieskaitot ziņas par šo cilvēku vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos un reizēm arī ziņas par turpmāko dzīvesvietu. Kopumā Tamāra Zitcere Latvijas Valsts vēstures arhīvos izskatīja un izpētīja vairāk kā 346 Rīgas māju grāmatas (tai skaitā arī 68 saglabājušās Rīgas geto māju grāmatas).<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Riga Ghetto Museum |url=http://lv.rgm.lv/house_registers/ |title=House registers of Riga Ghetto |publisher=Lv.rgm.lv |date= |accessdate=2015-09-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Rīgas geto kopējais māju skaits bija 81. Tamārai Zitcerei izpētot un apkopojot šos informācijas avotus, tika izveidots saraksts ar 5764 [[Ebreji|ebreju]] — Rīgas geto upuru vārdiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lpra.vip.lv/zitcere2006.htm |title=Pētot vardarbības anatomiju |publisher=Lpra.vip.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305044002/http://lpra.vip.lv/zitcere2006.htm |archivedate=2016-03-05 }}</ref> Šajos sarakstos ir norādītas sekojošas ziņas — vārds un uzvārds (tēva vārds — ja tika norādīts), dzimšanas gads un vieta, pierakstīšanas un izrakstīšanas datums (kā arī vieta, uz kurieni cilvēks tika izrakstīts, ja tas tika norādīts). Sastādīto geto upuru sarakstu Tamāra papildināja, pētot arī citu Rīgas ielu mājas grāmatu ierakstus, jo reizēm tajās tika norādīta geto adrese, uz kurieni ebreju ģimene tika izrakstīta. Tādā veidā Tamāra, pētot [[1941. gads|1941]]. gada māju grāmatu ierakstus, sastādīja ebreju iedzīvotāju sarakstus, kuri dzīvoja [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa]] un [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.genguide.co.uk/source/holocaust-shoah-records-jewish/206/ |title=Holocaust (Shoah) Records (Jewish) |publisher=Genguide.co.uk |date= |accessdate=2015-09-03 |archive-date=2015-01-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150114091944/http://www.genguide.co.uk/source/holocaust-shoah-records-jewish/206/ }}</ref> Ar Rīgas holokausta upuru sarakstu sastādīšanu Zitcere pavēra vēsturniekiem jaunu informāciju, kas tiek ņemta vērā gan [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] Vēsturnieku komisijā, gan [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijā]], gan citās institūcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=374:Pasniegta-Sabiedribas-Vienotibas-balva&catid=14:Jaunumi&Itemid=186&lang=en |title=Pasniegta Sabiedrības Vienotības balva |publisher=Sif.gov.lv |date= |accessdate=2015-09-03}}</ref><ref>[http://iijg.org/wp-content/uploads/2014/02/RigaRevise.pdf]</ref> Pētījums tika uzsākts 2000. gadā, tā rezultātā tika izveidots holokausta upuru saraksts "Rīgas geto saraksti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sohnut.lv/index.php?mode=news&id=99 |title=Еврейское агентство "Сохнут" в странах Балтии |publisher=Sohnut.lv |date=2000-09-14 |accessdate=2015-09-03}}</ref> Piemēram, šie saraksti parādīja, ka Naums Ļebedinskis ar sievu Liu un dēlu Eduardu noindējies 1942. gadā Rīgā, ārpus Rīgas geto zonas [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas ielā 21]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877 |title=Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-09-03}}</ref> 2011. gadā pēc Tamāras Zitceres lūguma projektu vadītājs [[Mārcis Liors Skadmanis]] daļu "Rīgas geto sarakstu" nodeva Izraēlas Holokausta upuru piemiņas memoriālam un pētniecības centram "Yad Vashem" [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Izraēla|Izraēlā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://izrus.co.il/weekly_news/1443.html |title=новости русского ИзраиляЛатвия вспоминает Холокост |publisher=IzRus |date=2011-07-18 |accessdate=2015-09-03 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305012004/http://izrus.co.il/weekly_news/1443.html }}</ref> Daļa "Rīgas geto sarakstu" glabājas [[Rīgas geto muzejs|Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Riga Ghetto Museum |url=http://www.rgm.lv/house_registers/ |title=House registers of Riga Ghetto |publisher=Rgm.lv |date=2011-10-06 |accessdate=2015-09-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gadā pavasarī Tamāra Zitcere ar "Rīgas geto sarakstu" informāciju piedalījās [[Latvijas Televīzija]]s dokumentālā filmā "Geto stāsti. Rīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Una Griškeviča |url=http://riga2014.org/lat/news/2442-mums-bija-svarigi-iemuzinat-cilveku-stastus |title=„Mums bija svarīgi iemūžināt cilvēku stāstus!” |publisher=Riga2014.org |date=2013-04-17 |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2023-12-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231201022044/http://riga2014.org/lat/news/2442-mums-bija-svarigi-iemuzinat-cilveku-stastus }}</ref> == "1941. gada pirmo Rīgas kara upuru saraksti" == Tamāra Zitcere ir pirmā, kura izveidoja "1941. gada pirmos kara upuru Rīgā sarakstus" Latvijas historiogrāfijā. Sarakstos ir ietverts 1941. gada jūnijā Rīgā un Rīgas rajonā pirmie kritušie un PSRS armijas karavīru vārdi un informācija. Pirms tika publicēti šie saraksti, tika konstatēts, ka šādu sarakstu nav ne [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas]], ne [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzejā]].<ref name="diena.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/ziemelvalstu-gimnazijas-petnieki-noskaidrojusi-1941-gada-pirmo-kara-upuru-vardus-riga-612136 |title=Ziemeļvalstu ģimnāzijas pētnieki noskaidrojuši 1941. gada pirmo kara upuru vārdus Rīgā |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-10-27}}</ref> Sarakstu Tamāra Zitcere veidoja, pētot miršanas apliecības. Izveidotajā sarakstā tika iekļauta informācija par 275 līdz šim nezināmiem kara upuriem, kas gāja bojā Rīgā un Rīgas rajonā 1941. gada jūnijā. Saraksti parādīja, ka absolūtais vairākums upuru bija vīrieši vecumā no 20 līdz 22 gadiem un 30 — 40 gadu vecie. Jaunākais upuris bija trīs mēnešus veca meitenīte, vecākajam bija 89 gadi. Vislielākais upuru skaits bija 30. jūnijā — 115 personas. Visizplatītākais nāves cēlonis bija nāve no šaujamieročiem — gandrīz puse no visiem gadījumiem. 124 bojā gājušie bija [[Padomju Savienība|PSRS]] armijas karavīri.<ref name="diena.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dnevnik.lv/2/view_imagenews.php?id=327593 |title=Первые жертвы войны |publisher=Dnevnik.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305000818/http://www.dnevnik.lv/2/view_imagenews.php?id=327593 |archivedate=2016-03-05 }}</ref> "1941. gada pirmie Rīgas kara upuru saraksti" tika iesniegti Latvijas Okupācijas muzejam un Kara muzejam, bet nogalināto sarkanarmiešu saraksti tika iesniegti Krievijas vēstniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Алла Березовская |url=http://statehistory.ru/5164/Rizhane-riskovali-zhiznyu--chtoby-po-lyudski-pokhoronit-krasnoarmeytsev/ |title=Рижане рисковали жизнью, чтобы по-людски похоронить красноармейцев. История России. Вторая Мировая война |publisher=Statehistory.ru |date=2015-07-26 |accessdate=2015-10-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.1tv.lv/latvijskoje_vremia/lv_obshestvo/349-spisok-vitcere.html |title=Список Витцере » Первый Балтийский канал |publisher=1tv.lv |date=2008-06-30 |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051919/http://www.1tv.lv/latvijskoje_vremia/lv_obshestvo/349-spisok-vitcere.html }}</ref> 2008. gadā sarakstu izveidošanu atbalstīja [[Rīgas dome]] un Latvijas Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/275-cilveku-vardi-atnemti-aizmirstibai-13513843 |title=275 cilvēku vārdi atņemti aizmirstībai |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-10-27}}</ref> Tamāras Zitceres "1941. gada pirmie Rīgas kara upuru saraksti" atklāja, ka [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] čekisti noslepkavoja 61 personu, konkrētu nozieguma pastrādāšanas datumu gan nebija iespējams noteikt. Virsmācītājs Nikolajs Šalfejevs savukārt bija ziņojis, ka 1941. gada jūnijā Rīgas dzimtsarakstu nodaļā pieteikta 86 padomju karavīru nāve karadarbības rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://baltnews.lv/authors/20150415/1013731806.html |title=Рижане рисковали жизнью, чтобы по-людски похоронить красноармейцев / Baltnews - новостной портал на русском языке в Латвии, Прибалтика, сводки событий, мнения, комментарии |publisher=Baltnews.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170328150100/http://baltnews.lv/authors/20150415/1013731806.html |archivedate=2017-03-28 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://about.me/tamara_zitcere}} * [https://web.archive.org/web/20160304044230/http://www.rgm.lv/wp-content/uploads/2011/10/Rigas-geto-maju-gramatas.pdf Rīgas geto upuru saraksts, autore Tamāra Zitcere (.pdf)] {{DEFAULTSORT:Zitcere, Tamāra}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] k109wmb78q1qv8achmidbsos6hn283g 0 295708 4459053 4439147 2026-04-25T17:25:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459053 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stapriņi | settlement_type = Lielciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Ādažu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 5,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=99687|title=Informācija par objektu: Stapriņi|work=LĢIA vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate={{dat|2021|2|26||bez}}}}</ref> | population_total = 535 | population_density_km2 = auto | latd = 57 |latm = 4 |lats = 53 |latNS = N | longd = 24 |longm = 18 |longs = 36 |longEW = E | elevation_m = 5 | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2164 Ādaži }} '''Stapriņi''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]], atrodas pagasta vidusdaļā, [[Autoceļš A1 (Latvija)|autoceļa A1]] malā, pretējā pusē novada un pagasta centram [[Ādaži]]em. Attālums līdz [[Rīga]]i — {{nobr|23 km}}. Ciems robežojas ar [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] un [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuru]] ciemiem. Ciema nosaukums visticamāk radies no tā robežās kopš vismaz 1866. g. esošās "Stapriņu" viensētas (šobrīd — Lielstapriņu iela 1), kas pakāpeniski saplūdusi ar citām viensētām un ēkām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.07258/24.30871&l=O/0|title=Dodies.lv vēstures kartes - 1866 Krievijas trīsverstu|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-01-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/lielstaprinu-iela-1-staprini-adazu-pagasts-adazu-novads-lv-2164/vesture|title=Lielstapriņu iela 1, Stapriņi, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2164|website=Lursoft IT|access-date=2026-01-15|date=2026-01-15|language=lv}}</ref> Stapriņu robežās atrodas paugurs Inčukalns, Inču ūdenskrātuve, Sitlapu un Slapenes pļavas, Mežvairogu ceļa uguns novērošanas tornis. Uz dienvidiem no ciema atrodas kokaudzētava "Baltezers". Ciemā darbojas autodarbnīca "Wood-Hood", [[Circle K Latvia|Circle K]] degvielas uzpildes stacija, viesu nams "Annas", kā arī iedzīvotāju biedrība "Stapriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/staprini/40008230908|title=STAPRIŅI|website=www.firmas.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://annas.lv/kontakti/|title=Kontakti - Viesību un atpūtas māja Ādaži|website=ANNAS|access-date=2022-07-07|language=en-US|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707222635/https://annas.lv/kontakti/}}</ref> Ar ciemu saistīts ekoloģisko savrupnamu ciemata projekts "Stapriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staprini.lv/|title=Stapriņi.lv|access-date=2022-07-07|language=lv|archive-date=2022-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220626162423/http://staprini.lv/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://starlex.lv/lv/new-project/176-ciemats-staprini|title=Starlex Ciemats Stapriņi|website=starlex.lv|access-date=2022-07-07}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 20% | align = none | cols = 1 | graph-pos = bottom |2000|128 |2011|494 |2021|529 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ādažu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Stapriņi| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 1tuqezy14v91k1idfxqu68gihq4y44i 0 296860 4459190 4451899 2026-04-25T21:14:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459190 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Salmo trutta.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Salmoniformes | kārta_lv = Lašveidīgās | kārta_r = Lašu dzimta | dzimta = Salmonidae | dzimta_lv = Lašu dzimta | apakšdzimta = Salmoninae |apakšdzimta_lv = Lašu apakšdzimta | ģints = Salmo | ģints_lv = Atlantijas laši | suga = Salmo trutta | suga_lv = Taimiņš | binomial = Salmo trutta <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Taimiņš''' (''Salmo trutta'') ir [[lašu dzimta]]s (''Salmonidae'') zivju suga, kas pieder [[Atlantijas laši|Atlantijas lašu]] (''Salmo'') ģintij. Angļu valodas ietekmē taimiņu bieži mēdz saukt par '''jūras foreli''' (''sea trout''). == Sistemātikas izmaiņas == Taimiņam ir 3 pasugas un nominālpasugai ir 3 morfas: divas saldūdens morfas — [[strauta forele]] (''Salmo trutta m. fario'') un [[Eiropas ezera forele]] (''Salmo trutta m. lacustris''), kuras mājo tikai saldūdenī, un [[anadroms|anadromā]] morfa — taimiņš (''Salmo trutta m. trutta''), kurš ir migrējošs un periodiski dzīvo vai nu [[jūra|jūrā]] un [[okeāns|okeānā]], lai barotos, vai [[saldūdens|saldūdenī]], lai nārstotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.troutlet.com/Trout-Science-W30C54.aspx |title=Trout Science |access-date={{dat|2015|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170623185737/http://www.troutlet.com/Trout-Science-W30C54.aspx }}</ref> Eiropas ezera forele, kas mājo [[ezers|ezeros]], arī ir migrējoša morfa, kas nārstot dodas uz upēm, lai gan nārstošana novērota arī seklākās ezeru piekrastēs. Būtu jāatzīmē fakts, ka okeānā dzīvojošais taimiņš nārsta laikā mīt tajās pašās upītēs, kurās mājo strauta forele. Abas morfas ir [[ģenētika|ģenētiski]] vienādas, bet [[zinātnieki]]em nav izskaidrojuma, kādēļ viena morfa nekad nepamet saldūdeni, bet otra migrē uz jūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alr-journal.org/component/article?access=doi&doi=10.1051%2Falr%3A2005006 |title=Lack of genetic differentiation between anadromous and resident sympatric brown trout (Salmo trutta) in a Normandy population |access-date={{dat|2021|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210512110248/https://www.alr-journal.org/component/article?access=doi&doi=10.1051%2Falr%3A2005006 }}</ref> == Izplatība == Taimiņa dabīgais izplatības areāls saistīts ar [[Eiropa|Eiropu]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] un [[Āzija]]s rietumiem, bet tas veiksmīgi introducēts gandrīz visur pasaulē. Taimiņa dabīgais izplatības areāls aptver Eiropas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeāna]] piekrastes un saistīto jūru krastus, sākot ar [[Norvēģija]]s ziemeļiem un [[Krievija]]s [[Baltā jūra|Balto jūru]] un beidzot ar [[Atlass (kalni)|Atlasa kalniem]] Ziemeļāfrikā. Izplatības areāla rietumu robeža sasniedz [[Islande|Islandi]], bet austrumu robeža sasniedz [[Arāla jūra|Arāla jūru]] un [[Amudarja]]s baseinu [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]].<ref>Behnke, Robert J.; Williams, Ted (2007). "Brown Trout-Winter 1986". About Trout: The Best of Robert J. Behnke from Trout Magazine. Guilford, CT: Globe Pequot. pp. 45—50. {{ISBN|978-1-59921-203-6}}.</ref> Taimiņš mājo arī [[Latvija]]s jūras piekrastē. Lai nārstotu, tas ienāk upēs. Latvijā sastopama arī taimiņa saldūdens morfa — strauta forele.<ref name=lat>[http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-trutta-l/ Latvijas Daba: Taimiņš]</ref> Strauta forele un ezera forele mājo Eiropas iekšzemes baseinos, īpaši bieži strauta foreles sastopamas kalnainu apvidu avotos. === Introdukcijas vēsture === Taimiņš ir introducēts daudzviet pasaulē: [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālāzija|Austrālāzijā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika]]s austrumos un dienvidos. Suga ir veiksmīgi iedzīvojusies un jaunajās teritorijās izveidojusi stabilas populācijas.<ref>[http://www.issg.org/database/species/distribution.asp?si=78&fr=1&sts=&lang=EN "Global Invasive Species Database-Salmo trutta-Distribution"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603054955/http://www.iucngisd.org/gisd/species.php?sc=78 |date={{dat|2020|06|03||bez}} }}. Invasive Species Specialist Group (ISSG) of the IUCN Species Survival Commission. Retrieved 2014-02-01.</ref> Pirmās introdukcijas notika [[Austrālija|Austrālijā]] 1864. gadā, kad no [[Anglija]]s tika atvesti 1500 ikri, no kuriem garajā ceļā izdzīvoja 300. 1866. gadā taimiņš mājoja arī [[Tasmanija]]s upēs, bet 1868. gadā ikri tika izlaisti arī [[Jaunzēlande]]s upēs.<ref name=hea>Heacox, Cecil E. (1974). "Back Cast". The Complete Brown Trout. New York: Winchester Press. pp. 7—23. {{ISBN|0-87691-129-7}}.</ref> [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] taimiņš tika introducēts 1890. gadā, bet 1909. gadā tas jau mājoja [[Kenija]]s kalnu avotos. [[Himalaji|Himalaju]] upītēs [[Indija]]s rietumos taimiņš tika palaists 1868. gadā un 1900. gadā tā populācija jau bija nostiprinājusies [[Kašmira]]s un [[Čennai|Madrasas]] reģionos.<ref>Newton, Chris (2013). "The Trout in India". The Trout's Tale – The Fish That Conquered an Empire. Ellesmere, Shropshire: Medlar Press. pp. 79–95. {{ISBN|978-1-907110-44-3}}.</ref> Pirmās introdukcijas Ziemeļamerikā notika 1886. gadā [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Mūsdienās vienīgās Kanādas teritorijas, kurās taimiņš nemājo, ir [[Jukona]] un [[Ziemeļrietumu Teritorijas]]. Introdukcija Dienvidamerikā sākās 1904. gadā [[Argentīna|Argentīnā]]. Mūsdienās taimiņš mājo arī [[Čīle]]s, [[Peru]] un [[Folklenda Salas|Folklenda Salu]] upēs.<ref name=hea/> == Izskats == [[Attēls:Salmo_trutta_fario-1.jpg|thumb|240px|Taimiņam uz sāniem ir nelieli melni un sārti punktiņi, kas atrodas gan virs, gan zem viduslīnijas]] [[Attēls:Close up view of a brown trout fish.jpg|thumb|240px|Mute ir liela un augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas]] Taimiņa ķermenis ir slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. [[Mute]] liela, ar asiem [[zobi]]em, vērsta uz priekšu, augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas.<ref name=lat/> Mugura zilganpelēka vai zeltaini brūna, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem virs un zem sānu līnijas nelieli, [[melns|melni]] x-veida plankumi. Uz muguras spuras un [[aste]]s spuras augšdaļas melni plankumiņi. Taimiņam līdzīgi kā lasim ir taukspura.<ref name=lat/> Mazuļu taukspura ir [[oranžs|oranža]] vai ar sārtu galu.<ref name=viv/> === Taimiņš (''Salmo trutta m. trutta'') === Pieaudzis taimiņš visbiežāk ir nedaudz mazāks par [[lasis|lasi]]. Parasti tas ir 40—60 [[centimetrs|cm]] garš un sver līdz 10 [[kilograms|kg]].<ref name=viv>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=48 |title=Dabiskais vai mākslīgais lasis vai taimiņš? |access-date={{dat|2015|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304215611/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=48 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Tomēr taimiņš var izaugt līdz 140 cm un sasniegt 30,5 kg. Latvijā lielākie taimiņi sasniedz 97 cm garumu un 10 kg svaru.<ref name=lat/> Pirms nārsta tēviņam uz ķermeņa izveidojas sārti plankumiņi, bet apakšžoklis kāšveidīgi izliecas.<ref name=lat/> === Ezera forele (''Salmo trutta m. lacustris'') === Līdzīgi kā taimiņš, ezera forele parasti ir 40—80 cm gara, bet lielākie īpatņi sasniedz 150 cm garumu<ref>[http://www.infish.com.pl/wydawnictwo/Archives/Fasc/work_pdf/Vol16Fasc2/Vol16-Fasc2%20-%20w02.pdf Some characteristics of lake trout salmo trutta m. lacustris]{{Novecojusi saite}}</ref> un 27,2 kg svaru.<ref>[http://self.gutenberg.org/articles/salmo_trutta_lacustris Salmo trutta lacustris — Project Gutenberg Consortia Center]{{Novecojusi saite}}</ref> === Strauta forele (''Salmo trutta m. fario'') === Strauta forele vides ietekmē neizaug tik liela kā taimiņš. Pieaudzis īpatnis ir 30—50 cm garš un sver līdz 3 kg.<ref name=viv/> Strauta forele ir arī daudz krāsaināka nekā taimiņš. Tai ir tumša, zaļganbrūna mugura un gaišāki, dzeltenīgāki sāni un vēders. Abās pusēs sānu līnijai izvietoti gan melni, gan sarkani punktiņi, kas ir arī uz muguras spuras. Atšķirībā no okeānā dzīvojošā taimiņa strauta forele pirms nārsta izskatu daudz nemaina.<ref name=viv/> Strauta foreles mazuļus praktiski nav iespējams atšķirt no taimiņa mazuļiem, kas pirmos dzīves gadus pavada upē. Tie visi ir izraibināti ar melniem un sarkaniem punktiņiem.<ref name=viv/> == Bioloģija == Saldūdens morfas visu dzīvi pavada saldūdenī, bet anadromā morfa galvenokārt mājo jūrā un okeānā, ierodoties upēs uz nārstu. Pirmo reizi nārstot taimiņš dodas 1—7 gadu vecumā. Anadromās morfas mazuļi upēs pavada 1—7 gadus (Latvijā vairums 2 gadus), līdz sasniedz 10—19 cm garumu.<ref name=lat/> Kad taimiņš no saldūdens nokļūst jūrā, tā organismā izmainās vielmaiņas procesi. Tas sāk medīt citas zivis un pārvietoties lielākos attālumos, lai gan pamatā tas uzturas piekrastē, ne tālāk kā 3 km no krasta. Taimiņam ir novērota līdz 600 [[kilometrs|km]] tāla migrācija no dzimtās upes ietekas. Taimiņa pārvietošanās ātrums ir apmēram 28 km diennaktī. Šī zivs ir vienpate un neveido barus.<ref name=lat/> Pieaugušie īpatņi jūrā barojas galvenokārt ar [[reņģe|reņģēm]] un [[brētliņa|brētliņām]], kā arī ar [[stagars|stagariem]], [[Salaka (zivs)|salakām]] un citām nelielām [[zivis|zivīm]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]].<ref name=lat/><ref name=viv/> Jūras apstākļos taimiņš strauji aug un pieņemas svarā. Turpretī saldūdens foreles, kas dzīvo upēs un ezeros, pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, kurus medī gan ūdenstilpes dibenā, gan uzlasa no ūdens virsmas. Tās barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, [[vardes|vardēm]], [[kurkulis|kurkuļiem]] un mazām zivtiņām.<ref name=viv/> == Vairošanās == Dzimumgatavība taimiņam iestājas 2—7 gadu vecumā, kad tas sasniedz 25—50 cm garumu. Taimiņi nārsto laikā no [[septembris|septembra]] līdz [[marts|martam]], Latvijā [[oktobris|oktobrī]] un [[novembris|novembrī]], kad ūdens [[temperatūra]] ir 0—9 °C. Nārsts notiek 0,25—3,5 [[metrs|metru]] dziļumā. Taimiņiem raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kurā piedalās arī [[upe|upēs]] nobriedušie maza auguma tēviņi. Mātīte veido ligzdu, nēršot 2000—30 000 [[ikri|ikru]], ierokot tos oļainā gultnē. Ikru attīstība ilgst 60—170 dienas.<ref name=lat/> Latvijas upēs taimiņa kāpuri izšķiļas pavasarī, [[aprīlis|aprīlī]] un [[maijs|maijā]], kad [[ūdens]] iesilst. Kāpuri pārtiek no sava dzeltenuma maisiņa. Kad tas izlietots, mazulis izlien no oļiem un sāk meklēt barību. Iesākumā tie ir sīki ūdens [[bezmugurkaulnieki]], paaugoties tiek medīti lielāki [[kukaiņi]], [[kāpuri]], [[tārpi]] un vēžveidīgie.<ref name=viv/> Pirmajā dzīves gadā mazuļi uzturas savas dzimšanas vietas apkārtnē, pavisam nelielā upes teritorijā, slēpjoties aiz akmeņiem un bedrītēs. Ziemu tie pārlaiž zem akmeņiem. Gadu veci mazuļi parasti neizaug garāki par 12 cm, kaut gan to izmērs var būt diezgan atšķirīgs. Parasti upē tie pavada vēl vienu gadu.<ref name=viv/> Savvaļā tiek veidoti [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]] ar [[lasis|lasi]] un [[avotu palija|avota paliju]].<ref name=lat/> Pēc otrās ziemas anadromās morfas taimiņi dodas uz jūru. Šāda vecuma taimiņus sauc par smoltiem, tie ir kļuvuši sudrabaini un sasnieguši gandrīz 20 cm garumu.<ref name=lat/><ref name=viv/> Savvaļā taimiņš var sasniegt 38 gadu vecumu.<ref>[http://www.fishbase.org/summary/238 Fish Base: Salmo trutta Linnaeus, 1758]</ref> == Sistemātika == '''Taimiņam''' (''Salmo trutta'') ir papildu divas pasugas:<ref>[http://www.fishbase.se/Nomenclature/ScientificNameSearchList.php? Fish Base: Salmo]</ref> * [[Amudarjas forele]] (''Salmo trutta oxianus'') * [[Arāla forele]] (''Salmo trutta aralensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-trutta-fario-l/ Latvijas daba: Strauta forele] * [https://web.archive.org/web/20150815113221/http://www.arkive.org/brown-trout/salmo-trutta-fario/ ARKive: Brown trout (Salmo trutta fario)] * [http://animaldiversity.org/accounts/Salmo_trutta/ ADW: Salmo trutta] * [http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=78 Salmo trutta (fish)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160422084650/http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=78 |date={{dat|2016|04|22||bez}} }} [[Kategorija:Atlantijas laši]] [[Kategorija:Latvijas zivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Āfrikas zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Dienvidamerikas zivis]] [[Kategorija:Austrālijas zivis]] [[Kategorija:Jaunzēlandes zivis]] [[Kategorija:Baltijas jūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] e2reg3dwjc7wnjd3e7od0vchk3ke5ce 0 301229 4459126 3898679 2026-04-25T18:50:52Z ZANDMANIS 91184 4459126 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Johans Frīdrihs Ešolcs | vārds_orig = ''Johann Friedrich Eschscholtz'' | attēls = Johann Friedrich von Eschscholtz.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1793 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Tartu|Tērbata]] | m_dat_alt = | m_gads = 1831 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Tartu|Tērbata]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | zinātne = Botānika, zooloģija, entomoloģija | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Johans Frīdrihs Gustavs Ešolcs''' ({{val|de|Johann Friedrich Gustav von Eschscholtz}}, {{val|ru|Иоганн Фридрих фон Эшшольц}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1793|11|12}}|{{dat||11|1}}}}, miris {{dat VS|{{dat|1831|5|19}}|{{dat||5|7}}}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ārsts]], [[botāniķis]], [[zoologs]] un [[entomologs]]. == Dzīvesgājums == Studēja medicīnu [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]]. Vēlāk bija Tērbatas Universitātes anatomijas profesors. Piedalījās [[Oto Kocebū]] vadītajā ekspedīcijā apkārt pasaulei (1815—1818), vāca paraugus [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salās, [[Kamčatkas pussala|Kamčatkā]], [[Aleutu salas|Aleutu salās]] un veica zinātniskos novērojumus. 1822. gadā ekspedīcijas rezultātus publicēja Berlīnes žurnālā ''Entomographien''. 1823.—1826. gadā piedalījās vēl vienā Kocebū vadītā ekspedīcijā. Ešolcs bija viens no pirmajiem zinātniekiem Klusā okeāna, [[Aļaska]]s un Kalifornijas izpētē. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir ''System der Akalephen'' (1829) un ''Zoologischer Atlas'' (1829—1833). == Piemiņa == Ešolca vārdā tika nosaukta [[Kalifornijas ešolcija]]s (''Eschscholzia californica'') — Kalifornijas oficiālā zieda — suga.<ref name="bbld">{{BBLD}}</ref> Kocebū nosauca salu [[Māršala Salas|Māršala Salās]] par Ešolca atolu, ko 1946. gadā pārdēvēja par [[Bikini atols|Bikini atolu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ešolcs, Johans Frīdrihs}} [[Kategorija:1793. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1831. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas zinātnieki]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tartu Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Tartu dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijā mirušie]] 1aa7p5c1aojt6mx0lxjr50bit7kobjz 0 302297 4458983 3639909 2026-04-25T15:03:42Z Teatrālis 82063 /* ievads */ 4458983 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Pedro Kalderons de la Barka | vārds_orig = ''Pedro Calderón de la Barca'' | attēls = Las Glorias Nacionales, 1852 "D. Pedro Calderón de la Barca" (4013195639).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1600 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Madride]], {{ESP}} | m_dat_alt = | m_gads = 1681 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Madride]], {{ESP}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks, karavīrs, garīdznieks |rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]] | periods = [[Spānijas literatūras zelta laikmets]] | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = luga "Dzīve ir sapnis" (''La vida es sueño'', 1635) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Pedro Kalderons de la Barka i Barreda Gonsaless de Eano Ruiss de Blasko i Rianjo''' ({{val-es|Pedro Calderón de la Barca y Barreda González de Henao Ruiz de Blasco y Riaño}}; dzimis {{dat|1600|1|17}}, miris {{dat|1681|5|25}}) bija [[Spānijas Zelta laikmets|Spānijas Zelta laikmeta]] dramaturgs un dzejnieks. Mūža laikā bija arī karavīrs un garīdznieks. Dzimis [[Madride|Madridē]] spāņu augstmaņa un [[Flandrija]]s ieroču meistara meitas ģimenē. Studēja universitātē [[Salamanka|Salamankā]] un [[Alkala de Enaresa|Alkalā de Enaresā]], tomēr 1620. gadā pameta mācības, kļūdams par karavīru. No 1625. līdz 1635. gadam dienēja spāņu karaspēkā [[Itālija|Itālijā]] un [[Flandrija|Flandrijā]], tomēr pēc citām ziņām uzturējās arī Madridē. 1623. gadā debitēja ar lugu ''Amor, honor y poder'' ("Mīlestība, gods un vara"). Kad 1635. gadā mira [[Lope de Vega]], izvirzījās kā ievērojamākais Spānijas dramaturgs un radīja lugas karaļa [[Felipe IV|Felipes IV]] galma teātrim. No 1640. līdz 1642. gadam spāņu karaspēka sastāvā piedalījās [[Katalonija]]s sacelšanās apspiešanā. No 1651. gada, kad Kalderons kļuva par garīdznieku, rakstīja tikai reliģiskas lugas (''autos sacramentales''). == Populārākie darbi == * "Mīlestība, gods un vara" (''Amor, honor y poder'', 1623) * "Dāma – spoks" (''La dama duende'', 1629) * "Nelokāmais princis" (''El príncipe constante'', 1629) * "Dzīve – sapnis" (''La vida es sueño'', 1635) * "Sava goda ārsts" (''El médico de su honra'', 1637) * "Zalameas tiesnesis" (''El alcalde de Zalamea'', 1651) * "Lielais pasaules teātris" (''El gran teatro del mundo'', 1655) == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Pedro Calderón de la Barca|Pedro Kalderons de la Barka}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalderons de la Barka, Pedro}} [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Spāņu valodā rakstošie]] 0sxi2ded0fua6ah2e221z18i7bcp2ec 4458992 4458983 2026-04-25T15:23:30Z Teatrālis 82063 /* Populārākie darbi */ 4458992 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Pedro Kalderons de la Barka | vārds_orig = ''Pedro Calderón de la Barca'' | attēls = Las Glorias Nacionales, 1852 "D. Pedro Calderón de la Barca" (4013195639).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1600 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Madride]], {{ESP}} | m_dat_alt = | m_gads = 1681 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Madride]], {{ESP}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks, karavīrs, garīdznieks |rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]] | periods = [[Spānijas literatūras zelta laikmets]] | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = luga "Dzīve ir sapnis" (''La vida es sueño'', 1635) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Pedro Kalderons de la Barka i Barreda Gonsaless de Eano Ruiss de Blasko i Rianjo''' ({{val-es|Pedro Calderón de la Barca y Barreda González de Henao Ruiz de Blasco y Riaño}}; dzimis {{dat|1600|1|17}}, miris {{dat|1681|5|25}}) bija [[Spānijas Zelta laikmets|Spānijas Zelta laikmeta]] dramaturgs un dzejnieks. Mūža laikā bija arī karavīrs un garīdznieks. Dzimis [[Madride|Madridē]] spāņu augstmaņa un [[Flandrija]]s ieroču meistara meitas ģimenē. Studēja universitātē [[Salamanka|Salamankā]] un [[Alkala de Enaresa|Alkalā de Enaresā]], tomēr 1620. gadā pameta mācības, kļūdams par karavīru. No 1625. līdz 1635. gadam dienēja spāņu karaspēkā [[Itālija|Itālijā]] un [[Flandrija|Flandrijā]], tomēr pēc citām ziņām uzturējās arī Madridē. 1623. gadā debitēja ar lugu ''Amor, honor y poder'' ("Mīlestība, gods un vara"). Kad 1635. gadā mira [[Lope de Vega]], izvirzījās kā ievērojamākais Spānijas dramaturgs un radīja lugas karaļa [[Felipe IV|Felipes IV]] galma teātrim. No 1640. līdz 1642. gadam spāņu karaspēka sastāvā piedalījās [[Katalonija]]s sacelšanās apspiešanā. No 1651. gada, kad Kalderons kļuva par garīdznieku, rakstīja tikai reliģiskas lugas (''autos sacramentales''). == Populārākie darbi == * "Mīlestība, gods un vara" (''Amor, honor y poder'', 1623) * "Dāma – spoks" (''La dama duende'', 1629) * "Nelokāmais princis" (''El príncipe constante'', 1629) * "Dzīve – sapnis" (''La vida es sueño'', 1635) * "Sava goda ārsts" (''El médico de su honra'', 1637) * "Ar mīlu nejoko" (''No hay burlas con el amor'' 1637) * "Zalameas tiesnesis" (''El alcalde de Zalamea'', 1651) * "Lielais pasaules teātris" (''El gran teatro del mundo'', 1655) == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Pedro Calderón de la Barca|Pedro Kalderons de la Barka}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalderons de la Barka, Pedro}} [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Spāņu valodā rakstošie]] e4ee58py67cf5kitcmlydapam3q0qmf 4459163 4458992 2026-04-25T19:44:33Z Teatrālis 82063 4459163 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Pedro Kalderons de la Barka | vārds_orig = ''Pedro Calderón de la Barca'' | attēls = Las Glorias Nacionales, 1852 "D. Pedro Calderón de la Barca" (4013195639).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1600 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Madride]], {{ESP}} | m_dat_alt = | m_gads = 1681 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Madride]], {{ESP}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks, karavīrs, garīdznieks |rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]] | periods = [[Spānijas literatūras zelta laikmets]] | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = luga "Dzīve ir sapnis" (''La vida es sueño'', 1635) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Pedro Kalderons de la Barka i Barreda Gonsaless de Eano Ruiss de Blasko i Rianjo''' ({{val-es|Pedro Calderón de la Barca y Barreda González de Henao Ruiz de Blasco y Riaño}}; dzimis {{dat|1600|1|17}}, miris {{dat|1681|5|25}}) bija [[Spānijas Zelta laikmets|Spānijas Zelta laikmeta]] dramaturgs un dzejnieks. Mūža laikā bija arī karavīrs un garīdznieks. Dzimis [[Madride|Madridē]] spāņu augstmaņa un [[Flandrija]]s ieroču meistara meitas ģimenē. Studēja universitātē [[Salamanka|Salamankā]] un [[Alkala de Enaresa|Alkalā de Enaresā]], tomēr 1620. gadā pameta mācības, kļūdams par karavīru. No 1625. līdz 1635. gadam dienēja spāņu karaspēkā [[Itālija|Itālijā]] un [[Flandrija|Flandrijā]], tomēr pēc citām ziņām uzturējās arī Madridē. 1623. gadā debitēja ar lugu ''Amor, honor y poder'' ("Mīlestība, gods un vara"). Kad 1635. gadā mira [[Lope de Vega]], izvirzījās kā ievērojamākais Spānijas dramaturgs un radīja lugas karaļa [[Felipe IV|Felipes IV]] galma teātrim. No 1640. līdz 1642. gadam spāņu karaspēka sastāvā piedalījās [[Katalonija]]s sacelšanās apspiešanā. No 1651. gada, kad Kalderons kļuva par garīdznieku, rakstīja tikai reliģiskas lugas (''autos sacramentales''). == Populārākie darbi == * "Mīlestība, gods un vara" (''Amor, honor y poder'', 1623) * "Dāma – spoks" (''La dama duende'', 1629) * "Nelokāmais princis" (''El príncipe constante'', 1629) * "Dzīve – sapnis" (''La vida es sueño'', 1635) * "Sava goda ārsts" (''El médico de su honra'', 1637) * "Ar mīlu nejoko" (''No hay burlas con el amor'' 1637) * "Zalameas tiesnesis" (''El alcalde de Zalamea'', 1651) * "Lielais pasaules teātris" (''El gran teatro del mundo'', 1655) == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Pedro Calderón de la Barca|Pedro Kalderons de la Barka}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalderons de la Barka, Pedro}} [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Spāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] g7bd8feodxzbczg2k9z7okv9y94kqt3 3 304568 4459138 2464995 2026-04-25T19:02:27Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:Ранко Николић]] to [[Dalībnieka diskusija:Ран-кан]] 4459138 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Ран-кан]] chly9uz832yfncwk11mjuyeqa8obmoy 14 306415 4459252 2474186 2026-04-26T02:22:24Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Zinātnieki pēc tautības]]; pievienoju [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459252 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Jaunzēlandieši pēc nodarbošanās|Zinātnieki]] [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]] fod0ty300el6a95xwwto9mcuvousr71 0 307710 4459036 3581631 2026-04-25T16:43:40Z Teatrālis 82063 4459036 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Tirso de Molina | vārds_orig = ''Tirso de Molina'' | attēls = Tirso de molina.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1579 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Spānija|Madride}} | m_dat_alt = | m_gads = 1648 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Spānija|Kastīlija un Leona|Almasana}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks un garīdznieks |rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]] | periods = [[Spānijas lieteratūras zelta laikmets]] | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = luga ''El burlador de Sevilla y convidado de piedra'' (1616-1630) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Tirso de Molina''' ({{val-es|Tirso de Molina}}), īstajā vārdā '''Gabriels Teljess''' ({{val|es|Gabriel Téllez}}); dzimis {{dat|1579|3|24}}, miris {{dat|1648|2|20}}) bija [[Spānijas Zelta laikmets|Spānijas Zelta laikmeta]] dramaturgs, dzejnieks un [[mersedāriji|mersedāriju]] ordeņa mūks un oficiālais historiogrāfs. Studējis [[Alkala de Enaresa|Alkalā de Enaresā]]. 1600. gadā iestājās mersedāriju ordenī. Darbojies ordenī dažādās vietās Spānijā, tai skaitā [[Madride|Madridē]] (1617-1626). Sarakstījis vairāk nekā 400 lugu, no kurām saglabājušās mazāk nekā 100. Lugā "Seviljas viltnieks un akmens viesis" (''El burlador de Sevilla y convidado de piedra'', 1612–1620) pirmoreiz literatūrā parādās detalizēts [[Dons Žuans|Dona Žuana]] leģendas izklāsts. Populāras ir viņa lugas "Dievbijīgā Marta" (''Marta la piadosa'', 1614), "Dons Hils Zaļbiksis" (''Don Gil de las calzas verdes'', 1615) u.c. == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Tirso de Molina|Tirso de Molina}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Molina, Tirso de}} [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Spāņu valodā rakstošie]] 5gg5lxidpgmi0ph8njdvwnxehnzo80h 4459165 4459036 2026-04-25T19:45:56Z Teatrālis 82063 4459165 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Tirso de Molina | vārds_orig = ''Tirso de Molina'' | attēls = Tirso de molina.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1579 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Spānija|Madride}} | m_dat_alt = | m_gads = 1648 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Spānija|Kastīlija un Leona|Almasana}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks un garīdznieks |rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]] | periods = [[Spānijas lieteratūras zelta laikmets]] | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = luga ''El burlador de Sevilla y convidado de piedra'' (1616-1630) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Tirso de Molina''' ({{val-es|Tirso de Molina}}), īstajā vārdā '''Gabriels Teljess''' ({{val|es|Gabriel Téllez}}); dzimis {{dat|1579|3|24}}, miris {{dat|1648|2|20}}) bija [[Spānijas Zelta laikmets|Spānijas Zelta laikmeta]] dramaturgs, dzejnieks un [[mersedāriji|mersedāriju]] ordeņa mūks un oficiālais historiogrāfs. Studējis [[Alkala de Enaresa|Alkalā de Enaresā]]. 1600. gadā iestājās mersedāriju ordenī. Darbojies ordenī dažādās vietās Spānijā, tai skaitā [[Madride|Madridē]] (1617-1626). Sarakstījis vairāk nekā 400 lugu, no kurām saglabājušās mazāk nekā 100. Lugā "Seviljas viltnieks un akmens viesis" (''El burlador de Sevilla y convidado de piedra'', 1612–1620) pirmoreiz literatūrā parādās detalizēts [[Dons Žuans|Dona Žuana]] leģendas izklāsts. Populāras ir viņa lugas "Dievbijīgā Marta" (''Marta la piadosa'', 1614), "Dons Hils Zaļbiksis" (''Don Gil de las calzas verdes'', 1615) u.c. == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Tirso de Molina|Tirso de Molina}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Molina, Tirso de}} [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Spāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] f5stgqcwv3ayugv8rke3mm00iei2jm1 0 310094 4459090 4428496 2026-04-25T18:06:52Z Kikos 3705 /* ievads */ 4459090 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|miestu Lietuvā|Janapole (Lietuva)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Janapole | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Medņevas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1407 |title=Informācija par objektu: Janapole |accessdate={{dat|2016|03|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 24 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 08 | lats = 44 | latNS = N | longd = 27 | longm = 40 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4583 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Janapole''' ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Medņevas pagasts|Medņevas pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā 3,3 km no pagasta centra [[Semenova]]s, 5,3 km no [[Viļaka]]s un 251,7 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra [[Semenova]]s, nomaļus no valsts autoceļiem. 1897. gadā ciemā bija 2 sētas ar 76 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Medņevas pagasta ciemi}} d5oxxw4cv8rohlu2qymdckc8ogp42dh 0 310546 4459127 4428560 2026-04-25T18:51:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459127 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stompaki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Susāju pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1476 |title=Informācija par objektu: Stompaki |accessdate={{dat|2016|03|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 09 | lats = 13 | latNS = N | longd = 27 | longm = 29 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4501 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stompaki''' ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Susāju pagasts|Susāju pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumu daļā 11 km no pagasta centra [[Viļaka]]s un 235,7 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa [[Autoceļš P35|P35]] ([[Gulbene]]—[[Balvi]]—[[Viļaka]]—Krievijas robeža ([[Vientuļi]])), pie [[Vāda|Vjadas]] iztekas no [[Stompaku purvs|Stompaku purva]]. Purvs ir daļa no dabas lieguma [[Stompaku purvi|"Stompaku purvi"]]. == Vēsture == [[Latvijas Nacionālo partizānu apvienība]]s karotāji [[Pēteris Supe|Pētera Supes]] vadībā 1945. gada janvārī uz vairākām Stompaku purva saliņām izveidoja vienu no lielākajām [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu nometnēm]] Baltijā. 1945. gada 2. martā purvā notika [[Stompaku kauja]] – vērienīgākā kauja nacionālās bruņotās pretošanās kustības vēsturē, kurā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] karaspēks centās aplenkt nometni, taču partizāniem nākamajā rītā izdevās no aplenkuma izlauzties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta|title=Stompaku kauja 1945. gada 2. martā|last=Turčinskis|first=Zigmārs|website=[[sargs.lv]]|access-date=2021-04-14|date=2016-04-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/godina-stompaku-cinitajus/|title=Godina Stompaku cīnītājus: pirms 75 gadiem notika lielākā nacionālo partizānu kauja|last=Klimovičs|first=Atis|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-14|date=2020-03-04|language=lv}}</ref> Uz nometnes vietu ved taka marķēta koka laipu taka, nometnes vietā uzstādīts piemiņas akmens, krusts un informatīvie stendi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijaspieminekli.lv/stompaku-kauja-stompaku-nometne/|title=Stompaku kauja. Stompaku nometne.|last=Ķipurs|first=Roberts|website=Latvijaspieminekļi.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-11-26|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitvilaka.lv/ko-redzet-un-darit/daba/stompaku-purvs/|title="Stompaku purvi" dabas taka|website=Visit Viļaka|access-date=2021-04-14|archive-date=2021-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210516115015/http://www.visitvilaka.lv/ko-redzet-un-darit/daba/stompaku-purvs/}}</ref> Ciemā Balvu—Viļakas šosejas malā 2011. gadā uzstādīts piemiņas akmens 28 kritušajiem nacionālajiem partizāniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=890|title=Piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem Stompakos - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|publisher=Balvu centrālā bibliotēka|website=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|access-date=2021-04-14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Susāju pagasta ciemi}} [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] qi2a8ovxrvho43qsskyrclm6apnld64 0 323023 4459123 3887935 2026-04-25T18:44:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459123 wikitext text/x-wiki '''Stocinova''' var būt: * [[Stocinova (Ciblas pagasts)|Stocinova]] ({{Val-ltg|Stuocynova}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/uzstada-salu-jeb-sadzu-zimes-latgaliesu-valoda|title=Uzstāda salu jeb sādžu zīmes latgaliešu valodā|last=Jemeļjanova|first=Dinija|website=[[ReTV]]|access-date=2023-07-20|date=2021-06-29|language=lv|archive-date=2023-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230720232829/https://www.retv.lv/raksts/uzstada-salu-jeb-sadzu-zimes-latgaliesu-valoda}}</ref> — ciems [[Ciblas pagasts|Ciblas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]; * [[Stocinova (Isnaudas pagasts)|Stocinova]] — ciems [[Isnaudas pagasts|Isnaudas pagastā]], Ludzas novadā. == Atsauces == <references /> {{nozīmju atdalīšana}} 6w24c7ofucc6of8d6pdiywfbm51wqkv 10 324615 4459434 4239552 2026-04-26T10:21:09Z ZANDMANIS 91184 4459434 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Lielbritānija UNESCO | title = [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē]] | group1 = Kultūra | groupstyle = text-align:center; background-color: #71b4e1 | bodyclass = hlist | state = {{{state|}}} | titlestyle = background-color:#71b4e1; | image = [[Attēls:Flag of UNESCO.svg|45px]] | list1 = * [[Aironbridžas aiza]] * [[Leikdistrikta nacionālais parks|Angļu Leikdistrikts]] * [[Blenavona|Blenavonas kalnrūpnieciskā ainava]] * [[Blenemas pils]] * [[Daremas pils]] un [[Daremas katedrāle|katedrāle]] * [[Dērventas ielejas fabrikas]] * [[Eiropas lielās kūrortpilsētas]] (<small>[[Bāta (Somerseta)|Bāta]]</small>) * [[Edinburgas Vecā pilsēta|Edinburgas Vecā]] un [[Edinburgas Jaunā pilsēta|Jaunā pilsēta]] (<small>[[Edinburgas pils]]</small>) * [[Fortas tilts]] * [[Gorama alu komplekss]] (<small>[[Beneta ala]]</small>, <small>[[Gorama ala]]</small>, <small>[[Hajina sala]]</small>, <small>[[Vangarda ala]]</small>) * [[Griniča|Jūras Griniča]] * [[Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Guinezā]] * [[Kenterberijas katedrāle]], [[Svētā Augustīna abatija]] un [[Kenterberijas Svētā Mārtiņa baznīca|Svētā Mārtiņa baznīca]] * [[Kjū dārzs|Kjū karaliskais botāniskais dārzs]] * [[Kornvolas un Rietumdevonšīras kalnrūpniecības ainava]] * [[Ņūlanarka]] * [[Orkneju salu neolītiskie pieminekļi]] * [[Pontkisilltes akvedukts un kanāls]] * [[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]] (<small>[[Adriāna valnis]]</small>, <small>[[Antonija valnis]]</small>) * [[Sentdžordžas vēsturiskā pilsēta un nocietinājumi]] * [[Solteira]] * [[Stadlijas Karaliskais parks]] un [[Fauntinsas abatija]]s drupas * [[Stonhendža]], [[Eivberija]] un apkārtējie pieminekļi * [[Tauers|Londonas Tauers]] * [[Vestminsteras pils]], [[Vestminsteras abatija|abatija]] un [[Vestminsteras Svētās Margaritas baznīca|Svētās Margaritas baznīca]] (<small>[[Bigbens]]</small>) | group2 = Daba | list2 = * [[Juras perioda piekraste|Dorsetšīras un Austrumdevonšīras krasts]] * [[Gofa sala]] un [[Ineksesibla]] * [[Hendersona sala]] * [[Milža dambis|Milža dambis un dambja krasts]] | group3 = Jaukti | list3 = * [[Sentkilda]] | group4 = Bijušās | list4 = * [[Liverpūle|Liverpūle — Jūras tirdzniecības pilsēta]] }}<noinclude> [[Kategorija:UNESCO navigācijas veidnes]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā|*]]</noinclude> ajfd91agv1tdsx9xomazrmx8ib3bdoh 0 333373 4459042 4258804 2026-04-25T16:52:22Z Teatrālis 82063 4459042 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|angļu dramaturgu|Bens Džonsons|Bens Džonsons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Bens Džonsons | vārds_orig = ''Ben Jonson'' | attēls = Benjamin Jonson by Abraham van Blyenberch.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1572 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]<br />({{GBR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1637 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 6 | m_vieta = [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]<br />({{GBR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Ben Jonson Signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, dzejnieks, aktieris |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = ''Every Man in His Humour'' (1598), ''Volpone'' (1605), ''The Alchemist'' (1610), liriskā dzeja | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Bendžamins "Bens" Džonsons''' ({{val|en|Benjamin "Ben" Jonson}}; dzimis {{dat|1572|6|11}}, miris {{dat|1637|8|6}}) bija angļu 17. gadsimta sākuma dramaturgs, dzejnieks, aktieris un literatūras kritiķis. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] otrs redzamākais angļu dramaturgs karaļa [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] laikā. Vairāki Džonsona darbi radīti [[temperamentu komēdija]]s (''comedy of humours'') žanrā. Līdz šim latviski tulkota un dažas reizes iestudēta tikai viena viņa luga "Volpone jeb Viltīgais lapsa" (''Volpone, or The Fox'', 1606). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džonsons, Bens}} [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] mk73p3hhra08vgrxmktpnfaw7hdwv53 0 333546 4459199 3865372 2026-04-25T21:46:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459199 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{jāuzlabo|jānoformē atsauces atbilstoši [[Help:Atsauces|vadlīnijām]]}} {{neenciklopēdisks}} Taro ir sena zināšanu sistēma,{{fact}} kura gadsimtu gaitā tika mācīta slepenajās mistiskajās skolās. Tās gudrība parādās caur attēliem, kuros simboli bieži slēpti ezoteriskos tēlos. Taro kāršu kava sastāv no 78 kārtīm un katrai no tām ir sava nozīme. Taro kārtis dalās Vecākajos un Jaunākajos arkānos. Vecākajiem arkāniem ir vislielākā nozīme un tie sastāv no 22 kārtīm. Atlikušās 56 kārtis ir jaunākie arkāni, pa 14 kārtīm no katra veida — zobeni, zižļi, kausi un monētas.<ref>Brigita Loze — <nowiki>'''</nowiki> Noslēpumainās taro kārtis <nowiki>''</nowiki> . </ref> == Taro kāršu vēsture == Franču 18. gadsimta okultists Eteila, ilgi nodarbojās ar kāršu vēstures pētīšanu, veica lielu darbu 78. simbolu atjaunošanā un skaidrošanā, kurus šodien pazīstam kā Taro kārtis. Tiek uzskatīts, ka Taro (viens no nosaukuma izcelšanās variantiem „Ta- Roš”, „Faraonu ceļš”), sākotnēji bija kā hieroglifiska „Tota grāmata”. Šī grāmata sastāvēja no 78. zelta plāksnēm, uz kurām bija izgrebtas noslēpumainas zīmes. Eteila vēsta, ka tā ir vienīgā grāmata, kura izglābās no halifa Omāra dusmām, halifa, kurš iznīcināja [[Aleksandrijas bibliotēka|Aleksandrijas bibliotēku]]. Tā nonāca grieķu un romiešu rokās, bet tad izplatījās tālāk. Taro izplatīšanās Francijā pieraksta māksliniekam Žakmjenam Grigonjē: vēsture liecina, ka Grigonjē saņēma no karaliskā mantziņa 50 su, par trijām daudzkrāsainām kāršu kavām, kuras tika sastādītas plānprātīgā karaļa Kārļa Sestā (1380—1422) izklaidei. 14. gadsimta beigās kārtis ieguva popularitāti visā Eiropā. Pēdējā laikā parādījušās daudzas Taro kavas, lai gan tās satur pilnīgi citas kārtis un ar Taro tām nav nekāda sakara.<ref>http://www.e-mistika.lv/?txt=951{{Novecojusi saite}}</ref> == Vecākie arkāni == Vecākajā Arkanā ir 22 kārtis. Šis skaitlis nav nejaušs, tas atbilst 22 senebreju alfabēta burtiem (tie ir kabalas pamatā) un 22 klasiskās [[astroloģija]]s elementiem: 12 astroloģiskajām zīmēm, un 10 „planētām“ ([[Saule]], [[Mēness]], [[Merkurs (planēta)|Merkurs]], [[Venera (planēta)|Venēra]], [[Marss (planēta)|Marss]], [[Jupiters (planēta)|Jupiters]], [[Saturns (planēta)|Saturns]], [[Urāns (planēta)|Urāns]], [[Neptūns (planēta)|Neptūns]], [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://austra-taro.mozello.lv/taro/taro-karsu-nozime/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161108175914/http://austra-taro.mozello.lv/taro/taro-karsu-nozime/# |archivedate={{dat|2016|11|08||bez}} }}</ref> {| class="wikitable sortable" |+<u>Vecākie arkāni un to nozīme</u> !simbols !nosaukums !nozīme |- |'''''0''''' | '''''Muļķis''''' |''Avantūrisms, nestandarta domāšana, bezrūpība, bezbailība, atvērtība pasaulei, atteikšanās no stereotipiem, ceļojums, neprātīga rīcība.'' |- |'''''I''''' | '''''Mags''''' |''Iniciatīva, garīgā klātbūtne, spējas, griba, spēks, brīvdomība. Jaunu ideju un darīšanu rašanās. Panākumi. Enerģija. Radošums.'' |- |'''''II''''' |'''''Virspriesteriene''''' |''Intuīcija, zemapziņa, zināšanas, gudrība, noslēpumainība, burvestība, viedums, klusēšana, nogaidīšana. Nezināmā slēpta ietekme. Sevis meklējumi.'' |- |'''''III''''' |'''''Imperatore''''' |''Darbība, stabilitāte, jaunrade, izaugsme, skaistums, veselība, auglīgums, harmonija, izdošanās, palīdzība. Laba ģimene. Stabila laulība.'' |- |'''''IV''''' |'''''Imperators''''' |''Autoritāte, kontrole, kārtība, likums, valdonīgums, vadītājs, Mērķu sasniegšana, Stingrība, noteiktība. Darīšana ar varas struktūrām.'' |- |'''''V''''' |'''''Priesteris''''' |''Aizbildnība, padoms, gudrība, garīgais atbalsts un vadība, iekšējais veselums. Pakļaušanās noteikumiem, prasībām. Rituāli, hierarhija, tradīcijas.'' |- |'''''VI''''' |'''''Mīlnieki''''' |''Izvēle, lēmuma pieņemšana, sadarbība, partnerība, iemīlēšanās, savienība. Vairāki varianti. Vairāki partneri. Attiecības starp vīrieti un sievieti.'' |- |'''''VII''''' |'''''Triumfa Rati''''' |''Uzvara, veiksme, panākumi, peļņa, slava, materiālo labumu gūšana, gods, atzinība, drosme, koncentrēšanās spējas, gara spēks, pašizpausme.'' |- |'''''VIII''''' |'''''Spēks''''' |''Drosme, spēks, vara, instinktu piejaucēšana, augstsirdība, radošā iedvesma, radošā vēlme, stiprs raksturs un vara pār sevi, pieņemšana.'' |- |'''''IX''''' |'''''Vientuļnieks''''' |''Garīgie meklējumi, vientulība, norobežošanās, distancēšanās, atbilžu meklēšana sevī, klusēšana, darbs ar sevi, garīgā prakse, patiesības meklējumi.'' |- |'''''X''''' |'''''Laimes Rats''''' |''Veiksme, liktenis, nolemtība, pēkšņas pārmaiņas, negaidīti likteņa pavērsieni, cikliskums, periodiskums, notikumi, kas atkārtojas.'' |- |'''''XI''''' |'''''Taisnīgums''''' |''Pozitīvs risinājums, balva. Godīgums, taisnīgums, cieņa, autoritāte, līdzsvars. Tiesiskums, taisnīgums, uzvara strīdā vai tiesvedībā. Profesionalitāte, atbilstība uzstādītajiem noteikumiem un procedūrām .'' |- |'''''XII''''' |'''''Pakārtais''''' |''Pašuzupurēšanās, pašaizliedzība, sevis ierobežošana. Jebkādu labumu vai ērtību noraidīšana sasniedzot savus mērķus. Situācijas pieņemšana , pazemība apstākļu priekšā.'' ''Pārmaiņas, pārejas periods, pārbaudījumi. Iekšējās brīvības meklējumi .'' |- |'''''XIII''''' |'''''Nāve''''' |''Iekšējās pārmaiņas, atdzimšana, atjaunošanās. Izmaiņas uz labu, jauns dzīves posms. Kādas lielas, pamatīgas lietas vai dzīves posma pabeigšana .'' |- |'''''XIV''''' |'''''Mērenība''''' |''Nepieciešamība regulēt vēlmes un kaislības, saglabāt harmoniju attiecībās. Tolerance, iecietība, vēlme panākt kompromisu, diplomātija. Sadarbība, iespēja koordinēt darbības vai procesus. Taupība, saprātīga ekonomija.'' |- |'''''XV''''' |'''''Velns''''' |''Kompromiss ar savu sirdsapziņu, spēja padoties bīstamam kārdinājumam. Apsēstība ar varu, materiālām lietām, kaitīgām vēlmēm, tumšajām dabas pusēm. Negatīvās emocijas, dusmas, iznīcība, posts, grūtības. Atkarība no citu cilvēku gribas vai apstākļiem .'' |- |'''''XVI''''' |'''''Tornis''''' |''Nelaimes, ilgs grūtību periods, kauns, negods. Apspiešana, pilnīga pakļautība kādam, brīvas gribas un izvēles brīvību aizliegums, ieslodzījums. Visu plānu pilnīgs sabrukums. Lieli materiālie, personīgie vai garīgie zaudējumi.'' |- |'''''XVII''''' |'''''Zvaigzne''''' |''Pārmaiņas uz labo pusi, sasniegumi, atvērtas perspektīvas.Nenovēršama virzība uz savu mērķi, radošais pacēlums.Veselība, skaistums, fiziskā un garīgā atjaunotne, izdziedināšanas no slimībām. Dvēseles harmonija, laime, miers .'' |- |'''''XVIII''''' |'''''Mēness''''' |''Aplams situācijas novērtējums, nolaidība, nepatiesa informācija kādā jomā. Slēptās briesmas, nezināms ienaidnieks, maldināšana, briesmas. Mainīgs garastāvoklis, jūtu nepastāvība, strīdi un konflikti. Pagaidām vēl neizpaudusies slimība, kļūda. Neizskaidrojamas parādības, saasināta intuīcija, pareģojoši sapņi .'' |- |'''''XIX''''' |'''''Saule''''' |''Dzīves enerģijas pārpilnība, laba veselība. Pašapziņa,pārliecība par sevi, brīnišķīgas iespējas, materiālā labklājība. Veiksme, prieks, laime. Jaunas iespējas: veiksmīgi projekti, aizraujošas perspektīvas. Laimīga laulība, bērna piedzimšana, stipra draudzība un ģimenes saites .'' |- |'''''XX''''' |'''''Tiesa''''' |''Pārmaiņas dzīvē, atjaunošanās, garīgā atdzimšana. Jebkuri jauni sekmīgi projekti un sākumi (laulības, bērna dzimšana, jauns darbs, dzīves kvalitātes uzlabošanās). Progress, virzīšanās uz priekšu, rezultātu sasniegšana. Labas ziņas.'' |- |'''''XXI''''' |'''''Pasaule''''' |''Veiksme, atzīšana, triumfs. Pelnīta atlīdzība, darba augļi, veiksmīga plānu īstenošana. Miers un harmonija dvēselē, godīgums, atklātība. Mierīga (bez satricinājumiem) viena dzīves posma pabeigšana un jauna sākums. Ceļojumi , komunikācija, atvērtība pasaulei un cilvēkiem.'' |} == Jaunākie arkāni == Jaunākie arkāni sastāv no 56 kārtīm un tie iedalās četrās mastīs pa 14 kārtīm . Šīs mastis sasitītas ar četriem dzīves elementiem : Uguni, Zemi, Gaisu un Ūdeni. === Jaunākie arkāni — zobeni === Tradicionāli zobeni tiek uzskatīt par smagu masti, tomēr smagi — nenozīmē negatīvi. Zīlēšanā ar taro kārtīm zobeni simbolizē cīņas jomu, konfrontāciju, šķēršļu pārvarēšanu , vēlmi būt līderim un uzvarēt.<ref>http://austra-taro.mozello.lv/taro/taro-karsu-nozime/params/post/616777/zobeni{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |+<u>Zobenu nosaukumi un to nozīme</u> !Nosaukums !Nozīme |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu dūzis<nowiki>''</nowiki>''''' |''Uzvara, triumfs, jauna labvēlīga perioda sākums dzīvē, spēja ietekmēt situāciju savā labā, labklājība, ienākumi, pārpilnība, panākumi pie apkārtējiem, vara, spēja ietekmēt citus cilvēkus, gribasspēks, mērķtiecība, auglība, bērna piedzimšana, laulības'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu divnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Gara spēks, neatlaidība, dvēseles līdzsvars , gatavība stāties pretī grūtībām, labvēlīgs risinājums sarežģītā situācijā, konfliktā vai nesaskaņās, grūtais periods aiz muguras, atelpa'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu trijnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Šķiršanās, atvadas, attiecību saraušana, beigas (mīlestībā, biznesā, draudzībā, radniecībā), bēdas, sāpīgs zaudējums, ar kuru ir grūti samierināties, sirds drāma, mīlestības trijstūris, nodevība, konflikti ar apkārtējiem, pretnostatījums, ienaids'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu četrinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Nogurums no cīņas, pārtraukums darījumos, atpūta, relaksācija, meditācija, attālināšanās no lietām un rūpēm, "atgriešanās dzīvē" pēc krituma perioda, atjaunotne, lēns kāpums, atgūšanās, atlabšana, garīgo un fizisko spēku nostiprināšana, vientulība (tai skaitā arī brīvprātīgā), rāmums, miers'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu piecinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Sakāve, negods, smags zaudējums, neticība saviem spēkiem, konfrontācija ar apkārtējiem, konflikti, pretošanās, vaicātāja īpašumu aizskaršana'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu sešinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Grūtais posms aiz muguras, ceļojums, brauciens, dzīvesvietas maiņa, pārcelšanās, labas ziņas, pārmaiņas uz labu, neskaidra situācija, nepieciešamība nogaidīt'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu septītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Krāpšanās, viltus, bīstams ienaidnieks, slepens kaitnieks, centieni atņemt vaicātājam īpašumu, izveicība, intelektuālais pārsvars pār pretinieku, pārvaramas grūtības un šķēršļi, tenkas, apmelojumi, grūtības darījumos'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu astotnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Nespēja ietekmēt situāciju, nepieciešamība nogaidīt, neticība saviem spēkiem, bailes, brīvības trūkums, pakļaušanās citu gribai, konflikti, plānu un ilūziju sabrukums, slimības, slikta ziņas, nelabvēlīgi apstākļi'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu devītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Ciešanas, garīgas ciešanas, smags zaudējums, smaga slimība, nāve, nelaimes gadījums, neveiksmes, vilšanās, sakāve, krāpšana, nodevība, neuzticība'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu desmitnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Nodevība, sakāve, neveiksmes, izgāšanās darījumos un plānos, lielas nepatikšanas, lieli materiālie zaudējumi, vilšanās, skumjas, sēras par zaudēto, izmisums'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu pāžs<nowiki>''</nowiki>''''' |''Gudrs jaunietis (zēns vai meitene), kurš ir gatavs nākt jums palīgā un atbalstīt, nepieciešamība būt modram, uzmanīgam, intrigas, skaudība, tenkas, ienaidnieku aizskārumi'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu bruņinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Spēcīga personība; draugam — patiess draugs, ienaidniekiem — bīstams pretinieks, drosme, profesionalitāte, līdera īpašības, stingrība, uzvara konfrontācijā, konfliktā'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu karaliene<nowiki>''</nowiki>''''' |''Sieviete augstā amatā, ar ietekmi un autoritāti, aizbildne, kura sekmē vaicātāja panākumus'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zobenu karalis<nowiki>''</nowiki>''''' |''Aizbildnis, kam ir vara, ietekme, nauda, augsts amats, nobriedis vīrietis, spēcīgs, ar autoritāti, oficiālā vara, publiska, valsta darbošanās, politika'' |} === Jaunākie arkāni — kausi === Zīlēšanā ar taro kārtīm kausi simbolizē cilvēka jūtu un emociju pasauli. Tā ir ne tikai mīlestība, bet arī jebkuras citas spēcīgas emocijas: prieks, dusmas, nemiers, vilšanās, sirsnība, sapņi, fantāzijas, u.c.<ref>http://austra-taro.mozello.lv/taro/taro-karsu-nozime/params/post/616785/kausi{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |+<u>Kausu nosaukumi un to nozīme</u> !Nosaukums !Nozīme |- | <nowiki>''</nowiki>'''''Kausu dūzis<nowiki>''</nowiki>''''' |''Mīlestības sākums, prieks, laime, emocionālais pacēlums . Sirsnība, sapratne. Sadarbība, radošums. Pārpilnība, auglība. Mīlestības laulība, bērna'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu divnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Kaislība, savstarpēja mīlestība, veiksme mīlestībā. Izklaide, miesiski prieki. Vienošanās, sadarbība, vienotība, partnerība.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu trijnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Mērķa sasniegšana, vēlmju īstenošana, savstarpēja mīlestība, veiksme. Emocionālais pacēlums, svētki, svinēšana. Atlabšana, dzīves līmeņa uzlabošana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu četrinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Pārsātinātība, garlaicība, ieradums. Stimulu trūkums dzīvē, stagnācija. Emocionālais nogurums, [[apātija]], nevēlēšanās kaut ko mainīt.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu piecinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Aizvainojuma sāpes, zaudējumi, vilšanās. Nepiepildītas cerības un gaidas. Nelaimīga laulība, problēmas personiskajās attiecības.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu sešinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Spēcīgas ģimenes saites, ģimenes svinības. Labas perspektīvas: mīlestība, laime, ģimene. Labas atmiņas, senu jūtu atjaunošanās. Pagātnes cilvēku atgriešanās dzīvē — vecie draugi, mīļotie, paziņas. Mantojuma saņemšana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu septītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Sapņi, fantāzijas, gaisa pilis. Pārāk spēcīgas vēlmes un emocijas. Apjukums, apgrūtināta izvēle svarīgā jautājumā. Nestabila situācija , aplami uzskati, neadekvāts situācijas novērtējums.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu astotnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Vērtību pārvērtēšana. Jaunu dzīves ceļa meklējumi. Nepieciešamība sākt daudz ko no jauna, no nulles. Pēkšņas pārmaiņas dzīvē. Nogurums, vilšanās. Mīlestības izbeigšanās, atvadīšanās.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu devītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Veiksme, sekmīgs lietas nobeigums, grūtības aiz muguras. Apmierinātība ar situāciju, ar harmoniju ar sevi, dāsnums, augstsirdība. Veselība, labklājība, pārticība. materiālie labumi, dzīves stabilitāte, vēlmju piepildījums.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu desmitnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Saišu stiprināšana : mīlestībā, draudzībā, radniecībā. Laimīga laulība, bērna dzimšana, labklājība mājās. Brīvprātīga pieņemtas apņemšanās, sadarbība. Harmonija personiskajā dzīvē, apkārtējo cieņa. Aizbildnis vai persona, kas rūpējas par vaicātāja interesēm.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu pāžs<nowiki>''</nowiki>''''' |''Jaunais vīrietis vai sieviete, kas ir ciešā emocionālā savienībā ar vaicātāju (radinieks, draugs, mīļotais cilvēks). Jaunas zināšanas un prasmes, mācības, studijas, radoši procesi, ceļojumi. Jauns daudzsološs biznesa, svaigs skatījums uzdzīvi. Inteliģents, sirsnīgs, izglītots draugs.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu bruņinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Laimīgs mīlestība, savstarpējas jūtas, laulība. Interesants vīrietis, romantisks mīļotais cilvēks. Jauks un godīgs jaunietis, draugs vai brālis. Atsaucība, laipnība, jūtīgums un jutekliskums. Radošums, atjautība, fantazēšana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu karaliene<nowiki>''</nowiki>''''' |''Sieviete- laipna, simpātiska un mīloša, kurai piemīt gudrība un izpratne. Laba sieva, māte, radiniece, draudzene. Laime un harmonija personīgajā dzīvē, stipra ģimene. Mīlestība, harmonija, radošums, pašrealizācija.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Kausu karalis<nowiki>''</nowiki>''''' |''Vīrietis no vaicātāja tuvākā pazīšanās loka. Vīrietis ar pieredzi, intuīciju, gudrību, autoritāti.Tēvs, aizbildnis, mīļākais, vīrs . Laimīga, uzticama laulība, spēcīgas jūtas.'' |} === Jaunākie arkāni — zizļi === Zīlēšanā ar taro kārtīm zizļi pārstāv jomas, kas saistītas ar cilvēka ikdienas darbību, ar viņa darbu, biznesu, karjeru, lietām, citiem pienākumiem un saistībām. Plāni un to īstenošana, šķēršļi ceļā uz tiem, vispārējā lietu virzība, savu interešu aizstāvība — tās ir galvenās jomas, kuras apraksta zizļu masts.<ref>http://austra-taro.mozello.lv/taro/taro-karsu-nozime/params/post/616783/zizli{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |+<u>Zizļu nosaukumi un to nozīme</u> !Nosaukums !Nozīme |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu dūzis<nowiki>''</nowiki>''''' |''Radošais potenciāls, radošums, atjautība. Uzņēmība, karjeras attīstība, entuziasms. Sekmes, veiksme, atzinība. Vīrišķais, aktīvs, darbīgais princips — sākums. Nauda, bagātība.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu divnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Ticība iecerētā panākumiem, rūpīgi plānošana, apdomība. Labklājību palielināšanās, partnerība, stabilitāte. Uztraukums, trauksme par nākotni. Sava ceļojuma plānošana. Izglītība, zinātne.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu trijnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Iecerētā labvēlīgs iznākums, panākumi aktivitātēs, plānu īstenošana . Stabilitāte, ticība nākotnei. Sadarbība, stipras partnerattiecības.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu četrinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Labas ziņas, laime un labklājība, dvēseles harmonija. Panākumi biznesā, plānu īstenošana , pelnīti dāsni darba augļi. Loloto vēlēšanos izpilde , veiksme, patīkams pārsteigums, materiālā labklājība.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu piecinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Konkurence, labklājības vai bagātības iegūšana caur cīņu par to. Sāncensība, sasvstarpēja cīņa, tieksme pēc līderības. Uzlabots finansiālā stāvokļa. Konfrontācija ar citiem, konflikts ar kolēģiem. Nepieciešamība aizstāvēt savas intereses, cīnīties par tām.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu sešinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Triumfs, uzvara, svarīga, priecīga ziņa. Uzvarētājs, līderis, sabiedrības cieņa un atzinība. Panākumi biznesā un darījumos, savu ambīciju īstenošana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu septītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Noteiktība, drosme, spēja aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības. Konfrontācija, konflikts, strīds, saķeršanās. Sarežģīta situācija, nepieciešamība aizstāvēt sevi. Sīva konkurence, sarežģītas pārrunas.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu astotnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Beigas šķēršļiem, plānu īstenošana . Lietišķā aktivitāte, nepieciešamība pasteigties, lai gūtu panākumus. Brauciens, ceļojums.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu devītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |Fiziskā izturība un garīgs spēks, apņēmība, spēja cīnīties. Pretestība, nepieciešamība aizsargāt savas intereses. Situācijas neskaidrība, nepieciešamība nogaidīt, aizkavēšanās, īslaicīga atelpa. |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu desmitnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Pārmērīga slogs. Smags slogs ,paša cilvēka sev uzvelts (arī kādu noteiktu mērķu sasniegšanai). Panākumu, naudas un slavas slogs. Nomāktība, depresija, ierobežotība.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu pāžs<nowiki>''</nowiki>''''' |''Zēns vai meitene, draugs, kurjers, aizgādnis. Ikdienas lietišķas attiecības: kolēģiem, partneriem, līdzgaitnieki. Noteiktība, ambīcijas, vadība, intelekts. Svarīgi un interesanti jaunumi. Uzticamība, augstsirdība.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu bruņinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Brauciens, ceļojums. Darba vietas vai dzīvesvietas maiņa. Draudzīgs, enerģisks, pašpārliecināts jauneklis. Individuālisms, vēlme būt uzmanības centrā, spēle publikai.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu karaliene<nowiki>''</nowiki>''''' |''Sieviete ar autoritāti, pieredzi, varu un naudu, saistīta ar jautātāja dzīves lietišķo sfēru. Sieviete- profesionālis savā jomā, daudz sasniegusi, neatkarīga. Neatkarība, vēlme pēc labklājības, finansiāli panākumi.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Zižļu karalis<nowiki>''</nowiki>''''' |''Vīrietis, kam ir bagātība un vara. Vīrietis — godīgs, krietns, uz kuru var paļauties. Panākumi uzņēmējdarbībā, ienākumi, materiālās labklājības palielināšanās . Aizbildniecība, stabila laulība.'' |} === Jaunākie aarkāni — monētas === Zīlēšanā ar taro kārtīm monētas simbolizē materiālo vajadzību jomu un cilvēka jutekliskos priekus , kā arī praktiskumu un pamatīgumu visās dzīves jomās — no darba līdz mīlestībai. Greznība un nabadzība, ģimene, bērni, miesiskā mīlestība, apmierinātība ar savu stāvokli un nepieciešamība panākt cienīgu dzīves līmeni — lietu apjoms, ko aptver monētas ir ļoti plašs.<ref>http://austra-taro.mozello.lv/taro/taro-karsu-nozime/params/post/616779/monetas{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |+<u>Monētu nosaukumi un to nozīme</u> !Nosaukums !Nozīme |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu dūzis<nowiki>''</nowiki>''''' |''Uzplaukums, labklājība, pārticība, stabilitāte. Panākumi, visi vēlmju piepildīšanās. Harmonija dvēselē, lielas, veiksmīgas perspektīvas.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu divnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Prasme panākt savu, prasme kontrolēt situāciju un sevi. Veiksme, prieks, apmierinātība. Izmaiņas uz labu, labas ziņas.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu trijnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Profesionalitāte, apkārtējo cieņa. Pelnīti panākumus biznesā, darījumos. Dzīves līmeņa uzlabošanās. Labklājība, pārticība — kā atlīdzība par darbu. Spēcīga sadarbība, partnerība.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu četrinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Pārliecība par nākotni, stabilitāte, labklājība. Apmierinātība ar lietu virzību, materiālā labklājība. Mantojums, dārga dāvana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu piecinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Neveiksmes un grūtības darbā. Finansiālā nestabilitāte, finanšu zaudējumi, sabrukums. Slimība — fiziska vai garīga. Nepieciešamība pieņemt palīdzību no malas.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu sešinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Labdarība, devīgums. Harmonija dvēselē, augstsirdība. Peļņa, finansiālā stabilitāte, labklājība. Veiksmīga ienesīga projekta īstenošana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu septītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Finansiāli sasniegumi nākotnē. Ienesīgu projektu veiksmīga īstenošana un to izaugsme. Neatlaidība mērķu sasniegšanā, peļņa kura, gaidāma pēc kāda laika.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu astotnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Profesionālisms, panākumi darbā un radošumā. Centība, saprātīga taupība, laba darba organizācija. Apmierinātība ar darbu, pelnīta atlīdzība par darbu. Mērķu sasniegšana, dzīves līmeņa celšana, veiksmīgs bizness.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu devītnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Materiālā labklājība, dzīves līmeņa celšanās. Grūtības aiz muguras, finansiālā neatkarība, ienākumu pieaugums. Panākumi ienesīgos projekti , stabilitāte, pārliecība par nākotni. Atpūta, atvaļinājums, brīvdienas, savu darba augļu baudīšana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu desmitnieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Bagātība, stabilitāte, finanšu labklājība. Ietekmīgs stāvoklis sabiedrībā. Stipra ģimenes, jebkuras spēcīgas saites ar radiniekiem, draugiem, biznesa partneriem. Finansiālā palīdzība, aizbildniecība. Mantojuma saņemšana, dārga dāvana.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu pāžs<nowiki>''</nowiki>''''' |''Jaunu prasmju un iespējas gūšana. Materiālā stāvokļa uzlabošanās Pārmaiņas uz labu. Labas nākotnes perspektīvas, veiksmīgs sākums kaut kam jaunam. Jauns vīrietis vai sieviete no tuvāko paziņu lokā.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu bruņinieks<nowiki>''</nowiki>''''' |''Vīrietis, stingri stāvošs uz savām kājām, ar naudu.Labs darbinieks, augsti apmaksāts profesionālis. Labas finanšu ziņas, peļņa. Brauciens, kas saistīts ar peļņas gūšanu, komandējums.'' |- |<nowiki>''</nowiki>'''''Monētu karaliene<nowiki>''</nowiki>''''' |''Sieviete ar ietekmi un naudu, patronese, aizbildne. Finansiāls atbalsts, dāsnums. Peļņa, materiāla labklājība, bagātība, pārpilnība.'' |- |'''''Monētu karalis''''' |''Vīrietis ar naudu un stāvokli sabiedrībā, praktisks un konservatīvs. Aizbildnis, padomdevējs. Panākumi biznesā, labas finanšu perspektīvas. Karjeras iespējas. Uzticamība, gribasspēks, "ķēriens" biznesā, mērķtiecība.'' |} == Skatīt arī == * [[Rūnu raksts]] (cita veida zīlēšana) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.taro.lv/ru/taro-abolinsh sīkāka informācija par katras kārts nozīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160924165454/http://www.taro.lv/ru/taro-abolinsh |date={{dat|2016|09|24||bez}} }} [[Kategorija:Okultisms]] [[Kategorija:Zīlēšana]] j2rbunt0lk59xqjxa6z6twiytpqznxg 0 356827 4459117 3511539 2026-04-25T18:35:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459117 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste | nosaukums = Stendes ģerbonis | attēls = Stende COA.svg | attēla_platums = 180 | īpašnieks = [[Stende]]s pilsēta | ieviests = {{dat|2000|10|10}} | atcelts = | vairogs = Dalīts galvā ar dubultrombu griezumu: zaļš un zelts. Apakšējā laukā melns lokomotīves ritenis. | lietojums = }} '''Stendes pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Stende]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts {{dat|2000|10|10||bez}}.<ref name="SP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/9-stendes-jaunumi|title=Mūsu Stende|publisher=Stendes pamatskola|accessdate={{dat|2017|8|17||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180918052748/http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/9-stendes-jaunumi}}</ref> Ģerboņa autore ir [[Ilze Lībiete]].<ref name="SP" /> == Heraldiskais apraksts == Ģerboņa lielākā daļa ir zelta krāsā, bet robotā galva zaļā krāsā. Robojums ir rombveidīgs un vizuāli atgādina [[egles]], jo pirms [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|dzelzceļa līnija Tukums—Ventspils]] izveidošanas, Stendes ciemata vietā bija [[mežs]]. Uz zelta fona attēlots melns [[lokomotīve]]s [[ritenis]], kas apzīmē [[dzelzceļš|dzelzceļu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu ģerboņi}} [[Kategorija:Stende|Gzerbonis]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi]] c75lp8nso7psmdbk6vgi759fs9fxj86 0 360793 4459416 4360281 2026-04-26T09:47:34Z Meistars Joda 781 4459416 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Lielā atkāpšanās (1915) | partof = [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte]]s | image = EasternFront1915b.jpg | image_size = 300px | caption = Krievijas atkāpšanās 1915. gadā | date = 1915. gada 13. jūlijs—19. septembris | place = [[Polija]] (tolaik "[[Pievislas apgabals]]"), [[Ukraina]] ([[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste]]), [[Lietuva]] un [[Baltkrievija]] ("Rietumu novads") | result = [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] uzvara | territory = Centrālās lielvalstis iekaroja [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalisti (1815—1915)]], [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste|Galīcijas un Lodomērijas Karalisti]], [[Lietuvas vēsture|Lietuvu]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] | combatant1 = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērija]]<br>{{flaga|Austria-Hungary}} [[Austroungārija]] | combatant2 = {{flaga|Russia|1914}} [[Krievijas Impērija]] | commander1 = {{flaga|German Empire}} [[Ērihs fon Falkenhains]]<br>{{flaga|German Empire}} [[Pauls fon Hindenburgs]]<br> {{flaga|German Empire}} [[Ērihs Lūdendorfs]]<br>{{nowrap|{{Flaga|German Empire}} [[Augusts fon Makenzens]]}} | commander2 = {{nowrap|{{flaga|Russia|1914}} [[Nikolajs Nikolajevičs (lielkņazs)|Nikolajs Nikolajevičs]]}}<br>{{flaga|Russia|1914}} [[Mihails Aleksejevs]]<br>{{flaga|Russia|1914}} [[Nikolajs Ivanovs]]<br>[[Pauls fon Rennenkampfs]] | strength1 = Sākotnēji:<br> Centrālās lielvalstis <br>'''2 411 353 karavīru'''<ref name="ReferenceA">С.Г. Нелипович, Русский фронт Первой мировой войны. Потери сторон 1915, 2022, pp. 509–519</ref> <br> Ieskaitot:<br>'''1 165 352 vāciešu'''<ref>Sanitaetsbericht ueber das Deutsche Heer, bd. III, Berlin 1934, pp. 43–45</ref> | strength2 = Sākotnēji:<br>'''2 975 695 karavīru'''<ref name="ReferenceA" /> | casualties1 = 1915. gada 13. jūlijs—28. augusts: <br>'''358 634''' nogalināti, pazuduši, ievainoti<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696">С.Г. Нелипович, 2022, pp. 695–696</ref><br>zaudēti:<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 702">С.Г. Нелипович, 2022, p. 702</ref> <br>38 ložmetēji <br>203 lielgabali<br> ----Vācijas Impērija:<br>'''239 975'''<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /> nogalināti, pazuduši, ievainoti<br> Austroungārija:<br>'''118 659'''<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /> nogalināti, pazuduši, ievainoti | casualties2 = 1915. gada 13. jūlijs—28. augusts: <br>Kopā: '''1 005 911''' <ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /><br>96 820 nogalināti<br>429 742 ievainoti <br> 479 349 pazuduši <br> lost:<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 702" /> <br>1115 ložmetēji <br>3205 lielgabali }} [[Attēls:Durchbruch im Osten 1915.jpg|thumb|Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās]] '''Lielā atkāpšanās''' bija [[Krievijas Impērijas armija]]s veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915. gada vasarā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Atkāpšanās notika, baidoties no iespējama Krievijas Impērijas armijas aplenkuma, ko izraisīja galvenokārt [[Vācijas Impērija]]s spēku uzbrukums [[Galīcija|Galīcijā]] un [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistē]]. Atkāpšanās rezultātā Krievija zaudēja arī [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. Lielās atkāpšanās laikā Krievija zaudēja 500 000 nogalināto un ievainoto un gandrīz 1 miljonu gūstā kritušo. == Situācija kara pirmajos mēnešos == Sekojot [[Antante]]s valstu stratēģijai, pēc Vācijas uzbrukuma Francijai milzīga Krievijas Impērijas armija iebruktu Vācijā, kur sakautu vācu armijas, ļaujot frančiem atsist vācu galveno spēku uzbrukumu un sakaut Vāciju pilnībā. Krievijas armijas bija sadalītas Ziemeļrietumu frontē, kas koncentrējās uz Vāciju un Dienvidrietumu frontē, kas vērsās pret Austroungāriju. Tās abas atdalīja plašie Pripetes purvi. Sākoties karam, Krievijas Dienvidrietumu frontes uzbrukums [[Austroungārija]]i noritēja veiksmīgi, krieviem gūstot vairākas uzvaras, ieņemot [[Ļviva|Ļvivu]] un visu Galīciju. Taču galvenais krievu Ziemeļrietumu iebrukums [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] beidzās ar sakāvi. Aleksandra Samsonova komandēto 2. armiju iznīcināja Tannenbergas kaujā, bet [[Pauls fon Rennenkampfs|Paula fon Rennenkampfa]] komandētā 1. armija ar smagiem zaudējumiem atkāpās pēc kaujas pie Mazūru ezeriem. Krievu armijai izdevās atsist vāciešu uzbrukumu Lietuvas un Varšavas virzienā un pāriet uzbrukumā [[Krakova]]s virzienā, kas beidzās ar neveiksmīgu vāciešu pretuzbrukumu novembrī pie [[Lodza]]s, kura laikā vācu armija pat nokļuva krievu aplenkumā, bet veiksmīgi no tā izlauzās. Ar Vācijas palīdzību Austroungārijas karaspēkam izdevās atsist Krievijas uzbrukumu Krakovai 1914. gada decembrī.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=Tp-HCwAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=great+retreat+1915+russian&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=great%20retreat%201915%20russian&f=false Germany Ascendant: The Eastern Front 1915]</ref> Pirms pozīciju kara sākuma visās karojošajās armijās valdīja teorija par ātriem uzbrukumiem un pretuzbrukumiem, kuru uzdevums ir iznīcināt pretinieka armiju, nevis ieņemt teritoriju. Aizsardzību bieži atstāja novārtā. Modernajā karā tas nozīmēja, ka jau kara pirmajos mēnešos tika nogalināti, aplenkti un sagūstīti pāris miljoni karavīru. Krievijas Impērijas armijas labākās daļas tika zaudētas Austrumprūsijā, kamēr Austroungārija Galīcijā zaudēja gandrīz pusi savas armijas, kur nogalinot un saņemot gūstā gandrīz miljonu kareivju un virsnieku, krievi sasniedza Karpatus, un draudēja ar iebrukumu [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas Karalistē]]. Vāciešu neveiksmīgie pretuzbrukumi Polijā bija nesuši lielus zaudējumus vāciešiem, bet vienlaikus ļāva tiem labāk iepazīties ar Krievijas Impērijas armijas problēmām — lēno spēku pārvietošanu un birokratizēto virsnieku lēmumu pieņemšanas procesu. Atklājās arī krievu artilērijas problēmas — tiem bija mazāk lielgabalu un tiem trūka lādiņu, jo Krievija bija gatavojusies īsam karam. Kara sākumā Krievija ražoja 35 000 lādiņus mēnesī, kamēr dienā tika izšauti 45 000 lādiņu.<ref name="books.google.lv"/> Arī Austroungārijas armijā akūti trūka artilērijas lādiņu, un papildus problēmas radīja slāvu tautu kareivju lojalitāte. Čehu vienības bieži dezertēja un padevās krieviem. Pēc Austroungārijas neveiksmes Vācija piedāvāja austrumu frontē izveidot vienotu komandas struktūru, taču Austroungārija tam pretojās, nevēloties nonākt Vācijas pakļautībā. Krievijas virspavēlniecībā valdīja divi viedokļi par turpmāko uzbrukumu virzieniem. Iebrukums Ungārijā ar mērķi ieņemt Vīni varētu izraisīt Austroungārijas sabrukumu vai padošanos. Tikmēr Austrumprūsijas okupācija būtu smags psiholoģiskais trieciens Prūsijai un Vācijai. 1915. gada janvārī krievi izlēma par labu uzbrukumam Austrumprūsijai, taču februāra sākumā vācieši pirmie veica uzbrukumu, iznīcinot lielu daļu šeit izvietotās armijas. 1915. gada 22. martā pēc vairāku mēnešu aplenkuma krieviem padevās [[Pšemisla]]s cietoksnis Galīcijā ar gandrīz 150 000 kareivju. <gallery> Zayonchkovsky map40.djvu|Kaujas un atkāpšanās Polijā Zayonchkovsky map41.djvu|Kurzemes un Viļņas zaudēšana Bundesarchiv Bild 183-R42025, Warschau, Einmarsch deutscher Kavallerie.jpg|Vācu kavalērija Varšavā Russian Troops NGM-v31-p379.jpg|Krievu armijas tranšeja Russian artillery captured at Novo Georgievsk.jpg|Pamestā artilērija Novo Georgijevskas cietosknī </gallery> == Uzbrukums un atkāpšanās == Lai atgūtu savas pozīcijas, Austroungārija ļāva vāciešiem izplānot un īstenot pretuzbrukumu Galīcijā. Šim uzbrukumam izveidoja 11. armiju ģenerāļa [[Augusts fon Makenzens|Augusta fon Makenzena]] vadībā. Viņa armija saņēma spēcīgu artilērijas papildinājumu. 2. maija rītā ar Austroungārijas atbalstu sākās Makenzena uzbrukums krievu 3. armijai. [[Gorlices-Tarnovas ofensīva|Gorlices-Tarnovas ofensīvu]] ievadīja četras stundas ilga artilērijas apšaude, kas sagrāva vāji nostiprinātās krievu priekšējās līnijas. Šī taktika turpinājās visu uzbrukuma laiku — krievu kājnieku pretestību sagrāva lielkalibra artilērija, kam sekoja vācu un austroungāru kājnieku vienību uzbrukumi. Nelielās krievu artilērijas vienības lādiņu trūkuma dēļ izrādīja minimālu pretestību. Sešu dienu laikā vācieši pavirzījās uz priekšu par 40 kilometriem. 3. armijai atkāpjoties, lai nenokļūtu ielenkumā, atkāpties pavēlēja arī tai blakus esošajām krievu vienībām. Tas samazināja aplenkuma iespējas, taču noveda pie atkāpšanās visā frontē. Pēc pauzes, kas bija nepieciešama spēku papildināšanai, vācieši 24. maijā atsāka uzbrukumu, un 3. jūnijā vācieši ieņēma vāji aizsargāto Pšemislas cietoksni. Jūnija sākumā Makenzena armija saņēma papildinājumus un to pārsauca par Bugas armiju, kuras uzbrukuma mērķi novirzīja uz ziemeļiem — [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovsku]]. Vienlaikus vācu 12. armija no Austrumprūsijas puses saņēma uzdevumu uzbrukt dienvidu virzienā. Abu armiju mērķis bija izveidot milzīgu Polijas katlu, aplencot un iznīcinot šeit esošo 1., 2. un 4. krievu armiju. 13. jūnijā sākās Vācijas un Austroungārijas [[Bugas ofensīva]] [[Ļviva]]s virzienā, kuru Krievijas karaspēks pameta 22. jūnijā. No 23. līdz 27. jūnijam vācieši šķērsoja [[Dņestra|Dņestru]], taču jūlija sākumā viņus atmeta atpakaļ. 22. jūnijā (5. jūlijā pēc jaunā stila) Krievijas virspavēlniecība sāka plānot atkāpšanos no Polijas. Ne tikai bailes no aplenkuma Polijā, bet arī lielie zaudējumi Galīcijā un vispārējais bruņojuma trūkums noteica, ka krievu armija nespēja veikt esošo pozīciju aizsardzību. Jūlija sākumā krievi atkāpās uz [[Demblina]]s-[[Ļubļina]]s-[[Helma]]s līniju. Vācieši atsāka jau aprīlī iesākto [[Kurzemes ofensīva|Kurzemes ofensīvu]], kas izraisīja paniku par drīzu Rīgas ieņemšanu, kam varētu sekot uzbrukums [[Pleskava]]s un galvaspilsētas [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] virzienā. 4. augustā (17. augustā) no Ziemeļrietumu frontes izdalīja atsevišķu Ziemeļu fronti, kas atradās Latvijas un Igaunijas teritorijā, aizsargājot Petrogradu. 30. jūnijā (13. jūlijā pēc jaunā stila) sākās vāciešu [[Narevas ofensīva]], kas divas dienas vēlāk sasniedza [[Nareva]]s upi un piespieda krievu 1. un [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armiju]] atkāpties. Nepieciešamība papildināt spēkus un munīciju palēnināja vāciešu uzbrukumu. Arī Austroungārijas un Vācijas Dienvidu armijas uzbrukums sākās 30. jūnijā (13. jūlijā), radīja lielus zaudējumus, taču nesalauza krievu pretestību. Taču kopējie Vācijas un Austroungārijas uzbrukumi visā frontes garumā pakāpeniski pasliktināja krievu pozīcijas. Abas puses cieta lielus zaudējumus, kurus tikai daļēji izdevās nosegt ar rezervēm. 9. jūlijā (22. jūlijā) vācieši šķērsoja [[Visla|Vislu]]. Augustā krievi pameta Demblinas cietoksni. 22. jūlijā (4. augustā) vācu 12. armija ieņēma [[Varšava|Varšavu]]. 2. un 4. armiju no Polijas izdevās evakuēt pa dzelzceļu. Lielie aizsardzības cietokšņi pirms pamešanas tika uzspridzināti, taču Novo Georgijevskas cietoksnī pie Varšavas palika lieli artilērijas lādiņu krājumi. 13. augustā (26. augustā) krita Brestļitovska. Ipašas uzbrukuma operācijas rezultātā 3. septembrī (16. septembrī) vācieši ieņēma [[Viļņa|Viļņu]]. Ap šo laiku Vācijas un Austroungārijas ofensīva zaudēja spēku, jo visas armijas bija cietušas lielus zaudējumus, tām trūka munīcijas un pārtikas. Ņemot vērā milzīgos zaudējumus un pieaugošo kritiku, 1915. gada 23. augustā lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču atcēla no amata un nosūtīja uz Kaukāza fronti. Armijas virspavēlnieka pienākumus uzņēmās [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]]. Atkāpjoties krievu virspavēlniecība pavēlēja evakuēt civiliedzīvotājus, nodedzināt ēkas un labības laukus. Īpaši cieta šo reģionu ebreji, pret kuriem sarīkoja [[pogroms|pogromus]]. Cieta arī Krievijas Impērijā dzīvojošie poļi un vācieši, kurus uzskatīja par nodevējiem un spiegiem. Kurzemes ofensīvas laikā bēgļu gaitās piespieda doties [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s latviešiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] hxjsth8ort28pdfibiehhljspev0bpm 0 361162 4459417 4181015 2026-04-26T09:49:01Z Pirags 3757 /* Plānošana */ 4459417 wikitext text/x-wiki [[Attēls:BASA-237K-1-361-2-Max von Gallwitz, 1915.jpg|thumb|right|Maksis fon Galvics]] '''Narevas ofensīva''' ({{val-de|Narew-Offensive}}) bija [[Vācijas impērija]]s uzbrukuma operācija [[Krievijas impērija]]i no 1915. gada 13. jūlija līdz 24. augustam. Lai arī kaujas [[Nareva]]s upes apkārtnē bija notikušas jau 1915. gada februārī, un vāciešu uzbrukums šeit, kopā ar jau pakāpeniski kopš aprīļa-maija izvērstajām [[Bugas ofensīva|Bugas ofensīvu]] un [[Kurzemes ofensīva|Kurzemes ofensīvu]] turpinājās līdz 1915. gada septembra beigām, kad apstājās Krievijas [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielā atkāpšanās]]. Narevas upe atrodas dažus desmitus kilometrus uz ziemeļiem no [[Varšava]]s, kas bija Krievijas pārvaldītās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas karalistes]] galvaspilsēta. Ofensīvas mērķis bija ielauzties Polijā no ziemeļiem, kamēr Bugas ofensīvas spēki ielauzās tajā no dienvidiem, tādējādi ielencot un iznīcinot Krievijas armijas galvenos spēkus. Lai arī vāciešiem izdevās izspiest krievus no Polijas un sagūstīt lielu daļu armijas, krieviem netika dots nāvējošs trieciens un karš turpinājās. == Plānošana == Pirmais vāciešu uzbrukums Narevas apkārtnē 1915. gada februārī bija preventīvi apturējis plānotu Krievijas uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i, nodarot krievu armijai lielus skaitliskos zaudējumus, bet nebija vainagojies ar teritorijas iegūšanu. Vasaras ofensīvu organizēja ģenerālis [[Maksis fon Galvics]], kurš izveidoja 20 divīziju armijas grupu ar 200 000 kareivjiem un 1000 lielgabaliem. Uzbrukuma centrs bija vērsts pret rajonu, kurā saskārās krievu 1. (komandieris Aleksandrs Ļitvinovs) un [[12. armija (Krievijas impērija)|12. armijas]] (komandieris [[Aleksejs Čurins]]) frontes līnijas. Šeit atradās 100 000 krievu kareivju ar 377 lielgabaliem, kam vidēji bija tikai 40 lādiņi. == Norise == Narevas ofensīva sākās 13. jūlijā ar četras stundas ilgu artilērijas apšaudi, kam sekoja kājnieku uzbrukums, kas izrāva vairākus desmitus kilometrus platu robu frontē starp abām krievu armijām. 17. jūlijā vācieši bija iznīcinājuši ap 70% krievu aizsardzības līnijas kareivju, sagrābuši 24 000 karagūstekņu, un pavirzījušies uz priekšu vairākus kilometrus. Armijas ģenerālštāba priekšnieks [[Mihails Aleksejevs]] pavēlēja sākt atkāpšanos, ko pavadīja atkāpšanās arī frontes flangos. Veiksmīgie vācu uzbrukumi visā Austrumu frontē spieda Krievijas virspavēlniecību 22. jūlijā pieņemt lēmumu par Lielo atkāpšanos, kas skāra arī Narevas frontes sektoru. Naktī uz 24. jūliju vāciešiem izdevās šķērsot Narevas upi. Krievi atkāpās no Polijas, ļaujot vāciešiem 4. augustā ieņemt Varšavu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=2YqjfHLyyj8C&pg=PA238&dq=narev+offensive&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEILDAB#v=onepage&q=narev&f=false World War I: Encyclopedia, Volume 1]</ref> 7. augustā Galvica armijas grupu pārveidoja par Vācijas 12. armiju. ==Atsauces== {{reflist}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] f7zl0b2y1j57m3kb63dysb9lzrt8arb 0 364362 4459137 2752546 2026-04-25T19:02:17Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Kernave]] to [[Ķernave]] 4459137 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķernave]] rv90zhuut8zt3szs3bldns5ksayzir9 0 365850 4459203 3935586 2026-04-25T22:11:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459203 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada decembris}} '''Tautas Saimes grāmata (TSG)''' ir pirmreizēja, ar roku rakstīta grāmata, kas veltīta [[Latvijas Valsts simtgade|Latvijas Valsts simtgadei]]. == Grāmatas rašanās vēsture == Tautas Saimes grāmatas pirmsākumi iesniedzas 2014. gada pavasarī, kad pilsoniskās [[iniciatīva|iniciatīvas]] rezultātā biedrība „RASA” (Rīgas aktīvo senioru alianse) nāca ar priekšlikumu, kā atzīmēt [[Latvijas valsts simtgade|Latvijas valsts simtgadi]], vienlaikus aktivizējot senioru sabiedrību un katru līdzcilvēku Latvijā un ārvalstu [[diaspora|diasporā]]. == Hronoloģija == 2014. gada pavasarī biedrības [[“RASA”]] vadītāja Terēzija Mackare un Baiba Svetlana Rozenberga, uzrunāja [[Aivars Meija|Aivaru Meiju]] iesaistīties TSG izveidē, pulcinot brīvprātīgos, kuri vēlētos piedalīties šīs idejas realizācijā. No 2014. gada līdz 2015. gadam tika izveidots projekts par TSG materiāliem — grāmatzīmēm un plakātiem. Tika uzklausīti dažādi priekšlikumi, veidotas vairākas skices, kuras aplūkoja un apsprieda darba grupās, līdz beidzot nonāca pie vienota un kopīga lēmuma. Kopīga darba rezultātā, 2016. gada augustā, TSG rīcības komitejas pirmajā sēdē, iesaistoties [[žurnālists|žurnālistei]] [[Velta Puriņa|Veltai Puriņai]], tika apvienoti spēki divām, paralēli funkcionējošām darba grupām. Pirmā darba grupa, kuru no 2014. gada pavasara vadīja Terēzija Mackare un Baiba Svetlana Rozenberga, un otrā darba grupa, kuru vadīja Saeimas deputāts [[Aivars Meija]]. [[Attēls:RASA21.11.2017.jpg|thumb]] TSG iespiešana tika veikta izdevniecībā [["Veiters"]] Diānas Novickas vadībā. Savukārt grāmatzīmju un plakātu [[dizains|dizainu]] veidoja [[Baldones mākslas skola]], uzklausot tās vadītāja Tālivalža Muzikanta padomus un ieteikumus. No 25 izvēlētajām [[Latviešu tautas dziesmas|tautas dziesmām]], grāmatas iedziedāšanai tika izraudzīta no [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] krājumiem. '''„Ģērbies, Saule, sudrabota”''' * " 1. Ģērbies, Saule, sudrabota * Nu brauc tavi preciniek'. * 2. Kam tie zirgi, kam tie rati * Pie Saulītes namdurvīm'. * 3.Dieva zirgi, Laimas rati * Gaid' Saulīti iesēdam. * 4. Saule brauca pār jūriņu * Spīdēdama, vizēdam'; * 5.Zelta kronis galviņā, * Vaska cimdi rociņā." 2017. gada janvārī tika saņemts TSG eksperimentālais [[oriģināleksemplārs]]. Grāmata tika iesieta [[lina audums|linauduma]] vākos, [[jūras ūdens]] krāsā ar [[sudrabs|sudraba]] krāsas burtiem, 504 lapu apjomā, 6 kg smaga, iespaidīga izmēra grāmata. 2017. gada aprīļa sākumā darba grupas pārstrādātā TSG ieguva citu veidolu, tā kļuva vieglāka un kompaktāka. Grāmatu iesēja Latvijas lina krāsas linaudekla audumā, ar tumši sarkaniem burtiem, atbilstoši [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] krāsai. TSG svars nepārsniedza 3 kg atzīmi, lapu skaits samazinājās uz 500, kā arī grāmatas izmērs kļuva mazāks, vien 34x24cm. Kopumā pārstāvētas 25 grāmatas, 5 reģionos — [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Latgale|Latgalē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Šo grāmatu īpatnība slēpjas beidzamajās grāmatu lapās — tās ir [[zelts|zelta]] krāsā, kas domātas TSG brīvprātīgajiem palīgiem, īpaši atzīmējot viņu veikumu grāmatu tapšanā. [[Attēls:Pirmā TSG.jpg|thumb|Pirmā TSG grāmata]] Pirms Latvijas valsts simtgades svētkiem Tautas Saimes grāmatas tiks nodotas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]. 2017. gada 20. aprīlī [[Rīgas dome|Rīgas domē]] simboliski tika iedziedātas visu piecu reģionu Tautas Saimes grāmatas. Pirmā grāmata tika nodota Kurzemei-[[Rucavas novads|Rucavas novada]] pārstāvim Guntim Rolim. TSG iedziedāja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju nodaļas koris, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenta Arvīda Platpera vadībā. 2017. gada 21. aprīlī Rucavas novadā tiek iedziedāta pirmā TSG visā Kurzemē un Latvijā ar tautas dziesmu “Ģērbies, saule, sudrabota!”. No tā brīža tautasdziesma kļūst par TSG iedziedāšanas [[himna|himnu]]. TSG sāk savu ceļu pa Latvijas pagastiem, novadiem, pilsētām ar [[devīze|devīzi]] '''''"Mans ceļš kopā ar Latviju"''''' == Pamatidejas un mērķi == Grāmatas veidošanas mērķis ir ar roku rakstīta grāmata, kuru veidotu pati [[tauta]], un, kur ikvienam [[iedzīvotājs|iedzīvotājam]] būtu unikāla iespēja rakstīt savus iespaidus, pārdzīvojumus, redzējumus, apsveikumus, attīstības idejas, savus vēstījumus un rosinājumus, uzrunājot valsti personīgi. Cilvēki uztic grāmatai, kāds bijis mūsu tautas, dzimtu, ģimeņu ceļš pirmās simtgades nogrieznī. Vislabāk par to var pavēstīt mūsu Latvijas valsts vienaudži, kuri piedzimuši reizē ar Latviju. Tie ir dažādu [[tautība|tautību]] cilvēki, kuru dzīve un likteņi savijušies un ritējuši kopā ar Latviju. Pirmais TSG grāmatas vēsturiskais ieraksts Latvijā un Kurzemē tika veikts Rucavas novada iedzīvotājas Marģietas Stikānes personā. Grāmatas radīšanā būtiski ir attēlot dažādas [[laikmets|laikmeta]] ainas, lai cilvēki, lasot to otrajā simtgadē, atklātu dažādus redzējumus un dzīves stāstus. Tādā veidā iegūstot zināšanas par dažādu kultūru daudzveidību, [[Tradīcija|tradīcijām]], ekonomiku, par cilvēku pašaizliedzību, savstarpēju cieņu un patriotisma noskaņām Latvijas valsts 100 gadu garumā. Centrālā ideja grāmatas [[tapšana|tapšanā]] bija saliedēt un iesaistīt [[sabiedrība|sabiedrību]] ciešākā sadarbībā sakarā ar Latvijas Valsts jubilejas simtgadi, savācot no 60000 līdz 120000 novēlējumu mūsu valstij. [[Attēls:Ieraksti TSG.jpg|thumb|Ieraksti TSG]] Tautas Saimes grāmatai vienai no pirmajām valstī tika piešķirta iespēja izmantot zīmes un vēstījumu Latvijai, kur [[bezgalības zīme]] atgādina Latvijas [[kontūra|kontūru]]. == Saites == https://www.biedribarasa.lv/latvijai-100/projekts-tautas-saimes-gramata/{{Novecojusi saite}} https://www.biedribarasa.lv/latvijai-100/projekts-tautas-saimes-gramata/gramatas-cels/{{Novecojusi saite}} http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gaidot-latvijas-simtgadi-novadus-apcelo-tautas-saimes-gramata.a241877/ http://lv100.lv/programma/kalendars/tautas-saimes-gramata-mans-cels-latvija/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171110000930/http://lv100.lv/programma/kalendars/tautas-saimes-gramata-mans-cels-latvija/ |date={{dat|2017|11|10||bez}} }} [[Kategorija:Latvija 100]] 51mm03e8fcrcf52vomm92bxuv8s3qbz 0 373178 4459408 3584845 2026-04-26T09:41:12Z Vylks 50297 4459408 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Patriks Fišers | vārds_orig = ''Patrick Fischer'' | attēls = NLA, HC Lugano vs. Genève-Servette HC, 18th October 2014 13.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Patriks Fišers 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|1975|9|6}} | dz_viet = {{Vieta|Šveice|Cūga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 180 | svars = 88 | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1992 | kar_beig = 2009 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1994—2009 | taut 1 = {{ih|SUI}} <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1992—1997 | klubs 1 = {{flaga|SUI}} [[EV Zug]] | kl_sez 2 = 1997—1999 | klubs 2 = {{flaga|SUI}} [[HC Lugano]] | kl_sez 3 = 1999—2003 | klubs 3 = {{flaga|SUI}} [[HC Davos]] | kl_sez 4 = 2003—2006 | klubs 4 = {{flaga|SUI}} [[EV Zug]] | kl_sez 5 = 2006—2007 | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Arizonas "Coyotes"|Fīniksas "Coyotes"]] | kl_sez 6 = 2007 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio "Rampage"]] | kl_sez 7 = 2007 | klubs 7 = {{flaga|RUS}} [[Sanktpēterburgas SKA]] | kl_sez 8 = 2007—2009 | klubs 8 = {{flaga|SUI}} [[EV Zug]] <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2013—2015 | tr_klubs 1 = {{flaga|SUI}} [[HC Lugano]] | tr_klubs_sez 2 = 2015—2026 | tr_klubs 2 = {{ih|SUI}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Patriks Fišers''' ({{val|de|Patrick Fischer}}; dzimis {{dat|1975|9|6}} [[Cūga|Cūgā]]) ir šveiciešu [[hokejs|hokeja]] [[treneris]] un bijušais hokejists. Spēlējis [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Šveices hokeja izlase]]s dalībnieks. No 2015. līdz 2026. gadam bija Šveices hokeja izlases galvenais treneris. == Spēlētāja karjera == Profesionālo karjeru sāka 1992. gadā [[Šveices hokeja līga]]s (NLA) komandā ''[[EV Zug]]''. 1997. gadā pārgāja uz citu NLA klubu ''[[HC Lugano]]'', kura sastāvā 1999. gadā izcīnīja Šveices čempiona titulu. Pēc divām nospēlētām sezonām Lugāno komandā, pievienojās ''[[HC Davos]]'', kura rindās aizvadīja četrus gadus. Šajā laikā 2000. gadā izcīnīja [[Špenglera kauss|Špenglera kausu]], bet 2002. gadā otro reizi kļuva par Šveices čempionu. 2003. gadā atgriezās ''EV Zug''. Pirms 2006.—2007. gada sezonas pievienojās [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubam [[Arizonas "Coyotes"|Fīniksas "Coyotes"]], kura sastāvā debitēja 2006. gada 5. oktobrī spēlē pret [[Ņujorkas "Islanders"]]. Kopumā NHL aizvadīja 27 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/player/patrick-fischer-8472418 |title=Patrick Fischer |language=en |publisher=NHL.com|accessdate={{dat|2018|1|22||bez}}}}</ref> 2007.—2008. gada sezonu uzsāka [[Krievija]]s klubā [[Sanktpēterburgas SKA]], bet pēc piecām aizvadītām spēlēm atgriezās Šveicē, kur atkal pievienojās ''EV Zug''. Tajā arī noslēdza profesionālo karjeru 2009. gada 8. maijā. Šveices izlasē Fišers ir aizvadījis 183 spēles, piedalījies [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]]. un [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada olimpiskajās spēlēs]], kā arī vairākos pasaules čempionātos. == Trenera karjera == Trenera karjeras sākumā strādājis ar dažāda vecuma ''[[HC Lugano]]'' jauniešu komandām. 2010. gadā tika apstiprināts par trenera asistentu kluba pieaugušo komandā, kas spēlēja NLA. 2011. gada oktobrī neilgu laiku bija galvenā trenera pienākumu izpildītājs. 2013. gadā tika iecelts par kluba galveno treneri. Šajā amatā nostrādāja līdz 2015. gada oktobrim, kad pēc neveiksmīga 2015.—2016. gada sezonas sākuma tika atbrīvots no amata. Paralēli darbam ar klubu no 2012.—2013. gada sezonas sāka strādāt kā [[Šons Simpsons|Šona Simpsona]] asistents [[Šveices hokeja izlase|Šveices izlasē]]. Fišers bija treneru kolektīvā, kas palīdzēja Šveices izlasei izcīnīt sudraba medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada pasaules čempionātā]]. 2015. gada decembrī Fišers tika apstiprināts par Šveices izlases galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eishockeyticker.ch/news/artikel/patrick-fischer-neuer-headcoach-der-nati-70585/ |title=Patrick Fischer neuer Headcoach der Nati |language=de |date={{dat|2015|12|3|N|bez}} |publisher=eishockeyticker.ch |accessdate={{dat|2018|1|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160806104455/http://www.eishockeyticker.ch/news/artikel/patrick-fischer-neuer-headcoach-der-nati-70585/ |archivedate={{dat|2016|08|06||bez}} }}</ref> Viņa vadībā Šveices izlase izcīnīja sudraba medaļas [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018.]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]]. Viņš bija izlases galvenais treneris trijās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}). Neilgi pirms Šveicē notiekošā [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] viņš tika atbrīvots no amata, jo atzinās, ka uz 2022. gada olimpiskajām spēlēm [[Pekina|Pekinā]] devies ar viltotu [[COVID-19 vakcīna|Covid-19 vakcinācijas]] sertifikātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/15.04.2026-sabiedribas-spiediena-del-menesi-pirms-pasaules-cempionata-no-amata-atbrivots-sveices-hokeja-izlases-treneris.a643143/ |title=Sabiedrības spiediena dēļ mēnesi pirms pasaules čempionāta no amata atbrīvots Šveices hokeja izlases treneris |website=lsm.lv|date={{dat|2026|4|15||bez}}|access-date={{dat|2026|4|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fišers, Patriks}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cūgas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices hokejisti]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Šveices hokeja treneri]] [[Kategorija:Šveices hokeja izlases treneri]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]] e66jrk2zluwgk0qz67cqvesjz913yjn 14 396452 4459283 2868604 2026-04-26T03:53:39Z Treisijs 347 {{slēpta kategorija}} 4459283 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Krieviju|Tatarstāna]] [[Kategorija:Tatarstāna|μ]] kv5eksnakoundp3dbl2m8k0y96po9tq 4459284 4459283 2026-04-26T03:53:57Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nepabeigtie raksti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459284 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Krieviju|Tatarstāna]] [[Kategorija:Tatarstāna|μ]] [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Tatarstāna]] 2fm11sz84jkogsiqswum4j0lqlcel4y 4459287 4459284 2026-04-26T03:55:29Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459287 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Krieviju|Tatarstāna]] [[Kategorija:Tatarstāna|μ]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm]] rrnj1xjmsmtljbfobxae0ouzielubyq 0 396972 4459133 3882935 2026-04-25T19:01:37Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Sunākstes luterāņu baznīca]] to [[Stendera baznīca]] 4459133 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stendera baznīca]] g3d0uzhe5g0xw3rwyeg28cjdur9nnv9 0 397792 4458982 4331349 2026-04-25T15:03:08Z Explicit 32532 +[[File:260411 FC 서울 vs 전북 (이승우).jpg]] 4458982 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = I Sinu | image = [[Attēls:260411 FC 서울 vs 전북 (이승우).jpg|220px]] | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|6}} | birth_place = {{vieta|Dienvidkoreja}} | height = 170 | currentclub = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Jeonbuk Hyundai Motors]] | clubnumber = 11 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] B | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.]] | caps2 = 37 | goals2 = 2 | nationalyears1 = 2013—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U17 | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 13 | nationalyears2 = 2015—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U20 | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears3 = 2018— | nationalteam3 = {{fb|KOR}} | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} | caps3 = 17 | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truidense]] | goals3 = 2 | years3 = 2019—2021 | caps4 = 4 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Portimonense SC|Portimonense]] | goals4 = 0 | years4 = 2021 | clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Suwon FC]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 88 | goals5 = 34 | years6 = 2024— | clubs6 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Jeonbuk Hyundai Motors]] | caps6 = 16 | goals6 = 2 }} '''I Sinu''' ({{val|ko|이승우}}, dzimis {{dat|1998|1|6}}) ir [[Dienvidkoreja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Dienvidkorejas kluba ''[[Jeonbuk Hyundai Motors]]'' sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:I Sinu}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sint-Truidense VV spēlētāji]] [[Kategorija:Portimonense SC spēlētāji]] 1o1bu27nbyjx1wy92yoj75u55svoeax 0 399080 4459109 4321496 2026-04-25T18:15:23Z KartoshkaFri78 101366 4459109 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Soģis: Kara zona | attēls = Punisherwarzoneteaser.jpg | nosaukums oriģinālvalodā = ''Punisher: War Zone'' | žanrs = supervaroņu, asa sižeta | režisors = [[Leksi Aleksandra]] | producents = [[Geila Ena Hērda]] | scenārija autors = * [[Niks Santora]] * [[Arts Markums un Mets Holovejs|Arts Markums]] * [[Arts Markums un Mets Holovejs|Mets Holovejs]] | galvenajās lomās = * [[Rejs Stīvensons]] * [[Džūlija Benca]] * [[Dominiks Vests]] * [[Dags Hačinsons]] * [[Veins Naits]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Lionsgate Films]]'' | izplatītājs = * ''Lionsgate Films'' * ''[[Marvel Studios]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2008|12|5}} | ilgums = 100 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/punisher-war-zone-2008|title=Punisher: War Zone|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=June 26, 2018|archive-date={{dat|2017|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117010335/http://www.bbfc.co.uk/releases/punisher-war-zone-2008}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|35 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=punisher2.htm |title=Punisher: War Zone (2008) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= June 26, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|10,1 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Soģis: Kara zona"''' ({{val|en|Punisher: War Zone}}) ir 2004. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[asa sižeta filma]], kuras režisore ir [[Leksi Aleksandra]]. Filma balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' tāda paša nosaukuma komiksiem. Galvenās lomas filmā atveido [[Rejs Stīvensons]], [[Džūlija Bensa]], [[Dominiks Vests]], [[Dags Hačinsons]] un [[Veins Naits]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2008|12|5||bez}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2004. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Lionsgate filmas]] [[Kategorija:Supervaroņu filmas]] b64jbzae1oq6x3ie542y1jpokkx4v6n 0 399584 4459158 4456447 2026-04-25T19:40:07Z Teatrālis 82063 /* 1924. gadā */ 4459158 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. Georgs Bīhners "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. Karlo Goldoni "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. Ričards Brinslijs Šeridans "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. Karlo Goldoni "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Mantuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. Žans Anuijs "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. Žans Anuijs "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. Edvards Olbijs "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. Jānis Dreslers "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. Deivids Meimets "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. Francis Lehārs, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs" (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. Staņislavs I. Vitkēvičs "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. Jānis Balodis "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. Edvards Olbijs "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] 9z0kecaxr509snk8n44z43b1rnibosc 4459159 4459158 2026-04-25T19:40:46Z Teatrālis 82063 /* 1925. gadā */ 4459159 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. Georgs Bīhners "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. Ričards Brinslijs Šeridans "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. Karlo Goldoni "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Mantuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. Žans Anuijs "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. Žans Anuijs "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. Edvards Olbijs "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. Jānis Dreslers "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. Deivids Meimets "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. Francis Lehārs, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs" (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. Staņislavs I. Vitkēvičs "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. Jānis Balodis "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. Edvards Olbijs "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] f1wir8ueo221x5dp04to768glpfooez 4459160 4459159 2026-04-25T19:41:35Z Teatrālis 82063 /* 1929. gadā */ 4459160 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. Georgs Bīhners "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. Ričards Brinslijs Šeridans "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Mantuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. Žans Anuijs "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. Žans Anuijs "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. Edvards Olbijs "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. Jānis Dreslers "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. Deivids Meimets "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. Francis Lehārs, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs" (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. Staņislavs I. Vitkēvičs "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. Jānis Balodis "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. Edvards Olbijs "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] omcmsfj7gweals1emwoi8lgme64pbhf 0 404401 4459104 4125521 2026-04-25T18:11:38Z KartoshkaFri78 101366 4459104 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ziemas pīšļi | oriģinālnos = ''Winter's Bone'' | attēls = Winters bone poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = mistērija, drāma | režisors = [[Debra Granika]] | producents = * [[Anna Roselīni]] * [[Aliksa Madigana]] | scenārijs = * Anna Roselīni * Debra Granika | aktieri = * [[Dženifere Lorensa]] * [[Džons Hokss]] * [[Kevins Breznehans]] * [[Deils Dikijs]] * [[Garets Dilahants]] * [[Šerila Lī]] * [[Teits Teilors]] | mūzika = [[Dikons Hinčlifs]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Anonymous Content]]'' * ''[[Winter's Bone Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Roadside Attractions]]'' | izdošana = {{filmas datums|2010|1|21|[[Sandensas kinofestivāls]]|2010|6|11|ASV|}} | ilgums = 98 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/winters-bone-2010|title=Winter's Bone|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= August 20, 2018}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=wintersbone.htm|title=Winter's Bone (2010) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= August 20, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|13,8 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Ziemas pīšļi"''' ({{val|en|Winter's Bone}}) ir 2010. gada [[drāmas filma]], kuras režisore ir [[Debra Granika]]. Galvenās lomas atveido [[Dženifere Lorensa]], [[Džons Hokss]], [[Kevins Breznehans]], [[Deils Dikijs]], [[Garets Dilahants]], [[Šerila Lī]] un [[Teits Teilors]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2010|1|21||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]]. Filma 2011. gadā tika nominēta četrām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]], [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris otrā plāna lomā"]] un [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais adaptētais scenārijs"]]. Filmā pusaudzei no Ozarkas apgabala ir jāatrod savs pazudušais tēvs, lai tā pasargātu ģimeni no izlikšanas no mājas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2010. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] 5vic0tusn5aypcrqod9igkpb02ys65a 0 408755 4458922 4458844 2026-04-25T12:03:24Z Egilus 27634 4458922 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Lietuviešu vidusskola |logo = |seal_image = |image = Rīgas_Lietuviešu_vidusskola.jpeg |image size = 250px |caption = Rīgas Lietuviešu vidusskolas ēka |location = [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 34 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 35 | longEW = E |opened = |headmaster = [[Jolanta Nagle]] |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 391 (2018/2019 m.g.) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.rlvs.lv }} '''Rīgas Lietuviešu vidusskola''' ({{val|lt|Rygos lietuvių vidurinė mokykla}}) ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas divās ēkās — [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielā]] 5 un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]] 32.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/373048-sogad-riga-tiks-likvidetas-tris-skolas.htm|title=Šogad Rīgā tiks likvidētas trīs skolas|website=nra.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1923. gadā Rīgā darbojās lietuviešu vidusskola ar 25 skolēniem un 9 skolotājiem, ko slēdza 1948. gadā.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/31498 'Mīlestībā degtin deg mūsu sirdis Lietuvai!] [[Latvijas Vēstnesis]]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā [[Rīgas 85. vidusskola]]s ēkā nodibināja [[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]] klasi ar 9 skolēniem. 1995. gadā izveidoja Rīgas Lietuviešu pamatskolu. 2000. gadā skolai piešķīra vidusskolas statusu un Rīgas Lietuviešu vidusskolas nosaukumu. 2001. gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]] 42A (no 2019. gada ēkas adrese ir [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] 5).<ref>[https://www.rlvs.lv/index.php/lv/par-skolu/par-mums/skolas-vesture Skolas vēsture]</ref> No 2016./2017. m.g. skolu vada direktore [[Jolanta Nagle]]. 2022. gada septembrī Rīgas Lietuviešu vidusskola pārņēma likvidētās [[Rīgas 65. pamatskola|Rīgas 65. pamatskolas]] ēku Prūšu ielā, un tās skolēni tika pārcelti uz Rīgas Lietuviešu vidusskolu.<ref name=":0" /> == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181007174910/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/RLPS }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rlvs.lv/ Rīgas Lietuviešu vidusskolas tīmekļa vietne] {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] dl5ceyz2ai0um24vrcl37z59lk9vdux 10 413574 4459077 4458493 2026-04-25T18:00:59Z EdgarsBot 50781 upd 4459077 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-25 18:00:58{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Fate/stay night|t|h|d}} || 2026-04-17 03:32:53 || 8 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos un nepapildinās || 15 (01.05.2026.) |- | {{page-multi|page=Loren (mūziķis)|t|h|d}} || 2026-04-24 09:12:00 || 1 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.......</nowiki> || ilgstoši neuzlabots raksts || 15 (05.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kanādas u18 hokeja izlase|t|h|d}} || 2026-04-24 16:43:47 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Eksperiments || 5 (29.04.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> pa6pz8qhl1xboyn8zutezzqqq9izcsd 4 415707 4459075 4458492 2026-04-25T18:00:42Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4459075 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|25||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199380}}] | {{formatnum:1344}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}] | 2009-02-13 | 2026-04-25 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171571}}] | {{formatnum:10623}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7952}}] | 2007-12-03 | 2026-04-25 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113226}}] | {{formatnum:10449}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9678}}] | 2007-11-24 | 2026-04-25 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111398}}] | {{formatnum:9752}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1866}}] | 2009-10-02 | 2026-04-25 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86626}}] | {{formatnum:7704}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6592}}] | 2005-10-30 | 2026-04-25 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69320}}] | {{formatnum:11167}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2137}}] | 2009-05-24 | 2026-04-25 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68351}}] | {{formatnum:1629}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-25 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58801}}] | {{formatnum:1202}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-25 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50334}}] | {{formatnum:7747}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6219}}] | 2018-06-22 | 2026-04-25 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48768}}] | {{formatnum:1588}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3512}}] | 2006-05-03 | 2026-04-24 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47655}}] | {{formatnum:4628}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:383}}] | 2007-01-07 | 2026-04-25 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42998}}] | {{formatnum:4525}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1479}}] | 2015-03-11 | 2026-04-25 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1959}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38020}}] | {{formatnum:5080}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:759}}] | 2013-03-30 | 2026-04-24 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30775}}] | {{formatnum:3724}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:597}}] | 2020-05-10 | 2026-04-25 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27449}}] | {{formatnum:7865}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4027}}] | 2023-01-18 | 2026-04-24 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25748}}] | {{formatnum:4629}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:885}}] | 2015-08-30 | 2026-04-25 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}] | {{formatnum:2793}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-04-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15469}}] | {{formatnum:1234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-24 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14508}}] | {{formatnum:2080}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1920}}] | 2005-07-30 | 2026-04-25 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14398}}] | {{formatnum:3331}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1322}}] | 2014-07-27 | 2026-04-22 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14391}}] | {{formatnum:563}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2332}}] | 2011-08-03 | 2026-04-24 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14075}}] | {{formatnum:735}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:227}}] | 2013-06-21 | 2026-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13128}}] | {{formatnum:959}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10555}}] | {{formatnum:2174}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:383}}] | 2021-07-27 | 2026-04-15 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10515}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10086}}] | {{formatnum:273}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-23 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:262}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:45}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6514}}] | {{formatnum:876}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-04-16 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5213}}] | {{formatnum:128}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:385}}] | 2020-12-20 | 2026-04-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] l0j4u51zcfnzagqccp047pbpa3liws4 0 421428 4458999 4334181 2026-04-25T15:30:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458999 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Neogobius_melanostomus1.jpg | att_nosaukums = [[Apaļais jūrasgrundulis]] (''Neogobius melanostomus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Gobiiformes | kārta_lv = Jūrasgrunduļveidīgās | dzimta = Gobiidae | dzimta_lv = Jūrasgrunduļu dzimta | ģints = Neogobius | ģints_lv = Smilšu jūrasgrunduļi | binomial = Neogobius <small>([[Iljin]], 1927)</small> | kategorijas = nē }} '''Smilšu jūrasgrunduļi''' (''Neogobius'') ir viena no [[jūrasgrunduļu dzimta]]s (''Gobiidae'') ģintīm, kas apvieno 4 [[dzelkņstarzivis|dzelkņstarzivju]] sugas.<ref name=fish>[https://www.fishbase.de/identification/SpeciesList.php?class=Actinopterygii&order=Perciformes&famcode=405&subfamily=Gobiinae&genus=Neogobius&areacode=&c_code=&depth=&spines=&fins=&resultPage=1&sortby=species Fish Base: Genus: Neogobius]{{Novecojusi saite}}</ref> Bentiskas jūras [[zivis]], izplatītas [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Lielākā daļa sugu sastopamas gan [[jūra|jūrā]], gan daļēji sāļos ūdeņos un [[saldūdens|saldūdeņos]]. Priekšroku dod seklām piekrastēm, uzturas virs smilšainas vai akmeņainas grunts, vietās ar bagātu veģetāciju.<ref name=fish/><ref name=round/> == Izplatība == [[Attēls:Monkey_goby_male_2.jpg|thumb|left|240px|[[Mērkaķgrundulis]] (''Neogobius fluviatilis'')]] Šīs ģints sugu dabiskais izplatības areāls aptver [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] baseinus, [[Azovas jūra|Azovas jūru]] ieskaitot.<ref name=fish/> Atkarībā no sugas tās mājo vai nu vienā ([[Kaspijas jūrasgrundulis]] un [[Kaspijas smilšu jūrasgrundulis]] — Kaspijas jūras baseinā) vai otrā baseinā ([[mērkaķgrundulis]] — Melnās jūras baseinā), vai abos ([[apaļais jūrasgrundulis]]). Pēdējais izrādījās īpaši invazīva un agresīva suga, kas mūsdienās izplatījusies tālu aiz dabīgā areāla. Apaļais jūrasgrundulis sastopams plašā areālā daudzviet Eiropā un pat [[Lielie ezeri|Lielajos ezeros]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref name=round>[http://www.fishbase.org/summary/Neogobius-melanostomus.html Fish Base: Neogobius melanostomus (Pallas, 1814) Round goby]</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena smilšu jūrasgrunduļu ģints zivju suga — [[apaļais jūrasgrundulis]] (''Neogobius melanostomus'').<ref name=lv>[https://www.latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/gobiidae/ Latvijas Daba: Jūrasgrunduļu dzimta]</ref> [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ienācis no Melnās vai Kaspijas jūras, domājams, ar [[kuģis|kuģu]] balasta ūdeņiem. Pirmo reizi konstatēts [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līcī]] [[Polija]]s piekrastē 1992. gadā, bet Latvijā pirmo reizi noķerts pie [[Liepāja]]s 2004. gadā. Mūsdienās sastopams gar visu Latvijas piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/zivis/neogobius-melanostomus-pallas/ |title=Latvijas Daba: Apaļais jūrasgrundulis |access-date={{dat|2019|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160530101148/http://www.latvijasdaba.lv/zivis/neogobius-melanostomus-pallas/ |archivedate={{dat|2016|05|30||bez}} }}</ref> == Kopīgās īpašības == [[Attēls:Neogobius_caspius.jpg|thumb|240px|[[Kaspijas jūrasgrundulis]] (''Neogobius caspius'')]] Smilšu jūrasgrunduļi ir nelielas vai vidēji lielas zivis ar iegarenu ķermeni un ar samērā lielu [[galva|galvu]]. Lielākais ģintī ir [[Kaspijas jūrasgrundulis]] (''Neogobius caspius''), kura ķermeņa garums var sasniegt 34,5 [[centimetrs|cm]].<ref>[https://www.fishbase.se/summary/Neogobius-caspius.html Fish Base: Neogobius caspius (Eichwald, 1831) Caspian goby]</ref> Mazākie ir [[Kaspijas smilšu jūrasgrundulis]] (''Neogobius pallasi'') un [[mērkaķgrundulis]] (''Neogobius fluviatilis''), kuru ķermeņa garums ir līdz 20 cm.<ref name=fish/> Smilšu jūrasgrunduļus sedz ktenoīdas [[zvīņas]] (pakausis un vaigi bez zvīņām). Krūšu spurām visi stari iekļauti membrānā. Uz muguras divas spuras: pirmā īsa, otrā gara. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni.<ref>[http://species-identification.org/species.php?species_group=fnam&selected=beschrijving&menuentry=groepen&record=Neogobius Marine Species: Genus Neogobius]{{Novecojusi saite}}</ref> == Sistemātika == '''Smilšu jūrasgrunduļu ģints''' (''Neogobius'')<ref name=fish/> *[[Apaļais jūrasgrundulis]] (''Neogobius melanostomus'') *[[Kaspijas jūrasgrundulis]] (''Neogobius caspius'') *[[Kaspijas smilšu jūrasgrundulis]] (''Neogobius pallasi'') *[[Mērkaķgrundulis]] (''Neogobius fluviatilis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://inaturalist.ca/taxa/85261-Neogobius iNaturalist: Genus Neogobius]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Smilšu jūrasgrunduļi| ]] [[Kategorija:Jūrasgrunduļu dzimta]] cvtuunrr7lnjznhz3gv2jukfduz9a80 0 427733 4459302 3874860 2026-04-26T05:10:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459302 wikitext text/x-wiki {{Biatlonista infokaste | vārds = Vadims Sašurins | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|2|19}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Petrozavodska|td=Krievija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | valsts = {{URS}} (līdz 1991. gadam)<br>{{BLR}} | kar_sāk = | kar_beig = | augums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Karjera ------> | klubs = | treneris = | bij_treneri = | izlase = | statuss = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = {{dat|1989|1|19||bez}} | pk_beigas = {{dat|2006|1|14||bez}} | pk_sez = | pk_uzvaras = 2 | pk_pjedestāli = 12 | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ PK distanču kopvērtējumi ------> | ind dist_sasn = | sprints_sasn = | iedz_sasn = | masu st_sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=1994}}, {{oss|Z=1998}}, {{oss|Z=2002}}) | os_medaļas = | os_sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = 9 ([[1993. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1993]]—[[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2001]]) | pč_medaļas = 3 zelta, 2 sudraba, 4 bronzas | pč_sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|Vīriešu [[biatlons]]}} {{Medal|Country|{{BLR}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Rūpoldinga 1996]]|Komandu sac.}} {{Medal|Gold|[[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Osrbli 1997]]|Komandu sac.}} {{Medal|Gold|[[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Kontiolahti 1999]]|4×7.5 km stafete}} {{Medal|Silver|[[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2001]]|20 km}} {{Medal|Silver|[[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2001]]|4×7.5 km stafete}} {{Medal|Bronze|[[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 1995]]|4×7.5 km stafete}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Rūpoldinga 1996]]|20 km}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Rūpoldinga 1996]]|4×7.5 km stafete}} {{Medal|Bronze|[[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Holmenkollene 1999]]|20 km}} }} '''Vadims Sašurins''' ({{val|ru|Вадим Леонидович Сашу́рин}}, {{val|be|Вадзім Леанідавіч Сашурын}}; dzimis {{dat|1970|2|19}} [[Petrozavodska|Petrozavodskā]]) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimis bijušais [[Baltkrievija]]s [[biatlons|biatlonists]]. == Karjera == Ar [[biatlons|biatlonu]] sācis nodarboties 1979. gadā [[Petrozavodska]]s specializētajā bērnu un jauniešu sporta skolā. 1985. gadā pārcēlies uz Baltkrieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pressball.by/news/biathlon/194131 |title=Биатлон. Вадим Сашурин празднует 45-летний юбилей! |language=ru |date={{dat|2015|2|19|N|bez}} |website=pressball.by |accessdate={{dat|2019|4|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190427081814/https://www.pressball.by/news/biathlon/194131 }}</ref> [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] (PK) sacensībās debitēja 1989. gadā. Karjeras laikā guvis divas uzvaras PK posmos. {{dat|1996|12|7||bez}} uzvarēja sprinta disciplīnā [[Estešunda|Estešundā]], otro uzvaru izcīnīja 2000. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]], arī sprintā. Trīs reizes piedalījies [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|Z=1994}}, {{oss|Z=1998}}, {{oss|Z=2002}}). 1998. gadā [[Nagano]] ieguva 4. vietu stafetē, bet labāko individuālo rezultātu sasniedza 2002. gadā [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]], ierindojoties 9. vietā 20 km distancē. [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātos]] (PČ) izcīnījis deviņas medaļas, tai skaitā trīs zelta. [[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1995. gada Pasaules čempionātā]] [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] izcīnīja bronzu stafetē. [[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1996. gadā]] [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] ieguva savu pirmo individuālo PČ medaļu, sasniedzot 3. vietu 20 km distancē. Tajā pašā gadā kļuva par pasaules čempionu komandu sacensībās un ieguva vēl vienu bronzas medaļu stafetē. 1997. gadā izcīnīja vēl vienu zelta medaļu komandu sacensībās. [[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1999. gadā]] ieguva bronzu 20 km distancē un zeltu stafetē. [[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2001. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] izcīnīja divas sudraba medaļas — 20 km individuālajā distancē un stafetē. 2002. gada novembrī Sašurinam tika konstatētas pozitīvas [[dopings|dopinga]] analīzes, uzrādot [[nandrolons|nandrolona]] klātbūtni organismā, un viņš tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.pressball.by/articles/winter/biathlon/7607 |title=ДОПИНГ. Покаяние Сашурина |language=ru |date={{dat|2002|11|4|N|bez}} |website=pressball.by |accessdate={{dat|2019|4|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190427081811/https://www.pressball.by/articles/winter/biathlon/7607 }}</ref> Vēlāk par nepiedalīšanos antidopinga akcijā diskvalifikācija tika pagarināta līdz 24 mēnešiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sb.by/articles/sashurinu-dobavili-srok.html |title=Сашурину добавили срок |language=ru |date={{dat|2003|1|21|N|bez}} |website=sb.by|accessdate={{dat|2019|4|27||bez}}}}</ref> Pēc diskvalifikācijas beigām atgriezās biatlonā, taču nozīmīgus panākumus neguva. 2006. gadā noslēdza biatlonista karjeru.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://news.tut.by/sport/71693.html?crnd=64001 |title=Квартет именитых белорусских биатлонистов завершил спортивную карьеру |language=ru |date={{dat|2006|7|26|N|bez}} |website=tut.by |accessdate={{dat|2019|4|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190716192416/https://news.tut.by/sport/71693.html?crnd=64001 }}</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Stafete |- | {{osv|Biatlons|1994|Ziemas|title=1994}} | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Lillehammere]] | 28 | — | {{n/a}} | — |- | {{osv|Biatlons|1998|Ziemas|title=1998}} | align="left"| {{flaga|Japāna}} [[Nagano]] | 13 | 46 | {{n/a}} | 4 |- | {{osv|Biatlons|2002|Ziemas|title=2002}} | align="left"| {{flaga|ASV}} [[Soltleiksitija]] | 9 | 12 | 10 | 8 |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Komandu sac. ! width="100"| Stafete |- | [[1993. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1993]] | align="left"| {{flaga|Bulgārija}} [[Boroveca]] | 61 | — | {{n/a}} | {{n/a}} | — | 4 |- | [[1994. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1994]] | align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Kenmora]] | {{n/a}} | {{n/a}} | {{n/a}} | {{n/a}} | 9 | {{n/a}} |- | [[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1995]] | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]] | 44 | 14 | {{n/a}} | {{n/a}} | 8 | {{medal-bg|bronze}}|'''3''' |- | [[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1996]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Rūpoldinga]] | {{medal-bg|bronze}}|'''3''' | 42 | {{n/a}} | {{n/a}} | {{medal-bg|gold}}|'''1''' | {{medal-bg|bronze}}|'''3''' |- | [[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1997]] | align="left"| {{flaga|Slovākija}} [[Osrbli]] | 26 | 27 | 11 | {{n/a}} | {{medal-bg|gold}}|'''1''' | 4 |- | [[1998. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1998]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]] | {{n/a}} | {{n/a}} | 12 | {{n/a}} | 12 | {{n/a}} |- | [[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1999]] | align="left"| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]<br />{{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]] | {{medal-bg|bronze}}|'''3''' | 20 | 26 | 14 | {{n/a}} | {{medal-bg|gold}}|'''1''' |- | [[2000. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2000]] | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollene]] | 12 | 14 | 14 | 11 | {{n/a}} | 4 |- | [[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2001]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]] | {{medal-bg|silver}}|'''2''' | 16 | 12 | 5 | {{n/a}} | {{medal-bg|silver}}|'''2''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sašurins, Vadims}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baltkrievijas biatlonisti]] [[Kategorija:Biatlonisti 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Biatlonisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Biatlonisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Dopinga lietas biatlonā]] [[Kategorija:Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Karēlijas Republikā dzimušie]] ruf92qc4qc36bc7w9147hohvb15lae3 14 427899 4459253 3055462 2026-04-26T02:22:54Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Zinātnieki pēc tautības]]; pievienoju [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459253 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Melnkalnes cilvēki|Zinātnieki]] 8pf6hlj5fvuc0s0ys1u53gem8rmxv9j 0 428536 4458986 3228920 2026-04-25T15:05:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458986 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SVK | NOCname = [[Slovākijas Olimpiskā un sporta komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2016 | flagcaption = | oldcode = | website ={{URL|www.olympic.sk}} (slovāku valodā) | location = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | date = [[2016]]. gada [[5. augusts|5.]] — [[21. augusts]] | competitors = 51 (32 vīrieši un 19 sievietes) | sports = 12 | flagbearer = [[Danka Bartekova]] ([[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]])<ref name=flag-bearer>{{Ziņu atsauce|url=https://www.olympic.sk/aktuality-sov/50-valne-zhromazdenie-sov-schvalilo-zlozenie-slovenskej-vypravy-na-oh-2016-istych-je-52-sportovcov-s-vlajkou-na-otvaracom-ceremoniali-bartekova|title=550. valné zhromaždenie SOV schválilo zloženie slovenskej výpravy na OH 2016, istých je 52 športovcov, s vlajkou na otváracom ceremoniáli Barteková|trans-title=50. The General Assembly approved the composition of the 52 athletes on the Slovak team at the 2016 Olympics, with Barteková carrying the flag in the opening ceremony|language=sk|publisher=[[Slovak Olympic Committee]]|accessdate=19 July 2016|date=8 July 2016}}</ref> <br /> [[Ēriks Vlčeks]] ([[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = 37 | gold = 2 | silver = 2 | bronze = 0 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1996 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = [[File:Flag of Hungary (1915-1918; angels; 3-2 aspect ratio).svg|24px]] [[Ungārija olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] (1896 — 1912)<br />{{flagIOC|TCH}} (1920 — 1992) }} '''[[Slovākija]]''' piedalījās ''' [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Brazīlija]]s pilsētā [[Riodežaneiro]], no 2016. gada 5. līdz 21. augustam. Šīs bija Slovākijas sestās [[vasaras olimpiskās spēles]], kopš [[Čehoslovākijas sadalīšanās]]. Slovākijas olimpisko komandu 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 51 sportists (32 vīrieši un 19 sievietes), kuri startēja 12 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]. Tā bija viena no mazākajām komandām, kas Slovākiju ir pārstāvējusi vasaras olimpiskajās spēlēs.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Slovensko vysiela na olympiádu 52 športovcov, nečakané zmeny v tenise|trans-title=Slovakia sends 52 athletes to the Olympics; unexpected changes happened in tennis|language=sk|url=http://www.tvnoviny.sk/sport/rio-2016/1835837_slovensko-vysiela-na-olympiadu-52-sportovcov-necakane-zmeny-v-tenise|date=30 July 2016|publisher=TV Noviny|accessdate=18 December 2016}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|title=Slovensko má na OH 2016 reprezentovať 52 športovcov, tenisti Martin aj Zelenay môžu hrať|trans-title=52 athletes will represent Slovakia at the 2016 Olympics; Tennis players Martin and Zelenay are eligible to play|language=sk|url=https://www.olympic.sk/aktuality-sov/slovensko-ma-na-oh-2016-reprezentovat-52-sportovcov-tenisti-martin-aj-zelenay-mozu-hrat|date=30 July 2016|publisher=[[Slovak Olympic Committee]]|accessdate=18 December 2016|archive-date={{dat|2018|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130014512/https://www.olympic.sk/aktuality-sov/slovensko-ma-na-oh-2016-reprezentovat-52-sportovcov-tenisti-martin-aj-zelenay-mozu-hrat}}</ref> Slovākija pirmo reizi piedalījās [[loka šaušana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]], kā arī pēc 16 gadu pārtraukuma tā atkal bija pārstāvēta [[sinhronā peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sinhronajā peldēšanā]] un pēc 8 gadu pārtraukuma — [[galda teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā]]. Slovākijas komandā bija 17 sportisti ar iepriekšējo vasaras olimpisko spēļu pieredzi, tostarp, stenda šāvēja [[Danka Bartekova]], kura iepriekšējās [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas spēlēs]] bija izcīnījusi bronzas medaļu, pasaules čempions [[Matejs Tots]], kuram šīs bija ceturtās vasas olimpiskās spēles pēc kārtas, un kanoe airētājs un divu olimpisko medaļu īpašnieks [[Ēriks Vlčeks]]. Ērikam Vlčekam šīs bija piektās vasaras olimpiskās spēles. Citi ievērojami Slovākijas sportisti komandas vidū bija kalnu velosipēdists [[Peters Sagans]], vieglatlētes, māsas—dvīnes, [[Dana Veldakova|Dana]] un [[Jana Veldakova]]s, kanoe airētāju duets [[Ladislavs Škantars|Ladislavs]] un [[Peters Škantars]] un triatlonists [[Ričards Varga]]. Slovākija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]] (2 zelta un 2 sudraba medaļas), ierindojoties [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|37. vietā]] pēc iegūto medaļu kopskaita.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Slovak athletes win four medals in Rio|url=https://enrsi.rtvs.sk/articles/news/114392/slovak-athletes-win-four-medals-in-rio|accessdate=22 August 2016|publisher=[[Radio and Television Slovakia|RTVS]]|date=18 December 2016}}</ref> Zelta medaļas izcīnīja vieglatlēts [[Matejs Tots]] un smailošanas un kanoe airētāji [[Ladislavs Škantars]] un [[Peters Škantars]]. Savukārt sudraba medaļas izcīnīja [[smaiļošana un kanoe airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|smailošanas un kanoe airēšanas]] sportists [[Matejs Beņušs]] un airētāju četrinieku komanda. [[Slovākijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovākijas karognesēja]] [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija stenda sporta šāvēja Danka Bartekova, savukārt [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma ceremonijā]] valsts karogu nesa kanoe airētājs, olimpiskās sudraba medaļas īpašnieks, Ēriks Vlčeks.<ref name=flag-bearer/> == Medaļnieki == [[Attēls:Matej Toth 2016-01 Kristalove kridlo 2015 a crop.jpg|200px|thumb|[[Matejs Tots]] izcīnīja zelta medaļu [[vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, 50 km soļošana|50 km soļošanā]].]] * '' Skatīt arī: [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Datums |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Ladislavs Škantars]] un [[Peters Škantars]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Smaiļošana un kanoe airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, slaloms, C-2|Vīrieši, slaloms, C-2]] || 11. augusts |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Matejs Tots]] || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, 50 km soļošana|Vīrieši, 50 km soļošana]] || 19. augusts |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Matejs Beņušs]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Smaiļošana un kanoe airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, slaloms, C-1|Vīrieši, slaloms, C-1]] || 9. augusts |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Tibors Linka]] <br /> [[Deniss Mišaks]] <br /> [[Jurajs Tars]] <br /> [[Ēriks Vlčeks]]{{colend}} || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Smaiļošana un kanoe airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, K-4, 1000 m|Vīrieši, K-4, 1000 m]] || 18. augusts |- |} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- ! Kopā (2 sporta veidi) || 2 || 2 || 0 || 4 |} == Dalībnieki == === Sportistu sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 3 |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2 |- | align=left| {{osv|Sinhronā peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 10 || 2 || 12 |- | align=left| {{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || 4 || 1 || 5 |- | align=left| {{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3 |- | align=left| {{osv|Triatlons|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || 8 || 8 || 16 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- ! Kopā (12 sporta veidi) || 32 || 19 || 51 |} === Sportistu uzskaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Boriss Balažs]] ({{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Matejs Beņušs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Matušs Bubeniks]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vincents Farkašs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Gelle]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jakubs Grigars]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vans Jans]] ({{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomašs Klobučniks]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Marians Kovačicis]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Pāvols Kops]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ondrejs Kružels]] ({{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Martins Kučera]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Antons Kučmins]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tibors Linka]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Marcels Lomnickis]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dušans Majdans]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrejs Martins]] ({{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Deniss Mišaks]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ričards Nagi]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jozefs Repčiks]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Sagans]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ladislavs Škantars]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Škantars]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jurajs Tars]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Patriks Tibors]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Martins Tištans]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Matejs Tots]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jurajs Tužinskis]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ēriks Varga]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ričards Varga]] ({{osv|Triatlons|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ēriks Vlčeks]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Igors Zeļenajs]] ({{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Barbora Balažova]] ({{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Danka Bartekova]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Katarīna Berešova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Marija Čakova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Nadja Dābusova]] ({{osv|Sinhronā peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jana Dukatova]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Marija Gaļikova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Martina Hrašnova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Lūcija Hrivņaka Klocova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Martina Kohlova]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jana Labatova]] ({{osv|Sinhronā peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Katarīna Listopadova]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksandra Longova]] ({{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Barbora Mokošova]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Eva Odorova]] ({{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Iveta Putalova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Anna Karolīna Šmidlova]] ({{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dana Veldakova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jana Veldakova]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.sports-reference.com/olympics/countries/SV/Ksummer/2016/ Slovakia at the 2016 Summer Games]{{Novecojusi saite}} {{Slovākija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovākija olimpiskajās spēlēs|2016]] bqri1bmtstjm68a2rlg7h7xoh9teztb 0 429823 4459202 4322737 2026-04-25T22:00:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459202 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada maijs}} [[Attēls:Татароязычные викимедисты с М.Шаймиевым.jpg|thumb|Tatāru vikimēdisti kopā ar Tatarstānas prezidentu Mintimeru Šaimijevu]] '''Tatnets''' — saīsināts no [[Tatāri|tatāru]] [[Internets|Interneta]] — ir Tīmekļa informācijas resursu krājums, kas izveidots [[Tatarstāna|Tatarstānas Republikas]] valsts valodās ([[Tatāru valoda|tatāru]] un/vai [[Krievu valoda|krievu]]) un stāsta par Tatarstānas un/vai tatāru tautības cilvēkiem (saskaņā ar alternatīvām definīcijām Tatnet ir visu Interneta resursu kolekcija, kuru galvenais saturs ir materiāli par tatāriem un/vai Tatarstānu, neatkarīgi no valodas, kurā šie resursi darbojas; vai arī jebkādi resursi tatāru valodā). Tatnetam ir bijusi un joprojām ir būtiska loma tatāru tautas kultūras un etniskās konsolidācijas procesā. == Vēsture == === XX gadsimts === Domājams, ka pirmo [[E-pasts|e-pastu]] tatāru valodā varētu būt nosūtījuši "[[Radio Brīvā Eiropa|Radio Azatlyk]]" tatāru un baškīru redakcijas darbinieki 1991. gadā, kad redakcija tika pieslēgta šim servisam. Tomēr līdz publiskiem elektroniskiem tekstiem tatāru valodā bija jāgaida vēl vairāki gadi. Tatnets radās [[1994. gads|1994]]. gadā, ar Interneta [[vēstkopa|vēstkopu]] [[angļu valoda|angļu valodā]] TMG — ''Tatar e-Mail Group''), kurā apmainījās ar ziņām un [[Datne|failiem]] tie tatāri, kuri dzīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Turcija|Turcijā]], un ar [[Kazaņa]]s Tīmekļa servera atvēršanu.<ref name="idmedina">[http://www.idmedina.ru/books/encyclopedia/?1317 Татарский Интернет /Айнур Сибгатуллин/ — ''Краткий курс истории Татнета'' (2009)]</ref> Vēlāk [[1995. gads|1995.]] gadā tika izveidots serveris "Tatarstāna Interneta tīmeklī", [[1996. gads|1996. gadā]] sadaļa par "[[Samara]]s tatāriem" Samaras Valsts universitātes [[Tīmekļa vietne|vietnē]],<ref>[https://web.archive.org/web/20050320064544/http://www.ssu.samara.ru/~povolzje/tatari_soderg.htm ССУ: Татары. Содержание]</ref> 1997. gadā — Alhana Akidila mūzikas vietne; "''Radio Azatlyk''" Tīmekļa vietne un Tatarstānas Republikas oficiālais serveris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tatar.ru/|title=Официальный сервер Республики Татарстан|publisher=web.archive.org|access-date=2019-02-13|date=2003-10-28|archive-date=2003-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20031028001421/http://www.tatar.ru/}}</ref>; 1998. gadā — Pasaules tatāru kongresa, Austrālijas dziedātājas Zuli Kamalovas un dažas citas vietnes. 1999. gadā trīsvalodīgā "''Tatarskaja gazeta''" pirmā izveidoja savu Tīmekļa versiju.<ref name="idmedina" /> === 2000.—2004. gadi === Tatneta attīstības pagrieziena punkts bija [[2000. gads|2000]]. gada vidū. Kopš šī laika strauji pieauga Interneta lietotāju skaits [[Krievija|Krievijā]], starp kuriem bija arī ievērojams skaits tatāru. Parādījās pirmais tatāru Interneta veikals, pirmais tatāru Interneta radio “''Dulkyn''” ([[2001. gads|2001]]), elektroniskais laikraksts "''Intertat.ru''" ([[2002. gads|2002]]), Vispasaules tatāru [[Interneta portāls|portāls]] ''Tatarlar.ru'' (2002) un daudzi citi tatāriem interesantu tēmu projekti. 2002. gada 24. aprīlī Kazaņā notika zinātniski praktiskā konference "Nacionālās valodas un informācijas tehnoloģijas" un apaļais galds "Tatāru valoda un datoru tehnoloģijas". [[2003. gads|2003]]. gada 1. aprīlī sākās starptautisks Interneta projektu konkurss „''Tatnet yoldyzlary''” („Tatneta zvaigznes”). Kopumā konkursā piedalījās 115 vietnes (gan ieskaitot citu [[Tjurku valodas|tjurku valodu]] vietnes). 2008. gadā dalībnieku skaits bija pieaudzis līdz 237. 2002. gadā stājās spēkā [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] aizliegums Krievijā, kurš Krievijas republiku valsts valodām atļāva lietot tikai [[kirilica|kirilicu]]. Tas izsauca pretreakciju gan [[Rietumu pasaule|Rietumos]], kuros dzīvojošie tatāri bija pieraduši lietot vietējo alfabētu, gan pašā Tatarstānā, kur arī vēsturē ilgstoši bija lietots latīņu alfabēts un šis aizliegums tika uztverts kā tieši pret tatāriem vērsts. Uz dažiem gadiem Tatnetā strauji pieauga latīņu alfabēta īpatsvars.<ref name="idmedina" /> 2003. gada 7. martā ar Tatarstānas prezidenta dekrētu tika pieņemti „Tatarstānas Republikas valsts politikas pamati informatizācijas un komunikācijas jomā 2003.—2007. gadiem”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tatar.ru/?DNSID=bd60c07d56c96730e53cd2b69849252b&node_id=3319 |title=«Основы государственной политики Республики Татарстан в области информатизации и связи» на 2003—2007 годы |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411033837/http://tatar.ru/?DNSID=8fe33adae45643c5b72c6222ede15a57 |archivedate={{dat|2011|04|11||bez}} }}</ref> kuri noteica pamatus Tatneta publiskā sektora attīstībai nākamajiem gadiem. Tomēr formāli Tatnets ir neatkarīgs no valsts iestādēm un Tatarstānas valdība neskaitās galvenais tā attīstības virzītājspēks. 2003. gada jūnijā notika pirmais Tatneta forums, kuru organizēja aģentūra "Intertat" un kurā piedalījās daudzi vietņu veidotāji. Vēlākie Tatneta forumi 2004.—2006. gados notika "Tatmedia" valsts aģentūras aizgādībā. "Tatmedia" Tatarstānā faktiski pilda preses ministrijas funkcijas.<ref>[http://www.idmedina.ru/books/encyclopedia/?1798#2 Сайты на татарском языке]</ref> 2004. gada 13. janvārī tika pieņemts likums „Par Tatarstānas Republikas informācijas resursiem un informatizāciju”.<ref>[http://docs.cntd.ru/document/917013466 Закон РТ «Об информационных ресурсах и информатизации Республики Татарстан»] (2004—2007)</ref> Šis likums paredzēja [[paritāte]]s principu, veidojot resursus abās valsts valodās. Tatarstānas Sakaru ministrija tai laikā izstrādāja projektu „Visaptveroša programma Tatarstānas Republikas informatizācijas attīstībai (Elektroniskā Tatarstāna 2005.—2010. gados)”.<ref>«Комплексная программа развития информатизации Республики Татарстан (Электронный Татарстан 2005—2010 годы)» [https://edu.tatar.ru/upload/images/files/%D0%9A%D0%BE%D0%BC%D0%BF%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%BD%D0%B0%D1%8F%20%D0%BF%D1%80%D0%BE%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%BC%D0%B0%20%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B8%D1%82%D0%B8%D1%8F%20%D0%B8%D0%BD%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B8%D0%B7%D0%B0%D1%86%D0%B8%D0%B8%20%D0%A0%D0%B5%D1%81%D0%BF%D1%83%D0%B1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B8%20%D0%A2%D0%B0%D1%82%D0%B0%D1%80%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD.doc Комплексная программа развития информатизации Республики Татарстан «Электронный Татарстан на 2005 — 2010 годы»]{{Novecojusi saite}}(DOC)</ref> [[2004. gads|2004]]. gada jūnijā [[Google meklētājs|Google]] [[meklētājprogramma]] sāka atbalstīt meklēšanu tatāru valodā (meklēšanas [[algoritms]] tika izstrādāts fondā "Tatarname" un bez maksas nodots arī meklētājprogrammai "[[Yahoo!]]") un tika atvērta tatāru valodas [[Vikipēdija]], kura sākotnēji lietoja latīņu alfabētu (mūsdienās tajā var rakstīt gan latīņu, gan kiriliskajā alfabētā, taču parastais skats ir kirilicā). 2004. gadā Tatarstānā federālo programmu ietvaros Tīmeklim tika pieslēgtas 1306 skolas — apmēram puse no visām republikas skolām. Alikušās tika pieslēgtas nākamo trīs gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://magazine.it-tat.ru/mag_et/magazine/?ID=2&forprint |title=Актуальное состояние отрасли информатизации Республики Татарстан |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210301050115/http://magazine.it-tat.ru/mag_et/magazine/?ID=2&forprint }}</ref> 2004. gada oktobrī tika pieņemta „Tatarstānas Republikas valsts programma Tatarstānas Republikas valsts un citu valodu saglabāšanai, pētīšanai un attīstībai 2004.—2013. gados”.<ref>[http://docs.cntd.ru/document/917015495 "Государственная программа Республики Татарстан по сохранению, изучению и развитию государственных языков Республики Татарстан и других языков в Республике Татарстан на 2004—2013 годы"]</ref> Šī programma saturēja Tatneta valsts sektora attīstības plānu, kas ļautu "''ieviest un uzlabot datortehnikas standartus tatāru valodas lietošanai informācijas tehnoloģijās, turpināt attīstīt tatāru valodas [[Dzinis|draiverus]] un [[Burtveidols|fontus]], attīstīt un sistemātiski atbalstīt publiski pieejamos informācijas resursus tatāru valodā starptautiskajā [[Dators|datoru]] tīklā "Internets", lai turpinātu izstrādāt tatāru valodas datormodeli, kurš iekļautu modeļus [[Fonoloģija|fonoloģijā]], [[Morfoloģija (valodniecība)|morfoloģijā]], un [[Sintakse|sintaksē]], atbilstošus informācijas resursus un to apstrādes programmas, izstrādāt tālāk tatāru runas atpazīšanas un sintēzes sistēmas,''" un daudz ko citu.<ref name="idmedina" /> === 2005.—2007. gadi === [[Attēls:Татнет Йолдызлары 2009.jpg|thumb|Diploms par uzvaru konkursā "Tatneta zvaigznes"]] 2005. gada maijā sabiedriskā organizācija "''Tatāru Internets''" («''Татарский Интернет''») paziņoja par saviem plāniem izveidot pirmā līmeņa nacionālo [[Domēna nosaukums|domēnu]] .ts. un komerciālo domēnu .tat. [[2005. gads|2005]]. gada augustā SIA "''Centr''" no Kazaņas kopā ar Krievijas kompāniju "''ALT Linux''" ar Tatarstānas Republikas Informācijas un sakaru ministrijas atbalstu paveica tatāru valodas lokalizācijas projektu "ALT Linux v2.4" operētājsistēmā ([[KDE]] apvalkā), kā arī [[Mozilla Firefox]] un Mozilla Thunderbird lietojumprogrammām. Šai pašā gadā parādījās pirmā tiešsaistes tatāru-krievu vārdnīca ''suzlek.ru''.<ref>[http://www.suzlek.ru/Main/ βerenche tatar-rus su'zlege] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180613151124/http://www.suzlek.ru/Main/ |date={{dat|2018|06|13||bez}} }} Tatāru-krievu vārdnīca</ref> 2006. gada maijā Kazaņā notika 4. Tatneta forums ar pieaicinātiem ekspertiem no [[Maskava]]s, kā daļa no Viskrievijas Interneta maratona.<ref>[https://web.archive.org/web/20071014053235/http://www.tatmedia.ru/analitics/dokladi_i_/ Доклады и презентационные файлы участников IV Форума Интернет сайтов, посвященных истории, культуре и традициям татарского народа «Татарский Интернет»]</ref> Tas bija pirmais forums, kurš notika federālā līmenī, un šī sanāksme iedibināja pamatus sadarbībai starp vietējām un Viskrievijas vietņu izstrādātāju Tīmekļa grupām. 2006. gada maijā atklāja tatāru elektronisko bibliotēku ''kitap.net.ru''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kitap.net.ru/ |title=Tatāru elektroniskā bibliotēka (krieviski un tatāriski) |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100717082035/http://kitap.net.ru/ |archivedate={{dat|2010|07|17||bez}} }}</ref> un tatāru valodas apguves vietni ''tatar.com.ru'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tatar.com.ru/ |title=Татарский язык |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180514142517/http://www.tatar.com.ru/ }}</ref> vidējā popularitāte tām bija 6000−8000 unikālu apmeklējumu dienā. Projektu autori bija tatāru valodas un kultūras attīstības fonda "Tatarname" speciālisti. 2006. gada jūnijā Kazaņā tika svinīgi prezentēta [[Windows]] operētājsistēma ar [[Saskarne|saskarni]] tatāru valodā. Diemžēl lokalizācijā tika pieļautas kļūdas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tatar.com.ru/xp/ |title=Татарский ХР — татарам сойдёт и так... |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200309221714/http://tatar.com.ru/xp/ }}</ref> taču tas nenomāc faktu, ka kopš tā laika pastāv šī produkta lokalizācija tatāru valodā. 2006. gada jūnijā „Elektroniskās Tatarstānas” programmas ietvaros tika atvērts valdības oficiālais portāls ''prav.tatar.ru'' (tagad ''prav.tatarstan.ru''),<ref>[https://web.archive.org/web/20110314030546/http://prav.tatar.ru/ vecā versija] [http://prav.tatarstan.ru/ jaunā versija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151013080236/http://prav.tatarstan.ru/ |date={{dat|2015|10|13||bez}} }} Правительство Республики Татарстан]</ref> kurā ikviens varēja uzdot jautājumu valsts amatpersonām. 2007. gada martā darbu sāka ''tatarland.ru'' projekts, kuru reizēm sauc par pirmo tatāru sociālo tīklu, taču galvenokārt tas bija iepazīšanās vietne.<ref>[https://web.archive.org/web/20071001162251/http://tatarland.ru/ Приветствуем Вас на самом крупном в мире татарском портале для общения!]</ref> 2008. gada maijā pēc apvienošanās sociālo tīklu sauc par „''Duslar.ru''”, reģistrēto lietotāju skaits 2009. gada jūlijā tajā bija 110 000 ar vidējo dienas apmeklējumu gandrīz 4000 cilvēku dienā. Tolaik priekšā tam bija tikai "Tatarname". 2007. gada 5. septembrī Kazaņā V jubilejas starptautiskajā konferencē "Globālās informācijas sabiedrības infokomunikācijas tehnoloģijas" tika prezentētas operētājsistēma ''Windows Vista'' un ''Microsoft Office 2007'', kuras "Tatarname" fonda speciālisti bija lokalizējuši tatāru valodā. Tatneta nākamais spožais brīdis bija SU domēnā 2008. gada 6. augustā notikusī atvēršana domēnu vārdu reģistrācijām Krievijas tautu valodās, ieskaitot tatāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nic.ru/news/2008/su-new-lang.html |title=В домене SU открыта регистрация доменных имен на национальных языках народов России |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140706165640/http://nic.ru/news/2008/su-new-lang.html |archivedate={{dat|2014|07|06||bez}} }}</ref> Kopš tā laika ikviens var izveidot domēnu tatāru valodā, izmantojot adreses laukā kirilicas tatāru burtus. 2006. gada augustā tika atvērta Tatāru virtuālās ģimnāzijas vietne (''tatar.org.ru''), kurā tika ievietotas vārdnīcas un mācību grāmatas tatāru valodā (saitu veidoja un uzturēja "Tatarname" fonds). 2010. gadā projekta papildināšana tika slēgta, bet tas joprojām ir pieejams Tīmeklī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tatar.org.ru/ |title=Татарская Виртуальная Гимназия |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190520200017/http://tatar.org.ru/ }}</ref> === 2008.—2010. gadi === 2008.-2009. gados "Tatarname" lokalizēja KDE apvalku ''Linux'' un ''Open Office'' izplatīšanai Tatarstānas izglītības iestādēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mon.tatar.ru/rus/realizaciya_pspo.htm/ |title=Апробация и внедрение пакета свободного программного обеспечения в образовательных учреждениях Республики Татарстан |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090614091856/http://mon.tatar.ru/rus/realizaciya_pspo.htm }}</ref> 2010. gadā tika atvērts tatāru literatūras grāmatu fonds "Tatknigafond" (''tatkniga.ru''), kas tiek apmaksāts no Tatarstānas Republikas budžeta. 2010. gadā Krievijas sociālā tīkla ''[[VKontakte]]'' saskarne beidzot tika iztulkota tatāru valodā.<ref>[https://web.archive.org/web/20181010135650/http://socvopros.ru/blog/V-Kontakte/1218.html «Вконтакте» заговорил по-татарски]</ref> Arī ''[[Yandex]]'' iztulkoja tatāriski savu saskarni (ieskaitot pastu), izveidoja meklēšanu tatāru valodā un atklāja biroju Kazaņā. === Pēc 2010. gada === Tīmeklim attīstoties un sistematizējoties, tatāru segments nokļuva tādā pašā krīzē, kā līdzīgā stāvoklī esošo valodu segmenti. Lasītāji, kas pārvalda krievu un angļu valodas, vairāk lieto tās; attiecīgi tatāru vietnes bez pietiekamiem līdzekļiem nokļūst apburtajā lokā, nespējot piesaistīt lasītājus. Tatneta speciālisti un portālu vadītāji izsacīja vēlmi pēc lielāka valsts atbalsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.itpark-kazan.ru/ru/node/1266 |title=Татнет нуждается в поддержке (2012) |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190516231358/https://www.itpark-kazan.ru/ru/node/1266 }}</ref> Valsts atbalsts palīdzējis Tatnetam noturēties. Parādījies nacionālais pirmā līmeņa domēns ''.tatar''; tatāru Vikipēdija 2019. gada maijā saturēja 85 tūkstošus lapu (salīdzinājumam, latviešu — 93 tūkstošus, lai gan pašu lapu apjoms un aktīvo labotāju skaits tatāru versijā bija gandrīz divreiz mazāks); konkurss "Tatneta zvaigznes" turpina notikt. Tīmeklis stipri "izskalojis" valodu robežas un vietējie segmenti aizvien vairāk saplūst ar kopējo straumi. Labākie speciālisti no Tatneta pārvietojas uz tiem valodu segmentiem, kuros ir plašāks tirgus, tāpēc cieš tatāru vietņu profesionālais līmenis. Krietni ievērojamāka, kā reālajā dzīvē, Tatnetā ir [[islāms|islāma]] un [[popmūzika]]s tematika.<ref>[http://kazan.bezformata.com/listnews/tatnet-zametki-ochevidtca/675697/ ТатНет: Заметки очевидца]. Ленар Мухамадиев</ref> 2019. gada aprīlī vadošās vietnes pēc apmeklētāju skaita tatāru valodā bija: * [https://intertat.tatar/ e-laikraksts Intertat] * [https://tt.wikipedia.org Tatāru Vikipēdija] * [https://matbugat.ru Portāls Matbugat] * [https://web.archive.org/web/20190326122158/http://syuyumbike.ru/ Žurnāls Syuyumbike] * [https://tatar-inform.tatar Aģentūra Tatar-Inform]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tatmedia.tatarstan.ru/rus/index.htm/news/1470547.htm |title=Татарскую версию «Татар-информ» и сайт «Интертат» читают более миллиона человек ежемесячно |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190516231340/http://tatmedia.tatarstan.ru/rus/index.htm/news/1470547.htm }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.idmedina.ru/books/history_culture/?1802 Татарский интернет]. Издание второе, дополненное и исправленное /Айнур Сибгатуллин/ (2009)] [[Kategorija:Tatarstāna]] [[Kategorija:Internets Krievijā]] 3i1m08i1r9y2jmfk64y8e01plwl4zhy 14 430018 4459248 3064781 2026-04-26T02:20:34Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Slovēņu zinātnieki]]; pievienoju [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459248 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Physicists from Slovenia}} [[Kategorija:Fiziķi pēc tautības]] [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki|Fiziķi]] czuonsu4w9kl6cov9w3m1ap90v58o9b 14 430020 4459249 3064789 2026-04-26T02:20:51Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Slovēņu zinātnieki]]; pievienoju [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459249 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Mathematicians from Slovenia}} [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki|Matemātiķi]] [[Kategorija:Matemātiķi pēc valsts]] p6p8obk3qcpelxjsvzdap1z04hwwnbr 0 431341 4458952 3809420 2026-04-25T13:26:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458952 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada marts}} {{iw+}} {{ievads+}} '''Signāltehnikai''' ir liela nozīme cilvēka un tehnikas komunikācijā. Aizveroties vārtiem, nolaižoties barjerai vai mašīnas apstāšanās gadījumos ir nepieciešami viegli un pašsaprotami signāli. Signālu radīšanai tiek lietotas skaņas un gaismas ierīces. Nepieciešams pareizi izvēlēties signāla veidu, lai nerastos pārpratumi. Pareiza signālu saprašana var būt nozīmīga, it sevišķi bīstamā vidē vai avārijas apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://signaltehnika.lv/|title=Signāltehnika|website=signaltehnika.lv|access-date=2019-06-13}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Gaisma un skaņa signāltehnikā == === Gaisma === Zaļā, dzeltenā, sarkanā, zilā un baltā ir krāsas, kuras visbiežāk lieto signāltehnikā. Īpašos gadījumos ir tikušas lietotas arī violetas, tirkīza vai kāds cits tonis, kuru iegūst sajaucot pamatkrāsas. Var tikt radīti daudz dažādi toņi, ko nosaka krāsu sajaukšanas proporcijas. Praktiski tas izskatās tā, ka vienā korpusā ir ievietotas dažādu krāsu [[diode]]s [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]], kuras sauc par daudzkrāsu diodēm. === Skaņa === Skaņa ir spiediena izmaiņas vidē. Dažas no šīm izmaiņām, sauktas par skaņas viļņiem, var uztvert cilvēka auss. Signāltehnikā tiek izmantoti dažādi skaņas parametri. Skaņas spiediens norāda akustisko līmeni jeb skaļumu. To mēra [[Decibels|decibelos]], kas ir [[Logaritmiskais lineāls|logaritmisks]] lielums. Cilvēka auss uztver ne tikai skaņas līmeni, bet arī citus parametrus. Piemēram, monotonis tiek uztverts skaļāk nekā platjoslas skaņa, pie vieniem un tiem pašiem decibeliem un audiosignāliem ar ļoti mainīgiem skaņas līmeņiem, tiek uztverti daudz skaļāk nekā vienmērīga skaņa. == Signāltehnikas uzbūve un iedalījums == === Gaismas efekti === * Pastāvīgi degošs * Mirgojošs (dažādas intensitātes gaisma ar biežu atkārtošanos); * Zibsnis (īss, spēcīgs gaismas [[lādiņš]]); * Rotējošs ar spoguli; * Rotējošs bez spoguļa. === Krāsu nozīme === * Zaļa — viss kārtībā; * Dzeltena — uzmanību vai brīdinājums; * Sarkana — briesmas vai nepieciešama momentāla iejaukšanās; * Zila vai balta — nozīmes var mainīties atkarībā no prasībām vai pielietojuma; * Ja nav pieticis ar piecām, ļoti specifiskos gadījumos tiek lietotas arī citas. === Audiosignāli === * Pastāvīgi noturīgs tonis; * Pulsējošs tonis ar dažu [[Hercs|hercu]] [[Frekvence|frekvenci]]; * Mainīgs tonis, pastāvīgi skanošs, bet ar mainīgu frekvenci; * [[Monotonija|Monotonis]] — signālierīce ir spējīga radīt tikai vienu toni; * Speciāli signāli, ko noteikušas valdības vai industrijas. == Pielietojums == Signāltehnika nepazīst valodu un kultūru atšķirības, un tai ir vienaldzīgs [[Indivīds|indivīda]] izglītības līmenis. Skaidri signāli sniedz norādes kā rīkoties. Signāltehnikai ir jābūt viegli saprotamai. Svarīgs faktors rūpniecībā — operatoram ir jābūt iespējai ik mirkli pārliecināties, ka [[signāls]] tiek attēlots pareizi, atbilstoši darba statusam. Signāltehniku izmanto arī darba drošības ievērošanai. Tā signalizē par nepieciešamību pamest darba zonu vai telpu. Ļoti specifiska sfēra ir pārtikas ražošana. Signāltehnikai tur ir nepieciešamas ļoti striktas prasības, lai tā atbilstu pārtikas ražotņu normām. Kontroles paneļos un aparātbūvē arī ir nepieciešams ievērot speciālas prasības un normas. To pašu varētu teikt arī par ļoti sarežģītām konveijeru sistēmām, katra [[dīkstāve]]s minūte izmaksā ļoti dārgi. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} [[Kategorija:Apstrādes rūpniecība]] [[Kategorija:Skaņa]] [[Kategorija:Gaisma]] [[Kategorija:Rūpnieciskā automatizācija]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Skaņas tehnoloģija]] [[Kategorija:Gaismas diodes]] 2jo26q1qf40erb4o9ogffkusoipyk5r 0 431414 4458925 4269322 2026-04-25T12:05:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458925 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Sekss, meli un video | attēls = Sex Lies and Videotape.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Sex, Lies, and Videotape'' | žanrs = drāma | režisors = [[Stīvens Soderbergs]] | producents = * [[Džons Hārdijs]] * [[Roberts Ņūmaiers]] | scenārija autors = Stīvens Soderbergs | galvenajās lomās = * [[Džeimss Speiders]] * [[Endija Makdauela]] * [[Pīters Galahers]] * [[Lora San Džiakomo]] | mūzika = [[Klifs Martinezs]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Outlaw Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Miramax|Miramax Films]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1989|8|18|}} | ilgums = 98 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/sex-lies-and-videotape-1989|title=Sex, Lies, and Videotape|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=June 4, 2019|archive-date={{dat|2019|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190604213729/https://bbfc.co.uk/releases/sex-lies-and-videotape-1989}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|1,2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|36,7 miljoni}}<ref name="NUM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/movie/Sex-Lies-and-Videotape#tab=summary|title=Sex, Lies, and Videotape (1989)|publisher=[[The Numbers]]|accessdate=June 4, 2019|archive-date={{dat|2015|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150919193945/https://www.the-numbers.com/movie/Sex-Lies-and-Videotape#tab=summary}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Sekss, meli un video"''' ({{val|en|Sex, Lies, and Videotape}}) ir 1989. gada [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Stīvens Soderbergs]]. Galvenās lomas atveido [[Džeimss Speiders]], [[Endija Makdauela]], [[Pīters Galahers]] un [[Lora San Džiakomo]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1989|8|18||bez}}. Stīvens Soderbergs tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]". Anna ir seksuāli apspiesta sieviete, kuras vīrs Džons krāpj Annu ar viņas māsu Sintiju. Viss mainās, kad ierodas kāds ciemiņš ar visai neparastu fetišu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Stīvens Soderbergs}} {{Zelta palmas zars}} [[Kategorija:1989. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Stīvena Soderberga filmas]] [[Kategorija:Miramax filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] 6v3npg1ar99n1odyo2x616zkn1de4sh 0 435672 4459092 3238196 2026-04-25T18:07:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459092 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Starptautiskā universitāšu sporta federācija (FISU) | image = FISU International University Sport Federation.svg | size = 100px | motto = "Excellence in Mind and Body" | type = Sporta federācija | formation = 1948. gads | headquarters = {{vieta|Šveice|Lozanna}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = [[Oļegs Maticins]] | language = angļu un franču | website = [https://www.fisu.net fisu.net] }} '''Starptautiskā universitāšu sporta federācija''' (FISU,{{val|fr|Fédération internationale du sport universitaire}}, {{val|en|International University Sports Federation}}) ir starptautiskā sporta organizācija, kas izveidota, lai attīstītu studentu sportu visā pasaulē. Organizācijas štābs atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]. Federācija koordinē tajā ietilpstošo nacionālo studentu sporta organizāciju darbību. Tās vadībā ik pēc diviem gadiem notiek vasaras un ziemas [[universiāde]]s - studentiem organizēts [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] analogs. Bez tam gados starp Universiādēm FISU rīko studentu pasaules čempionātus sporta veidos, kas nav iekļauti Universiāžu programmā. Latviju FISU pārstāv [[Latvijas Augstskolu sporta savienība]] (LASS). == Ārējās saites == * [https://www.fisu.net FISU oficiālā mājaslapa] * [https://www.studentusports.lv/ Latvijas Augstskolu sporta savienības oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Sports-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:Studentu sports]] d0vheudwgq183rspkx6dpatg8bjc0ki 0 436501 4458949 4404008 2026-04-25T13:10:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458949 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Sicista_subtilis_trizona.jpg | att_nosaukums = [[Stepes sicista]] (''Sicista subtilis'') | att_izmērs = 220px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | apakškārta = Myomorpha | apakškārta_lv = Peļveidīgie | virsdzimta = Dipodoidea | virsdzimta_lv = Lēcējpeļu virsdzimta | virsdzimta_r = Lēcējpeļu dzimta | dzimta = Dipodidae | dzimta_lv = Lēcējpeļu dzimta | apakšdzimta = Sicistinae | apakšdzimta_lv = Sicistu apakšdzimta | apakšdzimta_r = Sicistas | ģints = Sicista | ģints_lv = Sicistas | binomial = Sicista | autors = Gray, 1827 | kategorijas = nē | iedalījums = }} '''Sicistas, sicistu ģints''' (''Sicista'') ir viena no [[lēcējpeļu dzimta]]s (''Dipodidae'') ģintīm, kas ir vienīgā ģints '''sicistu apakšdzimtā''' (''Sicistinae''). Tā apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.<ref>[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12900062 Mammal Species of the World: Subfamily Sicistinae]</ref> Izplatītas [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], lielākā sugu dažādība sastopama [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Mājo [[mežs|mežos]], biezos [[krūmājs|krūmājos]], [[pļava|pļavās]] un [[stepe|stepēs]].<ref name=br/> == Latvijā == [[Attēls:Sicista_betulina_01.JPG|thumb|200px|[[Meža sicista]] (''Sicista betulina'') Latvijā ir reti sastopama grauzēju suga]] [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena sicistu ģints suga — [[meža sicista]] (''Sicista betulina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/dipodidae/ |title=Latvijas Daba: Lēcējpeļu dzimta |access-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190408074034/https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/dipodidae/ }}</ref> Latvijā nav objektīvu ziņu par populācijas stāvokli, informācijai par sastopamību ir gadījuma raksturs. Tiek uzskatīta par samērā retu, sporādiski sastopamu sugu.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sicista-betulina-pallas/ Latvijas Daba: Meža sicista]</ref> == Kopīgās īpašības == Sicistas ir maza auguma [[lēcējpeļu dzimta|lēcējpeles]], kas ārēji atgādina [[peļu dzimta|peles]], bet ar daudz garākām pakaļkājām un ar ļoti garu [[aste|asti]], kuras galā ir kupla matu otiņa. Sicistu ķermeņa garums (bez astes) ir 50—100 mm, astes garums 65—110 mm, pakaļkāju garums 14—18 mm, svars 6—14 g.<ref name=br>[https://www.britannica.com/animal/birch-mouse Britanica: Birch Mouce]</ref><ref name=ron>Ronald M. Nowak (1999). Walker's mammals of the world. JHU Press. pp. 1329–. {{ISBN|978-0-8018-5789-8}}.</ref> [[mati|Apatojuma]] krāsa var būt no gaiši brūnas līdz tumši brūnai vai dzeltenbrūnai. Mugura tumšāka nekā pavēdere. Dažām sugām uz muguras tumša svītra (peļu teka), kas sākas jau uz pakauša.<ref name=br/><ref name=ron/> == Uzvedība == Sicistas ir [[visēdājs|visēdājas]] un barojas ar [[sēkla|sēklām]], sulīgiem [[augi]]em un [[kukaiņi]]em. Tās ir aktīvas nakts laikā, pa dienu uzturoties pašraktās alās. Ziemas periodu pavada [[ziemas miegs|ziemas miegā]]. Pa zemi pārvietojas ar lēcieniem, veikli rāpjas arī kokos un krūmos, lietojot asti kā papildu atbalstu.<ref name=br/> == Sistemātika == '''Sicistu apakšdzimta''' (''Sicistinae'') *'''Sicistu ģints''' (''Sicista'') **[[Altaja sicista]] (''Sicista napaea'') **[[Armēnijas sicista]] (''Sicista armenica'') **[[Garastes sicista]] (''Sicista caudata'') **[[Kaukāza sicista]] (''Sicista caucasica'') **[[Kazbegi sicista]] (''Sicista kazbegica'') **[[Kluhoras sicista]] (''Sicista kluchorica'') **[[Ķīnas sicista]] (''Sicista concolor'') **[[Meža sicista]] (''Sicista betulina'') **[[Pelēkā sicista]] (''Sicista pseudonapaea'') **[[Severcova sicista]] (''Sicista severtzovi'') **[[Stepes sicista]] (''Sicista subtilis'') **[[Stranda sicista]] (''Sicista strandi'') **[[Tjanšana sicista]] (''Sicista tianshanica'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://inaturalist.ca/taxa/43861-Sicista iNaturalist: Birch Mice Genus Sicista]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sicistas| ]] [[Kategorija:Lēcējpeļu dzimta]] 8ybrlkd8n4edmupgp096itj9ki2thxq 0 437413 4459394 4195126 2026-04-26T09:04:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459394 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Ventspils Jaunrades nams |bgcolor = <!-- header background color --> |fgcolor = <!-- header text color --> |image = Vjn-logo.jpg |image_border = |size = |alt = <!-- alt text; see [[WP:ALT]] --> |caption = |map = <!-- optional --> |msize = <!-- map size, optional, default 200px --> |malt = <!-- map alt text --> |mcaption = <!-- optional --> |abbreviation = VJN |motto = |formation = 1955. gadā kā Pionieru nams |extinction = |type = Interešu izglītības iestāde |status = |purpose = <!-- focus as e.g. humanitarian, peacekeeping, etc --> |headquarters = Maiznieku iela 11, [[Ventspils]], [[Latvija]] |location = |coords = <!-- Coordinates of location using a coordinates template --> |region_served = |membership = |language = latviešu |leader_title = direktore |leader_name = Elita Heinsberga |main_organ = |parent_organization = |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{url|http://jaunradesnams.lv/|VJN mājaslapa}} |remarks = <small>Atjaunots 2019. gada jūlijā</small> |}} '''Ventspils Jaunrades nams''' ('''VJN''') ir [[interešu izglītība]]s iestāde, kura nodarbojas ar dažādu bērnu un jauniešu ārpusskolas aktivitāšu nodrošināšanu Ventspilī. == Vēsture == Sākotnēji VJN tika izveidots kā Pionieru nams 1955. gadā Lielā ielā 7 ar toreiz tikai 4 pulciņiem (baleta, šūšanas, foto un tehniskās modelēšanas), kopš 1990. gada — Skolēnu Jaunrades nams. Kopš 2011. gada iestāde pārcelta uz bijušo Latviešu biedrības namu Maiznieku ielā 11, mainot nosaukumu uz Ventspils Jaunrades namu un mērķauditoriju uz 3 līdz 25 gadiem. 2019. gadā VJN darbojās 55 pulciņi. kopš 2019. gada maija direktore ir Elita Heinsberga. Vēsturiski ilgākais stāžs direktores amatā ir Rasmai Jakovičai — 31 gads. Papildus parastajam aprīkojumam, VJN ir sava observatorija un digitālais planetārijs.<ref>[http://jaunradesnams.lv/jaunrades-nams/par-mums/ VJN: par mums]</ref> == Darbība == VJN realizē daudzas interešu izglītības programmas, organizē bērnu vasaras nometnes, koncertus, konkursus un pasākumus. Galvenie darbības virzieni ir: * Dejas (tautiskās, mūsdienīgās, [[Sporta dejas|sporta]], horeogrāfija) * Mūzika (vokālie un vokāli instrumentālie ansambļi, klavierspēle, solodziedāšana, skaņskatu māksla, ģitārspēle) * Folklora * Teātris * Lietišķā un vizuālā māksla ([[Zīmējums|zīmēšana]], ādu mākslinieciskā apstrāde, rotu izgatavošana, tekstīliju dizains, tērpi, rokdarbi, veidošana, kokapstrāde) * Tehniskā jaunrade (radioelektronika, automodelisms) * Sports ([[šahs]], [[dambrete]], [[galda hokejs]], galda futbols, fitness) * Vides izglītība ([[Mazpulki|mazpulks]]) * Astronomija * Fotogrāfija * Labo garšu studija<ref>[http://jaunradesnams.lv/jaunrades-nams/pulcini/ VJN: pulciņi] (2019)</ref> Dažas nodarbības notiek arī Ventspils Pārventas pamatskolā.<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/izklaide/106285-ventspils-jaunrades-nama-piedavajums-jaunaja-macibu-gada?&& Ventspils.lv: VJN piedāvājums jaunajā mācību gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190718044950/https://www.ventspils.lv/lat/izklaide/106285-ventspils-jaunrades-nama-piedavajums-jaunaja-macibu-gada?&& |date={{dat|2019|07|18||bez}} }} 2016. g. 02. septembris</ref> Observatorijas aprīkojums ļauj dienas laikā novērot Sauli. Planetārijā ik dienas notiek dažādu zvaigžņu šovu un filmu izrādes.<ref>[http://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/vesture-un-vestures-sovi/127-ventspils-jaunrades-nams-ar-planetariju-un-observatoriju/ Kurzeme.lv: Ventspils Jaunrades nams ar planetāriju un observatoriju]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://jaunradesnams.lv/planetarijs/seansu-laiki/ Planetārija seansu laiki] (2019, vasara)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://jaunradesnams.lv/}} * {{facebook|Jaunradesnams}} * [https://www.youtube.com/user/Jaunradesnams/videos ''Youtube'' kanāls] * {{twitter|Jaunrades_nams}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=50759/ Izglītības likums] * [https://web.archive.org/web/20150702131956/http://visc.gov.lv/intizglitiba/info.shtml Valsts izglītības satura centrs] [[Kategorija:Interešu izglītība]] [[Kategorija:Izglītība Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils]] ewbwc9zywz6twwfvbkiqovd6i69nk2j 0 437717 4459054 3092100 2026-04-25T17:26:29Z Treisijs 347 Jauna nozīmju atdalīšanas lapa 4459054 wikitext text/x-wiki '''Jānošīks''' ({{val|sk|Jánošík}}) var būt: * [[Adams Jānošīks]] — slovāku hokejists; * [[Jurajs Jānošīks]] — slovāku laupītāju grupas vadonis. {{uzvārds}} pk4io1mr0gbseamq5aabt6a41z1bc4c 4459351 4459054 2026-04-26T07:14:11Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4459351 wikitext text/x-wiki '''Jānošīks''' ({{val|sk|Jánošík}}) var būt: * [[Adams Jānošīks]] (''Adam Jánošík''; 1992) — slovāku hokejists; * [[Jurajs Jānošīks]] (''Juraj Jánošík''; 1688—1713) — slovāku laupītāju grupas vadonis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Slovāku uzvārdi]] 9rtvi9y2ip9rxekxjrrajdzqqme55ym 0 439358 4459461 4394693 2026-04-26T11:30:57Z Ytteroy 50392 4459461 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wiki-sixtynine.png|thumb|right|250px|69. poza no felācijas perspektīvas]] [[Attēls:Wiki-sixtynine-male.jpg|thumb|right|250px|69. poza starp diviem vīriešiem]] [[Attēls:Lesbian sexual position 3.jpg|thumb|right|250px|69. poza starp divām sievietēm]] '''69. poza''', arī '''sešdesmit deviņi''', ir viena no pazīstamākajām [[orālais sekss|orālā seksa]] [[Seksa pozas|pozām]], kurā partneri novietojas tā, lai katra mute atrastos otra [[Dzimumorgāni|dzimumorgānu]] tuvumā. Tā ļauj veikt abpusēju orālu stimulāciju vienlaikus. Nosaukums ir saistīts ar to, ka partneru ķermeņi atrodas tieši tādā pozīcijā kā sešinieks pret devītnieku skaitlī [[69 (skaitlis)|69]].<ref>[https://www.tvnet.lv/6272521/erotikas-augstaka-virsotne-poza-69 Erotikas augstākā virsotne — poza "69"]</ref> Pozu var praktizēt gan starp vīrieti un sievieti, gan starp diviem viena dzimuma partneriem. Kaut arī abi partneri vienlaicīgi sniedz un saņem stimulāciju, [[orgasms|orgasmu]] šādi sasniegt nav viegli, jo uzmanība dalās starp savu baudu un partnera apmierināšanu. Tāpēc 69. poza bieži ir daļa no dzimumakta priekšspēles. Poza var būt neērta arī partneriem ar būtisku auguma atšķirību. == Vēsture == [[Attēls:Lakshmana Temple 03.jpg|thumb|left|Reljefa fragments [[Kamasutra|Kamasutras]] motīviem [[Hinduisms|hinduistu]] templī Khadžuraho [[Indija|Indijā]]]]Termins "sešdesmit deviņi" jeb {{val-fr|soixante-neuf}} ir [[eifēmisms|eifēmistiska]] franču izcelsmes apzīmējuma tulkojums. Agrākais zināmais šī jēdziena lietojums datējams ar 1790. gadiem, kad to izmantoja darbā "Prostitūtas katehisms", kura autorība tiek piedēvēta agrīnajai [[Lielā franču revolūcija|Franču revolūcijas]] līderei Annai Žozefai Teruānai de Merikūrai. Pētnieks Geršons Legmens norādīja, ka šī poza pazīstama vismaz kopš [[Senā Roma|senās Romas]] laikiem. Agrākais nepārprotamais 69. pozas attēlojums saglabājies uz [[eļļas lampa|eļļas lampas]] Minhenes muzejā, kas datēta ar Romas ķeizaru periodu. Otrs līdzīgs attēlojums atrodams uz tā paša laikmeta lampas [[Heraklione|Heraklones]] arheoloģijas muzejā [[Grieķija|Grieķijā]]. [[Hinduisms|Hinduistu]] tempļa skulptūra no Elefantas salas svētajām alām pie [[Mumbaja|Mumbajas]] [[Indija|Indijā]], kas attēlo šo pozu ar stāvošu vīrieti, kurš tur sievieti uz pleciem, 18. gadsimta beigās tika atvesta uz Angliju. Skulptūra apspriesta un ilustrēta Ričarda Peina Naita darbā "A Discourse on the Worship of Priapus", kuru 1786. gadā privāti izdeva Londonas Diletantu biedrība. Šī poza pieminēta arī [[Kamasutra|Kamasutrā]] — kā viens no orālā seksa paveidiem. == Apraksts == [[Attēls:69ing.png|thumb|69. poza no kunilinga perspektīvas]] Heteroseksuālā variantā vienlaikus notiek [[kunilings]] un [[felācija]]. Optimālie pozas varianti ir "''sieviete augšā''" vai "''abi partneri uz sāniem''". Variants "''sieviete apakšā''" sievietei mēdz būt neērts, jo līdz ar partnera svaru viņai ir ierobežotas iespējas regulēt [[Dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] iekļūšanas dziļumu mutē. 69. pozu mēdz papildināt ar manuālu dzimumorgānu vai [[anuss|anālu]] stimulāciju, kā arī [[anilings|anilingu]]. == Atveidojums kultūrā == [[Attēls:Felicien Rops 69.jpg|thumb|left|upright|Felisjēna Ropsa [[gravīra]] ''Le Diable au Corps'' (1865)]] [[Attēls:1925 Wegener Les Delassements dEros 06 anagoria.JPG|thumb|Gerdas Vegeneres [[akvarelis]] ''Les Délassements d'Éros'' (1925)]] [[Attēls:Man en vrouw de liefde bedrijvend op vloerkleed-Rijksmuseum RP-P-2008-14.jpeg|thumb|[[Hokusai]] zīmējums]] 69. poza vēstures gaitā atveidota daudzos mākslas darbos. Tā redzama [[Hinduisms|hinduistu]] tempļu [[skulptūra|skulptūrās]] Khadžuraho un dažādās [[Kamasutra|Kamasutras]] ilustrācijās, kā arī japāņu mākslinieka [[Hokusai]] zīmējumos. Eiropas mākslā šo pozu attēlojuši, piemēram, beļģu gravieris Felisjēns Ropss (1865) un dāņu māksliniece Gerda Vegenere (1925). === Interneta mīms === Saistībā ar seksa pozu skaitlis "69" ir kļuvis par [[mīms|interneta mīmu]]: ja kādā sarunā parādās šis skaitlis, lietotāji uz to atbild ar vārdu "''nice''" (jauki), tādējādi ironiski netieši norādot, ka skaitļa lietojums it kā bijis tīšs. Pateicoties saistībai ar pozu, šajās tiešsaistes kopienās "69" tiek dēvēts par "seksa skaitli", līdzīgi kā skaitlis 420 [[marihuāna|marihuānas]] kultūrā tiek dēvēts par "zāles skaitli". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sekss]] [[Kategorija:Seksa pozas]] [[Kategorija:Orālais sekss]] bhkpryluafofgvqr4lh3o6b7ma38axb 0 440573 4459067 4102112 2026-04-25T17:46:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459067 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name=Starptautiskā Aviācijas sporta federācija |image=FederationAeronautiqueInternationaleLogo.jpg |abbreviation=FAI |size=100px |formation={{dat|1905}} |headquarters=[[Lozanna]], [[Šveice]] |membership= |language=[[Angļu valoda|angļu]]<br />[[Franču valoda|franču]]<br />[[krievu valoda|krievu]]<br />[[spāņu valoda|spāņu]] |leader_name=[[Roberts Hendersons]] |website={{URL|www.fai.org}} }} '''Starptautiskā Aviācijas sporta federācija''' ({{val|fr|Fédération Aéronautique Internationale}}, FAI) ir vispasaules [[aviācijas sports|aviācijas sporta]] organizācija. Tā ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas organizācija, kuras pamatmērķis ir sekmēt aeronautikas un astronautikas aktivitātes visā pasaulē, reģistrēt pasaules un kontinentālos sasniegumus [[gaisa kuģošana|gaisa kuģošanā]] un [[kosmonautika|kosmonautikā]] un koordinēt starptautisku sacensību organizēšanu. To atzīst [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]].<ref>[https://www.fai.org/federation FAI. The Federation]</ref> Federācija dibināta 1905. gadā. Galvenā mītne atrodas [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]. Latviju FAI pārtāv [[Latvijas Aeroklubs]].<ref>[http://aeroclub.lv/ Biedrība "Latvijas Aeroklubs"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Federācija dibināta [[Parīze|Parīzē]] 1905. gada 12.—14. oktobra konferencē, kas tika organizēta saskaņā ar tā paša gada Olimpiskā kongresa rezolūciju par nepieciešamu dibināt starptautisku asociāciju, kas koordinētu lidošanas sportu. Konferencē piedalījās astoņu valstu pārstāvji: [[Beļģija]] (''Aero Club Royal de Belgique'', dibināts 1901. gadā), [[Francija]] (''Aéro-Club de France'', 1898), [[Vācija]] (''Deutscher Aero Club e.V.''), [[Lielbritānija]] (''Royal Aero Club'', 1901), [[Itālija]] (''Aero Club d'Italia'', 1904), [[Spānija]] (''Real Aero Club de España'', 1905), [[Šveice]] (''Aero-Club der Schweiz'', 1900) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (''Aero Club of America'', 1905). == Aktivitātes == Federācija koordinē starptautiskās aktivitātes dažādās gaisa kuģošanas disciplīnās, katru no kurām pārvalda atsevišķa komisija: * [[aerobātika]] — ''Commission Internationale de Voltige Aerienne'' (CIVA), * [[lidmodelisms]], [[raķešmodelisms]] un [[dronu sports]] — ''Commission Internationale d'Aero-Modelisme'' (CIAM), * [[gaisa balons|gaisa balonu sports]] — ''Commission Internationale de l'Aérostation'' (CIA), * [[vispārējā aviācija]] — ''General Aviation Commission'' (GAC), * [[planieris]]ms — ''International Gliding Commission'' (IGC), * [[deltaplāns|deltaplanierisms]] un [[paraplāns|paraplanierisms]] — ''Commission Internationale de Vol Libre'' (CIVL), * [[muskuļu spēka lidaparāts|ar muskuļu spēku darbināmi lidaparāti]] — ''Commission Internationale des Aéronefs de Construction Amateur'' (CIACA), * [[ultraviegls lidaparāts|ultravieglie lidaparāti]] un [[motoparaplāns|motoparaplāni]] — ''Commission Internationale de Microaviation'' (CIMA), * [[izpletņlēkšana]] — ''International Parachuting Commission'' (IPC), * [[helikopters|helikopteri]] — ''Commission Internationale de giraviation'' (CIG). == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Sporta organizācijas]] cxl0pvdi46bjr3lquruziogz8od4lsz 0 445864 4459289 3707669 2026-04-26T03:58:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459289 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Un garāka par mūžu diena ilgst | attēls = | att_izm = | image_caption = | author = [[Čingizs Aitmatovs]] | title_orig = ''И дольше века длится день'' | translator = [[Valentīna Eisule]] | illustrator = | cover_artist = | country = {{USSR}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | publisher = ''Novij Mir'' | pub_date = 1980 | izdota latviski = 1982<ref name="ibook">{{tīmekļa atsauce |title=Un garāka par mūžu diena ilgst |url=http://www.ibook.lv/BD_un-garaka-par-muzu-diena-ilgst.aspx?BID=2ffbba60-3571-4768-8704-60c1c2a08dd3 |website=ibook.lv |accessdate={{dat|2019|11|17||bez}}}}</ref> | media_type = | pages = 301<ref name="ibook"/> | isbn = 0-253-11595-7 | oclc = 255105725 | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Un garāka par mūžu diena ilgst"''' ({{val|ru|И дольше века длится день}}) ir [[kirgīzi|kirgīzu]] rakstnieka [[Čingizs Aitmatovs|Čingiza Aitmatova]] [[krievu valoda|krievu valodā]] sarakstīts [[romāns]], kas tika publicēts 1980. gadā žurnālā ''Novij Mir''. 1982. gadā romāns izdots latviešu valodā (tulkojusi [[Valentīna Eisule]]).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aitmatovs Čingizs |url=https://www.letonika.lv/groups/?title=7ca8170a-1911-4a15-9805-98b68712d603 |website=letonika.lv |accessdate={{dat|2019|11|19||bez}}}}</ref> == Nosaukums == 1990. gadā uzrakstītajā sižetā "Čingishana gaišais mākonis"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Es esmu vilkumāte Akbara (pirms sadaļas "Atbalsta personīgi") |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/es-esmu-vilkumate-akbara-611421 |website=[[diena.lv]] |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}}}}</ref> (''Белое облако Чингисхана'') autors atklāja, ka romāna oriģinālo nosaukumu – "Aproce" (''Обруч'') noraidīja [[cenzūra]].<ref name="tvkultura">{{tīmekļa atsauce |title=И дольше века длится день |url=https://tvkultura.ru/anons/show/episode_id/2009464/brand_id/20921/ |website=tvkultura.ru |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919211123/https://tvkultura.ru/anons/show/episode_id/2009464/brand_id/20921/ }}</ref> Nosaukums "Un garāka par mūžu diena ilgst", ar kuru romānu izdeva literārais žurnāls ''Novij Mir'', ir ņemts no [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] dzejoļa "Vienīgās dienas" (''Единственные дни''). Šis nosaukums tika kritizēts lielā garuma dēļ un vēlāk romāns tika izdots žurnālā ''Roman-Gazeta'' ar nosaukumu "Vējputeņu starpstacija" (''Буранный полустанок''). No 21. gadsimta sākuma romāns atkal tiek izdots ar nosaukumu "Un garāka par mūžu diena ilgst".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Чингиз Айтматов: И дольше века длится день |url=https://xn----8sbiecm6bhdx8i.xn--p1ai/%D0%98%20%D0%B4%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%88%D0%B5%20%D0%B2%D0%B5%D0%BA%D0%B0%20%D0%B4%D0%BB%D0%B8%D1%82%D1%81%D1%8F%20%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%8C.html |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Romāna notikumi risinās vienas dienas laikā. Stāsts ir par dzelzceļnieka Vējputeņu Jedigeja mēģinājumu apbedīt savu draugu Kazangapu Anabejitas kapsētā (no {{val|ky|Эне-Бейит}} – Mātes atdusas vieta).<ref name="mosties">{{tīmekļa atsauce |title=Čingizs Aitmatovs — Leģenda par mankurtu |url=http://mosties.org/verbatim/aitmatovs_mankurts |website=mosties.org |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pa ceļam uz Anabejitu Jedigejs stāsta par savu dzīvi Sariozekas [[stepe|stepēs]]. Nokļūstot Anabejitā, Jedigejs atklāj, ka kapsētas vietā ir uzbūvēts [[kosmodroms]]. Otrā sižeta līnija stāsta par [[Padomju Savienība|padomju]] un [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] kosmonautiem, kuri stājās kontaktā ar [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešiem]] un pameta kosmodromu, jo tika aicināti uz citplanētiešu dzimto planētu. == Leģenda par mankurtiem == Viens no romāna pamatmomentiem ir stāsts par [[mankurts|mankurtiem]]. Pirmoreiz tie tiek minēti Kazangapa bēru laikā. Saskaņā ar kirgīzu leģendām mankurti ir karagūstekņi, kuriem lika strādāt karstajā saulē, uzmaucot galvā nokautā [[kamielis|kamieļa]] kakla ādu — širi. Kā raksta romāna autors: "Cilvēks, kas tika pakļauts šādai procedūrai, vai nu nomira, neizcietis [[spīdzināšana|spīdzināšanu]], vai arī uz visu mūžu zaudēja atmiņu, pārvērzdamies par mankurtu — vergu, kas neatceras savu pagātni."<ref name="mosties"/><ref>{{grāmatas atsauce |last1=Aitmatovs |first1=Čingizs |title=Un garāka par mūžu diena ilgst |date={{dat|1982||bez}} |publisher=[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]] |page=106.—124}}</ref> N. Šnaidmens paziņoja, ka mankurta motīvs, kas ņemts no [[Vidusāzija]]s teikām, ir romāna galvenā doma, kas savieno dažādus stāstījuma līmeņus un laika secības.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Shneidman |first=N. N |year=1989 |title=Soviet literature in the 1980s: decade of transition |url=https://archive.org/details/sovietliterature0000shne |publisher=University of Toronto Press |isbn=978-0-8020-5812-6}}</ref> Vēlākajos [[Padomju Savienība]]s gados vārds "mankurts" ienāca ikdienas valodā, lai aprakstītu cilvēka atsvešinātību no sabiedrības, kas viņu represējusi un grozījusi viņa tautas vēsturi.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Andrew |last=Horton |first2=Michael |last2=Brashinsky |year=1992 |title=The zero hour: glasnost and Soviet cinema in transition |edition=illustrated|publisher=Princeton University Press |isbn=0-691-01920-7 |page=[https://books.google.com/books?id=9gZPIRMv-EIC&pg=PA131&dq=mankurt+Soviet+Union&hl=en&ei=BxBjTdbxDo2jtgeU6JCnDA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=3&ved=0CDcQ6AEwAg#v=onepage&q=mankurt%20Soviet%20Union&f=false 131]}}</ref> Bijušajās [[Padomju Savienība]]s republikās ar šo terminu tiek apzīmēti tie nekrievu tautības cilvēki, kuri padomju sistēmas dēļ tika atdalīti no savām etniskajām saknēm.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Laitin |first=David D.|year=1998 |title=Identity in formation: the Russian-speaking populations in the near abroad|edition=illustrated |publisher=Cornell University Press |isbn=978-0-8014-8495-7 |page=[https://books.google.co.nz/books?id=S1NVYdVFQWIC&pg=PA135&dq=mankurt+Soviet+Union&hl=en&ei=BxBjTdbxDo2jtgeU6JCnDA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=6&ved=0CEYQ6AEwBQ#v=onepage&q=mankurt%20Soviet%20Union&f=false 135]}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://loveread.ec/read_book.php?id=187&p=1 Pilns darbs] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni krievu valodā]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] huzdhkszi9nhc4so3hcbdrd6vo8hzg4 0 447666 4459265 4285153 2026-04-26T03:06:48Z Biafra 13794 Juris Nikolajs Vidiņš 4459265 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}} '''Vidiņš''' var būt: * [[Aleksandrs Vidiņš]] (1900—1947) — jurists un žurnālists; * [[Juris Galerijs Vidiņš]] (dzimis 1938) — ārsts un politiķis; * [[Juris Nikolajs Vidiņš]] (1905—1962) — ārsts un žurnālists; * [[Vidiņu Jānis]] (īstajā vārdā Juris Janis Vidiņš; 1862—1921) — rakstnieks un žurnālists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] knrcask8kpjd6ru4geus9t3z57fsilr 4459427 4459265 2026-04-26T10:08:32Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4459427 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}} '''Vidiņš''' (sieviešu dzimtē [[Vidiņa]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Aleksandrs Vidiņš]] (1900—1947) — jurists un žurnālists; * [[Juris Galerijs Vidiņš]] (1938) — ārsts un politiķis; * [[Juris Nikolajs Vidiņš]] (1905—1962) — ārsts un žurnālists; * [[Vidiņu Jānis]] (īstajā vārdā Juris Janis Vidiņš; 1862—1921) — rakstnieks un žurnālists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 8ewiynf7stanq6zcx9g7u0qpl0x3tuo 0 449333 4459034 4350696 2026-04-25T16:35:31Z Otovi 95404 4459034 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Vaigača |attēls = Вайгач.jpg |attēla paraksts = Vaigačas piekrastes ainava |attēla izmērs = |vietaskarte = Ņencu autonomais apvidus#Arhangeļskas apgabals viss#Krievija |reljefa_karte = jā |position = left |vietējais nosaukums = ''Вайгач'', ''Хэбидя Я'' |izvietojums = [[Pečoras jūra]], [[Karas jūra]] |arhipelāgs = |latd=70|latm=01|lats= |latNS=N |longd=59|longm=33|longs= |longEW=E |platība = 3380 |garums = 105 |platums = 44 |krasta līnija = |augstākais kalns = Bolvanskaja |augstums = 157 |salu skaits = |valsts = Krievija |valsts adm vienības tips = Federācijas subjekts |valsts adm vienība = [[Ņencu autonomais apvidus]] |iedzīvotāji = 106 |iedzīvotāju gads = 2012 |blīvums = 0,03 |pamatiedzīvotāji = [[ņenci]] |valsts lielpilsēta = [[Varneka]] |piezīme = }} '''Vaigača''' ({{val|ru|Вайгач}}, [[ņencu valoda|ņencu]]: ''Хэбидя Я'' — ‘Svētā zeme’) ir [[Krievija]]i piederoša sala [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]. Administratīvi ietilpst [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabala]] [[Ņencu autonomais apvidus|Ņencu autonomajā apvidū]]. Salas lielākā apdzīvotā vieta ir [[Varneka]]s ciems salas dienvidrietumos, kā arī [[Bolvanskijnosa]]s polārstacija ziemeļaustrumos. == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies starp [[Karas jūra|Karas jūru]] austrumos un [[Barenca jūra|Barenca jūru]] un tās daļu — [[Pečoras jūra|Pečoras jūru]] rietumos. [[Karas Vārti|Karas Vārtu]] šaurums ziemeļos to atdala no [[Novaja Zemļa]]s arhipelāga, bet [[Jugorskijšars|Jugorskijšara]] šaurums dienvidos — no kontinenta. Krasta līnija stipri izrobota ar daudziem līčiem un lagūnām. Reljefs paugurains, vietām — kalnains, ar vairākām pauguru grēdām un izteiktiem upju kanjoniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zapoved.net/index.php/News/%D0%A0%D0%B5%D0%B3%D0%B8%D0%BE%D0%BD%D1%8B/%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B5%D1%80%D0%BE-%D0%97%D0%B0%D0%BF%D0%B0%D0%B4%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BE%D0%BA%D1%80%D1%83%D0%B3/%D0%9D%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%86%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%B0%D0%B2%D1%82%D0%BE%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D0%BE%D0%BA%D1%80%D1%83%D0%B3/index.php?option=com_mtree&task=viewlink&link_id=4597&Itemid=365 |title=Вайгач, государственный заказник |access-date={{dat|2020|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211016015038/http://www.zapoved.net/index.php/News/%D0%A0%D0%B5%D0%B3%D0%B8%D0%BE%D0%BD%D1%8B/%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B5%D1%80%D0%BE-%D0%97%D0%B0%D0%BF%D0%B0%D0%B4%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BE%D0%BA%D1%80%D1%83%D0%B3/%D0%9D%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%86%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%B0%D0%B2%D1%82%D0%BE%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D0%BE%D0%BA%D1%80%D1%83%D0%B3/index.php?option=com_mtree&task=viewlink&link_id=4597&Itemid=365 }}</ref> Vaigača atrodas arktiskās [[tundra]]s joslā ar tai raksturīgo dzīvnieku un augu valsti. Sala ir viena no nozīmīgākajām ūdensputnu ligzdošanas vietām [[Arktika|Rietumarktikā]]. No retajām un aizsargājamām dzīvnieku sugām salā mīt arī savvaļas [[ziemeļbriedis]], piekrastē — [[baltvalis]], vairākas [[roņi|roņu]] sugas. Lielākā daļa salas teritorijas ietilpst Vaigačas dabas liegumā.<ref>[http://dorogavnao.blogspot.com/2013/06/blog-post_13.html Центр экологических исследований и туризма на мысе Болванский Нос, остров Вайгач]</ref> == Vēsture == [[File:Семиликий идол на Вайгаче.jpg|thumb|left|250px|Ņencu septiņseju dievība]] Senākie zināmie salas iedzīvotāji [[ņenci]] tajā apmetušies 10.—11. gadsimtā, bet nav tur pastāvīgi dzīvojuši, jo uzskatījuši to par svētu vietu. Salas nosaukums, domājams, cēlies no ņencu valodas ''Vaj Habcj'', kas nozīmē ‘šausmīgās bojāejas sala’ vai ‘nāves zeme’.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sevprostor.ru/sevprostor.ru/poleznoe-interesnoe/arctic/1080-arkticheskij-arkhipelag-vajgach.html |title=Sevprostor. АРКТИЧЕСКИЙ АРХИПЕЛАГ ВАЙГАЧ |access-date={{dat|2020|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191130001347/http://sevprostor.ru/sevprostor.ru/poleznoe-interesnoe/arctic/1080-arkticheskij-arkhipelag-vajgach.html }}</ref> Arheoloģiskie pētījumi norāda, ka vairākas salas svētvietas ir no pirmsņencu perioda.<ref>[http://www.ras.ru/FStorage/Download.aspx?id=19f2fd52-d1ae-4ab7-92d6-0ac7bb38165a ПРИРОДА • №7 • 2001. Святилища Вайгача]</ref> Vēlākos laikos salas krastus regulāri apmeklējuši arī [[pomori|pomoru]] mednieki. Pirmie no rietumeiropiešiem, kas apmeklēja salu, bija angļi un holandieši 16. gadsimtā un viena no salas nosaukuma rašanās versijām ir holandiešu ''waaigat'' — ‘vēju vārti’, kas sākotnēji dots jūrasšaurumam. 1914. gadā Kostjanoja ragā salas ziemeļos atklāja [[Vaigača (polārstacija)|Vaigačas]] radiotelegrāfa un meteoroloģisko staciju. 1921. gadā salas dienvidrietumos tika atklātas polimetālu rūdas. No 1930. gada salā tika uzsākti [[OGPU]] ekspedīcijas ģeoloģiskie pētījumi [[Teodors Eihmanis|Teodora Eihmaņa]] vadībā, kuras sastāvā bija ieslodzītie no [[Solovku salas|Solovku]] nometnes. No 1932. gada tika sākta [[svins|svina]] un [[cinks|cinka]] rūdu rūpnieciska ieguve, kam organizēja Vaigačas speciālo nometni ''(Особлаг Вайгач)'' ar centru speciāli uzbūvētajā [[Varneka]]s ciematā. Nometnes priekšnieks bija [[Aleksandrs Dīckalns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulagmuseum.org/showObject.do?object=2840549&language=1 |title=Виртуальный музей Гулага. Дицкалн Александр Федорович (Теодорович) |access-date={{dat|2020|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181221024322/http://gulagmuseum.org/showObject.do?object=2840549&language=1 }}</ref> 1936. gadā šahtas sāka applūst un tās slēdza. Ieslodzīto un personāla lielāko daļu pārcēla uz [[Amderma]]s [[fluorīts|fluorīta]] raktuvēm.<ref>[http://arhpress.ru/ps/2001/12/20/66.shtml Как руду искали на Вайгаче]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sevprostor.ru/istorija/istorija/1062-ostrov-vajgach-i-shakhty-gulag-na-nem-v-chastnosti-v-gube-dyrovatoj.html |title=ОСТРОВ ВАЙГАЧ И ШАХТЫ ГУЛАГ |access-date={{dat|2020|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210122100030/https://sevprostor.ru/istorija/istorija/1062-ostrov-vajgach-i-shakhty-gulag-na-nem-v-chastnosti-v-gube-dyrovatoj.html }}</ref> 1950. gadā tika izveidota [[Bolvanskijnosa]]s polārstacija. 1957. gadā uz salu pārcēlās no [[Novaja Zemļa]]s izsūtītie [[ņenci]], kas apmetās OGPU pamestajā Varnekā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņencu autonomais apvidus]] [[Kategorija:Krievijas salas]] [[Kategorija:Karas jūra]] [[Kategorija:Barenca jūra]] [[Kategorija:Vaigača]] nskn42abpi8us93f856zsxcabyhsnrs 0 455984 4459407 4196740 2026-04-26T09:39:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459407 wikitext text/x-wiki [[Attēls:US Army 51991 Wounded warrior, wife, share experiences with Schweinfurt community.jpg|thumb|[[amerikāņi (nācija)|Amerikāņu]] veterāns (pa labi)]] '''Veterāns''' (no {{val|la|vetus}} — 'vecs') ir [[persona]], kam ir salīdzinoši liela pieredze kādā konkrētā darbības laukā. Ar jēdzienu '''kara veterāns''' apzīmē jebkuru personu, kas ir pildījusi [[karš|kara]] dienestu un atrodas atvaļinātas [[militārpersona]]s statusā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/veteran|title=Veteran|work=dictionary.cambridge.org|publisher=Cambridge Dictionary|accessdate=8 April 2020}}</ref> Bieži kara veterāni parasti piedalās militārajās parādēs, kas tiek atzīmētas, lai cildinātu [[vēsture|vēsturiskas]] uzvaras vai notiek [[patriotisms|patriotisma]] nolūkos. Tāpat atsevišķās valstīs, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ikgadu tiek atzīmēta [[Veterānu diena]] (ASV 11. novembris), kurā tiek godināti kara veterāni un tie karavīri, kas gājuši bojā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/Veterans-Day|title=Veterans Day|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|accessdate=8 April 2020}}</ref> Daudzās valstīs kara veterāni ir tiesīgi saņemt valsts subsidētu [[pensija|pensiju]], kas parasti tiek piešķirta par nopelniem aktīvā kara dienesta laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.bbc.com/news/10617955|title=France to increase pensions for Africa war veterans|work=bbc.com|publisher=BBC News|date=13 July 2010|accessdate=8 April 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://qz.com/929153/only-one-in-five-people-take-up-this-incredibly-generous-pension-to-retire-at-40/|title= Only one in five people take up this incredibly generous pension to retire at 40|work=qz.com|publisher=Quartz|first=Allison|last=Schrager|date=14 March 2017|accessdate=8 April 2020}}</ref> Lai iemūžinātu kara veterānu nopelnus valsts labā, dažkārt tiem par godu tiek atklāti memoriāli jeb piemiņas vietas kā, piemēram, [[Vjetnamas veterānu memoriāls]] [[Vašingtona|Vašingtonā]], ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/Vietnam-Veterans-Memorial|title=Vietnam Veterans Memorial| work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|accessdate=9 April 2020}}</ref> == Skatīt arī == * [[Karavīrs]] * [[Vjetnamas veterānu memoriāls]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lsvs.lv/# Latvijas Sporta Veterānu Savienības oficiālā mājaslapa] * [https://www.lvva.lv/news.php Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācijas oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārais personāls]] pmww5591ml8s0v96wm3si40w1onycbw 0 457310 4459266 3206270 2026-04-26T03:10:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459266 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Ufas dzelzceļa tilts |nosauk oriģinālval = ''Өфө тимер юл күпере'' |attēls = Ufa river view.JPG |attēla paraksts = |karte = | plat_d = 54 | plat_m = 43 | plat_s = 05 | plat_NS = N | gar_d = 55 | gar_m = 54 | gar_s = 28 | gar_EW = E |kartes_paraksts = |karte_alt_teksts = |alt_karte = |reljefa_karte = |kartes_izmērs = |oficiāl nosaukums = |transporta veids = dzelzceļš |šķērso = [[Belaja]] |atrašanās vieta = {{flaga|Krievija}}[[Ufa]] |apkalpo = |arhitekts = Nikolajs Beļeļubskis |tilta tips = balstu |materiāli = [[dzelzs]] |posmu skaits = |balstu skaits = |posma garums = 640[[metri|m]] |garums = |platums = |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = 1886 |atklāts = 1888 |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |citas daļas = }} '''Ufas dzelzceļa tilts''' ({{val|ba|Өфө тимер юл күпере}}, {{val|ru|Уфимский железнодорожный мост}}) ir dzelzceļa tilts pār [[Belaja]]s upi. Atrodas [[Krievija|Krievijā]], [[Baškortostāna]]s republikas galvaspilsētā [[Ufa|Ufā]].<ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://russiatrek.org/ufa-city| title=Ufa city, Russia| website=RussiaTrek.org}}</ref> == Būvniecība == Tilta būvniecība sākās 1886. gadā un tika pabeigta 1888. gadā, ļaujot pasažieru vilcieniem šķērsot [[Belaja]]s upi Ufas virzienā un padarīja iespējamu dzelzceļa pagarinājumu uz [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] (1892).<ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://www.fink.com/papers/russia.html| first=Kevins| last=Finks| title=The Beginnings of Railways in Russia. History 155 - Russia to 1917. Prof. Davis| date=December 1991| website=Fink.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://eng.rzd.ru/statice/public/en?STRUCTURE_ID=30#1| website=Russian Railways| title=History of Russian Railways}}</ref> Projektu izstrādāja inženieris un profesors [[Nikolajs Beļeļubskis]], ievērojot 1884. gada tehniskos noteikumus. Visi tilta konstrukcijas tērauda elementi ražoti [[Udmurtija|Udmurtijā]], Votkinskas rūpnīcā, kur 1871. gadā pirmoreiz Krievijā sāka plaši izmantot martena krāsnis, kas ļāva izgatavot sliedes valsts dzelzceļa tīklam. Tilts sastāvēja no 6 laidumiem, katrs no tiem bija 109 metrus garš. Dizains ietvēra rūpīgu un precīzu kopņu elementu un akordu izlīdzināšanu, kas tika izgatavoti no tolaik progresīvā celtniecības materiāla – [[čuguns|čuguna]]. Beļeļubskis arī ierosināja inovatīvu konstruktīvu risinājumu, savienojot ar eņģēm grīdas šķērssiju kopnes un apakšējās hordas. Viņa laikos šāda veida strukturālais atbalsts tika uzskatīts par novatorisku, jo tas ļāva samazināt kopņu sekundāro spriegumu. 1890. gada [[Edinburga]]s izstādē šī konstrukcija saņēma zelta medaļu. Vēlāk to sāka dēvēt par "krievu atbalsta metodi"<ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://www.kykymber.ru/NS.pdf| title=Юрлов Н.165 лет со дня рождения Н.А.Белелюбского (1845–1922). Инженер, ученый, патриот // Наша школа. - №2(111). - 2010. - С.41.| archiveurl=https://web.archive.org/web/20111005083333/http://www.kykymber.ru/NS.pdf| archivedate=October 5, 2011| language=ru}}</ref> [[Attēls:Ufa rail bridge.jpg|left|thumb|Tilta oficiālā atklāšana 1888. gada 8. septembrī|400 px]] 1888. gada 8. septembrī notika tilta svinīga atklāšana. To atklāja dzelzceļa transporta ministrs [[Konstantīns Posjets]]. Uz tilta tika atvērts arī gājēju celiņš, šim nolūkam no koka tika izgatavotas speciālas gājēju ietves (vēlāk gājēju kustību aizliedza). Piestātnes tika pastiprinātas ar ūdens šķēlējiem, kas vērsti augšpus straumei, lai sadalītu ledus gabalus pavasara atkušņu laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce| url=https://www.loc.gov/pictures/resource/prokc.20552/?co=prok| website=[[Kongresa bibliotēka]]| title=Tilts pār Beliju pie Ufas| date=1910| author=[[Sergejs Prokudins-Gorskis]]}}</ref><ref>{{cite web| url=http://imhomir.com/blog/Ufa/8779.html| archiveurl=https://web.archive.org/web/20141108202637/http://imhomir.com/blog/Ufa/8779.html| archivedate=November 8, 2014| title=Мосты Уфы : Железнодорожный мост через реку Белая| website=Imhomir.com| date=October 20, 2013| language=ru}}</ref> [[Attēls:Ufa Rail Bridge.1915.jpg|left|thumb|Tilts 20. gadsimta sākumā|270 px]] 1919. gada jūnijā pie Ufas notika [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] cīņas. Cenšoties saglabāt kontroli par pilsētu, [[Baltā kustība|Baltās kustības]] admirāļa [[Aleksandrs Kolčaks|Aleksandra Kolčaka]] atkāpjošies spēki uzspridzināja vienu no tilta laidumiem. Viens kopnes gals iekrita upē un stipri deformējās. Baltajiem tas nepalīdzēja un 1919. gada 9. jūnijā Ufu ieņēma [[Vasīlijs Čapajevs|Vasīlija Čapajeva]] vadītā 25. strēlnieku divīzija. Pēc Kolčaka atkāpšanās uz [[Sibīrija|Sibīriju]] daļa no [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karaspēka devās tālāk, bet daļa palika netālu no Ufas, Belajas otrā krastā. Tilta atjaunošanas darbi notika divos posmos: vispirms tika uzstādīti pagaidu laidumi, tad notika kapitālais remonts. Darbos piedalījās ap 2500 cilvēku. Remonta laikā tika uzstādīts jaunais laidums, kuru projektēja profesors [[Lavrs Proskurjakovs]]. 1919. gada 10. oktobrī [[Vladimirs Ļeņins]] apsveica būvniekus ar tilta atjaunošanu.<ref name=pmokbsh.ru>{{tīmekļa atsauce| url=http://www.pmokbsh.ru/attachments/118_%D0%93%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%8B%20%D0%A3%D1%84%D1%8B.%201.doc| archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304000600/http://www.pmokbsh.ru/attachments/118_%D0%93%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%8B%20%D0%A3%D1%84%D1%8B.%201.doc| archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}| language=ru| title=Главные мосты Уфы. Мост через реку Белая.| trans-title=The Ufa City's major bridges| website=Pmokbsh.ru| access-date={{dat|2020|04|19||bez}}}}</ref> [[Attēls:Уфимский ж.д. мост 1919 (Ufa rail bridge1919).jpg|thumb|Tilts 1919. gadā]] == Renovācija == 20. gadsimtā tilts vairākkārt tika nostiprināts un modificēts. No 1937. līdz 1939. gadam laiduma konstrukcijas tika nostiprinātas, noņemot negabarīto izmēru un pievienojot armējošo metālu. No 1949. līdz 1951. gadam notika tilta rekonstrukcijas darbi. Piestātņu gruntsūdens pusē tika uzstādīti balsti otram sliežu ceļam, kuri tika montēti no vienotām laiduma konstrukcijām. Laika posmā no 1991. līdz 2001. gadam notika novecojušo cara laiku konstrukciju atjaunošana. To veica akciju sabiedrība ''Transstroimost''. Līdz 2001. gadam visi tilta laidumi tika aprīkoti ar mūsdienīgiem tērauda konstrukciju elementiem. [[File:Ufariverbelaia.jpg|right|thumb|Skats uz [[Dema]]s upes grīvu|600 px]] == Interesanti fakti == * Pēc tilta būvdarbu pabeigšanas 1888. gadā no [[Dema]]s upes tika izrakts mākslīgs kanāls, kas taisnā ceļā veda uz [[Belaja|Belaju]]. Tas tika darīts, lai izvairītos no dzelzceļa tilta celtniecības arī pār Demu. * Augstāk pa Belajas straumi atrodas sala, kas katru gadu maina savu formu, vasarā pārvēršoties par pussalu. Salas rašanās ir saistīta ar to, ka 20. gadsimta sākumā šai vietā nogrima baržas ar maizi, kas kļuva par pamatu turpmākai sedimentācijai. * Pirmās tilta krāsainās fotogrāfijas uzņēma [[Sergejs Prokudins-Gorskis]] 1910. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://prokudin-gorskiy.ru/image.php?ID=1215| trans-title=Railroad bridge across the Belaya River near Ufa 1910, by Prokudin-Gorskii| website=Открытый исследовательский проект «Наследие С. М. Прокудина-Горского»| language=ru| title=Железнодорожный мост через р. Белую близ Уфы. [1910 год]}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://www.wdl.org/en/item/5305/| title=Railroad Bridge across the Belaia River near Ufa| website=[[Pasaules digitālā bibliotēka]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Skatīt arī == * [[Transsibīrijas dzelzceļš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Tilti Krievijā]] [[Kategorija:Ufa]] cyughvfrs1inbpescd1z4l3ewbwrvfm 0 459273 4458987 4447475 2026-04-25T15:10:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458987 wikitext text/x-wiki {{Infobox organization | name = Slovākijas Olimpiskā un sporta komiteja | bgcolor = | fgcolor = | image = Slovak Olympic and Sports Committee logo.png | image_border = | size = | alt = | caption = Slovākijas Olimpiskās un sporta komitejas emblēma | map = | msize = | abbreviation = | motto = | predecessor = | successor = | formation = 1992. gada 19. decembrī (atzīta 1993. gadā) | extinction = | type = Nacionālā Olimpiskā komiteja | status = | purpose = | headquarters = {{vieta|Slovākija|Bratislava}} | location = | coords = | region_served = | membership = | language = | general = | leader_title = Prezidents | leader_name = [[Antons Sīkels]] | leader_title2 = Ģenerālsekretārs | leader_name2 = [[Jozefs Liba]] | leader_title3 = | leader_name3 = | leader_title4 = | leader_name4 = | budget = | num_staff = | num_volunteers = | website = {{url|www.olympic.sk}} | remarks = | former name = }} [[File:Slovak Olympic Team.jpg|150px|thumb|right|Slovākijas Olimpiskās komandas logo]] '''Slovākijas Olimpiskā un sporta komiteja''' ({{val|sk|Slovenský olympijský a športový výbor}}) ir [[Nacionālā Olimpiskā komiteja]], kas pārstāv [[Slovākija|Slovākiju]] un tās sportistus [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un citos starptautiskajos sporta pasākumos. Komitejas galvenā mītne atrodas Slovākijas galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]]. Slovākijas izmantotais SOK kods ir '''SVK'''. Slovākija kā neatkarīga valstts olimpiskajās spēlēs startē kopš 1992. gada, līdz tam tā bija [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākija]]s komandas daļa. == Vēsture == [[File:Slovak Olympic Committee logo.png|150px|thumb|right|Vecais logo]] '''Slovākijas Olimpiskā komiteja''' tika dibināta 1992. gada 19. decembrim, bet [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] to atzina 1993. gada 20. janvārī. Olimpiskā komiteja tika izveidota pēc [[Čehoslovākijas Olimpiskā komiteja|Čehoslovākijas Olimpiskās komitejas]] (ČSOV), kad tā tika likvidēta 1993. gada 27. martā. 2018. gada decembrī Olimpiskā komiteja mainīja savu nosaukumu uz '''Slovākijas Olimpiskā un Sporta komiteja'''.<ref>[https://www.olympic.sk/zakladne-informacie About us]{{Novecojusi saite}}</ref> == Izpildkomitejas sastāvs == Slovākijas Olimpiskā un Sporta komiteja šobrīd sastāv no:<ref>[https://www.olympic.sk/organizacna-struktura/vykonny-vybor Executive committee]{{Novecojusi saite}}</ref> *'''Prezidents:''' [[Antons Sīkels]]; *'''Viceprezidenti:''' [[Peters Korčoks]], [[Zdenko Križs]], [[Jozefs Genci]]; * '''Locekļi:''' [[Monika Šiškova]], [[Jozefs Jurašeks]], [[Matejs Tots]], [[Daniels Liška]], [[Roberts Petriska]], [[Marians Vanderka]], [[Ļubors Halanda]], [[Danka Bartekova]]. == Olimpiskās komitejas prezidenu uzskaitījums == {| class="wikitable" ! Prezidents !! Termiņš |- | [[Vladimirs Černušāks]] || 1992 — 1999 |- | [[Františeks Čmelārs]] || 1999 — 2016 |- | [[Antons Sīkels]] || 2016 — ''pašlaik'' |} == Biedru federācijas == Slovākijas nacionālās federācijas ir organizācijas, kas koordinē visus viņu individuālo sporta veidu aspektus. Viņi ir atbildīgi par apmācību, sacensībām un sava sporta veida attīstību. Pašlaik Slovākijā darbojas 30 olimpiskās vasaras un 6 ziemas sporta federācijas, kā arī vairākas citu sporta veidu federācijas.<ref>[https://www.olympic.sk/sporty/letne-sporty Summer sports federations]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.sk/sporty/zimne-sporty |title=Winter sports federations |access-date={{dat|2020|05|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200506233132/https://www.olympic.sk/sporty/zimne-sporty }}</ref> === Olimpisko sporta veidu federācijas === {| class="wikitable sortable" |- ! Nacionālā federācija !! Sporta veids (-i) !! Vasara/Ziema !! Galvenā mītne |- | [[Slovākijas Airēšanas federācija]] || [[Airēšana]] || Vasara || Prešova |- | [[Slovākijas Alpīnisma asociācija]] || [[Klinšu kāpšana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Badmintona federācija]] || [[Badmintons]] || Vasara || Prešova |- | [[Slovākijas Basketbola asociācija]] || [[Basketbols]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Biatlona asociācija]] || [[Biatlons]] || Ziema || Banska Bistrica |- | [[Slovākijas Bobsleja federācija]] || [[Bobslejs]] || Ziema || Bratislava |- | [[Slovākijas Boksa federācija]] || [[Bokss]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Burāšanas savienība]] || [[Burāšana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Cīņas sporta federācija]] || [[Cīņas sports]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Džudo federācija]] || [[Džudo]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Futbola asociācija]] || [[Futbols]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Galda tenisa asociācija]] || [[Galda teniss]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Golfa asociācija]] || [[Golfs]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Handbola federācija]] || [[Handbols]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Hokeja federācija]] || [[Hokejs]] || Ziema || Bratislava |- | [[Slovākijas Jāšana federācija]] || [[Jāšanas sports]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Kamaniņu braukšanas asociācija]] || [[Kamaniņu braukšana]] || Ziema || Stari Smokoveca |- | [[Slovākijas Kanoe federācija]] || [[Kanoe airēšana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Karatē federācija]] || [[Karatē]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Kērlinga asociācija]] || [[Kērlings]] || Ziema || Bratislava |- | [[Slovākijas Lauka hokeja federācija]] || [[Lauka hokejs]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Loka šaušanas asociācija]] || [[Loka šaušana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Modernās pieccīņas asociācija]] || [[Modernā pieccīņa]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Paukošanas federācija]] || [[Paukošana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Peldēšanas federācija]] || [[Peldēšana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Regbija savienība]] || [[Regbijs]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Riteņbraukšanas federācija]] || [[Riteņbraukšana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Slēpošanas asociācija]] || [[Slēpošana]] || Ziema || Poprada |- | [[Slovākijas Svarcelšanas federācija]] || [[Svarcelšana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Šaušanas federācija]] || [[Šaušanas sports]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Tekvondo asociācija]] || [[Tekvondo]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Tenisa asociācija]] || [[Teniss]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Triatlona savienība]] || [[Triatlons]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Vieglatlētikas federācija]] || [[Vieglatlētika]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Vingrošanas federācija]] || [[Vingrošana]] || Vasara || Bratislava |- | [[Slovākijas Volejbola federācija]] || [[Volejbols]] || Vasara || Bratislava |} == Skatīt arī == * [[Slovākija olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.olympic.sk/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19981212031604/http://www.olympic.sk/ |date={{dat|1998|12|12||bez}} }} * [https://www.olympic.org/slovakia Slovākijas profils] [[SOK]] mājas lapā {{Eiropas Olimpiskās komitejas}} {{Slovākija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sports Slovākijā]] [[Kategorija:Slovākija olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā komiteja]] [[Kategorija:Nacionālās Olimpiskās komitejas]] 2icszfb4w6vb627nt6mj86ww34kj3tu 0 463877 4458955 4441206 2026-04-25T13:44:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458955 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Silvija Ģibiete | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1946 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | nodarbošanās = [[Tulkošana|tulkotāja]]<br />literāte |rakstīšanas valoda = | periods = | dzimums = S | apbalvojumi = }} '''Silvija Ģibiete''' (dzimusi '''Čaibele''' 1946. gada 29. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir vācu valodas [[Tulkošana|tulkotāja]], literāte, [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre (kopš 2008. gada). == Biogrāfija == Silvija Ģibiete dzimusi 1946. gadā [[Rīga|Rīgā]], tur arī pavadījusi bērnību, skolas un studiju gadus. Mācoties [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolā]], Silvija Ģibiete apguva angļu valodu, bet vācu valodu, kas vēlāk kļuva par viņas galveno darba instrumentu, tulkotāja sāka mācīties tikai 16 gadu vecumā, apmeklējot Skolotāju nama vācu valodas kursus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājās [[Latvijas Universitāte]]s Svešvalodu fakultātē. Pēc studiju beigšanas 1972. gadā pārcēlās uz [[Liepāja|Liepāju]], lai strādātu par vācu valodas skolotāju [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola|Liepājas 5. vidusskolā]]. Par skolotāju nostrādāja 20 gadus. Kā viens no izcilākajiem viņas audzēkņiem, kurš vācu valodu pie Silvijas Ģibietes apguvis privāti, minams medicīnas zinātņu doktors, ķirurgs [[Olevs Kaju]]. Paralēli darbam Liepājas 5. vidusskolā kādu laiku strādājusi [[RSU Liepājas filiāle|Liepājas Medicīnas skolā]] pie direktores [[Rasma Kaju|Rasmas Kaju]] par vācu valodas pedagoģi. Ar [[daiļliteratūra]]s [[Tulkošana|tulkošanu]] Silvija Ģibiete sāka aktīvi nodarboties 1980. gada sākumā. No 1992. līdz 2008. gadam strādāja [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]], kur bija atbildīga tieši par tulkošanas darbiem. Silvija Ģibiete izteikusies: „Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas vēsture ir rakstīta vācu valodā”. Viņas nozīmīgākie tulkojumi ir V. G. Zēbalda romāns „Austerlics” („Dienas Grāmata”, 2007), V. fon Šternburga romāns „It kā viss būtu pēdējoreiz. E. M. Remarka biogrāfija” („Zvaigzne ABC”, 2010), kā arī bērniem veltītie grāmatu tulkojumi, piemēram, A. Šteinhēfela darba „Riko, Oskars un dziļākās ēnas” („Jumava”, 2012) tulkojums. Īpaši izceļams arī Silvijas Ģibietes darbs atdzejā. Lai iepazīstinātu citu tautu lasītājus ar Liepājas dzejnieka [[Modris Zihmanis|Modra Zihmaņa]] liriku, Silvija Ģibiete no latviešu valodas vācu valodā atdzejojusi viņa dzejoļus, kas izdoti bilingvālā krājumā „Sibirischer Hardrock / Sibīrijas smagais roks” (2009). Dzejā autors vēstījis par izsūtījumā pavadīto laiku. Silvija Ģibiete ir viena no pasaulē trīsdesmit [[Vinfrīds Georgs Zēbalds|Vinfrīda Georga Zēbalda]] (1944—2001) literāro darbu tulkotājām. Viņas vārds ir iekļauts šī autora tulkotāju reģistrā, ko sastādījusi tulkotāja no Itālijas Ada Vigliani. == Privātā dzīve == Silvijas Ģibietes vecāki ir Eleonora Šarlote Čaibele un Otto Johans Čaibelis. Dzīvesbiedrs — Ēriks Ģibietis, meita — [[Lāsma Gaitniece]]. == Tulkojumi latviski == * 1987. — Gerds Fukss "Vīrietis visam mūžam". — Rīga: Liesma, 157 lpp.; * 1988. — Anna Zēgerse "Pāri okeānam" (iekļauts stāstu krājumā "Kāzas un pļauka"). — R.: Liesma. * 1998. — Aleksandra Kordesa "Ilgas — tas nav tikai sapnis". — Rīga: Tapals, 246 lpp. * 2004. — Kornēlija Funke "Spoku mednieki ledus aukstumā". — Rīga: Zvaigzne ABC * 2005. — Kornēlija Funke "Spoku mednieki uguns karstumā". — Rīga: Zvaigzne ABC * 2006. — Kornēlija Funke "Spoku mednieki šausmu pilī". — Rīga: Zvaigzne ABC * 2007. — Dīters Herbsts "Komunikācija uzņēmumā". — Rīga, Zvaigzne ABC, 119 lpp. * 2007. — V.G.Zēbalds "Austerlics". — Rīga: Dienas Grāmata. * 2010. — Vilhelms fon Šterburgs " It kā viss būtu pēdējoreiz. Ē.M.Remarka biogrāfija". — Rīga: Zvaigzne ABC * 2012. — Andreass Šteinhēfels "Riko, Oskars un dziļākās ēnas" — Rīga: Jumava. * 2017. — Abbās Hiders "Pļauka". — Rīga: Harro von Hirschheydt, 200 lpp. * 2019. — Normans Olers "Totālais skurbums: Narkotikas Trešajā Reihā". — Igaunija: "Helios" (darbu tulkojušas Silvija Ģibiete un [[Anita Muitiniece]]). == Atdzejojumi citās valodās == * 2009. — [[Modris Zihmanis]] "Levelek Margarétához/Vēstules Margrietiņai" (atdzejots ungāru valodā kopā ar prof. Jānošu Pustai (Pustay Janos) un [[Lāsma Gaitniece|Lāsmu Gaitnieci]]) — izdevējs: [[Rietumungārijas Universitāte]] ([[Sombatheja]]s pilsēta, [[Ungārija]]) * 2009. — Modris Zihmanis "Sibirischer Hardrock/Sibīrijas smagais roks" (atdzejots vācu valodā) == Oriģināldarbi == * 2010. — mācību līdzeklis Latvijas vēsturē ungāru studentiem "Az örökre elveszett hazáért. Az 1939-es év Lettországban és Liepājában" (Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939. gads Latvijā un Liepājā); kopā ar Lāsmu Gaitnieci, darbs ungāru valodā. — izdevējs: Rietumungārijas Universitāte (Sombathejas pilsēta, Ungārija) == Apbalvojumi == * 2011 — Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja Pateicības raksts. * 2015 — Latviešu valodas aģentūras piešķirtais tituls "Novada valodnieks". == Ārējās saites == * Beluza, V. Mani vienmēr vilkuši rietumi.// Diena (intervija ar tulkotāju Silviju Ģibieti), 2019. gada 22. jūnijs. * Veidemane, E. Silvija Ģibiete: "Paviršība ir laikmeta iezīme".// Neatkarīgā Rīta avīze (intervija ar tulkotāju Silviju Ģibieti), 2016. gada 11. marts. * http://makslinieki.lv/profile/Silvija-Gibiete/ * https://valoda.lv/skam-interviju-ciklu-ar-konkursa-qnovada-valodnieksq-lauretiem-pirm-intervija-ar-silviju-ibieti/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200718092839/https://valoda.lv/skam-interviju-ciklu-ar-konkursa-qnovada-valodnieksq-lauretiem-pirm-intervija-ar-silviju-ibieti/ |date={{dat|2020|07|18||bez}} }} * https://www.liepajniekiem.lv/tema/silvija-gibiete/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200718085045/https://www.liepajniekiem.lv/tema/silvija-gibiete/ |date={{dat|2020|07|18||bez}} }} * https://www.rekurzeme.lv/laikraksta-arhivs/silvija-gibiete-visam-ir-jamainas-stavet-uz-vietas-nozime-iet-atpakal-113992 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200718085045/https://www.rekurzeme.lv/laikraksta-arhivs/silvija-gibiete-visam-ir-jamainas-stavet-uz-vietas-nozime-iet-atpakal-113992 |date={{dat|2020|07|18||bez}} }} * http://www.liepajasczb.lv/lv/galerija-3014/open-gallery:64048 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200718085049/http://www.liepajasczb.lv/lv/galerija-3014/open-gallery:64048 |date={{dat|2020|07|18||bez}} }} * https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/ser/uak/bue.cfm?publicationId=1882 * https://irliepaja.lv/lv/raksti/kultura/tulkotaja-silvija-gibiete-iztulkojusi-lielakas-sausmas/ * https://www.herder-institut.de/digitale-angebote/uebersetzte-geschichte/s-u-l-gibiete-die-auf-ewig-verlorene-heimat-die-zwangsumsiedlung-der-deutschbalten-aus-lettland-1939-1941.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200719102035/https://www.herder-institut.de/digitale-angebote/uebersetzte-geschichte/s-u-l-gibiete-die-auf-ewig-verlorene-heimat-die-zwangsumsiedlung-der-deutschbalten-aus-lettland-1939-1941.html |date={{dat|2020|07|19||bez}} }} * https://jaunagaita.net/jg268/JG268_gramatas.Gibiete.htm * https://www.dgramata.lv/lasitava/recenzijas-apskati-pardomas/zudusa-laika-meklejumos---v-g-zebalds-austerlics/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200718094127/https://www.dgramata.lv/lasitava/recenzijas-apskati-pardomas/zudusa-laika-meklejumos---v-g-zebalds-austerlics/ |date={{dat|2020|07|18||bez}} }} * https://www.apgadsmansards.lv/lv/book/531/pljauka/ * http://latviannewspaper.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2321 * Silvijas Ģibietes tulkotā vācu rakstnieka Fēliksa Timmermaņa stāsta "Bēgšana uz Ēģipti" latviešu aktieru Imanta Skrastiņa, Ilzes Rūdolfas, Jāņa Skaņa un Voldemāra Šoriņa lasījumā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/felikss-timmermanis-begsana-uz-egipti.a124875/ {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ģibiete, Silvija}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tulkotāji]] gdm6ju02tf4uwq8gmv387jqk4dp8w94 0 472622 4459128 4359549 2026-04-25T18:51:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459128 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Stompaku purvi | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Stompaku purvi, no takas.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57.104811 | latNS = N | longd =27.474614 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Balvu novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=3885}} | established = 1977 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Stompaku purvi''' ir 1977. gadā dibināts [[dabas liegums]] [[Balvu novads|Balvu novadā]], uz dienvidiem no [[Stompaki|Stompaku]] ciema. [[Natura 2000]] teritorija. Starptautiskā [[putniem nozīmīgā vieta]]. Dabas lieguma teritorijā ietilpst trīs purvi - [[Klēģera purvs]], [[Lielais purvs]] un [[Stompaku purvs]]. Tā ir nozīmīga teritorija [[augstais purvs|augsto purvu]] aizsardzībai - austrumu tipa augstie purvi ar [[ārkausa kasandra|ārkausa kasandru]]. Purvus ietver purvains priežu mežs, kā arī lapukoku un jauktu koku meži. Dabas lieguma teritorijā dzīvo [[melnais stārķis|melnie stārķi]], [[ķīķis|ķīķi]], [[klinšu ērglis|klinšu ērgļi]], [[rubenis|rubeņi]], [[mednis|medņi]], [[mežirbe]]s, [[purva piekūns|purva piekūni]] un citi saudzējami putni. == Stompaku kauja == {{Sīkāk|Stompaku kauja}} [[Latvijas Nacionālo partizānu apvienības]] karotāji [[Pēteris Supe|Pētera Supes]] vadībā 1945. gada janvārī uz vairākām Stompaku purva saliņām izveidoja vienu no lielākajām [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu nometnēm]] Baltijā. 1945. gada 2. martā notika [[Stompaku kauja]] – vērienīgākā kauja nacionālās bruņotās pretošanās kustības vēsturē, kurā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] karaspēks centās aplenkt nometni, taču partizāniem nākamajā rītā izdevās no aplenkuma izlauzties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta|title=Stompaku kauja 1945. gada 2. martā|last=Turčinskis|first=Zigmārs|website=[[sargs.lv]]|access-date=2021-04-14|date=2016-04-12|language=lv}}</ref> == Piemiņa == Uz nometnes vietu ved taka marķēta koka taka, nometnes vietā uzstādīts piemiņas akmens un krusts. Piemiņas akmens 28 kritušajiem nacionālajiem partizāniem uzstādīts arī Balvu—Viļakas šosejas malā pie Stompaku ciema.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijaspieminekli.lv/stompaku-kauja-stompaku-nometne/|title=Stompaku kauja. Stompaku nometne.|last=Ķipurs|first=Roberts|website=Latvijaspieminekļi.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-11-26|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/godina-stompaku-cinitajus/|title=Godina Stompaku cīnītājus: pirms 75 gadiem notika lielākā nacionālo partizānu kauja|last=Klimovičs|first=Atis|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-14|date=2020-03-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/stompaku_purvi/ Dabas aizsardzības pārvalde] * [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/stompaku-bogs-iba-latvia Stompaku purvi, BirdLife International] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas dabas liegumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bērzkalnes pagasts]] [[Kategorija:Lazdulejas pagasts]] [[Kategorija:Susāju pagasts]] [[Kategorija:Medņevas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]] 6os3jrffqez1hin9p18ji03v79fi4h4 4459398 4459128 2026-04-26T09:20:22Z Baisulis 11523 /* Piemiņa */ atjaunināta atsauce...... 4459398 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Stompaku purvi | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Stompaku purvi, no takas.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57.104811 | latNS = N | longd =27.474614 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Balvu novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=3885}} | established = 1977 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Stompaku purvi''' ir 1977. gadā dibināts [[dabas liegums]] [[Balvu novads|Balvu novadā]], uz dienvidiem no [[Stompaki|Stompaku]] ciema. [[Natura 2000]] teritorija. Starptautiskā [[putniem nozīmīgā vieta]]. Dabas lieguma teritorijā ietilpst trīs purvi - [[Klēģera purvs]], [[Lielais purvs]] un [[Stompaku purvs]]. Tā ir nozīmīga teritorija [[augstais purvs|augsto purvu]] aizsardzībai - austrumu tipa augstie purvi ar [[ārkausa kasandra|ārkausa kasandru]]. Purvus ietver purvains priežu mežs, kā arī lapukoku un jauktu koku meži. Dabas lieguma teritorijā dzīvo [[melnais stārķis|melnie stārķi]], [[ķīķis|ķīķi]], [[klinšu ērglis|klinšu ērgļi]], [[rubenis|rubeņi]], [[mednis|medņi]], [[mežirbe]]s, [[purva piekūns|purva piekūni]] un citi saudzējami putni. == Stompaku kauja == {{Sīkāk|Stompaku kauja}} [[Latvijas Nacionālo partizānu apvienības]] karotāji [[Pēteris Supe|Pētera Supes]] vadībā 1945. gada janvārī uz vairākām Stompaku purva saliņām izveidoja vienu no lielākajām [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu nometnēm]] Baltijā. 1945. gada 2. martā notika [[Stompaku kauja]] – vērienīgākā kauja nacionālās bruņotās pretošanās kustības vēsturē, kurā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] karaspēks centās aplenkt nometni, taču partizāniem nākamajā rītā izdevās no aplenkuma izlauzties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta|title=Stompaku kauja 1945. gada 2. martā|last=Turčinskis|first=Zigmārs|website=[[sargs.lv]]|access-date=2021-04-14|date=2016-04-12|language=lv}}</ref> == Piemiņa == Uz nometnes vietu ved taka marķēta koka taka, nometnes vietā uzstādīts piemiņas akmens un krusts. Piemiņas akmens 28 kritušajiem nacionālajiem partizāniem uzstādīts arī Balvu—Viļakas šosejas malā pie Stompaku ciema.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/stompaku-kauja-stompaku-nometne/|title=Stompaku kauja. Stompaku nometne.|last=Ķipurs|first=Roberts|website=Latvijaspieminekļi.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-11-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/godina-stompaku-cinitajus/|title=Godina Stompaku cīnītājus: pirms 75 gadiem notika lielākā nacionālo partizānu kauja|last=Klimovičs|first=Atis|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-14|date=2020-03-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/stompaku_purvi/ Dabas aizsardzības pārvalde] * [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/stompaku-bogs-iba-latvia Stompaku purvi, BirdLife International] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas dabas liegumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bērzkalnes pagasts]] [[Kategorija:Lazdulejas pagasts]] [[Kategorija:Susāju pagasts]] [[Kategorija:Medņevas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]] owffec1wb5xbnitu6ua6zn4588fxn9v 0 474875 4458990 3707279 2026-04-25T15:20:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458990 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg | att_nosaukums=Smailās stiklenes izceļas ar daudzveidīgu krāsojumu | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Hygrophoraceae | dzimta_lv =Stikleņu dzimta | ģints =Hygrocybe | ģints_lv =Stiklenes | suga =H. conica | suga_lv =Smailā stiklene | binomial =Hygrocybe conica | kategorijas =nē }} '''Smailā stiklene''' (''Hygrocybe conica'') ir Latvijā bieža [[stikleņu dzimta]]s [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[indīgās sēnes|ir vāji indīgi]]. 2021. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to pasludinājusi par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]].<ref name="senes.lv" /> == Taksonomija == Sugas lielā vizuālā daudzveidība liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts.<ref name="Kuo" /> Vācijā šo sugu pagaidām iedala vairākās varietātēs, atdalot tai skaitā lēnāk melnējošo smilšu kāpās augošo varietāti (''H. conica var. Conicoides'' vai ''Hygrocybe conicoides'').<ref>F. Gröger: ''Identification key for agaric mushrooms and boletus in Europe.'' Part 1, Regensburger Mykologische Schriften, Regensburg 2006</ref><ref>German Josef Krieglsteiner (Ed.), Andreas Gminder: ''Die Großpilze Baden-Württemberg''. Volume 3: Mushrooms. Leaf mushrooms I. Ulmer, Stuttgart 2001, ISBN 3-8001-3536-1</ref> Iespējams, ka arī šo sugu ēdamība vai indīgums atšķiras.<ref>Nilsson S, Persson O (1977). ''Fungi of Northern Europe 2: Gill-Fungi.'' New York, New York: Penguin. ISBN 978-0-14-063006-0.</ref> Vecākās sēņu grāmatās var atrast vairākas stikleņu sugas, kuras tagad apvienotas ar smailo stikleni.<ref>[http://www.lnhg.org.uk/species-of-oct-2016.htm Lorn Natural History Group: Species of the Month - October 2016, Blackening Waxcap, Hygrocybe conica]{{Novecojusi saite}}</ref> == Sēnes apraksts == [[Attēls:Fungi44.JPG|thumb|250px|Sākotnēji smailā stiklene var būt no koši dzeltenas līdz oranžsarkanai, taču uz vecumu sāk strauji nomelnēt]] [[Attēls:Hygrocybe.conica.001.jpg|thumb|250 px|Pavecs eksemplārs]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa no dzeltenas, oranžas un sarkanīgas līdz olīvbrūnai, iespiedumu vietās un uz vecumu viegli melnējoša. Iespējams visas šīs krāsas redzēt vienlaikus uz vienas cepurītes.<ref name="FN">[https://www.first-nature.com/fungi/hygrocybe-conica.php Nature First: Hygrocybe conica (Schaeff.) P. Kumm. - Blackening Waxcap]</ref> Virsmiziņa gluda, slapjā laikā mitra un viegli smērējoša, ar ieaugušām radiālām šķiedrām. Forma sākumā smaili, vēlāk lēzeni konusveida,<ref name="Grinerti">[https://e-gramatas.com/arhivs/POPULARZINATNISKAS/Senes(H.R.Grinerti).pdf Helmūts un Renāte Grīnerti, ''Sēnes: Iepazīsim sēnes dabā!'', Zvaigzne ABC]{{Novecojusi saite}} ISBN 978-9934-0-2185-5</ref> ar roboti viļņainu malu,<ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/hygrocybe-conica-scop-fr-p-kumm/ Sugu enciklopēdija: Smailā stiklene]</ref> vecumā izplešoties saglabā smailu pauguriņu centrā.<ref name="senes.lv" /> Platums 1,5–6&nbsp;cm. Mīkstums trausls, cepurītes krāsā, vecumā un ievainojumos melnējošs.<ref name="senes.lv">[http://senes.lv/species/hygrocybe_conica.htm Sēnes.lv: Smailā stiklene]</ref> Smarža un garša neatšķiramas.<ref name="Kuo" /> * [[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]: baltas, vecākām sēnēm kļūst dzeltenas, pēc tam pelēcīgi zaļgandzeltenas un nomelnē, brīvas vai šauri pieaugušas pie kātiņa, dažāda garuma. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: dzeltens vai oranžs, pie pašas pamatnes var būt bālgans, vecākām sēnēm melns, cilindrisks, ar ieaugušām šķiedrām, bieži gareniski rievots, sauss, sākumā viegli smērējošs. Garums līdz 10 cm, resnums maksimāli līdz 1—1,5 cm, parasti 0,4—0,8 cm.<ref name="Grinerti" /><ref name="Gandrs" /> * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: elipsoīdas, reizēm neregulāras, gludas, bezkrāsainas, masā baltas, 7—11,5 (13)/4,5—7,5 [[Mikrometrs|µm]]. Divsporu bazīdiju sporas ir caurmērā lielākas nekā sporas četrsporu bazīdijās, abi veidi sastopami uz vienas sēnes.<ref name="FN" /><ref>Ewald Gerhardt: ''Mushrooms - a great illustrated guide''. p. 136. ISBN 83-7404-513-2.</ref> * [[Bazīdijas]]: ar 2 vai 4 sporu sterigmām, 40—60 µm garas. [[Cistīdas|Himēnijcistīdu]] nav, pleirocistīdas paralēlas.<ref name="Kuo" /> Sēne var saglabāt savu izskatu divas nedēļas, bet pilnīgi nomelnējusi sēne pat daudzas nedēļas, kas var radīt kļūdas tās vecuma novērtēšanā.<ref name="FN" /> == Augšanas apstākļi == Humusa un nedzīvās zemsedzes [[saprotrofs]].<ref name="Veget" /> Aug dažādās vietās, bieži mežmalās, pļavās un citās zālainās vietās<ref name="senes.lv" /> vai mitru skujkoku mežu nobirās,<ref name="Grinerti" /><ref name="healing">[https://healing-mushrooms.net/archives/hygrocybe-conica.html Healing mushrooms: Hygrocybe conica]</ref> daļā Ziemeļamerikas atzīmēta arī kā ozolus mīloša,<ref name="Kuo" /> no vēla pavasara līdz vēlam rudenim, bieži.<ref>[http://www.fungi.lv/hygrocybe_conica.htm Fungi.lv: Smailā stiklene]</ref> Siltākās zemēs par Latviju aug arī ziemā.<ref name="Kuo" /> Slikti aug bagātinātā augsnē, iespējams, ka veido saikni ar sūnām.<ref name="FN" /> Plaši izplatīta Eirāzijā un Amerikās.<ref name="Kuo">[http://mushroomexpert.com/hygrocybe_conica.html Kuo, M.] (2014, March). Hygrocybe conica. MushroomExpert.Com</ref> Sugas atrašana Austrālijā<ref>[https://bie.ala.org.au/species/https://id.biodiversity.org.au/name/apni/175460 Austrālijas atradņu karte]</ref> un Jaunzēlandē nav droša, daži uzskata, ka tā varētu būt sajaukta ar līdzīgo ''H. astatogala''.<ref>Young AM (2005). ''Fungi of Australia: Hygrophoraceae.'' Canberra, ACT: (Australian Biological Resources Study) CSIRO. ISBN 978-0-643-09195-5.</ref> == Barības vērtība == Tāpat kā vairums stikleņu, parasti tiek uzskatīta par vāji indīgu vai neēdamu.<ref name="senes.lv" /> Daži avoti to tomēr nosauc par ēdamu,<ref name="Veget">[http://botany.lv/wp-content/uploads/2014/10/Vegetacija_5.pdf Latvijas Veģetācija, 2002, 5: 43-17: Latvijas cepurīšu sēņu (Agaricales s.l.) konspekts, 82.lpp] - Inita Dāniele [Avota]*, Inguna Krastiņa**: *Latvijas Dabas muzejs, Kr. Barona iela 4, Rīga LV 1712; **LU Bioloģijas institūts, Miera iela 3, Salaspils LV 2169</ref> daži norāda, ka jautājums ir neskaidrs.<ref>Phillips, Roger (2010) ((2005)). ''Mushrooms and Other Fungi of North America''. Buffalo, NY: Firefly Books. p. 76. ISBN 978-1-55407-651-2.</ref> Tiek apgalvots, ka vismaz vienreiz Ķīnā ar šo sugu saindējušies, bet parasti no šīs sugas lietošanas pārtikā [[sēņošana|sēņotājus]] atvaira tās nelielie izmēri un virskārtas notīrīšanas nepieciešamība, nevis potenciālais indīgums.<ref name="FN" /> Iespējama arī sajaukšana ar līdzīgām sugām, tai skaitā [[Melnējošā stiklene|melnējošo stikleni]], kura rada gremošanas traucējumus un kuru daļa mūsdienu autoru uzskata par smailās stiklenes varietāti.<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 130. lpp.</ref> Pētījumā salīdzinot ar [[Parastā celmene|parasto celmeni]], [[Kailā aplocene|kailo aploceni]] un vairākām Latvijā mazpazīstamām sugām, smailā stiklene izrādījās no tām visvairāk metālus no augsnes uzņemoša.<ref name="healing" /> == Līdzīgās sugas == Līdzīga vairākām citām stikleņu sugām, tai skaitā [[Melnējošā stiklene|melnējošai stiklenei]] (''H. nigrescens''), kurai ir resnāks un garāks kātiņš, un tāpat melnējošajai [[Citrondzeltenā stiklene|citrondzeltenajai stiklenei]] (''H. tristis'').<ref>[http://www.fichasmicologicas.com/?micos=1&alf=H&art=211 Fichas micologicas: Hygrocybe conica]</ref> Ziemeļamerikā līdzīga tai ir Zingera stiklene (''H. singeri''). No citām līdzīgu krāsu stiklenēm atšķirama galvenokārt pēc straujās melnēšanas,<ref name="Kuo" /> tai skaitā no citādi jaunībā līdzīgajām [[Sarkanā stiklene|sarkanās stiklenes]] (''H. punicea'') un [[Oranžā stiklene|oranžās stiklenes]] (''H. persistens'').<ref>Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004. 162. lpp. {{ISBN|9984-37-648-6}}.</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Hygrocybe conica.JPG|Oranžsarkanā varietāte Hygrocybe conica 170908w.JPG|Uz vecumu smailās stiklenes sāk melnēt Hygrocybe conica 20070705w.JPG|Dažāda vecuma smailās stiklenes Conical Wax Cap - Hygrocybe conica (38049128174).jpg|Kātiņa apakša jaunām sēnēm ir bālgana Hygrocybe.conica.agg2.-.lindsey.jpg|Sēnes lapiņas </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_H.htm Latvijā konstatēto sēņu sugu saraksts]{{Novecojusi saite}} * [https://www.inaturalist.org/taxa/51872-Hygrocybe-conica INaturalist atradņu vietu karte] * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=356885 Index Fungorum] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=104224&lvl=3&keep=1&srchmode=1&unlock&mod=1&log_op=modifier_toggle#modif Taxonomy Browser] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] [[Kategorija:Lapiņu sēnes]] qaigafbfnms7v0k9g5vjntna7mk6t7w 0 480773 4459205 4242656 2026-04-25T22:20:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459205 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Whiddy Spim.jpeg|thumb|Peldošā platforma [[Vidija sala|Vidija salā]] (''Whiddy'' - angļu val.) Īrijā.]] [[Attēls:SBM01.jpg|thumb|Peldošā platforma pie [[Putuvipe]]s (''Puthuvype'' - angļu val.), [[Koči (Indija)|Kočinā]], [[Indija|Indijā]].]] '''Tauvošanās pie peldošās platformas''' ir kuģa pienākšanas un tā nostiprināšanas process pie jūrā noenkurotas pārkraušanas [[boja]]s, kura kalpo gan kā tauvošanās boja, gan arī kā savienojums ar [[Tankkuģis|tankkuģiem]], kuri iekrauj vai izkrauj gāzi vai šķidras kravas. Peldošās platformas veido savienojumu starp nekustīgo jūras dibenā novietoto kolektoru un viļņos šūpojošos tankkuģi. Platformas ir spējīgas apkalpot jebkuras tonnāžas kuģi, pat [[Naftas produktu tankkuģis#VLCC un ULCC|ļoti lielus jēlnaftas tankkuģus]] (''Very large crude carriers (VLCC)'' - angļu val.), ja nav citas iespējas. Seklā ūdenī izvietotās peldošās platformas izmanto, lai iekrautu vai izkrautu jēlnaftu un rafinētos produktus no sauszemes vai jūras naftas laukiem, vai no un uz rafinēšanas rūpnīcām, parasti caur kaut kāda veida uzglabāšanas sistēmām. Šādas bojas pārsvarā ir vienlīdz labi piemērotas visu tipu [[Naftas produkti|naftas produktu]] tankkuģiem. Dziļūdens naftas laukos peldošās platformas izmanto, lai iekrautu jēlnaftu tieši no ieguves platformām, ja izbūvēt cauruļvadu līdz krastam nav ekonomiski izdevīgi. Šī veida peldošās platformas parasti apkalpo īpaši aprīkotus tankkuģus, kuri spēj [[Tauvošanās|pietauvoties]] bez palīdzības. Tiek izmantoti vairāki peldošo platformu tipi. == Tipi== [[Attēls:Thistle_SALM.png|thumb|upright=0.3|left|Vienas enkura kājas peldošā platforma.]] [[Attēls:SBM02.jpg|thumb]] [[Attēls:SBM03.jpg|thumb]] Plaši izmantots tips ir ar enkurķēdēm nostiprinātas peldošās platformas (''Catenary anchor leg mooring (CALM)'' - angļu val.), kuras var noturēt ļoti lielus [[jēlnafta]]s tankkuģus.<ref name="Boja">[https://www.sccs.org.uk/images/expertise/misc/SCCS-CO2-EOR-JIP-Offshore-offloading.pdf Brownsort P. Offshore offloading of CO<sub>2</sub>] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923153546/https://sccs.org.uk/images/expertise/misc/SCCS-CO2-EOR-JIP-Offshore-offloading.pdf |date={{dat|2020|09|23||bez}} }} Scottish Carbon Capture & Storage 2015. gada maijs. 16. lpp. Skatīts: 2021. gada 24. februārī</ref> Šajā tipā izmanto sešas vai astoņas smagas enkurķēdes izvietotas radiāli ap boju. Katras enkurķēdes garums ir ap 350 m un tās pievienotas enkuram vai pālim. To kalibrs izvēlēts tāds, lai tās spētu izturēt projektēto slodzi (paredzēto tankkuģa izmēru). Enkurķēdes ir nospriegotas, lai noturētu boju tai paredzētajā pozīcijā virs naftas produktu cauruļvada gala kolektora (''Pipe Line End Manifold (PLEM)'' - angļu val.). Slogojot enkurķēdes ar pietauvotu tankkuģi, smago enkurķēžu tālākā daļa paceļas no jūras dibena un iztaisnojas, tādā veidā radot balansējošu slodzi. Ja enkurķēdēm uzliek pilnu projektēto slodzi, vienalga, apmēram 27 m no ķēdes garuma guļ jūras dibenā. Lokanās šļūtenes "pacēlājs" (''raiser'' - angļu val.) var būt izpildīts trijos pamata veidos. Visi "pacēlāju" veidi ir paredzēti, lai kompensētu ūdens dziļuma izmaiņas plūdmaiņu dēļ, kā arī sānisko nobīdi, ko rada pietauvošanās rezultātā pieliktā slodze. Bojas vertikālā un sāniskā kustība izsauc šļūteņu izliekuma maiņu. Šļūtenēm piemīt gandrīz neitrāla peldamība, kuru nodrošina pie šļūtenēm nostiprinātie pludiņi. "Pacēlāju" veidi ir sekojoši: * Ķīniešu laterna, kurā divas vai četras simetriski izvietotas šļūtenes savieno PLEM ar boju. To izliekums ir vērsts radiāli projām no centra. * Slinkais - S, kur "pacēlāja" šļūtene atstāj PLEM horizontāli un tad strauji izliecas uz augšu. Pēc tam šļūtene sasniedz zem ūdens peldošu pludiņu, kur tā maina virzienu pavēršoties virzienā uz leju un pēc tam atkal strauji uz augšu. Tā sasniedz boju gandrīz vertikāli. "Pacēlāja" forma atgādina burtu S.<ref name="Riser">[https://faisoltanjung.wordpress.com/author/faisoltanjung/page/6/ Tanjung M. F. Flexible Riser.] Catatan Pribadi Seorang Pembelajar 2016. gada 1. februāris. Skatīts: 2021. gada 24. februārī</ref> * Stāvais - S, kur "pacēlāja" šļūtene vispirms virzās gandrīz vertikāli uz augšu līdz zem ūdens peldošam pludiņam. Pēc tam tā strauji maina virzienu pavēršoties uz leju. Tālāk seko lēzena šļūtenes virziena maiņa vispirms horizontāli un pēc tam vertikāli uz augšu, kur tā savienojas ar boju.<ref name="Riser"/> Retāk izmantoti platformu tipi ir: * Vienas enkura kājas peldošā platforma (''Single anchor leg mooring (SALM)'' - angļu val.), kuru var izmantot, gan seklos, gan arī dziļos ūdeņos. Piemēram, [[dadža SALM]], kura bija izvietota dadža naftas laukā Ziemeļjūrā. "Pacēlājs" bieži ir tērauda caurule, kura saista boju ar enkuru.<ref>[https://www.sccs.org.uk/images/expertise/misc/SCCS-CO2-EOR-JIP-Offshore-offloading.pdf Brownsort P. Offshore offloading of CO<sub>2</sub>] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923153546/https://sccs.org.uk/images/expertise/misc/SCCS-CO2-EOR-JIP-Offshore-offloading.pdf |date={{dat|2020|09|23||bez}} }} Scottish Carbon Capture & Storage 2015. gada maijs. 15. lpp. Skatīts: 2021. gada 24. februārī</ref> * Pietauvošanās tornis, kura apakšējā daļa ir ar jūras dibenā iedzītiem pāļiem saistīta platforma. Augšējā daļa ir pagriežama un tajā izvietotas tauvošanās ierīces un cauruļvadi.<ref>[https://www.bluewater.com/products-technology/mooring-systems/catenary-anchor-leg-rigid-arm-mooring-calram/ Single Point Mooring (SPM) Tower systems] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210410114624/https://www.bluewater.com/products-technology/mooring-systems/catenary-anchor-leg-rigid-arm-mooring-calram/ |date={{dat|2021|04|10||bez}} }} Bluewater. Skatīts: 2021. gada 24. februārī</ref><ref>[https://www.sccs.org.uk/images/expertise/misc/SCCS-CO2-EOR-JIP-Offshore-offloading.pdf Brownsort P. Offshore offloading of CO<sub>2</sub>] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923153546/https://sccs.org.uk/images/expertise/misc/SCCS-CO2-EOR-JIP-Offshore-offloading.pdf |date={{dat|2020|09|23||bez}} }} Scottish Carbon Capture & Storage 2015. gada maijs. 17. lpp. Skatīts: 2021. gada 24. februārī</ref> * Neaizsargātas atrašanās vietas peldošā platforma (''Exposed location single buoy mooring (ELSBM)'' - angļu val.) ir apgādāta ar spolēm pietauvošanās galiem un kravas šļūtenēm, kur tās uztin, kamēr neizmanto. Piemērota izmantošanai nelabvēlīgos laika apstākļos. * Šarnīra peldošā platforma (''Articulated loading platform (ALP)'' - angļu val.) apgādāta ar žokļiem cietai kuģa sasaistei ar peldošo platformu. Arī piemērota nelabvēlīgiem laika apstākļiem.<ref name="Boja"/> == Sastāvdaļas == Pabeigtā pietauvošanās platformā ir četru grupu sastāvdaļas: bojas korpuss, enkura ierīce, kravas pārsūknēšanas sistēma un pārējās sastāvdaļas. === Bojas korpuss === Pietauvošanās torņa korpusu atbalsta nekustīgas kājas, kuras nostiprinātas jūras dibenā. Virs jūras līmeņa izvietota rotējoša daļa, kura saistīta ar iekraujamo vai izkraujamo tankkuģi. Abas sekcijas savienotas ar lodīšu gultni, kuru dēvē par "galveno gultni". Pietauvotais tankkuģis ar šādas sistēmas palīdzību, mainoties vēja virzienam, var brīvi pagriezties ap boju un ieņemt jaunu līdzsvara stāvokli. Ar enkurķēdēm nostiprinātās peldošās platformas korpusu pozīcijā notur vairākas no tā radiāli izejošas enkurķēdes. === Enkura un pietauvošanās ierīces === Enkura ierīce nostiprina boju pie jūras dibena. Projektējot boju tiek ņemta vērā tās uzvedība pie dotā vēja, viļņiem un straumes apstākļiem, kā arī apkalpojamo tankkuģu tonnāžas. Bojas uzvedība nosaka arī optimālo enkura un pietauvošanās ierīču sastāvu un dažādu enkura vai pietauvošanās ierīču sastāvdaļu izmēru. Enkuru tipu lielā mērā izvēlas pēc vietējiem grunts apstākļiem. ==== Enkura ierīces sastāvdaļas ==== * Enkuri vai pāļi - lai nostiprinātu peldošo platformu pie jūras dibena. * Enkurķēde. * Enkurķēdes aizturi<ref>Grinšteins M., Sakss O. ''Jūrniecības termini'' Avots, 2006. 43. lpp. {{ISBN|9984757641}}</ref> - lai savienotu ķēdes ar boju. ==== Pietauvošanās ierīce ==== Tankkuģi pietauvo pie bojas ar tauvas sistēmu. [[Starptautiskais naftas sabiedrību jūras forums]] (''Oil Companies International Marine Forum (OCIMF)'' - angļu val.) ir izstrādājis standartus pietauvošanās ierīcēm. Tauvas sistēma parasti sastāv no neilona pietauvošanās gala, kurš ir nostiprināts pie bojas grozāmā savienojuma pagriežamās daļas.<ref name="spm">[https://omp-management.com/wp-content/uploads/2019/08/Brochure-OMP-Services-rev-2.pdf Single Point Mooring] OMP Services BV. Skatīts: 2021. gada 7. martā</ref> Tankkuģa pusē tauvai ir piestiprināta berzes ķēde (''chafe chain'' - angļu val.), lai novērst tauvas bojājumus tai beržoties pret tankkuģa klīzi. Tauva pie bojas grozāmā savienojuma pagriežamās daļas var būt pievienota izmantojot dinamometrisko tapu, lai mērītu tās noslodzi. Pietauvošanās ierīcēs izmanto vienu vai divas tauvas atkarībā no lielākā kuģa tonnāžas, kuru paredzēts pietauvot pie bojas. Tauvas var būt vienkāršas vai arī izgatavotas apļa veidā bez sākuma un beigām. Eksporta tankkuģa pusē tauvas parasti ir piestiprinātas pie OCIMF standartiem atbilstošām berzes ķēdēm (atkarībā no maksimālās tankkuģa tonnāžas un tauvu noslodzes izšķir berzes ķēžu tipus A un B). Berzes ķēde uz eksporta tankkuģa tiek nostiprināta ķēdes aizturī. Parasta pietauvošanās ierīce sastāv no sekojošām sastāvdaļām (skatoties no bojas uz ārpusi): Bojas puses iekabes <ref>Grinšteins M., Sakss O. ''Jūrniecības termini'' Avots, 2006. 45. lpp. {{ISBN|9984757641}}</ref> un brideļa agregāta<ref name="spm"/><ref>Aptveroša trose</ref> savienojumam ar bojas stiprināšanas aci; tauvas iekabes; tauvas; berzes ķēdes agregāta; atbalsta bojas; pacelšanas līnes (virves) un marķiera bojas, līnes gala atrašanai un tā pacelšanai no ūdens. OCIMF rekomendē normālos apstākļos tauvas sistēmu no ražotāja iegādāties jau pilnībā samontētā veidā. === Kravas pārsūknēšanas sistēma === Katras bojas centrālā sastāvdaļa ir kravas pārsūknēšanas sistēma. Šī sistēma pārvada kravu no, ar grunti saistītas vietas, piemēram, cauruļvada gala kolektora (PLEM) uz kravu saņemošo tankkuģi. Vienkārša kravas pārkraušanas sistēma sastāv no sekojošām sastāvdaļām: * Lokanām zemūdens šļūtenēm, parasti dēvētām par "pacēlājiem". * Peldošām šļūtenēm. * Savienojumiem, kuri noslēdzas peldošo šļūteņu atraušanas gadījumos (''Marine Breakaway Coupling'' - angļu val.).<ref>[https://www.offspringinternational.com/wp-content/uploads/2017/04/MIBreak-Flip-Flap-Brochure-2017.pdf MIBreak & Flip Flap Marine Breakaway Couplings]{{Novecojusi saite}} Offspring International Ltd. Skatīts: 2021. gada 9. martā</ref> * Kravas grozekļa, vārstiem un cauruļvadiem. ==== Pacēlāji ==== Pacēlāji ir lokanas šļūtenes, kuras savieno zemūdens cauruļvadus ar boju. Šļūteņu forma var mainīties atkarībā no ūdens dziļuma, viļņošanās apstākļiem, bojas kustībām u.c. ==== Peldošās šļūtenes ==== Peldošās šļūtenes savieno boju ar kravu saņemošo tankkuģi. Šīs šļūtenes var būt aprīkotas ar savienojumiem, kuri noslēdzas šļūteņu atraušanas gadījumos. Savienojumi nodrošina šļūteņu pārtrūkšanu minēto savienojumu vietās un sekojoši novērš naftas vai tās produktu noplūdi jūrā. ==== Kravas grozeklis ==== Kravas grozeklis kalpo par savienojumu starp bojas nekustīgo un rotējošo daļu. Tas ļauj kravu saņemošajam tankkuģim rotēt ap pietauvošanās boju. Kravas grozekļu izmēri ir atkarīgi no pievienoto cauruļvadu un pacēlāju caurplūdes. Tie nodrošina vienu vai vairākus neatkarīgus kanālus šķidrumiem, gāzēm, vadības signāliem vai elektroenerģijai. Grozekļi ir aprīkoti ar vairākiem blīvslēgiem, lai samazinātu iespējamo kravas noplūdi vidē. === Pārējās sastāvdaļas === Pārējās iespējamās peldošās platformas sastāvdaļas ir: * Laivu piestātne no kuras tiek nodrošināta piekļuve bojas klājam. * Fenderi bojas aizsardzībai. * Pacelšanas aprīkojums, lai palīdzētu dažādu materiālu pārvietošanā. * Navigācijas līdzekļi, lai platformu redzētu naktī, un miglas taure, lai brīdinātu apkārt esošos kuģus par platformas tuvumu. * Elektriskā apakšsistēma, lai nodrošinātu vārstu atvēršanu un aizvēršanu, kā arī darbinātu navigācijas līdzekļus un citu aprīkojumu. == Pietauvošanās == Kuģis tuvojas peldošajai platformai ar tādu kursu, kāds tam būs pēc pietauvošanās pabeigšanas. Ja vien kuģis pirms tam nav bijis noenkurots tuvumā esošā enkurvietā, tuvošanās virzienu ērti noteikt pēc virziena, kādā prom no bojas stiepjas peldošās šļūtenes. Savukārt, ja kuģis pirms tam ir bijis noenkurots, tuvošanās bojai notiek ar kursu, kādu kuģis ieņēma stāvot uz [[Enkurs|enkura]]. Kurss ar kādu kuģis tuvojas bojai ir vēja un straumes iedarbības rezultējošais virziens. Tuvojoties bojai pakāpeniski samazinās kuģa ātrums līdz tas nokrīt zem viena mezgla, kas ir nepieciešams, lai sekmīgi pabeigtu manevru. Samazinoties ātrumam, pieaug ārējo spēku iespaids, tādēļ pēdējais kurss nemitīgi jākoriģē, lai kuģis attiecībā pret grunti ieturētu nemainīgu pārvietošanās virzienu. Īpaši noderīga šajā posmā ir [[Laga#Doplera laga|Doplera laga]], kura mēra kuģa ātrumu attiecībā pret grunti, gan kuģa garenvirzienā, gan šķērsvirzienā. Šķērsvirziena ātrumam jābūt nulle. [[Attēls:Mooring_winch_on_a_merchant_ship.jpg|thumb|Ķēdes aizturis - iekārta kreisajā pusē.]] Tā kā dažus pēdējos kuģa garumus līdz bojai kuģim ir jāiet ar pašu mazāko priekšgaitu pie kuras tas vēl klausa stūrei, ātrums ir jāsamazina savlaicīgi. [[Naftas produktu tankkuģis#VLCC un ULCC|Ļoti lieli jēlnaftas tankkuģi]] (''Very large crude carrier (VLCC)'' – angļu val.) ievērojami zaudē savu ātrumu pie lielām izmaiņām kursā. Ja kuģim ir jāizmaina kurss tuvošanās laikā, tas var iet ar lielāku ātrumu līdz kursa maiņas vietai. Dažkārt tiek plānota viena liela kursa maiņa vairāku nelielu kursa maiņu vietā, kādas parasti tiktu izpildītas tuvojoties piestātnei. Ieplānojot vienu lielu kursa maiņu līdz pagriezienam var iet ar trīs līdz četru mezglu ātrumu, nevis ar viena vai divu mezglu ātrumu, kāds jāietur esot uz pēdējā kursa. Tādā veidā pēdējās divas jūdzes var veikt aptuveni vienā nevis divās vai vairāk stundās ejot ar viena mezgla ātrumu. Tā kā VLCC izmēra kuģiem plānota tuvošanās bojai notiek no vairāku jūdžu attāluma, šādi apsvērumi var būt nozīmīgi. Esot apmēram 180 m (600 pēdu) attālumā no bojas, kuģa komanda paceļ no ūdens pacelšanas līni. Ar inerci ejošo tankkuģi aptur apmēram 30 m (100 pēdas) no bojas. Ar pacelšanas līni uz kuģa [[Borts|borta]] paceļ berzes ķēdi, kuru nostiprina ķēdes aizturī vai Smita skavā (''Smit bracket'' – angļu val.). Pacelšanas līnes neizmanto, lai pievilktu kuģi pie peldošās platformas, bet gan tikai, lai paceltu berzes ķēdes. Operācijas laikā parasti izmanto divas darba laivas. Viena no laivām atvelk peldošās šļūtenes un platformu uz pienākošā kuģa kreisā borta pusi. Otra laiva padod pacelšanas līni, lai kuģis to varētu ērtāk ievilkt. Šļūtenes un boju tur kuģa kreisajā bortā, lai tās netiktu bojātas, ja ir notikusi kļūda apstāšanās distances novērtēšanā. Tiek izvēlēts kreisais borts, jo dzinējam strādājot atpakaļgaitā, [[Tauvošanās#Dzenskrūves soļa iespaids|dzenskrūves soļa iespaidā]] kuģa priekšgals virzās uz labā borta pusi, projām no šļūtenēm un bojas. Šļūtenes un boju cenšas atstāt peldam brīvi pēc iespējas ilgāk, jo šļūteņu virzienu izmanto, lai noteiktu pēdējo kursu. Atrodoties tiešā peldošās platformas tuvumā, locis stūres un [[Mašīnas telegrāfs#Mašīnas komandas|mašīnas komandas]] dod no kuģa priekšgala, jo tikai no turienes peldošā platforma ir redzama. Kuģa pakaļgalā tiek turēts gatavībā pietauvošanās gals. Ja nepieciešams, darba laiva ar to atvelk kuģi uz aizmuguri, projām no peldošās platformas. Pastāvīgi tiek pievērsta uzmanība, lai kuģis neuzbīdītos virsū šļūtenēm un [[boja]]i. Bieži kuģis nepārtraukti strādā ar pašu mazāko atpakaļgaitu vai arī to nepārtraukti velk uz aizmuguri ar darba laivu.<ref>MacElverey H.D., MacElverey E.D. ''Shiphandling for the mariner. Fifth edition'' Schiffer Publishing, Ltd., 2018. 214. - 220. lpp. {{ISBN|9780764354588}}</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=A41MtEfnTls Video ar pietauvošanos pie peldošās platformas.] {{angliski}} * [https://www.orlenlietuva.lt/EN/Pages/default.aspx Būtiņģes naftas terminālis.] {{angliski}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 2wnnvegodb89uq86ec9leplfdsw8lo9 0 480797 4459435 4409816 2026-04-26T10:22:28Z Pirags 3757 /* Kaujas ceļš */ 4459435 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = 12. armija (Krievijas Impērija)<br />''12-я армия (12-я полевая армия)'' | image = Emblem of the Ministry of the Interior of the Russian Empire.svg | caption = | dates = 1915. gada janvāris—1918. gada marts | country = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]] | allegiance = {{Flagicon image|Imperial Standard of the Emperor of Russia (1858–1917).svg}} [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]] | branch = | type = [[Armija (bruņotie spēki)|Armija]] | role = | size = | command_structure = | garrison = | garrison_label = | nickname = | patron = | motto = | colors = | colors_label = | march = | mascot = [[Attēls:Lesser coat of arms of the Russian Empire.svg|30px]] | equipment = | equipment_label = | battles = [[Pirmais pasaules karš]] | anniversaries = | decorations = | battle_honours = | disbanded = <!-- Komandieri --> | commander1 = [[Krievijas imperators]] | commander1_label = Virspavēlnieks | commander2 = | commander2_label = | commander3 = | commander3_label = | commander4 = | commander4_label = | notable_commanders = [[Pauls Plēve]]<br />[[Vladimirs Gorbatovskis]]<br />[[Radko Radko-Dmitrijevs]] <!-- Insignia -->| identification_symbol = | identification_symbol_label = | identification_symbol_2 = | identification_symbol_2_label = | identification_symbol_3 = | identification_symbol_3_label = | identification_symbol_4 = | identification_symbol_4_label = <!-- Aircraft --> | aircraft_attack = | aircraft_bomber = | aircraft_electronic = | aircraft_fighter = | aircraft_helicopter = | aircraft_helicopter_attack = | aircraft_helicopter_cargo = | aircraft_helicopter_multirole = | aircraft_helicopter_observation = | aircraft_helicopter_transport = | aircraft_helicopter_utility = | aircraft_interceptor = | aircraft_patrol = | aircraft_recon = | aircraft_trainer = | aircraft_transport = }} [[Attēls:Оборона предместья Прасныша (1915).jpg|thumb|250px|12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie [[Pšasniša]]s (1915)]] [[Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas komandieris ģenerālis Gorbatovskis pie Cēsu stacijas 1915. gada 28. oktobrī.jpg|thumb|250px|Krievijas Impērijas 12. armijas virsnieki un tās komandieris ģenerālis [[Vladimirs Gorbatovskis]] [[Cēsu stacija|Cēsu stacijā]] (1915. gada 28. oktobrī)]] [[Attēls:Bērzaines ģimnāzija (1915).jpg|thumb|250px|Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs]] '''Krievijas Impērijas 12. armija''' ({{val|ru|12-я армия}}) bija [[militārā organizācija|militāra vienība]] [[Krievijas Impērijas armija]]s sastāvā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā (1915—1918). Cīnījās Ziemeļrietumu frontē (1915. gada janvārī — augustā), tad Ziemeļu frontē (1915. gada augustā — 1918. gada sākumā) pret [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armiju]]. 12. armijas štābs no 1915. līdz 1917. gadam atradās bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā pie [[Cēsis|Cēsīm]]. == Kaujas ceļš == 12. armiju izveidoja 1915. gada janvārī Polijā ģenerāļa [[Pāvels Plēve|Paula fon Plēves]] (''Paul von Plehwe, Павел Адамович фон Плеве'') vadībā, gatavojoties Vācijas uzbrukumam [[Varšava]]s virzienā. Neraugoties uz Krievijas Impērijas 10. armijas sagrāvi [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrajā Mazūru ezeru kaujā]], jaunizveidotā armija no 18. februāra līdz 26. martam spēja apturēt Vācijas armiju uzbrukumu pie [[Pšasniša]]s (''Праснышская операция, Schlacht um Przasnysz''). Tomēr 12. armija cieta sakāvi vasaras kaujās pie Pšasnišas, kas ilga no 1915. gada 30. jūnija līdz 4. jūlijam un vācu [[Narevas ofensīva]]s laikā no 13. jūlija līdz 24. augustam. Pēc [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] 12. armiju izvietoja Ziemeļu frontes labajā flangā. Vācu [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gada augustā 12. armija ieņēma pozīcijas Rīgas un [[Daugavpils]] aizsardzībai, armijas štābs atradās bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā pie Cēsīm. 26. septembrī Vācijas karaspēks apturēja uzbrukumu Rīgas virzienā, bet 1915. gada oktobrī turpinājās [[Kaujas pie Daugavpils (1915)|Daugavpils aizstāvēšanas kaujas]]. Pēc tam Ziemeļu fronte 12. armijas sektorā saglabājās salīdzinoši mierīga līdz [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujām]] 1916. gada martā un jūlijā. Ģenerāli Plēvi nomainīja ar ģenerāli [[Aleksejs Čurins|Čurinu]], tad drīz vien ar ģenerāli [[Vladimirs Gorbatovskis|Gorbatovski]]. [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] laikā 1917. gada janvārī 12. armijas [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. == Revolūciju norises == Pēc [[Februāra revolūcija]]s izveidojās [[12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja]] (Iskosols), kurā sākumā dominēja [[menševiki]] un [[eseri]]. Vācu karaspēka [[Rīgas operācija]] laikā no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim 12. armijā bija 161 000 karavīru, tomēr tā nespēja nopietni pretoties uzbrukumam. [[2. latviešu strēlnieku brigāde]]s karavīri aizsardzības [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] spēja novērst 12. armijas iekļūšanu aplenkumā.<ref name="autogenerated1">Илья Максимов. Военно-исторический атлас России. IX — XX века. ДРОФА, Дом интеллектуальной книги, 2006 г., с. 183</ref> 1917. gada septembrī 12. armijas štābu pārcēla uz [[Valka|Valku]], [[Divvaldība Krievijā 1917. gadā|divvaldības laikā]] tā tika uzskatīta par [[Krievijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] atbalsta vietu. Naktī uz 1. novembri Cēsīs pēc [[Latvijas Sociāldemokrātija]]s konferences lēmuma nodibināta 12. armijas rajona [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārā komiteja]] (KRK), kuru vadīja [[praporščiks]] Juris Čariņš. [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] KRK vadīja sacelšanos 12. armijas atrašanās vietā (Vidzemē), tostarp 20. novembrī likvidēts 12. armijas štābs Valkā, kad pilsētu bez kaujas ieņēma 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka un 436. Novaja Ladogas kājnieku pulka daļas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=68.—70}}</ref> == Atkāpšanās no Latvijas == [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] laikā Vācijas 8. armija 1918. gada 22. februārī uzbruka Valkai, armija haotiski atkāpās, vienīgi 25. februārī pie [[Pleskava]]s [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka]] karavīri [[Juris Aploks|Jura Aploka]] vadībā un jauniesauktie sarkanarmieši nesekmīgi mēģināja apturēt uzbrukumu. 1918. gada 3. martā Padomju Krievijas valdība bija spiesta parakstīt [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]], kas paģērēja Krievijas bruņoto spēku, arī 12. armijas, pilnīgu demobilizāciju. == Armijas sastāvs == === 1915. gadā === * 1. gvardes korpuss * 1. armijas korpuss * 4. Sibīrijas armijas korpuss * 1. Turkestānas armijas korpuss * 1. jātnieku korpuss === 1917. gadā === * XIII armijas korpuss * XLIII armijas korpuss * XLIX armijas korpuss * II Sibīrijas armijas korpuss * VI Sibīrijas armijas korpuss ** 3. un 14. Sibīrijas strēlnieku divīzijas ** Latviešu strēlnieku divīzija *** [[1. latviešu strēlnieku brigāde]] *** [[2. latviešu strēlnieku brigāde]] * 12. armijas mobilā gaisa bāze === Komandieri === * 1915. gada 14. janvāris—6. augusts: ģenerālis [[Pauls Plēve]] (''Павел Адамович Плеве''), * 1915. gada 6. augusts—20. augusts: ģenerālis [[Aleksejs Čurins]] (''Алексей Евграфович Чурин''), * 1915. gada 20. augusts—2016. gada 20. marts: ģenerālis [[Vladimirs Gorbatovskis]] (''Владимир Николаевич Горбатовский''), * 1916. gada 20. marts—1917. gada 20. jūlijs: ģenerālis [[Radko Dmitrijevs|Radko Radko-Dmitrijevs]] (''Радко Дмитриевич Радко-Дмитриев''), * 1917. gada 20. jūlijs—9. septembris: ģenerālleitnants [[Dmitrijs Parskis]] (''Дмитрий Павлович Парский''), * 1917. gada 9. septembris—14. novembris: ģenerālleitnants [[Jakovs Juzefovičs]] (''Яков Давидович Юзефович''), * 1917. gada 14.—22. novembris: ģenerālleitnants [[Vasīlijs Novickis]] (''Василий Фёдорович Новицкий''), * 1917. gada 22. novembris—29. decembris: ģenerālleitnants [[Dāvids Guncadze]] (''Давид Константинович Гунцадзе''), * 1917. gada 29. decembris—1919. gada aprīlis: komiteja, kuras sastāvā bija Dāvids Guntsadze, [[Semjons Nahimsons]] un [[Maksis Trakmans]]. <gallery> Pavel Plehve.jpg|ģenerālis [[Pauls Plēve]] Vladimir Gorbatovsky.jpg|ģenerālis [[Vladimirs Gorbatovskis]] Radko Dimitriev.jpg|ģenerālis [[Radko Dmitrijevs]] ParskiD2.jpg|ģenerālleitnants [[Dmitrijs Parskis]] Юзефович Яков Давыдович (1872-1929) - генерал-лейтенант.jpg|ģenerālleitnants [[Jakovs Juzefovičs]] Новицкий Василий Федорович.jpg|ģenerālleitnants [[Vasīlijs Novickis]] Guncadze DK.jpg|ģenerālleitnants [[Dāvids Guncadze]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Krievijas militārie formējumi]] 17x08krccwpb3vnp4umecb0l2or37mw 4459441 4459435 2026-04-26T10:28:16Z Pirags 3757 /* Komandieri */ 4459441 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = 12. armija (Krievijas Impērija)<br />''12-я армия (12-я полевая армия)'' | image = Emblem of the Ministry of the Interior of the Russian Empire.svg | caption = | dates = 1915. gada janvāris—1918. gada marts | country = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]] | allegiance = {{Flagicon image|Imperial Standard of the Emperor of Russia (1858–1917).svg}} [[Krievijas imperators|Krievijas imperatoram]] | branch = | type = [[Armija (bruņotie spēki)|Armija]] | role = | size = | command_structure = | garrison = | garrison_label = | nickname = | patron = | motto = | colors = | colors_label = | march = | mascot = [[Attēls:Lesser coat of arms of the Russian Empire.svg|30px]] | equipment = | equipment_label = | battles = [[Pirmais pasaules karš]] | anniversaries = | decorations = | battle_honours = | disbanded = <!-- Komandieri --> | commander1 = [[Krievijas imperators]] | commander1_label = Virspavēlnieks | commander2 = | commander2_label = | commander3 = | commander3_label = | commander4 = | commander4_label = | notable_commanders = [[Pauls Plēve]]<br />[[Vladimirs Gorbatovskis]]<br />[[Radko Radko-Dmitrijevs]] <!-- Insignia -->| identification_symbol = | identification_symbol_label = | identification_symbol_2 = | identification_symbol_2_label = | identification_symbol_3 = | identification_symbol_3_label = | identification_symbol_4 = | identification_symbol_4_label = <!-- Aircraft --> | aircraft_attack = | aircraft_bomber = | aircraft_electronic = | aircraft_fighter = | aircraft_helicopter = | aircraft_helicopter_attack = | aircraft_helicopter_cargo = | aircraft_helicopter_multirole = | aircraft_helicopter_observation = | aircraft_helicopter_transport = | aircraft_helicopter_utility = | aircraft_interceptor = | aircraft_patrol = | aircraft_recon = | aircraft_trainer = | aircraft_transport = }} [[Attēls:Оборона предместья Прасныша (1915).jpg|thumb|250px|12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie [[Pšasniša]]s (1915)]] [[Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas komandieris ģenerālis Gorbatovskis pie Cēsu stacijas 1915. gada 28. oktobrī.jpg|thumb|250px|Krievijas Impērijas 12. armijas virsnieki un tās komandieris ģenerālis [[Vladimirs Gorbatovskis]] [[Cēsu stacija|Cēsu stacijā]] (1915. gada 28. oktobrī)]] [[Attēls:Bērzaines ģimnāzija (1915).jpg|thumb|250px|Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs]] '''Krievijas Impērijas 12. armija''' ({{val|ru|12-я армия}}) bija [[militārā organizācija|militāra vienība]] [[Krievijas Impērijas armija]]s sastāvā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā (1915—1918). Cīnījās Ziemeļrietumu frontē (1915. gada janvārī — augustā), tad Ziemeļu frontē (1915. gada augustā — 1918. gada sākumā) pret [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armiju]]. 12. armijas štābs no 1915. līdz 1917. gadam atradās bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā pie [[Cēsis|Cēsīm]]. == Kaujas ceļš == 12. armiju izveidoja 1915. gada janvārī Polijā ģenerāļa [[Pāvels Plēve|Paula fon Plēves]] (''Paul von Plehwe, Павел Адамович фон Плеве'') vadībā, gatavojoties Vācijas uzbrukumam [[Varšava]]s virzienā. Neraugoties uz Krievijas Impērijas 10. armijas sagrāvi [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrajā Mazūru ezeru kaujā]], jaunizveidotā armija no 18. februāra līdz 26. martam spēja apturēt Vācijas armiju uzbrukumu pie [[Pšasniša]]s (''Праснышская операция, Schlacht um Przasnysz''). Tomēr 12. armija cieta sakāvi vasaras kaujās pie Pšasnišas, kas ilga no 1915. gada 30. jūnija līdz 4. jūlijam un vācu [[Narevas ofensīva]]s laikā no 13. jūlija līdz 24. augustam. Pēc [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] 12. armiju izvietoja Ziemeļu frontes labajā flangā. Vācu [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gada augustā 12. armija ieņēma pozīcijas Rīgas un [[Daugavpils]] aizsardzībai, armijas štābs atradās bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā pie Cēsīm. 26. septembrī Vācijas karaspēks apturēja uzbrukumu Rīgas virzienā, bet 1915. gada oktobrī turpinājās [[Kaujas pie Daugavpils (1915)|Daugavpils aizstāvēšanas kaujas]]. Pēc tam Ziemeļu fronte 12. armijas sektorā saglabājās salīdzinoši mierīga līdz [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujām]] 1916. gada martā un jūlijā. Ģenerāli Plēvi nomainīja ar ģenerāli [[Aleksejs Čurins|Čurinu]], tad drīz vien ar ģenerāli [[Vladimirs Gorbatovskis|Gorbatovski]]. [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] laikā 1917. gada janvārī 12. armijas [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. == Revolūciju norises == Pēc [[Februāra revolūcija]]s izveidojās [[12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja]] (Iskosols), kurā sākumā dominēja [[menševiki]] un [[eseri]]. Vācu karaspēka [[Rīgas operācija]] laikā no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim 12. armijā bija 161 000 karavīru, tomēr tā nespēja nopietni pretoties uzbrukumam. [[2. latviešu strēlnieku brigāde]]s karavīri aizsardzības [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] spēja novērst 12. armijas iekļūšanu aplenkumā.<ref name="autogenerated1">Илья Максимов. Военно-исторический атлас России. IX — XX века. ДРОФА, Дом интеллектуальной книги, 2006 г., с. 183</ref> 1917. gada septembrī 12. armijas štābu pārcēla uz [[Valka|Valku]], [[Divvaldība Krievijā 1917. gadā|divvaldības laikā]] tā tika uzskatīta par [[Krievijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] atbalsta vietu. Naktī uz 1. novembri Cēsīs pēc [[Latvijas Sociāldemokrātija]]s konferences lēmuma nodibināta 12. armijas rajona [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārā komiteja]] (KRK), kuru vadīja [[praporščiks]] Juris Čariņš. [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] KRK vadīja sacelšanos 12. armijas atrašanās vietā (Vidzemē), tostarp 20. novembrī likvidēts 12. armijas štābs Valkā, kad pilsētu bez kaujas ieņēma 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka un 436. Novaja Ladogas kājnieku pulka daļas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=68.—70}}</ref> == Atkāpšanās no Latvijas == [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] laikā Vācijas 8. armija 1918. gada 22. februārī uzbruka Valkai, armija haotiski atkāpās, vienīgi 25. februārī pie [[Pleskava]]s [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka]] karavīri [[Juris Aploks|Jura Aploka]] vadībā un jauniesauktie sarkanarmieši nesekmīgi mēģināja apturēt uzbrukumu. 1918. gada 3. martā Padomju Krievijas valdība bija spiesta parakstīt [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]], kas paģērēja Krievijas bruņoto spēku, arī 12. armijas, pilnīgu demobilizāciju. == Armijas sastāvs == === 1915. gadā === * 1. gvardes korpuss * 1. armijas korpuss * 4. Sibīrijas armijas korpuss * 1. Turkestānas armijas korpuss * 1. jātnieku korpuss === 1917. gadā === * XIII armijas korpuss * XLIII armijas korpuss * XLIX armijas korpuss * II Sibīrijas armijas korpuss * VI Sibīrijas armijas korpuss ** 3. un 14. Sibīrijas strēlnieku divīzijas ** Latviešu strēlnieku divīzija *** [[1. latviešu strēlnieku brigāde]] *** [[2. latviešu strēlnieku brigāde]] * 12. armijas mobilā gaisa bāze === Komandieri === * 1915. gada 14. janvāris—6. augusts: ģenerālis [[Pauls Plēve]] (''Павел Адамович Плеве''), * 1915. gada 6. augusts—20. augusts: ģenerālis [[Aleksejs Čurins]] (''Алексей Евграфович Чурин''), * 1915. gada 20. augusts—2016. gada 20. marts: ģenerālis [[Vladimirs Gorbatovskis]] (''Владимир Николаевич Горбатовский''), * 1916. gada 20. marts—1917. gada 20. jūlijs: ģenerālis [[Radko Dmitrijevs|Radko Radko-Dmitrijevs]] (''Радко Дмитриевич Радко-Дмитриев''), * 1917. gada 20. jūlijs—9. septembris: ģenerālleitnants [[Dmitrijs Parskis]] (''Дмитрий Павлович Парский''), * 1917. gada 9. septembris—14. novembris: ģenerālleitnants [[Jakovs Juzefovičs]] (''Яков Давидович Юзефович''), * 1917. gada 14.—22. novembris: ģenerālleitnants [[Vasīlijs Novickis]] (''Василий Фёдорович Новицкий''), * 1917. gada 22. novembris—29. decembris: ģenerālleitnants [[Dāvids Guncadze]] (''Давид Константинович Гунцадзе''), * 1917. gada 29. decembris—1919. gada aprīlis: komiteja, kuras sastāvā bija Dāvids Guncadze, [[Semjons Nahimsons]] un [[Maksis Trakmans]]. <gallery> Pavel Plehve.jpg|ģenerālis [[Pauls Plēve]] Vladimir Gorbatovsky.jpg|ģenerālis [[Vladimirs Gorbatovskis]] Radko Dimitriev.jpg|ģenerālis [[Radko Dmitrijevs]] ParskiD2.jpg|ģenerālleitnants [[Dmitrijs Parskis]] Юзефович Яков Давыдович (1872-1929) - генерал-лейтенант.jpg|ģenerālleitnants [[Jakovs Juzefovičs]] Новицкий Василий Федорович.jpg|ģenerālleitnants [[Vasīlijs Novickis]] Guncadze DK.jpg|ģenerālleitnants [[Dāvids Guncadze]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Krievijas militārie formējumi]] ohj9c8q684ds1ebsp5ulypswvxd91z5 10 483008 4459330 4454648 2026-04-26T06:20:50Z Biafra 13794 atj. 4459330 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Milwaukee Bucks spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|1}} | fg = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|2}} | komanda = Milvoki "Bucks" | komanda_saite = Milvoki "Bucks" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 00 [[Džeriko Simss|Simss]] * 3 [[Mailzs Tērners|Tērners]] * 5 [[Gerijs Trents|Trents]] * 7 [[Kriss Livingstons|Livingstons]] * 9 [[Bobijs Portiss|Portiss]] * 11 [[Bruks Lopess|Lopess]] * 12 [[Torīns Prinss|Prinss]] * 13 [[Raiens Rolinss|Rolinss]] * 17 [[Stenlijs Umude|Umude]] * 18 [[Kails Kuzma|Kuzma]] * 20 [[A. J. Grīns|Grīns]] * 21 [[Tailers Smits|Smits]] * 22 [[Pīts Nenss|Nenss]] * 24 [[Pets Konautons|Konautons]] * 34 [[Janis Adetokunbo|Adetokunbo]] * 44 [[Andrē Džeksons|Džeksons]] * 50 [[Kols Entonijs|Entonijs]] * ? [[Kevins Porters|Porters]] * Galvenais treneris: [[Teilors Dženkinss]] <!-- * Treneri asistenti: --> }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> pcpyooc12e5xiygucre6lqu9ob7it9v 0 487478 4458957 3707249 2026-04-25T14:14:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458957 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Skaidrīte Plismane | piktogramma_1 = Volleyball (indoor) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Volejbols | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1933|10|16}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Latviete]] | dzīvesvieta = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LVFKI]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{URS}} | sporta veids = [[Volejbols]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1960—1962 | taut 1 = {{flag|PSRS}}<!--{{Sis|vb|PSRS}} --> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{USSR}} }} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[1960. gada pasaules čempionāts volejbolā|Brazīlija 1960]]|PSRS izlase}} {{Medal|Silver|[[1962. gada pasaules čempionāts volejbolā|PSRS 1962]]|PSRS izlase}} }} '''Skaidrīte Plismane''' (pirmslaulību uzvārds '''Vēgnere'''; dzimusi {{dat|1933|10|16}}) ir bijusī [[latvieši|latviešu]] [[volejboliste]], [[1960. gada Pasaules čempionāts volejbolā|1960. gada pasaules čempione]] PSRS izlases sastāvā, PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijassports.lv/lv/personalijas/28-personalijas/p/124-plismanu-gimene |title=Plismaņu ģimene |accessdate=2021-06-11 |work= |publisher=LatvijasSports.lv |date= |language= |archive-date=2021-06-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210611103109/http://www.latvijassports.lv/lv/personalijas/28-personalijas/p/124-plismanu-gimene }}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Rīmanis |first1=Māris |year= |title=Volejbola zelta pāris |journal=Sporto.lv |publisher= |volume= |issue=Nr.113 |pages= |url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/volejbols/volejbola-zelta-paris/ |doi= |access-date={{dat|2021|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210611103101/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/volejbols/volejbola-zelta-paris/ }}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1933. gadā Rīgā. Mācījusies Kundziņsalas pamatskolā un [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]]. Pēc tam studējusi [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]]. Šeit 1951. gadā, astoņpadsmit gadu vecumā, sākusi trenēties volejbolā. Volejbola laukumā bijusi saspēles vadītāja (cēlāja). Latvijas izlasē iekļauta 1952. gadā. Tās sastāvā ieguvusi bronzas medaļu 1959. gada PSRS Tautu spartakiādē. 1954. gadā PSRS studentu izlases sastāvā izcīnījusi zelta medaļu Pasaules studentu meistarsacīkstēs. PSRS izlases sastāvā kļuvusi par 1960. gada pasaules čempioni un 1962. gada vicečempioni. Pēc volejbolistes karjeras beigām ilgus gadus strādājusi Rīgas Politehniskajā institūta (tagad [[Rīgas Tehniskā universitāte]]) Fizkultūras un sporta katedrā par pasniedzēju, pensijas gados – Ķīpsalas peldbaseinā. === Privātā dzīve === 1958. gada janvārī precējusies ar volejbolistu Rolandu Plismani.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Ķīsis |first1=Gatis |year= |title=Kāpēc Rolands iemeta ar ābolu Skaidrītei? |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 273 (02.11.1992) |pages=5. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:615037%7carticle:DIVL233%7cquery:SKAIDR%C4%AATEI%20Skaidr%C4%ABte%20 |doi= }}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare. * PSRS medaļa "Par darba varonību". * 1960. gada [[Trīs Zvaigžņu balva#Populārākie sportisti (līdz 1993)|Latvijas izcilākā sportiste]] (Laikraksta "Sports" aptauja).<ref>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Mūsu aptaujas izcilnieki |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 153 (31.12.1960) |pages=2. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:610366%7carticle:DIVL76%7cpage:2%7cquery:Latvijas%20izcil%C4%81kie%20sportisti%201960%20gad%C4%81%20 |doi= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://volejbols.lv/klasiskais-volejbols/zinas/lasit/1108 SVEICAM SKAIDRĪTI PLISMANI JUBILEJĀ!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210611103101/http://volejbols.lv/klasiskais-volejbols/zinas/lasit/1108 |date={{dat|2021|06|11||bez}} }} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Plismane, Skaidrīte}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolistes]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:PSRS volejbolisti]] blu7ahojqjeueq0losaftnc45rkjzdc 0 491299 4458942 4250357 2026-04-25T12:48:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458942 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Sergejs Volodins | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = 25px | piktogramma_1 saite = Bokss | piktogramma_2 = | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|02|11}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 176 [[Centimetrs|cm]] | svars = 64 [[Kilograms|kg]] (vieglais) | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA|Latvijas Sporta un Pedagoģijas akadēmija]] (LSPA) | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = [[Andrejs Dolgovs]] | trenē = | karj cīņas = 26 uzvaras, 16 zaudējums <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Sergejs Volodins''' (dzimis {{dat|1982|2|11}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[bokseris]] un boksa [[treneris]]. Bērnību pavadījis [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Bērnībā sācis nodarboties ar [[karatē]], bet 12 gadu vecumā pārgājis uz boksu. Aktīvi piedalījies dažādos bērnu un jauniešu boksa turnīros. Ieguvis pamatizglītību [[Rīgas 32. vidusskola|Rīgas 32. vidusskolā]] un metālapstrādātāja profesiju Rīgas 3. arodskolā. No 2000. gada oktobra līdz 2001. gada maijam iesaukts Latvijas armijā, pēc dienesta turpinājis nodarboties ar boksu. Turpinājis piedalīties dažādās sacensībās un turnīros. 2006. gadā kļuvis par Latvijas amatieru čempionu boksā svara kategorijā 64 kg. Pēc armijas ieguvis vidējo izglītību [[Rīgas 57. vidusskola|Rīgas 57. vidusskolā]]. == Karjera == Piedalījies gan vietēja mēroga, gan starptautiskos boksa turnīros un sacīkstēs. 2006. gadā pārgājis uz profesionālo sportu. Piedalījies starptautiskās sporta nometnēs dažādās Eiropas valstīs ar Hamburgas pilsētas (Vācija) boksa klubiem — ''Universum-Box Promotion'' un ''Arena-Box''. Piedalījies sporta sacensībās un treniņos Eiropā un citur pasaulē. Saskaņā ar portāla ''BOXREC'' sniegto informāciju S. Volodins bija pirmais numurs Latvijā starp profesionāļiem no 2006. līdz 2008. gadam, svarā 66.7 kg (''welterweight''). Starp amatieriem piedalījies 75 cīņās, no kurām 55 bija uzvaras. Starp profesionāļiem piedalījies 26 cīņās, no kurām 10 uzvaras. 2010. gadā pabeidzis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]], iegūstot izglītības zinātņu bakalaura akadēmisko sportā, kā arī sporta trenera un sporta skolotāja kvalifikāciju. Sergejs Volodins ir Starptautiskās klases sporta meistara [[Andrejs Dolgovs|Andreja Dolgova]] audzēknis. A. Dolgovs bija Eiropas Kausa uzvarētājs 1965. gadā un pirmais Latvijas bokseris, kuram piešķirts starptautiskās klases sporta meistara nosaukums. == Trenera karjera == Sergejs Volodins no 2011. gada strādā un trenē jaunos sportistus boksa klubā "Legenda". Ir boksa kluba "Legenda"" līdzdibinātājs. S. Volodins kopā ar kolēģi — boksa treneri Viktoru Plavinski — boksa klubā "Legenda" ir izaudzinājuši bokserus, kuri ir kļuvuši par Latvijas čempioniem, Latvijas olimpiāžu uzvarētājiem un starptautisko A klases turnīru uzvarētājiem. Sergejs Volodins ir pirmais Latvijas treneris, kurš pēc 1991. gada ir uzsācis programmu bērnu 10 līdz 15 gadu vecumā bezmaksas treniņiem Latgales apkaimē, 2020. gadā atverot jaunu boksa treniņu vietu “Maskachka Boxing”. Tāpat Sergejs trenē arī pieaugušos dažādās svara kategorijās gan vīriešu, gan sieviešu boksā. == Galerija == == Ārējās saites == * https://boxrec.com/en/proboxer/372044 * https://boxerlist.com/boxer/sergejs-volodins/289744/ * https://www.youtube.com/watch?v=jagbLHEnazY * https://www.youtube.com/watch?v=-batACjCdSk * https://www.youtube.com/watch?v=-efsLUDvJFQ * https://ru.wikipedia.org/wiki/Долгов,_Андрей_Леонтьевич * https://clubf1.lv/ru/classes/boks/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210808141153/https://clubf1.lv/ru/classes/boks/ |date={{dat|2021|08|08||bez}} }} * http://www.latboxing.lv/lbf/komisijas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210808141138/http://www.latboxing.lv/lbf/komisijas |date={{dat|2021|08|08||bez}} }} * https://www.facebook.com/maskachkaboks/ * https://www.instagram.com/maskachkaboxing/ {{DEFAULTSORT:Volodins, Sergejs}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] glofw6ngyh31ttuf6lm041ibvigsbfu 0 494832 4458956 4012350 2026-04-25T13:59:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458956 wikitext text/x-wiki {{Infobox medical condition | name = Sinusa tahikardija | image = ECG Sinus Tachycardia 125 bpm.jpg | caption = [[EKG]] 29 gadus vecai sievietei ar sinusa tahikardiju un sirdsdarbības ātrumu 125 sitieni minūtē | field = [[Kardioloģija]] | | pronounce = | synonyms = | symptoms = | complications = | onset = | duration = | types = | causes = | risks = | diagnosis = | differential = | prevention = | treatment = | medication = | prognosis = | frequency = | deaths = }} '''Sinusa tahikardija''' ir paaugstināts sirds sinusa ritms, ko raksturo sinoatriālā mezgla izraisīto elektrisko impulsu ātruma palielināšanās. Pieaugušajiem sinusa tahikardija tiek definēta kā sirdsdarbības ātrums, kas lielāks par 100 sitieniem/min (bpm).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Current diagnosis & treatment cardiology|url=http://accessmedicine.mhmedical.com/book.aspx?bookid=2040|isbn=9781259641268|edition=5th|location=New York|publisher=McGraw-Hill Education|date=2017|oclc=973336660}}</ref> Normāls sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir vidēji 60—90 sitieni minūtē pieaugušam cilvēkam. Normāls sirdsdarbības ātrums mainās atkarībā no vecuma, sākot no zīdaiņiem ar ātrāku sirdsdarbību (110-150 sitieni minūtē) un vecākiem cilvēkiem ar lēnāku sirdsdarbības ātrumu.<ref name="principals">{{grāmatas atsauce|author=Jameson, J. N. St C.|author2=Dennis L. Kasper|author3=Harrison, Tinsley Randolph|author4=Braunwald, Eugene|author5=Fauci, Anthony S.|author6=Hauser, Stephen L|author7=Longo, Dan L.|title=Harrison's principles of internal medicine|url=https://archive.org/details/harrisonsprincip00kasp|publisher=McGraw-Hill Medical Publishing Division|location=New York|year=2005|pages=[https://archive.org/details/harrisonsprincip00kasp/page/1344 1344]–58|isbn=978-0-07-140235-4}}</ref> Sinusa tahikardija ir normāla reakcija uz [[fizisks vingrinājums|fiziskiem vingrinājumiem]], kad sirdsdarbības ātrums palielinās, lai apmierinātu lielāku ķermeņa pieprasījumu pēc enerģijas un skābekļa, bet sinusa tahikardija var liecināt arī par veselības problēmu. Tādējādi sinusa tahikardija ir medicīnisks atklājums, kas var būt vai nu fizioloģisks, vai [[Slimība|patoloģisks]].{{Refn|In this context, the adjectives ''physiological'' and ''pathological'' are opposites.}} == Pazīmes un simptomi == Tahikardija bieži ir asimptomātiska. Bieži vien tas ir primārās slimības simptoms un var liecināt par slimības smagumu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pathophysiology of heart disease: a collaborative project of medical students and faculty|last=Lilly|first=Leonard S.|isbn=9781469897585|edition=6th|location=Philadelphia|publisher=Wolters Kluwer|oclc=925544683}}</ref> Ja sirdsdarbības ātrums ir pārāk augsts, sirds minūtes tilpums var samazināties, jo ievērojami samazināts sirds kambaru piepildīšanas laiks.<ref name="aaos">{{Grāmatas atsauce|title=Emergency Care And Transportation Of The Sick And Injured|publisher=Jones & Bartlett Learning|year=2010|isbn=978-1-4496-1589-5}}</ref> Straujie rādītāji, lai gan tie var kompensēt išēmiju citur, palielina miokarda skābekļa patēriņu un samazina koronāro asins plūsmu, tādējādi veicinot išēmisku sirds vai vārstuļu slimību.<ref name=":0" /> Sinusa tahikardija, kas pavada [[Miokarda infarkts|miokarda infarktu,]] var liecināt par kardiogēnu šoku. == Cēlonis == Sinusa tahikardija parasti ir reakcija uz fizioloģisko stresu, piemēram, fizisko slodzi, vai paaugstinātu simpātisku tonusu ar pastiprinātu [[Kateholamīni|kateholamīnu]] izdalīšanos, piemēram, [[Stress|stresu]], [[bailes]], bēgšanas izjūtām un [[Dusmas|dusmām]].<ref name=":0"/> Citi cēloņi ietver: * [[Sāpes]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207">{{Publikācijas atsauce|last=Olshansky|first=Brian|last2=Sullivan|first2=Renee M|date=2018-06-19|title=Inappropriate sinus tachycardia|journal=EP Europace|volume=21|issue=2|pages=194–207|doi=10.1093/europace/euy128|pmid=29931244|doi-access=free}}</ref> * [[Drudzis]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * [[Trauksme]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * [[Atūdeņošanās]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * Ļaundabīga hipertermija * Hipovolēmija ar hipotensiju un šoku * [[Anēmija]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * Hipertireoze<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * Saindēšanās ar dzīvsudrabu * Kavasaki slimība * Feohromocitoma * [[Sepse]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * Plaušu embolija<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * Akūta koronārā išēmija un [[miokarda infarkts]] * [[Hroniska obstruktīva plaušu slimība]] * [[Hipoksija]] * [[Stimulanti|Stimulantu]] lietošana, piemēram, [[kofeīns]], teofilīns, [[Nikotīns|nikotīn]]<nowiki/>s, [[kokaīns]], vai [[Amfetamīni|amfetamīns]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * Hiperdinamiskā cirkulācija * Elektrošoks * [[Abstinences sindroms|Zāļu abstinences sindroms]]<ref name="Olshansky Sullivan pp. 194–207" /> * Porfīrija * Akūta iekaisuma demielinizējoša poliradikuloneiropātija (Gijēna-Barē sindroms) * Stājas ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) * [[Mitrālā vārstuļa prolapss]] == Diagnoze == [[Attēls:Sinustachy.JPG|thumb|EKG ar 12 vadiem, kas parāda sinusa tahikardiju]] Sinusa tahikardija parasti parādās [[Elektrokardiogrāfija|EKG]], bet, ja sirdsdarbības ātrums ir lielāks par 140 sitieniem minūtē, P vilni var būt grūti atšķirt no iepriekšējā T viļņa, un to var sajaukt ar paroksismālu supraventrikulāru tahikardiju vai priekškambaru plandīšanos ar 2:1 bloku. Veidi, kā atšķirt šos trīs, ir šādi: * Vagālie manevri (piemēram, miega artērijas sinusa masāža vai [[Valsalvas manevrs]]), lai palēninātu P viļņu ātrumu un identificēšanu * ievadīt AV blokatorus (piemēram, adenozīnu, verapamilu), lai identificētu priekškambaru plandīšanos ar 2:1 bloku Jāieklausās arī sirds skaņās.<ref name=stats/> === EKG īpašības === * ātrums: lielāks vai vienāds ar 100.<ref name="stats">{{Publikācijas atsauce|last=Allison Henning, Conrad Krawiec|date=2020|title=Sinus Tachycardia|journal=StatPearls|pmid=31985921}} </ref> * ''Ritms'' : regulārs.<ref name="stats" /> * ''P viļņi'' : vertikāli, I, II un aVL vados un negatīvi aVR vadā;<ref name="stats" /> * katram P vilnim seko QRS un T viļņi<ref name="stats" /> === Neatbilstoša sinusa tahikardija (IST) === Neatbilstošas sinusa tahikardijas (zināma kā hroniska neparoksismāla sinusa tahikardija) gadījumā pacientiem ir paaugstināts sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī un/vai pārspīlēts, reaģējot uz fizisko slodzi. Šiem pacientiem nav acīmredzamu sirds slimību vai citu sinusa tahikardijas cēloņu. Tiek uzskatīts, ka IST cēlonis ir patoloģiska autonomā kontrole. === Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) === {{Pamatraksts|Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms}} Parasti sievietēm bez sirds problēmām šo sindromu raksturo normāls sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī, bet pārspīlēta sinusa tahikardija ar [[Ortostatiskā hipotensija|ortostatisku hipotensiju]] vai bez tās. == Ārstēšana == Fizioloģiskās sinusa tahikardijas ārstēšana ietver tahikardijas reakcijas cēloņu ārstēšanu. [[Bēta adrenoblokatori|Bēta blokatorus]] var lietot, lai samazinātu tahikardiju pacientiem ar noteiktiem stāvokļiem, piemēram, [[Išēmiskā sirds slimība|išēmisku sirds slimību]] un ar ātrumu saistītu stenokardiju. Pacientiem ar neatbilstošu sinusa tahikardiju rūpīga bēta blokatoru dozēšana, papildu sāls un ūdens uzņemšana parasti mazina simptomus. Pacientiem, kuri nereaģē uz šādu ārstēšanu, var veikt katetra ablāciju, lai potenciāli atjaunotu sinusa mezglu.<ref name="principals"/> == Atsauces == {{atsauces}} * {{Grāmatas atsauce|last=Hall, John E.|last2=Guyton, Arthur C.|title=Textbook of medical physiology|publisher=W. B. Saunders|location=Philadelphia|year=2000|isbn=978-0-7216-8677-6}}<bdi><cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="true" id="CITEREFHall,_John_E.Guyton,_Arthur_C.2000">[[Īpašais: BookSources/978-0-7216-8677-6|978-0-7216-8677-6]]</cite></bdi> * {{Publikācijas atsauce|vauthors=Choudhury SR, Sharma A, Kohli V|date=February 2005|title=Inappropriate sinus node tachycardia following gastric transposition surgery in children|journal=[[Pediatric Surgery International]]|volume=21|issue=2|pages=127–8|doi=10.1007/s00383-004-1354-9|pmid=15654608}} * [https://arrhythmia.center/en/sinusovaya-tahikardiya/ Sinusa tahikardija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211008200409/https://arrhythmia.center/en/sinusovaya-tahikardiya/ |date={{dat|2021|10|08||bez}} }} == Ārējās saites == {{Medical resources|DiseasesDB=12135|ICD10=|ICD9={{ICD9|427.81}}|ICDO=|OMIM=|MedlinePlus=|eMedicineSubj=|eMedicineTopic=|MeshID=D013616}} [[Kategorija:CS1 maint: uses authors parameter]] [[Kategorija:Aritmoloģija]] 6mbzv9ysd0fbzlupm852hxjxbbjfqy6 0 497257 4459046 4457018 2026-04-25T17:05:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459046 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Stabilitātei! | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Stabilitātei 2023 logo.png | colorcode = #f57d00 | chairperson = [[Svetlana Čulkova]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]]<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv}}</ref> | leader1_title = Partijas valde | leader1_name = Svetlana Čulkova <br />[[Natālija Marčenko-Jodko]] <br />Ruslans Vereščagins<br />Vjačeslavs Ciganovs | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | slogan = Stabilitātei- Jā! | founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | membership_year = 2026 | membership = 691{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref> | ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-lideris-roslikovs-krievvalodigie-latvija-gaidija-ienakam-jaunus-politiskos-spekus.a476160/|title=«Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> | position = | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|4|100|hex=#f57d00}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|3|60|hex=#f57d00}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#f57d00}} | symbol = | flag = | website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski|title=“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-06|language=lv|archive-date=2022-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221008034710/https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski}}</ref> [[Eiroskeptisms|eiroskeptiska]],<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prokrievisks-un-antivakceru-speks-jauna-partija-ar-zinamiem-lideriem-kas-jazina-par-stabilitatei.a474525/|title=Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=|archive-date={{dat|2022|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/}}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7577280/alternativais-partiju-reitings-nelogiskakie-skalakie-un-dumjakie-solijumi-velesanas|title=Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās|website=Komentāri|access-date=2022-08-04|date=2022-08-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība "Stabilitātei - Jā!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos [[Rīgas dome]]s deputātus [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseju Rosļikovu]] un [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> {| class="wikitable" |+Partijas Stabilitātei! valdes sastāvs 2021. gada 17. janvārī<ref name=":0" /> !Amats !Vārds, uzvārds !Līdzšinējā politiskā piederība |- |Valdes priekšsēdētājs |[[Aleksejs Rosļikovs]] |[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]], [[Tautas varas spēks]] |- |Valdes līdzpriekšsēdētājs |[[Valērijs Petrovs]] |[[Latvijas Krievu savienība]], [[Saskaņas centrs]], [[Saskaņa]], [[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]], [[Tautas varas spēks]] |- | rowspan="10" |Valdes loceklis/-e |[[Jefimijs Klementjevs]] |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Viktorija Jarkina |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Andrejs Daņiļevičs |[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Tautas varas spēks]] |- |[[Natālija Marčenko-Jodko]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Ruslans Vereščagins |[[Tautas varas spēks]] |- |Dmitrijs Kočkins |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Amils Saļimovs]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Jevgenijs Jevstifejevs |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Svetlana Čulkova]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Rolands Pogulis |[[Tautas varas spēks]] |} Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/193/politics/52890927/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki|title=Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki|website=www.delfi.lv}}</ref> Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.<ref>{{Cite web|url=https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516|title=Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии|first=LURSOFT|last=IT|date=2024. gada 31. aug.|website=Lursoft IT}}</ref> 2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]] un ierobežojumiem saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref name=":d" /> === 14. Saeima === 2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija [[Aleksejs Rosļikovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> saņemot 11 deputātu vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Lielāko atbalstu partija ieguva [[Rīga|Rīgā]] un [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7618531/14-saeimas-velesanas-rigas-apkaimes-divi-izteikti-lideri|title=14. Saeimas vēlēšanas &#10217; Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi|website=Latvijā|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54801382|title="Согласие" проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!|last=Rus.Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2022-10-02|language=ru}}</ref> 31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref> kurš amatā gan netika ievēlēts. 2023. gada martā [[Glorija Grevcova]] paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz [[Ķīna|Ķīnu]] 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma [[Amils Saļimovs]], Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti [[Kirilica|kirilicā]] ir [[Bulgāru valoda|bulgāru]], nevis [[Krievu valoda|krievu valodā]], kuras izmatošana [[Aģitācija|aģitācijā]] ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8034047/stabilitatei-apgalvo-ka-prieksvelesanu-agitacija-izmantotais-teksts-kirilica-bijis-bulgaru-valoda|title="Stabilitātei!" apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā|website=Latvijā|access-date=2024-06-04|date=2024-06-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605041-stabilitatei-pret-stabilitati|title=“Stabilitātei!” pret stabilitāti|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-04|date=2024-05-14|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta [[Jeļena Kļaviņa]] (kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā) un [[Jekaterina Drelinga]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti [[Iļja Ivanovs]], [[Igors Judins]], [[Amils Saļimovs]] un [[Dmitrijs Kovaļenko]]. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas "Stabilitātei!" frakcija 14. Saeimā izjuka.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-ltv-saeima-izjukusi-stabilitatei-frakcija.a635232/ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija] lsm.lv 2026. gada 18. februārī</ref> === Ģenerālprokuratūras brīdinājums === Pēc pārbaudes par partijas "Stabilitātei!" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai "Stabilitātei!" brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka "Stabilitātei!" darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.01.2026-generalprokuratura-izsaka-bridinajumu-stabilitatei-par-sabiedribu-skelosiem-vestijumiem.a628609/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem] lsm.lv 05.01.2026</ref> Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija "Stabilitātei!" nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2026-stabilitatei-nepildis-prokuraturas-prasibas-dzest-sabiedribu-skelosus-vestijumus-un-gatavojas-tiesaties.a633126/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties] lsm.lv 04.02.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 1,98 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,80 | {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#f57d00}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Pašvaldību vēlēšanas ==== ===== 2021. gadā ===== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Salaspils novads|Salaspils]] novadu, kā arī [[Jūrmala]]s pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |203 |4,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |59 |0,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |100 |0,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |} ===== 2025. gadā ===== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 6,93 | {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas]] | 5,67 | {{Infobox political party/seats|1|13|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas]] | 3,00 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas]] | 2,85 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |} == Partijas ziedotāji == Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Svetlana Čulkova]], [[Dmitrijs Čulkovs]], [[Viktorija Pleškāne]], [[Igors Judins]], Alisa Čevere. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}</ref> == Iepriekšējie logo == Partijas [[logotips]] un sākotnējais saīsinājums bija [[S]] burts ar [[Izsaukuma zīme|izsaukuma zīmi]]. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši [[Sigulda|Siguldā]], logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi "S!gulda aizrauj". Tā kā Siguldas [[preču zīme]] ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā [[reklāma]]s, reprezentācijas materiālos, [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]], bez [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldības atļaujas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7628436/tiesa-aizliedz-stabilitatei-izmantot-saimnieciskaja-aprite-siguldas-precu-zimi-s|title=Tiesa aizliedz "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi "S!"|website=Latvijā|access-date=2023-01-17|date=2022-10-17|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu. {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Stabilitātei! logo.png|Logotipa īsā versija <small>(2021—22)</small> |File:Stabilitātei! logo 2023.png|Logotipa garā versija <small>(2021—23)</small> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/ |date={{dat|2022|09|10||bez}} }} * [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] mblegm9usmo90cytlbdghd260y6p65y 0 497459 4459433 4443325 2026-04-26T10:19:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459433 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Vidzemes partija | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = VidzemesPartija.jpeg | colorcode = #77343d | chairperson = * [[Vents Armands Krauklis]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = | founded = {{dat|2011|7|23|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{LAT}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 275{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref> | ideology = | position = [[reģionālisms]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = Sadarbības partneris | affiliation1 = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | colors = {{krāsa|#77343d}} [[sarkanā krāsa|sarkana]] | symbol = | flag = | seats1_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#77343d}} | website = https://www.vidzemespartija.lv/ | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Vidzemes partija"''' (VP) ir {{dat|2011|7|23|L|bez}} izveidota<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/nodibinata-vidzemes-partija-par-priekssedetaju-ievelets-rujienas-mers-13893866|title=Nodibināta Vidzemes partija, par priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs|last=|first=|website=diena.lv|access-date=|date=2011-07-23|language=lv}}</ref> [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Partija orientējas uz [[Vidzeme]]s [[reģionālisms|reģionālismu]]. Partija pašlaik (2025) kopā ar vada [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] (kopā ar "[[Latvijas attīstībai]]"), [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Valkas novads|Valkas novada]] pašvaldības, kā arī ir pārstāvēta [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novada pašvaldībās. No 2014. līdz 2020. gadam partija bija partiju savienības "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (LRA) sastāvā. Pēc LRA kodola pārtapšanas par partiju VP kļuva par tās sadarbības partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-regionu-apvieniba-partapusi-partija.a371430/|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā|website=[[lsm.lv]]|access-date=2023-08-09|date=2020-08-22|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā Vidzemes partija parakstīja [[memorands|memorandu]] ar partiju "[[Latvijas attīstībai]]" par kopīgu startu apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vidzemespartija.lv/2022/07/vidzemes-partija-un-partija-latvijas-attistibai-paraksta-ligumu/|title=Vidzemes partija un partija Latvijas Attīstībai paraksta līgumu|website=www.vidzemespartija.lv|access-date=2022-09-16|archive-date=2022-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220916044423/https://www.vidzemespartija.lv/2022/07/vidzemes-partija-un-partija-latvijas-attistibai-paraksta-ligumu/}}</ref> Apvienības starts nebija sekmīgs — tā saņēma nedaudz mazāk nekā 5% vēlētāju balsu, paliekot zem [[5% barjera|robežas]], kas ļauj iekļūt parlamentā. 2022. gada 12. oktobrī Vidzemes partijas līderis, Valkas mērs [[Vents Armands Krauklis]] paziņoja, ka partija neturpinās sadarbību ar "Latvijas attīstībai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-zaudejuma-saeimas-velesanas-vidzemes-partija-neturpinas-sadarbibu-ar-partiju-latvijas-attistibai.a477707/|title=Pēc zaudējuma Saeimas vēlēšanās Vidzemes partija neturpinās sadarbību ar partiju "Latvijas attīstībai"|website=lsm.lv|access-date=2023-01-07}}</ref> == Vēlēšanas == === Pašvaldību vēlēšanas === ==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Valkas novads|Valkas]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novadā. Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Ķekavas un Siguldas novadā partija startēja kopā ar citām partijām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]] |1807 |60,17% |{{center|{{Infobox political party/seats|9|15|hex=#77343d}}}} | |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |3260 |37,36% |{{center|{{Infobox political party/seats|6|15|hex=#77343d}}}} | Kopā ar [[Latvijas attīstībai]] |- |{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]] |4052 |33,07% |{{center|{{Infobox political party/seats|7|19|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]], [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]] |- |{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]] |5025 |31,86% |{{center|{{Infobox political party/seats|7|19|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], [[Latvijas attīstībai]] un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] |- |{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]] |2594 |25,18% |{{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#77343d}}}} | |- |{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]] |695 |10,60% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#77343d}}}} | |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |2277 |10,01% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|23|hex=#77343d}}}} | |- |{{flagicon image|Gulbenes novads COA.svg}} [[Gulbenes novads]] |568 |9,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]] |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |471 |4,01% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#77343d}}}} | |} ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Valkas novads|Valkas]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Ogres novads|Ogres]] un [[Siguldas novads|Siguldas]] novadā. Valkas, Aizkraukles, Alūksnes, Ķekavas, Ogres un Siguldas novadā partija startēja kopā ar citām partijām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]] |1314 |53,13% |{{center|{{Infobox political party/seats|8|15|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Latvijas attīstībai]] |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |3459 |44,85% |{{center|{{Infobox political party/seats|10|19|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Latvijas attīstībai]] |- |{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]] |1429 |11,26% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|19|hex=#77343d}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]] |467 |10,53% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] |- |{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]] |807 |9,64% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#77343d}}}} | |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |714 |9,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|19|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]] |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |1019 |5,19% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|23|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Latvijas attīstībai]] |- |{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]] |468 |5,14% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#77343d}}}} |Kopā ar [[Latvijas attīstībai]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.vidzemespartija.lv/ Partijas mājaslapa]{{Novecojusi saite}}<br /> {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] eoicr8uro80vvk32c2a14yzowctyr94 0 498934 4459215 4405646 2026-04-25T23:15:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459215 wikitext text/x-wiki '''Terorisma pētniecība''' nodarbojas ar [[Terorisms|terorisma]] un teroristisko vardarbības formu analīzi, īpaši pievēršoties tādiem jautājumiem kā terorisma draudu atpazīšana, terorisma un citu politiskās vardarbības formu atšķiršana, nosakot tieši terorismam raksturīgās pazīmes. Ar terorisma pētniecību ir iespējams nodarboties [[politoloģija]]s, [[ekonomika]]s, [[Militārā zinātne|militārās]], kā arī [[Humanitārās zinātnes|humanitāro]] zinātņu ietvaros. == Pētniecības attīstība == Terorisma pētniecības nozīmīgākais periods ir 20. gadsimta otrā puse un jo īpaši masu [[vardarbība]]s uzplaiksnījums 1960.-1990. gados, pēc kura īpaša loma tika piešķirta ar sabiedrisko drošību saistītiem jautājumiem, meklējot tematiskas un metodoloģiskas inovācijas terorisma konceptualizēšanai. Ievērojams terorisma pētniecības pieaugums ir saistāms ar [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra]] teroraktiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Terorisma pētniecībā iesaistījās ne tikai universitāšu akadēmiķi un pētnieki, bet arī citas pētnieku grupas no domnīcām, institūtiem, valsts iestādēm un [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskajām organizācijām]]; par terorismu izteicās neskaitāmi eksperti, speciālisti, dažādu jomu lietpratēji un viedokļu līderi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/education/2007/jul/03/highereducation.research|title=The Rise and Rise of Terrorism Studies|last=Shepherd|first=Jessica|website=The Guardian|access-date=13.12.2021}}</ref> Tomēr, lai arī terorisma pētniecība sniedza nepieredzētu pētniecisko darbu skaita pieaugumu, nozares pārstāvji un vērotāji no malas šaubījās par šīs pētniecības nozares kvalitāti.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Research on Terrorism: Trends, Achievements and Failures|last=Silke|first=Andrew|publisher=Frank Cass|year=2004|location=London; Portland}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terror and Taboo: The Follies, Fables, and Faces of Terrorism|url=https://archive.org/details/terrortaboofolli0000zula|last=Zulaika|first=Joseba|publisher=Routledge|year=1996|location=London|last2=Douglass|first2=William}}</ref> Galvenokārt terorisms tika skatīts ļoti šauri — saistot terorismu ar novērotajiem [[Al-Qaida|''Al Kāidas'']] grupējumu īstenotas vardarbības epizodēm, liekot vienādības zīmi starp [[Terorisms|terorismu]] un [[Islāma valsts|Islāma valsti]]. Pirms [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada teroraktiem]], pasaulē politisko un pētniecības situāciju noteica [[Aukstais karš|Aukstā kara]] noskaņas un lielvaru konfrontācijas un līdz ar to terorisma semantiskās un politiskās nozīmes bija citas. Terorismu lielā mērā noteica nacionālās pašnoteikšanās alkas vai tiekšanās pēc brīvības no koloniālām varām, tomēr nereti šīs intereses ietekmēja Aukstā kara lielvaras. Terorisms bija izkliedētāks. [[Padomju Savienība]] sastapās ar [[Afganistāna]]s “brīvības cīnītājiem” — [[Afganistānas karš (1979—1989)|modžahediem]], bet Rietumeiropā un Vācijā darbojās [[Sarkanās Armijas frakcija]] (RAF), kamēr Itālijā darbojās Sarkanās brigādes. Līdz 11. septembra teroraktam islāmiskais terorisms, lai gan apzināts, nebija pētnieciskās uzmanības centrā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Silke|year=2004|trans_chapter=|at=|pages=204-207|page=|id=|doi=|oclc=|isbn=|language=|location=|publisher=Frank Cass|origyear=|month=|date=|first1= Andrew|volume=|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=|title=Research on Terrorism Trends, Achievements & Failures|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=|editor2-first=|editor1-last=Silke|editor1-first=Andrew|chapter=The Road Less Travelled: Recent Trends in Terrorism Research}}</ref> 1993. gadā ar ''Al Kāidu'' saistīti pašdarbnieki veica spridzināšanu Ņujorkā, vienā no Dvīņu torņiem, [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centrā]]; 1998. gadā sarīkoja spridzināšanu vienlaikus divās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecībās — [[Nairobi]], [[Kenija|Kenijā]] un [[Dāresalāma|Dāresalāmā]], [[Tanzānija|Tanzānijā]], bet 2000. gada oktobrī saspridzināja ASV karakuģi USS Cole. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma, izmainoties politiskās telpas līdzsvaram, bija mainījies arī terorisms un kopš 2001. gada bija iespējams runāt par jaunu “globālu” ienaidnieku. ''Al Kāidas'' efektīvie terorakti 2001. gadā, kas islāmisko terorismu novietoja sabiedrības, drošības institūciju un pētnieku uzmanības centrā, ļāva terorisma pētniecības nozarei sevi “atklāt no jauna”, t.i., izvērtēt terorisma pētniecības nozares pamatmetodes un pamatjēdzienus, kas līdz šim ir formējušas pētniecības attīstību. Jaunā terorisma pētniecības posma saknes bija meklējamas ASV akadēmiskajā vidē, sociālo zinātņu nozarē, it īpaši politikas un starptautisko attiecību jomā, kur metodoloģijas izstrādei tika izmantotas [[Pozitīvisms|pozitīvisma]] nostādnes, t.i., pieredzē balstītu notikumu analīze. == Terorisma definēšana == Terorisma pētniecības attīstības sarežģījumi ir saistīti ar grūtībām izveidot adekvātas terorisma definīcijas. Taču definīciju atšķirības veidojas valstu — teroristu dabisko pretinieku — dažādo politisko ideoloģiju nostāju nesakritību dēļ. Galvenokārt terorisms tiek definēts kā politiskās noziedzības veids, kas vardarbību izmanto, lai radītu un veicinātu pārmaiņas. Līdz ar to ikviena valsts par teroristu varētu definēt jebkuru indivīdu vai grupējumu, kas rīkojas pret valsti un tās institūcijām (piemēram, brīvības cīnītāji). Šādu aspektu ignorēšanas dēļ terorisma pētniecībā bija svarīgi definēt, kas nošķir terorismu no politiskas vardarbības un teroristu grupējumus no brīvības cīnītājiem u.tml. grupējumiem. Terorisma pētniecībā kā adekvāta terorisma definīcija tiek pieņemta Jūdžīna Viktora Valtera (''Eugene Victor Walter'') izstrādātā definīcija. Viņš izšķir trīs galvenos terorisma elementus, kas ļauj nošķirt vienu terorisma veidu no citām vardarbības formām. Pirmkārt, terorismam ir raksturīga draudu izteikšana vai tiešas vardarbības īstenošana pret kādu upuri; otrkārt, vardarbības īstenotājs ar vardarbību tiecas tās lieciniekos radīt bailes, kamēr upurim ir tikai instrumentāla loma (t.i., upuris tiek izmantots kā bieds ar vēstījumu “lūk, kas var notikt ar citiem!”); treškārt, vardarbības īstenotājs sagaida, ka aculiecinieki pielāgos savu uzvedību novērotajai un līdzīgām vardarbības izpausmēm (t.i., terorists manipulē ar cilvēku jūtām un uzvedību, traucējot ikdienas norisēm).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terror and Resistance|url=https://archive.org/details/terrorresistance0000walt|last=Walter|first=Eugene|publisher=Oxford University Press|year=1969|location=Oxford}}</ref> == Pētniecība mūsdienās == Ņemot vērā terorisma pētniecības atkarību no valstu finansējuma, kā arī ņemot vērā faktu, ka aptuveni trīs ceturtdaļas no pētījumiem, kas publicēti divos galvenajos terorisma izpētei veltītajos akadēmiskajos žurnālos, ir veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Izraēlā, Austrālijā un citās anglofonās zemēs, terorisma izpēte ir ieguvusi specifisku tematu izvēles un pētnieciskās metodoloģijas raksturu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Silke|year=2004|trans_chapter=|at=|pages=|page=[https://archive.org/details/researchintoterr00silk/page/n216 196]|id=|doi=|oclc=|isbn=|language=|location=London|publisher=Frank Cass|origyear=|month=|date=|first1= Andrew|volume=|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=https://archive.org/details/researchintoterr00silk|title=Research on Terrorism Trends, Achievements & Failures|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=|editor2-first=|editor1-last=Silke|editor1-first=Andrew|chapter=The Road Less Travelled: Recent Trends in Terrorism Research}}</ref> Terorisma pētniecībā lielā mērā valda uzskats, ka terorisms ir lokalizējams, tādējādi par draudu uzskatot katru neliberālu vai nedemokrātisku pārvaldību, cenšoties lokalizēt reģionu, no kura terorisms būtu cēlies, un kurā reģionā dzīvojošie ir naidīgi noskaņoti pret Rietumu valstīm. Sekojot mērķim lokalizēt terorismu, 2001. gadā līdz ar terorisma pētniecību attīstījās arī kampaņa “[[Karš pret terorismu|karš pret teroru]]”, lai priekšlaicīgi novērstu terorisma rašanos nedemokrātiskās valstīs.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Richmond|first=Oliver P.|date=2009|title=The impact of orthodox terrorism discourses on the liberal peace: internalisation, resistance, or hybridisation?|journal=Critical Studies on Terrorism|volume=2 (2)|pages=201-202|doi=10.1080/17539150903010574}}</ref> Kampaņas “karš pret teroru” ietvarā ASV teroristus galvenokārt skatīja kā savas valsts draudus un nevis kā starptautisku nevalstisku organizāciju, kas varētu veikt uzbrukumus citām valstīm. Ierasti terorisma pētniecība ir saistīta ar t.s. problēmu risināšanas teoriju, kas aplūko pasauli caur valdošajām sociālajām un varas attiecībām, un institūcijām, pētot to darbības veidus, kas ir jāuzlabo, lai sistēma darbotos efektīvi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cox|first=Robert W.|date=1981|title=Social Forces, States and World Orders: Beyond International Relations Theory|journal=Journal of International Studied|volume=10 (2)|pages=126-155|doi=10.1177/03058298810100020501}}</ref> Arī 21. gadsimta pirmajā pusē terorisma pētniecībā lielā mērā valda tāda terorisma izpratne, kas to pakļauj politikas un militāro zinātņu skatījumam. Līdz ar to ir izveidojusies visnotaļ noturīgs un vienlaikus arī šaurs metodoloģiskais skatījums, kas pievēršoties terorisma pētniecībai, risina gan politiskus, gan sociālus jautājumus par drošības uzlabošanu, terorista tēla atpazīšanu, terorisma priekšlaicīgu novēršanu un kultūras attiecībām ar iebraucējiem. Terorisma pētniecībai kā nozarei dažkārt tiek pārmests neelastīgs un aprobežots skatījums. Pētījumos dominē tāda tematiskā un metodoloģiskā orientācija, kas kopumā ir novedusi terorisma pētniecību pie “[[Epistemoloģija|epistemoloģiskās]] krīzes”. Ričards Džeksons (''Richard Jackson''), vēršot uzmanību uz epistemoloģisko krīzi terorisma pētniecībā, atsaucas uz ASV valstsvīra Donalda Ramsfelda (''Donald'' ''Rumsfeld'') izteikumu par dažādiem zināšanu veidiem: tas, ko mēs zinām jeb zināmi zināmie; tas, ko mēs zinām, ka nezinām jeb zināmi nezināmie; tas, ko mēs nemaz nezinām, ka nezinām jeb ''nezināmi nezināmie.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.defense.gov/Transcripts/Transcript.aspx?TranscriptID=2636|title=DoD News Briefing - Secretary Rumsfeld and Gen. Myers|access-date=13.12.2021.|archive-date=05.09.2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160905184152/http://archive.defense.gov/Transcripts/Transcript.aspx?TranscriptID=2636}}</ref> Nezināmi nezināmie, kopš 11. septembra terorakta, ir lielā mērā noteikuši 20. gadsimta otrās puses terorisma pētniecības t.s. ortodoksālās terorisma pētniecības un pretterorisma aktivitāšu idejisko orientāciju, uzspiežot epistemoloģisko nostāju, ka iepriekšējās zināšanas acīmredzot ir bijušas ne tikai nepietiekamas vai aplamas, bet arī strukturāli nederīgas, jo ir nodarbojušās ar ''zināmo'' un novērojamo un notikušo, bet apdraudējums taču nākot no nezināmā — nenotikušā un nepieredzētā. Padarot nezināmus nezināmos par pētniecības diskursa centrālo elementu, transformējās arī viss pētniecības raksturs. Kā raksta Džeksons, to izsaka vismaz četri elementi: 1) iepriekšējo zināšanu noraidījums un pilnīgas nenoteiktības un nedrošības pieņemšana, citiem vārdiem, nākotnes draudu principiāla nezināšana; 2) ārkārtējs dogmatisms un pārspīlēta piesardzība, lai preventīvi, apsteidzoši kontrolētu nezināmo; 3) principiāla iztēles un fantāzijas leģitimācija un institucionalizācija, iztēli padarot par pilnvērtīgu pētniecības un pretterorisma pasākumu instrumentu; 4) visbeidzot, nezināmi nezināmie kā zināšanu pamatformula spiež pieņemt “gaidīšanas režīmu” kā normu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jackson|first=Richard|date=2015|title=The epistemological crisis of counterterrorism|journal=Critical Studies on Terrorism|volume=8 (1)|pages=33-54|doi=10.1080/17539153.2015.1009762}}</ref> == Pētniecības veidi == Attīstoties pētniecības metodēm un terorisma pētniecībā ieviešot skaidru metodoloģiju, 21. gadsimtā ir nošķirami 2 terorisma pētniecības pamatvirzieni: terorisma ortodoksālā pētniecība un terorisma kritiskā pētniecība. === Terorisma ortodoksālā pētniecība === Terorisma ortodoksālā pētniecība jeb terorisma tradicionālā pētniecība (TOP) ir jēdziens, ar kuru identificē oficiālu un neoficiālu valstu dalībnieku, un starptautisko organizāciju ([[ANO]], [[NATO]], [[NVO]]) konfliktu pārvaldi.<ref name=":0" /> TOP ir pretterorisma un suverēnās varas atbalsta virzīta terorisma pētniecība, kas terorismu skaidro kā etnogrāfiskās grupas vai noteiktu nacionalitāšu veiktu valsts apdraudēšanu. === Terorisma kritiskā pētniecība === Terorisma kritiskā pētniecība (TKP) aizsākās mēģinot papildināt tradicionālās terorisma pētniecības studijas — piedāvājot kritiskās metodoloģijas aspektu kā efektīvu terorisma pētniecības elementu. TKP ir terorisma pētniecības lauks, kas pievēršas valsts un institūciju izmantotās vardarbības lomai terorisma veidošanā, apturēšanā un konceptuālās izpratnes formēšanā'''.''' == Terorisma pētniecība Latvijā == Lai arī [[Terorisms Latvijā|Latvijā terorisma draudi]] nav lieli,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visionofhumanity.org/wp-content/uploads/2020/11/GTI-2020-web-1.pdf|title=Global Terrorism Index 2020. Measuring the Impact of Terrorism|access-date=13.12.2021}}</ref> tāpat kā citur pasaulē, [[Latvija|Latvijā]] tiek pievērsta uzmanība terorismam politiskajā un sociālajā telpā un terorisma pētniecībai. Gan mediji, gan pētnieki pievēršas jautājumiem un aktualitātēm par terorismu. Latvijā terorisms lielākoties tiek pētīts politikas, jurisprudences vai sociālo zinātņu jomās, pievēršoties jēdzienu skaidrībai, apkarošanas metodēm, likumdošanas pieņemtajiem lēmumiem un risinājumiem, vai ideoloģiju un pastāvošo normu ietekmēm uz cilvēku un sabiedrību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kūlis|first=Māris|last2=Mirončuka|first2=Kitija|date=2021|title=Cilvēks un terorisms: terorisma kritiskā pētniecība, taisnīga kara mācība un humānisms|journal=Latvijas Universitātes Raksti. Orientālistika|volume=819|pages=56-79|doi=10.22364/luraksti.os.819.04}}</ref> Terorisma pētniecībā ir novērojami divi terorisma izpratnes virzieni. Pirmajā — terorisms tiek skatīts kā notikums, tādējādi tiek analizēts vai nu vēsturisks notikums, vai teroristiskas organizācijas (piemēram, “Al Kāidu” (''[[al-Qaeda]]'') vai “[[Islāma valsts|Islāma valsti]]” (''Daesh'', ISIS)). Otrajā — terorisms tiek raksturots kā mērķis. Terorisms tiek pētīts ne tikai kā konkrēts notikums, bet kā ikdienā pieredzama un sajūtama psiholoģiska vai fiziska parādība. Tiek analizētas propagandas, nozīmju un ideoloģisko ietvaru nozīme un pat, kāda ir mediju loma ikdienā. Izmantojot fenomenoloģisko un hermeneitisko metodi, tiek analizēti ne tikai pārdzīvojumi, bet arī fenomeni, ar kuriem sastopas dažādos dzīves brīžos, radot zināmu korelāciju starp ietekmēm un cilvēku un veidu, kā fenomens tiek uztverts un skaidrots. Latvijā terorisma pētniecība pievēršas šaurs pētnieku loks, taču tēmu spektrs ir plašs un dažāds. * Māris Kūlis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mariskulis.com/en/homepage/|title=Māris Kūlis. The website}}{{Novecojusi saite}}</ref> ir izdevis grāmatu “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.terorismakrustugunis.lv/en/home/|title=Terorisma krustugunīs. Islāma valsts}}</ref> kurā tiek iztirzāta organizācijas Islāma valsts darbība, rašanās un idejiskā augsne — ieskats džihādisma un islāmisma vēsturē, sniegts kultūras, sociālpolitiskā, ekonomiskā un militārā konteksta apraksts. Kūlis rūpējas par terorisma pētniecības aktualizēšanu akadēmiskajā vidē, īstenojot terorisma pētniecībai veltītus projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unterror.com/|title=Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūras pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas projekts unTERROR – "Saprast teroru: fenomenoloģiski-hermeneitiskā metodoloģija terorisma pētniecībai"}}{{Novecojusi saite}}</ref> Patlaban Kūlis izstrādā fenomenoloģiski-hermeneitisku pieeju terorisma pētniecībai, rosinot terorismu aplūkot ne tikai kā politisku vai militāru, bet gan arī kā eksistenciālu fenomenu, pievēršoties terorisma nozīmei kā baiļu un šausmu stāvokļa radītājam. * [[Valdis Voins]] ir izdevis divas grāmatas par terorismu Latvijā: “Terorisms. Mūsdienu problēma un tās risināšanas iespējas” un “Terorisms II. Pretdarbības organizēšana starptautiskajā un nacionālajā līmenī”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/en/valdis-voins|title=Valdis Voins}}</ref> Darbos tiek aplūkoti terorisma juridiskie aspekti un analizētas terorisma apdraudējuma un pretdarbības problēmas gan Latvijā, gan pasaulē, kā arī aplūkota Latvijas valsts loma starptautiskajā sadarbībā terorisma apkarošanā. * [[Anita Stašulāne]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saprastteroru.lu.lv/zinatniska-komanda/petnieku-grupa/|title=Pētnieku grupa}}</ref> ir sastādījusi vairākus ziņojumus par islāmofobiju un terorisma draudiem Latvijā, analizējot terorisma reliģiskos aspektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.islamophobiaeurope.com/2018-reports/|title=Reports 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.islamophobiaeurope.com/reports/2016-reports/|title=Report 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.islamophobiaeurope.com/reports/2017-reports/|title=Report 2017}}</ref> Pētniece pievēršas arī sieviešu lomai radikāli labējo kustību kontekstā un kristiešu un musulmaņu attiecību dinamikai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Stašulāne|first=Anita|last2=Priede|first2=Jānis|date=2015|title=Politiskais un pilsoniskais naratīvs: Latvijas musulmaņu jauniešu politiskās līdzdalības noteicošie faktori|url=https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31672|journal=Reliģiski-filozofiski raksti|volume=18|pages=62-82|via=DSPACE}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Stašulāne|first=Anita|date=2015|title=Kristiešu un musulmaņu attiecību dinamika|url=https://www.apgads.lu.lv/izdevumi/brivpieejas-izdevumi/zurnali-un-periodiskie-izdevumi/latvijas-universitates-raksti-acta-universitatis-latviensis/803-sejums/|journal=Latvijas Universitātes raksti. Orientālistika|volume=803|pages=87-101}}</ref> * Ingrīda Kleinhofa ir arābistikas eksperte,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/78302/arabistikas-eksperte-ingrida-kleinhofa-arabu-valoda-ir-jamacas-fanatiski|title=Arābistikas eksperte Ingrīda Kleinhofa: Arābu valoda ir jāmācās fanātiski|access-date={{dat|2021|12|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|12|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211213121415/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/78302/arabistikas-eksperte-ingrida-kleinhofa-arabu-valoda-ir-jamacas-fanatiski}}</ref> viņa pievēršas orientālistikas un orientālisma pētniecībai, norādot, ka tas, kas vienam ir terorisms, citam var būt jaunas kultūras atklāšana. * [[Leons Taivāns]] pievēršas Āzijas studijām<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Taivans|first=Leons|date=2021|title=Priekšvārds. Cilvēkzināšana un Āzijas aktualitātes|journal=Latvijas Universitātes raksti|volume=819|pages=7-10|doi=10.22364/luraksti.os.819.pr}}</ref> un kā eksperts komentē politiskās aktualitātes, kas skar ne tiki Tuvo Austrumu tematiku, bet bēgļu un terorisma jautājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/taivans-eiropa-negrib-atzit-dazadu-civilizaciju-pastavesanu.a174848/|title=Eiropa negrib atzīt dažādu civilizāciju pastāvēšanu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/29099-islama-pazinejs-taivans-aicina-latvija-aizliegt-jebkadu-sis-religijas-izplatisanos-video|title=Aicina aizliegt jebkādu šis reliģijas izplatīšanos}}</ref> * Kaspars Kļaviņš ir sarakstījis izsmeļošu monogrāfiju "Savienotie trauki", apskatot Austrumu un Rietumu kultūru līdzības un atšķirības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/book/savienotie-trauki|title=Savienotie trauki|access-date={{dat|2021|12|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|12|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211213121412/https://satori.lv/book/savienotie-trauki}}</ref> == Skatīt arī == * [[Terorisma kritiskā pētniecība]] == Bibliogrāfija == {{atsauces}} __FORCETOC__ __INDEX__ [[Kategorija:Terorisms]] [[Kategorija:Politika]] k091x9ofxu11yrnhus1xgyoy7jlywb5 0 498936 4459214 3855385 2026-04-25T23:12:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459214 wikitext text/x-wiki '''Terorisma kritiskā pētniecība''' ({{val|en|Critical Terrorism studies}}, CTS) ir [[terorisma pētniecība]]s pieeja, kas, atsaucoties uz kritiskās teorijas idejām, [[Terorisms|terorismu]] aplūko kā sociāli politisku parādību, kura izpratne un tātad arī apkarošana ir cieši saistīta ar pastāvošajām zināšanu un varas struktūrām, proti, kritiskā pieeja mudina terorismu kontekstualizēt un tā [[Pētniecība|pētniecību]] atsvabināt no [[valsts]] interesēm. Atšķirībā no terorisma ierastās, klasiskās vai ortodoksālās pētniecības, kurā metodoloģijā dominē [[pozitīvisms]], terorisma kritiskā pētniecība aicina pievērsties jaunām pētniecības sfērām, analizējot terorismu kā institucionālu un sabiedrības attiecību rezultātu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|last=Jackson|first=Richard|publisher=Routledge|year=2009|location=London|last2=Smyth|first2=Marie Breen|last3=Gunning|first3=Jeroen}}</ref> Viens no kritiskās pieejas dibinātājiem Ričards Džeksons raksta, ka virziena tapšanu ir ietekmējuši trīs apsvērumi: milzīgs pētījumu apjoma pieaugums, neapmierinātība ar šīs [[Pētniecība|pētniecības]] kvalitāti un neatkarīgu, un arvien biežāk redzams kritiskās pieejas pārstāvju un darbu skaita pieaugums.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jackson|first=Richard|date=2007|title=Introduction: The Case for Critical Terrorism Studies|journal=European Political Science|volume=6|pages=225-227|doi=10.1057/palgrave.eps.2210140|via=Springer}}</ref> == Apraksts == Terorisma pētniecība attīstījās pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra teroraktu]] izraisītā pētnieciskā darba apjoma pieauguma, kura [[kvalitāte]] nereti tika novērtēta kā nepietiekama. Pētnieki, kas pievērsās terorisma pētniecībai, sāka risināt gan politiskus, gan sociālus jautājumus par drošības uzlabošanu, terorista tēla atpazīšanu, terorisma priekšlaicīgu novēršanu un kultūras attiecībām ar iebraucējiem attiecīgajā valstī. Pētnieki sāka izmantot dažādus datus un no dažādu disciplīnu perspektīvas centās izprast terorismu gan kā notikumu, gan kā pārdzīvojumu. Taču terorisma pētniecībā drīz vien bija novērojams, ka terorisms tiek skatīts ļoti šauri – kā [[Nevalstiska organizācija|nevalstisks]] grupējums, ignorējot terorisma straujo attīstību. Ričarda Džekona (''Richard Jackson'') ieskatā terorisma pētniecībā ir skaidri manāma kritiskās pieejas attīstība.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Jackson|first=Richard|date=2007|title=The Core Commitments of Critical Terrorism Studies|journal=European Political Science|volume=6 (3)|pages=244|doi=10.1057/palgrave.eps.2210141}}</ref> Terorisma kritiskā pētniecība (TKP) veidojās kā daudzpusīgāka terorisma pētniecības metode, kas pievēršas iepriekš pārprastiem terorisma datiem, nepilnīgām [[Definīcija|definīcijām]] un vājajai [[Metodoloģija|metodoloģijai]], kas nav bijusi pietiekami kritiska un spēcīga terorisma ortodoksālās pētniecības jeb terorisma tradicionālās pētniecība (TOP) izstrādē. Ņemot vērā šīs pieejas saknes – kritisko teoriju – tās būtiska sastāvdaļa ir politiskā atbilstība un emancipatoriskās tieksmes, kas mēdz noteikt pētījumu raksturu un tematus. Terorisma pētniecībā kritiskās metodes attīstības iemesls galvenokārt ir cieši saistīts ar mainīgo terorisma izpratni. Praksē novērojams, ka liela daļu terorisma pētnieku identificē un definē “terorismu”, balstoties uz kādu notikumu vai atpazīstamu terorisma grupējumu. Taču kritiskā metode paredz, ka, nevis tiek izstrādāta terorisma definīcija pēc kāda notikuma vai grupējuma, kas tiek vēlāk izmantota, lai raksturotu visus teroristiskus notikumus un grupējumus, bet gan ir nepieciešams izstrādāt minimālo definīciju, kas norādīs, kurš grupējums vai notikums ir jāpēta.<ref>Richard Jackson, Marie Breen Smyth, Jeroen Gunning. ''Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda''. London: Routledge, 2009: 217.</ref> Šāda pieeja ļauj atpazīt, ka terorisma definīcijas un terorisma pētniecība ir cieši saistīta ar dominējošo politisko klimatu un [[Ideoloģija|ideoloģijām]]. TKP ir pārņēmusi [[Frankfurtes skola]]s kritiskās teorijas pamatprincipus, tāpat kā Velsas (''Welsh'') skolas drošības [[Kritiskā domāšana|kritiskās]] pētniecības metodoloģiju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Breen Smyth|first=Marie|last2=Gunning|first2=Jeroen|last3=Jackson|first3=Richard|last4=Kassimeris|first4=George|last5=Robinson|first5=Piers|date=2008-03-05|title=Critical Terrorism Studies–an introduction|url=http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/17539150701868538|journal=Critical Studies on Terrorism|language=en|volume=1|issue=1|pages=1–4|doi=10.1080/17539150701868538|issn=1753-9153}}</ref> TKP ir pašrefleksīva, kritiska pieeja terorisma izpētei, kas aicina izvērtēt terorisma zinātnieku [[Ontoloģija|ontoloģiskās]], [[Epistemoloģija|epistemoloģiskās]] un [[Ideoloģija|ideoloģiskās]] nostājas. Ričards Džeksons norāda, ka TKP pamatelementus veido pētnieka spēja atzīt, ka zināšanas par un ap terorismu ir politiski veidotas, terorisma pētniecībā ir nozīmīga pētnieku pamatpozīcija un nostāja, kā arī aktuālā politiskā situācija. Jāatzīst, ka kategorija “terorisms” nav [[Ontoloģija|ontoloģiski]] stabila un patstāvīga, terorisma jēdziens ir mainīgs un elastīgs. Pētījuma veidošanas procesā ir nepieciešams kritiski izvērtēt izmantotos avotus un faktus. Ričards Džeksons, risinot jautājumu, ka terorisma pētniecība ir nepilnīga, atsaucas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valstsvīra [[Donalds Ramsfelds|Donalda Ramsfelda]] (''Donald'' ''Rumsfeld'') ideju par dažādiem zināšanu veidiem: tas, ko mēs zinām jeb zināmi zināmie; tas, ko mēs zinām, ka nezinām jeb zināmi nezināmie; tas, ko mēs nemaz nezinām, ka nezinām jeb ''nezināmi nezināmie''. Un ja pētniecība pievēršas tikai zināmiem zināmajiem notikumiem, tad terorisma pētniecība nevar atklāt neko jaunu, taču pievēršoties nezināmiem nezināmajiem, ir iespējams atklāt jaunus terorisma virzienus. Visbeidzot Džeksons norāda, ka terorisma kritiskajā pētniecībā ir nozīmīgi sekot atbrīvošanas politikas praksei, implicējot, ka terorisma pētniecība ir cieši saistīta ar atbrīvošanos no terorisma.<ref name=":0" /> TKP pētnieki apgalvo, ka terorisms ir nevis jāskata no valstiskas perspektīvas – teroristus uzskatot par ienaidniekiem un “ļaunajiem”, bet kā daļu no politiskās un ideoloģiskās telpas vardarbības formām. Tādējādi terorisms ir nevis īpaša izpausme, bet līdzīgi kā citas politiskas vardarbības formas – nepieļaujama un nelegāla [[vardarbība]], kas ir jāaptur.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Terrorism : a critical introduction|url=https://www.worldcat.org/oclc/706803929|publisher=Palgrave Macmillan|date=2011|location=Houndmills, Basingstoke, Hampshire|isbn=978-0-230-22117-8|oclc=706803929}}</ref> TKP piedāvā teroristu skatīt ne tikai kā politisku vardarbīgu aktoru (rīcības veicēju), bet arī kā cilvēku, kas ir nevis “necilvēcīgs”, bet kas cenšas sasniegt savas brīvības iespējamību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gunning|first=Jeroen|date=2007|title=A Case for Critical Terrorism Studies?|url=https://www.cambridge.org/core/product/identifier/S0017257X00001226/type/journal_article|journal=Government and Opposition|language=en|volume=42|issue=3|pages=363–393|doi=10.1111/j.1477-7053.2007.00228.x|issn=0017-257X}}</ref> Tāpēc “galu galā kritiska pieeja terorismam liecina, ka vienmēr ir iespējamas pozitīvākas un progresīvākas pārmaiņas un ka mēs varam izkļūt no šķietami nebeidzamiem terorisma / [[Pretterorisms|pretterorisma]] vardarbības cikliem, ja tikai mēs sāktu domāt, pētīt, runāt un rīkoties ārpus dominējošās terorisma izpratnes [[Paradigma|paradigmas]]".<ref name=":1" /> Šāda pieeja sekmē to, ka ne tikai terorisms tiek skatīts kā vardarbīga izpausme, bet arī valsts pretterorisma stratēģijas tiek skatītas kā vardarbīgas izpausmes,<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Toros|first1=Harmonie|title=Critical Terrorism Studies. A new research agenda|url=https://archive.org/details/criticalterroris00jack|year=2009|publisher=Routledge|location=London|isbn=0203880226|pages=[https://archive.org/details/criticalterroris00jack/page/n109 95]-96|chapter=Exploring Critical Theory Approach on Terrorism Studies|last2=Gunning|first2=Jeroen}}</ref> pārdomājot, vai valsts nesponsorē terorismu, vai valsts tiešām rūpējas par sabiedrību un vai terorisms dažreiz nav cīņa par brīvību. TKP mērķis ir nevis nošķirt vardarbības formas (terorismu, valsts vardarbību, terorisma apkarošanas vardarbību), bet tās skatīt, kā saistītas un kopā esošas parādības, uzsverot, ka nevis valsts ir pētniecības galvenais objekts, bet gan cilvēks un cilvēka tiesības uz brīvību un citām tiesībām. Tomēr TPK nenoliedz valsts iespēju nodrošināt drošību tautai pret vardarbību un terorismu,<ref>Harmonie Toros, Jeroen Gunning. «Exploring Critical Theory Approach on Terrorism Studies». ''Critical Terrorism Studies. A new research agenda''. London: Routledge, 2009. 94.lpp. [[ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/0203880226|0203880226]].</ref> mērķis ir drīzāk norādīt, ka terora apkarošana ir ētisks jautājums, kas, nepilnīgi izprasts un risināts, var radīt vairāk nevēlamu seku nekā vēlamu rezultātu. [[Terorisms Latvijā|Latvijā terorisma]] kritiskās pētniecības ietvarā kā atvasinātu pētnieciskās pieejas ceļu [[Filozofija|filozofijas]] doktors Māris Kūlis attīsta fenomenoloģiski hermeneitisko terorisma pētniecības metodoloģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unterror.com/|title=Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūras pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas projekts unTERROR – "Saprast teroru: fenomenoloģiski-hermeneitiskā metodoloģija terorisma pētniecībai"}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tās nolūks ir terorismu skatīt kā pašpietiekamu, jēgpilnu fenomenu, ko var aprakstīt tā nozīmīgumā. Atšķirībā no [[Politoloģija|politikas zinātnēm]] vai [[Marksisms|marksisma]], vai [[Mišels Fuko|Fuko]] skatījuma, fenomenoloģiski hermeneitiskā metodoloģija priekšplānā izvirzītu cilvēciski neizbēgamo iesaistību hermeneitiskajā riņķī, intersubjektivitātē, dzīves pasaulē un iemestībā, un pieredzes unikalitātē. Fenomenoloģiski hermeneitiskā metodoloģijas tiektos izzināt “stāstus” un nozīmes – kā tās parādās vēsturiskajā un kultūras horizontā. Fenomenoloģijas un filosofiskās hermeneitikas ieviešana terorisma pētniecībā nozīmētu konceptuālu pārbīdi prom no “terorisma” uz “[[Terors (politika)|teroru]]”.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kūlis|first=Māris|date=2021|title=Fenomenoloģiski hermeneitiskās metodoloģijas ideja terorisma pētniecībai|journal=Kultūras studijas|volume=13|pages=188-201}}</ref> == Bibliogrāfija == {{atsauces}} [[Kategorija:Terorisms]] [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Pētniecība]] d1xxqqs8l7qdugoyaupw5gsk9te5pb8 0 499795 4459313 4233978 2026-04-26T05:31:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459313 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|skolu|pili|Valdekas pils}} '''Jelgavas pamatskola "Valdeka" – attīstības centrs''' ir pirmskolas un pamatskolas izglītības iestāde Institūta ielā 4 [[Jelgava|Jelgavā]]. Atrodas netālu no [[Valdekas pils]]. == Vēsture == Atklāta 1961. gada 27. decembrī kā '''Jelgavas sanatorijas tipa internātskola''' ar apmācību latviešu un krievu valodā tiem bērniem, kuru vecāki slimoja ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] vai arī citu iemeslu dēļ nepēja audzināt un skolot savus bērnus. Skola bija celta 210 bērniem, bet izglītojamo skaitu palielielināja līdz 250. Skolas kompleksā ietilpa mācību korpuss, internāts, ēdnīca, skolotāju dzīvojamā māja, saimniecības ēka, 1963. gadā uzcēla skolas pagrabu un paplašināja garāžu. Pirmais skolas ārsts bija [[Āris Lācis]], vēlāk medicīnas darbu ilgstoši vadīja skolas galvenā ārste Valda Dzintare.<ref>[https://jpskvaldeka.lv/1961-1984/ Skolas vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> 1989. gadā skolu pārdēvēja par '''Jelgavas 1. sanatorijas internātskolu bērniem ar skoliozi un kustību traucējumiem''' un atvēra vidusskolas klases. 1996. gada vasarā skolā notika Vispasaules latviešu ģimeņu nometne 3×3 un skola iesaistījās COMENIUS sadarbības projektā ar Īriju, Dāniju un Velsu. Izveidoja klasi bērniem ar īpaši smagiem garīgās attīstības un kustību traucējumiem, 2005. gadā skolu pārdēvēja par '''Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskolu''', bet 2010. gadā par '''Jelgavas 1. speciālo internātpamatskolu'''. === Direktori === * Zenta Briģe (no 1961) * Henrijs Kress (no 1984) == Izglītības programmas == * Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015311) * Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām (01015411) * Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (01015611) * Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem (21015211) * Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (21015311) * Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām (21015411) * Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (21015611) * Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811) * Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (21015911) == Atsauces == {{atsauces}} {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] 9st71v9kotql7sxnun0e7az4roy0qln 0 505862 4459379 4240290 2026-04-26T08:06:59Z KGRVIKI 144474 Atjaunināta informācija par morfoloģiju, izplatību, pielietojumu, ekoloģiju un sistemātiku; pievienotas atsauces un ģinšu saraksts pa ciltīm. 4459379 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|attēls=Gentiana pumila (Niedrig-Enzian) IMG 6034.JPG|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|rinda_lv=Genciānu rinda|rinda=Gentianales|dzimta=Gentianaceae|dzimta_lv=Genciānu dzimta|binomial=Gentianaceae|valsts=Plantae|att_nosaukums=''Gentiana pumila''}}'''Genciānu dzimta''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Gentianaceae'') ir viengadīgu un daudzgadīgu [[Lakstaugs|lakstaugu]] un arī [[Koks|koku]] dzimta [[Genciānu rinda|genciānu rindā]]. [[Divdīgļlapji|Divdīgļlapju klases]] augu dzimtā ietilpst 105 ģintis. Genciānu dzimta ir kosmopolītiskas izplatības, tā sugas pārstāvji sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000253-2|title=Gentianaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref><ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldfloraonline.org/taxon/wfo-7000000243|title=World Flora Online. (2026): Gentianaceae Juss.|access-date=23 Apr 2026}}</ref>. Zināmas ap 1650 sugām, kurām visaugstākais izplatības biežums ir [[Mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[subtropu josla]]s kalnu apvidos<ref name=":2" />. [[Latvija|Latvijā]] atmatās, pļavu un zāļu purvos ir sastopamas 9 sugas:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gentianaceae/|title=Genciānu dzimta - Gentianaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-09}}</ref> * [[Čemuru augstiņš]] (''Centaurium erythraea''), * [[Jūrmalas augstiņš]] (''Centaurium littorale''), * [[Skaistais augstiņš]] (''Centaurium pulchellum''), * [[Krustlapu drudzene]] (''Gentiana cruciata''), * [[Tumšzilā drudzene]] (''Gentiana pneumonanthe''), * [[Rūgtā drudzenīte]] (''Gentianella amarella''), * [[Lauka drudzenīte]] (''Gentianella campestris''), * [[Dūkstu drudzenīte]] (''Gentianella uliginosa''), * [[Ziemas svertija]] (''Swertia perennis''). Lielākā daļa Latvijā sastopamo genciānu dzimtas sugu ir retas un iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos. Biežāk sastopamas ir čemuru augstiņš (''Centaurium erythraea'') un lauka drudzenīte (''Gentianella campestris'')<ref name=":1" />. == Morfoloģija == Stublāja [[lapas]] ir vienkāršas, ar gludām malām, visbiežāk izvietotas pretēji, un pielapju nav. Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni, parasti aktinomorfi, izvietoti skarveida vai cimozās ziedkopās, retāk pa vienam. Ziedam ir 4 vai 5 kauslapas un vainaglapas, kas ir daļēji vai pilnīgi saaugušas <ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=A Manual of the Flowering Plants of California|url=https://doi.org/10.1525/9780520309494|publisher=University of California Press|date=1953-12-31|isbn=978-0-520-30949-4|first=Willis Linn|last=Jepson}}</ref><ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Gentianaceae|url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511541865|publisher=Cambridge University Press|date=2001-01-01|isbn=978-0-521-80999-3}}</ref><ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vaskulāro augu flora, 10: Amaranthaceae; Papaveraceae; Fumariaceae; Lythraceae; Gentianaceae; Menyanthaceae; Cuscutaceae.|last=Cepurīte|first=Biruta|year=2008.|location=Rīga: Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija.|pages=81}}</ref>. Putekšņlapas piestiprinātas pie pamata pamīšus vainaglapām, un to skaits atbilst vainaglapu skaitam. Gineceju veido divas augļlapas, auglenīca ir augšēja<ref name=":5" />. Irbulis parasti īss vai arī tā nav. Auglis vairumā ir iegarena pogaļa, kurā ir daudz mazu sēklu <ref name=":3" /><ref name=":4" />. == Vēsture == Genciānu dzimtas sākotnējā līniju nodalīšanās norisinājusies vairākos pasaules reģionos, tostarp Neotropiskajos reģionos, Āfrikā, Madagaskarā un Indijas subkontinentā <ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Merckx|first=Vincent S.F.T.|last2=Kissling|first2=Jonathan|last3=Hentrich|first3=Heiko|last4=Janssens|first4=Steven B.|last5=Mennes|first5=Constantijn B.|last6=Specht|first6=Chelsea D.|last7=Smets|first7=Erik F.|date=2013-04|title=Phylogenetic relationships of the mycoheterotrophic genus Voyria and the implications for the biogeographic history of Gentianaceae|url=https://bsapubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.3732/ajb.1200330|journal=American Journal of Botany|language=en|volume=100|issue=4|pages=712–721|doi=10.3732/ajb.1200330|issn=0002-9122}}</ref><ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Favre|first=Adrien|last2=Michalak|first2=Ingo|last3=Chen|first3=Chih‐Hsiung|last4=Wang|first4=Jenn‐Che|last5=Pringle|first5=James S.|last6=Matuszak|first6=Sabine|last7=Sun|first7=Hang|last8=Yuan|first8=Yong‐Ming|last9=Struwe|first9=Lena|date=2016-07-26|title=Out‐of‐Tibet: the spatio‐temporal evolution of <i>Gentiana</i> (Gentianaceae)|url=https://doi.org/10.1111/jbi.12840|journal=Journal of Biogeography|volume=43|issue=10|pages=1967–1978|doi=10.1111/jbi.12840|issn=0305-0270}}</ref>. Drudzeņu ģints (''[[Drudzenes|Gentiana]]'') izplatība saistāma ar Āzijas kalnu reģioniem, kur izcelsmes centrs, visticamāk, ir Cjinhai–Tibetas plato, no kura vēlāk izplatījās pasaulē aptuveni pirms 34 miljoniem gadu <ref name=":7" />. Dzimtas nosaukums (''Gentianaceae'') cēlies no ģints ''[[Drudzenes|Gentiana]]'', kura nosaukumu ieguvusi par godu Ilīrijas valdniekam Gentijam, kurš izmantoja genciānu dzimtas augus ārstnieciskos nolūkos, un kuram piedēvē genciānu ārstniecisko īpašību atklāšanu <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Webster's New International Dictionary of the English Language.|publisher=Springfield, Mass.: G. & C. Merriam Company|year=1923|pages=902|url=https://archive.org/details/webstersnewinter00unse_0/page/902/mode/1up}}</ref>. Zinātniski dzimtu aprakstīja 1789. gadā [[Antuāns Lorāns de Žisjē]] <ref name=":0" />. == Pielietojums == [[Attēls:Gentiana lutea in Pyrenees NP (8).jpg|thumb|<big>Dzeltenā genciāna (''[[:en:Gentiana_lutea|Gentiana lutea]]'') — vietām aizsargājama suga pārmērīgas ievākšanas dēļ ārstniecisko sakņu ieguvei.</big>]] Daudziem šīs dzimtas augiem raksturīgi sakneņi vai sabiezinātas saknes, kuros uzkrājas rezerves barības vielas [3]. Genciānu dzimtas augi satur sekundāros metabolītus, piemēram, alkaloīdus (genciānīnu), glikozīdus (gencianīnu, genciamarīnu, genciopiricīnu u.c.), flavonoīdus un citus. Šie bioloģiski aktīvi savienojumi nosaka augu rūgto garšu. Daļa no tiem pētīti farmakoloģijā pretiekaisuma, antioksidatīvās un citās iedarbībās <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=Yan-Ming|last2=Xu|first2=Min|last3=Wang|first3=Dong|last4=Yang|first4=Chong-Ren|last5=Zeng|first5=Yang|last6=Zhang|first6=Ying-Jun|date=2013-05|title=Anti-inflammatory compounds of “Qin-Jiao”, the roots of Gentiana dahurica (Gentianaceae)|url=https://doi.org/10.1016/j.jep.2013.03.016|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=147|issue=2|pages=341–348|doi=10.1016/j.jep.2013.03.016|issn=0378-8741}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jiang|first=Min|last2=Cui|first2=Ben-Wen|last3=Wu|first3=Yan-Ling|last4=Nan|first4=Ji-Xing|last5=Lian|first5=Li-Hua|date=2021-01|title=Genus Gentiana: A review on phytochemistry, pharmacology and molecular mechanism|url=https://doi.org/10.1016/j.jep.2020.113391|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=264|pages=113391|doi=10.1016/j.jep.2020.113391|issn=0378-8741}}</ref>. Plaši izmantoti arī tradicionālajā medicīnā [[Eiropa|Eiropā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Indija|Indijā]] un [[Irāna|Irānā]] jau daudzus tūkstošus gadu. Pielietojums ir plašs: dermatoloģisku slimību, konjunktivīta, ievainojumu, inficētu brūču, gremošanas traucējumu ārstēšanai, kā arī sāpju un pietūkuma mazināšanai <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mirzaee|first=Fatemeh|last2=Hosseini|first2=Amirsaeed|last3=Jouybari|first3=Hossein Bakhshi|last4=Davoodi|first4=Ali|last5=Azadbakht|first5=Mohammad|date=2017-10|title=Medicinal, biological and phytochemical properties of Gentiana species|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S2225411017300044|journal=Journal of Traditional and Complementary Medicine|language=en|volume=7|issue=4|pages=400–408|doi=10.1016/j.jtcme.2016.12.013}}</ref>. == Ekoloģiskais raksturojums == Genciānu dzimtas sugām raksturīgas daudzveidīgas ekoloģiskās saistības ar citiem organismiem. To ziedus apputeksnē [[bites]], [[kamenes]], [[Mušu dzimta|mušas]], [[vaboles]], [[tauriņi]], [[putni]] un [[sikspārņi]]. Ziedu košās krāsas piesaista apputeksnētājus, kalnu sugām piltuvveida zieds arī var sniegt patvērumu aukstās naktīs kukaiņiem [3][5]. Genciānu dzimtā ir vairāki mikoheterotrofi vai daļēji mikoheterotrofi pārstāvji, īpaši tropu grupās''.'' Kā piemēram, pilnīgi mikoheterotrofi (bez hlorofila) ir ģinšu ''[[:en:Voyria|Voyria]]'' un ''[[:en:Voyriella|Voyriella]]'' sugas <ref name=":4" /><ref name=":6" />. == Sistemātika == Genciānu dzimtā (<nowiki>''</nowiki>''Gentianaceae''<nowiki>''</nowiki>) ietilpst šādas ģintis<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobot.org/mobot/research/apweb/genera/gentianaceaegen.html|title=Gentianaceae Genera|website=www.mobot.org|access-date=2026-04-25}}</ref>: <div style="column-count:2;"> * [[:en:Exaceae|Exaceae]] ** ''[[:en:Exacum|Exacum]]'' L. ** ''[[:en:Exaculum|Exaculum]]'' Caruel ** ''[[:en:Exochaenium|Exochaenium]]'' Griseb. ** ''[[:en:Sebaea|Sebaea]]'' Sol. ex R.Br. ** ''[[:en:Tachiadenus|Tachiadenus]]'' Griseb. ** ''[[:en:Gentianothamnus|Gentianothamnus]]'' Humbert ** ''[[:en:Klackenbergia|Klackenbergia]]'' Kissling ** ''[[:en:Ornichia|Ornichia]]'' Klack. * [[Chironieae]] ** ''[[:en:Blackstonia|Blackstonia]]'' Huds. ** ''[[:en:Canscora|Canscora]]'' Lam. ** ''[[Augstiņi|Centaurium]]'' Hill ** ''[[:en:Chironia|Chironia]]'' L. ** ''[[:en:Cicendia|Cicendia]]'' Adans. ** ''[[:en:Coutoubea|Coutoubea]]'' Aubl. ** ''[[:en:Cracosna|Cracosna]]'' Gagnep. ** ''[[:en:Deianira_(plant)|Deianira]]'' Cham. & Schltdl. ** ''[[:en:Duplipetala|Duplipetala]]'' Thiv ** ''[[:en:Eustoma|Eustoma]]'' Salisb. ** ''[[:en:Geniostemon|Geniostemon]]'' Engelm. & A.Gray ** ''[[:en:Gyrandra|Gyrandra]]'' Griseb. ** ''[[:en:Hoppea|Hoppea]]'' Willd. ** ''[[:en:Ixanthus|Ixanthus]]'' Griseb. ** ''[[:en:Microrphium|Microrphium]]'' C.B.Clarke ** ''[[:en:Phyllocyclus|Phyllocyclus]]'' Kurz ** ''[[:en:Sabatia|Sabatia]]'' Adans. ** ''[[:en:Schenkia|Schenkia]]'' Griseb. ** ''[[:en:Schinziella|Schinziella]]'' Gilg ** ''[[:en:Schultesia_(plant)|Schultesia]]'' Mart. ** ''[[:en:Symphyllophyton|Symphyllophyton]]'' Gilg ** ''[[:en:Xestaea|Xestaea]]'' Griseb. ** ''[[:en:Zeltnera|Zeltnera]]'' G.Mans. ** ''[[:en:Zonanthus|Zonanthus]]'' Griseb. ** ''[[Zygostigma]]'' Griseb. * Gentianeae ** ''[[Drudzenes|Gentiana]]'' Tourn. ex L. ** ''[[:en:Crawfurdia|Crawfurdia]]'' Wall. ** ''[[:en:Tripterospermum|Tripterospermum]]'' Blume ** ''[[:en:Metagentiana|Metagentiana]]'' T.N.Ho & S.W.Liu ** ''[[:en:Kuepferia|Kuepferia]]'' Adr.Favre ** ''[[:en:Sinogentiana|Sinogentiana]]'' Adr.Favre & Y.M.Yuan ** ''[[:en:Pterygocalyx|Pterygocalyx]]'' Maxim. ** ''[[:en:Megacodon|Megacodon]]'' (Hemsl.) Harry Sm. ** ''[[:en:Latouchea|Latouchea]]'' Franch. ** ''[[:en:Urogentias|Urogentias]]'' Gilg & Gilg-Ben. ** ''[[:en:Valdesiana|Valdesiana]]'' Z.Díaz & M.Escudero ** ''[[:en:Veratrilla|Veratrilla]]'' Franch. ** ''[[:en:Swertia|Swertia]]'' L. ** ''[[Drudzenītes|Gentianella]]'' Moench ** ''[[:en:Gentianopsis|Gentianopsis]]'' Ma ** ''[[:en:Comastoma|Comastoma]]'' Toyok. ** ''[[:en:Frasera|Frasera]]'' Walter ** ''[[:en:Halenia|Halenia]]'' Borkh. ** ''[[:en:Jaeschkea|Jaeschkea]]'' Kurz ** ''[[:en:Lomatogoniopsis|Lomatogoniopsis]]'' T.N.Ho & S.W.Liu ** ''[[:en:Lomatogonium|Lomatogonium]]'' A.Braun ** ''[[:en:Bartonia|Bartonia]]'' Muhl. ex Willd. ** ''[[:en:Hockinia|Hockinia]]'' Gardner ** ''[[:en:Sinoswertia|Sinoswertia]]'' T.N.Ho, S.W.Liu & J.Q.Liu ** ''[[:en:Obolaria|Obolaria]]'' L. * Helieae ** ''[[:en:Adenolisianthus|Adenolisianthus]]'' (Spruce ex Progel) Gilg ** ''[[:en:Aripuana|Aripuana]]'' Struwe, Maas & V.A.Albert ** ''[[:en:Calolisianthus|Calolisianthus]]'' Gilg ** ''[[:en:Celiantha|Celiantha]]'' Maguire ** ''[[:en:Chelonanthus|Chelonanthus]]'' (Griseb.) Gilg ** ''[[:en:Helia|Helia]]'' Mart. ** ''[[:en:Irlbachia|Irlbachia]]'' Mart. ** ''[[:en:Lagenanthus|Lagenanthus]]'' Gilg ** ''[[:en:Lehmanniella|Lehmanniella]]'' Gilg ** ''[[:en:Macrocarpaea|Macrocarpaea]]'' (Griseb.) Gilg ** ''[[:en:Neblinantha|Neblinantha]]'' Maguire ** ''[[:en:Prepusa_(plant)|Prepusa]]'' Mart. ** ''[[:en:Purdieanthus|Purdieanthus]]'' Gilg ** ''[[:en:Rogersonanthus|Rogersonanthus]]'' Maguire & B.M.Boom ** ''[[:en:Roraimaea|Roraimaea]]'' Struwe, S.Nilsson & V.A.Albert ** ''[[:en:Senaea|Senaea]]'' Taub. ** ''[[:en:Sipapoantha|Sipapoantha]]'' Maguire & B.M.Boom ** ''[[:en:Symbolanthus|Symbolanthus]]'' G.Don ** ''[[:en:Tachia|Tachia]]'' Aubl. ** ''[[:en:Tetrapollinia|Tetrapollinia]]'' Maguire & B.M.Boom ** ''[[:en:Yanomamua|Yanomamua]]'' J.R.Grant, Maas & Struwe * Potalieae ** ''[[:en:Anthocleista|Anthocleista]]'' Afzel. ex R.Br. ** ''[[:en:Bisgoeppertia|Bisgoeppertia]]'' Kuntze ** ''[[:en:Congolanthus|Congolanthus]]'' A.Raynal ** ''[[:en:Cyrtophyllum|Cyrtophyllum]]'' Reinw. ** ''[[:en:Djaloniella|Djaloniella]]'' P.Taylor ** ''[[:en:Enicostema|Enicostema]]'' Blume ** ''[[:en:Fagraea|Fagraea]]'' Thunb. ** ''[[:en:Faroa|Faroa]]'' Welw. ** ''[[:en:Karina_tayloriana|Karina]]'' Boutique ** ''[[:en:Limahlania|Limahlania]]'' K.M.Wong & Sugumaran ** ''[[:en:Lisianthius|Lisianthius]]'' P.Browne ** ''[[:en:Neurotheca|Neurotheca]]'' Salisb. ex Benth. & Hook.f. ** ''[[:en:Oreonesion|Oreonesion]]'' A.Raynal ** ''[[:en:Orphium|Orphium]]'' E.Mey. ** ''[[:en:Picrophloeus|Picrophloeus]]'' Blume ** ''[[:en:Potalia|Potalia]]'' Aubl. ** ''[[:en:Pycnosphaera|Pycnosphaera]]'' Gilg ** ''[[:en:Tubella|Tubella]]'' Archila ** ''[[:en:Utania|Utania]]'' G.Don * Saccifolieae ** ''[[:en:Curtia|Curtia]]'' Cham. & Schltdl. ** ''[[:en:Saccifolium|Saccifolium]]'' Maguire & Pires ** ''[[:en:Tapeinostemon|Tapeinostemon]]'' Benth. * Voyrieae ** ''[[:en:Chorisepalum|Chorisepalum]]'' Gleason & Wodehouse ** ''[[:en:Lagenias|Lagenias]]'' E.Mey. ** ''[[:en:Voyria|Voyria]]'' Aubl. ** ''[[:en:Voyriella|Voyriella]]'' (Miq.) Miq. </div> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Genciānu dzimta| ]] 67pwvzy7ofz0qyiok6ni9r3ft6rykx0 4459393 4459379 2026-04-26T09:04:35Z KGRVIKI 144474 pievienota bilde 4459393 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|attēls=Gentiana pumila (Niedrig-Enzian) IMG 6034.JPG|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|nosaukums=|rinda_lv=Genciānu rinda|rinda=Gentianales|dzimta=Gentianaceae|dzimta_lv=Genciānu dzimta|binomial=Gentianaceae|valsts=Plantae|att_nosaukums=''Gentiana pumila''}}'''Genciānu dzimta''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Gentianaceae'') ir viengadīgu un daudzgadīgu [[Lakstaugs|lakstaugu]] un arī [[Koks|koku]] dzimta [[Genciānu rinda|genciānu rindā]]. [[Divdīgļlapji|Divdīgļlapju klases]] augu dzimtā ietilpst 105 ģintis. Genciānu dzimta ir kosmopolītiskas izplatības, tā sugas pārstāvji sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000253-2|title=Gentianaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref><ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldfloraonline.org/taxon/wfo-7000000243|title=World Flora Online. (2026): Gentianaceae Juss.|access-date=23 Apr 2026}}</ref>. Zināmas ap 1650 sugām, kurām visaugstākais izplatības biežums ir [[Mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[subtropu josla]]s kalnu apvidos<ref name=":2" />. [[Latvija|Latvijā]] atmatās, pļavu un zāļu purvos ir sastopamas 9 sugas:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gentianaceae/|title=Genciānu dzimta - Gentianaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-09}}</ref> * [[Čemuru augstiņš]] (''Centaurium erythraea''), * [[Jūrmalas augstiņš]] (''Centaurium littorale''), * [[Skaistais augstiņš]] (''Centaurium pulchellum''), * [[Krustlapu drudzene]] (''Gentiana cruciata''), * [[Tumšzilā drudzene]] (''Gentiana pneumonanthe''), * [[Rūgtā drudzenīte]] (''Gentianella amarella''), * [[Lauka drudzenīte]] (''Gentianella campestris''), * [[Dūkstu drudzenīte]] (''Gentianella uliginosa''), * [[Ziemas svertija]] (''Swertia perennis''). Lielākā daļa Latvijā sastopamo genciānu dzimtas sugu ir retas un iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos. Biežāk sastopamas ir čemuru augstiņš (''Centaurium erythraea'') un lauka drudzenīte (''Gentianella campestris'')<ref name=":1" />. == Morfoloģija == Stublāja [[lapas]] ir vienkāršas, ar gludām malām, visbiežāk izvietotas pretēji, un pielapju nav. Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni, parasti aktinomorfi, izvietoti skarveida vai cimozās ziedkopās, retāk pa vienam. Ziedam ir 4 vai 5 kauslapas un vainaglapas, kas ir daļēji vai pilnīgi saaugušas <ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=A Manual of the Flowering Plants of California|url=https://doi.org/10.1525/9780520309494|publisher=University of California Press|date=1953-12-31|isbn=978-0-520-30949-4|first=Willis Linn|last=Jepson}}</ref><ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Gentianaceae|url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511541865|publisher=Cambridge University Press|date=2001-01-01|isbn=978-0-521-80999-3}}</ref><ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vaskulāro augu flora, 10: Amaranthaceae; Papaveraceae; Fumariaceae; Lythraceae; Gentianaceae; Menyanthaceae; Cuscutaceae.|last=Cepurīte|first=Biruta|year=2008.|location=Rīga: Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija.|pages=81}}</ref>. Putekšņlapas piestiprinātas pie pamata pamīšus vainaglapām, un to skaits atbilst vainaglapu skaitam. Gineceju veido divas augļlapas, auglenīca ir augšēja<ref name=":5" />. Irbulis parasti īss vai arī tā nav. Auglis vairumā ir iegarena pogaļa, kurā ir daudz mazu sēklu <ref name=":3" /><ref name=":4" />. == Vēsture == [[Attēls:Gentiana lutea in Pyrenees NP (8).jpg|thumb|Dzeltenā genciāna (''Gentiana lutea'') — vietām aizsargājama suga pārmērīgas ievākšanas dēļ ārstniecisko sakņu ieguvei.|350x350px]] [[Attēls:Voyria tenella 1.jpg|thumb|250x250px|''Voyria tenella'']] Genciānu dzimtas sākotnējā līniju nodalīšanās norisinājusies vairākos pasaules reģionos, tostarp Neotropiskajos reģionos, Āfrikā, Madagaskarā un Indijas subkontinentā <ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Merckx|first=Vincent S.F.T.|last2=Kissling|first2=Jonathan|last3=Hentrich|first3=Heiko|last4=Janssens|first4=Steven B.|last5=Mennes|first5=Constantijn B.|last6=Specht|first6=Chelsea D.|last7=Smets|first7=Erik F.|date=2013-04|title=Phylogenetic relationships of the mycoheterotrophic genus Voyria and the implications for the biogeographic history of Gentianaceae|url=https://bsapubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.3732/ajb.1200330|journal=American Journal of Botany|language=en|volume=100|issue=4|pages=712–721|doi=10.3732/ajb.1200330|issn=0002-9122}}</ref><ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Favre|first=Adrien|last2=Michalak|first2=Ingo|last3=Chen|first3=Chih‐Hsiung|last4=Wang|first4=Jenn‐Che|last5=Pringle|first5=James S.|last6=Matuszak|first6=Sabine|last7=Sun|first7=Hang|last8=Yuan|first8=Yong‐Ming|last9=Struwe|first9=Lena|date=2016-07-26|title=Out‐of‐Tibet: the spatio‐temporal evolution of <i>Gentiana</i> (Gentianaceae)|url=https://doi.org/10.1111/jbi.12840|journal=Journal of Biogeography|volume=43|issue=10|pages=1967–1978|doi=10.1111/jbi.12840|issn=0305-0270}}</ref>. Drudzeņu ģints (''[[Drudzenes|Gentiana]]'') izplatība saistāma ar Āzijas kalnu reģioniem, kur izcelsmes centrs, visticamāk, ir Cjinhai–Tibetas plato, no kura vēlāk izplatījās pasaulē aptuveni pirms 34 miljoniem gadu <ref name=":7" />. Dzimtas nosaukums (''Gentianaceae'') cēlies no ģints ''[[Drudzenes|Gentiana]]'', kura nosaukumu ieguvusi par godu Ilīrijas valdniekam Gentijam, kurš izmantoja genciānu dzimtas augus ārstnieciskos nolūkos, un kuram piedēvē genciānu ārstniecisko īpašību atklāšanu <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Webster's New International Dictionary of the English Language.|publisher=Springfield, Mass.: G. & C. Merriam Company|year=1923|pages=902|url=https://archive.org/details/webstersnewinter00unse_0/page/902/mode/1up}}</ref>. Zinātniski dzimtu aprakstīja 1789. gadā [[Antuāns Lorāns de Žisjē]] <ref name=":0" />. == Pielietojums == Daudziem šīs dzimtas augiem raksturīgi sakneņi vai sabiezinātas saknes, kuros uzkrājas rezerves barības vielas [3]. Genciānu dzimtas augi satur sekundāros metabolītus, piemēram, alkaloīdus (genciānīnu), glikozīdus (gencianīnu, genciamarīnu, genciopiricīnu u.c.), flavonoīdus un citus. Šie bioloģiski aktīvi savienojumi nosaka augu rūgto garšu. Daļa no tiem pētīti farmakoloģijā pretiekaisuma, antioksidatīvās un citās iedarbībās <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=Yan-Ming|last2=Xu|first2=Min|last3=Wang|first3=Dong|last4=Yang|first4=Chong-Ren|last5=Zeng|first5=Yang|last6=Zhang|first6=Ying-Jun|date=2013-05|title=Anti-inflammatory compounds of “Qin-Jiao”, the roots of Gentiana dahurica (Gentianaceae)|url=https://doi.org/10.1016/j.jep.2013.03.016|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=147|issue=2|pages=341–348|doi=10.1016/j.jep.2013.03.016|issn=0378-8741}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jiang|first=Min|last2=Cui|first2=Ben-Wen|last3=Wu|first3=Yan-Ling|last4=Nan|first4=Ji-Xing|last5=Lian|first5=Li-Hua|date=2021-01|title=Genus Gentiana: A review on phytochemistry, pharmacology and molecular mechanism|url=https://doi.org/10.1016/j.jep.2020.113391|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=264|pages=113391|doi=10.1016/j.jep.2020.113391|issn=0378-8741}}</ref>. Plaši izmantoti arī tradicionālajā medicīnā [[Eiropa|Eiropā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Indija|Indijā]] un [[Irāna|Irānā]] jau daudzus tūkstošus gadu. Pielietojums ir plašs: dermatoloģisku slimību, konjunktivīta, ievainojumu, inficētu brūču, gremošanas traucējumu ārstēšanai, kā arī sāpju un pietūkuma mazināšanai <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mirzaee|first=Fatemeh|last2=Hosseini|first2=Amirsaeed|last3=Jouybari|first3=Hossein Bakhshi|last4=Davoodi|first4=Ali|last5=Azadbakht|first5=Mohammad|date=2017-10|title=Medicinal, biological and phytochemical properties of Gentiana species|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S2225411017300044|journal=Journal of Traditional and Complementary Medicine|language=en|volume=7|issue=4|pages=400–408|doi=10.1016/j.jtcme.2016.12.013}}</ref>. == Ekoloģiskais raksturojums == Genciānu dzimtas sugām raksturīgas daudzveidīgas ekoloģiskās saistības ar citiem organismiem. To ziedus apputeksnē [[bites]], [[kamenes]], [[Mušu dzimta|mušas]], [[vaboles]], [[tauriņi]], [[putni]] un [[sikspārņi]]. Ziedu košās krāsas piesaista apputeksnētājus, kalnu sugām piltuvveida zieds arī var sniegt patvērumu aukstās naktīs kukaiņiem [3][5]. Genciānu dzimtā ir vairāki [[:en:Myco-heterotrophy|mikoheterotrofi]] vai daļēji mikoheterotrofi pārstāvji, īpaši tropu grupās''.'' Kā piemēram, pilnīgi mikoheterotrofi (bez hlorofila) ir ģinšu ''[[:en:Voyria|Voyria]]'' un ''[[:en:Voyriella|Voyriella]]'' sugas <ref name=":4" /><ref name=":6" />. == Sistemātika == Genciānu dzimtā (<nowiki>''</nowiki>''Gentianaceae''<nowiki>''</nowiki>) ietilpst šādas ģintis<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobot.org/mobot/research/apweb/genera/gentianaceaegen.html|title=Gentianaceae Genera|website=www.mobot.org|access-date=2026-04-25}}</ref>: <div style="column-count:2;"> * [[:en:Exaceae|Exaceae]] ** ''[[:en:Exacum|Exacum]]'' L. ** ''[[:en:Exaculum|Exaculum]]'' Caruel ** ''[[:en:Exochaenium|Exochaenium]]'' Griseb. ** ''[[:en:Sebaea|Sebaea]]'' Sol. ex R.Br. ** ''[[:en:Tachiadenus|Tachiadenus]]'' Griseb. ** ''[[:en:Gentianothamnus|Gentianothamnus]]'' Humbert ** ''[[:en:Klackenbergia|Klackenbergia]]'' Kissling ** ''[[:en:Ornichia|Ornichia]]'' Klack. * [[Chironieae]] ** ''[[:en:Blackstonia|Blackstonia]]'' Huds. ** ''[[:en:Canscora|Canscora]]'' Lam. ** ''[[Augstiņi|Centaurium]]'' Hill ** ''[[:en:Chironia|Chironia]]'' L. ** ''[[:en:Cicendia|Cicendia]]'' Adans. ** ''[[:en:Coutoubea|Coutoubea]]'' Aubl. ** ''[[:en:Cracosna|Cracosna]]'' Gagnep. ** ''[[:en:Deianira_(plant)|Deianira]]'' Cham. & Schltdl. ** ''[[:en:Duplipetala|Duplipetala]]'' Thiv ** ''[[:en:Eustoma|Eustoma]]'' Salisb. ** ''[[:en:Geniostemon|Geniostemon]]'' Engelm. & A.Gray ** ''[[:en:Gyrandra|Gyrandra]]'' Griseb. ** ''[[:en:Hoppea|Hoppea]]'' Willd. ** ''[[:en:Ixanthus|Ixanthus]]'' Griseb. ** ''[[:en:Microrphium|Microrphium]]'' C.B.Clarke ** ''[[:en:Phyllocyclus|Phyllocyclus]]'' Kurz ** ''[[:en:Sabatia|Sabatia]]'' Adans. ** ''[[:en:Schenkia|Schenkia]]'' Griseb. ** ''[[:en:Schinziella|Schinziella]]'' Gilg ** ''[[:en:Schultesia_(plant)|Schultesia]]'' Mart. ** ''[[:en:Symphyllophyton|Symphyllophyton]]'' Gilg ** ''[[:en:Xestaea|Xestaea]]'' Griseb. ** ''[[:en:Zeltnera|Zeltnera]]'' G.Mans. ** ''[[:en:Zonanthus|Zonanthus]]'' Griseb. ** ''[[Zygostigma]]'' Griseb. * Gentianeae ** ''[[Drudzenes|Gentiana]]'' Tourn. ex L. ** ''[[:en:Crawfurdia|Crawfurdia]]'' Wall. ** ''[[:en:Tripterospermum|Tripterospermum]]'' Blume ** ''[[:en:Metagentiana|Metagentiana]]'' T.N.Ho & S.W.Liu ** ''[[:en:Kuepferia|Kuepferia]]'' Adr.Favre ** ''[[:en:Sinogentiana|Sinogentiana]]'' Adr.Favre & Y.M.Yuan ** ''[[:en:Pterygocalyx|Pterygocalyx]]'' Maxim. ** ''[[:en:Megacodon|Megacodon]]'' (Hemsl.) Harry Sm. ** ''[[:en:Latouchea|Latouchea]]'' Franch. ** ''[[:en:Urogentias|Urogentias]]'' Gilg & Gilg-Ben. ** ''[[:en:Valdesiana|Valdesiana]]'' Z.Díaz & M.Escudero ** ''[[:en:Veratrilla|Veratrilla]]'' Franch. ** ''[[:en:Swertia|Swertia]]'' L. ** ''[[Drudzenītes|Gentianella]]'' Moench ** ''[[:en:Gentianopsis|Gentianopsis]]'' Ma ** ''[[:en:Comastoma|Comastoma]]'' Toyok. ** ''[[:en:Frasera|Frasera]]'' Walter ** ''[[:en:Halenia|Halenia]]'' Borkh. ** ''[[:en:Jaeschkea|Jaeschkea]]'' Kurz ** ''[[:en:Lomatogoniopsis|Lomatogoniopsis]]'' T.N.Ho & S.W.Liu ** ''[[:en:Lomatogonium|Lomatogonium]]'' A.Braun ** ''[[:en:Bartonia|Bartonia]]'' Muhl. ex Willd. ** ''[[:en:Hockinia|Hockinia]]'' Gardner ** ''[[:en:Sinoswertia|Sinoswertia]]'' T.N.Ho, S.W.Liu & J.Q.Liu ** ''[[:en:Obolaria|Obolaria]]'' L. * Helieae ** ''[[:en:Adenolisianthus|Adenolisianthus]]'' (Spruce ex Progel) Gilg ** ''[[:en:Aripuana|Aripuana]]'' Struwe, Maas & V.A.Albert ** ''[[:en:Calolisianthus|Calolisianthus]]'' Gilg ** ''[[:en:Celiantha|Celiantha]]'' Maguire ** ''[[:en:Chelonanthus|Chelonanthus]]'' (Griseb.) Gilg ** ''[[:en:Helia|Helia]]'' Mart. ** ''[[:en:Irlbachia|Irlbachia]]'' Mart. ** ''[[:en:Lagenanthus|Lagenanthus]]'' Gilg ** ''[[:en:Lehmanniella|Lehmanniella]]'' Gilg ** ''[[:en:Macrocarpaea|Macrocarpaea]]'' (Griseb.) Gilg ** ''[[:en:Neblinantha|Neblinantha]]'' Maguire ** ''[[:en:Prepusa_(plant)|Prepusa]]'' Mart. ** ''[[:en:Purdieanthus|Purdieanthus]]'' Gilg ** ''[[:en:Rogersonanthus|Rogersonanthus]]'' Maguire & B.M.Boom ** ''[[:en:Roraimaea|Roraimaea]]'' Struwe, S.Nilsson & V.A.Albert ** ''[[:en:Senaea|Senaea]]'' Taub. ** ''[[:en:Sipapoantha|Sipapoantha]]'' Maguire & B.M.Boom ** ''[[:en:Symbolanthus|Symbolanthus]]'' G.Don ** ''[[:en:Tachia|Tachia]]'' Aubl. ** ''[[:en:Tetrapollinia|Tetrapollinia]]'' Maguire & B.M.Boom ** ''[[:en:Yanomamua|Yanomamua]]'' J.R.Grant, Maas & Struwe * Potalieae ** ''[[:en:Anthocleista|Anthocleista]]'' Afzel. ex R.Br. ** ''[[:en:Bisgoeppertia|Bisgoeppertia]]'' Kuntze ** ''[[:en:Congolanthus|Congolanthus]]'' A.Raynal ** ''[[:en:Cyrtophyllum|Cyrtophyllum]]'' Reinw. ** ''[[:en:Djaloniella|Djaloniella]]'' P.Taylor ** ''[[:en:Enicostema|Enicostema]]'' Blume ** ''[[:en:Fagraea|Fagraea]]'' Thunb. ** ''[[:en:Faroa|Faroa]]'' Welw. ** ''[[:en:Karina_tayloriana|Karina]]'' Boutique ** ''[[:en:Limahlania|Limahlania]]'' K.M.Wong & Sugumaran ** ''[[:en:Lisianthius|Lisianthius]]'' P.Browne ** ''[[:en:Neurotheca|Neurotheca]]'' Salisb. ex Benth. & Hook.f. ** ''[[:en:Oreonesion|Oreonesion]]'' A.Raynal ** ''[[:en:Orphium|Orphium]]'' E.Mey. ** ''[[:en:Picrophloeus|Picrophloeus]]'' Blume ** ''[[:en:Potalia|Potalia]]'' Aubl. ** ''[[:en:Pycnosphaera|Pycnosphaera]]'' Gilg ** ''[[:en:Tubella|Tubella]]'' Archila ** ''[[:en:Utania|Utania]]'' G.Don * Saccifolieae ** ''[[:en:Curtia|Curtia]]'' Cham. & Schltdl. ** ''[[:en:Saccifolium|Saccifolium]]'' Maguire & Pires ** ''[[:en:Tapeinostemon|Tapeinostemon]]'' Benth. * Voyrieae ** ''[[:en:Chorisepalum|Chorisepalum]]'' Gleason & Wodehouse ** ''[[:en:Lagenias|Lagenias]]'' E.Mey. ** ''[[:en:Voyria|Voyria]]'' Aubl. ** ''[[:en:Voyriella|Voyriella]]'' (Miq.) Miq. </div> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Genciānu dzimta| ]] 8kzl3gjv3c2mgjdlno80ot28ewk79kr 0 509662 4459320 4314418 2026-04-26T06:01:41Z Biafra 13794 atj. 4459320 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Bojans Bogdanovičs | vārds_orig = ''Bojan Bogdanović'' | attēls = Bojan Bogdanovic (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Bojans Bogdanovičs 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|18}} | dz_viet = {{vieta|Dienvidslāvija|Bosnijas un Hercegovinas SR|Mostara|td=Bosnija un Hercegovina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[horvāts]] | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 103 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2004 | kar_beig = 2024 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 31. | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Maiami "Heat"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2004—2005 | klubs 1 = {{flaga|Bosnija}} ''[[HKK Zrinjski Mostar]]'' | kl_sez 2 = 2005—2009 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 3 = 2009—2011 | klubs 3 = {{flaga|Horvātija}} [[Zagrebas "Cibona"]] | kl_sez 4 = 2011—2014 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | kl_sez 5 = {{NBA Year|2014|start}}—{{NBA Year|2016|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] | kl_sez 6 = {{NBA Year|2016|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 7 = {{NBA Year|2017|start}}—{{NBA Year|2018|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 8 = {{NBA Year|2019|start}}—{{NBA Year|2021|end}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Jazz"]] | kl_sez 9 = {{NBA Year|2022|start}}—{{NBA Year|2023|end}} | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 10 = {{NBA Year|2023|fs}} | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 11 = | klubs 11 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Horvātija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu otrā izlase]] <small>({{NBA Year|2015|end}})</small> * [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas čempions]] <small>(2014)</small> * [[Horvātijas basketbola līga|Horvātijas čempions]] <small>(2010)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Bojans Bogdanovičs''' ({{val|hr|Bojan Bogdanović}}; dzimis {{dat|1989|4|18}} [[Mostara|Mostarā]], [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]) ir bijušais [[horvāti|horvātu]] [[basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, kura sastāvā spēlēja 2024. gadā bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubs [[Ņujorkas "Knicks"]]. Starptautiskās sacensībās pārstāvējis [[Horvātijas basketbola izlase|Horvātijas basketbola izlasi]]. == Karejera == B. Bogdanovičs sākotnēji pārstāvējis dzimtās Mostaras komandu ''[[HKK Zrinjski Mostar]]'', bet jau 2005. gadā noslēdzis 5 gadu līgumu ar [[Spānijas ACB līga]]s komandu [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]. Atrodoties "Real" sistēmā uz īres tiesībām nonācis arī citās komandās, gan iepriekšējā klubā, gan Spānijas komandā ''[[UCAM Murcia CB|Murcia]]''. Pēc līguma ar "Real" beigām spēlējis [[Horvātija]]s [[Zagrebas "Cibona"]] un [[Turcija]]s [[Stambulas "Fenerbahçe"]], ar abām komandām kļūstot par nacionālās līgas čempionu, attiecīgi 2010. un 2014. gadā. === NBA === [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA drafta]] otrajā kārtā B. Bogdanoviču ar kopējo 31. kārtas numuru izraudzījās [[Maiami "Heat"]]. Drafta naktī tiesības uz spēlētāju divreiz tika aizmainītas, vispirms nonākot [[Minesotas "Timberwolves"]], bet drīz pēc tam [[Bruklinas "Nets"]]. Tomēr arī pēc drafta izvēles viņš turpināja spēlēt Eiropā, pildot līguma saistības ar Stambulas "Fenerbahçe" līdz 2014. gadam. 2014. gada jūlijā B. Bogdanovičs noslēdza 10 miljonu dolāru vērtu trīs gadu līgumu ar [[Bruklinas "Nets"]]. Trīs sezonās komandas sastāvā viņš lielākoties bija starta piecinieka spēlētājs, taču tikai vienā no tām "Nets" iekļuva izslēgšanas spēlēs. 2017. gada februārī B. Bogdanoviču kopā ar [[Kriss Makkulohs|Krisu Makkulohu]] aizmainīja uz [[Vašingtonas "Wizards"]] pret [[Endrū Nikolsons|Endrū Nikolsonu]], [[Markuss Torntons|Markusu Torntonu]] un nākotnes drafta izvēli. Tā paša gada vasarā viņš kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Indiānas "Pacers"]]. Divās sezonās "Pacers" sastāvā B. Bogdanovičs devās laukumā starta pieciniekā visās spēlēs, iekarojot precīza trīspunktu metienu izpildītāja reputāciju. Abās sezonās "Pacers" kvalificējās izslēgšanas spēlēm. 2019. gada jūlijā B. Bogdanovičs kā brīvais aģents noslēdza 73 miljonu dolāru vērtu līgumu uz 4 gadiem ar [[Jūtas "Jazz"]],<ref>[https://www.nba.com/jazz/news/jazz-sign-forward-bojan-bogdanovic Jazz Sign Forward Bojan Bogdanović] nba.com</ref> kļūstot par vislabāk apmaksāto sportistu Horvātijas sporta vēsturē. 2021. gada 7. maijā viņš aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 48 punktus (tostarp iemetot 8 trīspunktu metienus) uzvarā (127—120) pār [[Denveras "Nuggets"]].<ref>[https://www.cbssports.com/nba/news/bogdanovic-scores-career-high-48-points-jazz-beat-nuggets/ Bogdanovic scores career-high 48 points, Jazz beat Nuggets] CBS Sports</ref> 2022. gada septembrī "Jazz" aizmainīja B. Bogdanoviču uz [[Detroitas "Pistons"]] pret [[Kellijs Oliniks|Kelliju Oliniku]], [[Seibans Lī|Seibanu Lī]] un naudas kompensāciju. 2024. gada februārī B. Bogdanovičs kopā ar [[Aleks Bērkss|Aleku Bērksu]] tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Knicks"]] pret [[Evans Furnjē|Evanu Furnjē]], [[Kventins Graimss|Kventinu Graimsu]], [[Raiens Arkidjakono|Raienu Arkidjakono]], [[Malači Flinns|Malači Flinnu]] un divām nākotnes otrās kārtas drafta izvēlēm. 2024. gada vasarā viņš atgriezās [[Bruklinas "Nets"]], maiņas darījumā, kurā B. Bogdanoviču kopā ar [[Mamadi Diakite|Mamadi Diakiti]] un [[Šeiks Miltons|Šeiku Miltonu]] aizmainīja pret [[Mikals Bridžess|Mikalu Bridžesu]], [[Keitu Beitss-Diops|Keitu Beitsu-Diopu]] un nākotnes otrās kārtas drafta izvēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/nets/news/brooklyn-nets-complete-trade-with-new-york-knicks|title=Brooklyn Nets Complete Trade With New York Knicks|website=www.nba.com|access-date=2024-12-17|language=en}}</ref> Traumu dēļ spēlētājs tā arī "Nets" sastāvā laukumā nedevās un pēc operācijas 2025. gada februārī klubs viņu atbrīvoja no līguma. 2025. gada vasarā tika paziņots, ka B. Bogdanovičs noslēdz savu 10 sezonas ilgušo NBA karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/45609272/bojan-bogdanovic-retires-10-nba-seasons|title=Bojan Bogdanovic retires after 10 NBA seasons|website=ESPN.com|access-date=2025-07-30|date=2025-06-29|language=en}}</ref> === Horvātijas izlase === B. Bogdanovičs ir spēlējis dažāda vecuma Horvātijas jaunatnes izlasēs. 2010. gadā viņš debitēja [[Horvātijas basketbola izlase|Horvātijas pieaugušo izlasē]], pārstāvot to [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionātā]]. Pārstāvējis izlasi arī divos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros, [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada FIBA Pasaules kausā]] un [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bogdanovičs, Bojans}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas horvāti]] [[Kategorija:Horvātijas basketbolisti]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Jazz" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] osufvypjcwr9ze1tkibes8ex2gky81c 0 510977 4459028 4445562 2026-04-25T16:28:04Z Biafra 13794 4459028 wikitext text/x-wiki {{Biatlonista infokaste | vārds = Aļina Stremousa | vārds_orig = ''Alina Stremous'' | attēls = Stremous A. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8443.jpg | att_izm = | paraksts = Aļina Stremousa 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|11}} | dz_viet = {{Vieta|Krievija|Volgogradas apgabals|Koteļņikova}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | valsts = {{RUS}} (līdz 2020. gadam)<br />{{MDA}} (no 2020. gada) | kar_sāk = | kar_beig = | augums = {{mērvienība|cm=172}} | svars = {{mērvienība|kg=64}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Karjera ------> | klubs = | treneris = | bij_treneri = | izlase = | statuss = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = 2020 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ PK distanču kopvērtējumi ------> | ind dist_sasn = | sprints_sasn = | iedz_sasn = | masu st_sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_sasn = 14. vieta <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = 3 ([[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medaļa|Gold|Arbera 2022|Iedzīšana}} {{Medaļa|Silver|Arbera 2022|Indiv. distance}} {{Medaļa|Silver|Brezno 2024|Indiv. distance}} }} '''Aļina Stremousa''' ({{val|mo|Alina Stremous}}, {{val|ru|Алина Стремоус}}; dzimusi {{dat|1995|7|11}} [[Volgogradas apgabals|Volgogradas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]]) ir [[Moldova]]s [[biatlons|biatloniste]]. Startējot jauniešu un junioru sacensībās, pārstāvēja Krieviju. Kopš 2020. gada aprīļa pārstāv Moldovu. Ar distanču slēpošanu sāka nodarboties [[Volgograda|Volgogradā]], pēc tam pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Nespējot iekļūt Krievijas otrajā izlasē, 2020. gada aprīlī A. Stremousa kļuva par Moldovas pārstāvi. 2022. gada Eiropas čempionātā Vācijā viņa kļuva par uzvarētāju sprinta distancē, kā arī izcīnīja sudaraba medaļu 15 km individuālajā distancē. Piedalījās {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|7,5 km sprinta distancē]] viņa ieņēma 10. vietu, kas bija labākais sasniegums [[Moldova 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Moldovai šajās olimpiskajās spēlēs]]. Veiksmīgi startēja arī iedzīšanā, kur sasniedza finišu 16. vietā. A. Stremousa bija [[Moldovas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Moldovas delegācijas karognesēja]] olimpiādes noslēguma ceremonijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://stillmed.olympics.com/media/Documents/News/2022/02/Beijing-2022-Closing-Ceremony-Flag-Bearers.pdf|title=Beijing-2022 Closing Ceremony Flag-Bearers|date=20 February 2022|website=www.olympics.com/|publisher=[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (IOC)|access-date=20 February 2022}}</ref> 2024. gada Eiropas čempionātā [[Slovākija|Slovākijā]] izcīnīja sudraba medaļu 15 km individuālajā distancē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/24012024-sabule_un_sanita_bulina_pirmaja_piecdesmi |title=Sabule un Sanita Buliņa pirmajā piecdesmitniekā Eiropas čempionāta klasikā |date={{dat|2024|1|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2024|1|30||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2026|L=L}} ieņēma 14. vietu 15 km individuālajā distancē, kas atkal bija augstvērtīgākais Moldovas sportistu rezultāts šajā olimpiādē. == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete |- | {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 37. | 10. | 16. | 30. | — | — |- | {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | 14. | 73. | — | — | — | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete ! width="100"| 1+1 jauktā stafete |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]] | align="left"| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]] | 72. | 53. | 54. | — | — | 22. | — |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]] | 41. | 63. | — | — | — | 23. | 8. |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]] | align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]] | 48. | 67. | — | — | — | 18. | 12. |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 69. |- | [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 38. |- | [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 50. |- | [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 59. |- | [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 58. |- | [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 51. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Stremousa, Aļina}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Volgogradas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas biatlonisti]] [[Kategorija:Moldovas biatlonisti]] [[Kategorija:Moldovas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Moldovas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] n486y6k4751t22u8mo8vhprz7pulpf2 0 518885 4459431 4451987 2026-04-26T10:18:12Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4459431 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46909406 | label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ambeļi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ambeļu katoļu baznīcā | lat = 56.03805556 | long = 26.8475 | p625 = {{Coord|56.03805556|26.8475|display=inline}} | vaid = 3238 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Ambe%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46909290 | label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem | lat = 56.024680795926 | long = 26.869431604291 | p625 = {{Coord|56.024680795926|26.869431604291|display=inline}} | vaid = 653 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909324 | label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]] | name = Melnais kalns - pilskalns | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Putāniem un Greižām | lat = 56.060723630968 | long = 26.867256668183 | p625 = {{Coord|56.060723630968|26.867256668183|display=inline}} | vaid = 654 | wikipediauri = Melnais_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909363 | label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ubodišķos | lat = 56.041267031201 | long = 26.922841709847 | p625 = {{Coord|56.041267031201|26.922841709847|display=inline}} | vaid = 655 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007677 | label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]'' | name = Altāri (3) | municipality = Bebrene | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu baznīcā | lat = 56.06638889 | long = 26.13027778 | p625 = {{Coord|56.06638889|26.13027778|display=inline}} | image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg | vaid = 3244 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Bebrene }} {{monument | qid = Q47007666 | label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]'' | name = Bebrenes senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dainām | lat = 56.068752035746 | long = 26.123283831065 | p625 = {{Coord|56.068752035746|26.123283831065|display=inline}} | vaid = 657 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007668 | label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]'' | name = Dagu senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dagiem | lat = 56.044809879666 | long = 26.11616167646 | p625 = {{Coord|56.044809879666|26.11616167646|display=inline}} | vaid = 658 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007669 | label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Ezeru senkapi (Franču kapi) | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Ezeriem | lat = 56.051404586895 | long = 26.080688624573 | p625 = {{Coord|56.051404586895|26.080688624573|display=inline}} | vaid = 659 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007670 | label = [[Ilzes pilskalns]] | name = Ilzes pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem | lat = 56.040225830991 | long = 26.094953368156 | p625 = {{Coord|56.040225830991|26.094953368156|display=inline}} | vaid = 660 | wikipediauri = Ilzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007671 | label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Valaiņiem | lat = 56.092954589835 | long = 27.059790368316 | p625 = {{Coord|56.092954589835|27.059790368316|display=inline}} | vaid = 9024 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts) | year = 5.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007672 | label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]'' | name = Valaiņu apmetne un dobumakmens | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem | lat = 56.053336 | long = 26.175593 | p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}} | vaid = 9022 | year = 11.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007674 | label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]'' | name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu kapos | lat = 56.071318762759 | long = 26.14858430188 | p625 = {{Coord|56.071318762759|26.14858430188|display=inline}} | image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg | commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene | vaid = 8708 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007675 | label = [[Čamaņu kapu kapliča]] | name = Čamaņu kapu kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi | lat = 56.030412350848 | long = 26.149813475632 | p625 = {{Coord|56.030412350848|26.149813475632|display=inline}} | vaid = 8728 | wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da | year = 1821. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909903 | label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Birkineļi | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.816139113751 | long = 26.45663624385 | p625 = {{Coord|55.816139113751|26.45663624385|display=inline}} | image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg | commonscat = Birkineļi Manor | vaid = 20 | year = 1872.-1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Birkine%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46910555 | label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]'' | name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) | municipality = Buivīši | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.125578407037 | long = 26.340875644516 | p625 = {{Coord|56.125578407037|26.340875644516|display=inline}} | vaid = 683 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46909706 | label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]'' | name = Robežnieku pilskalns ar apmetni | municipality = Demenes pagasts | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem | lat = 55.710316067393 | long = 26.656511572048 | p625 = {{Coord|55.710316067393|26.656511572048|display=inline}} | vaid = 8921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Demenes_pagasts }} {{monument | qid = Q16355113 | label = [[Dvietes apmetne]] | name = Dvietes apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera | lat = 56.056314438536 | long = 26.265051863295 | p625 = {{Coord|56.056314438536|26.265051863295|display=inline}} | vaid = 664 | wikipediauri = Dvietes_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007678 | label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]'' | name = Grīvas ezera apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā | lat = 56.069273 | long = 26.192319 | p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}} | vaid = 9020 | year = 3400.–2300. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007680 | label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]'' | name = Slobodas apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā | lat = 56.07032 | long = 26.187849 | p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}} | vaid = 9021 | year = 2300.–1500. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q15218177 | label = [[Lašu pilskalns]] | name = Lašu pilskalns | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Eglaines krejotavas | lat = 55.95805556 | long = 26.115 | p625 = {{Coord|55.95805556|26.115|display=inline}} | image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg | commonscat = Laši Hillfort | vaid = 666 | wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007682 | label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}} | vaid = 3249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007686 | label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}} | vaid = 3250 | year = ap 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007688 | label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}} | vaid = 3251 | year = ap 1805. 1924. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007689 | label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}} | vaid = 3253 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218899 | label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.890776387053 | long = 26.712947786496 | p625 = {{Coord|55.890776387053|26.712947786496|display=inline}} | image = Elerne%20church.jpg | commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne | vaid = 6300 | wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca | year = 1651., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911193 | label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Cilnis "Marijas pasludināšana" | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā | lat = 55.890738326753 | long = 26.71315814784 | p625 = {{Coord|55.890738326753|26.71315814784|display=inline}} | vaid = 3304 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911483 | label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]'' | name = Ezerstarpu senkapi | municipality = Ezerstarpi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.133523199816 | long = 26.886982137327 | p625 = {{Coord|56.133523199816|26.886982137327|display=inline}} | vaid = 716 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezerstarpi }} {{monument | qid = Q46909445 | label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Galvāni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042112471154 | long = 26.849923759339 | p625 = {{Coord|56.042112471154|26.849923759339|display=inline}} | vaid = 646 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909469 | label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]'' | name = Gņilojas Ručejas senkapi | municipality = Gļinaruča | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.023240274217 | long = 26.940240778506 | p625 = {{Coord|56.023240274217|26.940240778506|display=inline}} | vaid = 647 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da }} {{monument | qid = Q113483852 | label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]'' | name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti | municipality = Ilūkste | district = Ilūkste | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.97662 | long = 26.29893 | p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}} | image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg | vaid = 9310 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis<br/>valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Il%C5%ABkste }} {{monument | qid = Q46910747 | label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]'' | name = Ērģeļu prospekta fragmenti | municipality = Jaunborne | district = Salienas pagasts<br/>Jaunborne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Jaunbornes katoļu baznīcā | lat = 55.866103999849 | long = 26.925525999814 | p625 = {{Coord|55.866103999849|26.925525999814|display=inline}} | vaid = 3266 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Jaunborne }} {{monument | qid = Q46910071 | label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]'' | name = Janušanu senkapi | municipality = Jaunušāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.935363995745 | long = 26.441311098537 | p625 = {{Coord|55.935363995745|26.441311098537|display=inline}} | vaid = 672 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni }} {{monument | qid = Q15219035 | label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Juzefova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Pēteri" | lat = 55.92638889 | long = 26.72277778 | p625 = {{Coord|55.92638889|26.72277778|display=inline}} | image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova | vaid = 8713 | wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca | year = 1936., 1958.-1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q11196513 | label = [[Kalkūnes pilskalns]] | name = Kalkūnes pilskalns | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem | lat = 55.82611111 | long = 26.46388889 | p625 = {{Coord|55.82611111|26.46388889|display=inline}} | vaid = 668 | wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909835 | label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]'' | name = Kilušku senkapi | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, pie Grantiņiem | lat = 55.829949360799 | long = 26.454185573951 | p625 = {{Coord|55.829949360799|26.454185573951|display=inline}} | vaid = 667 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909942 | label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kalupes katoļu baznīcā | lat = 56.09694444 | long = 26.54388889 | p625 = {{Coord|56.09694444|26.54388889|display=inline}} | image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg | commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior) | vaid = 3258 | year = 1882. 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909996 | label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ķīšos (Ķeišos) | lat = 56.117675536707 | long = 26.539740068862 | p625 = {{Coord|56.117675536707|26.539740068862|display=inline}} | vaid = 669 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46911016 | label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Kaķīšu pilskalns (Zamok) | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.896604489797 | long = 26.386066135739 | p625 = {{Coord|55.896604489797|26.386066135739|display=inline}} | vaid = 702 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911044 | label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]'' | name = Kaķīšu senkapi | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.898601799001 | long = 26.386895999332 | p625 = {{Coord|55.898601799001|26.386895999332|display=inline}} | vaid = 703 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911261 | label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]] | name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni | municipality = Lasenberga | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lasenbekas muižā | lat = 55.854765874335 | long = 26.596468601795 | p625 = {{Coord|55.854765874335|26.596468601795|display=inline}} | image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg | vaid = 712 | wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Lasenbekas muiža]] | munwiki = Lasenberga }} {{monument | qid = Q46910037 | label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Laucesas pagasts | district = Laucesas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Klajumiem | lat = 55.843969294776 | long = 26.503693550479 | p625 = {{Coord|55.843969294776|26.503693550479|display=inline}} | vaid = 671 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucesas_pagasts }} {{monument | qid = Q46909497 | label = [[Leperu pilskalns]] | name = Leperu pilskalns | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.036650126332 | long = 26.928674134013 | p625 = {{Coord|56.036650126332|26.928674134013|display=inline}} | vaid = 648 | wikipediauri = Leperu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q46909527 | label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]'' | name = Leperu senkapi | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026657159529 | long = 26.923897528377 | p625 = {{Coord|56.026657159529|26.923897528377|display=inline}} | vaid = 649 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349484879|26.294272094059|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q46909558 | label = [[Baranaukas pilskalns]] | name = Baranaukas pilskalns | municipality = Lielā Baranovska | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.046217400504 | long = 26.859032844538 | p625 = {{Coord|56.046217400504|26.859032844538|display=inline}} | vaid = 650 | wikipediauri = Baranaukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liel%C4%81_Baranovska }} {{monument | qid = Q46910097 | label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Līksna | district = Līksna<br/>Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Līksnas katoļu baznīcā | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.99861111|26.39638889|display=inline}} | vaid = 3263 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABksna }} {{monument | qid = Q131160415 | label = [[Ļūbasta pilskalns]] | name = Ļūbasta pilskalns | municipality = Līksnas pagasts | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.942527777778 | long = 26.452722222222 | p625 = {{Coord|55.94252777777778|26.45272222222222|display=inline}} | vaid = 9522 | wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363144 | label = [[Markovas pilskalns]] | name = Markovas pilskalns | municipality = Markova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918889671237 | long = 26.888363797121 | p625 = {{Coord|55.918889671237|26.888363797121|display=inline}} | vaid = 675 | wikipediauri = Markovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911510 | label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Maskavas pilskalns (Gorodok) | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.041312058542 | long = 26.804965174582 | p625 = {{Coord|56.041312058542|26.804965174582|display=inline}} | vaid = 717 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46911545 | label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]'' | name = Maskavas senkapi | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.044811805261 | long = 26.799188181845 | p625 = {{Coord|56.044811805261|26.799188181845|display=inline}} | vaid = 718 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46910300 | label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]'' | name = Melderišķu senkapi | municipality = Melderiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.938778575966 | long = 26.912136432505 | p625 = {{Coord|55.938778575966|26.912136432505|display=inline}} | vaid = 676 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melderi%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910133 | label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Munciški | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.08454585093 | long = 26.367094435506 | p625 = {{Coord|56.08454585093|26.367094435506|display=inline}} | vaid = 673 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Munci%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910579 | label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]'' | name = Malagala apmetne | municipality = Mālgals | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.172513611442 | long = 26.315251536104 | p625 = {{Coord|56.172513611442|26.315251536104|display=inline}} | vaid = 684 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81lgals }} {{monument | qid = Q4110154 | label = [[Vecračinas pilskalns]] | name = Vecračinas pilskalns | municipality = Naujenes pagasts<br/>Vecračina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.915<br/>55.914850618886 | long = 26.932222222222<br/>26.932359211285 | p625 = {{Coord|55.915|26.932222222222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914850618886|26.932359211285|display=inline}} | vaid = 681 | wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naujenes_pagasts<br/>Vecra%C4%8Dina }} {{monument | qid = Q46910334 | label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]'' | name = Nitišu senkapi | municipality = Nitiši | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.892028264038 | long = 26.733927501693 | p625 = {{Coord|55.892028264038|26.733927501693|display=inline}} | vaid = 677 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Niti%C5%A1i }} {{monument | qid = Q4993833 | label = [[Nīcgales Lielais akmens]] | name = Nīcgales Lielais akmens | municipality = Nīcgales pagasts | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Nīcgali un Vārkavu | lat = 56.15214987265 | long = 26.461463519661 | p625 = {{Coord|56.15214987265|26.461463519661|display=inline}} | image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg | commonscat = Nīcgale Great Stone | vaid = 685 | wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts }} {{monument | qid = Q46911579 | label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]'' | name = Ostrovas senkapi | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.054140530107 | long = 26.819427366536 | p625 = {{Coord|56.054140530107|26.819427366536|display=inline}} | vaid = 719 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911602 | label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Višķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.060983781937 | long = 26.839046849172 | p625 = {{Coord|56.060983781937|26.839046849172|display=inline}} | vaid = 720 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936318852|26.289556655929|display=inline}} | image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg | commonscat = Zamečka Hillfort | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.054610225627|26.204817508815|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431414305|26.215130468487|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970374556177|26.188648244837|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.02580326663|26.209116684058|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016008610688|26.213348059848|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018795670132|26.21168499364|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054113548142|26.203512917769|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.98002245684|26.263296103878|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q46909773 | label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]'' | name = Piparu senkapi | municipality = Pipari | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.078838127862 | long = 26.728709521466 | p625 = {{Coord|56.078838127862|26.728709521466|display=inline}} | vaid = 662 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts) }} {{monument | qid = Q12650390 | label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]'' | name = Bārenes pilskalns | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Paškānos pie Upītēm | lat = 56.10244 | long = 25.84628 | p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}} | vaid = 701 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q138514628 | label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]'' | name = Baltmuižas kungu māja ar parku | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 6298 | year = 1801., 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]] | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910167 | label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ribaki | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.951609839829 | long = 26.423193026384 | p625 = {{Coord|55.951609839829|26.423193026384|display=inline}} | vaid = 674 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ribaki }} {{monument | qid = Q46910360 | label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]'' | name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi) | municipality = Rudāni | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.907419336736 | long = 26.841044633078 | p625 = {{Coord|55.907419336736|26.841044633078|display=inline}} | vaid = 678 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rud%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46910612 | label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]'' | name = Kerkūzu apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kerkūzos | lat = 55.878401490531 | long = 26.926968883423 | p625 = {{Coord|55.878401490531|26.926968883423|display=inline}} | vaid = 696 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910647 | label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]'' | name = Janomoles senkapi | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Jaunmoles | lat = 55.916339093934 | long = 26.912624432534 | p625 = {{Coord|55.916339093934|26.912624432534|display=inline}} | vaid = 697 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910684 | label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]'' | name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče) | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Upīšiem | lat = 55.811117193998 | long = 26.941681052168 | p625 = {{Coord|55.811117193998|26.941681052168|display=inline}} | vaid = 698 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910715 | label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]'' | name = Līdaku apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Līdakām | lat = 55.873793259498 | long = 26.929821409744 | p625 = {{Coord|55.873793259498|26.929821409744|display=inline}} | vaid = 699 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911303 | label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]'' | name = Sarkaņu senkapi | municipality = Sarkaņi | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.995939280764 | long = 26.462113876818 | p625 = {{Coord|55.995939280764|26.462113876818|display=inline}} | vaid = 713 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909587 | label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]] | name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042736905588 | long = 26.89760949517 | p625 = {{Coord|56.042736905588|26.89760949517|display=inline}} | image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg | commonscat = Skromaņi Greita Hillfort | vaid = 651 | wikipediauri = Greitas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46909614 | label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]'' | name = Skromaņu senkapi | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.037646942239 | long = 26.900388548968 | p625 = {{Coord|56.037646942239|26.900388548968|display=inline}} | vaid = 652 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46910825 | label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Skrudaliena | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā | lat = 55.814772000063 | long = 26.711984999227 | p625 = {{Coord|55.814772000063|26.711984999227|display=inline}} | vaid = 3268 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Skrudaliena }} {{monument | qid = Q46910788 | label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]'' | name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče) | municipality = Skrudalienas pagasts | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Pļaviņām | lat = 55.791808587283 | long = 26.694771949142 | p625 = {{Coord|55.791808587283|26.694771949142|display=inline}} | vaid = 700 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrudalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910387 | label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]'' | name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.913102893529 | long = 26.885526849593 | p625 = {{Coord|55.913102893529|26.885526849593|display=inline}} | vaid = 679 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910411 | label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]'' | name = Slutišku sādža | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 8986 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q30183922 | label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]] | name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.00111111 | long = 25.91361111 | p625 = {{Coord|56.00111111|25.91361111|display=inline}} | image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Subate | vaid = 6299 | wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007708 | label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.006064318123 | long = 25.913232704116 | p625 = {{Coord|56.006064318123|25.913232704116|display=inline}} | image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg | commonscat = Historic Centre of Subate | vaid = 7430 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007709 | label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]'' | name = Altārdaļas sētiņa | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}} | vaid = 3280 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007710 | label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}} | vaid = 3281 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007712 | label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}} | vaid = 3283 | year = 18.gs.s. 19.gs. 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007715 | label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}} | vaid = 3284 | year = 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007716 | label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}} | vaid = 3285 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007718 | label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}} | vaid = 3289 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q12649060 | label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]'' | name = Arāju pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Arājiem | lat = 55.9118881 | long = 26.2616158 | p625 = {{Coord|55.9118881|26.2616158|display=inline}} | vaid = 704 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910894 | label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]'' | name = Āpšukalns - pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 55.902501774891 | long = 26.330892167666 | p625 = {{Coord|55.902501774891|26.330892167666|display=inline}} | vaid = 705 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910926 | label = ''[[:d:Q46910926|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Sudmaļu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sudmaļiem | lat = 55.900829129364 | long = 26.34323249784 | p625 = {{Coord|55.900829129364|26.34323249784|display=inline}} | vaid = 706 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910965 | label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Timšānu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Timšāniem | lat = 55.911347713232 | long = 26.30141099383 | p625 = {{Coord|55.911347713232|26.30141099383|display=inline}} | vaid = 707 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910992 | label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]'' | name = Turību senkapi | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Turībām | lat = 55.88687614159 | long = 26.4019895535 | p625 = {{Coord|55.88687614159|26.4019895535|display=inline}} | vaid = 708 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909806 | label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]'' | name = Svilišķu pilskalns | municipality = Svilišķi | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.0915132111 | long = 26.745508443314 | p625 = {{Coord|56.0915132111|26.745508443314|display=inline}} | vaid = 663 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911082 | label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]'' | name = Ellernas Āboltiņu apmetne | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Āboltiņiem | lat = 55.90138499735 | long = 26.719665270576 | p625 = {{Coord|55.90138499735|26.719665270576|display=inline}} | vaid = 709 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911121 | label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]'' | name = Lipikišķu senkapi | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Lipikišķu Ozoliem | lat = 55.850749796673 | long = 26.740042231621 | p625 = {{Coord|55.850749796673|26.740042231621|display=inline}} | vaid = 710 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911158 | label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mednieku viduslaiku kapsēta | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem | lat = 55.835953068238 | long = 26.714152949962 | p625 = {{Coord|55.835953068238|26.714152949962|display=inline}} | vaid = 711 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911336 | label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]'' | name = Vaboles muižas apbūve ar parku | municipality = Vabole | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026484842039 | long = 26.461967095703 | p625 = {{Coord|56.026484842039|26.461967095703|display=inline}} | image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg | commonscat = Vabole Manor | vaid = 9017 | year = 19.gs I.p., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vabole_(ciems) }} {{monument | qid = Q10989039 | label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Vaikuļāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Draudzes māja" | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.99861111|26.39638889|display=inline}} | image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Līksna | vaid = 8717 | wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1909.-1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46909642 | label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]'' | name = Vecstupelišķu senkapi | municipality = Vecie Stupeliški | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.040583037 | long = 26.904532739793 | p625 = {{Coord|56.040583037|26.904532739793|display=inline}} | vaid = 656 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q4161770 | label = [[Dinaburgas pils]] | name = Dinaburgas pils | municipality = Vecpils | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.9125 | long = 26.725 | p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}} | image = Dinaburg4.JPG | commonscat = Dinaburga Castle | vaid = 680 | wikipediauri = Dinaburgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911378 | label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]'' | name = Sīķeles apmetne | municipality = Vecsalienas pagasts | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Sīķelē, Daugavas krastā | lat = 55.885714879769 | long = 26.769867389913 | p625 = {{Coord|55.885714879769|26.769867389913|display=inline}} | vaid = 714 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911645 | label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]'' | name = Višķu senkapi | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa | lat = 56.063988403029 | long = 26.765157846744 | p625 = {{Coord|56.063988403029|26.765157846744|display=inline}} | vaid = 721 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911676 | label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]'' | name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.053971110885 | long = 26.791300763626 | p625 = {{Coord|56.053971110885|26.791300763626|display=inline}} | vaid = 723 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911708 | label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]] | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.7747971|display=inline}} | vaid = 3320 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911764 | label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = Višķu katoļu baznīcā | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.7747971|display=inline}} | vaid = 3324 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911446 | label = [[Zabornajas pilskalns]] | name = Zabornajas pilskalns | municipality = Višķu pagasts | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Zabornaju un Podgurji | lat = 56.087050096461 | long = 26.812299142982 | p625 = {{Coord|56.087050096461|26.812299142982|display=inline}} | image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg | commonscat = Zabornaja Hillfort | vaid = 722 | wikipediauri = Zabornajas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q4190977 | label = [[Zemgale (stacija)|Zemgales dzelzceļa stacija]] | name = Zemgales dzelzceļa stacija | municipality = Zemgale (Demenes pagasts) | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.714305555556 | long = 26.47 | p625 = {{Coord|55.714305555556|26.47|display=inline}} | image = Bij.%20Zemgales%20dzelzce%C4%BCa%20stacija%2C%2006.09.2014.jpg | commonscat = Zemgale train station | vaid = 8703 | wikipediauri = Zemgale_(stacija) | year = 1922.-1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zemgale_(Demenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q7917770 | label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]'' | name = Vecsalienas muižas pils | municipality = Červonka | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Červonkas pils | lat = 55.82611111 | long = 26.77166667 | p625 = {{Coord|55.82611111|26.77166667|display=inline}} | image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg | commonscat = Vecsaliena manor house | vaid = 8963 | year = 1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecsalienas muiža]] | munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911613 | label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]'' | name = Špogu senkapi | municipality = Špoģi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē | lat = 56.079189497365 | long = 26.735932293152 | p625 = {{Coord|56.079189497365|26.735932293152|display=inline}} | vaid = 715 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0po%C4%A3i }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.937440348353|26.164529613087|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q130748363 | label = [[Keklišku pilskalns]] | name = Keklišku pilskalns | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.857555555556 | long = 26.292722222222 | p625 = {{Coord|55.85755555555556|26.29272222222222|display=inline}} | vaid = 9604 | wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q46910501 | label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]'' | name = Židinas senkapi | municipality = Židina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918652165676 | long = 26.899385062404 | p625 = {{Coord|55.918652165676|26.899385062404|display=inline}} | vaid = 682 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDidina }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] jey0ytd1npvglvsb6k8eg91mg66ch0e 0 521785 4459107 4304283 2026-04-25T18:12:33Z KartoshkaFri78 101366 4459107 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Amerikāņu gangsteris | operators = | attēls = American Gangster poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kriminālfilma | režisors = [[Ridlijs Skots]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Rasels Krovs]] * [[Denzels Vašingtons]] * [[Čūetels Edžiofors]] * [[Kuba Gudings jaunākais]] * [[Džošs Brolins]] * [[Teds Levins]] * [[Armands Asante]] * [[Džons Orics]] * [[Džons Hokss]] * [[RZA]] | mūzika = | oriģinālnos = ''American Gangster'' | studija = * ''Imagine Entertainment'' * ''Scott Free Productions'' * ''Relativity Media'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2007|10|19}} | ilgums = 157 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|266,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1195607553/|title=American Gangster |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|9|20}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Amerikāņu gangsteris"''' ({{Val|en|American Gangster}}) ir 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālfilma]], kuras režisors ir [[Ridlijs Skots]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Rasels Krovs]], [[Denzels Vašingtons]], [[Čūetels Edžiofors]], [[Kuba Gudings jaunākais]], [[Džošs Brolins]], [[Teds Levins]], [[Armands Asante]], [[Džons Orics]], [[Džons Hokss]] un [[RZA]]. Filma ir daļēji balstīta uz noziedznieka [[Frenks Lūkass|Frenka Lūkasa]] (Vašingtons), gangstera, kurš ieveda ASV narkotikas, izmantojot ASV militārās lidmašīnas, kas atgriezās no [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]], karjeru, pirms viņu aizturēja detektīvs Ričijs Robertss (Krovs). "Amerikāņu gangsteris" pirmizrāde notika {{Dat|2007|10|19|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filma saņēma pozitīvas atsauksmes no kritiķiem un nopelnīja 266,5 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Filma tika nominēta divām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Rūbija Dī]]) un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Ridlijs Skots}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Ridlija Skota filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] llxqwvtjura3yaj7kwrzp8qaglf103i 0 525365 4459362 4069649 2026-04-26T07:26:36Z Vylks 50297 4459362 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Mjanma | Badge = | FIFA Trigramme = MYA | Nickname = | Association = Mjanmas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) | Coach = {{flaga|MYA}} Mjo Hlains Vins | Captain = | Most caps = [[Zau Mins Tuns]] (75) | Top scorer = [[Mio Hlains Vins]] (65) | Home Stadium = Tuvunnas stadions <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _mya20h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = F20B1C | body1 = F20B1C | rightarm1 = F20B1C | shorts1 = F20B1C | socks1 = F20B1C | pattern_la2 = | pattern_b2 = _mya20a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|HKG|1959}} 5:2 '''Birma''' [[Attēls:Flag of Burma (1948–1974).svg|22px]]<br /> ([[Honkonga]]; {{dat|1950|2|17|N|bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Myanmar|title=Myanmar matches, ratings and points exchanged|language=en|website=eloratings.net|access-date={{dat|2022|11|13||bez}}}}</ref> | Largest win = [[Attēls:Flag of Burma (1948–1974).svg|22px]] '''Birma''' 9:0 {{fb-rt|SIN}} <br /> ([[Kualalumpura]], [[Malaizija]]; {{dat|1969|11|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|JPN}} 10:0 {{fb-rt|MYA}} <br /> ([[Čiba]], [[Japāna]]; {{dat|2021|5|28|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = 1968 | Regional cup best = 2. vieta ([[1968. gada Āzijas kauss futbolā|1968]]) }} '''Mjanmas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Mjanma|Mjanmu]] starptautiskās futbola sacensībās. Līdz 1989. gadam, kad Birma tika pārdēvēta par Mjanmu, to sauca par '''Birmas futbola izlasi'''. 1968. gada [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] tā ieņēma otro vietu, bet pēc tam čempionātam vairāk nav kvalificējusies. Izlasi pārvalda Mjanmas Futbola federācija. 20. gadsimtā Mjanmas izlase nav piedalījusies nevienā Pasaules kausa kvalifikācijā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''atteicās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''atsauca pieteikumu'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''atsauca pieteikumu'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''diskvalificēta'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://the-mff.org/ Mjanmas Futbola federācijas tīmekļa vietne] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] dezueg7jxtjkxl642t09oj1geewj228 0 526684 4459279 4226486 2026-04-26T03:46:07Z Treisijs 347 /* Vēsture */ 4459279 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Muromian-map.png|thumb|Meščeri un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas]] '''Meščeri''' ({{val|ru|мещера́}}) bija sena [[somugru valodas|somugru]] tauta, kas dzīvoja Meščeras zemienē (''Мещёрская низменность'') mūsdienu [[Maskavas apgabals|Maskavas]], [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas]] un [[Vladimiras apgabals|Vladimiras apgabalos]]. Runāja [[meščeru valoda|meščeru valodā]], ko uzskata par līdzīgu [[mordviešu valoda]]i. Līdztekus citiem Volgas somugriem [[merieši]]em un [[muromieši]]em kļuva par vienu no maztautām [[Volgas somu valodas|Volgas somu]] un [[krievi|krievu]] nāciju veidošanās procesā. == Vēsture == Gotu vēsturnieks [[Jordāns]] 6. gadsimtā sarakstīja [[goti|gotu]] cilšu vēsturi. Viņš sastādīja īsu ziemeļu cilšu sarakstu, ar kurām 4. gadsimtā karoja viens no gotu vadoņiem [[Ermanariks]]. Starp tām minēti arī meščeri (''Miscaris''), merieši (''Merens'') un mordvieši (''Mordens'').<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus/Iordan/text1.phtml?id=576 Gotu izcelsme un darbi]</ref> Kad 985. gadā meščeru zemē iebruka [[Kijivas lielkņazs]] [[Volodimirs Svjatoslavičs]], viņi apmetās tagadējos [[Tambova]]s un [[Penza]]s apgabalos, 1152. gadā pieminēts [[Rjazaņas kņazi]]em pakļauts Meščeru [[pilskalns]] (''Городец Мещёрский'', tagadējā [[Kasimova]]), ko 1392. gadā [[Zelta Orda]]s hans [[Tohtamišs]] piešķīra [[Maskavas kņaziste]]i. No 1452. līdz 1681. gadam tas bija [[Kasima haniste]]s centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Somugri]] [[Kategorija:Pievolgas tautas]] l6phfhvzrjaymqr31vvwa4wtbp6durb 0 529005 4459456 4302376 2026-04-26T11:16:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459456 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktorija Baire | vārds_orģ = | attēls = Viktorija Baire 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Viktorija Baire 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2022|12|15|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2024|04|25|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats3 = [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] | term_sākums3 = {{dat|2017|8|11|N}} | term_beigas3 = {{dat|2021|7|1|N}} | vietnieks3 = [[Neils Kalniņš]] (2017—2018) <br /> [[Valts Variks]] (2018—2021) <br /> [[Aigars Vītols]] (2017—2019) <br /> [[Andris Ceļmalnieks]] (2019—2021) | pēctecis3 = [[Juris Žilko]] | priekštecis3 = [[Andis Damlics]] | term_sākums4 = {{dat|2024|7|10|N}} | term_beigas4 = ''pašlaik'' | vietnieks4 = [[Elīna Rasnace]] (2024—''pašlaik'') <br /> [[Aigars Vītols]] (2024—''pašlaik'') <br /> [[Gatis Līcis]] (2024<ref>https://www.retv.lv/raksts/kekavas-novada-dome-varas-maina{{Novecojusi saite}}</ref>) | pēctecis4 = | priekštecis4 = [[Juris Žilko]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|04|28}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = {{ubl|[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] <small>(2014—2017)</small>|[[Vienotība]] <small>(2021—''pašlaik'')</small>}} | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | apvienība = [[Jaunā Vienotība]] }} '''Viktorija Baire''' (dzimusi {{dat|1982|04|28}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[juriste]] un [[politiķe]]. Bijusi [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta. V. Baire ir [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domes deputāte un [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] (amatā no 2017. līdz 2021. gadam un kopš 2024. gada). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1982. gadā. 2006. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. Darbojās kā valdes locekle biedrībā "Par labāku Ķekavas novadu". == Politiskā darbība == [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] V. Baire tika ievēlēta Ķekavas novada domē no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] saraksta, kā arī ievēlēta par domes priekšsēdētāju. Šajā pašā gadā izstājusies no Jaunās konservatīvās partijas. 2021. gadā viņa iestājās partijā "[[Vienotība]]", un tika [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēta]] Ķekavas novada domē no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", ievēlēta par domes priekšsēdētāja vietnieci. 2022. gadā viņa nesekmīgi kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "Jaunā Vienotība",<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/viktorija-baire 14. Saeimas kandidāti]</ref> taču drīz kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti partijas biedra [[Raimonds Čudars|Raimonda Čudara]] vietā, kurš nolika mandātu, lai darbotos [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv</ref> 2023. gadā viņa īslaicīgi zaudēja Saeimas deputātes mandātu, bet tuliņ atkal atgriezās Saeimā, aizstājot par ministru kļuvušo [[Hosams Abu Meri|Hosamu Abu Meri]]. 14. Saeimā bijusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja. 2024. gada aprīlī V. Baire zaudēja Saeimas deputātes mandātu, pēc tam, kad Saeimā atgriezās bijušais Ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Arturs Kariņš]]. Viņa atjaunoja deputātes mandātu Ķekavas novada pašvaldībā, un 2024. gada jūlijā tika ievēlēta par Ķekavas novada domes priekšsēdētāju, stājoties [[Juris Žilko|Jura Žilko]] vietā un atgriežoties amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.07.2024-kekavas-dome-varas-maina-baire-nomaina-mera-amata-zilko.a560950/|title=Ķekavas domē varas maiņa – Baire nomaina mēra amatā Žilko|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēta Ķekavas novada domē no apvienības "Jaunā Vienotība" un saglabājusi arī domes priekšsēdētājas amatu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Baire, Viktorija}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ķekavas novada pašvaldību vadītāji]] tiydbii0egx077a88d86cap3iwllr3r 0 529134 4459397 4311292 2026-04-26T09:17:36Z ZANDMANIS 91184 4459397 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Vagramas kauja | partof = [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara]] | image = [[Attēls:Napoléon à Wagram.jpg|195px|Napoleon following the smokeline of Davout's columns. The attack of III Corps constituted the crucial French offensive at Wagram.]] | caption = Napoleons seko [[Davū]] kolonnu radīto dūmu līnijai. III korpusa uzbrukums veidoja izšķirošo Francijas ofensīvu Vagramā. | date = 1809. gada 5.—6. jūlijs{{sfn|Bodart|1908|p=409}} | place = [[Vagrama]], uz ziemeļiem no[[Vīne]]s | coordinates = {{Coord|48|17|58|N|16|33|52|E|display=inline,title|scale:50000_type:event_region:AT-3_source:nlwiki}} | result = Francūžu uzvara: *[[Znaimas pamiers]] *[[Šēnbrunnas miera līgums]] *[[Piektā koalīcija(1809)|Piektās koalīcijas]] beigas | combatant1 = {{plainlist| {{flaga|Francija}} [[Francijas Pirmā impērija]] * {{flagicon image|Flag of Bavaria (striped).svg}} [[Bavārijas Karaliste|Bavārija]] * {{flagicon image|State flag of Saxony before 1815.svg}} [[Saksijas Karaliste|Saksija]] * {{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} [[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karaliste]] }} | combatant2 = {{flaga|Austrijas Impērija}} [[Austrijas Impērija]] | commander1 = {{plainlist| * {{flaga|Francija}} '''[[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]]''' * {{flaga|Francija}} [[Nikolā Odino]] * {{flaga|Francija}} [[Luijs Nikolā Davū]] * {{flaga|Francija}} [[Andrē Masenā]] * {{flaga|Francija}} [[Žans Bernadots]] * {{flaga|Francija}} [[Ogists de Marmonts]] * {{flaga|Francija}} [[Žans Batists Besjē]] * {{flagicon image|Flag of Bavaria (striped).svg}} [[Kārlis Filips fon Vrēde]] * {{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} [[Ežēns de Boarnē]] }} | commander2 = {{plainlist| *{{flaga|Austrian Empire}} '''[[Erchercogs Kārlis]]''' ([[WIA]]) *{{flaga|Austrian Empire}} [[Armands fon Nordmans]]{{KIA}} *{{flaga|Austrian Empire}} [[Heinrihs fon Bellegarde]] *{{flaga|Austrian Empire}} [[Princis Frīdrihs Hoencolerns]] *{{flaga|Austrian Empire}} [[Johanns Kollovrats]] *{{flaga|Austrian Empire}} [[Francis fon Rozenbergs]] *{{flaga|Austrian Empire}} [[Johanns fon Klenavs]] *{{flaga|Austrian Empire}} [[Johanns I Jozefs]] }} | units1 = [[Vācijas armija (1809)|Vācijas armija]] | units2 = ''Galvenā armija'' | strength1 = 171 939 karavīri<br />584–617 lielgabali{{sfn|Gill|2010|p=401}} | strength2 = 136 000 karavīri<br />388–414 lielgabali{{sfn|Gill|2010|p=391}} | casualties1 = 35 060 krituši<br />21 lielgabali{{sfn|Gill|2020|p=100}} | casualties2 = 38 870 krituši<br />20 lielgabali{{sfn|Gill|2020|p=100}} | map_type = | map_relief = | map_size = | campaignbox = }} '''Vagramas kauja''' ({{val|fr|Bataille de Wagram}}) bija 1809. gada [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara (1809)]] galvenā kauja, kas notika 1809. gada 5.—6. jūlijā netālu no [[Vagrama]]s ciema, netālu no Lobau salas pie [[Donava]]s. Tā bija uzbrukuma kauja gan no francūžu puses, gan no austriešiem, tiem esot krietnā mazākumā. [[Napoleons Bonaparts]] sakāva [[erchercogs Kārlis|erchercoga Kārļa]] karaspēku, tādējādi izbeidzot [[Piektā koalīcija|Piektās koalīcijas]] pastāvēšanu. == Gatavošanās kaujai == Pēc neveiksmes [[Aspern-Eslingā]] Napoleons cerēja uz veiksmīgu pretuzbrukumu un ar lielu rūpību gatavojās jaunai cīņai. Saņēmis pastiprinājumu no Bavārijas, Francijas imperators sāka gatavoties jaunam Donavas forsēšanas mēģinājumam. Austrijas armija erchercoga Kārļa vadībā ieņēma pozīcijas augstumos aiz [[Rusbahas upe]]s. Izpētījis savas pēdējās kaujas kļūdas, Napoleons šoreiz veiksmīgi organizēja sava karaspēka desantu pāri upei. Labi nocietinājuši Lobau salu, franču armijas sapieri sāka būvēt tiltus visstingrākajā slepenībā. == Kaujas gaita == Upes šķērsošana sākās 4. jūlijā pulksten 21.00, 120 lielgabalu aizsegā, un 5. jūlijā Markfeldes līdzenumā tika izvietotas [[Lielā armija (Francija)|Lielās armijas]] galvenās vienības. Šie manevri Napoleonam prasīja daudz laika, bet, neskatoties uz to, viņi pārsteidza austriešus. Napoleons, uzzinājis, ka Kārlis gaida papildspēkus (erchercoga [[Johanns I Jozefs|Johanna I Jozefa]] karaspēks), nolēma kustībā uzbrukt ienaidniekam, izmantojot visu sava karaspēka skaitlisko pārsvaru. Cīņa sākās pulksten 19. Taču steigā plānotais frontālais uzbrukums un sliktais artilērijas atbalsts nesagādāja frančiem un viņu Saksijas, Itālijas un Bavārijas sabiedrotajiem nekādus pozitīvus rezultātus, tikai smagus zaudējumus. 23:00 naktī cīņa beidzās. Nākamajā dienā, 6. jūlijā, erchercogs Kārlis, panākumu iedvesmots, nolēma doties pretī frančiem. Austrieši nepareizi izskaitļoja savu papildspēku ierašanās laiku. Kārlis pārāk pagarināja savu fronti (par 21—27 km). Viņš neatstāja arī savas armijas rezerves. Pulksten 4 no rīta viņa karaspēks miglas aizsegā devās uzbrukumā. Izdzirdot kanonādi, Napoleons nolēma, ka viņa brāļa Johanna karaspēks ir savienojies ar erchercoga karaspēku. Napoleons pavēlēja savam karaspēkam uzbrukt. Septiņos no rīta austrieši izvietoja savu artilēriju un atklāja uguni. Franču artilērija ilgi nebija jāgaida. No abām pusēm sākās kanonāde. Var teikt, ka franči uzvarēja šajā artilērijas duelī. Pulksten 10 no rīta austriešu labais flangs virzījās uz priekšu, lai nogrieztu francūžus no Donavas tiltiem. Viņiem tas izdevās. Napoleons, kurš vēroja kauju, nolēma centrā koncentrēt lielāko daļu savu spēku. Francijas imperators, [[Žaks Makdonalds|Makdonalda]] vadībā koncentrēja centrā 45 000 karavīru ar 104 lielgabaliem.Līdz pulksten 12 Makdonalda karavīri nostājās aiz 104 lielgabalu baterijas. Apmēram stundu vēlāk Francijas maršala [[Davū]] korpuss uzkāpa Noizidelas augstienē. Aptuveni tajā pašā laikā Napoleons deva pavēli uzbrukt Makdonalda karavīriem. Franči izšāva 104 lielgabalus un lēnām uzbruka ciešā izkārtojumā. Bet austriešu karavīri vairs nebija tie, kurus Napoleons iepriekš bija sakāvis. Piedzīvojuši sakāves rūgtumu, austrieši par katru cenu vēlējās uzvarēt šajā cīņā. Austrieši sagaidīja francūžus ar blīvu [[muskete|muskešu]] uguni. Francūži, sagrābuši austriešu kreiso flangu, sāka attīstīt veiksmīgu ofensīvu centrā, lai gan cieta ļoti smagus zaudējumus. Erchercogs Kārlis, redzēdams, ka francūži pievelk savas rezerves un austrieši nevar ieņemt Noizidelas augstienes, pulksten 3 pēcpusdienā deva pavēli atkāpties. Ap pulksten 4 kaujas laukā parādījās [[Johanns I Jozefs]] ar saviem 13 000 austriešu karavīriem. Bet redzēdams, ka kauja zaudēta, viņš kaujā neiesaistījās. == Kaujas iznākums == Kauja beidzās ap desmitiem vakarā, Austrijas armija ciešot sakāvi, tomēr šo kauju nevarēja saukt par graujošu sakāvi. Četras dienas pēc kaujas erchercogs Kārlis lūdza mieru. Šī kauja ir interesanta no taktiskā viedokļa — prasmīga liela franču karaspēka šķērsošana pār Donavas upi, masveida artilērijas izmantošana un dziļa tarāna kaujas formējuma izmantošana. == Galerija == <gallery> Cuirassiers autrichiens, 1815.jpg|thumb|Austrijas [[kirasieri]] (šeit 1815. gadā) no 4. kirasieru pulka "Čartorijskis", kas cīnījās ar franču kavalēriju netālu no [[Aderkla]]s.<ref>François-Guy Hourtoulle, André Jouineau et Jean-Marie Mongin, Wagram - 1809 : L'apogée de l'Empire, Paris, Histoire et Collections, 2006, 120 p. (ISBN 978-2915239737)</ref> La bataille de Wagram.jpg|thumb|Imperatora gvardes kavalērijas jēgeri uzbrūk Austrijas dragūniem pie Vagramas, autors Anrī Šartjē. Suchodolski - Biwak ulanow polskich pod Wagram.jpg|thumb|Poļu [[ulāni|ulānu]] nometne pie Vagramas Voltigeurs of a French Line regiment crossing the Danube before the battle of Wagram.png|thumb|Pirmajā Donasvas upes šķērsošanas fāzē francūži plaši izmantoja desanta laivas. Napoleon crossing the bridge to Lobau island.jpg|thumb|Napoleons šķērso tiltu uz Lobau salu. Guard Foot Artillery 1808.jpeg|thumb|12 mārciņu smagais Francijas gvardes kājnieku artilērijas lielgabals darbībā. </gallery> == Literatūra == * {{grāmatas atsauce | ref=none | last=Bowden | first=Scotty | author2=Tarbox | first2=Charlie | year=1980 | title=Armies on the Danube 1809 | url=https://archive.org/details/armiesondanube180000bowd | location=Arlington, Texas | publisher=Empire Games Press | isbn=0-913037-08-7}} * {{grāmatas atsauce | last=Chandler | first=David | year=1998 | author-link=David G. Chandler | title=Napoleon's Marshals | publisher=Weidenfeld and Nicolson | location=London}} * {{grāmatas atsauce | last=Gill | first=John H. | year=2010 | title=1809: Thunder on the Danube - Napoleon's Defeat of the Habsburgs, Vol. 3: Wagram and Znaim | location=London | publisher=Frontline Books | isbn=978-1848325470}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.wagram1809.at/ Website of the Museum of the Battle of Wagram in Deutsch-Wagram (German Language)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Austrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1809. gads]] [[Kategorija:Kaujas Austrijas teritorijā]] 9fxt3v75grnbii39omdcic9sqfzppuh 0 530924 4459440 4203936 2026-04-26T10:27:40Z ZANDMANIS 91184 4459440 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Englsi | official_name = ''Anglesey''<br />''Ynys Môn'' | settlement_type = grāfiste | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = View from the Anglesey Coastal Path (geograph 6222502).jpg | image2 = Beaumaris Castle (8074242766).jpg | image3 = Celtic gateway bridge. - Flickr - ohefin.jpg | image4 = }} | imagesize = | image_caption = Salas piekraste; Bomeri cietoksnis; Ķeltu tilts Holihedā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | nickname = | motto = | anthem = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Langevni]] | official_language = | spoken_language = | image_map = Anglesey in Wales.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{GB-WLS}} | subdivision_type2 = Saglabātā grāfiste | subdivision_name2 = [[Guineza (saglabātā grāfiste)|Guineza]] | established_title = Distrikts | established_date = 1974 | established_title1 = Grāfiste | established_date1 = 1996 | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 712 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 220 | population_footnotes = | population_total = 69097 | population_as_of = 2024 | population_rank = | population_density_km2 = auto | iso_code = GB-AGY | timezone = GMT | utc_offset = +0 | timezone_DST = BST | utc_offset_DST = +1 | website = {{URL|http://www.anglesey.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Englsi''' ({{val|en|Anglesey}}) vai '''Mona''' ({{val|cy|Ynys Môn}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Īrijas jūra|Īrijas jūrā]]. Kopā ar apkārtējām piekrastes saliņām veido '''Englsi salas''' (''Isle of Anglesey'') grāfisti [[Velsa]]s sastāvā. Grāfistes administratīvais centrs ir [[Langevni]], bet lielākā apdzīvotā vieta — ostas pilsēta [[Holiheda]]. Englsi ir grāfiste ar otru lielāko [[velsiešu valoda|velsiešu valodā]] runājošo iedzīvotāju īpatsvaru Velsā. == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies [[Velsa]]s ziemeļrietumu piekrastē, no kuras to atdala {{nobr|25 km}} garais un {{nobr|400 m}} platais [[Menai šaurums]]. Pati sala ir 673 km² liela un tā ir Velsas lielākā un Apvienotās Karalistes 7. lielākā sala. Salas krasti lielākoties stāvi, reljefs paugurains. Augstākais paugurs ir {{nobr|220 m}} vjl augstais Holiheds Holiailendas salā Englsi rietumu piekrastē. Dominē mērens jūras klimats.<ref>{{PZT|200}}</ref> == Vēsture == Salas angliskais nosaukums, domājams, cēlies no [[sennorvēģu valoda]]s ''Ǫngullsey'' — ‘Āķa sala’. Salas velsiešu nosaukums kā ''Mona'' sastopams jau [[Senā Roma|romiešu]] avotos, bet tā izcelsme neskaidra. Salā vairākās vietās atrodami dažādi [[megalīts|megalīti]] un [[menhīrs|menhīri]], kas liecina, ka tā bijusi apdzīvota kopš seniem laikiem. Līdz romiešu iekarojumam 1. gadsimtā Englsi tika uzskatīta par [[druīdi|druīdu]] svēto salu. Romieši pēc iekarošanas salā iznīcināja visas druīdu svētvietas un svētbirzis, lai mazinātu tie ietekmi uz [[ķelti]]em. Romiešu laikā sala bija nozīmīga [[varš|vara]] ieguves vieta. Pēc romiešu aiziešanas 5. gadsimtā salu uz neilgu laiku kolonizēja [[īri]], bet vēlāk tā kļuva par [[Guinēza]]s karalistes administratīvo centru. 13. gadsimtā kopā ar pārējo Velsu sala nonāca [[Anglija]]s sastāvā. == Administratīvais iedalījums == Administratīvi Englsi salas grāfiste dalās 40 komūnās, no kurām piecas dēvējas par pilsētām: [[Holiheda]] ({{Sk|12084}} iedzīvotāji), [[Langevni]] ({{Sk|5499}} iedzīvotāji, administratīvais centrs), [[Amluha]] ({{Sk|3692}}), [[Menaibridža]] ({{Sk|3046}}) un [[Boumerisa]] ({{Sk|1614}}). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Velsas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes salas]] [[Kategorija:Velsas galvenie apgabali]] 9v58d0fhxh1h2lc4rlcpa4kn7z9h7wz 0 532196 4459371 4405802 2026-04-26T07:42:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459371 wikitext text/x-wiki '''Vatabautisms''' ({{val|en|whataboutism}} vai ''whataboutery'' — 'bet kā ar...') ir argumentēšanas paņēmiens, kurā persona izvairās no atbildēšanas uz uzdoto jautājumu, [[Arguments|argumentu]] sniegšanas vai iesaistīšanās [[Diskusija|diskusijā]], tā vietā uzdodot pretjautājumu vai izsakot kādu [[Apsūdzība|apsūdzību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dictionary.cambridge.org/us/dictionary/english/whataboutism|title=Cambridge dictionary|access-date=2023. gada 26. janvāris}}</ref> Vatabautisma mērķis bieži vien ir novērst uzmanību no uzdotā jautājuma vai problēmas, apšaubīt saņemtās [[kritika]]s pamatojumu, kritiķa [[Uzticamība|uzticamību]], [[godīgums|godīgumu]] un [[Taisnīgums|taisnīgumu]], kā arī (pamatoti vai nepamatoti) diskreditēt vai mazināt kādu kritisku argumentu. Ar vatabautismu kritiku bieži vien pavērš pret pašu kritizētāju, viņa uzskatiem vai rīcību, norādot uz [[Dubulti standarti|dubultiem standartiem]] vai [[Liekulība|liekulību]], vai vienādo abu rīcību caur līdzīgām īpašībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freitag.de/autoren/der-freitag/whataboutism|title=A–Z - Whataboutism - Criticize me, I'll just criticize you back|website=www.freitag.de|access-date=2023-01-26|language=de}}</ref> Pat, ja pretjautājumi vai apsūdzības pēc satura ir pamatoti, vatabautismu lieto ar nolūku izvairīties no atbildes, nevis nonākt pie patiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skepticafe.lv/portfolio/logikas-kludas-2/|title=Loģikas kļūdas 2|website=SkeptiCafe|access-date=2023-01-26|date=2019-07-15|language=lv-LV|archive-date=2023-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230126195518/https://skepticafe.lv/portfolio/logikas-kludas-2/}}</ref> Vatabautisms ir uzskatāms par [[Loģikas kļūda|loģikas kļūdu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dictionary.com/e/whataboutisms/|title=What's The Problem With Whataboutism?|website=Dictionary.com|access-date=2023-02-01|date=2020-07-02|language=en-US}}</ref> un to gan vēsturiski, gan mūsdienās izmanto [[Propaganda|propagandā]] un [[Dezinformācija|dezinformācijā]], kā arī diskusijās par [[Politika|politiku]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/europe/2008/01/31/whataboutism|title=Whataboutism|work=The Economist|access-date=2023-01-26|issn=0013-0613}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marshallcenter.org/en/publications/marshall-center-books/russias-global-reach-security-and-statecraft-assessment/chapter-15-strategic-messaging-propaganda-and|title=Chapter 15: Strategic Messaging: Propaganda and Disinformation Efforts {{!}} George C. Marshall European Center For Security Studies|website=www.marshallcenter.org|access-date=2023-01-26|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dictionary.com/e/whataboutisms/|title=What's The Problem With Whataboutism?|website=Dictionary.com|access-date=2023-01-26|date=2020-07-02|language=en-US}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/krievija-sasutums-aizskarts-cekistu-gods|title=“Bet tie taču bija Hitlera sabiedrotie!” Naidīgu publicitāti izpelnījies nupat izdotais okupācijas noziegumu dokumentu krājums|website=LA.LV|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> == Etimoloģija == Termins "vatabautisms" nāk no [[Angļu valoda|angļu]] "what about..." — tulkojumā "kā ar...", kas mēdz būt ievadošie vārdi vienkāršam vatabautismam. Lai gan latviešu [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]] tiek izmantots termins "vatabautisms", tam vēl nav oficiāla [[Tulkojums|tulkojuma]].<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/kuram-dzivibam-ir-nozime|title=Alise Zariņa {{!}} Kurām dzīvībām ir nozīme?|website=satori.lv|access-date=2023-01-26|language=en|archive-date=2023-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230126195519/https://satori.lv/article/kuram-dzivibam-ir-nozime}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.punctummagazine.lv/2022/03/21/ukraina-2022/|title=UKRAINA 2022|website=punctum|access-date=2023-01-26|language=en|archive-date=2023-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230126195520/http://www.punctummagazine.lv/2022/03/21/ukraina-2022/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/meistars-knehts/domasanas-sakartosana-laika-kad-kars-ir-netalu-no-namdurvim.a158603/|title=Domāšanas sakārtošana laikā, kad karš ir netālu no namdurvīm|website=klasika.lsm.lv|access-date=2023-01-26}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Propaganda]] [[Kategorija:Politoloģijas terminoloģija]] dncg2oyl1pdm7wsfwwnfdr07r9s2aun 0 533189 4458965 4369399 2026-04-25T14:45:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458965 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga - Valmiera 107km |Izmērs=300px |Laiks=3. maijs 2025 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100km un 107km |Rekordi=Vīrieši - [[Toms Komass]] 07:30:49 (2024) Sievietes - Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais=4. maijs }} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2025) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |14 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |12 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |12 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |10 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |10 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |9 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |9 |Didzis Brauns |09:42:39 |- |9 |Armands Lunts |11:26:36 |- |9 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |8 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |8 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |7 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |6 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |- |6 |Jānis Actiņš |08:56:02 |- |6 |Ritvars Lērme |09:06:19 |- |6 |Vita Devjatņikova |09:09:45 |- |6 |Pēteris Cābulis |09:44:36 |- |6 |Magnus Zalsters |10:22:59 |- |6 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |6 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |6 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |6 |Romans Šroms |13:26:00 |- |6 |Jānis Marčinkus |13:45:52 |- |6 |Anita Gavare |14:38:51 |- |6 |Jana Romanovska |14:42:25 |- |6 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |6 |Aigars Ūdris |16:13:00 |- |6 |Jānis Mirķis |16:51:33 |- |6 |Anete Skrastiņa |17:18:48 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 | | |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10297,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 815,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Jēkabs Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |15 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |8 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] oinj8fwpv8y0ybfrr45ckx1nvm1tseu 0 534951 4459048 4062295 2026-04-25T17:14:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459048 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Staldzenes jūrmala - panoramio (1).jpg|thumb|270px|Staldzenes stāvkrasts]] '''Staldzenes stāvkrasts''' ir 4 līdz 18 m augsta [[Baltijas jūra]]s krasta daļa [[Ventspils novads|Ventspils novada]] un [[Ventspils]] pilsētas teritorijā, ietverot 9 km garu jūras krasta posmu gar Ventspils daļu [[Staldzene|Staldzeni]] līdz [[Liepene (ciems)|Liepenes ciemam]]. 2001. gadā 8,6 ha platībā izveidoja ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli, lai aizsargātu Kurzemes apledojuma [[morēna]]s atsegumus, Latvijas apledojuma beigu fāzes māla un citu Baltijas baseina vēsturisko stadiju nogulumus.<ref name="kurzeme.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/atputa-daba/247-staldzenes-stavkrasts/ |title=Staldzenes Stāvkrasts |access-date={{dat|2023|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230226224934/https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/atputa-daba/247-staldzenes-stavkrasts/ }}</ref> [[2021. gads Latvijā|2020. gadā]] Staldzenes stāvkrasti tika nosaukti par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/latvijas-2021-gada-geovieta--staldzenes-stavkrasti.a388902/|title=Latvijas 2021. gada ģeovieta – Staldzenes stāvkrasti|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-14|language=lv}}</ref> == Biotopi == Staldzenes stāvkrastā atrodas gan Eiropas, gan Latvijas nozīmes aizsargājamie biotopi: mežainas jūrmalas kāpas, boreālie meži, kaļķainas smiltāju pļavas, ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas. Dabas pieminekļa teritorijā sastopamas 8 īpaši aizsargājamas augu sugas. [[Dabas aizsardzības pārvalde]] ierosināja palielināt dabas pieminekļa garumu no [[Lošupe]]s Ventspils pilsētas virzienā.<ref name="kurzeme.lv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|57|27|24|N|21|36|42|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Ventspils]] 2gs4ncghb12agdrz035plxizdvk9zn1 0 537825 4459352 4290430 2026-04-26T07:15:49Z Vylks 50297 treneris 4459352 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Guama | Badge = | Badge_size = 180px | Nickname = ''Matao''<ref>{{ziņu atsauce |url=http://mvguam.com/sports/23944-guam-mens-national-soccer-team-now-known-as-matao.html |title=Guam men’s national soccer team now known as ‘Matao’ |archive-url=https://web.archive.org/web/20140317140849/http://mvguam.com/sports/23944-guam-mens-national-soccer-team-now-known-as-matao.html|author=Mike Nauta Jr. |work=Marianas Variety |location=Guam |date=1 June 2012 |archive-date=17 March 2014|access-date=2 June 2012 }}</ref> | Association = Guamas futbola asociācija | Sub-confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Guama}} Ross Ava | Captain = Džeisons Kunlife | Most caps = Džeisons Kunlife (64) | Top scorer = Džeisons Kunlife (25) | Home Stadium = GFA Nacionālais treniņu stadions | FIFA Trigramme = GUM <!--Home Shirt--> | pattern_la1 = _Guam_HOME_2023 | pattern_b1 = _Guam_HOME_2023 | pattern_ra1 = _Guam_HOME_2023 | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 090730 | body1 = 090730 | rightarm1 = 090730 | shorts1 = 090730 | socks1 = 090730 | pattern_la2 = _Guam_AWAY_2023 | pattern_b2 = _Guam_AWAY_2023 | pattern_ra2 = _Guam_AWAY_2023 | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = F8E7E6 | body2 = F8E7E6 | rightarm2 = F8E7E6 | shorts2 = 670000 | socks2 = 670000 | First game = {{fb|GUM}} 1–5 {{fb-rt|SOL}}<br />([[Tumona]], [[Guama]]; {{dat|1975|7|2|N|bez}}) | Largest win = {{fb|GUM}} 9–0 {{fb-rt|NMI}}<br />([[Hagātņa]], [[Guama]]; {{dat|2007|4|1|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|PRK}} 21–0 {{fb-rt|GUM}}<br />([[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]]; {{dat|2005|3|11|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Klusā okeāna spēles]] | Regional cup apps = 5 | Regional cup first = [[1975. gada Klusā okeāna spēles|1975]] | Regional cup best = 6. vieta, [[1979. gada Klusā okeāna spēles|1979]] }} '''Guamas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Guama|Guamu]] starptautiskās futbola sacensībās. Guamas futbola izlasi pārvalda Guamas Futbola Asociācija. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalifcējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Izstājas'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1992 — ''Nepiedalījās'' * 1995 — 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — ''Nepiedalījās'' * 2011 — 2015— ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — ''Izstājās finansiālu apstākļu dēļ'' * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{es ikona}} * [https://www.the-afc.com/en/east/guam.html Guam] at [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/GUM Guam] at [[FIFA]] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Guamas futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] faq3ivomn7j65snmis7wx36thtnxscx 0 538040 4459361 4345092 2026-04-26T07:23:18Z Vylks 50297 4459361 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kirgizstāna | Badge = Flag of Kyrgyzstan.svg | Badge_size = 190px | Nickname = {{lang|ky|Ак шумкарлар}}<br />(Baltie piekūni) | Association = Kirgīzu futbola apvienība | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|CRO}} [[Roberts Prosinečki]] | Captain = Valērijs Kičins | Most caps = Kairats Žirgalbeks ūlu (56) | Top scorer = Mirlans Murzajevs (16) | Home Stadium =[[Dolena Omurzakova stadions]] | FIFA Trigramme = KGZ | pattern_la1 = _thinwhiteborder | pattern_b1 = _whitecollar | pattern_ra1 = _thinwhiteborder | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _thinblackborder | pattern_b2 = _blackcollar | pattern_ra2 = _thinblackborder | leftarm2 = FFFfff | body2 = FFFfff | rightarm2 = FFFfff | shorts2 = FFFfff | socks2 = FFFfff | First game = {{fb|UZB}} 3–0 {{fb-rt|KGZ}} <br /> ([[Taškenta]], [[Uzbekistāna]]; {{dat|1992|8|23|N|bez}})<ref name="RSSSF">{{tīmekļa atsauce|last=Hyung-Jin|first=Yoon|title=Kyrgyzstan International Matches|url=https://www.rsssf.org/tablesk/kyrg-intres.html|access-date=19 November 2010|website=[[RSSSF]]|date=30 April 2006|archive-date=22 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221222041747/https://www.rsssf.org/tablesk/kyrg-intres.html}}</ref> | Largest win = {{fb|KGZ}} 7–0 {{fb-rt|MYA}} <br /> ([[Biškeka]], [[Kirgizstāna]]; {{dat|2019|10|10|N|bez}})<br />{{fb|MYA}} 1–8 {{fb-rt|KGZ}} <br /> ([[Osaka]], [[Japāna]]; {{dat|2021|6|11|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|IRN}} 7–0 {{fb-rt|KGZ}} <br /> ([[Damaska]], [[Sīrija]]; {{dat|1997|6|4|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] | Regional cup best = Astotdaļfināls ([[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]]) }} '''Kirgizstānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] starptautiskās futbola sacensībās. Kirgizstānas futbola izlasi pārvalda Kirgīzu futbola apvienība. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Atradās PSRS sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1988 — ''Atradās PSRS sastāvā'' * 1992 — ''Nebija [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] dalībvalsts'' * 1996 — 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007— ''Nepiedalījās'' * 2011 — 2015 — ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Grupu turnīrs == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.kfu.kg/ Kyrgyz FA] {{ru ikona}}, * [https://www.the-afc.com/en/central/kyrgyz_republic.html Kyrgyz Republic] at [[Asian Football Confederation|AFC]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/KGZ Kyrgyz Republic] at [[FIFA]] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Kirgizstānas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] t9lt5eoxqa2pcdkskkbr12xhy48qj9e 0 538871 4459360 4135362 2026-04-26T07:21:51Z Vylks 50297 4459360 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kambodža | Badge = | Badge_size = | Nickname = | Association = Kambodžas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|JPN}} Kodži Gjotoku | Captain = Suejs Visals | Most caps = Soss Suhana (72) | Top scorer = Hoks Sočetra (20)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/news/origin1904-p.cxm.fifa.comcambodia-reviving-historical-passion-for-football|title=Cambodia reviving historical passion for football|website=www.fifa.com}}{{Dead link|date=March 2023 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}</ref> | Home Stadium = ''Morodok Techo'' Nacionālais stadions | FIFA Trigramme = CAM | pattern_la1 = _Cambodia22h | pattern_b1 = _Cambodia22h | pattern_ra1 = _Cambodia22h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 00008B | body1 = 00008B | rightarm1 = 00008B | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 13315d | pattern_la2 = _Cambodia22a | pattern_b2 = _Cambodia22a | pattern_ra2 = _Cambodia22a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 000000 | socks2 = FFFFFF | First game = {{flaga|Malaizija}} Malaja 9–2 {{fb-rt|CAM}}<br />([[Kualalumpura]], Malaja; {{dat|1956|3|17|N|bez}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Cambodia|title=Cambodia matches, ratings and points exchanged|publisher=World Football Elo Ratings: Cambodia|access-date=24 November 2016|archive-date=24 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171224162335/http://www.eloratings.net/Cambodia.htm}}</ref> | Largest win = {{fb|CAM}} 8–0 {{fb-rt|North Yemen}}<br />([[Pnompeņa]], [[Kambodža]]; {{dat|1966|11|29|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|IRI}} 14–0 {{fb-rt|CAM}}<br />([[Teherāna]], [[Irāna]]; {{dat|2019|10|10|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[1972. gada Āzijas kauss futbolā|1972]] | Regional cup best = 4. vieta ([[1972. gada Āzijas kauss futbolā|1972]]) }} '''Kambodžas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kambodža|Kambodžu]] starptautiskās futbola sacensībās. Kambodžas futbola izlasi pārvalda Kambodžas Futbola federācija. == Pasaules čempionātos == * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nepiedalījās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — ''Nekvalificējās'' * 1960 — 1964 — ''Izstājās'' * 1968 — ''Nekvalificējās'' * 1972 — ''4. vieta'' * 1976 — 1996 — ''Nepiedalījās'' * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — 2007 — ''Nepiedalījās'' * 2011 — 2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071219181726/http://www.fifa.com/associations/association=cam/ FIFA profile] * [http://www.eloratings.net/Cambodia.htm ELO records] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Kambodžas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] 4bcy3e8fxfy9j96xjrg9i9l78jhiu3t 0 538915 4459366 4290431 2026-04-26T07:32:06Z Vylks 50297 4459366 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Šrilanka | Badge = | Badge_size = | Nickname = Zelta armija | Association = Šrilankas Futbols | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Kuveita}} Abdulla el Mutairi | Asst Manager = | Captain = Sudžans Perera | Most caps = Čanna Ediri Bandanags (64) | Top scorer = Kasuns Džajasurija (27)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/jayasuriya-intlg.html |title=Kasun Nadika Jayasuriya Weerarathne – Goals in International Matches |author=László Földesi |access-date=7 September 2018 |archive-date=5 September 2018 |website=[[RSSSF]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20180905191627/http://www.rsssf.com/miscellaneous/jayasuriya-intlg.html }}</ref> | Home Stadium = Sugathasādas Stadions<br />Kolombo Hipodroms | FIFA Trigramme = SRI |pattern_la1 = _SLA21h |pattern_b1 = _SLA2125h |pattern_ra1 = _21h |pattern_sh1 = _SLA21h |pattern_so1 = |leftarm1 = F0D264 |body1 = F0D264 |rightarm1 = F0D264 |shorts1 = 1E1E1E |socks1 = F0D264 |pattern_la2 = _SLA21a |pattern_b2 = _SLA2125a |pattern_ra2 = _SLA21a |pattern_sh2 = _SLA21a |pattern_so2 = |leftarm2 = 780C00 |body2 = 780C00 |rightarm2 = 780C00 |shorts2 = E6E6E6 |socks2 = 780C00 | pattern_la3 = _SLA21tr | pattern_b3 = _SLA2125tr | pattern_ra3 =_SLA21tr | pattern_sh3 =_SLA21tr | pattern_so3 = | leftarm3 = 00285A | body3 = 00285A | rightarm3 = 00285A | shorts3 = 00285A | socks3 = 00285A | First game = {{flaga|Šrilanka}} Ceilona 0–2 {{fb-rt|IND}}<br />([[Kolombo]], [[Ceilona]]; {{dat|1952|1|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|SRI}} 7–1 {{fb-rt|PAK}}<br />([[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]]; {{dat|2008|4|4|N|bez}})<br />{{fb|SRI}} 6–0 {{fb-rt|BHU}}<br />([[Daka]], [[Bangladeša]]; {{dat|2009|6|12|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Šrilanka}} Ceilona 1–12 {{fb-rt|GDR}}<br />([[Kolombo]], [[Ceilona]]; {{dat|1964|1|12|N|bez}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://wildstat.com/p/7001/ch/all/team1/SRI/team2/GDR|title=Head to head stats Sri Lanka – GDR|website=WildStat|access-date=4 May 2018|archive-date=4 May 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180504225305/http://wildstat.com/p/7001/ch/all/team1/SRI/team2/GDR}}</ref> }} '''Šrilankas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Šrilanka|Šrilanku]] starptautiskās futbola sacensībās. Šrilankas futbola izlasi pārvalda Šrilankas Futbols. Līdz 1972. gadam pirms Ceilona mainīja nosaukumu uz Šrilanku — pazīstama kā Ceilonas Futbola izlase == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Atradās [[Lielbritānija]]s sastāvā'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nebija [[FIFA]] dalībvalsts'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1968 — ''Izstājās'' * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1976 — ''Izstājās'' * 1980 — 1984 — ''Nekvalificējās'' * 1988 — 1992 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — ''Nepiedalījās'' * 2011 — 2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Šrilankas futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] ba7q7zslgeir29lad02d7p7fpj0gt9n 0 539062 4459369 3882183 2026-04-26T07:38:10Z Vylks 50297 4459369 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ziemeļu Marianas Salas | Badge = | Badge_size = | Nickname = | Association = Ziemeļu Marianas Salu Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Japāna}} Acuši Hanita | Most caps = Nikolass Svaims (17) | Top scorer = Džo Vangs Millers (4) | Captain = Lūkass Knehts | FIFA Trigramme = NMI | Home Stadium = Oleai sporta komplekss |pattern_la1 = |pattern_b1 = _Marianas_h22 |pattern_ra1 = |pattern_sh1 = _socks |leftarm1 = 00A2E8 |body1 = 00A2E8 |rightarm1 = 00A2E8 |shorts1 = 00A2E8 |socks1 = 00A2E8 | pattern_la2 = | pattern_b2 =_Marianas_a22 | pattern_ra2 =2 = _shorts |pattern_sh2 = _socks | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|NMI}} 2–3 {{fb-rt|GUM}}<br/> ([[Saipana]], [[Ziemeļu Marianas Salas]]; {{dat|2007|3|25|N|bez}}) | Largest win = {{fb|NMI}} 2–1 {{fb-rt|Macau}} <br /> ([[Dededo]], [[Guama]]; {{dat|2014|7|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|GUM}} 9–0 {{fb-rt|NMI}} <br /> ([[Hagātņa]], [[Guama]]; {{dat|2007|4|1|N|bez}}) <br /> {{fb|NMI}} 0–9 {{fb-rt|PLE}} <br /> ([[Katmandu]], [[Nepāla]]; {{dat|2013|3|4|N|bez}}) <br /> {{fb|MNG}} 9–0 {{fb-rt|NMI}} <br /> ([[Ulanbatora]], [[Mongolija]]; {{dat|2018|9|4|N|bez}}) }} '''Ziemeļu Marianas Salu futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ziemeļu Marianas Salas]] starptautiskās futbola sacensībās. Ziemeļu Marianas Salu futbola izlasi pārvalda Ziemeļu Marianas Salu Futbola asociācija. == Pasaules čempionātos == ''Nav [[FIFA]] dalībvalsts'' == Āzijas kausā == * 1956 — 2007 — ''Nebija AFC dalībvalsts'' * 2011 — ''Nepiedalījās'' * 2015 — ''Nekvalificējās'' * 2019 — ''Nepiedalījās'' == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Ziemeļu Marianas Salu futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] cuwupmkxauszxqs9qjzsc8bukzsevkt 0 539090 4459370 3936747 2026-04-26T07:39:54Z Vylks 50297 4459370 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Makao | Badge = | Badge_size = | Nickname = Lotusu komanda<br />Zaļie | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Association = Makao Futbola asociācija | Coach = {{flaga|MAC}} Emmanuels Noruega ({{piezīme|p.i.|pienākumu izpildītājs}}) | Captain = Nikijs Torao | Most caps = Čens Čens Jons (58) | Top scorer = Čans Kins Sens (17)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |title=Players with 100+ Caps and 30+ International Goals |author1=Mamrud, Roberto |author2=Stokkermans, Karel |publisher=RSSSF |access-date=4 February 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20110628192800/http://www.rsssf.com/miscellaneous/century.html |archive-date=28 June 2011 }}</ref> | Home Stadium = ''Estádio Campo Desportivo'' | FIFA Trigramme = MAC | FIFA Rank = {{Nft rank|182|steady||date=2023. gada 29. jūnijs}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792</ref> | FIFA max = 156 | FIFA max date = 1997. gada septembris | FIFA min = 204 | FIFA min date = 2014. gada jūlijs | pattern_la1 = _macau18h | pattern_b1 = _macau18h | pattern_ra1 = _macau18h | pattern_sh1 = _whitesides2 | pattern_so1 = _nikefootballyellowlogo | leftarm1 = 00924E | body1 = 00924E | rightarm1 = 00924E | shorts1 = 00924E | socks1 = 00924E | pattern_la2 = _macau18a | pattern_b2 = _macau18a | pattern_ra2 = _macau18a | pattern_sh2 = _sides_on_white | pattern_so2 = _nikefootballwhitewithblacklogo | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 00924E | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|MAC}} 4–2 {{fb-rt|HKG|1910}}<br /> ([[Makao]]; {{dat|1948|3|29|N|bez}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Macao.htm|title=Macao matches, ratings and points exchanged|publisher=World Football Elo Ratings: Macao|access-date=17 September 2017}}</ref> | Largest win = {{fb|MAC}} 6–1 {{fb-rt|NMI}}<br /> ([[Jona (Guama)|Jona]], [[Guama]]; {{dat|2009|3|11|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|MAC}} 0–10 {{fb-rt|JPN|1870}}<br /> ([[Maskata]], [[Omāna]]; {{dat|1997|3|25|N|bez}}) <br /> {{fb|JPN|1870}} 10–0 {{fb-rt|MAC}} <br /> ([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1997|6|22|N|bez}}) }} '''Makao futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Makao]] starptautiskās futbola sacensībās. Makao futbola izlasi pārvalda Makao Futbola asociācija. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1976 — ''Nepiedalījas'' * 1980 — ''Nekvalificējās'' * 1984 — 1988 — ''Nepiedalījas'' * 1992 — 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — ''Nepiedalījas'' * 2011 — 2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Makao futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] rkkxelonii8819w9z9f6nbxtb9f8l9i 0 539098 4459359 4226150 2026-04-26T07:20:29Z Vylks 50297 4459359 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Jemena | Badge = Flag of Yemen.svg | Badge_size = 190px | Nickname = Laimīgā Jemena<br />Kahtanītu arābi<br /> Šebas ērgļi | Association = Jemenas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Alžīrija}} Nouredins Ulds Alī | Captain = Mudirs Abdurabu | Most caps = Ala Alsasī (72) | Top scorer = Ala Alsasī (29) | Home Stadium = Altavra Sporta pilsētas stadions | FIFA Trigramme = YEM | pattern_la1 = _blackborder | pattern_b1 = _yem24h | pattern_ra1 = _blackborder | pattern_sh1 = _yem24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _redborder | pattern_b2 = _yem24a | pattern_ra2 = _redborder | pattern_sh2 = _yem24a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF0000 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|MAS}} 0–1 {{fb-rt|YEM}} <br /> ([[Kualalumpura]], [[Malaizija]]; {{dat|1990|9|8|N|bez}}) | Largest win = {{fb|YEM}} 11–2 {{fb-rt|BHU}} <br /> ([[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]], [[Kuveita]]; {{dat|2000|2|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KSA}} 7–0 {{fb-rt|YEM}} <br /> ([[Džida]], [[Saūda Arābija]]; {{dat|2003|10|6|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] | Regional cup best = Grupu turnīrs ([[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]]) }} '''Jemenas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Jemena|Jemenu]] starptautiskās futbola sacensībās. Jemenas futbola izlasi pārvalda Jemenas Futbola asociācija. Līdz Jemenas apvienošanai — eksistēja gan Ziemeļjemenas, gan Dienvidjemenas futbola izlase. Formāli Jemenas izlase tiek uzskatīta par Ziemeļjemenas futbola izlases pēcteci. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1980 — ''Nebija [[AFC]] dalībvalsts'' * 1984 — 1988 — ''Nekvalificējās'' * 1992 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — 2015 — ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Grupu turnīrs == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Jemenas futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] 279ulmvg5qw2tloznq5f2yu3kkvej4o 0 540292 4459364 3936743 2026-04-26T07:28:36Z Vylks 50297 4459364 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Mongolija | Badge = Flag of Mongolia.svg | Badge_size = 190px | Nickname = Zilie vilki <br> Čingishani | Association = Mongolijas futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|MNG}} Bajasgalangijns Gardmagnajs | Captain = Cends-Ajūšs Kurelbātars | Most caps = Cends-Ajūšs Kurelbātars (38) | Top scorer = Lumbengaravs Donorovs<br/> Njams-Osors Naranbolds(8)<ref name="rsssf mongolia goals">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/mong-recintlp.html |title=International Goals of Mongolia |author=Földesi, László |website=[[RSSSF]] |access-date=12 January 2011 |archive-date=10 July 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220710164006/https://www.rsssf.org/miscellaneous/mong-recintlp.html}}</ref> | Home Stadium = MFF futbola centrs | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _Mongolia_h22 | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0066B3 | body1 = 0066B3 | rightarm1 = 0066B3 | shorts1 = 0066B3 | socks1 = 0066B3 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _Mongolia_a22 | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|Japan|1870}} 12–0 {{fb-rt|MGL|1940}} <br> ([[Čančuņa]], [[Mančuko]]; {{dat|1942|08|10|N|bez}}) | Largest win = {{nowrap|{{fb|MGL}} 9–0 {{fb-rt|NMI}}}} <br> ([[Ulanbatora]], [[Mongolija]]; {{dat|2018|9|4|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|UZB}} 15–0 {{fb-rt|MGL}} <br> ([[Čhīanmai]], [[Taizeme]]; {{dat|1998|12|05|N|bez}}) }} '''Mongolijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Mongolija|Mongoliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Mongolijas futbola izlasi pārvalda Mongolijas Futbola federācija. == Pasaules čempionātos == * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nebija [[FIFA]] dalībvalsts'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1996 — ''Nebija [[AFC]] dalībvalsts'' * 2000 — 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — ''Nepiedalījās'' * 2011 — 2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Mongolijas futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] hptijmo1dwa2ohqo0lmmscqoyfi8jjc 0 541781 4459354 4290432 2026-04-26T07:17:26Z Vylks 50297 4459354 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Honkonga | Badge = | Badge_size = | Nickname = Pūķi | Association = Honkongas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Spānija}} Roberto Losada ({{piezīme|p.i.|pienākumu izpildītājs}}) | Captain = Hvans Jans | Most caps = Japs Hans Fajs (83) | Top scorer = Čans Siu Kī (40) | Home Stadium = Hongkongas stadions | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _whiteborder | pattern_b1 = _hkg23h | pattern_ra1 = _whiteborder | pattern_sh1 = _hkg23h | pattern_so1 = _whitetop | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 <!---Away Shirt---> | pattern_la2 = _hkg23a | pattern_b2 = _hkg23a | pattern_ra2 = _hkg23a | pattern_sh2 = _hkg23a | pattern_so2 = _redtop | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|HKG|1910}} 3–2 {{fb-rt|VIE}}<br />([[Mongkoka]], [[Honkonga]]; {{dat|1947|4|20|N|dat}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Hong_Kong|title=Hong Kong matches, ratings and points exchanged|publisher=World Football Elo Ratings: Hong Kong|access-date=24 November 2016}}</ref> | Largest win = {{fb|HKG}} 15–0 {{fb-rt|GUM}}<br />([[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]]; {{dat|2005|3|7|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|CHN}} 7–0 {{fb-rt|HKG}}<br />([[Guandžou]], [[Ķīna]]; {{dat|2004|11|17|N|bez}})<br />{{fb|HKG}} 0–7 {{fb-rt|PAR}}<br />([[Sokonpo]], [[Honkonga]]; {{dat|2010|11|17|N|bez}})<br />{{fb|HKG}} 0–7 {{fb-rt|ARG}}<br />([[Sokonpo]], [[Honkonga]]; {{dat|2014|10|14|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[1956. gada Āzijas kauss futbolā|1956]] | Regional cup best = Trešā vieta ([[1956. gada Āzijas kauss futbolā|1956]]) }} '''Honkongas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Honkonga|Honkongu]] starptautiskās futbola sacensībās. Hongkongas futbola izlasi pārvalda Hongkongas Futbola asociācija. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — Trešā vieta * 1960 — ''Nekvalificējās'' * 1964 — Ceturtā vieta * 1968 — Piektā vieta * 1972 — 2019 — ''Nekvalificējās'' * 2023 — Kvalificējās == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Honkongas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] snukmw07wryua674ecmsvp3okicx0mt 0 542021 4459365 4345191 2026-04-26T07:30:43Z Vylks 50297 4459365 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste |Name = Singapūra |Badge = |Badge_size = |Nickname = Lauvas |Association = Singapūras Futbola asociācija |Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) |Coach = {{flaga|Singapūra}} Gevins Lī |Captain = Hariss Haruns |Most caps = Daniels Benets (146)<ref name="RSSSF">[https://www.rsssf.org/miscellaneous/dbennett-intlg.html Daniel Mark Bennett - Century of International Appearances], rsssf.org</ref> | Top scorer = Fandi Ahmads (55)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/fandiahmad-intlg.html |title=Fandi Ahmad – Century of International Appearances |author=Morrison, Neil |website=RSSSF |access-date=30 January 2010 }}</ref> | Home Stadium = Singapūras Nacionālais stadions <br> Džalanbesaras stadions | FIFA Trigramme = | pattern_la1=_sin22h|pattern_b1=_sin22h|pattern_ra1=_sin22h|pattern_sh1=_sin22h|pattern_so1=_nikewhite | leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 | pattern_la2=_sin22a|pattern_b2=_sin22a|pattern_ra2=_sin22a|pattern_sh2=_sin22a|pattern_so2=_nikewhite | leftarm2=0000BF|body2=0000BF|rightarm2=0000BF|shorts2=0000BF|socks2=0000BF | First game = {{fb|SIN}} 1–0 {{fb-rt|ROC}} <br>([[Singapūra]]; {{dat|1948|5|22|N|bez}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Singapore|title=Singapore matches, ratings and points exchanged|publisher=World Football Elo Ratings: Singapore|access-date=24 November 2016}}</ref> | Largest win = {{fb|SIN}} 11–0 {{fb-rt|LAO}} <br> ([[Singapūra]]; {{dat|2007|1|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Burma|1948}} 9–0 {{fb-rt|SIN}} <br> ([[Kualalumpura]], [[Malaizija]]; {{dat|1969|11|9|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[1984. gada Āzijas kauss futbolā|1984]] | Regional cup best = Grupu turnīrs ([[1984. gada Āzijas kauss futbolā|1984]]) }} '''Singapūras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Singapūra|Singapūru]] starptautiskās futbola sacensībās. Singapūras futbola izlasi pārvalda Singapūras Futbola asociācija. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — ''Izstājās'' * 1960 — ''Nekvalificējās'' * 1964 — ''Izstājās'' * 1968 — ''Nekvalificējās'' * 1972 — ''Izstājās'' * 1976 — 1980 — ''Nekvalificējās'' * 1984 — Grupu turnīrs * 1988 — ''Izstājās'' * 1992 — 2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fas.org.sg/ Football Association of Singapore] (official website) * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/SGP Singapore] at [[FIFA]] * [https://www.the-afc.com/en/asean/singapore.html Singapore] at [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Singapūras futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] 8wg736nn3hixwvxrjgrl2vh7tj9ypwn 0 543708 4459454 4255452 2026-04-26T11:07:33Z Pirags 3757 4459454 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Vrangeļa krievu armija<br />''Русская армия Врангеля'' | attēls = [[Attēls:Ген_лейт_барон_Врангель_плакат.jpg|180px]] | virsraksts = | karogs = | valsts = [[Krima]] | pastāvēšana = 1920. gada 28. marts — 1920. gada 16. novembris | pakļautība = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas dienvidu valdība]] | daļa no = [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltā armija]] | karaspēka veids = [[Sauszemes bruņotie spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = 300 000 {{small|(1920. gada septembrī)}} | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = [[Krievijas pilsoņu karš]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = ģenerālleitnants [[Pjotrs Vrangelis]] }} [[Attēls:Wrangel in Sevastopol, 1920.jpg|thumb|Krievu armijas komandieris [[barons]] [[Pjotrs Vrangelis|Vrangelis]] (1920)]] '''Vrangeļa krievu armija''' ({{val|ru|Русская армия Врангеля}}), pazīstama arī kā '''Krimas armija''', bija [[Baltā kustība|balto spēku]] operatīvā un stratēģiskā apvienība Krievijas dienvidu teritorijā 1920. gada aprīlī-novembrī. Pēc tam, kad ģenerālis [[Pjotrs Vrangelis]] pieņēma virspavēlnieka amatu, 11. maijā [[Krima|Krimā]] viņš pārveidoja sakārotos [[Dienvidkrievijas bruņotie spēki|Dienvidkrievijas bruņotos spēkus]] par Krievu armiju, kas pastāvēja līdz 1920. gada novembra balto spēku [[Krimas evakuācija|evakuācijai no Krimas]]. == Literatūra == * Русская Армия генерала Врангеля. Бои на Кубани и в Северной Таврии // Под ред. С. В. Волкова. — М.: ЗАО Центрполиграф, 2003. — 943 с. * ''Гончаренко О. Г.'' Белое движение. Поход от Тихого Дона до Тихого океана. — М.: Вече, 2007. — ISBN 978-5-9533-1988-1 * ''Кручинин А. С., Комаровский Е. А., Трамбицкий Ю. А., Марыняк А. В., Абинякин Р. М., Цветков В. Ж.'' Белое движение. Исторические портреты. — М.: АСТ, 2006. — ISBN 5-17-025887-9 * ''Кушер Ю. Л.'' Русская армия генерал-лейтенанта П. Н. Врангеля // Военно-исторический журнал. — 2005. — № 11. — С. 49—53 * [http://btgv.ru/history/civil-war/from-the-white-guard-to-the-russian-army/ ''Олейников А. В.'' От Белой Гвардии — к Русской Армии // Битва Гвардий] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Baltā armija Krievijas pilsoņu karā]] l2dtp2lpd98v73ui052gphyqftxdif2 0 545712 4459135 3882590 2026-04-25T19:01:57Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Sunākstes luterāņu baznīca]] to [[Stendera baznīca]] 4459135 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stendera baznīca]] g3d0uzhe5g0xw3rwyeg28cjdur9nnv9 0 551345 4459473 4331640 2026-04-26T11:58:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459473 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Pučka | vārds_orģ = | attēls = Viktors Pučka 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Viktors Pučka 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2025|9|4|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Stabilitātei!]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = uzņēmējs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Viktors Pučka''' (dzimis {{dat|1974|10|16}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]] un politiķis. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[Stabilitātei!|“Stabilitātei!”]] saraksta. Pirms tam bijis arī [[Daugavpils dome]]s deputāts. == Dzīvesgājums == 1992. gadā absolvējis [[Skrudalienas vidusskola|Skrudalienas vidusskolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/viktors-pucka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-09-25}}</ref> Strādājis par autoskolas "CSDA" direktoru. === Politiskā darbība === [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] V. Pučka kandidēja no partijas "[[Alternative]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-522.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2023-11-02}}</ref> Netika ievēlēts, taču 2015. gadā viņš kļuva par domes deputātu, stājoties [[Jevgeņijs Carevs|Jevgeņija Careva]] vietā, kurš nolika deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/read-10843|title=J.Careva vietā Domē strādās Viktors Pučka|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada vēlēšanās]] saraksts nepārvarēja 5% barjeru, V. Pučka netika ievēlēts un zaudēja mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=TP7Q950mNVQ7SCBFbNPekQ%3D%3D&locationId=w3jG5ishQPoSOYYNFk%2B%2F1g%3D%3D|title=2017.gada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2017.cvk.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-05-18-daugavpils-dome-koalicijas-opozicijas-un-priekssedetaji|title=Daugavpils dome: koalīcijas, opozīcijas un priekšsēdētāji|website=Latgales Laiks|access-date=2023-11-02|date=2017-05-19|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš nekandidēja. 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] V. Pučka kandidēja no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pirms vēlēšanām V. Pučka sociālajā tīklā ''[[Facebook]]'' dalījies ar saturu, kurā apgalvots, ka [[Ukrainas bruņotie spēki]] [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles aizstāvēšanas]] laikā esot "sagrābuši pusi pilsētas par ķīlniekiem", kā arī ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] attēlu ar uzrakstu "Atbalstīsim mūsu līderi!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/524419-ka-roslikova-tiktokeri-parliecinaja-veletaju|title=Kā Rosļikova "tiktokeri" pārliecināja vēlētāju|website=[[jauns.lv]]|access-date=2023-11-02|date=2022-10-09|language=lv}}</ref> 2016. gadā, kad Viktors Pučka bija domes deputāts, [[Valsts valodas centrs]] (VVC) viņu sodīja ar naudas sodu par valsts valodas nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī. Pirmajā 14. Saeimas sēdē V. Pučka mēģināja izvairīties no žurnālistu jautājumiem, kas raisīja bažas par to, vai viņš latviešu valodas prasmi ir uzlabojis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/saeimas-deputats-pucka-no-stabilitatei-ieprieks-sodits-par-valsts-valodas-nezinasanu-4059|title=Saeimas deputāts Pučka no Stabilitātei! iepriekš sodīts par valsts valodas nezināšanu|website=BNN|access-date=2023-11-02|date=2022-11-07|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Par spīti atkārtotiem VVC aicinājumiem viņš neieradās uz valsts valodas prasmes pārbaudi, tādēļ 2024. gada 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-viens-deputats-nenokarto-otrs-nenak-stabilitatei-neuztrauc-valsts-valodas-centra-sodi.a567286/ Viens deputāts nenokārto, otrs nenāk. «Stabilitātei!» neuztrauc Valsts valodas centra sodi] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 2025. gada augustā nolika Saeimas deputāta mandātu, pamatojot to ar ilgstošu slimību, rehabilitācijas un atveseļošanās procesu, kā rezultātā viņš vairs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083241/saeimas-deputatu-rindas-piedzivos-izmainas|title=Saeimas deputātu rindas piedzīvos izmaiņas|website=www.delfi.lv|access-date=2025-09-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pučka, Viktors}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] fxfsd72vlih1b5bjj6aqvoyvxlj8kpe 0 562452 4459210 4268190 2026-04-25T22:51:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459210 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Teodors Amtmanis | vārds_orig = | attēls = Teodors Amtmanis.jpg | att_izmērs = 184px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1883 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Valle|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Butovas poligons|td=Krievija}} | pilsonība = | dzīves_vieta = [[Valle]], [[Rīga]], [[Maskava]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | nodarbošanās = aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs }} '''Teodors Amtmanis''' (1883—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Apcietinātie Maskavas latviešu teatra aktieri (1938).jpg|thumb|left|200px|Apcietinātais Maskavas latviešu teātra "Skatuve" režisors Teodors Amtmanis, direktors [[Roberts Bancāns]], režisors [[Ādolfs Vanadziņš]] un citi aktieri.]] Dzimis 1883. gada 11. decembrī [[Valles pagasts|Valles pagastā]] [[Valles luterāņu baznīca]]s zvaniķa Friča Amtmaņa ģimenē, bērnību pavadīja "Zvanītāju Bukās". Mācījās [[Rīgas Katrīnas skola|Katrīnas pilsētas skolā]] Rīgā, tad strādāja par tirgotāja mācekli J. Martinsona dzelzs preču veikalā Tērbatas un Dzirnavu ielas stūrī. 1902. gada rudenī sāka darboties [[Jaunais Rīgas latviešu teātris|Rīgas Jaunajā latviešu teātrī]], kur 1903. gadā pirmo lomu nospēlēja arī viņa jaunākais brālis [[Alfreds Amtmanis]], kuram aktieris [[Viļums Vēveris]] izdomāja pseidonīmu "Briedītis". Apprecējās ar aktrisi [[Jūlija Banga|Jūliju Bangu]], viņiem piedzima bērni Dagnija un Torolfs.<ref>[https://timenote.info/lv/Teodors-Amatmanis timenote.info]</ref> 1904. gadā abus brāļus un Jūliju Bangu pieņēma darbā "Ausekļa" teātrī, taču teātris drīz nodega un 1906. gadā viņi sāka darboties jaundibinātajā [[Teātris "Apollo"|Apollo teātrī]], tad Torņakalna teātrī. 1908. gadā Teodors Amtmanis uzņēmās "Apollo" teātra vadību, bet to drīz slēdza. Teodors ar sievu devās uz [[Liepājas teātris|Liepājas latviešu teātri]], kur sāka strādāt par aktieri un štata režisoru. 1911. gadā viņš atgriezās Rīgā un kļuva par Jaunā Rīgas teātra direktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://iespejasunrisinajumi.lv/briedisu_dzimta/teodors_amtmanis1 |title=Aktieru Amtmaņu muzejs |access-date={{dat|2024|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240203093843/http://iespejasunrisinajumi.lv/briedisu_dzimta/teodors_amtmanis1 }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vadīja [[Samara]]s un [[Harkiva]]s amatieru teātra trupas. Maskavā nodibināja un vadīja “Aģitteātri”, darbojās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”]]. Dzīvoja kopā ar Otīliju Švembergu, kura 1935. gadā izdarīja pašnāvību. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 30. novembrī apcietināja, 1938. gada 25. janvārī apsūdzēja "kontrrevolucinārā nacionālistiskā aģitācijā" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Amtman_Teodor_Fritsevich/ Амтман Теодор Фрицевич]</ref> == Piemiņa == 1985. gadā brāļu Amtmaņu dzimtajās mājās "Zvanītāju Bukās" [[Valle|Vallē]] no jauna uzbūvētā guļbūves ēkā atklāja muzeju par T. Amtmaņa un A. Amtmaņa-Briedīša devumu latviešu teātra attīstībā, kā arī iepazīstina ar Valles vēsturi un kultūras tradīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://iespejasunrisinajumi.lv/atjaunosana |title=Aktieru Amtmaņu muzeja tapšana aktrises Lidijas Freimanes atmiņās |access-date={{dat|2024|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230923131932/http://iespejasunrisinajumi.lv/atjaunosana }}</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Amtmanis, Teodors}} [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] la8em8l11jg12mg0k162l5kuelajbof 0 564099 4459400 4277368 2026-04-26T09:25:40Z ZANDMANIS 91184 4459400 wikitext text/x-wiki [[file:Vasvári béke irata (török nyelvű).jpg|thumb|Vašvāras miera līgums (osmaņu teksts)]] '''Vašvāras miera līgums''' ({{val|de|Frieden von Eisenburg}}, {{val|hu|Vasvári béke}}, {{val|tr|Vasvar Antlaşması}}) bija 1664. gada 1. augustā [[Vašvāra|Vašvārā]] (mūsdienu [[Ungārija|Ungārijā]]) parakstīts miera līgums starp [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kas izbeidza [[Austriešu-turku karš (1663—1664)|Austriešu-turku karu]]. Miera līguma rezultātā tika atzīta [[Transilvānija]]s un [[Nove Zāmki|Ujvaras]] vilajeta piederība [[Osmaņu impērija]]i, Katra no pusēm apņēmās izmaksāt kompensācijas. Miera līgums darbojās 20 gadus, kad sadursmes uz robežas 1683. gadā pārauga [[Lielais turku karš|Lielajā turku karā]], kas kulminēja [[Kauja par Vīni|kaujā par Vīni]]. Miera līgums bija nepopulārs ungāru un horvātu aprindās, kas izvērtās [[Zrinsku-Frankopanu sazvērestība|Zrinsku-Frankopanu sazvērestībā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Horvātijas vēsture]] [[Kategorija:Ungārijas vēsture]] [[Kategorija:Slovākijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:1664. gads]] a3zc0621di8lohkxjm87rk3ozc1wpjp 0 565985 4459460 4316839 2026-04-26T11:27:06Z Explicit 32532 +[[File:260322 FC 서울 vs 광주 (Hrvoje Babec) 1.jpg]] 4459460 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|28}} | birth_place = | caps1 = 8 | caps2 = 24 | caps3 = 92 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz II]] | clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Vihor Jelisavac|Vihor Jelisavac]] | clubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Gorica|Gorica]] | countryofbirth = {{vieta|Horvātija|Virovitica}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[NK Osijek|Osijek]] | goals1 = 0 | goals2 = 7 | goals3 = 6 | height = 187 | image = 260322 FC 서울 vs 광주 (Hrvoje Babec) 1.jpg | caption = | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U18 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2025|04|08|SK|bez}} | name = | playername = Hrvoje Babecs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019—2022 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U23 | nationalyears3 = 2022 | years4 = 2022— | caps4 = 74 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | goals4 = 8 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[NK Osijek|Osijek]] | years5 = 2025— | caps5 = 5 | goals5 = 0 }} '''Hrvoje Babecs''' ({{Val|hr|Hrvoje Babec}}; dzimis {{Dat|1999|7|28}}) ir [[Horvāti|horvātu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Babecs spēlē [[Horvātijas futbola līga]]s komandā ''[[NK Osijek|Osijek]]'', kas viņu īrē no ''[[Riga FC]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[FC Metz|Metz II]]'' un Horvātijas komandās ''[[NK Vihor Jelisavac|Vihor Jelisavac]]'' un ''[[HNK Gorica|Gorica]]''. Pārstāvējis Horvātijas jauniešu izlases. == Sasniegumi == '''Riga FC''' * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Babecs, Hrvoje}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:HNK Gorica spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:NK Osijek spēlētāji]] [[Kategorija:Viroviticas-Podravinas župānijā dzimušie]] qhk27m3z77gxq91mymxuukkt5us0w8i 3 566060 4459232 4022761 2026-04-26T00:39:33Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Shlant]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 06aa4746b19222df97a5031f96439ff0]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Shlant|Shlant]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 06aa4746b19222df97a5031f96439ff0|Renamed user 06aa4746b19222df97a5031f96439ff0]]" 4022761 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Shlant}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 10. marts, plkst. 09.52 (EET) lwnqk5an7nlq655n136kvnd1zk73uur 0 566694 4459024 4320571 2026-04-25T16:14:57Z ~2026-25315-34 144561 /* Futbolisti ar 500 vai vairāk vārtu guvumiem */ 4459024 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cristiano Ronaldo 2018.jpg|thumb|279x279px|Ar vairāk nekā 900 vārtiem klubu un starptautiskā līmenī kopā, [[Krištianu Ronaldu]] ir visu laiku labākais vārtu guvējs]] Augstākā līmeņa [[Futbols|futbola]] sacensībās 24 spēlētāji karjeras laikā gan klubu, gan starptautiskā līmenī ir guvuši 500 vai vairāk vārtus, liecina [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] pētījums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iffhs.com/posts/2670|title=IFFHS|website=iffhs.com|access-date=2024-03-18}}</ref> kas pirmo reizi publicēts 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/2021-02-14/bican-el-goleador-perdido-tras-el-humo-de-la-guerra.html|title=Bican, el goleador perdido tras el humo de la guerra|last=Relaño|first=Alfredo|website=El País|access-date=2024-03-18|date=2021-02-14|language=es}}</ref> Ņemot vērā visu līmeņu sacensības, saskaņā ar [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|RSSSF]] pētījumu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/players/prolific.html|title=Prolific Scorers Data|website=www.rsssf.org|access-date=2024-03-18}}</ref> (organizācija, ko vācu laikraksts ''[[Der Spiegel]]'' raksturoja kā "futbola statistikas Vikipēdiju")<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/sport/fussball/fc-barcelona-das-prinzip-lionel-messi-ist-teil-des-problems-a-58b0067d-f9e0-4320-af1b-f2815301fb0b|title=FC Barcelona: Das Prinzip Messi ist Teil des Problems|work=Der Spiegel|access-date=2024-03-18|date=2020-07-01|last=Haupt|first=Florian|issn=2195-1349|language=de}}</ref> 75 spēlētāji ir sasnieguši šo rādītāju. Ungārs [[Imre Šlosers]] bija pirmais, kurš sasniedza 500 vārtu robežu, paveicot to 1927. gadā, neilgi pirms karjeras beigšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.origo.hu/sport/sport-futball/2021/03/schlosser-iffhs-ferencvaros-mtk-wiener-ac|title=Schlosser volt az első 500 gólos focista a futball történetében|last=MTI|website=ORIGO|access-date=2024-03-18|date=2021-03-24|language=hu}}</ref> Astoņi spēlētāji ir sasnieguši šo rādītāju vienā klubā, tostarp, [[Jozefs Bicans]] ([[Prāgas "Slavia" (futbols)|''Slavia Prague'']]), [[Džimijs Džounss]] ([[Glenavon F.C.|''Glenavon'']]), [[Džimijs Makgrorijs]] ([[Glāzgovas "Celtic"|''Celtic'']]), [[Lionels Mesi]] ([[FC Barcelona|''Barcelona'']]), [[Gerds Millers]] ([[Minhenes "Bayern"]]), [[Pelē]] ([[Santos Futebol Clube|''Santos'']]), [[Fernandu Peiroteu]] (''[[Sporting CP]]'') un [[Ūve Zēlers]] (''[[Hamburger SV]]'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37607861/barcelona-messi-stands-pele-ronaldo-eusebio-muller-all-top-goal-scorer-one-club|title=Messi stands above Pele, Ronaldo as all-time top one-club goal scorer|website=ESPN.com|access-date=2024-03-18|date=2020-12-22|language=en}}</ref> No šiem astoņiem Mesi guva visvairāk vārtus, no debijas 2004. gadā līdz kluba pamešanai 2021. gadā kopā gūstot 672 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/lionel-messi-barcelona-goals-record-b1897701.html|title=Lionel Messi’s record at Barcelona in numbers|website=The Independent|access-date=2024-03-18|date=2021-08-05|language=en}}</ref> [[FIFA]], starptautiskā futbola pārvaldes iestāde, nekad nav publicējusi sarakstu, kurā norādīti labākie vārtu guvēji, un neveic oficiālu uzskaiti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4222158/2021/03/15/ronaldo-congratulated-by-pele-for-breaking-his-goals-record/|title=Cristiano Ronaldo congratulated by Pele for breaking his official goals record|last=Staff|first=The Athletic|website=The Athletic|access-date=2024-03-18|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2021/03/15/football/ronaldo-career-pele-goals-record-spt-intl/index.html|title=Pele congratulates Cristiano Ronaldo on goal record|last=Church|first=Ben|website=CNN|access-date=2024-03-18|date=2021-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā FIFA atzina Austrijas un Čehijas izlašu spēlētāju, kurš spēlēja no 1930. līdz 1950. gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2013/07/22/josef-pepi-bican-europes-greatest-goalscorer/|title=Remembering Josef 'Pepi' Bican, once Europe's greatest goalscorer|last=Cripps|first=Simon|website=These Football Times|access-date=2024-03-18|date=2013-07-22|language=en-GB}}</ref> Jozefu Bicanu kā rekordistu, ar aptuveni 805 vārtiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/the-master-of-marksmen|title=The master of marksmen|website=inside.fifa.com|access-date=2024-03-18|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/sport/calcio/2021/04/14/news/bican_ossessione_ronaldo-296356943/|title=Ronaldo, l'ossessione viene da un'altra epoca: Josef Bican, il bomber delle tre nazioni|website=Calcio - La Repubblica|access-date=2024-03-18|date=2021-04-14|language=it}}</ref> lai gan [[CNN]], [[BBC]], ''[[France 24]]'' un ''[[O Jogo]]'' visi atzīst, ka Bicana kontā ir iekļauti vārti, kas gūti rezerves komandās un neoficiālās starptautiskajās spēlēs.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55620578|title=Has Ronaldo broken world goals record?|work=BBC Sport|access-date=2024-03-18|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20210121-ronaldo-scores-760th-career-goal-but-is-it-a-world-record|title=Ronaldo scores 760th career goal, but is it a world record?|website=France 24|access-date=2024-03-18|date=2021-01-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ojogo.pt/internacional/cristiano-ronaldo/noticias/ronaldo-marca-e-iguala-o-melhor-marcador-de-sempre-13215247.html|title=Cristiano Ronaldo marca e iguala o melhor marcador de sempre|access-date=2024. gada 18. martā|archive-date=2021. gada 11. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20210711042326/https://www.ojogo.pt/internacional/cristiano-ronaldo/noticias/ronaldo-marca-e-iguala-o-melhor-marcador-de-sempre-13215247.html}}</ref> [[UEFA]], Eiropas futbola pārvaldes institūcija, ierindo viņu kā visu laiku labāko vārtu guvēju Eiropas augstākās līgas līgās, ar 518 vārtiem, nedaudz apsteidzot ungāru [[Ferencs Puškāšs|Ferencu Puškāšu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/national-associations/news/021c-0f8a782725dd-18b8d292d19d-1000--meet-europe-s-most-prolific-scorer-of-all-time/|title=Meet Europe's most prolific scorer of all time {{!}} Inside UEFA|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-18|date=2014-12-04|language=en}}</ref> RSSSF ieskaita Bicanam 948 vārtu guvumus, kas ietver vārtus, kuri gūti ziemas turnīros, kā arī gadījumos, kad viņš ir izvēlēts pārstāvēt reģionālās un pilsētu komandas,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2021/02/02/josef-bican-goal-record-history-cristiano-ronaldo|title=Filling in the Blanks on (Possibly) the Greatest Goalscorer Ever|last=Wilson|first=Jonathan|website=Sports Illustrated|access-date=2024-03-18|date=2021-02-02|language=en-us}}</ref> bet [[Čehijas Futbola asociācija]] apgalvo par kopā 821 vārtu guvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12194563/cristiano-ronaldo-czech-fa-claims-juventus-striker-has-not-broken-josef-bicans-goalscoring-record|title=Cristiano Ronaldo: Czech FA claims Juventus striker has not broken Josef Bican's goalscoring record|website=Sky Sports|access-date=2024-03-18|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idnes.cz/fotbal/reprezentace/josef-bican-cristiano-ronaldo-goly-statistika-prepocitani.A210121_131952_fot_reprez_vp2|title=Ronaldo ještě Bicana nepřekonal. Komise tuzemské legendě přepočítala góly|last=Povejšil|first=Vojtěch|website=iDNES.cz|access-date=2024-03-18|date=2021-01-21|language=cs}}</ref> Spānijas laikraksti ''[[Marca]]'' un ''[[Sport (Spānijas laikraksts)|Sport]]'' norāda, ka gan Bicans, gan Pelē guvuši 762 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/en/news/barca/all-time-pichichi-stands-messi-ronaldo-battle-11494786|title=All-time Pichichi: How it stands in Messi-Ronaldo battle to be football's top scorer|last=Sport|website=sport|access-date=2024-03-18|date=2021-04-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2021/02/02/6019b6d522601dc5038b4618.html|title=Cristiano reaches the top: Most goals in football history|website=MARCA|access-date=2024-03-18|date=2021-02-02|language=en}}</ref> Statistiķiem un plašsaziņas līdzekļiem ir grūtības noteikt, kurus vārtus iekļaut, jo tēma ir izraisījusi strīdus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarin.com/deportes/cristiano-ronaldo-gigante-alcanzo-760-gritos-convirtio-maximo-goleador-historia-futbol_0_aW9q3yG9G.html|title=Cristiano Ronaldo, gigante: alcanzó los 760 gritos y se convirtió en el máximo goleador de la historia del fútbol|last=Clarín|first=Redacción|website=Clarín|access-date=2024-03-18|date=2021-01-20|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/futbol/2021/02/02/6019d8eefc6c83d3188b478a.html|title=El doblete de Cristiano y la gran controversia sobre su récord histórico de goles|website=ELMUNDO|access-date=2024-03-18|date=2021-02-02|language=es}}</ref> Bicans savulaik izgāja no svinīgās ceremonijas, ko viņam par godu rīkoja IFFHS pēc tam, kad organizācija no viņa uzskaites bija izslēgusi kara laikā gūtos vārtus, lai gan vēlāk tā atzina 229 vārtus, ko viņš šajā periodā bija iesitis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/obituaries/1366259/Josef-Bican.html|title=Josef Bican|website=The Telegraph|access-date=2024-03-18|date=2001-12-26|language=en}}</ref> Plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, piemēram, ''[[Sky Sports]]'', [[ESPN]] un ''[[Globo Esporte]]'', apgalvo, ka brazīliešu uzbrucējam Pelē un viņa laikmeta spēlētājiem [[draudzības spēle]]s bija ļoti svarīgas spēles, kuras izraisīja lielāku rezonansi, un ir jāiekļauj šie vārtu guvumi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12103159/pele-at-80-busting-the-myths-surrounding-the-brazilian-great|title=Pele at 80: Busting the myths surrounding the Brazilian great|website=Sky Sports|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37612913/why-santos-claims-goat-taken-seriously|title=Pele's 1,000+ goals: Why Santos' claims about the G.O.A.T. should be taken seriously|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2021-03-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ge.globo.com/programas/esporte-espetacular/noticia/superado-por-cr7-e-messi-pele-tem-gols-em-amistosos-apagados-e-reacende-polemica.ghtml|title=Superado por CR7 e Messi, Pelé tem gols em amistosos apagados e reacende polêmica|website=ge|access-date=2024-03-19|date=2021-01-10|language=pt-br}}</ref> kamēr žurnālists Hjū Makilvanijs tās reiz raksturoja kā tikai "peļņas ekskursijas", kurām bija maz "atbilstības Pelē kā lieliska spēlētāja realitātei".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jul/14/the-forgotten-story-of-pele-and-the-santos-touring-circus|title=The forgotten story of … when Pelé and the Santos circus came to England|work=The Guardian|access-date=2024-03-19|date=2015-07-14|last=Miller|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Kad tika ziņots, ka argentīniešu uzbrucējs Mesi ir pārspējis rekordu ar vienā klubā gūtajiem vārtiem (644 Spānijas klubā [[FC Barcelona|''Barcelona'']]), Pelē bijušais klubs ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' noraidīja apgalvojumu, izplatot paziņojumu, kurā teikts, ka 448 Pelē gūtie vārti draudzības spēlēs nav ieskaitīti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12174061/lionel-messi-santos-deny-barcelona-forward-broke-peles-goalscoring-record|title=Lionel Messi: Santos deny Barcelona forward broke Pele's goalscoring record|website=Sky Sports|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> un apgalvojot, ka daudzi vārti tika gūti pret "visu laiku labākajām komandām".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37610034/pele-scored-1091|title=Santos deny Messi record: Pele scored 1,091|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2020-12-28|language=en}}</ref> Šim paziņojumam Pelē piekrita, ''[[Instagram]]'' vietnē publiski mainot savu kopējo gūto vārtu skaitu uz 1283.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/pele-refuses-to-acknowledge-cristiano-ronaldo-and-lionel-messi-breaking-his-goal-scoring-records/|title=Pele refuses to acknowledge Cristiano Ronaldo and Lionel Messi breaking his goal-scoring records|website=CBSSports.com|access-date=2024-03-19|date=2021-01-05|language=en}}</ref> Ziņojot par Mesi statistiku, ''Barcelona'' apgalvoja, ka, tā kā Bicans un Pelē, kā arī [[Ervins Helmhens]] un [[Abe Lenstra]], cita starpā, lielāko daļu vārtu guva līgās, kuras netika spēlētas valsts līmenī, viņu vārtu guvumi ir jāapšauba un potenciāli nav jāieskaita,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/1062623/messi-greatest-goalscorer-ever|title=Messi: Greatest goalscorer ever?|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> savukārt kara laikā gūtie vārti, zemākajos līmeņos un reģionālajās divīzijās, tādu spēlētāju kā Bicana, [[Ferencs Deāks|Ferenca Deāka]], Puškāša, Zēlera, Millera, [[Tūliu Maravilja]]s un [[Roberts Levandovskis|Roberta Levandovska]], arī ir apšaubāmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/3185136/2022/03/16/individual-scoring-records-which-goals-count-who-on-earth-is-bican-and-what-about-pele/|title=Individual scoring records: Which goals count, who on earth is Bican, and what about Pele?|last=Cox|first=Michael|website=The Athletic|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> Tika ziņots, ka 2024. gada 30. martā portugāļu uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]] gadā guva 900. vārtus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12961/12194018/cristiano-ronaldo-becomes-top-goalscorer-in-football-history|title=Cristiano Ronaldo becomes top goalscorer in football history|website=Sky Sports|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2021/01/21/videos/1611185299_247222.html|title=Cristiano Ronaldo scored 900 goals|last=AStv|website=Diario AS|access-date=2024-03-19|date=2021-01-20|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/de/das-ph%C3%A4nomen-cristiano-ronaldo-superstar-mit-eingebauter-torgarantie/a-56315348|title=Das Phänomen Cristiano Ronaldo – DW – 22.01.2021|website=dw.com|access-date=2024-03-19|language=de}}</ref> lai gan tas tika plaši atzīts, to nebija iespējams precīzi noteikt, jo iepriekšējo paaudžu statistika bieži tiek apstrīdēta,<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.it/tutti-gli-sport/pele-e-il-falso-mito-dei-suoi-1281-gol_sto4735665/story.shtml|title=Pelé e il falso mito dei suoi 1281 gol|access-date=2024. gada 19. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37613098/is-cristiano-ronaldo-soccer-all-top-scorer-pele-josef-bican-never-know-sure|title=Is Ronaldo the all-time top scorer? Or Pele? Or Bican? We may never know|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2021-01-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2021/01/21/football/cristiano-ronaldo-breaks-all-time-goal-record-spt-intl/index.html|title=Debate over greatest goalscorer of all time continues as Cristiano Ronaldo nets 762nd goal|last=Grez|first=Matias|website=CNN|access-date=2024-03-19|date=2021-01-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/cristiano-ronaldos-760th-goal-ignites-questions-over-all-time-scoring-record-1611228364000|title=Cristiano Ronaldo’s 760th goal ignites questions over all-time scoring record|last=Staffpublished|first=P. A.|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-03-19|date=2021-01-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/cristiano-ronaldo-record-goalscorer-lionel-messi-b1790372.html|title=Cristiano Ronaldo becomes all-time leading goalscorer in history of football|website=The Independent|access-date=2024-03-19|date=2021-01-21|language=en}}</ref> kā uzsvēra futbola žurnālists Džonatans Vilsons un Itālijas laikraksta ''[[Corriere dello Sport]]'' redaktors Ivans Cacaroni, kuri atzina iespēju, ka vācu uzbrucējs Helmhens ir guvis 981 vārtus.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/juve/2020/12/21-77521146/ronaldo_davanti_a_pel_vi_sveliamo_le_vere_cifre_sui_gol|title=Ronaldo davanti a Pelé: vi sveliamo le vere cifre sui gol|website=corrieredellosport.it|access-date=2024-03-19|date=2020-12-21|language=it}}</ref> Pats Ronaldu pievērsās šim jautājumam, sakot, ka "pasaule kopš tā laika ir mainījusies un futbols arī, bet tas nenozīmē, ka mēs varam vienkārši izdzēst vēsturi atbilstoši savām interesēm".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2021/mar/15/cristiano-ronaldo-embraces-perfection-hat-trick-declares-himself-ahead-of-pele-juventus-serie-a|title=Ronaldo embraces perfection as he declares himself ahead of Pelé|work=The Guardian|access-date=2024-03-19|date=2021-03-15|last=Bandini|first=Nicky|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ''[[Encyclopædia Britannica]]'' norāda, ka FIFA "oficiāli atzinusi" brazīlieti [[Arturs Frīdenreihs|Arturu Frīdenreihu]], kurš ir guvis 1329 vārtus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Artur-Friedenreich|title=Artur Friedenreich {{!}} Soccer Player, Record Goalscorer, Pioneer {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref> lai gan šim apgalvojumam ir maz pierādījumu un nav nekādu dokumentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/most-career-goals-(football)|title=Most career goals (football)|access-date=2024. gada 19. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2016/11/18/remembering-arthur-friedenrich-brazils-first-superstar/|title=Remembering Arthur Friedenreich, Brazil's first football superstar|last=Law|first=Joshua|website=These Football Times|access-date=2024-03-19|date=2016-11-18|language=en-GB}}</ref> 2022. gada martā Ronaldu pārspēja Bicana aplēses — 805 vārtu guvumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4181429/2022/03/12/cristiano-ronaldo-becomes-all-time-top-scorer-in-professional-football/|title=Cristiano Ronaldo becomes all-time top scorer in professional football|last=Hay|first=Anthony|website=The Athletic|access-date=2024-03-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37626279/man-uniteds-cristiano-ronaldo-lays-claim-all-scorer-record-hat-trick-tottenham|title=Ronaldo lays claim to all-time goal-scoring record|website=ESPN.com|access-date=2024-03-19|date=2022-03-12|language=en}}</ref> == Futbolisti ar 500 vai vairāk vārtu guvumiem == Saskaņā ar [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] un citiem plašsaziņas līdzekļiem, augstākā līmeņa profesionālā futbola sacensībās 24 spēlētāji ir guvuši 500 vai vairāk vārtus: {{Vairāki attēli|align=right|direction=vertical|image1=Lionel-Messi-Argentina-2022-FIFA-World-Cup (cropped).jpg|width1=175|alt1=Messi|caption1=[[Lionels Mesi]] ir guvis visvairāk vārtus viena kluba labā|image2=Pele con brasil (cropped).jpg|width2=175|alt2=Pelé|caption2=[[Pelē]] piederēja pasaules rekords aptuveni 50 gadus|image3=Josef Bican 1940.jpg|width3=175|alt3=Bican|caption3=[[Jozefs Bicans|Jozefam Bicanam]] [[FIFA]] ieskaita 805 vārtu guvumus|image4=Luis Suárez 2018.jpg|width4=175|alt4=Suárez|caption4=[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], pēdējais, kurš guvis 500 vārtus|image5=Di stefano argentina (cropped).jpg|width5=175|alt5=Di Stéfano|caption5=[[Alfredo di Stefano]], pirmais dienvidamerikānis, kurš guvis 500 vārtus|image6=Schlosser Imre 1923 (cropped).jpg|width6=175|alt6=Schlosser|caption6=[[Imre Šlosers]], pirmais futbolists, kurš guvis 500 vārtus}}<ref name="IFFHSdata">{{Tīmekļa atsauce |date=21 September 2024 |title=ALL TIME GOAL SCORERS RANKING |url=https://iffhs.com/posts/3879 |access-date=21 September 2024 |publisher=[[International Federation of Football History & Statistics]] |archive-date=21 September 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240921175727/https://iffhs.com/posts/3879 |dead-url=no}}</ref> : '''Treknrakstā''' parādīti pašlaik aktīvie spēlētāji. : * parāda spēlētāju, kurš guvis vismaz 500 vārtus viena kluba labā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/news/dollars-droughts-and-a-half-millennium-2880630|title=Dollars, droughts and a half-millennium|work=[[FIFA]]|access-date=30 May 2024|date=30 May 2025|archive-date=30 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712170006/https://www.fifa.com/news/dollars-droughts-and-a-half-millennium-2880630|dead-url=no}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Vieta ! rowspan="2" |Spēlētājs ! colspan="3" |Klubs ! rowspan="2" |{{Tooltip|Valsts un citi|Ietver nacionālo komandu un citas atbilstošas ​​​​izlases (štatu un/vai līgas izlases, Olimpisko spēļu finālturnīrus līdz 1988. gadam)}} ! rowspan="2" |Kopā ! rowspan="2" |Karjeras ilgums |- !{{Tooltip|Līga|Ietver nacionālās līgas (augstākās divīzijas) un attiecīgās reģionālās līgas (ņemot vērā tikai tādas, kuru spēks ir salīdzināms ar nacionālo līgu)}} !{{Tooltip|Kauss|Ietver nacionālos kausus un citus atbilstošus vietējos turnīrus}} !{{Tooltip|Kontinentāls|Ietver starptautiskās klubu sacensības}} |- |1 | align="left" |{{Flagicon|Portugal}} '''[[Krištianu Ronaldu]]''' |596{{efn|Played club football for [[Sporting CP]], [[Manchester United F.C.|Manchester United]], [[Real Madrid CF|Real Madrid]], [[Juventus FC|Juventus]], and [[Al Nassr FC|Al Nassr]].|name=Ronaldo}} |57 |173 |143 |'''969'''{{refn|Cristiano Ronaldo references:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/2058-cristiano-ronaldo |title=Cristiano Ronaldo |access-date=2 April 2025 |website=footballdatabase.eu |publisher=Sport360° |archive-date=2 April 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221228092757/https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/2058-cristiano-ronaldo |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.playmakerstats.com/player.php?id=1579 |title=Cristiano Ronaldo |access-date=2 April 2025 |website=playmakerstats.com |publisher=ZOS Ltd |archive-date=2 April 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230214003159/https://www.playmakerstats.com/player.php?id=1579 |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.soccerway.com/players/cristiano-ronaldo-dos-santos-aveiro/382/ |title=Cristiano Ronaldo |access-date=7 April 2025 |website=Soccerway |publisher=Stats Perform |archive-date=7 April 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230827084414/https://www.soccerway.com/players/cristiano-ronaldo-dos-santos-aveiro/382/ |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/cristiano-ronaldo/ |title=Cristiano Ronaldo |access-date=7 April 2025 |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |archive-date=7 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221209120240/https://www.worldfootball.net/player_summary/cristiano-ronaldo/ |dead-url=no }}</ref>|group=}} |{{nowrap|2002–pašlaik}} |- |2 | align="left" |{{Flagicon|Argentina}} '''[[Lionels Mesi]]'''* |560{{efn|Played club football for [[FC Barcelona|Barcelona]], [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]], and [[Inter Miami CF|Inter Miami]].|name=Messi}} |71 |158 |116 |'''905'''{{refn|Lionel Messi references:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/10973-lionel-messi |title=Lionel Messi |access-date=20 July 2025 |website=footballdatabase.eu |publisher=Sport360° |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220807224157/https://www.footballdatabase.eu/en/player/details/10973-lionel-messi |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.playmakerstats.com/jogador.php?id=10592 |title=Lionel Messi |access-date=13 July 2025 |website=playmakerstats.com |publisher=ZOS Ltd |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230827084423/https://www.playmakerstats.com/jogador.php?id=10592 |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.soccerway.com/players/lionel-andres-messi/119/ |title=L. Messi |access-date=20 July 2025 |website=Soccerway |publisher=Stats Perform |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190331104108/https://www.soccerway.com/players/lionel-andres-messi/119/ |dead-url=no }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/lionel-messi/ |title=Lionel Messi |access-date=20 July 2025 |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |archive-date=20 July 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507060114/https://www.worldfootball.net/player_summary/lionel-messi/ |dead-url=no }}</ref>|group=}} |2004—pašlaik |- |3 | align="left" |{{Flagicon|Brazil|1968}} [[Pelē]]* |604{{efn|Played club football for [[Santos FC|Santos]] and [[New York Cosmos (1970–1985)|New York Cosmos]].|name=Pele}} |49 |26 |83 |'''762''' |1957—1977 |- |4 | align="left" |{{Flagicon|Brazil}} [[Romariu]] |544{{efn|Played club football for [[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]], [[PSV Eindhoven]], [[FC Barcelona|Barcelona]], [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]], [[Valencia CF|Valencia]], [[Fluminense FC|Fluminense]], [[Al Sadd SC|Al Sadd]], [[Fort Lauderdale Strikers (2006–2016)|Miami]], [[Adelaide United FC|Adelaide United]], and [[America Football Club (Rio de Janeiro)|America]].|name=Romario}} |93 |54 |64 |'''755''' |1985—2007 |- |5 | align="left" |{{Flagicon|Hungary}} {{Flagicon|Spain|1945}} [[Ferencs Puškāšs]] |515{{efn|Played club football for [[Budapest Honved F.C.|Budapest Honved]] and [[Real Madrid CF|Real Madrid]].|name=Puskas}} |69 |56 |84 |'''724''' |1943—1966 |- |6 | align="left" |{{Flagicon|Austria}} {{Flagicon|Czechoslovakia}} [[Jozefs Bicans]]* |515{{efn|Played club football for [[SK Rapid Wien|Rapid Vienna]], [[FC Admira Wacker Mödling|Admira Vienna]], [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]], [[FC Vítkovice]], [[FC Hradec Králové]], [[SK Slavia Prague|Dynamo Prague]], [[TJ Slovan Liberec|Slovan Liberec]], and [[Spartak Brno ZJŠ]].|name=Bican}} |134 |41 |32 |'''722''' |1931—1955 |- |7 |align=left|{{flagicon|POL}} '''[[Roberts Levandovskis]]''' |425 |62 |119 |89 |'''695''' |2008 pašlaik |- |8 | align="left" |{{Flagicon|Northern Ireland}} [[Džimijs Džounss]]* |332{{efn|Played club football for [[Belfast Celtic F.C.|Belfast Celtic]], [[Glenavon F.C.|Glenavon]], [[Portadown F.C.|Portadown]], and [[Bangor F.C.|Bangor]].|name=Jones}} |290 |14 |12 |'''648''' |1947—1964 |- |9 | align="left" |{{Flagicon|West Germany}} [[Gerds Millers]]* |405{{efn|Played club football for [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] and [[Fort Lauderdale Strikers (1977–1983)|Fort Lauderdale Strikers]].|name=Muller}} |92 |69 |68 |'''634''' |1964—1981 |- |10 | align="left" |{{Flagicon|Northern Ireland}} [[Džo Bambriks]] |348{{efn|Played club football for [[Glentoran F.C.|Glentoran]], [[Linfield F.C.|Linfield]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], and [[Walsall F.C.|Walsall]].|name=Bambrick}} |260 |0 |21 |'''629''' |1926—1943 |- |11 | align="left" |{{flagicon|Netherlands}} [[Abe Lenstra]] |573{{efn|Played club football for [[SC Heerenveen|Heerenveen]], [[Sportclub Enschede|SC Enschede]], and [[Enschedese Boys]].|name=Lenstra}} |18 |0 |33 |'''624''' |1937—1960 |- |12 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Eusebiu]] |422{{efn|Played club football for [[C.D. Maxaquene|Sporting Lourenço Marques]], [[S.L. Benfica|Benfica]], [[Boston Minutemen]], [[C.F. Monterrey|Monterrey]], [[Toronto Blizzard (1971–84)|Toronto Metros-Croatia]], [[S.C. Beira-Mar|Beira-Mar]], [[Las Vegas Quicksilvers]], [[U.F.C.I. Tomar|União de Tomar]], and [[New Jersey Americans (soccer)|New Jersey Americans]].|name=Eusebio}} |97 |59 |41 |'''619''' |1957—1978 |- |15 |align=left|{{flagicon|URU}} '''[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Suaress]]''' |421 |48 |64 |69 |'''602''' |2005 pašlaik |- |14 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Glens Fergusons]] |313{{efn|Played club football for [[Ards F.C.|Ards]], [[Glenavon F.C.|Glenavon]], [[Linfield F.C.|Linfield]], and [[Lisburn Distillery F.C.|Lisburn Distillery]].|name=Ferguson}} |241 |9 |0 |'''563''' |1987—2011 |- |15 | align="left" |{{flagicon|Sweden}} [[Zlatans Ibrahimovičs]] |394{{efn|Played club football for [[Malmö FF]], [[AFC Ajax|Ajax]], [[Juventus F.C.|Juventus]], [[Inter Milan]], [[FC Barcelona|Barcelona]], [[A.C. Milan|AC Milan]], [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]], [[Manchester United F.C.|Manchester United]], and [[LA Galaxy]].|name=Ibrahimovic}} |48 |57 |62 |'''561''' |1999—2023 |- |16 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Fernandu Peiroteu]]* |464{{efn|Played club football for [[Sporting CP]].|name=Peyroteo}} |72 |3 |14 | align="center" |'''553''' |1937—1949 |- |17 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Ūve Zēlers]]* |447{{efn|Played club football for [[Hamburger SV]] and [[Cork Celtic F.C.|Cork Celtic]].|name=Seeler}} |41 |21 |43 |'''552''' |1954—1972 |- |18 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džimijs Makgrorijs]]* |409{{efn|Played club football for [[Celtic F.C.|Celtic]] and [[Clydebank F.C. (1914)|Clydebank]].|name=McGrory}} |131 |0 |12 |'''552''' |1922—1937 |- |19 | align="left" |{{flagicon|Argentina}} {{flagicon|Spain|1945}} [[Alfredo di Stefano]] |376{{efn|Played club football for [[Club Atlético River Plate|River Plate]], [[Club Atlético Huracán|Huracán]], [[Club Deportivo Los Millonarios|Millonarios]], [[Real Madrid CF|Real Madrid]], and [[RCD Espanyol|Espanyol]].|name=DiStefano}} |55 |70 |29 |'''530''' |1945—1966 |- |20 |align=left|{{flagicon|FRA}} '''[[Karim Benzema]]''' |327 |53 |105 |37 |'''522''' |2007 pašlaik |- |21 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1946}} [[Ģerģs Šāroši]] |351{{efn|Played club football for [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi]].|name=Sarosi}} |22 |102 |42 |'''517''' |1930—1948 |- |22 | align="left" |{{flagicon|Brazil|1968}} [[Robertu Dinamite]] |476{{efn|Played club football for [[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]], [[FC Barcelona|Barcelona]], [[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]], and [[Campo Grande Atlético Clube|Campo Grande]].|name=Dinamite}} |8 |5 |22 | align="center" |'''511''' |1971—1992 |- |23 | align="left" |{{flagicon|Mexico}} [[Ugo Sančess]] |390{{efn|Played club football for [[Club Universidad Nacional|UNAM]], [[San Diego Sockers (1978–1996)|San Diego Sockers]], [[Atlético Madrid]], [[Real Madrid CF|Real Madrid]], [[Club América|América]], [[Rayo Vallecano]], [[Atlante F.C.|Atlante]], [[FC Linz|Linz]], [[FC Dallas|Dallas Burn]], and [[Atlético Celaya]].|name=Sanchez}} |49 |38 |30 |'''507''' |1976—1997 |- |24 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1920}} [[Imre Šlosers]] |417{{efn|Played club football for [[Ferencvárosi TC|Ferencvárosi]], [[MTK Hungária FC|MTK Hungária]], [[Wiener AC]], and [[33 FC|Budai 33]].|name=Schlosser}} |18 |10 |59 |'''504''' |1905—1928 |- |25 | align="left" |{{flagicon|Austria}} [[Francs Binders]] |297{{efn|Played club football for [[SK Rapid Wien|Rapid Vienna]].|name=Binder}} |93 |87 |26 |'''503''' |1930—1949 |} === RSSSF statistika === Tā kā [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|RSSSF]] izmanto atšķirīgu metodiku nekā [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] un citi plašsaziņas līdzekļi, lai noteiktu, kurus vārtus iekļaut,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/juve/2024/03/23-78819368/ecco_perch_cristiano_ronaldo_ha_gi_superato_pel|title=Ecco perché Cristiano Ronaldo ha già superato Pelé|last=Zazzaroni|first=Ivan|work=[[Corriere dello Sport – Stadio]]|access-date=23 March 2024|date=23 March 2024|language=IT|trans-title=That's why Cristiano Ronaldo has already surpassed Pelé|archive-date=2 March 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20210714061837/https://www.corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/juve/2024/03/23-78819368/ecco_perch_cristiano_ronaldo_ha_gi_superato_pel|dead-url=no}}</ref> 76 spēlētājiem tiek ieskaitīti 500 vai vairāk vārtu guvumi mačos, ņemot vērā sacensības visos līmeņos: <ref name="RSSSFdata">{{Tīmekļa atsauce |last=Kolos |first=Vladimir |title=Prolific Scorers Data |url=https://www.rsssf.org/players/prolific.html |access-date=7 July 2023 |work=[[RSSSF]] |archive-date=9 July 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230709223013/https://www.rsssf.org/players/prolific.html |dead-url=no}}</ref> : '''Treknrakstā''' parādīti pašlaik aktīvie spēlētāji. : + parāda spēlētāju, kurš varētu būt guvis vāirāk vārtus un aizvadījis vairāk spēļu. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Spēlētājs !Vārti !Spēles !{{Tooltip|Ratio|Attiecība}} !Karjeras ilgums |- |1 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Ervins Helmhens]] |'''989''' |582 |{{#expr: 989/582 round 2}} |1924—1951 |- |2 |align=left|{{flagicon|POR}} '''[[Krištianu Ronaldu]]'''||'''987'''||1353||0.73||2001 pašlaik |- |3 | align="left" |{{flagicon|Austria}} {{flagicon|Czechoslovakia}} Jozefs Bicans |'''950''' |624 |{{#expr: 950/624 round 2}} |1930—1957 |- |4 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Ronijs Ruks]] |'''934''' |1030 |{{#expr: 934/1030 round 2}} |1929—1961 |- |5 | align="left" |{{flagicon|Argentina}} '''[[Lionels Mesi]]''' |'''932''' |1203 |0.77 |2003—pašlaik |- |6 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Džimijs Džounss]] |'''840''' |756 |{{#expr: 840/756 round 2}} |1944—1965 |- |7 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} {{flagicon|Spain|1945}} [[Ferencs Puškāšs]] |'''802''' |792 |{{#expr: 802/792 round 2}} |1943—1967 |- |8 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Ferencs Deāks]] |'''796''' |515 |{{#expr: 796/515 round 2}} |1939—1959 |- |9 | align="left" |{{flagicon|Netherlands}} [[Abe Lenstra]] |'''789''' |850 |{{#expr: 789/850 round 2}} |1936—1964 |- |10 | align="left" |{{flagicon|Brazil}} [[Romariu]] |'''785''' |1003 |{{#expr: 785/1003 round 2}} |1984—2009 |- |11 | align="left" |{{flagicon|Brazil|1968}} [[Pelé|Pelē]] |'''778''' |851 |{{#expr: 778/851 round 2}} |1956—1977 |- |12||align=left|{{flagicon|POL}} '''[[Roberts Levandovskis]]'''||'''749'''||1103||0.69||2005 pašlaik |- |13 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Tomijs Loutons]] |'''743''' |827 |{{#expr: 743/827 round 2}} |1935—1957 |- |14 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Gerds Millers]] |'''735''' |793 |{{#expr: 735/793 round 2}} |1963—1981 |- |15 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Semijs Hjūzs]] |'''723''' |749 |{{#expr: 723/749 round 2}} |1943—1963 |- |16 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Džo Bambriks]] |'''690''' |578 |{{#expr: 690/578 round 2}} |1925—1943 |- |17 | align="left" |{{flagicon|POL}} {{flagicon|Germany}} [[Ernsts Vilimovskis]] |'''683''' |484 |{{#expr: 683/484 round 2}} |1932—1957 |- |18 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Toms Vorings]] |'''670''' |700 |{{#expr: 670/700 round 2}} |1924—1948 |- |19 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Ferencs Bene]] |'''635''' |971 |{{#expr: 635/971 round 2}} |1959—1985 |- |20 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Eusebiu]] |'''626''' |658 |{{#expr: 626/658 round 2}} |1960—1978 |- |21 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Džo Smits]] |'''616''' |903 |{{#expr: 616/903 round 2}} |1908—1931 |- |22 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Bojs Martins]] |'''611''' |527 |{{#expr: 611/527 round 2}} |1930—1947 |- |23 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1949}} [[Ģula Šengelērs]] |'''611''' |649 |{{#expr: 611/649 round 2}} |1931—1953 |- |24 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Fredericks Robertss]] |'''608''' |468 |{{#expr: 608/468 round 2}} |1922—1937 |- |25||align=left|{{flagicon|URU}} '''[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]]'''||'''607'''||1044||0.60||2005 pašlaik |- |26 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stens Mortensens]] |'''606''' |810 |{{#expr: 606/810 round 2}} |1938—1962 |- |27 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Fernandu Peiroteu]] |'''598''' |369 |{{#expr: 598/369 round 2}} |1937—1949 |- |28 | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Džimijs Grīvss]] |'''590''' |842 |{{#expr: 590/842 round 2}} |1956—1980 |- |29 | align="left" |{{flagicon|West Germany}} [[Ūve Zēlers]] |'''586''' |688 |{{#expr: 586/688 round 2}} |1954—1972 |- |30 | align="left" |{{flagicon|Germany}} [[Frics Valters]] |'''586''' |583 |{{#expr: 586/583 round 2}} |1938—1959 |- |31 | align="left" |{{flagicon|Brazil}} [[Tūliu Maravilja]] |'''585''' |950 |{{#expr: 585/950 round 2}} |1987—2014 |- |32 | align="left" |{{flagicon|SWE}} [[Zlatans Ibrahimovičs]] |'''580''' |999 |{{#expr: 580/999 round 2}} |1999—2023 |- |33 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Džimijs Kellijs]] |'''571''' |1000 |{{#expr: 571/1000 round 2}} |1925—1957 |- |34 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1920}} [[Imre Schlosser|Imre Šlosers]] |'''570''' |464 |{{#expr: 570/464 round 2}} |1906—1928 |- |35 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Glens Fergusons]] |'''569''' |1084 |{{#expr: 569/1084 round 2}} |1987—2011 |- |36 | align="left" |{{flagicon|Austria}} [[Francs Binders]] |'''569''' |431 |{{#expr: 569/431 round 2}} |1927—1949 |- |37 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Diksijs Dīns]] |'''568''' |612 |{{#expr: 568/612 round 2}} |1923—1940 |- |38 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Hjūijs Galakers]] |'''566''' |715 |{{#expr: 566/715 round 2}} |1920—1940 |- |39 | align="left" |{{flagicon|Republic of Ireland}} [[Džons Oldridžs]] |'''565''' |990 |{{#expr: 565/990 round 2}} |1976—1998 |- |40 | align="left" |{{flagicon|Mexico}} [[Ugo Sančess]] |'''562''' |956 |{{#expr: 562/956 round 2}} |1974—1998 |- |41 | align="left" |{{flagicon|Portugal}} [[Žuzē Torešs]] |'''561''' |615 |{{#expr: 561/615 round 2}} |1958—1980 |- |42 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džimijs Makgrorijs]] |'''558''' |549 |{{#expr: 558/549 round 2}} |1922—1939 |- |43||align=left|{{flagicon|FRA}} '''[[Karim Benzema]]'''||'''557'''||1043||0.52||2004 pašlaik |- |44 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Šāndors Kočišs]] |'''556''' |537 |{{#expr: 556/537 round 2}} |1946—1966 |- |45 | align="left" |{{flagicon|Spain|1945}} [[Isidro Langara]] |'''556''' |445 |{{#expr: 556/445 round 2}} |1930—1948 |- |46 | align="left" |{{flagicon|Belgium}} [[Pols Dešāms]] |'''552''' |608 |{{#expr: 552/608 round 2}} |1939—1964 |- |47 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Deivids Vilsons]] |'''551''' |605 |{{#expr: 551/605 round 2}} |1927—1947 |- |48 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Tomijs Diksons]] |'''546''' |782 |{{#expr: 546/782 round 2}} |1946—1966 |- |49 | align="left" |{{flagicon|Brazil}} [[Ziku]] |'''546''' |798 |{{#expr: 546/798 round 2}} |1971—1994 |- |50 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Ferencs Šuša]] |'''544''' |600 |{{#expr: 544/600 round 2}} |1940—1961 |- |51 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Deivs Halidejs]] |'''543''' |640 |{{#expr: 543/640 round 2}} |1920—1938 |- |52 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džoks Dodss]] |'''542''' |612 |{{#expr: 542/612 round 2}} |1932—1950 |- |53 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1920}} [[Jošefs Takāčs]] |'''542''' |528 |{{#expr: 542/528 round 2}} |1920—1942 |- |54 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Džimijs Smits]] |'''540''' |516 |{{#expr: 540/516 round 2}} |1928—1947 |- |55 |align=left|{{flagicon|ENG}} '''[[Harry Kane]]'''||'''528'''||789||0.54||2009 pašlaik |- |56 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Hjūijs Fergusons]] |'''528''' |559 |{{#expr: 528/559 round 2}} |1914—1930 |- |57 | align="left" |{{flagicon|Argentina}} {{flagicon|Spain|1945}} [[Alfredo di Stefano]] |'''524''' |720 |{{#expr: 524/720 round 2}} |1945—1966 |- |58 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1949}} [[Nāndors Hidegkuti]] |'''523''' |674 |{{#expr: 523/674 round 2}} |1938—1958 |- |59 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Dess Diksons]] |'''523''' |716 |{{#expr: 523/716 round 2}} |1964—1983 |- |60 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Deniss Vestkots]] |'''522''' |575 |{{#expr: 522/575 round 2}} |1933—1954 |- |61 | align="left" |{{flagicon|Brazil|1968}} [[Robertu Dinamite]] |'''519''' |869 |{{#expr: 519/869 round 2}} |1971—1992 |- |62 | align="left" |{{flagicon|Austria}} [[Hanss Krankls]] |'''518''' |725 |{{#expr: 518/725 round 2}} |1970—1989 |- |63 | align="left" |{{flagicon|Belgium}} [[Jozefs Mermanss]] |'''518''' |644 |{{#expr: 518/644 round 2}} |1937—1960 |- |64 | align="left" |{{flagicon|Sweden}} [[Gunnars Nordāls]] |'''514''' |597 |{{#expr: 514/597 round 2}} |1936—1961 |- |65 | align="left" |{{flagicon|Italy}} [[Džordžo Kinalja]] |'''512''' |707 |{{#expr: 512/707 round 2}} |1962—1990 |- |66 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Trevors Tompsons]] |'''512''' |589 |{{#expr: 512/589 round 2}} |1955—1969 |- |67 | align="left" |{{flagicon|Scotland}} [[Deivids Maklīns]] |'''511''' |801 |{{#expr: 511/801 round 2}} |1906—1931 |- |68 | align="left" |{{flagicon|Hungary|1946}} [[Ģerģs Šāroši]] |'''511''' |607 |{{#expr: 511/607 round 2}} |1929—1948 |- |69 | align="left" |{{flagicon|Romania}} {{flagicon|Hungary|1920}} [[Istvāns Avars]] |'''507''' |449 |{{#expr: 507/449 round 2}} |1922—1949 |- |70 | align="left" |{{flagicon|Netherlands}} [[Villijs van der Kuilens]] |'''504''' |807 |{{#expr: 504/807 round 2}} |1962—1983 |- |71 | align="left" |{{flagicon|Cameroon}} [[Rožē Milla]] |'''504''' |907 |{{#expr: 504/907 round 2}} |1968—1996 |- |72 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Stīvs Blūmers]] |'''504''' |755 |{{#expr: 504/755 round 2}} |1891—1920 |- |73 | align="left" |{{flagicon|Belgium}} [[Albērs de Kleins]] |'''503''' |588 |{{#expr: 503/588 round 2}} |1933—1955 |- |74 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Džordžs Kamsels]] |'''503''' |590 |{{#expr: 503/590 round 2}} |1923—1942 |- |75 | align="left" |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Deniss Gajs]] |'''503''' |630 |{{#expr: 503/630 round 2}} |1960—1976 |- |76 | align="left" |{{flagicon|England}} [[Arturs Roulijs]] |'''502''' |729 |{{#expr: 502/729 round 2}} |1941—1967 |- |77 | align="left" |{{flagicon|Hungary}} [[Lajošs Tihijs]] |'''500''' |628 |{{#expr: 500/628 round 2}} |1952—1971 |} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Piezīmes == {{Notelist}} [[Kategorija:Futbola rekordi un statistika]] gjebrvg0wl35kyahiunuixkiq3gixtp 0 570296 4459294 4343988 2026-04-26T04:39:34Z Biafra 13794 4459294 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = OG Anunobi | vārds_orig = ''OG Anunoby'' | attēls = OG Anunoby (41708749222) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = OG Anunobi 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|17}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = {{Basketbola pozīcija|3}}, {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Jefferson City HS'' ([[Misūri (štats)|Misūri]]) | koledža = [[Indiānas Universitāte]] | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | numurs = 8 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 23., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2017. gada NBA drafts|2017]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Toronto "Raptors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2023|start}} | klubs 1 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2023|start}}—pašlaik | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbafy|2019}})</small> * [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] <small>({{nbay|2022|end}})</small> * NBA līderis bumbu pārķeršanā <small>({{nbay|2022|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ogugua (OG) Anunobi jaunākais''' ({{val|en|Ogugua (OG) Anunoby Jr.}}; dzimis {{dat|1997|7|17||bez}} [[Londona|Londonā]]) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], bet lielāko daļu karjeras spēlējis [[Toronto "Raptors"]], 2019. gadā kļūstot par [[NBA čempions|NBA čempionu]]. 2023. gadā viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskajā aizsardzības pirmajā izlasē]]. Dzimis Londonā, bet viņa vecākiem ir [[Nigērija]]s izcelsme. Bērnībā pārcēlies dzīvot no Lielbritānijas uz [[Misūri štats|Misūri štatu]] [[ASV]], kur arī uzācis treniņus basketbolā. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja [[Indiānas Universitāte]]s basketbola komandu. Pēc divām sezonām NCAA [[2017. gada NBA drafts|2017. gada NBA draftā]] OG Anunobi [[Toronto "Raptors"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar kopējo 23. kārtas numuru. Jau no pirmās sezonas nostiprinājās komandas rotācijā, kopumā aizvadot septiņas sezonas "Raptors" sastāvā. 2019. gadā kļuva par NBA čempionu, lai gan veselības problēmu dēļ ([[apendicīts|apendicīta]] operācija) viņš izslēgšanas spēlēs nevarēja piedalīties. 2023. gada decembrī viņš kopā ar [[Presiuss Ačiuva|Presiusu Ačiuvu]] un [[Malahi Flinns|Malahi Flinnu]] tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Knicks"]] pret [[RJ Barets|RJ Baretu]], [[Imanuels Kviklijs|Imanuelu Kvikliju]] un otrās kārtas drafta izvēles tiesībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/knicks/news/new-york-knicks-acquire-og-anunoby-precious-achiuwa-and-malachi-flynn|title=New York Knicks Acquire OG Anunoby, Precious Achiuwa, and Malachi Flynn|website=www.nba.com|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> Uz aizsardzības spēli orientētajā Ņujorkas komandā OG Anunobi uzreiz uzsāka spēlēt kā starta piecinieka spēlētājs. 2023. gadā OG Anunobi kļuva par Lielbritānijas basketbola kluba [[Londonas "Lions"]] līdzīpašnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ca.sports.yahoo.com/news/the-british-team-og-anunoby-just-invested-in-is-an-absolute-juggernaut-202954353.html|title=The British team O.G. Anunoby just invested in is an absolute juggernaut|last=read|first=Nick AshbourneWriter·3 min|website=Yahoo Sports|access-date=2025-10-04|date=2023-04-19|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Anunobi, OG}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] f8p8qag5d3740faw9e0ps8nbfer1zut 4459297 4459294 2026-04-26T04:43:52Z Biafra 13794 4459297 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = OG Anunobi | vārds_orig = ''OG Anunoby'' | attēls = OG Anunoby (41708749222) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = OG Anunobi 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|17}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = {{Basketbola pozīcija|3}}, {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Jefferson City HS'' ([[Misūri (štats)|Misūri]]) | koledža = [[Indiānas Universitāte]] | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | numurs = 8 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 23., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2017. gada NBA drafts|2017]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Toronto "Raptors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2023|start}} | klubs 1 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2023|start}}—pašlaik | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbafy|2019}})</small> * [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] <small>({{nbay|2022|end}})</small> * [[NBA kauss|NBA kausa]] ieguvējs <small>(2025)</small> * NBA līderis bumbu pārķeršanā <small>({{nbay|2022|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ogugua (OG) Anunobi jaunākais''' ({{val|en|Ogugua (OG) Anunoby Jr.}}; dzimis {{dat|1997|7|17||bez}} [[Londona|Londonā]]) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], bet lielāko daļu karjeras spēlējis [[Toronto "Raptors"]], 2019. gadā kļūstot par [[NBA čempions|NBA čempionu]]. 2023. gadā viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskajā aizsardzības pirmajā izlasē]]. Dzimis Londonā, bet viņa vecākiem ir [[Nigērija]]s izcelsme. Bērnībā pārcēlies dzīvot no Lielbritānijas uz [[Misūri štats|Misūri štatu]] [[ASV]], kur arī uzācis treniņus basketbolā. == Karjera == Pēc spožas vidusskolu basketbola karjeras spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja [[Indiānas Universitāte]]s basketbola komandu. Pēc divām sezonām NCAA [[2017. gada NBA drafts|2017. gada NBA draftā]] OG Anunobi [[Toronto "Raptors"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar kopējo 23. kārtas numuru. Jau no pirmās sezonas nostiprinājās komandas rotācijā, kopumā aizvadot septiņas sezonas "Raptors" sastāvā. 2019. gadā kļuva par NBA čempionu, lai gan veselības problēmu dēļ ([[apendicīts|apendicīta]] operācija) viņš izslēgšanas spēlēs nevarēja piedalīties. 2023. gada decembrī viņš kopā ar [[Presiuss Ačiuva|Presiusu Ačiuvu]] un [[Malahi Flinns|Malahi Flinnu]] tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Knicks"]] pret [[RJ Barets|RJ Baretu]], [[Imanuels Kviklijs|Imanuelu Kvikliju]] un otrās kārtas drafta izvēles tiesībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/knicks/news/new-york-knicks-acquire-og-anunoby-precious-achiuwa-and-malachi-flynn|title=New York Knicks Acquire OG Anunoby, Precious Achiuwa, and Malachi Flynn|website=www.nba.com|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> Uz aizsardzības spēli orientētajā Ņujorkas komandā OG Anunobi uzreiz uzsāka spēlēt kā starta piecinieka spēlētājs. 2023. gadā OG Anunobi kļuva par Lielbritānijas basketbola kluba [[Londonas "Lions"]] līdzīpašnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ca.sports.yahoo.com/news/the-british-team-og-anunoby-just-invested-in-is-an-absolute-juggernaut-202954353.html|title=The British team O.G. Anunoby just invested in is an absolute juggernaut|last=read|first=Nick AshbourneWriter·3 min|website=Yahoo Sports|access-date=2025-10-04|date=2023-04-19|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Anunobi, OG}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] plro70vuaydr777lo3s6mccwryz9b3w 0 572571 4459280 4318512 2026-04-26T03:47:08Z Treisijs 347 4459280 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soyembika.jpg|thumb|Sejembike ar dēlu. Nezināma autora 16. gadsimta glezna]] [[Attēls:Suumbike (Vasily Khudiakov, 1870).jpeg|thumb|Sejembike tiek izsūtīta no Kazaņas. Vasilija Hudjakova glezna ap 1870. gadu]] '''Sejembike''' ({{val|tt|Сөембикә}}, izrunā [sœˌjœmbiˈkæ]) (1516—pēc 1554) bija [[Tatarstāna|tatāru]] valdniece. Viņa bija [[Kazaņas haniste|Kazaņas reģente]] no 1549. līdz 1551. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://bulgar-portal.ru/library/47|website=bulgar-portal.ru|access-date=2024-05-31|title=«КРЕСТЬЯНСКАЯ ЦАРИЦА» СЮЮМБИКЕ|archive-date=2016-03-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306135728/http://bulgar-portal.ru/library/47}}</ref> == Dzīvesgājums == Sejembike bija [[Nogaji|nogaju]] aristokrāta Jusufa beka meita, [[Nogaju Orda]]s dibinātāja [[Edigejs|Edigeja]] pēctece un [[Džan-Ali]] (1533—1535), [[Safagirejs|Safagireja]] (1536—1549) un Šah-Ali (pēc 1553. gada) sieva. 1549. gadā viņa kļuva par reģenti sava dēla Kazaņas hana [[Itemešgerejs|Itemešgereja]] nepilngadības laikā. Sejembikes pirmais vīrs Džan-Ali tika iecelts Kazaņas tronī agrā vecumā ar faktisku [[Maskavija|Maskavijas kņaza]] [[Vasilijs III|Vasilija III]] lēmumu. Hana bērnībā lietas vadīja hane [[Kovgoršata]]. 1533. gadā viņa noorganizēja Džan-Ali laulības ar Sejembiku (viņai tajā laikā bija 12 gadi), kas bija paredzētas tam, lai sakristu ar hana pilngadību un varas nodošanu viņam. Par laulību tika panākta vienošanās ar Maskavu, un Maskava piekrita ļoti ātri, jo ar šo laulību tā cerēja tuvināt nogaju beku Jusufu un radīt zināmu pretsvaru gāztajam hanam no [[Krimas haniste|Krimas dinastijas]] Safagirejam, kurš bija kopā ar savu tēvu, nogaju [[Emīrs|mirzu]] Mamaju. Laulība bija neveiksmīga, hans atstāja novārtā savu sievu, viņiem nebija bērnu. Sejembike sūdzējās savam tēvam un lūdza viņu aizvest no Kazaņas. Jusufs ierosināja gāzt hanu un pieprasīja viņa meitas atgriešanos. Visi šie notikumi kļuva par diplomātiskās sarakstes priekšmetu. Džan-Ali neapmierināja ne tikai savu sievu, bet arī Kazaņas valdību, kurai traucēja Maskavas spiediens un iejaukšanās hanistes lietās. 1535. gadā, piedaloties Bulatam Širinam un Kovgoršatai, tika veikts apvērsums, Džan-Ali tika nogalināts, un Safagirejs tika atkārtoti uzaicināts tronī. Sejembike kļuva par viņa piekto sievu. Pēc Safagireja nāves viņa valdīja Kazaņas hanisti 1549.—1551.gadā kā reģente sava dēla mazgadības dēļ. Valdības laikā viņa esot atveglojusi nodokļu nastu un pat iesaukta tādēļ par "zemnieku karalieni".<ref name=":0" /> 1551. gadā pēc Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV Bargā]] lūguma mirzas viņu atdeva bēguļojošajam Kazaņas opozīcijas hanam un [[Kasima haniste]]s hanam Šaham-Ali kopā ar viņas dēlu Itemišgireju un Kazaņas kasi.<ref>"Сөембикә". ''Tatar Encyclopaedia'' (in Tatar). Kazan: The Republic of Tatarstan Academy of Sciences. Institution of the Tatar Encyclopaedia. 2002.</ref> Patriarha hronikā par to teikts, ka viņi (Kazaņas iedzīvotāji) sūtīja lūgumu dot viņiem caru Šigaliju (Šahu Ali) par valdnieku, bet ņemtu Itemišgireju ar Sejembiku pie sevis. Pusotru gadu vēlāk viņa stājās laulībā ar Kasima hanistes valdnieku Šah-Ali. Itemišgireju atstāja pie sevis kā ķīlnieku un audzināmo cars Ivans Bargais. Pēdējos gados Sejembike dzīvoja Kasimovā, kur nomira. Kaps nav zināms.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Söyembikä|url=https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/acref/9780195148909.001.0001/acref-9780195148909-e-996|publisher=Oxford University Press|date=2008-01-01|isbn=978-0-19-514890-9|first=Agnes KefeliAgnes|last=Kefeli}}</ref> Vietējiem vēsturniekiem par nāves laiku ir dažādas hipotēzes, bet parasti par nāves laiku nosauc 1557.—1558. gadu. Pēc eksotiskākas Anatolija Šeikina hipotēzes, viņa pēdējos gadus pavadīja vietā, kas atrodas mūsdienu Viļas ciema (Ņižņijnovgorodas apgabals) tuvumā, kur viņa dzīvojusi sava personīgā miesassarga Čuraja-Batira aizbildniecībā. Viņas dēls neskaidros apstākļos mira 19 gadu vecumā un apbedīts ar godu atbilstoši savam augstajam rangam Maskavijas aristokrātijā.<ref name=":0" /> == Pašnāvības leģenda == Tatarstānā viņas vārds vispirms ir saistīts ar [[Sejembikes tornis|Sejembikes torni]]. Pēc leģendas, Ivans Bargais gribējis viņu precēt, bet viņa uzstādījusi noteikumu, ka, ja viņš uzcels viņai torni ar septiņiem līmeņiem (pa vienam katrā nedēļas dienā), viņa būs ar mieru. Ivans Bargais torni pabeidza nedēļas laikā, un Sejembike uzkāpusi torņa augšā un, apskatījusi savu skaisto māju Kazaņā, viņu pārņēmšas tik ļoti dziļas jūtas pret saviem ļaudīm, ka viņa nevarēja izturēt precēties ar caru. un nolēca no torņa. Nekāda zināma pamatojums šai leģendai nav. == Piemiņa == Sejembikes tornis ir [[Kazaņas kremlis|Kazaņas Kremļa]] vēstures piemineklis un Kazaņas arhitektūras ģerbonis. Viena no [[Naberežnije Čelni|Naberežnije Čelnu]] ielām arī ir nosaukta Sejembikes vārdā. [[Ņižņekamska]]s iela ir nosaukta Sejembikes vārdā. Kopš 1991. gada Kazaņā tiek izdots ikmēneša žurnāls sievietēm "Sejembike". 2012. gadā tika uzņemta vēsturiskā piedzīvojumu filma "O.K. dārgumi", kurā aktrise [[Anora Halmatova]] atveidoja Sejembikes tēlu. 2022. gada 10. jūnijā [[Kasimova]]s pilsētā tika atklāts piemineklis Sejembikei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tatar-inform.ru/news/v-kasimove-otkryli-skandalnyi-pamyatnik-materi-tatarskogo-naroda-syuyumbike-5868987|title=В Касимове открыли памятник «матери татарского народа» Сююмбике. Не обошлось без скандала|website=Новости Татарстана и Казани - Татар-информ|access-date=2024-05-31|language=ru-RU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tatarstānas vēsture]] oqdtitnxkfludm2kt83q8edmqjdzotu 0 578707 4459121 4350345 2026-04-25T18:43:19Z ZANDMANIS 91184 4459121 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vladimirs Gorbatovskis | vārds_orig = Владимир Николаевич Горбатовский | attēls = Vladimir Gorbatovsky.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = 12. armijas komandieris infantērijas ģenerālis Vladimirs Gorbatovskis (1915) | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1851|6|7|N}}|{{dat||5|26|N}}}} | dz_gads = 1851 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = {{EST}}, [[Tallina]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Infantērijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Baltgvardu kustība]] | struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]] | vienība = | komandēja = 19. Armijas korpuss<br>[[6. armija (Krievijas Impērija)|6. armija]]<br>[[10. armija (Krievijas Impērija)|10. armija]] | kaujas = [[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} {{infokaste+}} '''Vladimirs Gorbatovskis''' ({{val|ru|Влади́мир Никола́евич Горбато́вский}}; 1851—1924) bija [[Krievi|krievu]] virsnieks, [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] (kā [[štabskapteinis]]), [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]] kara (kā [[ģenerālmajors]]), [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] (kā infantērijas ģenerālis) dalībnieks. [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā 1915. gada 12. jūnijā viņu iecēla par Krievijas Impērijas Ziemeļrietumu frontes 5. armijas komandieri, 1915. gada 20. augustā par Ziemeļu frontes [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] komandieri. Vācu [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gada augustā ģenerālis Gorbatovskis organizēja [[Rīga]]s un [[Daugavpils]] aizsardzību, viņa armijas štābs apmetās bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā pie [[Cēsis|Cēsīm]]. Pēc neveiksmes [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujā]] viņu 1916. gada 20. martā pārcēla par Ziemeļu frontes 6. armijas komandieri, 1916. gada 12. decembrī par Ziemeļu frontes 10. armijas komandieri, bet pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 1. aprīlī ieskaitīja rezervē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā piedalījās [[Ziemeļrietumu armija]]s organizēšanā. Miris 1924. gadā [[Tallina|Tallinā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gorbatovskis, Vladimirs}} [[Kategorija:1851. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1924. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tallinā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] 6c7ejlbx16te2zzdp3l3bc9bohz7ae1 4459390 4459121 2026-04-26T08:48:59Z Pirags 3757 4459390 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vladimirs Gorbatovskis | vārds_orig = Владимир Николаевич Горбатовский | attēls = Vladimir Gorbatovsky.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = 12. armijas komandieris infantērijas ģenerālis Vladimirs Gorbatovskis (1915) | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1851|6|7|N}}|{{dat||5|26|N}}}} | dz_gads = 1851 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = {{EST}}, [[Tallina]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Infantērijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Baltgvardu kustība]] | struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]] | vienība = | komandēja = 19. Armijas korpuss<br>[[6. armija (Krievijas Impērija)|6. armija]]<br>[[10. armija (Krievijas Impērija)|10. armija]] | kaujas = [[Krievu—turku karš (1877—1878)]]<br />[[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Vladimirs Gorbatovskis''' ({{val|ru|Влади́мир Никола́евич Горбато́вский}}; 1851—1924) bija [[Krievi|krievu]] virsnieks, [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] (kā [[štabskapteinis]]), [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]] kara (kā [[ģenerālmajors]]), [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] (kā infantērijas ģenerālis) dalībnieks. [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā 1915. gada 12. jūnijā viņu iecēla par Krievijas Impērijas Ziemeļrietumu frontes 5. armijas komandieri, 1915. gada 20. augustā par Ziemeļu frontes [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] komandieri. Vācu [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gada augustā ģenerālis Gorbatovskis organizēja [[Rīga]]s un [[Daugavpils]] aizsardzību, viņa armijas štābs apmetās bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā pie [[Cēsis|Cēsīm]]. Pēc neveiksmes [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujā]] viņu 1916. gada 20. martā pārcēla par Ziemeļu frontes 6. armijas komandieri, 1916. gada 12. decembrī par Ziemeļu frontes 10. armijas komandieri, bet pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 1. aprīlī ieskaitīja rezervē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā piedalījās [[Ziemeļrietumu armija]]s organizēšanā. Miris 1924. gadā [[Tallina|Tallinā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gorbatovskis, Vladimirs}} [[Kategorija:1851. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1924. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tallinā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] jlw4fp2e7zgfs805csnwq5bqwg1fj6f 0 585691 4458933 4382544 2026-04-25T12:24:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458933 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sentesafa | official_name = ''St Asaph, Llanelwy'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Aerial View of St Asaph Cathedral.jpg | image2 = High Street, St Asaph - geograph.org.uk - 2305397.jpg | image3 = Memorial to the translators of the Bible, St Asaph (geograph 3638851).jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Sentesafas centrs ar katedrāli; Haistrīta; piemineklis pirmajiem [[Bībele]]s tulkotājiem [[velsiešu valoda|velsiešu valodā]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 85px | motto = | pushpin_map = Velsa#Denbišīra#Apvienotā Karaliste | mapsize = | map_caption = <!-- | image_map1 = Wrexham in Wales.svg | map_caption1 = Reksemas grāfistes boro Velsā --> | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{WAL}} | subdivision_type2 = Saglabātā grāfiste | subdivision_name2 = [[Kluida]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Denbišīra]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = | established_title = Dibināta | established_date = 6. gadsimts | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = 2012 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = komūna | area_total_km2 = 6.46 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_total = 3485 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | area_footnotes = <ref>[https://www.citypopulation.de/en/uk/wales/admin/denbighshire/W04000175__st_asaph/ Citypopulation.de St. Asaph (Llanelwy)]</ref> | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 53 | latm = 15 | lats = 29 | latNS = N | longd = 3 | longm = 26 | longs = 31 | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = LL17 | iso_code = | website = {{URL|https://www.stasaphcitycouncil.gov.uk/}} }} '''Sentesafa''' ({{val|en|St Asaph}}, {{izrunā|ˈæsəf}}) vai '''Lanelvi''' ({{val|cy|Llanelwy}}, {{izrunā|ɬanˈɛlʊɨ̯}}) ir lielpilsēta [[Velsa|Velsā]], [[Denbišīra]]s grāfistē. Otra mazākā apdzīvotā vieta valstī ar [[Apvienotās Karalistes lielpilsētu uzskaitījums|lielpilsētas]] statusu. Atrodas Velsas ziemeļaustrumos Elvi upes krastos {{nobr|277 km}} no Velsas galvaspilsētas [[Kārdifa]]s un {{nobr|354 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. == Vēsture == Tiek uzskatīts, ka pilsēta izaugusi ap 6. gadsimtā Svētā Kentigerna dibināto ķeltu klosteri, vēlāk — [[Svētā Esafa katedrāle|Svētā Esafa katedrāli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stasaphcathedral.wales/en/cathedral/the-cathedrals-history |title=St Asaph Cathedral. The Cathedral's History |access-date={{dat|2024|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241203194312/https://stasaphcathedral.wales/en/cathedral/the-cathedrals-history }}</ref> 1282. gadā Otrā velsiešu kara laikā to nodedzināja Anglijas karaļa [[Edvards I|Edvarda I]] karaspēks. 14. gadsimtā katedrāle atjaunota; tā nosaukta par godu tās otrajam bīskapam Svētajam Asafam. Vēlākos laikos tā vairākkārt nopostīta, 17. gadsimtā izmantota par lopu novietni. Neskatoties uz katedrāles esamību pilsētā, tā ilgi netika atzīta par katedrāles lielpilsētu. Sentesafa neveiksmīgi pretendēja uz lielpilsētas statusu 2000. un 2002. gadā. Atkārtoti pieteicās uz lielpilsētas statusu 2012. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II|Elizabetes II]] valdīšanas dimanta jubileju un 2012. gada 1. jūnijā ar patenta vēstuli tika svinīgi pasludināta par lielpilsētu.<ref>[https://www.thegazette.co.uk/London/issue/60167/page/11125 "No. 60167". The London Gazette. 11 June 2012.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Velsas pilsētas]] bbkcy3gdldxih6o4vs54cnjgeigtoxv 0 586170 4459161 4334026 2026-04-25T19:42:18Z Teatrālis 82063 /* Kostīmu māksliniece teātra izrādēm */ 4459161 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Baiba Puzinas | name_orig = | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1944|11|10}} | location = | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1999|9|30|1944|11|10}} | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = | dzimums = S }} '''Baiba Puzinas''' (dzimusi {{dat|1944|11|10}}, mirusi {{dat|1999|9|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] kostīmu māksliniece. Vīrs — kinooperators [[Mārtiņš Jurjāns]]. Meita — kostīmu māksliniece [[Jurate Silakaktiņa]]. Bijusi modele [[Rīgas Modeļu nams|Rīgas Modeļu namā]]. Pirmos kostīmus teātra izrādei veidojusi 1966. gadā "Tartifs" iestudējumam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]]. 1972. gadā beigusi [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu]], diplomdarbu aizstāvot ar kostīmiem izrādei "Mikumerdi" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. Kopš 1973. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] galvenā kostīmu māksliniece. Veidojusi kostīmus vairāku Latvijas un ārvalstu teātru izrādēm. 1998. gadā saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu par kostīmiem operā "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Apbedīta Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. == Kostīmu māksliniece teātra izrādēm == {{div col}} * [[Moljērs]] "Tartifs" [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]], rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1966.05.18.); * Šarls de Kostērs "Leģenda par Pūcesspieģeli" Jaunatnes teātrī, rež. Pāvels Homskis (1966.09.03.); * Jozs Grušs "Mīla, džezs un velns" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Andrejs Migla]] (1967.12.19.); * Eino Alts "Sallija" Liepājas teātrī, rež. [[Irmgarde Mitrēvice]] (1968.01.06.); * [[Miervaldis Birze]] "Sākas ar melnām zeķēm" Liepājas teātrī, rež. Irmgarde Mitrēvice (1968.04.29. vai 04.05.); * [[Marks Tvens]], [[Imants Kalniņš]], Andrejs Migla "Princis un ubaga zēns" Liepājas teātrī, rež. Andrejs Migla (1968.12.11.); * [[Karlo Goldoni]] "Melis" Liepājas teātrī, rež. Irmgarde Mitrēvice (1969.03.25.); * [[Harijs Gulbis]] "Aijā, žūžū, bērns kā lācis" Klaipēdas drāmas teātrī, rež. Andrejs Migla (1969.05.); * Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis" Liepājas teātrī, rež. [[Pauls Putniņš]] (1969.10.04.); * [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]], Imants Kalniņš, Andrejs Migla "Trīs musketieri" Liepājas teātrī, rež. Andrejs Migla (1970.01.21. vai 01.24.); * Hugo Raudseps "Mikumerdi" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]] (1972.05.16.); * Elmārs Ansons "Stārķa matemātika" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Mihails Kublinskis]] (1972.06.07.); * Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1973.03.09.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. [[Arnolds Liniņš]] (1973.06.04.); * [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Oļģerts Šalkonis (1973.12.03.); * Ištvans Erķēns "Kaķu spēle" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1973.12.19.); * [[Maksims Gorkijs]] "Barbari" Dailes teātrī, rež. [[Arkādijs Kacs]] (1974.04.29.); * [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1974.05.29.); * Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.); * Edvards Olbijs "Viss dārzā" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Juris Strenga]] (1974.12.28.); * Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola" Dailes teātrī, rež. [[Artūrs Dimiters]] (1975.05.16.); * Liliāna Helmane "Rudens dārzs" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Alfrēds Jaunušans]] (1975.07.11./10.04.); * Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.11.14.); * [[Jūdžīns O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti" Dailes teātrī, rež. [[Aina Matīsa]] (1975.12.03.); * [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]] "Nakts Venēcijā" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]], rež. [[Aleksandrs Leimanis]] (1975.12.19.); * Marks Samoilovs "Toreiz Seviļā" [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]], rež. [[Oļģerts Dunkers]], Alfreds Ozerovs (1976.03.04.); * Pjērs Ogists Karons de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Jūlijs Bebrišs (1976.03.17.); * Nikolass E. Baiers "Incidents" Dailes teātrī, rež. Juris Strenga (1976.04.08.); * Zofija Nalkovska "Sievu nams" Dailes teātrī, rež. Aina Matīsa (1976.05.27.); * [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Edmunds Freibergs]] (1976.06.02.); * [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1976.12.03.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Kārlis Auškāps]] (1976.12.07.); * [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]] "Iedomu spoguļi" Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Marga Tetere]] (1978.11.13.); * [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1978.11.27.); * Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1978.12.12.); * Ākošs Kērtess "Atraitnes" Dailes teātrī, rež. Aina Matīsa (1979.03.31.); * Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies..." Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.06.18.); * [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.11.13.); * [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas" Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Kārlis Pamše]] (1979.11.29.); * [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie" Televīzijas teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1980.); * [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums) Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1980.03.14.); * Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. Aina Matīsa (1980.06.20.); * [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1981.01.23.); * Miervaldis Birze "Baznīcas kalnā" Dailes teātrī, rež. [[Miervaldis Ozoliņš]] (1981.04.06.); * [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize" Dailes teātrī, rež. Juris Strenga, Kārlis Auškāps (1981.04.13.); * [[Francs Lehārs]] "Jautrā atraitne" Rīgas Operetes teātrī (krievu trupā), rež. Leonīds Kogans (1981.05.14.); * Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1981.09.29.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.); * [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" Dailes teātrī, rež. insc. Arkādijs Kacs, rež. Juris Strenga (1982.04.20.); * Gunārs Priede "Zilā" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1982.06.21.); * [[Lelde Stumbre]] "Kaut kad…" ("Tā, lai var redzēt ceļu") Maskavas teātrī "Sovremeņņik", rež. Mihails Kublinskis (1982.); * Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1983.02.12.); * Antons Čehovs "Kaija" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], insc. Arkādijs Kacs, rež. Sergejs Losevs (1983.03.19.); * Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" Dailes teātrī, rež. [[Varis Vētra]] (1983.12.18.); * [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1984.03.07.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1984.04.21.); * [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1984.05.11.); * Francs Lehārs "Jautrā atraitne" Rīgas Operetes teātrī (latviešu trupā), rež. Leonīds Kogans, [[Harijs Misiņš]] (1984.06.21.); * [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1984.10.29.); * Edvards Bonds "Vasara" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1985.03.21.); * Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs" Dailes teātrī, rež. insc. Artūrs Dimiters, rež. Aina Matīsa (1985.04.27.); * Frederiks Lou, Alans Džejs Lerners "Mana skaistā lēdija" Rīgas Operetes teātrī (krievu trupā), rež. Arkādijs Kacs, V. Sergejevs (1985.11.21.) (kopā ar V. Kliemani); * Rūdolfs Blaumanis "[[Skroderdienas Silmačos]]" Vracas Drāmas teātrī, Bulgārijā (1985.); * Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." Dailes teātrī, rež. insc. Aina Matīsa (1986.01.02.); * Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1986.02.23.); * Viljams Šekspīrs "Kā jums tīk" Dailes teātrī, rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (1986.09.03.); * [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" Dailes teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.02.12.); * Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1987.09.09.); * Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā" Dailes teātrī, rež. Miervaldis Ozoliņš (1988.04.17.); * [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase" Dailes teātrī, rež. Varis Vētra (1988.05.04.); * Alehandro Kasona "Rītausmas dāma" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1988.06.21.); * [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks..." Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1988.06.22.); * [[Kobo Abe]] "Draugi" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1988.12.18.); * [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1989.03.22.); * [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1989.04.13.); * Rūdolfs Blaumanis "Trīnes grēki" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1989.12.05.); * [[Arturs Šniclers]] "Anatols" Dailes teātrī, rež. [[Zigrīda Stungure]] (1990.05.25.); * [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1990.05.28.); * Sems Šepards "Prāta meli" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Juris Strenga (1990.10.28.); * [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis" Dailes teātrī, insc. Kārlis Auškāps, rež. Andris Jansons (1991.03.12.); * [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1991.04.18.); * [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1991.06.06.); * [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1991.10.01.); * [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (1991.11.17.); * Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1992.02.16.); * [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Juris Strenga (1992.10.15.); * [[Agata Kristi]] "Peļu slazds" [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]], rež. [[Dzintra Klētniece]] (1992.11.28.); * Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Jānis Kaijaks (1992.12.19.); * Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" Dailes teātrī, insc. Kārlis Auškāps, rež. Juris Strenga (1993.02.27.); * Karlo Goldoni "Divu kungu kalps" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1993.06.20.); * [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings" Dailes teātrī, rež. [[Harijs Liepiņš]] (1993.11.18.); * [[Ežēns Jonesko]] "Degunradzis" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1994.02.27.); * [[Viktors Igo]] "Lukrēcija Bordžija" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], rež. Nora Vētra-Muižniece (1994.04.05.); * Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" Dailes teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. Zigrīda Stungure (1994.09.08.); * Moljērs "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.03.20.); * [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji" Dailes teātrī, rež. insc. Arnis Ozols (1995.11.15.); * [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1995.11.17.); * Kenets Greiems "Vējš vītolos" Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1996.04.06.); * [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1996.06.04.); * Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1996.10.21.); * [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks" Televīzijas teātrī, rež. Dina Līcīte (1996.); * Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Oļģerts Kroders]] (1997.01.17.); * Zigmars Liepiņš "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]" Latvijas Nacionālajā operā, rež. insc. Edmunds Freibergs (1997.04.09.); * [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni" Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1997.05.01.); * Žans Sarmāns "Mamurē" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1997.05.14.); * [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1997.06.06.); * Robērs Tomā "Fredijs" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1997.09.20.); * Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1997.12.06.); * [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle" Dailes teātrī, rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]] (1997.12.21.); * [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.01.09.); * Anšlavs Eglītis "Līgavu mednieki" Liepājas teātrī, rež. Nauris Klētnieks (1998.02.07.); * [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]" Dailes teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1998.03.07.); * Džejs Alens "Četrdesmit karātu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.03.18.); * Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.04.07.); * Hugo Klauss "Mājas" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1998.04.14.); * [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, [[Dainis Gaidelis]] (1998.05.17.); * Margareta Garpe "Jūlijai" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.05.22.); * Rainis "Pūt, vējiņi!" Dailes teātrī, rež. Oļģerts Kroders (1998.06.05.); * [[Augusts Deglavs]] "Rīga" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.10.08.); * Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1998.11.07.); * Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1998.11.27.); * [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns" Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1998.12.09.); * Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1999.01.27.); * Viljams Šekspīrs "[[Otello]]" Dailes teātrī, rež. Oļģerts Kroders (1999.04.11.); * Astrida Sālbaha "Rīts un vakars" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1999.04.12.); * Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1999.05.15.); * Rūdolfs Blaumanis "No saldenās pudeles" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1999.05.15.); * Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1999.09.25.); * Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1999.11.03.). {{div col end}} {{DEFAULTSORT:Puzinas, Baiba}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]] ckazbm4vvj1frt4zbgt7x80i11w20s8 0 586463 4459439 4276517 2026-04-26T10:26:02Z ZANDMANIS 91184 4459439 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Konuja | official_name = ''Conwy'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Conwy Castle, water view1.jpg | image2 = Conwy bridges.jpg | image3 = Usk Bridge, Usk - geograph.org.uk - 1268258.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Konujas pils; Tilti pār Konujas upi; Tilts pār [[Aska]]s upi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 85px | motto = | pushpin_map = Velsa#Konuja#Apvienotā Karaliste | mapsize = | map_caption = <!-- | image_map1 = Wrexham in Wales.svg | map_caption1 = Reksemas grāfistes boro Velsā --> | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{WAL}} | subdivision_type2 = Ceremoniālā grāfiste | subdivision_name2 = [[Kluida]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = | established_title = Dibināta | established_date = 1284 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = pilsēta | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = komūna | area_total_km2 = 14 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_total = 15725 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | area_footnotes = <ref>[https://www.citypopulation.de/en/uk/wales/admin/conwy/W04000902__conwy/ Citypopulation.de Conwy]</ref> | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 53 | latm = 16 | lats = 48 | latNS = N | longd = 3 | longm = 49 | longs = 48 | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = 15 | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = LL31, LL32 | iso_code = | website = {{URL|https://www.conwytowncouncil.gov.uk/}} }} '''Konuja''' ({{val|cy|Conwy}}; {{izrunā|ˈkɔnʊɨ}}) vai '''Konvi''' ([[angļu valoda|angliski]] {{izrunā|ˈkɒnwi}}) ir pilsēta [[Velsa|Velsā]], [[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]]s grāfistes boro administratīvais centrs. Atrodas Velsas ziemeļos Konujas upes krastos pie tās ietekas [[Konvi līcis|Konvi līcī]] {{nobr|280 km}} no Velsas galvaspilsētas [[Kārdifa]]s un {{nobr|385 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. Konujas cietoksnis un pilsētas mūri ir daļa no [[UNESCO]] [[Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma saraksta]] objekta [[Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Guinezā]].<ref>[https://whc.unesco.org/en/list/374 World Heritage List. Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd]</ref> == Vēsture == 13. gadsimta sākumā Konujas upes krastā tagadējās pilsētas vietā tika uzcelta [[cistercieši|cisterciešu]] Aberkonujas abatija. 1283. gadā Velsas iekarojuma laikā [[Anglija]]s karalis [[Edvards I]] sāka būvēt cietoksni un pilsētas mūrus un pavēlēja mūkiem pārcelties uz 15 km attālo Mainanu, finansējot jauna klostera būvi. 1284. gadā Edvards I Konvejai (''Conway'') piešķīra [[boro]] hartu. 1848. gadā pilsēta savienota ar dzelzceļa satiksmi. 1972. gadā pilsētas nosaukuma pieraksts oficiāli tika mainīts no ''Conway'' uz ''Conwy''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Velsas pilsētas]] eu4re22xz0t7hewnvpep558oru038y6 0 590995 4458954 4406732 2026-04-25T13:36:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458954 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un Līksnas pagastā|Silu iela|Silu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Silu iela |attēls = Церковь Александра Невского - panoramio (1).jpg |attēla paraksts = Silu ielas sākums |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]], [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]] |ielas garums = 1760 m |atklāta = |vēst nosaukumi = 1. Meža iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Silu iela''' ir vietējas nozīmes iela<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|2|23||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietokšņa]] un [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļu]] apkaimēs. Silu iela sākas strupceļā pie [[Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca|Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas]], iet pa loku ap Garnizona un Vizbuļu kapiem, šķērso [[Ceriņu iela (Daugavpils)|Ceriņu ielu]] un tālāk virzās uz ziemeļiem pa Vizbuļu apbūves malu līdz krustojumam ar [[Autoceļš P67|autoceļu P67]] ("Rīgas šoseju"). Silu ielas posms ir robeža starp Cietokšņa un Vizbuļu apkaimēm. Silu ielas kopējais garums ir 1760 metri. Visā garumā ielai ir [[grants]] segums, satiksmes kustība norit vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Silu ielu nekursē. Ielā ir dažas privātmājas, tomēr lielākoties iela vēl nav apbūvēta. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''1. Meža iela''', bet 1957. gadā tā pārdēvēta par Silu ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|2|23||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Silu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ceriņu iela (Daugavpils)|Ceriņu iela]] * [[Stūra iela (Daugavpils)|Stūra iela]] * [[Purvu iela (Daugavpils)|Purvu iela]] * {{P ceļš|67}} ("Rīgas šoseja") == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Vizbuļos]] biw8e3nxo2x4537cks4akfwz0cq1vhi 0 591302 4459045 4425760 2026-04-25T17:05:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459045 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2025. gada februāris}} '''''St4rface''''' jeb '''stārfeiss''' (īstajā vārdā '''Reinis Aumeisters''', dzimis 2001. gada 7. jūlijā [[Limbaži|Limbažos]]) ir mūziķis, dziesmu autors un reperis, kurš nāk no [[Valmiera]]s. == Radošā darbība == Ar mūziku profesionāli sācis nodarboties 2020. gadā, kad izlaidis savu debijas singlu [[Angļu valoda|angļu valodā]] ar nosaukumu "Alone". Pēc vairākiem singliem mūziķis septembrī nāca klajā arī ar debijas albumu "59/61". 2021. gada ievadā st4rface spēra nākamo karjeras soli, turpinot dziesmas radīt tikai dzimtajā [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Februārī viņš izlaida savu pirmo lielizmēra sadarbību ar kādu no citiem latviešu mūziķiem, apvienojoties ar Grafomāns skaņdarbā "Cilvēki"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziki-grafomans-un-st4rface-izdod-dziesmu-cilveki.a392891/|title=Mūziķi Grafomāns un st4rface izdod dziesmu «Cilvēki»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref>. Martā tika publicēta dziesma "Viņa", kas ātri kļuva par st4rface populārāko skaņdarbu. Savā dzimšanas dienā viņš publicēja arī savu pirmo mūzikas videoklipu, laižot klajā dziesmu "365"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-jaunais-makslinieks-st4rface-nacis-klaja-ar-jaunu-singlu-365|title=VIDEO. Jaunais mākslinieks st4rface nācis klajā ar jaunu singlu “365”|website=Kokteilis.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref>. Gada turpinājumā viņš paguva sadarboties arī ar [[Trench Mafia Locco]], izdodot kopīgu dziesmu "Vēl, Vēl"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/trench-mafia-locco-un-st4rface-kopiga-skandarba-vel-vel-9094|title=Trench Mafia Locco un st4rface kopīgā skaņdarbā "Vēl, Vēl"|website=www.parmuziku.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref>, bet gada izskaņā ar [[Br1xzy]] tika izlaists kopdarbs "Tik Augstu". 2022. gadā mūziķis turpināja aktīvu darbību, konstanti izlaižot jaunu mūziku. To starpā bija tādas sadarbības kā "Sākums Un Beigas" ar [[XRL]], "Samurajs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/audio-un-video/20-video/8656-pasmaju-muziki-st4rface-un-punkts-uz-i-izdod-kopigu-dziesmu-samurajs|title=Pašmāju mūziķi st4rface un Punkts Uz I izdod kopīgu dziesmu "Samurajs"|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2025-02-04|language=lv-lv|archive-date=2022-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220522042033/https://muzikaspasaule.lv/audio-un-video/20-video/8656-pasmaju-muziki-st4rface-un-punkts-uz-i-izdod-kopigu-dziesmu-samurajs}}</ref> ar mūzikas grupu [[Kreisais Krasts]] un [[MUUD]] dalībnieku [[Punkts Uz I]], "Puikas Hlamā" ar [[Br1xzy]] un [[Medusmeistars|Medusmeistars,]] kā arī "Vienalga" kopā ar raidījuma "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" finālistu [[Reinis Straume|RAUM]]. Gada izskaņā tika izlaists arī debijas albums latviešu valodā "Drāmas Karaliene"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/54955162/noklausies-debijas-albumu-dramas-karaliene-izdod-pasmaju-muzikis-st4rface|title=Noklausies! Debijas albumu 'Drāmas karaliene' izdod pašmāju mūziķis St4rface|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref>, kas tika pirmatskaņots [[Latvijas Radio 5|Radio Pieci]] un [[Radio SWH]] studijās. 2023. gadā st4rface izlaida tikai vienu skaņdarbu, ieturot simbolisku pauzi. Gada vienīgajā dziesmā viņš apvienojās ar televīzijas šova "[[X Faktors (Latvija)|X Faktors]]" dalībnieku [[Danny Silver]]. Mūziķu kopīgā dziesma "Izslēdz Gaismu" iekļuva ne vien vairāku radio staciju rotācijās, bet arī medijos, kļūstot par vienu no st4rface populārākajām dziesmām. 2024. gadā st4rface izlaida izlaida tikai skaņdarbus ar citiem viesmāksliniekiem. Tādu bija trīs — "Nevar Pagulēt"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7975594/muzikis-st4rface-un-sova-x-faktors-dalibnieks-danny-silver-laiz-klaja-kopdarbu-nevar-pagulet|title=Mūziķis st4rface un šova “X Faktors” dalībnieks Danny Silver laiž klajā kopdarbu “Nevar pagulēt”|website=Mūzikas jaunumi|access-date=2025-02-04|date=2024-03-08|language=lv}}</ref>, "Tavs Labrīt" un "Man Nesāp". Divu gadu laikā gan kopā tika izlaistas vien četras dziesmas. 2025. gadu st4rface sāka ar mūzikas videoklipa un singla publicēšanu janvāra ievadā. Klausītājiem tika nodots skaņdarbs ar nosaukumu "Pilsēta guļ"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/muzika/muzikim-st4rface-jauns-muzikas-videoklips-pilseta-gul/|title=Mūziķim st4rface jauns mūzikas videoklips ”Pilsēta guļ”|website=tv3.lv|access-date=2025-02-04|date=2025-01-11|language=lv}}</ref>, liekot manīt par jauna albuma būšanu procesā. == Diskogrāfija == * "[[59/61]]" (2020) * "[[Drāmas Karaliene]]" (2022) == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/@st4rfacemusic YouTube kanāls] * [https://www.instagram.com/st4rface/ Instagram profils] * [https://www.tiktok.com/@st4rfacee TikTok profils] * [https://www.facebook.com/st4rface/ Facebook lapa] * [https://open.spotify.com/artist/2AppSH6W10yAHSKDTZkZ2v Spotify profils] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažos dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu reperi]] sggw8y1swe4m4nk8veujmeu18zfr2o4 0 591360 4459392 4385819 2026-04-26T08:55:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459392 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ventas iela|Ventas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ventas iela |attēls = О.п. Межциемс.jpg |attēla paraksts = Ventas iela pie bijušās [[Mežciems (stacija)|Mežciema]] stacijas |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Viduspoguļanka]] * [[Vecā Forštate]] * [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]], [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]] |ielas garums = 1980 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Daugavpils iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ventas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimes galvenā iela. Ventas iela sākas [[Vecā Forštate|Vecās Forštates]] apkaimē, krustojumā ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]], šķērso [[Čornaja (Šuņezera pieteka)|Čornajas]] upi, ved ziemeļrietumu un rietumu virzienā, šķērso [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Daugavpils—Rīga]] un beidzas krustojumā ar [[Vizbuļu iela (Daugavpils)|Vizbuļu ielu]] ([[autoceļš P67]]). Ventas ielas turpinājums ir [[Parka iela (Daugavpils)|Parka iela]]. Ielas posms no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Vizbuļu ielai ir robeža starp [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] un [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļu]] apkaimēm. Ventas ielā ir privātmāju apbūve. Ventas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|5||bez}}}}</ref> Ielas kopējais garums ir aptuveni 1980 metri, visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Pa Ventas ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ventas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-5-autoosta-mezciems-cietoksnis-autoosta#58370 |publisher=5. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|2|5||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250710071943/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-5-autoosta-mezciems-cietoksnis-autoosta#58370 }}</ref> Ventas ielas sākotnējais nosaukums bija '''Daugavpils iela'''. Pēc Viduspoguļankas iekļāvuma Daugavpils sastāvā, 1957. gadā iela ieguva tagadējo nosaukumu, kurš vairs netika mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Ventas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] (Y veida krustojums) * [[Oskara iela (Daugavpils)|Oskara iela]] (T veida krustojums) * [[Lakstīgalu iela (Daugavpils)|Lakstīgalu iela]] (T veida krustojums) * [[Pērses iela (Daugavpils)|Pērses iela]] (divas reizes, T veida krustojumi) * [[Robežu iela (Daugavpils)|Robežu iela]] (T veida krustojums) * [[Liliju iela (Daugavpils)|Liliju iela]] * [[Omskas iela]] / [[Plotičku iela]] * [[Irbju iela (Daugavpils)|Irbju iela]] (T veida krustojums) * [[Rubeņu iela (Daugavpils)|Rubeņu iela]] (T veida krustojums) * [[Vāveru iela (Daugavpils)|Vāveru iela]] (T veida krustojums) * [[Caunu iela (Daugavpils)|Caunu iela]] (T veida krustojums) * [[Nīcgales iela (Daugavpils)|Nīcgales iela]] / [[Preiļu iela (Daugavpils)|Preiļu iela]] * [[Zaru iela (Daugavpils)|Zaru iela]] (T veida krustojums) * [[Plotičku iela]] * [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu iela]] / [[Stirnu iela (Daugavpils)|Stirnu iela]] * [[Vizbuļu iela (Daugavpils)|Vizbuļu iela]] (autoceļš {{P ceļš|67}}) * [[Parka iela (Daugavpils)|Parka iela]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Vizbuļos]] 1ckio37erugtrmmpq8hxyolz6z230hh 0 592094 4459307 4399978 2026-04-26T05:23:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459307 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Vaiņodes iela|Vaiņodes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vaiņodes iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] |ielas garums = 1710 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 2. šķērsiela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Vaiņodes iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savieno [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimi ar [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciematu]]. Vaiņodes iela sākas krustojumā ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]], ved dienvidrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielu]], kur ceļš turpinās kā [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]]. Gandrīz visā garumā Vaiņodes iela attiecas uz Jaunajiem Stropiem, bet neliels posms pēc krustojuma ar [[Loģistikas iela|Loģistikas ielu]] pieder [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimei. Vaiņodes iela iet cauri mežam un pārsvarā neapbūvēta, izņemot posmu ielas sākumā, kur ir dažas dzīvojamas mājas un [[Daugavpils Stropu pamatskola]]. Mežā netālu no ielas atrodas Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase. Vaiņodes iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}</ref> Ielas garums ir aptuveni 1710 metri, visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. 2023. gadā Vaiņodes ielā tika atklāta tramvaja līnija, kur sāka kursēt [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3. tramvaju maršruts]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pabeidz būvēt jaunu tramvaja līniju un tagad tas pilsētā izveidos apli |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/572160-daugavpili-pabeidz-buvet-jaunu-tramvaja-liniju-un-tagad-tas-pilseta-izveidos-apli |publisher=[[Jauns.lv]] |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|2023|8|10||bez}}}}</ref> bet no 2024. gada 25. janvāra tika ieviests arī jaunais [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5. maršruts]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No 2024 gada 25. janvāra tiek ieviests jauns tramvaja maršruts Nr.5 "Cietoksnis – Ķīmija – Stropu ezers – Cietoksnis" |url=https://satiksme.daugavpils.lv/aktualitates-2/no-2024-gada-25-janvara-tiek-ieviests-jauns-tramvaja-marsruts-nr-5-cietoksnis-%E2%80%93-kimija-%E2%80%93-stropu-ezers-%E2%80%93-cietoksnis |publisher=[[Daugavpils satiksme]] |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|2024|1|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240131012917/https://satiksme.daugavpils.lv/aktualitates-2/no-2024-gada-25-janvara-tiek-ieviests-jauns-tramvaja-marsruts-nr-5-cietoksnis-%E2%80%93-kimija-%E2%80%93-stropu-ezers-%E2%80%93-cietoksnis }}</ref> Arī pa Vaiņodes ielu kursē [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] maršruta autobusi. Vaiņodes iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''2. šķērsiela''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Vaiņodes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] (T veida krustojums) * [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] (T veida krustojums) * [[Tērvetes iela (Daugavpils)|Tērvetes iela]] (T veida krustojums) * [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines iela]] (savienojums vēl nav izbūvēts) * [[Loģistikas iela]] (T veida krustojums) * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] [[Kategorija:Ielas Ķīmijas apkaimē]] 6yy45ks1uzae030wdgv90sv6nb3hf6y 0 592343 4459108 4366604 2026-04-25T18:13:18Z KartoshkaFri78 101366 /* Lomās */ 4459108 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Es joprojām zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā | oriģinālnos = ''I Still Know What You Did Last Summer'' | attēls = I Still Know What You Did Last Summer.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[šausmu filma]] | režisors = [[Denijs Kenons]] | producents = * [[Nīls Morics]] * [[Ēriks Feigs]] * Stoklija Čafina * Viljams Bīzlijs | līdzproducents = | scenārijs = [[Trejs Kolovejs]] | aktieri = * [[Dženifere Lava Hjūita]] * [[Fredijs Prinss jaunākais]] * [[Brendija Norvuda]] * [[Mekajs Faifers]] * [[Mūzs Vatsons]] * [[Bills Kobss]] * [[Metjū Setls]] | mūzika = Džons Friczels | operators = Vernons Leitons | mākslinieks = | montāža = Peks Praiors | studija = ''[[Mandalay Entertainment]]''<ref name=afi>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.afi.com/Film/60986-I-STILL-KNOW-WHAT-YOU-DID-LAST-SUMMER|title=I Still Know What You Did Last Summer (1998)|work=[[AFI Catalog of Feature Films]]|accessdate=February 10, 2023}}</ref> | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]''<ref name=afi/> | izdošana = {{filmas datums|1998|11|13}} | ilgums = 100 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=I Still Know What You Did Last Summer |url=https://www.bbfc.co.uk/release/i-still-know-what-you-did-last-summer-q29sbgvjdglvbjpwwc0zmja1mzi |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = * {{USA}}<ref name=afi/> * {{DEU}}<ref name=afi/> * {{MEX}}<ref name=afi/> | valoda = | budžets = {{ASV dolārs|24—65 miljoni}}<ref name="TN">{{tīmekļa atsauce |title=I Still Know What You Did Last Summer (1998) |url=https://www.the-numbers.com/movie/I-Still-Know-What-You-Did-Last-Summer#tab=summary |website=[[The Numbers]]}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=I Still Know What You Did Last Summer (1998) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0130018/ |website=[[Box Office Mojo]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref name="TN"/> | iepriekšējā = "[[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (1997) | nākamā = "[[Es vienmēr zināšu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (2006) | imdb = }} '''"Es joprojām zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā"''' ({{val|en|I Still Know What You Did Last Summer}}) ir 1998. gada slešera [[šausmu filma]], turpinājums 1997. gada filmai "[[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" un tāda paša nosaukuma franšīzes otrā filma. Tās režisors ir [[Denijs Kenons]], bet scenārija autors ir [[Trejs Kolovejs]]. [[Dženifere Lava Hjūita]], [[Fredijs Prinss jaunākais]] un [[Mūzs Vatsons]] turpina atveidot lomas no iepriekšējās filmas. [[Brendija Norvuda]], [[Mekajs Faifers]], [[Bills Kobss]] un [[Metjū Setls]] atveido jaunus tēlus. Filmā Džūlija Džeimsa kopā ar jauniem draugiem dodas atvaļinājumā uz [[Bahamu Salas|Bahamu Salām]], kur viņiem sāk uzbrukt slepkava. Filmas pirmizrāde notika 1998. gada 13. novembrī. Tā saņēma negatīvas atsauksmes un vietējā tirgū nopelnīja 40 miljonus ASV dolāru pie 24—65 miljonu dolāru liela filmas budžeta. 2006. gadā izdeva filmas turpinājumu "[[Es vienmēr zināšu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]"; tā stāsta par citiem tēliem, kurus vajā tas pats maniaks. Filmas turpinājumu uzreiz izdeva video formātos un to nedemonstrēja kinoteātros. 2025. gada 18. jūlijā ''[[Sony Pictures]]'' izdeva filmas [[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā (2025. gada filma)|tiešo turpinājumu]]. == Sižets == {{filmas satura brīdinājums}} Filmas darbība norisinās gadu pēc iepriekšējās filmas notikumiem. Džūlija Džeimsa mācas vasaras kursos [[Bostona|Bostonā]], taču viņu moka murgi par notikušo slaktiņu, kurā atriebīgais zvejnieks Bens Viliss nogalināja viņas draugus. Džūlijas istabas biedre Karla Vilsone saņem telefona zvanu no vietējās radiostacijas un uzvar brīvdienu ceļojumu uz Bahamu salām četrām personām. Džūlija aicina savu draugu Reju Bronsonu, kurš sākotnēji atteicās, bet galu galā nolēma doties. Rejs kopā ar kolēģi Deivu dodas uz Bostonu, lai pārsteigtu Džūliju, bet apstājas, jo ceļa vidū pamana līķi. Kad Rejs atklāj, ka līķis ir manekens, parādās Bens un nogalina Deivu ar āķi, tad ar kravas automašīnu uzbrauc virsū Rejam, bet viņš izglābjas, noslīdot lejā no kalna. Nākamajā rītā Džūlija, Karla, viņas puisis Tailers Mārtins un draugs Vills Bensons dodas ceļojumā. Grupa reģistrējas viesnīcā, kamēr Rejs aizbēg no slimnīcas. Vakarā Džūlija dzied viesnīcas karaoke bārā, līdz uz ekrāna parādās vārdi "Es joprojām zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā". Pārbiedēta viņa aizbēga atpakaļ uz savu istabu, Vills atzīstas, ka viņam patīk Džūlija. Bens ierodas salā, kur nogalina doka strādnieku Dereku un istabeni Olgu. Kamēr pārējie atpūšas karstā vannā, Džūlija savā istaba nevar atrast savu zobu birsti. Viņa pārmeklē savu istabu un skapī atrod Dereka līķi. Viesnīcas menedžeris Bruksa kungs nenoticēja Džūlijai un paskaidroja, ka dotajā brīdī no salas nevar aizbraukt, jo tuvojas vētra. Pie baseina Bens nogalina narkotiku tirgotāju Taitusu Telesko. Rejs dodas glābt Džūliju. Nākamajā rītā grupa atrod līķus un atklāj, ka radio, ar kura palīdzību var sazināties ar krastu ir iznīcināts. Grupa dodas laivu tirgotāja Estesa mājās un atklāj, ka viņš izmantoja [[vudū]] maģiju pret viņiem. Estess paskaidro, ka tādā veidā mēģinājis aizsargāt grupu pēc tam, kad saprata, ka Karlas atbilde uz radiostacijas jautājumu bija nepareiza. Viņš stāsta, ka Benam un viņa sievai Sārai bija divi bērni — dēls un meita. Bens nogalināja Sāru, kad uzzināja par krāpšanu. Estess pazūd un Vills brīvprātīgi dodas viņu meklēt, kamēr Rejs ar laivu dodas uz salu. Džūlija, Karla un Tailers atgriežas viesnīcā, kur atrod bārmeni Nensiju, kas slēpjas virtuvē. Bens parādās virtuvē un nogalina Taileru. Meitenes aizbēg uz bēniņiem, kur Bens uzbrūk Karlai. Džūlija un Nensija izglābj Karlu un aizbēg uz vētras pagrabu, kur atrod Bena upurus. Vills ielaužas iekšā un aizved meitenes atpakaļ uz viesnīcu, paziņojot, ka redzēja Benu pludmalē. Viesnīcā Vills stāsta, ka viņam uzbrucis Estess un sadura viņu vēderā. Nensija un Karla dodas meklēt pirmās palīdzības aptieciņu, bet atrod Estesu, kas sadurts ar [[harpūna|harpūnu]]. Parādās Bens, nogalina Nensiju un uzbrūk Karlai. Kamēr Džūlija aprūpē Villu, viņš atklāj, ka tās nav viņa asinis, un jautā Džūlijai, kāda ir viņas mīļākā radiostacija, atklājot, ka viņš ir radio vadītājs un ir nogalinājis Estesu. Vills aizved Džūliju uz kapsētu, kur atklāj, ka viņš ir Bena dēls. Bens parādās un uzbrūk Džūlijai, pirms ierodas Rejs un iesaistās cīņā ar Villu. Kad Bens mēģina iedurt Rejam, viņš nejauši nogalina Villu. Kamēr Bens bija satraukts dēļ dēla slepkavības, Džūlija viņu nošāva. Atgriežoties viesnīcā Rejs un Džūlija atrada dzīvu Karlu un viņus izglāba [[krasta apsardze]]. Pēc kāda laika Rejs un Džūlija apprecējās un iegādājas māju. Džūlija apsēžas uz gultas un paskatās spogulī, zem kura redz Benu. Viņa kliedz, kad Bens ievelk viņu zem gultas. == Lomās == {{div col}} * [[Dženifere Lava Hjūita]] — Džūlija Džeimsa * [[Fredijs Prinss jaunākais]] — Rejs Bronsons * [[Brendija Norvuda]] — Karla Vilsona * [[Mekajs Faifers]] — Tailers Mārtins * [[Mūzs Vatsons]] — Bens Viliss / Zvejnieks * [[Bills Kobss]] — Estess * [[Metjū Setls]] — Vills Bensons * [[Džefrijs Kombss]] — Brukss * [[Dženifere Espozito]] — Nensija * [[Džons Hokss]] — Deivs * Elerina Hārdinga — Olga * [[Džeks Bleks]] — Taituss Telesko (titros nav minēts) * [[Sāra Mišela Gelāra]] — Helēna Šiversa (parādīta tikai viņas fotogrāfija, titros nav minēta) {{div col end}} == Tapšanas vēsture == 1997. gadā režisors Maikls Mendess ierosināja turpinājuma ideju, kurā [[Dženifere Lava Hjūita|Dženiferes Lavas Hjūitas]] un [[Fredijs Prinss jaunākais|Fredija Prinsa jaunākā]] tēli atgrieztos koledžas vidē.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Jenkins |first1=Jason |title=‘I Know What You Did Last Summer 2’ – Mike Mendez Recalls His Unmade Pitch [Phantom Limbs] |url=https://bloody-disgusting.com/exclusives/3709166/i-know-what-you-did-last-summer-2-mike-mendez-recalls-his-unmade-pitch-phantom-limbs/ |publisher=''[[Bloody Disgusting]]'' |date={{dat|2022|3|30||bez}}}}</ref> 1998. gada februārī par režisoru apstiprināja britu [[Denijs Kenons|Deniju Kenonu]], kurš nerealizēja Mendesa ideju. Martā aktieru sastāvam pievienojās [[Metjū Setls]], [[Brendija Norvuda]], Lava Hjūita un Prinss jaunākais, vēl pēc mēneša pievienojās [[Dženifere Espozito]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Karon |first1=Paul |title=Esposito joins ‘Summer’ sequel |url=https://variety.com/1998/film/news/esposito-joins-summer-sequel-1117469693/ |website=[[Variety]] |date={{dat|1998|4|13||bez}}}}</ref> 2018. gada intervijā [[Trejs Kolovejs]] pastāstīja, ka studija ''[[Mandalay Pictures]]'' jautāja, vai viņš būtu ieinteresēts uzrakstīt scenāriju filmas turpinājumam. Būdams oriģinālfilmas pielūdzējs, Kolovejs piekrita, piedāvāja savu versiju un tika nolīgts. Lai atkārtotu pirmās filmas panākumus, studija bija gatava uzsākt ražošanu, un filmēšana sākās aptuveni sešus mēnešus pēc tam, kad Kolovejs pārdeva savu scenāriju. ''Mandalay'' nolīga arī [[Stīvens Gagans|Stīvenu Gaganu]] lai uzrakstītu citu scenārija versiju, kuras darbība, kā ziņots, norisinās [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Galu galā studija izvēlējās Koloveja scenāriju, tomēr agrīnajos treileros Gagans tika minēts kā scenārija līdzautors.<ref>{{ziņu atsauce |title=Writer talks ‘I Still Know…’ – 20 Years Later |url=https://bloody-flicks.co.uk/2018/08/18/writer-talks-i-still-know-20-years-later/ |publisher=''[[Bloody Disgusting]]'' |date={{dat|2018|8|18||bez}}}}</ref> == Vērtējumi == === Ienākumi === Pirmajā nedēļā filma nopelnīja 16,5 miljonus ASV dolāru 2443 ASV kinoteātros, ierindojoties otrajā vietā, piekāpjoties tikai filmai "[[Ūdenszellis]]".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Natale |first1=Richard |title=‘Waterboy’ Outpaces Death in Two Different Forms |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1998-nov-16-ca-43254-story.html |publisher=[[Los Angeles Times]] |date={{dat|1998|11|16||bez}}}}</ref> 15 nedēļu laikā filma nopelnīja 40 miljonus ASV dolāru.<ref name="TN"/> === Kritiķu atsauksmes === Recenziju apkopošanas vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 7% svaiguma un vidējais vērtējums 3,5 no 10 ballēm. Vietnes kritiķi apgalvo ka filma ir "garlaicīga, paredzama un bez saviļņojuma vai spriedzes. Tieši tādas filmas dod sliktu vārdu šausmu filmu turpinājumiem".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=I Still Know What You Did Last Summer |url=https://www.rottentomatoes.com/m/i_still_know_what_you_did_last_summer |website=[[Rotten Tomatoes]] |publisher=Fandango Media}}</ref> ''[[Metacritic]]'' vietnē, balstoties uz 19 kritiķu recenzijām, filmai ir 21 balle no 100, kas norāda uz "kopumā nelabvēlīgām atsauksmēm".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=I Still Know What You Did Last Summer (1998) |url=https://www.metacritic.com/movie/i-still-know-what-you-did-last-summer/ |website=[[Metacritic]]}}</ref> Leonards Kleidijs no ''[[Variety]]'' rakstīja, ka "notikumu paredzamība daudziem sagādās vilšanos, taču, bez šaubām, filma sniedz pietiekami daudz šokējošo ainu, lai iepriecinātu jauniešu [[mērķauditorija|mērķauditoriju]]".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Klady |first1=Leonard |title=I Still Know What You Did Last Summer |url=https://variety.com/1998/film/reviews/i-still-know-what-you-did-last-summer-2-1200456063/ |publisher=[[Variety]] |date={{dat|1998|11|5||bez}}}}</ref> 2017. gada intervijā pirmās daļas režisors [[Džims Gilespi]] paziņoja, ka turpinājums mazliet nogalināja franšīzi. Autoriem bija iespēja uztaisīt kaut ko atšķirīgu, un, viņaprāt, tas neizdevās.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Winning |first1=Joshua |title=I Know What You Did Last Summer 20 years on: Director Jim Gillespie on making a horror that defined a generation |url=https://www.digitalspy.com/movies/a840845/i-know-what-you-did-last-summer-20-years-on/ |publisher=[[Digital Spy]] |date={{dat|2017|10|17||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:1998. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] 7pnoddj5gmlodi6mc0vxv3fu6pkemtc 0 592648 4459207 4254859 2026-04-25T22:32:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459207 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tefillin worn by a man at the Western Wall in Jerusalem.jpg|thumb|Vīrietis ar tefilinu]] '''Tefilins''' ([[Ivrits|ivritā]]: תפילין) jeb '''filaktērijs''' ('''filaktērija''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hirss.lv/wp-content/uploads/2022/07/religisko-terminu-vardnica.pdf|title=Reliģisko terminu vārdnīca|last=Hiršs; Hirša|first=Ilmārs; Sigita|publisher=Kristīgās vadības koledža|date=2008|pages=67|access-date={{dat|2025|03|26||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240305044536/https://hirss.lv/wp-content/uploads/2022/07/religisko-terminu-vardnica.pdf}}</ref> ir [[Jūdaisms|jūdaisma]] reliģiskie priekšmeti, ko tradicionāli valkā [[Ebreji|ebreju]] vīrieši lūgšanu laikā. Tie sastāv no divām mazām, melnām kastītēm no ādas, kurās atrodas pergamenti ar [[Tora|Toras]] citātiem. Tefilinu nēsāšana simbolizē ebreju ticības un bauslības saikni ar prātu (galva) un rīcību (roka). Tie atgādina par pienākumu mīlēt [[Dievs|Dievu]] un pildīt Viņa baušļus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Reliģiski objekti]] [[Kategorija:Reliģiskie simboli]] e3kj3u0qm1wku1e17hxoyq5mqzkifut 0 593580 4459395 4407293 2026-04-26T09:05:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459395 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ventspils iela|Ventspils iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ventspils iela |attēls = Ventspils iela (Daugavpils) (3).jpg |attēla paraksts = Ventspils iela 2010. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 350 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 2660 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Minskas iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Ventspils iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Ventspils iela sākas krustojumā ar [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas ielu]], ved ziemeļrietumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Plūmju iela (Daugavpils)|Plūmju ielu]], turpinoties kā bezvārda [[grants]] ceļš līdz [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielai]]. Ventspils ielā ir pārsvarā mazstāvu dzīvojama apbūve. Ventspils ielas kopējais garums ir aptuveni 2660 metri, un visā garumā satiksmes kustība norit abos virzienos. No ielas sākuma līdz krustojumam ar [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielu]] Ventspils ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un 2 braukšanas joslas, bet tālāk ir [[grants]] segums un viena braukšanas josla. Posmā no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas ielai]] pa Ventspils ielu kursē [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4. maršruta]] tramvaji.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Arodu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-butlerova-iela-maizes-kombinats#71074 |publisher=2. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250402200759/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-butlerova-iela-maizes-kombinats#71074 }}</ref> Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Minskas iela''' ({{val|ru|Минская улица}}). {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par Ventspils ielu, un šīs nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|6||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 61/63 — šeit 1920.—1930. gados atradās Daņilova pirts, pēc Otrā pasaules kara — pilsētas pirts Nr.&nbsp;2.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> == Ielu savienojumi == Ventspils iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] (T veida krustojums) * [[Lielā Dārza iela]] * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] * [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]] * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] * [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]] * [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]] * [[Tirgus laukums (Daugavpils)|Tirgus laukums]] (T veida krustojums) * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] / [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles iela]] (apļveida krustojums) * [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Līvānu iela (Daugavpils)|Līvānu iela]] / [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas iela]] * [[Avotu iela (Daugavpils)|Avotu iela]] * [[Užvaldes iela]] * [[Ziemeļu iela (Daugavpils)|Ziemeļu iela]] * [[Plūmju iela (Daugavpils)|Plūmju iela]] * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] (savienojums ar Ventspils ielas bezvārda turpinājumu) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Amatu iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] gr61cwlrdlo3dfppvprlm2ouimayeqa 0 593838 4459378 4407191 2026-04-26T08:06:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459378 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Veidenbauma iela|Veidenbauma iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Veidenbauma iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 410 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Lāčplēša iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |cits = }} '''Veidenbauma iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Veidenbauma iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo ielu]], ved rietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju ielu]]. Ielā ir privātmāju apbūve. Veidenbauma ielas garums ir aptuveni 410 metri, tai ir [[grants]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos pa vienu joslu. Sabiedriskais transports pa Veidenbauma ielu nekursē, tuvākās autobusa pieturas ir [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta]] "Oškalna iela" un "Ķiršu iela". Veidenbauma iela izveidota 20. gadsimta vidū, tās agrākais nosaukums bija '''Lāčplēša iela'''. Pēc [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētas]] pievienošanas Daugavpilij, 1957. gadā ielu pārdēvēja par [[Eduards Veidenbaums|Veidenbauma]] ielu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> un šis nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies. == Ielu savienojumi == Veidenbauma iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] (T veida krustojums) * [[Aptiekas iela (Daugavpils)|Aptiekas iela]] (T veida krustojums) * [[Linu iela (Daugavpils)|Linu iela]] (T veida krustojums) * [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]] * [[Ēnu iela]] (T veida krustojums) * [[Vālodzes iela (Daugavpils)|Vālodzes iela]] (T veida krustojums) * [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] gj3vcca9tkmnwa6g3jla30lxhcvxmfz 0 594075 4459047 4406800 2026-04-25T17:07:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459047 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stacijas iela|Stacijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stacijas iela |attēls = Stacijas iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 250 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 2700 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Podoļskaja iela * Vakzāles iela * Rēzeknes iela * {{Starpviki saite|lv = Dvinci|lv_text = Dvincu|val = ru|val_title = Двинцы}} iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils pasažieru stacija]] |autobuss = [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Stacijas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Stacijas iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved gar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļu]] ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas]] un [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu ielu]]. Stacijas ielas kopējais garums ir aptuveni 2700 metri, tai ir daudzveidīga apbūve. Posmā no [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielas]] līdz beigām Stacijas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, arī plānots piešķirt tādu pašu kategoriju posmam no Lāčplēša ielas līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā Stacijas iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Stacijas ielā atrodas [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvaju maršrutu galapunkts "Stacija", kā arī pa Stacijas ielu kursē [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stacijas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17-autoosta-stacijas-jaunforstadte#9760 |publisher=17. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250330103714/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17-autoosta-stacijas-jaunforstadte#9760 }}</ref> == Vēsture == Pirms [[Latvijas neatkarības pasludināšana]]s ielas nosaukums bija '''Podoļskaja iela''' ({{val|ru|Подольская улица}}),<ref>Nosaukums '''Vokzaļnaja iela''' tolaik bija tagadējai [[Piekrastes iela (Daugavpils)|Piekrastes ielai]], kur atradās lielāka [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa]] stacija (Daugavpils&nbsp;II). Pirmā pasaules kara laikā Daugavpils&nbsp;II stacija bija daļēji sagrauta un neatkarīgajā Latvijā zaudēja savu nozīmi.</ref> vēlāk ielu dēvēja par '''Vakzāles ielu'''.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=44 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |chapter=Daugavpils ielu saraksts}}</ref> 1934. gada 7. decembrī tā ieguva nosaukumu '''Rēzeknes iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> bet 1962. gada 29. novembrī ielu pārdēvēja par '''Dvincu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dvinci |url=https://tezaurs.lv/dvinci |website=Tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas Daugavpils ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5520 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas Izpildu komitejas lēmums |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |date={{dat|1962|11|29||bez}}}}</ref> Beidzot, no 1991. gada 19. decembra ielai ir tagadējais nosaukums — '''Stacijas iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Daugavpils railway station2 LV.jpg|273px|thumb|Pasažieru stacija]] [[Attēls:Stacijas iela 67 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Stacijas iela 65/67]] * Nr. 42 — šeit vecā vienstāva ēkā (nav saglabājusies) no 19. gadsimta otrās puses līdz 1930. gadiem atradās pirts (Šubika, no 1920. gadiem Jekimova,<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> arī zināma ar nosaukumu "Teivan").<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=47 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |chapter=Viesnīca "Teivan" (reklāma)}}</ref> * Nr. 44 — [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils pasažieru stacija]]. * Nr. 45A — [[Daugavpils ledus halle]]. * Nr. 65/67 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19.—20. gadsimtu robežā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4820 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> Pašlaik ēkā atrodas viesu māja "Dvinska".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Viesu māja “Dvinska” |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/viesu-maja-dvinska/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|8|1||bez}}}}</ref> * Nr. 69 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1900. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4821 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> * Nr. 129K — veikals-noliktava "[[Depo (veikalu tīkls)|Depo]]". == Ielu savienojumi == Stacijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (T veida krustojums) * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums) * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (gājēju iela) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Maizes iela]] (nav ceļu savienojuma) * [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] (nav ceļu savienojuma) * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] (T veida krustojums) * [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (T veida krustojums) * [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas iela]] / [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Piekrastes iela (Daugavpils)]] * [[Sliežu iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] c66wsehxmvdotbv8obo1otxusno09jo 0 594250 4458997 4411841 2026-04-25T15:27:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458997 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Smilšu iela|Smilšu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Smilšu iela |attēls = Возле ДКХ, в сторону Химии - panoramio.jpg |attēla paraksts = Smilšu iela 2006. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] |ielas garums = 1930 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Tulas iela * Titova iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. minibusu maršruts (Daugavpils)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. minibusu maršruts (Daugavpils)|26.]], [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Smilšu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimēs. Smilšu iela sākas uz satiksmes pārvada pār Varšavas ielu; Smilšu ielas turpinājums pretējā virzienā ir [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes iela]]. Smilšu iela ved austrumu, ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielu]]. Ielā ir savrupmāju un daudzstāvu dzīvojama apbūve. Smilšu ielas kopējais garums ir 1930 metri, tā ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Posmā no [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielas]] līdz [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielai]] pa Smilšu ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršruta tramvaji, kā arī dažādos posmos kursē [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. minibusu maršruts (Daugavpils)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. minibusu maršruts (Daugavpils)|26.]] un [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kultūras pils |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3b-autoosta-ziegler-masinbuve#16488 |publisher=38. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250330103555/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3b-autoosta-ziegler-masinbuve#16488 }}</ref> Ielas sākotnējais nosaukums bija '''[[Tula]]s iela''' ({{val|ru|Тульская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā iela ieguva nosaukumu '''Smilšu iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Paziņojums (informācijas lapa latviešu valodā ar Daugavpils ielu jauno sarakstu) |url=https://latgalesdati.du.lv/foto/2557 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}}}}</ref> bet no 1961. līdz 1991. gadam tika pārdēvēta par '''[[Germans Titovs|Titova]] ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Tajā laikā par Smilšu ielu sauca tagadējo [[Smilškalna iela (Daugavpils)|Smilškalna ielu]]. == Ielu savienojumi == Smilšu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes iela]] (ielas turpinājums) * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (divlīmeņu krustojums) * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] / [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles iela]] (apļveida krustojums) * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] * [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]] * [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] * [[Darba iela (Daugavpils)|Darba iela]] (T veida krustojums) * [[Aizpilsētas iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] (Y veida krustojums) == Ievērojamie objekti == * Nr. 90 — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Daugavpils studiju un zinātnes centrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontaktinformācija |url=https://daugavpils.rtu.lv/sazinies-ar-mums/ |website=RTU Daugavpils studiju un zinātnes centrs |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250125023849/https://daugavpils.rtu.lv/sazinies-ar-mums/ }}</ref> * Nr. 92 — Daugavpils Kultūras pils<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://dkp.lv/contacts/ |website=Daugavpils Kultūras pils |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}}}}</ref> (agrāk Kultūras un sporta pils, atklāta 1972. gadā kā Ķīmiķu kultūras pils).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atklāta Daugavpils Ķīmiķu kultūras pils |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8146 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |date={{dat|1972|10|22||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Pārdaugavas iela]] * [[Smilškalna iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Ķīmijas apkaimē]] f254fmszn1muej1qo4pwkorota9djvn 0 594350 4459301 4401806 2026-04-26T05:08:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459301 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Vaboļu iela|Vaboļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vaboļu iela |attēls = Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams 3.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Nīderkūni]] |ielas garums = 385 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Grēcinieku iela * Darba iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vaboļu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Nīderkūni|Nīderkūnu]] apkaimē. Vaboļu iela sākas krustojumā ar [[Briežu iela (Daugavpils)|Briežu ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas strupceļā pēc krustojuma ar [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju ielu]]. Ielas turpinājums ir zemes ceļš, kas savienots ar [[Ciņu iela (Daugavpils)|Ciņu ielu]]. Vaboļu ielā ir privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir 385 metri, satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielas posms no [[Briežu iela (Daugavpils)|Briežu]] līdz [[Kājnieku iela]]i ir [[Asfaltbetons|asfaltēts]], tālāk Vaboļu ielai ir [[grants]] segums. Sabiedrisks transports pa Vaboļu ielu nekursē. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Grēcinieku iela''',<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā to pārdēvēja par '''Darba ielu''', bet pēc [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētas]] pievienošanas Daugavpilij, 1957. gadā, iela ieguva tagadējo nosaukumu — '''Vaboļu iela''', kas vairāk nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 6 — [[Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams]], uzcelts 1907. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/niderkunu-vecticibnieku-lugsanas-nams/ |publisher=visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Vaboļu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Briežu iela (Daugavpils)|Briežu iela]] (T veida krustojums) * [[Kājnieku iela]] * [[Kaļķu iela (Daugavpils)|Kaļķu iela]] * [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Nīderkūnos]] 1h4vyao0y4qpyoy6pn1oxl6odjfn4of 0 594380 4458988 4310385 2026-04-25T15:12:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458988 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Socialistična republika Slovenija'' |nosaukums_latv_val = Slovēnijas Sociālistiskā Republika |sugasvārds = Slovēnijas Sociālistiskā Republika | |kontinents = Eiropa |reģions = Rietumbalkāni |valsts = Slovēnija |laikmets = [[Aukstais karš]] |statuss = [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]] republika |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Marksisms-ļeņinisms|Marksistiska-ļeņinistiska]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas]] [[Sociālistiska valsts|sociālistiska]] [[republika]] (1945—1948)<br />[[Titoisms|Titoistu]] vienpartijas sociālistiska republika (1948—1989)<br />[[Parlamentāra republika]] (1989—1991) |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1945 |gads_beigas = 1991 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Sanāksme Ajdovščinā<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=enciklopedija |first1=Hrvatska |title=Ajdovščina |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/ajdovscina |website=Hrvatska enciklopedija |accessdate={{dat|2025|3|13||bez}} |language=hr |quote=U Ajdovščini je 5. svibnja 1945. proglašena prva narodna vlada Slovenije.}}</ref> |date_start = {{dat|1945|5|5||bez}} |event_end = Deklarēta neatkarība |date_end = {{dat|1991|6|25||bez}} | |event1 = Neatkarības referendums |date_event1 = {{dat|1990|12|23||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Trešais reihs |flag_p1 = Flag_of_Germany_(1935–1945).svg |p2 = Adrijas piekrastes operacionālā zona |flag_p2 = Flag_of_Germany_(1935–1945).svg |p3 = Ungārijas Karaliste (1920—1946) |flag_p3 = Flag_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946).svg |p4 = Triestes brīvā teritorija |flag_p4 = Free_Territory_Trieste_Flag.svg |s1 = Slovēnija |flag_s1 = Flag_of_Slovenia.svg |s2 = |flag_s2 = | |image_flag = Flag_of_Slovenia_(1945–1991).svg |flag = Slovēnijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_of_the_Socialist_Republic_of_Slovenia.svg |symbol = Slovēnijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Locator_map_Slovenia_in_Yugoslavia.svg |image_map_caption = Slovēnija Dienvidslāvijas SFR sastāvā | |galvaspilsēta = Ļubļana |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = ''Naprej, zastava slave'' (1972—1990)<br />''Zdravljica'' (1990—1991) |kopīgas_valodas = [[Slovēņu valoda|slovēņu]], [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu]] |reliģija = |nauda = [[Dienvidslāvijas dinārs]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Boriss Kidričs]] |leader2 = [[Cirils Ribičičs]] |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1945—1946 <small>(pirmais)</small> |year_leader2 = 1989—1990 <small>(pēdējais)</small> |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Komunistu līgas līderis |representative1 = [[Josips Vidmars]] |representative2 = [[Milans Kučans]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1945—1953 <small>(pirmais)</small> |year_representative2 = 1990—1991 <small>(pēdējais)</small> |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Slovēnijas prezidentu uzskaitījums|Valsts galva]] |deputy1 = [[Boriss Kidričs]] |deputy2 = [[Lojze Peterle]] |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = 1945—1946 <small>(pirmais)</small> |year_deputy2 = 1990—1991 <small>(pēdējais)</small> |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = [[Slovēnijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = augšpalāta |house2 = |type_house2 = apakšpalāta | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Slovēnijas Sociālistiskā Republika''' ({{val|sl|Socialistična republika Slovenija}}, {{val|hbs|Socijalistička Republika Slovenija / Социјалистичка Република Словенија}}) bija viena no sešām [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]] republikām. Tā ar dažādiem nosaukumiem pastāvēja no 1945. gada līdz 1991. gada 25. jūnijam. 1990. gada sākumā republikas valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] izveidoto [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]] un izveidoja daudzpartiju demokrātiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Slovenia |url=http://www.worldstatesmen.org/Slovenia.html |website=www.worldstatesmen.org |accessdate={{dat|2025|3|13||bez}} |language=en}}</ref> Īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja vārdu "Sociālistiskā", un 1990. gada beigās organizēja veiksmīgu referendumu par valsts neatkarību, ko tā oficiāli pasludināja 1991. gada 25. jūnijā un to saglabāja pēc [[Desmitdienu karš|Desmitdienu kara]]. == Nosaukums == Republikas pirmais oficiālais nosaukums līdz 1946. gada 20. februārim bija '''Federālā Slovēnija''' ({{val|sl|Federalna Slovenija}}, {{val|hbs|Federalna Slovenija / Федерална Словенија}}), kad republiku pārdēvēja par '''Slovēnijas Tautas Republiku''' ({{val|sl|Ljudska republika Slovenija}}, {{val|hbs|Narodna Republika Slovenija / Народна Република Словенија}}).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Kopač, Janez |title=Mesto kot upravnoteritorialna enota 1945–1955 |publisher=Arhivsko društvo Slovenije |page=83 |edition=30 |url=http://www.dlib.si/details/URN:NBN:SI:DOC-AFGPZB0W/ |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}} |language=sl |archive-date={{dat|2018|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180831002448/http://www.dlib.si/details/URN:NBN:SI:DOC-AFGPZB0W/ }}</ref> Tā saglabāja šo nosaukumu līdz 1963. gada 9. aprīlim, kad tās nosaukumu atkal mainīja, šoreiz uz '''Slovēnijas Sociālistisko Republiku''' ({{val|sl|Socialistična republika Slovenija}}, {{val|hbs|Socijalistička Republika Slovenija / Социјалистичка Република Словенија}}).<ref>{{publikācijas atsauce |url=http://sistory.si/publikacije/prenos/?urn=SISTORY:ID:9842 |title=Ustava Socialistične republike Slovenije z dne 9. aprila 1963 |language=sl|trans-title=The Constitution of the Socialist Republic of Slovenia from 9 April 1963 |first=Janez |last=Kopač |journal=Arhivi |year=2001 |volume=XXIV |issue=1 |page=1}}</ref> 1990. gada 8. martā Slovēnijas Sociālistiskā Republika no sava nosaukuma izņēma vārdu "Sociālistiskā", kļūstot par '''Slovēnijas Republiku''' ({{val|sl|Republika Slovenija}}, {{val|hbs|Republika Slovenija / Република Словенија}}),<ref>{{publikācijas atsauce |url=https://www.uradni-list.si/Data/File/vip_akti/1990-02-0402.pdf |title=Odlok o razglasitvi ustavnih amandmajev k ustave<!-- sic! --> Republike Slovenije |language=sl |trans-title=Decree on the Proclamation of Constitutional Amendments to the Constitution |date=1990. gada 8. martā |journal=Uradni list Republike Slovenije [Official Gazette of the Republic of Slovenia] |first=Miran |last=Potrč |issue=8 |volume=47 |issn=0350-4964}}</ref> lai gan tā palika Dienvidslāvijas SFR sastāvā līdz 1991. gada 25. jūnijam, kad pasludināja neatkarību. == Neatkarība == 1989. gada septembrī Slovēnijas Sociālistiskās Republikas parlaments pieņēma daudzus konstitūcijas grozījumus, kas valstī ieviesa [[Parlamentārisms|parlamentāro demokrātiju]].<ref>{{grāmatas atsauce |url=http://www.fdv.si/zalozba/pdf-ji/135.pdf |title=Razvoj parlamentarizma: funkcije sodobnih parlamentov |language=sl |trans-title=The Development of Parliamentarism: The Functions of Modern Parliaments |first=Drago |last=Zajc |page=109 |publisher=Publishing House of the Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana |year=2004 |isbn=961-235-170-8 |access-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120426072954/http://www.fdv.si/zalozba/pdf-ji/135.pdf }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.svz.gov.si/si/zakonodaja_in_dokumenti/osamosvojitveni_akti_republike_slovenije/ |title=Osamosvojitveni akti Republike Slovenije |language=sl |trans-title=Independence Acts of the Republic of Slovenia |publisher=Office for Legislation, Government of the Republic of Slovenia |access-date=27 December 2011}}</ref> Tajā pašā gadā notikušie [[Slobodans Miloševičs|Miloševiča]] atbalstītāju uzbrukumi apvienoja gan opozīciju, gan demokratizēja komunistisko iekārtu Slovēnijā, kas noveda pie Slovēnijas neatkarības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fvv.uni-mb.si/varstvoslovje/Abstract.aspx?cid=329|title=Historical Circumstances in Which "The Rally of Truth" in Ljubljana Was Prevented|publisher=Journal of Criminal Justice and Security|access-date=4 July 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20131213053210/http://www.fvv.uni-mb.si/varstvoslovje/Abstract.aspx?cid=329|archive-date=13 December 2013|dead-url=yes}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.rtvslo.si/osamosvojitev/prispevek/108/predvajaj/|title="Rally of truth" (Miting resnice)|publisher= A documentary published by [[RTV Slovenija]]|access-date=4 July 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.akcijasever.si/|title=akcijasever.si|publisher=The "North" Veteran Organization|access-date=3 July 2012}}</ref> Vārdu "Sociālistiskā" izņēma no toreizējā valsts nosaukuma 1990. gada 7. martā.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.uradni-list.si/dl/vip_akti/1990-02-0402.pdf |title=Odlok o razglasitvi ustavnih amandmajev k ustave<!-- sic! --> Socialistične Republike Slovenije |language=sk |trans-title=The Decree About the Proclamation of Constitutional Amendments to the Constitution of the Socialist Republic of Slovenia |journal=Uradni List Republike Slovenije |date=16 March 1990 |access-date=27 December 2011 |archive-date=2013-11-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131127111321/http://www.uradni-list.si/dl/vip_akti/1990-02-0402.pdf }}</ref> Lielāko daļu komunistu varas orgānu likvidēja. Pirmās atklātās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas notika 1990. gada 8. aprīlī.<ref name="Greif">{{grāmatas atsauce |url=http://dk.fdv.uni-lj.si/dela/Greif-Gregor.PDF |title=Posledice ustavnih izbir in demokratični prehod v Republiki Sloveniji |language=sl |trans-title=The Consequences of Constitutional Choices and the Democratic Transition in the Republic of Slovenia |author=Greif, Gregor |publisher=Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana |year=2006}}</ref> Parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcija, kas pazīstama kā disidenta [[Jože Pučniks|Jožes Pučnika]] vadītā koalīcija [[DEMOS (Slovēnija)|DEMOS]]. Tajā pašā laikā par republikas prezidentu ievēlēja bijušo [[Slovēnijas Komunistu līga]]s (ZKS) priekšsēdētāju [[Milans Kučans|Milanu Kučanu]]. Demokrātiski ievēlētais parlaments premjerministra amatā izvirzīja [[Slovēnijas Kristīgi Demokrātiskā partija|kristīgo demokrātu]] līderi [[Lojze Peterle|Lojzi Peterli]], faktiski izbeidzot 45 gadus ilgo Komunistiskās partijas valdīšanu. Šajā periodā Slovēnija saglabāja savu veco sociālistiskā stila karogu un ģerboni, kā arī lielāko daļu iepriekšējo simbolu, jo valdība vēlējās radīt jaunus simbolus pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekšējo republikas himna ''[[Naprej zastava slave]]'' jau 1990. gada martā aizstāja ar ''[[Zdravljica]]''. 1990. gada 23. decembrī Slovēnijā notika neatkarības referendums, kurā 94,8% vēlētāju (88,5% no kopējā balsstiesīgo skaita) nobalsoja par Slovēnijas neatkarību no Dienvidslāvijas.<ref name="Juberias">{{grāmatas atsauce |url=http://crnvo.me/docs/biblio_eng/p10.pdf |title=Legal Aspects for Referendum in Montenegro in the Context of International Law and Practice |date=November 2005 |chapter=Some legal (and political) considerations about the legal framework for referendum in Montenegro, in the light of European experiences and standards |last=Flores Juberías |first=Carlos |page=74 |publisher=Foundation Open Society Institute, Representative Office Montenegro |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120426081759/http://crnvo.me/docs/biblio_eng/p10.pdf |archive-date=2012-04-26 }}</ref><ref name="STAT11">{{grāmatas atsauce | chapter-url=http://www.stat.si/letopis/2011/05_11/05-11-11.htm |title=Statistični letopis 2011 |trans-title=Statistical Yearbook 2011 |chapter=Volitve |trans-chapter=Elections |page=108 |publisher=Statistical Office of the Republic of Slovenia |work=Statistical Yearbook 2011 |year=2011 |volume=15 |issn=1318-5403}}</ref> 1991. gada 25. jūnijā Slovēnijas Republikas parlaments pieņēma aktus par Slovēnijas neatkarību. Slovēnijas neatkarību nekavējoties pilnībā atzina šajā pašā dienā neatkarību deklarējusī [[Horvātija]]. Pēc īsa [[Desmitdienu karš|Desmitdienu kara]] Slovēnija nostiprināja savu neatkarību. Līdz gada beigām tās neatkarību atzina plašāka [[starptautiskā sabiedrība]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās sociālistiskās republikas]] [[Kategorija:Slovēnijas vēsture]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]] lomxseqammawqckpx1c80xiss6xmywb 0 594511 4459448 4407518 2026-04-26T10:45:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459448 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Viestura iela|Viestura iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Viestura iela |attēls = Viestura iela (Daugavpils) (2).jpg |attēla paraksts = Krustojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 1050 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Miesnieku iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[10A. autobusu maršruts (Daugavpils)|10A.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Viestura iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Viestura iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas apļveida krustojumā ar [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas]] un [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta ielu]]. Viestura ielas kopējais garums ir aptuveni 1050 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Viestura iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|17||bez}} |page=95 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Posmos no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]] un no [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] līdz [[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielai]] Viestura ielā ir divas atdalītas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā, bet citos posmos Viestura iela ir vienvirziena, arī ar divām joslām (satiksmes kustība atļauta tikai [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas ielas]] virzienā). Viestura ielā atrodas pilsētas autoosta, kā arī caur ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[10A. autobusu maršruts (Daugavpils)|10A.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]] un [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Autoosta |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-rugeli-autoosta#153223 |publisher=10A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250402212928/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-rugeli-autoosta#153223 }}</ref> Viestura iela izveidota 19. gadsimta pirmajā pusē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Kāzas pie Foto ateljē Viestura ielā, 1980 |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/51643/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|3|17||bez}}}}</ref> Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Miesnieku iela''' ({{val|ru|Мясницкая улица}}). 1934. gada 7. decembrī tā ieguva tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|3|17||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> == Ievērojami objekti == {{Ārējie resursi|image1 = [https://zudusilatvija.lv/objects/object/31466/ Skats gar ielu 1920. gados] |image2 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6557/ Nopostītais četrstāvu nams Viestura un Raiņa ielas stūrī, 1941. gads] }} <!-- [[Attēls:Cinema Daugava in Daugavpils.JPG|273px|thumb|Kinoteātris "Daugava", 2007. gads]] --> * Nr. 5 — Daugavpils Centra poliklīnika. * Nr. 10 — [[Daugavpils autoosta|pilsētas autoosta]]. * Nr. 53 — naktsklubs “One More Club” (agrāk kinoteātris "Daugava", atklāts 1955. gadā).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atklāts kinoteātrs "Daugava" |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4844 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|17||bez}} |date={{dat|1955|10|30||bez}}}}</ref> * Iela iet gar Daugavpils [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālo parku]]. == Ielu savienojumi == Viestura iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (T veida krustojums) * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] * [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] / [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] kva9lj0rmnrvb6w09nu5tv2qib7f2om 0 595165 4459101 4406831 2026-04-25T18:09:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459101 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Staru iela|Staru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Staru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 855 metri |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Staru iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Staru iela sākas sazarojumā ar [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas strupceļā pēc krustojuma ar [[Pieneņu iela (Daugavpils)|Pieneņu ielu]]. Staru ielā ir privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 855 metri. Tā ir pilnīgi klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, satiksmes kustība norit abos virzienos. Posmā no ielas sākuma līdz krustojumam ar [[Dostojevska iela|Dostojevska ielu]] pa Staru ielu kursē [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta minibusi]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Staru iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-autoosta-griva-kirsu-iela-lv#10725 |publisher=9. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250402210525/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-autoosta-griva-kirsu-iela-lv#10725 }}</ref> Nosaukums jaunizveidotajai Staru ielai piešķirts 1957. gadā un laika gaitā nekad nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Staru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]] (Y veida krustojums) * [[Gaujas iela (Daugavpils)|Gaujas iela]] * [[Laumu iela (Daugavpils)|Laumu iela]] (T veida krustojums) * [[Meduma iela]] * [[Pērļu iela (Daugavpils)|Pērļu iela]] (T veida krustojums) * [[Dostojevska iela]] * [[Zīļu iela (Daugavpils)|Zīļu iela]] (T veida krustojums) * [[Skolas iela (Daugavpils)|Skolas iela]] * [[Pieneņu iela (Daugavpils)|Pieneņu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] hpeawimzdh5ijhjkbeeso9eieg3tt65 0 595293 4459299 4407132 2026-04-26T04:45:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459299 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Užvaldes iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 444 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Suvorova iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Užvaldes iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Užvaldes iela sākas krustojumā ar [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas strupceļā pēc krustojuma ar [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma ielu]]. Užvaldes ielā ir pārsvarā mazstāvu dzīvojama apbūve. Užvaldes ielas kopējais garums ir aptuveni 444 metri, visā garumā satiksmes kustība atļauta abos virzienos. No ielas sākuma līdz krustojumam ar [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas ielu]] Užvaldes iela ir [[Asfaltbetons|asfaltēta]], bet tālāk ielai ir [[grants]] segums. Sabiedriskais transports pa Užvaldes ielu nekursē, bet Andreja Pumpura ielā ir [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvaju maršrutu pietura "Užvaldes iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Užvaldes iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-butlerova-iela-maizes-kombinats#147262 |publisher=2. tramvaju maršruta kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|25||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250402200759/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-butlerova-iela-maizes-kombinats#147262 }}</ref> Ielas sākotnējais nosaukums bija '''[[Aleksandrs Suvorovs|Suvorova]] iela''' ({{val|ru|Суворовская улица}}). {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par Užvaldes ielu (agrāk arī '''Ošvaldes iela'''),<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=44 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|7|21||bez}} |chapter=Daugavpils ielu saraksts}}</ref> [[Izvalta]]s ciema vārdā ({{val|de|Ushwalde}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|25||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 1924. gada ielas nosaukums vairs nav mainījies. == Ielu savienojumi == Užvaldes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Kļavu iela (Daugavpils)|Kļavu iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu U}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 07gqnzdeo3wzdvni9v5b6awdrdapwnz 0 595376 4459445 4407516 2026-04-26T10:37:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459445 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Vienības iela|Vienības iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vienības iela |attēls = Vienības iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = Iela pie [[Daugavpils Universitāte|universitātes]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 1550 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Aleksandra iela * 3. janvāra iela * 5. augusta iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Vienības iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Vienības iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]]. Vienības ielas kopējais garums ir aptuveni 1550 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Posmā no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]] Vienības ielai nav brauktuves, bet tālāk iela ir pilnīgi [[Asfaltbetons|asfaltēta]]. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Posmā starp [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes]] un [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas ielu]] Vienības ielā ierīkotas divas atdalītas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā. No ielas sākuma līdz krustojumam ar [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes ielu]] pa Vienības ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršrutu tramvaji.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vienības iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-butlerova-iela-stacija#71030 |publisher=1. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404183933/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-butlerova-iela-stacija#71030 }}</ref> == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Aleksandra iela''' ({{val|ru|Александровская}} jeb ''Александро-Невская улица'') — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā, tās vietā 2003. gadā uzcelta kapela). 1924. gada 14. jūlijā iela ieguva nosaukumu '''3.&nbsp;janvāra iela''' — par godu datumam, kad 1920. gadā Latvijas un Polijas karaspēki kopīgā operācijā atbrīvoja Daugavpīli no [[boļševiki]]em, kas kļuva par visas [[Latgales atbrīvošana]]s sākumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā, no 1940. gada augusta, ielu dēvēja par '''5.&nbsp;augusta ielu''' (datums, kad Latvija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Padomju iela Daugavpilī |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:292786{{!}}article:DIVL109{{!}}query:Daugavpils |publisher=Brīvā Zeme Nr.179 |accessdate={{dat|2025|10|10||bez}} |date={{dat|1940|8|9||bez}}}}</ref> No 1991. gada 19. decembra ielai ir nosaukums '''Vienības iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Vienības iela 3 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Vienības iela 3]] [[Attēls:Aleksandra Nams - panoramio.jpg|273px|thumb|Vienības iela 18]] {{Ārējie resursi |image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be67591 Ielas skats 19.—20. gadsimtu mijā] |image2 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51577/ Ielas skats 1982. gadā] }} * Nr. 3 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1880. gados, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4840 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}}}}</ref> * Nr. 13 — [[Daugavpils Universitāte]]s galvenā ēka (1952—1956). Tās interjera apdare atzīta par valsts nozīmes mākslas pieminekli.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/9116 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}}}}</ref> * Nr. 15/17 — divstāvu dzīvojamās ēkas, uzceltas 19. gadsimta pirmajā pusē, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamās ēkas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4841 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}}}}</ref> * Nr. 20 — vienstāva dzīvojamā ēka, uzcelta 1828.–1830. gados, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka ar mūra žogu |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4842 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}}}}</ref> * Nr. 27 — Latgales zoodārzs,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=http://www.latgaleszoo.eu/#_Kontakti |website=Latgales zoodārzs |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}}}}</ref> līdz 1990. gadu sākumam šeit atradās Jauno dabas pētnieku klubs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Jauno dabas pētnieku klubs |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51578/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|29||bez}}}}</ref> * Nr. 30 — bijušā kinoteātra "Oktobris" ēka (celts 1977. gadā, no 1991 — "Austra", no 2002 "Renesanse",<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atklāts kinoteātris "Oktobris" |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/641 |website=Latgales dati |publisher= |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}} |date={{dat|1978|8|4||bez}}}}</ref> tagad Daugavpils Inovāciju centrs — BJC "Jaunība" struktūrvienība). * Blakus ielai atrodas [[Vienības nams]], Andreja Pumpura skvērs un Esplanādes atpūtas zona. == Ielu savienojumi == Vienības iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] / [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] jf0z211wzqi97iln8unsoonb2d9ryii 0 595396 4459240 4407112 2026-04-26T02:00:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459240 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Tukuma iela|Tukuma iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tukuma iela |attēls = Daugavpils, Latvia - Tukuma iela - alinco fan (21).jpg |attēla paraksts = Tukuma iela 2006. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 1980 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Mogiļevas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tukuma iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Tukuma iela sākas krustojumā ar [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas ielu]], ved ziemeļrietumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Užvaldes iela|Užvaldes ielu]]. Tukuma ielā ir gan privātmāju, gan daudzstāvu dzīvojama apbūve. Tukuma ielas kopējais garums ir aptuveni 1980 metri, visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Tukuma ielu nekursē, bet 18. novembra ielā un [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielā]] ir vairāku tramvaju un autobusu maršrutu pieturas "Tukuma iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tukuma iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-stacija-butlerova-iela#7287 |publisher=1. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250403103711/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-stacija-butlerova-iela#7287 }}</ref> Ielas sākotnējais nosaukums bija '''[[Mogiļeva]]s iela''' ({{val|ru|Могилевская улица}}). {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par Tukuma ielu, un šīs nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojamie objekti == * Nr. 47A — bijusī Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestāde, no 2022. gada — [[Daugavpils Iespēju vidusskola]]s D korpuss.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skolas korpusi |url=https://divsk.lv/kontakti/skolas-kontakti |website=Daugavpils Iespēju vidusskola |accessdate={{dat|2025|3|26||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Tukuma iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] * [[Lielā Dārza iela]] * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] * [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]] * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] * [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]] * [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]] * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] * [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] * [[Aizputes iela (Daugavpils)|Aizputes iela]] * [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas iela]] * [[Avotu iela (Daugavpils)|Avotu iela]] * [[Užvaldes iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] qf0tg9lqfur1ik3f1ju8ashceollz09 0 595478 4459031 4406791 2026-04-25T16:29:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459031 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sporta iela|Sporta iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sporta iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (39).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 450 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Sporta iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Sporta iela sākas no apļveida krustojuma ar [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas]] un [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]]. Sporta ielas garums ir aptuveni 450 metri, tā apbūvēta ar daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Sporta iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, tās sarkano līniju platums ir 31 metrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Sporta ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Esplanāde" Cietokšņa ielā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Esplanāde |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17a-autoosta-csdd-jaunforstadte#9740 |publisher=17A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326115651/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17a-autoosta-csdd-jaunforstadte#9740 }}</ref> Iela izveidota [[Otrais pasaules karš|pēckara]] gados ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nekad nav mainījies. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā bija cita neliela Sporta iela (līdz 1934. gadam — ''Mazā Sakņu iela''),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|4|19||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> tā atradās [[Gajoks|Gajokā]] un krustojās ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]] starp namiem Nr. 18 un 20 (šīs ielas sākums ir saglabājies līdz mūsdienām). == Ievērojami objekti == * Nr. 6 un Nr. 8 — [[Daugavpils Universitāte]]s dienesta viesnīcas (nams Nr. 8 uzcelts 1988. gadā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Sporta iela 8 |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51583/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|29||bez}}}}</ref> nams Nr. 6 netiek lietots kopš 2016. gada). == Ielu savienojumi == Sporta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] / [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] (apļveida krustojums) * [[Stadiona iela (Daugavpils)|Stadiona iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] (Y veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] q5r3qlfk0jkvil0u2jdvnb57xaex8sc 0 595487 4459081 4253855 2026-04-25T18:01:19Z Biafra 13794 īsa izpēte liek apšaubīt šo faktu. 4459081 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inga Ridere | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|10|31}} | dz vieta = | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = pornoaktrise | darbības gadi = 1997—2002 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inga Ridere''' (dzimusi {{dat|1977|10|31}}) ir bijusī [[latvieši|latviešu]] [[pornoaktrise]]. Viņu 1997. gadā atklāja franču [[pornofilma|pornofilmu]] [[režisors]] [[Pjērs Vudmens]], un tajā pašā gadā, 20 gadu vecumā, viņa debitēja pornogrāfiskā filmā. Pēc tam viņa filmējās vairāk nekā desmit filmās, galvenokārt [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 2002. gadā viņai bija loma kompānijas ''[[Hustler|Hustler Video]]'' filmā, un pēc tam Ridere aizgāja no pornoindustrijas. Viņas vecakā māsa Inese Ridere arī bija pornoaktrise. == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.iafd.com/person.rme/perfid=inga_pr/gender=f/inga.htm ''Internet Adult Film Database''] {{en ikona}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ridere, Inga}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu pornoaktrises]] s5lg32a7fdq78akyxhz97b52vr86xeb 0 595508 4459093 4260039 2026-04-25T18:07:33Z Biafra 13794 4459093 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada aprīlis}} {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums= M88 remonta evakuācijas mašīna | attēls=[[Attēls:11th MEU Djibouti Sustainment Training, Came prepared 141106-M-CB493-005.jpg|300px]] | virsraksts= ''M88A2 Hercules'' mašīna | apkalpe= 3 | garums= 8,27 m | platums= 3,43 m | augstums= 3,12 m | masa= M88/M88A1: 50.8 t<br />M88A2: 63.5 t | bruņas= korpuss un kabīne veidota no bruņu plāksnēm, lai aizsargātu pret kājnieku ieročiem (30 mm) | primārais= [[M2 (ložmetējs)]] ar 1300 patronu kārbu | sekundārais= | dzinējs= [[dīzeļdzinējs]] ''Continental AVDS-1790-2DR'' | dzinēja_jauda= 560-780 kW |ātrums_uz ceļa= līdz 42 km/h | zs_koeficents= |maks. attālums= M88/M88A1: 450 km<br />M88A2: 322 km }} '''M88 remonta evakuācijas mašīna''' ({{val|en|M88 recovery vehicle}}) ir viens no lielākajiem [[Bruņu remonta evakuācijas mašīna|bruņotajiem glābšanas transportlīdzekļiem]] (''Armoured recovery vehicle'', ARV), ko izmanto [[ASV Bruņotie spēki|Amerikas Savienoto Valstu bruņotie spēki]]. Šai mašīnai ir trīs varianti: '''M88''', '''M88A1''' ​​un '''M88A2 ''Hercules'''''. M88 sērijas mašīnas izmantoja [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Līča karš|Persijas līča karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā]], kā arī mazākā mērā [[Kosovas krīze|Kosovas kara]] laikā, kur tās izmantoja, lai palīdzētu atgūt un saremontēt sabiedroto sauszemes vienību smagās [[bruņumašīna]]s. 2000. gadā M88A2 nomaiņas izmaksas bija aptuveni {{sk|2050000}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fas.org/man/dod-101/sys/land/m88a1e1.htm|title=M88's info and specs|date=6 February 2000|publisher=[[Federation of American Scientists]] (FAS)|access-date=24 June 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20120129042157/http://www.fas.org/man/dod-101/sys/land/m88a1e1.htm|archive-date=29 January 2012|url-status=}}</ref> == Varianti == * M88 — no 1961. gada * M88A1 ​​— no 1977. gada * M88A2 ''Hercules'' — no 1991. gada * M88A3 ''Hercules'' — nākotnes modelis Visi varianti ir aprīkoti ar [[M2 (ložmetējs)|12,7 mm ''M2 Browning'' .50 kalibra ložmetēju]], mašīnai ir {{nobr|432 mm}} klīrenss, {{nobr|2,6 m}} dziļa grāvja pārvarēšanas, {{nobr|1,1 m}} augstas sienas un {{nobr|2,6 m}} tranšejas šķērsošanas iespējas. Izmantojot M88 sērijas modeļus, kaujas laukā tā lomai nav bijušas būtiskas izmaiņas. Jaunākie modeļi spēj pacelt un pārvietot jau smagākas un lielākas kravas, vai mašīnas. M88A1 ​​tika izstrādāts, pamatojoties uz nu jau novecojušajiem ''[[M60 Patton]]'' [[tanks|tankiem]], tāpēc, ņemot vērā faktu, ka bija nepieciešamas divas M88A1 mašīnas, lai vilktu jauno ''[[M1 Abrams]]'' tanku,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=10 January 1992 |title=Early Performance Assessment of Bradley and Abrams |url=https://www.gao.gov/assets/nsiad-92-94.pdf |access-date=3 January 2025 |website=Government Accountability Office}}</ref> 1991. gadā tika pieņemts lēmums izveidot modernāku M88A2 mašīnu. == Nelaimes gadījumi == 2025. gada 25. martā Lietuvā mācību laikā, [[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]] bez vēsts pazuda 4 amerikāņu karavīri, kuri pārvietojās ar M88A2 ''Hercules'' mašīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120066437/cetru-asv-karaviru-meklesana-lietuva-turpinas-plkst-2320|title=Četru ASV karavīru meklēšana Lietuvā turpinās (plkst. 23.20)|date=2025-3-26|website=delfi.lv|access-date=|archive-url=|archive-date=|url-status=}}</ref> == Galerija == <gallery widths="192px" heights="108px"> Attēls:Aau m88.jpg|[[Irākas karš|Irākas kara]] laikā, M88 mašīnām bija liela nozīme pārvietojot un novietojot smagus dzelzsbetona blokus [[kaujas inženieri|kaujas inženieru]] misiju laikā. Attēls:Commander Having Fun.jpg|M88 mašīna mācību laikā Makoja fortā [[Viskonsina|Viskonsinā]], 2015. gadā Attēls:M88 pulling M1 engine.jpg|ASV jūras kājnieki izmanto M88A1 mašīnu lai ieceltu ''[[Avco-Lycoming AGT1500|Honeywell AGT1500]]'' gāzes turbīnas dzinēju ''M1A1 Abrams'' tankā ''Camp Coyote'' nometnē, [[Kuveita|Kuveitā]], 2003. gada februārī Attēls:Aau m88 2.jpg|M88A1 mašīna pildot savus darbus 2007. gada martā, Irākas kara laikā. Attēls:M88 Track Recovery Vehicle.jpg|ASV armijas M88A2 ''Hercules'' mašīna armijas bāzē [[Luiziāna|Luiziānā]], 2006. gada jūnijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.baesystems.com/cs/ContentServer?c=BAEProduct_C&childpagename=Global%2FBAELayout&cid=1434555443119&d=Touch&packedargs=d%3DTouch&pagename=GlobalWrapper M88A2 Factsheet on BAE Systems website] {{en ikona}} * [http://www.globalsecurity.org/military/systems/ground/m88.htm M88 data on Global S] {{en ikona}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārās mašīnas]] i7252c5vsc4ql4ifwkd0kxarx1k1c25 0 595546 4459424 4407351 2026-04-26T10:04:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459424 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Vidus iela|Vidus iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vidus iela |attēls = Vidus iela 31 (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = Nams Nr. 31 (pašlaik nojaukts), 2010. gads |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 635 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Igašova iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Vidus iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Vidus iela sākas krustojumā ar [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada ielu]]. Vidus ielā ir gan dzīvojama, gan rūpnieciska apbūve. Vidus ielas kopējais garums ir 635 metri. Visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Vidus ielu nekursē. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā рasaules kara]] Vidus iela bija garāka, tā sākās no [[Februāra iela]]s turpinājuma tagadējā siltumcentrāles teritorijā un beidzās pļavās, pēc Ūdensvada ielas krustojoties arī ar Martas ielu un Grīvas ielu, kuras jau sen nepastāv.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|3|28||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> '''Vidus iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Средняя улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. [[Latvijas PSR]] laikā tā bija nosaukta par '''Igašova ielu''',<ref>{{Starpviki saite|lv = Pjotrs Igašovs|val = ru|val_title = Игашов, Пётр Степанович}} (1915—1941) bija Otrā pasaules kara dalībnieks (padomju armijas līdotājs), kurš, pēc oficiālās versijas, gājis bojā gaisa kaujā pie [[Krauja (Naujenes pagasts)|Kraujas]].</ref> bet 1991. gada 19. decembrī nosaukums '''Vidus iela''' atjaunots.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|28||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 28 — trīsstāvu sarkanķieģeļu ēka, celta 20. gadsimta sākumā kā sabiedrības "Levitāns un biedri" dzirnavas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mendelis Levitāns |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/10575 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|25||bez}}}}</ref> * Nr. 31/33 — šeit no 19. gadsimta beigām atradās flīžu un terakotas fabrika "Gajoks", kura darbojas līdz Pirmajam pasaules karam.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Превратности судьбы двинской семьи |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158206 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}} |language=ru }}</ref> * Vidus ielā atrodas Gajoka skvērs (agrākais tirgus laukums) un Otrā pasaules kara brāļu kapi. == Ielu savienojumi == Vidus iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu iela]] (T veida krustojums) * [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālā iela]] * [[Burtnieku iela (Daugavpils)|Burtnieku iela]] * [[Dzelzceļu iela]] / [[Podnieku iela (Daugavpils)|Podnieku iela]] * [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Irbju iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] fsx9bko4zwchmef4i78qb8v3my79k2b 0 595548 4459257 4250745 2026-04-26T03:00:18Z Biafra 13794 4459257 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Charadriiformes | kārta_lv = Tārtiņveidīgie | dzimta = Scolopacidae | dzimta_lv = Sloku dzimta | ģints = Calidris | ģints_lv = Šņibīši | suga = C. tenuirostris | suga_lv = Garknābja šņibītis | binomial_authority = ([[Tomass Horsfīlds|Horsfield]], [[1821]]) | sinonīmi = }} '''Garknābja šņibītis''' (''Calidris tenuirostris'') ir neliela auguma [[bridējputns]], kurš ligzdo [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]]. Migrācijas laikā vienu reizi novērots arī [[Latvija|Latvijā]]. == Izplatība == Garknābja šņibītis ligzdo [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] [[Sibīrija|Sibīrijā]], kā arī [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], sugas izplatība maz izpētīta. Ziemo [[Āzija]]s dienvidaustrumu un dienvidu piekrastēs līdz pat [[Austrālija]]i. [[Latvija|Latvijā]] garknābja šņibītis ir novērots vienu reizi 2021. gada rudenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/calten.htm|title=Garknābja šņibītis|website=www.putni.lv|access-date=2025-03-28}}</ref> [[Eiropa|Eiropā]] suga ieceļo ļoti reti, pēc 2022. gada datiem bija tikai 20 novērojumi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Smislovs|first=Edgars|date=2022|title=Divas Latvijas faunai jaunas putnu sugas – ziņojumi portālā Dabasdati.lv|url=http://www.putni.lv/pdf/Smislovs_2022.pdf|journal=Putni Dabā}}</ref> == Izskats == Garknābja šņibītis ir kompakts putns ar īsu kaklu, ķermeņa garums 26—30 cm. Tas ir lielākais putns [[šņibīši|šņibīšu ģintī]], nedaudz lielāks par kopumā ļoti līdzīgo sugu, kas sastopama vairāk uz rietumiem — [[lielais šņibītis|lielo šņibīti]]. Garknābja šņibītim ir salīdzinoši garāks, tievāks un nedaudz uz leju vērsts tumšs knābis un īsas tumšas kājas. Ziemā putna mugurpuse ir pelēka. Vasarā abu dzimumu pārstāvjiem mugurpuse ir tumšāka, gaišs vēders un krūtis, uz kurām izteikti raibumi. == Dzīvesveids == [[Attēls:Great Knot 2 - Lee Point.jpg|200px|left|thumb|Garknābja šņibīšu bars [[Austrālija]]s [[Ziemeļu teritorija]]s piekrastē]] Ligzdo [[tundra|tundrā]], monogāmos pāros. Ligzdā parasti ir četras [[ola]]s. Ligzdošanas laikā pieaugušie putni pārsvarā izmanto augu barību, bet bērnus baro ar [[kukaiņi]]em un citiem dzīvieniekiem. Garknābja šņibītim ir raksturīga tāla migrācija, sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes. Ziemošanas laikā lielākoties uzturas piekrastē, bieži lielos baros. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Šņibīši]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] op2ygwgimlgn55hejixmbuhr3vphiuw 4459258 4459257 2026-04-26T03:01:12Z Biafra 13794 4459258 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Charadriiformes | kārta_lv = Tārtiņveidīgie | dzimta = Scolopacidae | dzimta_lv = Sloku dzimta | ģints = Calidris | ģints_lv = Šņibīši | suga = C. tenuirostris | suga_lv = Garknābja šņibītis | binomial_authority = ([[Tomass Horsfīlds|Horsfield]], [[1821]]) | sinonīmi = }} '''Garknābja šņibītis''' (''Calidris tenuirostris'') ir neliela auguma [[bridējputns]], kurš ligzdo [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]]. Migrācijas laikā vienu reizi novērots arī [[Latvija|Latvijā]]. == Izplatība == Garknābja šņibītis ligzdo [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] [[Sibīrija|Sibīrijā]], kā arī [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], sugas izplatība maz izpētīta. Ziemo [[Āzija]]s dienvidaustrumu un dienvidu piekrastēs līdz pat [[Austrālija]]i. [[Latvija|Latvijā]] garknābja šņibītis ir novērots vienu reizi 2021. gada rudenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/calten.htm|title=Garknābja šņibītis|website=www.putni.lv|access-date=2025-03-28}}</ref> [[Eiropa|Eiropā]] suga ieceļo ļoti reti, pēc 2022. gada datiem bija tikai 20 novērojumi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Smislovs|first=Edgars|date=2022|title=Divas Latvijas faunai jaunas putnu sugas – ziņojumi portālā Dabasdati.lv|url=http://www.putni.lv/pdf/Smislovs_2022.pdf|journal=Putni Dabā}}</ref> == Izskats == Garknābja šņibītis ir kompakts putns ar īsu kaklu, ķermeņa garums 26—30 cm. Tas ir lielākais putns [[šņibīši|šņibīšu ģintī]], nedaudz lielāks par kopumā ļoti līdzīgo sugu, kas sastopama vairāk uz rietumiem — [[lielais šņibītis|lielo šņibīti]]. Garknābja šņibītim ir salīdzinoši garāks, tievāks un nedaudz uz leju vērsts tumšs knābis un īsas tumšas kājas. Ziemā putna mugurpuse ir pelēka. Vasarā abu dzimumu pārstāvjiem mugurpuse ir tumšāka, gaišs vēders un krūtis, uz kurām izteikti raibumi. == Dzīvesveids == [[Attēls:Great Knot 2 - Lee Point.jpg|200px|left|thumb|Garknābja šņibīšu bars [[Austrālija]]s [[Ziemeļu teritorija]]s piekrastē]] Ligzdo [[tundra|tundrā]], monogāmos pāros. Ligzdā parasti ir četras [[ola]]s. Ligzdošanas laikā pieaugušie putni pārsvarā izmanto augu barību, bet bērnus baro ar [[kukaiņi]]em un citiem dzīvieniekiem. Garknābja šņibītim ir raksturīga tāla [[Putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes. Ziemošanas laikā lielākoties uzturas piekrastē, bieži lielos baros. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Šņibīši]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] lrdj7xl5j4p1u1534ymuv0tz8ywkzsx 0 595553 4459267 4259508 2026-04-26T03:12:38Z Biafra 13794 4459267 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Vidiņu Jānis | vārds_orig = Juris Janis Vidiņš | attēls = Vidiņu Jānis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ķoniņciems (Turlavas pagasts)|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1921 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Ķoniņciems (Turlavas pagasts)}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | bērni =[[Aleksandrs Vidiņš]], [[Juris Nikolajs Vidiņš]] | paraksts = | pseidonīms = Kolonists | nodarbošanās = [[rakstniecība]], [[žurnālistika]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Vidiņu Jānis''' (īstajā vārdā '''Juris Janis Vidiņš'''; 1862—1921) bija [[Latvieši|latviešu]] Atmodas laika [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] [[rakstnieks]] un žurnālists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1862. gada 28. augustā [[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]] [[Ķoniņciems (Turlavas pagasts)|Ķoniņciema]] "Jaunajos Kruķiņos" [[ķoniņi|ķoniņu]] zemnieka ģimenē. Mācījās [[Kuldīgas vācu ģimnāzija|Kuldīgas vācu ģimnāzijā]], abitūrijas eksāmenus nokārtoja [[Vidzemes guberņas ģimnāzija|Vidzemes guberņas ģimnāzijā]], vienu semestri studēja tieslietas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]], pēc tam filoloģiju [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]], pēc atentāta pret [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandru III]] 1887. gadā izslēgts no universitātes politisku iemeslu dēļ. Darbojās kreisi orientētajā laikrakstā "[[Dienas Lapa]]" par korektoru, tad kļuva par redakcijas locekli (1887—1901). No 1904. gada studēja [[agronomija|agronomiju]] [[Leipciga]]s Lauksaimniecības institūtā. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja laikrakstā "[[Mājas Viesis]]" (1908), "Latvija" (1908—1909) un nodarbojās ar vārdnīcu veidošanu. No 1909. gada strādāja laikrakstā "Liepājas Atbalss", izdeva "Jauno zelta mājas grāmatu". 1913. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Nīca|Nīcā]], bet vācu okupācijas laikā Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā atgriezās dzimtajā Ķoniņciemā. Miris 1921. gada 26. aprīlī, apbedīts Ķoniņciema kapos. Žurnālistikā darbojās arī viņa dēli [[Aleksandrs Vidiņš]] (1900—1947) un [[Juris Nikolajs Vidiņš]] (1905—1962).<ref>[https://www.literatura.lv/personas/juris-janis-vidins literatura.lv]</ref> == Darbi == * Č. Dikensa romāna tulkojums "Pikvikieši" (1891), * Č. Rīda "Bīstams noslēpums" tulkojums (1892), * [[Oto fon Rūtenbergs|O. fon Rūtenberga]] "Baltijas vēsture" tulkojums (1908), * Vācu-latviešu vārdnīca (1908), * Svešvārdu grāmata (1911, 1933 pārstrādāts izdevums, ko sagatavoja [[Juris Nikolajs Vidiņš]]), * "Jaunā zelta mājas grāmata" (1-2, 1913; 2. daļa "Zelta mājas grāmata zemkopjiem"). <gallery> Oto fon Rūtenberga grāmatas tulkojums 1908.jpg|Oto fon Rūtenberga "Baltijas vēsture" tulkojums (1908) Vidiņu Jāņa Svešvārdu grāmata 1911.jpg|Vidiņu Jāņa "Svešvārdu grāmata" (1911) Vidiņu Jāņa Zelta mājas grāmata 1913.jpg|Vidiņu Jāņa "Jaunā Zelta mājas grāmata" (1913) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidiņu Jānis}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] jhzp0j2bv230pql1b1ozkk7msj6402l 4459268 4459267 2026-04-26T03:13:19Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Jaunlatvieši]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459268 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Vidiņu Jānis | vārds_orig = Juris Janis Vidiņš | attēls = Vidiņu Jānis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ķoniņciems (Turlavas pagasts)|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1921 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Ķoniņciems (Turlavas pagasts)}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | bērni =[[Aleksandrs Vidiņš]], [[Juris Nikolajs Vidiņš]] | paraksts = | pseidonīms = Kolonists | nodarbošanās = [[rakstniecība]], [[žurnālistika]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Vidiņu Jānis''' (īstajā vārdā '''Juris Janis Vidiņš'''; 1862—1921) bija [[Latvieši|latviešu]] Atmodas laika [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] [[rakstnieks]] un žurnālists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1862. gada 28. augustā [[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]] [[Ķoniņciems (Turlavas pagasts)|Ķoniņciema]] "Jaunajos Kruķiņos" [[ķoniņi|ķoniņu]] zemnieka ģimenē. Mācījās [[Kuldīgas vācu ģimnāzija|Kuldīgas vācu ģimnāzijā]], abitūrijas eksāmenus nokārtoja [[Vidzemes guberņas ģimnāzija|Vidzemes guberņas ģimnāzijā]], vienu semestri studēja tieslietas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]], pēc tam filoloģiju [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]], pēc atentāta pret [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandru III]] 1887. gadā izslēgts no universitātes politisku iemeslu dēļ. Darbojās kreisi orientētajā laikrakstā "[[Dienas Lapa]]" par korektoru, tad kļuva par redakcijas locekli (1887—1901). No 1904. gada studēja [[agronomija|agronomiju]] [[Leipciga]]s Lauksaimniecības institūtā. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja laikrakstā "[[Mājas Viesis]]" (1908), "Latvija" (1908—1909) un nodarbojās ar vārdnīcu veidošanu. No 1909. gada strādāja laikrakstā "Liepājas Atbalss", izdeva "Jauno zelta mājas grāmatu". 1913. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Nīca|Nīcā]], bet vācu okupācijas laikā Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā atgriezās dzimtajā Ķoniņciemā. Miris 1921. gada 26. aprīlī, apbedīts Ķoniņciema kapos. Žurnālistikā darbojās arī viņa dēli [[Aleksandrs Vidiņš]] (1900—1947) un [[Juris Nikolajs Vidiņš]] (1905—1962).<ref>[https://www.literatura.lv/personas/juris-janis-vidins literatura.lv]</ref> == Darbi == * Č. Dikensa romāna tulkojums "Pikvikieši" (1891), * Č. Rīda "Bīstams noslēpums" tulkojums (1892), * [[Oto fon Rūtenbergs|O. fon Rūtenberga]] "Baltijas vēsture" tulkojums (1908), * Vācu-latviešu vārdnīca (1908), * Svešvārdu grāmata (1911, 1933 pārstrādāts izdevums, ko sagatavoja [[Juris Nikolajs Vidiņš]]), * "Jaunā zelta mājas grāmata" (1-2, 1913; 2. daļa "Zelta mājas grāmata zemkopjiem"). <gallery> Oto fon Rūtenberga grāmatas tulkojums 1908.jpg|Oto fon Rūtenberga "Baltijas vēsture" tulkojums (1908) Vidiņu Jāņa Svešvārdu grāmata 1911.jpg|Vidiņu Jāņa "Svešvārdu grāmata" (1911) Vidiņu Jāņa Zelta mājas grāmata 1913.jpg|Vidiņu Jāņa "Jaunā Zelta mājas grāmata" (1913) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidiņu Jānis}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] jiezqh3co69frhndw0xwiovq1yt3kb7 0 595580 4459269 4401736 2026-04-26T03:33:33Z Biafra 13794 4459269 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste |sports=futbols |nosaukums=FIFA Klubu Pasaules kauss 2025 |citi_nosaukumi= |attēls=2025 FIFA Club World Cup.svg |att_izm=150px |valsts={{USA}} |laiks= |komandu_skaits=32 |konfederācijas=6 |stadioni=12 |pilsētas=11 |pag_sez=[[2023. gada FIFA Pasaules kauss|2023]] |nak_sez=[[2029. gada FIFA Pasaules kauss|2029]] |čempioni={{flaga|Anglija}} ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''|otrie={{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]''|tituls=2|spēles=63|skatītāji=2492062|rezultatīvākais=[[Anhels Di Marija]] ([[Lisabonas "Benfica"|Benfica]])<br />[[Gonsalo Garsija]] ([[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]])<br />[[Serū Girasī]] ([[Borussia Dortmund]])<br />[[Markuss Leonardu]] ([[Al Hilal SFC|Al Hilal]])<br />(4 vārti)}} '''2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss''' bija 21. [[FIFA Klubu Pasaules kauss|Klubu Pasaules kauss]]. Tas norisinās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] no 14. jūnija līdz 14. jūlijam. Šis bija pirmais turnīrs, kurā piedalījās 32 klubi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/articles/mundial-de-clubes-25-teams-dates-venue-groups-draw-matches-tickets|title=FIFA Club World Cup 2025: Everything you need to know|website=FIFA|access-date=28.03.2025.|date=28.02.2024.}}</ref> Iepriekšējie Klubu Pasaules kausa čempioni bija ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', kuri uzvarēja [[2023. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2023. gada turnīrā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5952020/2024/12/04/club-world-cup-2025-explainer/|title=Club World Cup 2025: What is it, who is competing and how to watch the draw|work=The New York Times|access-date=2025-03-28|date=2024-12-05|last=Tansley|first=Eduardo|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Jaunais turnīra formāts tika paziņots 2019. gada martā, un sākotnēji bija paredzēts, ka tas 2021. gadā notiks [[Ķīna|Ķīnā]], tomēr tas tika atlikts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. ASV kā turnīra rīkotājvalsts tika apstiprināta 2023. gadā. Iepriekšējā formāta vietā tika izveidots ikgadējs turnīrs [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]. Turnīra izveidi kritizēja spēlētāju arodbiedrība [[FIFPRO]], kā arī ''[[World Leagues Forum]]'' saistībā ar tā ietekmi uz spēļu daudzuma palielināšanos un spēlētāju labklājību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37634880/fifa-launch-new-club-world-cup-32-teams-2025|title=FIFA to launch new Club World Cup format in '25|website=ESPN.com|access-date=2025-03-28|date=2022-12-16|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/13/footballers-union-fifpro-legal-action-fifa-club-world-cup|title=Footballers’ union starts legal action against Fifa over Club World Cup|work=The Guardian|access-date=2025-03-28|date=2024-06-13|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Par turnīra uzvarētājiem otro reizi kļuva [[Anglija]]s komanda ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kas finālā pārspēja [[Francija]]s komandu ''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]''. == Komandas == {{VietasKarte+|World|width=600|float=right|caption=Komandas ārpus UEFA konfederācijas, kas piedalīsies 2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā|places= <!--AFC--> {{VietasKarte~|World|lat=24.788598|long=46.839195|label_size=80|label=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|World|lat=35.903111|long=139.717601|label_size=80|label=[[Urawa Red Diamonds]]|position=right}} {{VietasKarte~|World|lat=35.53528|long=129.25944|label_size=80|label=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|position=left}} {{VietasKarte~|World|lat=24.2446219|long=55.7142463|label_size=80|label=[[Al Ain FC|Al Ain]]|position=right}} <!--CAF--> {{VietasKarte~|World|lat=30.069114|long=31.312333|label_size=80|label=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|position=top}} {{VietasKarte~|World|lat=33.582859|long=-7.646818|label_size=80|label=[[Wydad AC|Wydad]]|position=left}} {{VietasKarte~|World|lat=36.747778|long=10.272778|label_size=80|label=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|World|lat=-25.753333|long=28.2227788|label_size=80|label=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|position=right}} <!--CONCACAF--> {{VietasKarte~|World|lat=25.669|long=-100.244|label_size=80|label=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|position=left}} {{VietasKarte~|World|lat=47.595157|long=-122.331641|label_size=80|label=[[Sietlas "Sounders"|Seattle Sounders]]|position=right}} {{VietasKarte~|World|lat=20.105186|long=-98.7563288|label_size=80|label=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|World|lat=34.313|long=-118.285|label_size=80|label={{nowrap|[[Los Angeles FC]]}}|position=left}} <!--CONMEBOL--> {{VietasKarte~|World|lat=-23.600008|long=-46.500002|label_size=80|label=[[Palmeiras]]|position=left}} {{VietasKarte~|World|lat=-34.545278|long=-58.449722|label_size=80|label='''{{nowrap|Buenosairesa}}'''|mark=Black pog.svg|position=right}} {{VietasKarte~|World|lat=-22.912147|long=-43.230187|label_size=80|label='''{{nowrap|Riodežaneiro}}'''|mark=Black pog.svg|position=right}} <!--OFC--> {{VietasKarte~|World|lat=-36.898035|long=174.736502|label_size=80|label=[[Auckland City FC|Auckland City]]|position=left}} <!--Rīkotāja--> {{VietasKarte~ |World |lat=26.193056 |long=-80.161111 |label={{nowrap|[[Maiami "Inter"|Inter Miami]]}} |label_size=80 |position=right}} {{VietasKarte~|World|mark=TransparentPlaceholder.png |marksize=0 |lat=-10 |long=-160|label_size=80|label= '''{{nowrap|Buenosairesas komandas}}'''<br /> [[Attēls:Red pog.svg|8px]] [[Boca Juniors]]<br />[[Attēls:Red pog.svg|8px]] [[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]] }} {{VietasKarte~|World|mark=TransparentPlaceholder.png |marksize=0 |lat=-35|long=-160|label_size=80|label= '''{{nowrap|Riodežaneiro komandas}}'''<br /> [[Attēls:Red pog.svg|8px]] [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]<br /> [[Attēls:Red pog.svg|8px]] [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]<br /> [[Attēls:Red pog.svg|8px]] [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] |position=right}} }} {{VietasKarte+ |Europe |width=600|float=right|caption=UEFA konfederācijas komandas, kas piedalīsies 2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausā |places= <!--Austria--> {{VietasKarte~|Europe|lat=47.816389|long=12.998333|label_size=80|label=[[FC Red Bull Salzburg|Salzburg]]||position=right}} <!--England--> {{VietasKarte~|Europe|lat=51.50722|long=-0.1275|label_size=80|label=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]||position=left}} {{VietasKarte~|Europe|lat=53.4832|long=-2.2004|label_size=80|label={{nowrap|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]}}|position=top}} <!--France--> {{VietasKarte~|Europe|lat=48.84139|long=2.25306|label_size=80|label=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|position=bottom}} <!--Vācija--> {{VietasKarte~|Europe|lat=48.21878|long=11.62475|label_size=80|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|position=top}} {{VietasKarte~|Europe|lat=51.49257|long=7.45184|label_size=80|label=[[Borussia Dortmund]]|position=top}} <!--Itālija--> {{VietasKarte~|Europe|lat=45.47808|long=9.124|label_size=80|label=[[Inter Milan]]|position=right}} {{VietasKarte~|Europe|lat=45.10944|long=7.6411|label_size=80|label=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|position=bottom}} <!--Portugāle--> {{VietasKarte~|Europe|lat=41.16176|long=-8.58393|label_size=80|label=[[FC Porto|Porto]]|position=right}} {{VietasKarte~|Europe|lat=38.7|long=-9.183333|label_size=80|label=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|position=right}} <!--Spānija--> {{VietasKarte~|Europe|lat=40.45306|long=-3.68835|label_size=80|label='''{{nowrap|Madride}}'''|mark=Black pog.svg|position=right}} {{VietasKarte~|Europe|mark=TransparentPlaceholder.png |marksize=0 |lat=60 |long=-20|label_size=80|label= '''{{nowrap|Madrides komandas}}'''<br /> {{nowrap|[[Attēls:Red pog.svg|8px]] [[Atlético Madrid]]}}<br /> [[Attēls:Red pog.svg|8px]] [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |position=right}} }} {| class="wikitable sortable" |- !Konfederācija !Komanda !Kvalifikācija !Dalība |- |rowspan="4"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] {{small|(4 komandas)}} |{{Flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] |2021. gada [[AFC Čempionu līga]]s uzvarētāji |4. reize |- |{{nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Urawa Red Diamonds]]}} |2022. gada [[AFC Čempionu līga]]s uzvarētāji |4. reize |- |{{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] |2023.—2024. gada [[AFC Čempionu līga]]s uzvarētāji |2. reize |- |{{flaga|Korejas Republika}} [[Ulsan HD FC|Ulsan HD]] |Labākā ranga atbilstošā komanda AFC 4 gadu reitingā |3. reize |- |rowspan="4"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] {{small|(4 komandas)}} |{{flaga|Ēģipte}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] |2020.—2021., 2022.—2023. un 2023.—2024. gada [[CAF Čempionu līga]]s uzvarētāji |10. reize |- |{{flaga|Maroka}} [[Wydad AC]] |2021.—2022. gada [[CAF Čempionu līga]]s uzvarētāji |3. reize |- |{{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] |Labākā ranga atbilstošā komanda CAF 4 gadu reitingā |4. reize |- |{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] |Otra labākā ranga atbilstošā komanda CAF 4 gadu reitingā |2. reize |- |rowspan="4"|[[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] {{small|(4 komandas)}} |{{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] |2021. gada [[CONCACAF Čempionu līga]]s uzvarētāji |6. reize |- |{{flaga|ASV}} [[Sietlas "Sounders"|Seattle Sounders]] |2022. gada [[CONCACAF Čempionu līga]]s uzvarētāji |2. reize |- |{{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] |2024. gada [[CONCACAF Čempionu līga]]s uzvarētāji |5. reize |- |{{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] |izslēgšanas mača uzvarētāji |1. reize |- |rowspan="6"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] {{small|(6 komandas)}} |{{flaga|Brazīlija}} [[Palmeiras]] |2021. gada [[Copa Libertadores]] uzvarētāji |3. reize |- |{{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]] |2022. gada [[Copa Libertadores]] uzvarētāji |3. reize |- |{{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] |2023. gada [[Copa Libertadores]] uzvarētāji |2. reize |- |{{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] |2024. gada [[Copa Libertadores]] uzvarētāji |1. reize |- |{{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]] |Labākā ranga atbilstošā komanda CONMEBOL 4 gadu reitingā |3. reize |- |{{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] |Otra labākā ranga atbilstošā komanda CONMEBOL 4 gadu reitingā |2. reize |- |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] {{small|(1 komanda)}} |{{flaga|Jaunzēlande}} [[Auckland City FC|Auckland City]] |Labākā [[OFC Čempionu līga]]s uzvarētāja OFC 4 gadu reitingā |12. reize |- |rowspan="12"|[[UEFA]] {{small|(12 komandas)}} |{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētāji |3. reize |- |{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—2022.]] un [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētāji |7. reize |- |{{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |[[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētāji |2. reize |- |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] |Labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |3. reize |- |{{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] |Otra labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |1. reize |- |{{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]] |Ceturtā labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |2. reize |- |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] |Piektā labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |1. reize |- |{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] |Septītā labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |1. reize |- |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] |Trešā labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |1. reize |- |{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] |Astotā labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |1. reize |- |{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] |Sestā labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |1. reize |- |{{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |Devītā labākā ranga atbilstošā komanda UEFA 4 gadu reitingā |1. reize |- |Rīkotājvalsts {{small|(1 komanda)}} |{{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"|Inter Miami]] |2024. gada [[MLS Supporters' Shield]] uzvarētāji |1. reize |} == Stadioni == 2025. gada FIFA Klubu pasaules kausa norisei tika izvēlēti 12 stadioni dažādās ASV pilsētās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5798811/2024/09/28/club-world-cup-2025-venues/|title=FIFA announces 2025 Club World Cup stadiums and cities|work=The New York Times|access-date=2025-06-13|date=2024-10-20|last=Cardenas|first=Felipe|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> {| |- | {{Anchor|Cities}} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Rīkotājpilsētas un stadioni |- ! [[Pasadīna]]<br /><small>([[Losandželosa]]s metropole)</small> ! [[Īstraterforda]]<br /><small>([[Ņujorka]]s metropole)</small> ! [[Šarlota]] |- | [[Rose Bowl]] | [[MetLife Stadium]] | [[Bank of America Stadium]] |- | Ietilpība: '''89 702''' | Ietilpība: '''82 500''' | Ietilpība: '''74 867''' |- | [[Attēls:Inter vs Chelsea at the Rose Bowl.jpg|215x215px]] | [[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|frameless]] | [[Attēls:Bank of America Stadium soccer.jpg|215x215px]] |- ! [[Atlanta]] ! [[Sietla]] ! [[Filadelfija]] |- | [[Mercedes-Benz Stadium]] | [[Lumen Field]] | [[Lincoln Financial Field]] |- | Ietilpība: '''71 000''' | Ietilpība: '''68 740''' | Ietilpība: '''67 594''' |- | [[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|frameless]] | [[Attēls:OL_Reign_vs._Washington_Spirit_-_October_6,_2023_-_view_from_southeast.jpg|frameless]] | [[Attēls:United_States_v_Paraguay,_Copa_América_Centenario_(cropped).jpg|frameless]] |- ! [[Maiamigārdensa]]<br /><small>([[Maiami]] metropole)</small> ! colspan="2" |[[Orlando]] |- | [[Hard Rock Stadium]] | [[Camping World Stadium]] | [[Inter&Co Stadium]] |- | Ietilpība: '''64 767''' | Ietilpība: '''60 219''' | Ietilpība: '''25 500''' |- | [[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|frameless]] | [[Attēls:Orlando City Game 21.jpg|frameless]] | [[Attēls:Orlando City SC vs Atlanta United by timoteeburns (20200905234512).jpg|frameless]] |- ! [[Našvila]] ! [[Sinsinati]] ! [[Vašingtona]] |- | [[Geodis Park]] | [[TQL Stadium]] | [[Audi Field]] |- | Ietilpība: '''30 109''' | Ietilpība: '''26 000''' | Ietilpība: '''20 000''' |- | [[Attēls:Nashville SC vs Houston Dynamo by jeremyrs80 (20221002204452).jpg|215x215px]] | [[Attēls:FC Cincinnati vs. D.C. United at TQL Stadium (20210801140432).jpg|215x215px]] | [[Attēls:Audi Field (45116253932).jpg|215x215px]] |} | valign="top" | {{VietasKarte+|USA|float=center|width=412|caption=2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa rīkotājpilsētas|places= {{VietasKarte~|USA|lat=34.161|long= -118.168|label=[[Pasadīna]]|position=right}} {{VietasKarte~|USA|lat=40.813528|long= -74.074361|label=[[Īstraterforda]]|position=top}} {{VietasKarte~|USA|lat=35.225833|long= -80.852778|label=[[Šarlota]]|position=right}} {{VietasKarte~|USA|lat=33.755556|long= -84.4|label={{nobr|[[Atlanta]]}}|position=left}} {{VietasKarte~|USA|lat=47.5952|long= -122.3316|label=[[Sietla]]|position=right}} {{VietasKarte~|USA|lat=39.900833|long= -75.1675|label=[[Filadelfija]]|position=left}} {{VietasKarte~|USA|lat=25.958056|long= -80.238889|label=[[Maiamigārdensa]]|position=left}} {{VietasKarte~|USA|lat=28.54|long= -81.38|label=[[Orlando]]|position=right}} {{VietasKarte~|USA|lat=36.130083|long= -86.766|label=[[Našvila]]|position=left}} {{VietasKarte~|USA|lat=39.111389|long= -84.522222|label=[[Sinsinati]]|position=left}} {{VietasKarte~|USA|lat=38.868411|long= -77.012869|label=[[Vašingtona]]|position=right}}}} |} == Grupu turnīrs == Spēļu laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas (Austrumeiropas) laika]] ([[UTC+2]]). === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SEP |team2=MIA |team3=POR |team4=AHL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_SEP=1 |draw_SEP=2 |loss_SEP=0 |gf_SEP=4 |ga_SEP=2 |status_SEP= |win_POR=0 |draw_POR=2 |loss_POR=1 |gf_POR=5 |ga_POR=6 |status_POR= |win_AHL=0 |draw_AHL=2 |loss_AHL=1 |gf_AHL=4 |ga_AHL=6 |status_AHL= |win_MIA=1 |draw_MIA=2 |loss_MIA=0 |gf_MIA=4 |ga_MIA=3 |status_MIA= <!--Team definitions--> |name_SEP={{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] |name_POR={{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] |name_AHL={{flaga|Ēģipte}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] |name_MIA={{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N}} | laiks = 03:00 | komanda1 = [[Al Ahly SC|Al Ahly]] {{flaga|Ēģipte}} | rezultāts =0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019152 Informācija] | komanda2 = {{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF]] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =60927 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} [[Alireza Fagani]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|16|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019149 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =46275 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} [[Saids Martiness]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|19|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019148 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Ēģipte}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] | vārti1 =[[Vesams Abū Alī|Abū Alī]] {{goal|49|s.v.}}<br />[[Hosē Manuels Lopess|Lopess]] {{goal|59}} | vārti2 = | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =35 179 | tiesnesis ={{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|19|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Inter Miami CF]] {{flaga|ASV}} | rezultāts =2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019151 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | vārti1 =[[Telasko Segovija|Segovija]] {{goal|47}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|54}} | vārti2 =[[Samu Agehova|Agehova]] {{goal|8|11m}} | stadions = [[Mercedes-Benz Stadium]], [[Atlanta]] | skatītāji =31 783 | tiesnesis ={{flaga|Čīle}} [[Kristians Garajs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|24|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Inter Miami CF]] {{flaga|ASV}} | rezultāts =2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019153 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] | vārti1 =[[Tadeo Aljende|Aljende]] {{goal|16}}<br />[[Luiss Alverto Svaress|Svaress]] {{goal|65}} | vārti2 =[[Pauliņu (futbolists, dzimis 2000. gadā)|Pauliņu]] {{goal|80}}<br />[[Maurisiu]] {{goal|87}} | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =60 914 | tiesnesis ={{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|24|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[FC Porto|Porto]] {{flaga|Portugāle}} | rezultāts =4:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019150 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Ēģipte}} [[Al Ahly SC|Al Ahly]] | vārti1 =[[Rodrigu Mora|Mora]] {{goal|23}}<br />[[Viljams Gomešs|Gomešs]] {{goal|50}}<br />[[Samu Agehova|Agehova]] {{goal|53}}<br />[[Pepe (futbolists)|Pepe]] {{goal|89}} | vārti2 =[[Abū Alī|Alī]] {{goal|15}}, {{goal|45+2|11m}}, {{goal|51}}<br />[[Mohameds Alī Bens Romdane|Romdane]] {{goal|64}} | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =39 893 | tiesnesis ={{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=PSG |team2=BOT |team3=ATM |team4=SEA <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_PSG=2 |draw_PSG=0 |loss_PSG=1 |gf_PSG=6 |ga_PSG=1 |status_PSG= |win_ATM=2 |draw_ATM=0 |loss_ATM=1 |gf_ATM=4 |ga_ATM=5 |status_ATM= |win_BOT=2 |draw_BOT=0 |loss_BOT=1 |gf_BOT=3 |ga_BOT=2 |status_BOT= |win_SEA=0 |draw_SEA=0 |loss_SEA=3 |gf_SEA=2 |ga_SEA=7 |status_SEA= <!--Team definitions--> |name_PSG={{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] |name_ATM={{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] |name_BOT={{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] |name_SEA={{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Paris Saint-Germain]] {{flaga|Francija}} | rezultāts =4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019155 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | vārti1 =[[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|19}}<br />[[Vitiņa]] {{goal|45+1}}<br />[[Senī Majulu|Majulu]] {{goal|87}}<br />[[I Kanins]] {{goal|90+7|11m}} | vārti2 = | stadions = [[Rose Bowl]], [[Pasadīna]] | skatītāji =80 619 | tiesnesis = {{flaga|ROU}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|16|N}} | laiks = 05:00 | komanda1 = [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019157 Informācija] | komanda2 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]] | vārti1 =[[Žairs Kuņa|Kuņa]] {{goal|28}}<br />[[Igors Žezuss|Žezuss]] {{goal|44}} | vārti2 =[[Kristians Roldens|Roldens]] {{goal|75}} | stadions = [[Lumen Field]], [[Sietla]] | skatītāji =30 151 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nīberjs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|20|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[Seattle Sounders FC]] {{flaga|ASV}} | rezultāts =1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019158 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | vārti1 =[[Alberts Rusnāks|Rusnāks]] {{goal|50}} | vārti2 =[[Pablo Barrjoss|Barrjoss]] {{goal|11}}, {{goal|55}}<br />[[Aksels Vitsels]] {{goal|47}} | stadions = [[Lumen Field]], [[Sietla]] | skatītāji =51 636 | tiesnesis ={{flaga|Argentīna}} [[Jaels Falkons Peress]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|20|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Paris Saint-Germain]] {{flaga|Francija}} | rezultāts =0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019156 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] | vārti1 = | vārti2 =[[Igors Žezuss|Žezuss]] {{goal|36}} | stadions = [[Rose Bowl]], [[Pasadīna]] | skatītāji =53 699 | tiesnesis ={{flaga|Kanāda}} [[Drū Fišers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|23|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Seattle Sounders FC]] {{flaga|ASV}} | rezultāts =0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019156 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | vārti1 = | vārti2 =[[Hviča Kvarachelija|Kvarachelija]] {{goal|35}}<br />[[Ašrafs Hakīmi|Hakīmi]] {{goal|66}} | stadions = [[Lumen Field]], [[Sietla]] | skatītāji =50 628 | tiesnesis ={{flaga|Čīle}} [[Kristians Garajs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|23|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Atlético Madrid]] {{flaga|Spānija}} | rezultāts =1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019154 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] | vārti1 =[[Antuāns Griezmans|Griezmans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = [[Rose Bowl]], [[Pasadīna]] | skatītāji =22 992 | tiesnesis ={{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SLB |team2=BAY |team3=BOC |team4=AKL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BAY=2 |draw_BAY=0 |loss_BAY=1 |gf_BAY=12 |ga_BAY=2 |status_BAY= |win_AKL=0 |draw_AKL=1 |loss_AKL=2 |gf_AKL=1 |ga_AKL=17 |status_AKL= |win_BOC=0 |draw_BOC=2 |loss_BOC=1 |gf_BOC=4 |ga_BOC=5 |status_BOC= |win_SLB=2 |draw_SLB=1 |loss_SLB=0 |gf_SLB=9 |ga_SLB=2 |status_SLB= <!--Team definitions--> |name_BAY={{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] |name_AKL={{flaga|Jaunzēlande}} [[Auckland City FC|Auckland City]] |name_BOC={{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] |name_SLB={{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] {{flaga|Vācija}} | rezultāts =10:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019161 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Auckland City FC|Auckland City]] | vārti1 =[[Kingslijs Komans|Komans]] {{goal|6}},{{goal|21}}<br />[[Saša Boē|Boē]] {{goal|18}}<br />[[Maikls Olise|Olise]] {{goal|20}},{{goal|45+3}}<br />[[Tomass Millers|Millers]] {{goal|45}},{{goal|89}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|67}},{{goal|73|11m}},{{goal|84}} | vārti2 = | stadions = [[TQL Stadium]], [[Sinsinati]] | skatītāji =21 152 | tiesnesis = {{flaga|SEN}} [[Isā Sī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[Boca Juniors]] {{flaga|Argentīna}} | rezultāts =2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019162 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | vārti1 =[[Migels Merentiels|Merentiels]] {{goal|21}}<br />[[Rodrigo Batalja|Batalja]] {{goal|27}} | vārti2 =[[Anhels Di Marija|DI Marija]] {{goal|45+3|11m}}<br />[[Nikolass Otamendi|Otamendi]] {{goal|84}} | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =55 574 | tiesnesis ={{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|20|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] {{flaga|Portugāle}} | rezultāts =6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019165 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Auckland City FC|Auckland City]] | vārti1 =[[Anhels Di Marija|Di Marija]] {{goal|45+8|11m}}, {{goal|90+8|11m}}<br />[[Vangelis Pavlidis|Pavlidis]] {{goal|53}}<br />[[Renatu Sanšešs|Sanšešs]] {{goal|63}}<br />[[Leandro Barreiro|Barreiro]] {{goal|76}}, {{goal|78}} | vārti2 = | stadions = [[Inter&Co Stadium]], [[Orlando]] | skatītāji =6 730 | tiesnesis ={{flaga|Katara}} [[Salmans Falahi]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|21|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] {{flaga|Vācija}} | rezultāts =2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019163 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | vārti1 =[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|18}}<br />[[Maikls Olise|Olise]] {{goal|84}} | vārti2 =[[Migels Merentiels|Merentiels]] {{goal|66}} | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =63 587 | tiesnesis ={{flaga|Austrālija}} [[Alireza Fagani]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|24|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Auckland City FC|Auckland City]] {{flaga|Jaunzēlande}} | rezultāts =1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019164 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | vārti1 =[[Kristians Grejs|Grejs]] {{goal|52}} | vārti2 =[[Neitans Gerovs|Gerovs]] {{goal|26|s.v.}} | stadions = [[Geodis Park]], [[Našvila]] | skatītāji =16 899 | tiesnesis ={{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nīberjs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|24|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] {{flaga|Portugāle}} | rezultāts =1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019160 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | vārti1 =[[Andreass Šelderups|Šelderups]] {{goal|13}} | vārti2 = | stadions = [[Bank of America Stadium]], [[Šarlota]] | skatītāji =33 287 | tiesnesis ={{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FLA |team2=CHE |team3=EST |team4=LAF <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FLA=2 |draw_FLA=1 |loss_FLA=0 |gf_FLA=6 |ga_FLA=2 |status_FLA= |win_EST=1 |draw_EST=0 |loss_EST=2 |gf_EST=1 |ga_EST=5 |status_EST= |win_CHE=2 |draw_CHE=0 |loss_CHE=1 |gf_CHE=6 |ga_CHE=3 |status_CHE= |win_LAF=0 |draw_LAF=1 |loss_LAF=2 |gf_LAF=1 |ga_LAF=4 |status_LAF= <!--Team definitions--> |name_FLA={{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]] |name_EST={{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] |name_CHE={{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |name_LAF={{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|16|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Chelsea F.C.|Chelsea]] {{flaga|Anglija}} | rezultāts =2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019166 Informācija] | komanda2 = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] | vārti1 =[[Pedru Netu|Netu]] {{goal|34}}<br />[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|79}} | vārti2 = | stadions = [[Mercedes-Benz Stadium]], [[Atlanta]] | skatītāji =22 137 | tiesnesis ={{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019169 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] | vārti1 =[[Džordžians De Arasketa|De Arasketa]] {{goal|17}}<br />[[Luiss Arauho|Arauho]] {{goal|70}} | vārti2 = | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =25 797 | tiesnesis ={{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|20|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019170 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | vārti1 =[[Brunu Enrike|Enrike]] {{goal|62}}<br />[[Danilu]] {{goal|65}}<br />[[Voliss Jans|Jans]] {{goal|83}} | vārti2 =[[Pedru Netu|Netu]] {{goal|13}} | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =54 619 | tiesnesis ={{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|21|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[Los Angeles FC]] {{flaga|ASV}} | rezultāts =0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019167 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] | vārti1 = | vārti2 =[[Jūsefs Belaili|Belaili]] {{goal|70}} | stadions = [[Geodis Park]], [[Našvila]] | skatītāji =13 651 | tiesnesis ={{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|25|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Los Angeles FC]] {{flaga|ASV}} | rezultāts =1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019168 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]] | vārti1 =[[Deniss Buanga|Buanga]] {{goal|84}} | vārti2 =[[Voliss Jans|Jans]] {{goal|86}} | stadions = [[Camping World Stadium]], [[Orlando]] | skatītāji =32 933 | tiesnesis ={{flaga|Katara}} [[Salmans Falahi]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|25|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] {{flaga|Tunisija}} | rezultāts =0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019171 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | vārti1 = | vārti2 =[[Tosins Adarabiojo|Adarabiojo]] {{goal|45+3}}<br />[[Liams Delaps|Delaps]] {{goal|45+5}}<br />[[Tairiks Džordžs|Džordžs]] {{goal|90+7}} | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =32 967 | tiesnesis ={{flaga|Argentīna}} [[Jales Falkons Peress]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=INT |team2=CFM |team3=RIV |team4=URD <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_RIV=1 |draw_RIV=1 |loss_RIV=1 |gf_RIV=3 |ga_RIV=3 |status_RIV= |win_URD=0 |draw_URD=0 |loss_URD=3 |gf_URD=2 |ga_URD=9 |status_URD= |win_CFM=1 |draw_CFM=2 |loss_CFM=0 |gf_CFM=5 |ga_CFM=1 |status_CFM= |win_INT=2 |draw_INT=1 |loss_INT=0 |gf_INT=5 |ga_INT=2 |status_INT= <!--Team definitions--> |name_RIV={{flaga|Argentīna}} [[River Plate]] |name_URD={{flaga|Japāna}} [[Urawa Red Diamonds]] |name_CFM={{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] |name_INT={{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[River Plate]] {{flaga|Argentīna}} | rezultāts =3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019177 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Japāna}} [[Urawa Red Diamonds]] | vārti1 =[[Fakundo Kolidio|Kolidio]] {{goal|12}}<br />[[Sebastians Driusi|Driusi]] {{goal|48}}<br />[[Maksimiljano Mesa|Mesa]] {{goal|73}} | vārti2 =[[Jūsuke Macuo|Macuo]] {{goal|58|11m}} | stadions = [[Lumen Field]], [[Sietla]] | skatītāji =11 974 | tiesnesis ={{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[C.F. Monterrey|Monterrey]] {{flaga|Meksika}} | rezultāts =1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019174 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]] | vārti1 =[[Serhio Ramoss|Ramoss]] {{goal|25}} | vārti2 =[[Lautaro Martiness|Martiness]] {{goal|42}} | stadions = [[Rose Bowl]], [[Pasadīna]] | skatītāji =40 311 | tiesnesis ={{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|21|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Inter Milan]] {{flaga|Itālija}} | rezultāts =2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019175 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Japāna}} [[Urawa Red Diamonds]] | vārti1 =[[Lautaro Martiness|Martiness]] {{goal|78}}<br />[[Valentins Karboni|Karboni]] {{goal|90+2}} | vārti2 =[[Rijoma Vatanabe|Vatanabe]] {{goal|11}} | stadions = [[Lumen Field]], [[Sietla]] | skatītāji =25 090 | tiesnesis ={{flaga|Mauritānija}} [[Dahane Beida]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|22|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[River Plate]] {{flaga|Argentīna}} | rezultāts =0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019173 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Rose Bowl]], [[Pasadīna]] | skatītāji =57 393 | tiesnesis ={{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|26|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Inter Milan]] {{flaga|Itālija}} | rezultāts =2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019176 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]] | vārti1 =[[Frančesko Espozito|Espozito]] {{goal|72}}<br />[[Alesandro Bastoni|Bastoni]] {{goal|90+3}} | vārti2 = | stadions = [[Lumen Field]], [[Sietla]] | skatītāji =45 135 | tiesnesis ={{flaga|Uzbekistāna}} [[Ilgizs Tantaševs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|26|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Urawa Red Diamonds]] {{flaga|Japāna}} | rezultāts =0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019172 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | vārti1 = | vārti2 =[[Nelsons Deosa|Deosa]] {{goal|30}}<br />[[Hermans Berterame|Berterame]] {{goal|34}}, {{goal|90+7}}<br />[[Hesuss Korona|Korona]] {{goal|39}} | stadions = [[Rose Bowl]], [[Pasadīna]] | skatītāji =14 312 | tiesnesis ={{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BVB |team2=FLU |team3=MSU |team4=UHD <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FLU=1 |draw_FLU=2 |loss_FLU=0 |gf_FLU=4 |ga_FLU=2 |status_FLU= |win_BVB=2 |draw_BVB=1 |loss_BVB=0 |gf_BVB=5 |ga_BVB=3 |status_BVB= |win_UHD=0 |draw_UHD=0 |loss_UHD=3 |gf_UHD=2 |ga_UHD=6 |status_UHD= |win_MSU=1 |draw_MSU=1 |loss_MSU=1 |gf_MSU=4 |ga_MSU=4 |status_MSU= <!--Team definitions--> |name_FLU={{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] |name_BVB={{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] |name_UHD={{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan HD]] |name_MSU={{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019178 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =34 736 | tiesnesis ={{flaga|Uzbekistāna}} [[Ilgizs Tantaševs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[Ulsan HD]] {{flaga|Dienvidkoreja}} | rezultāts =0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019183 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] | vārti1 = | vārti2 =[[Ikrams Rajnerss|Rajnerss]] {{goal|36}} | stadions = [[Inter&Co Stadium]], [[Orlando]] | skatītāji =3 412 | tiesnesis ={{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|21|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] {{flaga|Dienvidāfrika}} | rezultāts =3:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019181 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | vārti1 =[[Lukass Ribeiro|Ribeiro]] {{goal|11}}<br />[[Ikrāms Rainerss|Rainerss]] {{goal|62}}<br />[[Lebo Mothiba|Mothiba]] {{goal|90}} | vārti2 =[[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|16}}<br />[[Serū Girasī|Girasī]] {{goal|34}}<br />[[Džobs Belingems|Belingems]] {{goal|45}}<br />[[Huliso Mudau|Mudau]] {{goal|59|s.v.}} | stadions = [[TQL Stadium]], [[Sinsinati]] | skatītāji =14 006 | tiesnesis ={{flaga|Paragvaja}} [[Huans Gabriels Benitess]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|22|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019179 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan HD]] | vārti1 =[[Džons Arjass|Arjass]] {{goal|27}}<br />[[Nonatu]] {{goal|66}}<br />[[Huans Pablo Frejtess|Frejtess]] {{goal|83}}<br />[[Kenu]] {{goal|90+2}} | vārti2 =[[Lī Džinjuns]] {{goal|37}}<br />[[Ums Vonsans]] {{goal|45+3}} | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =29 321 | tiesnesis ={{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|25|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Borussia Dortmund]] {{flaga|Vācija}} | rezultāts =1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019180 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan HD]] | vārti1 =[[Daniels Svensons|Svensons]] {{goal|36}} | vārti2 = | stadions = [[TQL Stadium]], [[Sinsinati]] | skatītāji =8 239 | tiesnesis ={{flaga|ASV}} [[Tori Penso]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|25|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] {{flaga|Dienvidāfrika}} | rezultāts =0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019182 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =14 312 | tiesnesis ={{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MCI |team2=JUV |team3=AIN |team4=WAC <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_MCI=3 |draw_MCI=0 |loss_MCI=0 |gf_MCI=13 |ga_MCI=2 |status_MCI= |win_WAC=0 |draw_WAC=0 |loss_WAC=3 |gf_WAC=2 |ga_WAC=8 |status_WAC= |win_AIN=1 |draw_AIN=0 |loss_AIN=2 |gf_AIN=2 |ga_AIN=12 |status_AIN= |win_JUV=2 |draw_JUV=0 |loss_JUV=1 |gf_JUV=11 |ga_JUV=6 |status_JUV= <!--Team definitions--> |name_MCI={{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_WAC={{flaga|Maroka}} [[Wydad AC]] |name_AIN={{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] |name_JUV={{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Manchester City F.C.|Manchester City]] {{flaga|Anglija}} | rezultāts =2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019187 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Maroka}} [[Wydad AC]] | vārti1 =[[Fils Fodens|Fodens]] {{goal|2}}<br />[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|42}} | vārti2 = | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =37 446 | tiesnesis ={{flaga|Brazīlija}} [[Ramons Abati]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|19|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Al Ain FC|Al Ain]] {{flaga|AAE}} | rezultāts =0:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019188 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | vārti1 = | vārti2 =[[Randals Kolo Muani|Kolo Muani]] {{goal|11}}, {{goal|45+4}}<br />[[Fransišku Konseisau|Konseisau]] {{goal|21}}, {{goal|58}}<br />[[Kenans Jildizs|Jildizs]] {{goal|31}} | stadions = [[Audi Field]], [[Vašingtona]] | skatītāji =18 161 | tiesnesis ={{flaga|ASV}} [[Tori Penso]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|22|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] {{flaga|Itālija}} | rezultāts =4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019186 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Maroka}} [[Wydad AC]] | vārti1 =[[Abdelmunaims Būtūils|Būtūils]] {{goal|6|s.v.}}<br />[[Kenans Jildizs|Jildizs]] {{goal|16}}, {{goal|69}}<br />[[Dušans Vlahovičs|Vlahovičš]] {{goal|90+4|11m}} | vārti2 =[[Tembinkosi Lorčs|Lorčs]] {{goal|25}} | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =31 975 | tiesnesis ={{flaga|Hondurasa}} [[Saids Martiness]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|23|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Manchester City F.C.|Manchester City]] {{flaga|Anglija}} | rezultāts =6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019184 Informācija] | komanda2 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] | vārti1 =[[Ilkajs Gindogans|Gindogans]] {{goal|8}}, {{goal|73}}<br />[[Klaudio Ečeverri|Ečeverri]] {{goal|27}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|45+5|11m}}<br />[[Oskars Bobs|Bobs]] {{goal|84}}<br />[[Rajans Šerki|Šerki]] {{goal|89}} | vārti2 = | stadions = [[Mercedes-Benz Stadium]], [[Atlanta]] | skatītāji =40 392 | tiesnesis ={{flaga|Alžīrija}} [[Mustafa Gorbāls]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|26|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] {{flaga|Itālija}} | rezultāts =2:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019185 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | vārti1 =[[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{goal|11}}<br />[[Dušans Vlahovičs|Vlahovičs]] {{goal|84}} | vārti2 =[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|9}}<br />[[Pjērs Kalulu|Kalulu]] {{goal|26|s.v.}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|52}}<br />[[Fils Fodens|Fodens]] {{goal|69}}<br />[[Saviņu]] {{goal|75}} | stadions = [[Camping World Stadium]], [[Orlando]] | skatītāji =54 320 | tiesnesis ={{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|26|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Wydad AC]] {{flaga|Maroka}} | rezultāts =1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019189 Informācija] | komanda2 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] | vārti1 =[[Kasiuss Mailula|Mailula]] {{goal|4}} | vārti2 =[[Kodžo Laba|Laba]] {{goal|45+1|11m}}<br />[[Kaku]] {{goal|50}} | stadions = [[Audi Field]], [[Vašingtona]] | skatītāji =10 785 | tiesnesis ={{flaga|Kanāda}} [[Drū Fišers]] }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=RMA |team2=HIL |team3=SAL |team4=PAC <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_RMA=2 |draw_RMA=1 |loss_RMA=0 |gf_RMA=7 |ga_RMA=2 |status_RMA= |win_HIL=1 |draw_HIL=2 |loss_HIL=0 |gf_HIL=3 |ga_HIL=1 |status_HIL= |win_PAC=0 |draw_PAC=0 |loss_PAC=3 |gf_PAC=2 |ga_PAC=7 |status_PAC= |win_SAL=1 |draw_SAL=1 |loss_SAL=1 |gf_SAL=2 |ga_SAL=4 |status_SAL= <!--Team definitions--> |name_RMA={{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |name_HIL={{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] |name_PAC={{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] |name_SAL={{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] {{flaga|Spānija}} | rezultāts =1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019192 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | vārti1 =[[Gonsalo Garsija|Garsija]] {{goal|34}} | vārti2 =[[Rubens Nevešs|Nevešs]] {{goal|41|11m}} | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =62 415 | tiesnesis ={{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|19|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[C.F. Pachuca|Pachuca]] {{flaga|Meksika}} | rezultāts =1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019191 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | vārti1 =[[Braiens Gonsaless|Gonsaless]] {{goal|56}} | vārti2 =[[Oskars Gluhs|Gluhs]] {{goal|42}}<br />[[Karims Onisivo|Onisivo]] {{goal|76}} | stadions = [[TQL Stadium]], [[Sinsinati]] | skatītāji =5 282 | tiesnesis ={{flaga|Alžīrija}} [[Mustafa Gorbāls]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|22|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] {{flaga|Spānija}} | rezultāts =3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019190 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | vārti1 =[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|35}}<br />[[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|43}}<br />[[Federiko Valverde|Valverde]] {{goal|70}} | vārti2 =[[Eliass Montiels|Montiels]] {{goal|80}} | stadions = [[Bank of America Stadium]], [[Šarlota]] | skatītāji =70 248 | tiesnesis ={{flaga|Brazīlija}} [[Ramons Abati]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|23|N}} | laiks = 01:00 | komanda1 = [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] {{flaga|Austrija}} | rezultāts =0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019195 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Audi Field]], [[Vašingtona]] | skatītāji =16 167 | tiesnesis ={{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|27|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] {{flaga|Saūda Arābija}} | rezultāts =2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019193 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | vārti1 =[[Sālems ed Dausari|ed Dausari]] {{goal|22}}<br />[[Markoss Leonardo|Leonardo]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = [[Geodis Park]], [[Našvila]] | skatītāji =14 147 | tiesnesis ={{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|27|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] {{flaga|Austrija}} | rezultāts =0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289176/400019194 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | vārti1 = | vārti2 =[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|40}}<br />[[Federiko Valverde|Valverde]] {{goal|45+3}}<br />[[Gonsalo Garsija|Garsija]] {{goal|84}} | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =64 811 | tiesnesis ={{flaga|Mauritānija}} [[Dahane Beida]] }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=no |RD1=Astotdaļfināli |RD2=Ceturtdaļfināli |RD3=Pusfināli |RD4=Fināls <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Astotdaļfināli--> |28. jūnijs|{{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|1|{{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]|0 |28. jūnijs|{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|1|{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]|4 |30. jūnijs|{{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]|0|{{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]]|2 |30. jūnijs|{{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]|3|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|4 |29. jūnijs|{{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]|4|{{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF]]|0 |29. jūnijs|{{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|2|{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|4 |1. jūlijs|{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|1|{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|0 |1. jūlijs|{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]|2|{{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]]|1 <!--Ceturtdaļfināli--> |4. jūlijs|{{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|1|{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]|2 |4. jūlijs|{{flaga|BRA}} [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]]|2|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|1 |5. jūlijs|{{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]|2|{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|0 |5. jūlijs|{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|3|{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]|2 <!--Pusfināli--> |8. jūlijs|{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]|2|{{flaga|BRA}} [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]]|0 |9. jūlijs|{{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]|4|{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|0 <!--Fināls--> |13. jūlijs|{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]|3|{{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]|0 }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|28|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =1:0<br /><small>(papildlaikā)</small> | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019203 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] | vārti1 =[[Pauliņu (futbolists, dzimis 2000. gadā)|Pauliņu]] {{goal|100}} | vārti2 = | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =33 657 | tiesnesis ={{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|28|N}} | laiks = 23:00 | komanda1 = [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] {{flaga|Portugāle}} | rezultāts =1:4<br /><small>(papildlaikā)</small> | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019198 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | vārti1 =[[Anhels Di Marija|DI Marija]] {{goal|90+5|11m}} | vārti2 =[[Rīss Džeimss|Džeimss]] {{goal|64}}<br />[[Kristofers Nkunku|Nkunku]] {{goal|108}}<br />[[Pedru Netu|Netu]] {{goal|114}}<br />[[Kīrnans Djūsberijs-Hols|Djūsberijs-Hols]] {{goal|117}} | stadions = [[Bank of America Stadium]], [[Šarlota]] | skatītāji =25 929 | tiesnesis ={{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|29|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Paris Saint-Germain]] {{flaga|Francija}} | rezultāts =4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019196 Informācija] | komanda2 = {{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF]] | vārti1 =[[Žuau Nevešs|Nevešs]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Tomass Aviless|Aviless]] {{goal|44|s.v.}}<br />[[Ašrafs Hakīmi|Hakīmi]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = [[Mercedes-Benz Stadium]], [[Atlanta]] | skatītāji =65 574 | tiesnesis ={{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|29|N}} | laiks = 23:00 | komanda1 = [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =2:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019200 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | vārti1 =[[Žersons (futbolists, dzimis 1997. gadā)|Žersons]] {{goal|33}}<br />[[Žorži Luiss Frellu Filju|Žoržinju]] {{goal|55|11m}} | vārti2 =[[Eriks Pulgars|Pulgars]] {{goal|6|s.v.}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|9}}, {{goal|73}}<br />[[Leons Gorecka|Gorecka]] {{goal|41}} | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =60 914 | tiesnesis ={{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|30|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Inter Milan]] {{flaga|Itālija}} | rezultāts =0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019199 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] | vārti1 = | vārti2 =[[Hermans Kano|Kano]] {{goal|3}}<br />[[Herkuless (futbolists)|Herkuless]] {{goal|90+3}} | stadions = [[Bank of America Stadium]], [[Šarlota]] | skatītāji =20 030 | tiesnesis ={{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|01|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Manchester City F.C.|Manchester City]] {{flaga|Anglija}} | rezultāts =3:4<br /><small>(papildlaikā)</small> | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019202 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | vārti1 =[[Bernardu Silva|Silva]] {{goal|9}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|55}}<br />[[Fils Fodens|Fodens]] {{goal|104}} | vārti2 =[[Markoss Leonardu|Leonardu]] {{goal|46}}, {{goal|112}}<br />[[Malkoms Filipi Silva de Oliveira|Malkoms]] {{goal|52}}<br />[[Kalidu Kulibali|Kulibali]] {{goal|94}} | stadions = [[Camping World Stadium]], [[Orlando]] | skatītāji =42 311 | tiesnesis ={{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|01|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 = [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] {{flaga|Spānija}} | rezultāts =1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019201 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus".|Juventus]] | vārti1 =[[Gonsalo Garsija|Garsija]] {{goal|54}} | vārti2 = | stadions = [[Hard Rock Stadium]], [[Maiamigārdensa]] | skatītāji =62 149 | tiesnesis ={{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|02|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Borussia Dortmund]] {{flaga|Vācija}} | rezultāts =2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289186/400019197 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | vārti1 =[[Serū Girasī|Girasī]] {{goal|14}}, {{goal|24}} | vārti2 =[[Hermans Berterame|Berterame]] {{goal|48}} | stadions = [[Mercedes-Benz Stadium]], [[Atlanta]] | skatītāji =31 442 | tiesnesis ={{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|04|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 =[[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289187/400019206 Informācija] | komanda2 ={{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | vārti1 =[[Mateušs Martinelli|Martinelli]] {{goal|40}}<br />[[Herkuless (futbolists)|Herkuless]] {{goal|70}} | vārti2 =[[Markoss Leonardu|Leonardu]] {{goal|51}} | stadions = [[Camping World Stadium]], [[Orlando]] | skatītāji =43 091 | tiesnesis ={{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|05|N}} | laiks = 04:00 | komanda1 = [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289187/400019207 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | vārti1 =[[Estevans Viljans|Estevans]] {{goal|53}} | vārti2 =[[Kols Pālmers|Pālmers]] {{goal|16}}<br />[[Vevertons]] {{goal|83|s.v.}} | stadions = [[Lincoln Financial Field]], [[Filadelfija]] | skatītāji =65 782 | tiesnesis ={{flaga|Austrālija}} [[Alireza Fagani]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|05|N}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[Paris Saint-Germain]] {{flaga|Francija}} | rezultāts =2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289187/400019205 Informācija] | komanda2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | vārti1 =[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|78}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|90+6}} | vārti2 = | stadions = [[Mercedes-Benz Stadium]], [[Atlanta]] | skatītāji =66 937 | tiesnesis ={{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|05|N}} | laiks = 23:00 | komanda1 =[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] {{flaga|Spānija}} | rezultāts =3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289187/400019204 Informācija] | komanda2 ={{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | vārti1 =[[Gonsalo Garsija|G. Garsija]] {{goal|10}}<br />[[Frans Garsija|F. Garsija]] {{goal|20}}<br />[[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|90+4}} | vārti2 =[[Maksimiliāns Beiers|Beiers]] {{goal|90+3}}<br />[[Serū Girasī|Girasī]] {{goal|90+8|11m}} | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =76 611 | tiesnesis ={{flaga|Brazīlija}} [[Ramons Abati]] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|08|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 =[[Riodežaneiro "Fluminense"|Fluminense]] {{flaga|Brazīlija}} | rezultāts =0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289188/400019208 Informācija] | komanda2 ={{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | vārti1 = | vārti2 =[[Žuau Pedru|Pedru]] {{goal|18}}, {{goal|56}} | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =70 556 | tiesnesis ={{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|09|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 =[[Paris Saint-Germain]] {{flaga|Francija}} | rezultāts =4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289188/400019209 Informācija] | komanda2 ={{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | vārti1 =[[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|6}}, {{goal|24}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =77 542 | tiesnesis ={{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|13|N}} | laiks = 22:00 | komanda1 =[[Chelsea F.C.|Chelsea]] {{flaga|Anglija}} | rezultāts =3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/10005/289175/289190/400019210 Informācija] | komanda2 ={{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | vārti1 =[[Kols Pālmers|Pālmers]] {{goal|22}}, {{goal|30}}<br />[[Žuau Pedru|Pedru]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = [[MetLife Stadium]], [[Īstraterforda]] | skatītāji =81 118 | tiesnesis ={{flaga|Austrālija}} [[Alireza Fagani]] }} == Balvas == Sekojošās balvas tika pasniegtas pēc turnīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/club-world-cup/usa-2025/articles/palmer-sanchez-doue-garcia-award-winners |title=Golden boy Palmer heads FIFA Club World Cup award winners |work=[[FIFA]] |date=July 13, 2025 |access-date=July 13, 2025}}</ref> {| class="wikitable" style="margin:auto; text-align:center; width:50%;" |- !scope=col style="background-color: gold" | Zelta bumba !scope=col style="background-color: silver" | Sudraba bumba !scope=col style="background-color: #cc9966" | Bronzas bumba |- |{{flaga|ENG}} [[Kols Pālmers]]<br />([[Chelsea F.C.|Chelsea]]) |{{flaga|POR}} [[Vitiņa]]<br />([[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]) |{{flaga|ECU}} [[Moisess Kaisedo]]<br />([[Chelsea F.C.|Chelsea]]) |- !colspan="3"|Labākais vārtu guvējs |- |colspan="3"|{{flaga|ESP}} [[Gonsalo Garsija]]<br />([[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]) |- !colspan="3"|Zelta cimds |- |colspan="3"|{{flaga|ESP}} [[Roberts Sančess]]<br />([[Chelsea F.C.|Chelsea]]) |- !colspan="3"|FIFA labākais jaunais spēlētājs |- |colspan="3"|{{flaga|FRA}} [[Dezirē Duē]]<br />([[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]) |- !colspan="3"|FIFA Fair Play balva |- |colspan="3"|{{flaga|GER}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{En ikona}} [[Kategorija:2025. gads sportā]] [[Kategorija:2025. gads futbolā]] je3wn4gyjhhkfd3c2vxmmdryaqxypwn 0 595620 4459293 4258360 2026-04-26T04:32:14Z Biafra 13794 4459293 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada aprīlis}} [[Attēls:Situation de l'Isle de Malte a l'egard du ciel RMG F0197.tiff|thumb|Maltas un Gozo karte franču valodā, ap 1798. gadu]] '''Maltas okupācija''' norisinājās no 1798. līdz 1800. gadam, kad franču spēki, vadīti [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]], pārņēma salu kontroli no [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa (Maltas) bruņinieku ordeņa]]. Šis periods iezīmēja būtiskas sociālas, administratīvas un izglītības reformas, kā arī izraisīja vietējo iedzīvotāju sacelšanos pret franču varu. == Franču iebrukums Maltā == 1798. gada 9. jūnijā franču flote, kas devās uz [[Ēģipte|Ēģipti]], ieradās pie Maltas krastiem. Napoleons pieprasīja atļauju visai flotei ienākt [[Lielā osta|Lielajā ostā]], taču ordeņa lielmestrs [[Ferdinands fon Hompešs]] atteicās, atsaucoties uz Maltas [[Neitralitāte|neitralitāti]]. Atbildot uz to, franči sāka bombardēt [[Valleta|Valletu]] un 11. jūnijā izsēdināja karaspēku septiņās stratēģiskās vietās ap salu. Daudzi ordeņa bruņinieki dezertēja, un vietējā milicija nespēja ilgstoši pretoties. Pēc īsām cīņām Hompešs kapitulēja, nododot Maltu frančiem apmaiņā pret īpašumiem un pensijām [[Francija|Francijā]]. == Reformas franču pārvaldē == Napoleons īstenoja vairākas reformas, balstoties uz Franču revolūcijas principiem: * Tika pasludināta visu iedzīvotāju vienlīdzība likuma priekšā, atcelta muižniecība un [[verdzība]]. [[Maltieši]] tika atzīti par Francijas pilsoņiem, un tika garantēta vārda un preses brīvība, lai gan vienīgais laikraksts bija valdības izdotais ''Journal de Malte''. * Visi ordeņa īpašumi tika konfiscēti, un izveidota Pārvaldes komisija, kas pārvaldīja salu. Malta tika sadalīta kantonos un municipalitātēs, katru vadīja prezidents, sekretārs un četri locekļi. ​ * Izveidotas pamatskolas galvenajās pilsētās un ciemos. Universitāte tika pārdēvēta par Politehnikumu, kurā bija paredzēts mācīt zinātniskos priekšmetus, taču šīs reformas netika pilnībā īstenotas īsā franču pārvaldes perioda dēļ. * Baznīcas īpašumi tika pārņemti valsts īpašumā, reliģiskajiem ordeņiem atļauts saglabāt tikai vienu klosteri katram. Tika atcelta [[inkvizīcija]], un pēdējais inkvizitors izsūtīts no salas. ​ == Maltiešu sacelšanās == Franču veiktās reformas, īpaši baznīcas īpašumu konfiskācija, izraisīja neapmierinātību starp dziļi reliģiskajiem maltiešiem. 1798. gada 2. septembrī sākās sacelšanās, kuras laikā vietējie iedzīvotāji aplenca franču garnizonu [[Valleta|Valletā]] un Lielās ostas fortifikācijās. Aplenkums turpinājās vairāk nekā divus gadus, maltiešiem saņemot atbalstu no [[Lielbritānija]]s. 1800. gada 5. septembrī franči kapitulēja, un Malta kļuva par britu [[Protektorāts|protektorātu]]. 1798. gada 28. oktobrī britu kapteinis Aleksandrs Bols panāca franču garnizona kapitulāciju [[Gozo|Gozo salā]] bez cīņas. Sala tika nodota vietējo iedzīvotāju pārvaldībā ar arhipriestera Saverio Kasara vadību, izveidojot [[Autonomija|autonomu]] pārvaldi, kas pastāvēja līdz 1801. gadam, kad briti pārņēma tiešu kontroli. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Lielbritānijas vēsture]] fm5dixnwtqzcp5je2s30d4lil3rut4m 0 595624 4459303 4325845 2026-04-26T05:15:46Z Biafra 13794 4459303 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kazan storm chronicle.GIF|thumb|Kauja par Kazaņu (miniatūra)]] '''Kazaņas ieņemšana''' notika 1552. gada 2. oktobrī, kad [[Krievijas cariste]]s karaspēks, [[Ivans IV|Ivana IV Bargā]] vadībā, pēc ilgstoša aplenkuma iekaroja [[Kazaņas haniste]]s galvaspilsētu [[Kazaņa|Kazaņu]]. Šī kauja bija daļa no Krievijas—Kazaņas kara, kas ilga vairākus gadu desmitus un noslēdzās ar Krievijas caristes [[paplašināšanās|paplašināšanos]] uz austrumiem. == Priekšvēsture == Kazaņas haniste, kas izveidojās pēc [[Zelta Orda]]s sabrukuma 15. gadsimtā, bija spēcīgs reģionālais spēks un bieži veica sirojumu uz [[Maskavija]]s teritorijām. Ivanam IV bija stratēģiska interese likvidēt šo draudu un paplašināt Krievijas hanistes ietekmi. 1547.—1548. gada un 1549.—1550. gada militārās kampaņas pret Kazaņu nedeva gaidītos rezultātus, taču 1551. gadā Krievijas hanistes karaspēks ieguva Sviažsku, kas kļuva par svarīgu atbalsta punktu nākamajam uzbrukumam. == Aplenkums un ieņemšana == 1552. gada vasarā Ivans IV ar aptuveni 150 000 karavīru sāka militāro kampaņu pret Kazaņu. Krievijas hanistes armija, kas bija aprīkota ar moderniem lielgabaliem un aplenkuma tehniku, no trim pusēm ielenca pilsētu. Pēc vairākiem mēnešiem ilgas apšaudes, 30. septembrī krievu karaspēks izlauza pilsētas mūros vairākus caurumus, un 2. oktobrī notika galīgais uzbrukums. Pēc sīvām kaujām pilsēta tika ieņemta, un tās aizstāvji lielākoties iznīcināti vai sagūstīti. == Sekas == Kazaņas krišana iezīmēja Kazaņas hanistes iekļaušanu Krievijas caristes sastāvā. Tas deva Maskavijai iespēju nostiprināt varu [[Volga]]s reģionā un turpināt [[paplašināšanās|paplašināšanos]] [[Sibīrija]]s virzienā. Ivans IV pavēlēja uzcelt vairākas krievu apmetnes reģionā un uzsāka plašu [[kristianizācija]]s un [[pārkrievošana]]s politiku. Kazaņas ieņemšana tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām uzvarām [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], kas veicināja valsts kļūšanu par [[Lielvalsts|lielvalsti]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Tatāri]] [[Kategorija:Tatarstānas vēsture]] ezmhe9dmfdo3ppll4u215zlpfg45a5m 0 595635 4459304 4266958 2026-04-26T05:20:52Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Saccharomyces cerevisiae]] uz [[Maizes raugs]], pārrakstot pāradresācijas lapu: latviešu vikipēdijā tradicionāli raksts tiek saukts latviskajā nosaukumā (ja tāds pastāv) 4266958 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | nosaukums = ''Saccharomyces cerevisiae'' | attēls = Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = Maizes raugs ''Saccharomyces cerevisiae'' [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] | valsts = Fungi | valsts_lv = Sēnes | valsts_r = <!--Raksta nosaukums (ja nesakrīt ar vienu no iepriekšējiem 2 parametriem) --> | nodalījums = Ascomycota | nodalījums_lv = Asku sēnes | virstips = | virstips_lv = | virdtips_r = | tips = | tips_lv = | tips_r = | virsklase = | virsklase_lv = | virsklase_r = | klase = Saccharomycetes | klase_lv = Saharomicētes | apakšklase = | virskārta = | virskārta_lv = | virskārta_r = | kārta_lv = | virsdzimta = | virsdzimta_lv = | virsdzimta_r = | virsģints = | virsģints_lv = | virsģints_r = | suga = Saccharomyces cerevisiae | suga_lv = Maizes raugs | kategorijas = nē <!-- nepievienot kategoriju automātiski --> }} {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Saccharomyces cerevisiae''''' jeb '''maizes raugs''' ir mikroskopiska, [[Eikarioti|eikariotiska]] vienšūnas sēne, viena no [[Raugs|rauga]] sugām. Jau kopš seniem laikiem maizes raugs ir ticis izmantots [[Maize|maizes]], [[alus]] un [[Vīns|vīna]] ražošanā. ''S. cerevisiae'' ir viens no visplašāk izpētītajiem un izmantotajiem eikariotiskajiem [[Modeļorganisms|modeļorganismiem]] [[Mikrobioloģija|mikrobioloģijā]] un [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Vanderwaeren|first=Laura|last2=Dok|first2=Rüveyda|last3=Voordeckers|first3=Karin|last4=Nuyts|first4=Sandra|last5=Verstrepen|first5=Kevin J.|date=2022-10-01|title=Saccharomyces cerevisiae as a Model System for Eukaryotic Cell Biology, from Cell Cycle Control to DNA Damage Response|url=https://www.mdpi.com/1422-0067/23/19/11665|journal=International Journal of Molecular Sciences|language=en|volume=23|issue=19|pages=11665|doi=10.3390/ijms231911665|issn=1422-0067|pmc=9570374|pmid=36232965}}</ref> līdzīgi kā [[Escherichia coli|''Escherichia coli'']] kalpo par galveno [[Baktērijas|baktēriju]] modeļorganismu. Tas vairojas pumpurojoties. == Bioloģija == === Ekoloģija === Dabā maizes raugs ir sastopams uz nobriedušu augļu, piemēram, vīnogu, virsmas. Lai gan ''S. cerevisiae'' ir galvenais raugs vīna fermentācijā, to ir gandrīz neiespējami izolēt no veseliem, nebojātiem augļiem, tā vietā uz tiem dominē citas sugas, kā ''[[Metschnikowia]]'', ''[[Cryptococcus]]'' un ''[[Rhodotorula]]''.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=González-Alonso|first=Isora|last2=Walker|first2=Michelle Elisabeth|last3=Vallejo-Pascual|first3=María-Eva|last4=Naharro-Carrasco|first4=Gérmán|last5=Jiranek|first5=Vladimir|date=2021-02-12|title=Capturing yeast associated with grapes and spontaneous fermentations of the Negro Saurí minority variety from an experimental vineyard near León|url=https://www.nature.com/articles/s41598-021-83123-1|journal=Scientific Reports|language=en|volume=11|issue=1|pages=3748|doi=10.1038/s41598-021-83123-1|issn=2045-2322}}</ref> Ir novērots, ka uz bojātiem vīnogu augļiem mīt daudz vairāk ''S. cerevisiae'' nekā uz veseliem, kas liecina, ka šādi augļi varētu būt galvenais rauga avots dabiskās vīna fermentācijas procesā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mortimer|first=Robert|last2=Polsinelli|first2=Mario|date=1999-04-01|title=On the origins of wine yeast|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S0923250899800369|journal=Research in Microbiology|volume=150|issue=3|pages=199–204|doi=10.1016/S0923-2508(99)80036-9|issn=0923-2508}}</ref> ''S. cerevisiae'' dabā ir konstatēts arī uz ozolu mizas.<ref name=":1" /> === Augšana un barošanās === ==== Augšanas dinamika ==== Maizes rauga augšanas dinamiku var iedalīt vairākās fāzēs – lag fāzē, kuras laikā šūnas pielāgojas vides apstākļiem un gatavojas dalīties, logaritmiskajā jeb eksponenciālajā fāzē, kuras laikā notiek aktīva šūnu dalīšanās un stacionārajā fāzē, kurā jauno šūnu skaits ir vienāds ar mirušo šūnu skaitu. Kā oglekļa avotu izmantojot [[Glikoze|glikozi]], logaritmiskās augšanas fāzē šūnas pamatā enerģiju iegūst anaerobi, [[Glikolīze|glikolīzē]] veicot substrāta līmeņa fosforilāciju.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Werner-Washburne|first=M|last2=Braun|first2=E|last3=Johnston|first3=G C|last4=Singer|first4=R A|date=1993-06|title=Stationary phase in the yeast Saccharomyces cerevisiae|url=https://journals.asm.org/doi/10.1128/mr.57.2.383-401.1993|journal=Microbiological Reviews|language=en|volume=57|issue=2|pages=383–401|doi=10.1128/mr.57.2.383-401.1993|issn=0146-0749|pmc=372915|pmid=8393130}}</ref> Glikozei barotnē izsīkstot, šūnas sāk patērēt fermentācijā saražoto etanolu [[Šūnu elpošana|aerobās elpošanas]] ceļā. Šūnas [[Metabolisms|metabolisma]] pielāgošanu no fermentatīva uz oksidatīvu sauc par diauksiju. Pēc diauksijas šūnu augšana turpinās daudz lēnākā tempā, jo, lai gan aerobā augšana ir enerģētiski izdevīgāka (no vienas glikozes molekulas tiek iegūts vairāk [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] enerģijas nekā fermentējot), tā ir lēnāka. Pēc stacionārās fāzes seko bojāejas fāze, kurā šūnu mirstība pārsniedz šūnu dalīšanos. Maizes raugs stacionāro fāzi visbiežāk sasniedz oglekļa avota izsīkuma dēļ. Tomēr, to var ierosināt arī kādas citas barības vielas, piemēram, [[Slāpeklis|slāpekļa]], [[Fosfors|fosfora]] vai [[Sērs|sēra]] trūkums.<ref name=":0" /> ==== Barotnes ==== Laboratorijas apstākļos maizes rauga kultivēšanai tipiski izmanto divu veidu barotnes – šķidrās un cietās. Barotņu sarecēšanai izmanto [[Agars|agaru]]. Barotnes var būt bagātīgas (''rich media'') vai definētas (''defined media''). Tās atšķiras ar to, ka bagātīgo barotņu sastāvs nav precīzi definēts. Šādās barotnēs raugs aug ātri, taču tās neļauj izolēt celmus ar konkrētām augšanas prasībām. Tam izmanto definētās barotnes. Tās ir iespējams padarīt selektīvas – tām pievienojot vai atņemot kādu aminoskābi, [[Nukleotīdi|nukleotīdu]], [[Antibiotikas|antibiotiku]] vai citu vielu, var izolēt celmus, kuriem piemīt [[selekcijas marķieri]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Pronk|first=Jack T.|date=2002-05|title=Auxotrophic Yeast Strains in Fundamental and Applied Research|url=https://journals.asm.org/doi/10.1128/aem.68.5.2095-2100.2002|journal=Applied and Environmental Microbiology|volume=68|issue=5|pages=2095–2100|doi=10.1128/AEM.68.5.2095-2100.2002|pmc=127579|pmid=11976076}}</ref> Tas ir īpaši svarīgi [[Gēnu inženierija|gēnu inženierijā]], lai izolētu veiksmīgi [[Ģenētiski modificēti organismi|modificētas]] šūnas. Piemēram, ja transformēšanai tiek izmantots celms, kas nespēj sintezēt aminoskābi [[Histidīns|histidīnu]], tad selekcijas marķieris būtu trūkstošais histidīna sintēzes ceļa gēns, bet selektīvā barotne – ''drop-out'' barotne bez histidīna. Rezultātā šādā selektīvā barotnē spēs augt tikai veiksmīgi transformētas šūnas, kuras trūkstošo aminoskābi spēj sintezēt pašas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigmaaldrich.com/GB/en/technical-documents/protocol/microbiological-testing/microbial-culture-media-preparation/yeast-drop-out?srsltid=AfmBOorV8j2YYjTRTpV7EYscJTCEU6KCJeD57t6qdUB3yYSPbf-8wFFH|title=Yeast Drop Out Bulletin|access-date=31.03.2025}}</ref> Definētās barotnes izmanto arī, ja pētnieki vēlas noskaidrot konkrētu barības vielu klātesamības un daudzuma ietekmi uz rauga augšanu. === Dzīves cikls === [[Attēls:Yeast lifecycle.svg|thumb|240x240px|''Saccharomyces cerevisiae'' dzīves cikls. 1. Pumpurošanās 2. Konjugācija (saplūšana) 3. Spora]] ''S. cerevisiae'' var eksistēt divās stabilās formās – kā diploīds un kā haploīds, jeb tas var saturēt pilnu [[Hromosoma|hromosomu]] komplektu vai tikai pusi no tā. Kā diploīds tas spēj vairoties gan [[Dzimumvairošanās|dzimumiski]] ar sporām, gan [[Bezdzimumvairošanās|bezdzimumiski]] pumpurojoties, kad no mātšūnas atdalās mazāka meitšūna. Haploīdi vairojas tikai bezdzimumiski, veicot [[Mitoze|mitozi]], bet stresa apstākļos tie visbiežāk iet bojā. Saplūstot divām pretēja <nowiki>''pārošanās tipa''</nowiki> (angliski ''mating type'') haploīdām šūnām, izveidojas diploīds. Labvēlīgos augšanas apstākļos arī diploīdi vairojas bedzimumiski, taču stresa apstākļos tie sporulē, [[Mejoze|mejozes]] rezultātā no mātšūnas iegūstot četras haploīdas sporas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Knop|first=Michael|date=2011|title=Yeast cell morphology and sexual reproduction – A short overview and some considerations|url=https://comptes-rendus.academie-sciences.fr/biologies/articles/10.1016/j.crvi.2011.05.007/|journal=Comptes Rendus. Biologies|language=fr|volume=334|issue=8-9|pages=599–606|doi=10.1016/j.crvi.2011.05.007|issn=1768-3238}}</ref><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Duina|first=Andrea A|last2=Miller|first2=Mary E|last3=Keeney|first3=Jill B|date=2014-05-01|title=Budding Yeast for Budding Geneticists: A Primer on the Saccharomyces cerevisiae Model System|url=https://academic.oup.com/genetics/article/197/1/33/5936008|journal=Genetics|language=en|volume=197|issue=1|pages=33–48|doi=10.1534/genetics.114.163188|issn=1943-2631|pmc=4012490|pmid=24807111}}</ref> == Pētniecībā == === Kā modeļorganisms === ''S. cerevisiae'' ir populārs modeļorganisms pateicoties tā atbilstībai dažādiem kritērijiem, piemēram: * Ātra vairošanās – bagātīgā barotnē 30 °C temperatūrā ''S. cerevisiae'' šūnas dalās aptuveni reizi 90 minūtēs;<ref name=":1" /> * ''S. cerevisiae'' var tikt transformēts, ļaujot introducēt jaunus gēnus vai tos izdzēst, izmantojot [[Homologā rekombinācija|homologo rekombināciju]]. Turklāt spēja kultivēt ''S. cerevisiae'' haploīdā formā vienkāršo gēnu izslēgšanas (''knockout'') celmu izveidi;<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Orr-Weaver|first=T L|last2=Szostak|first2=J W|last3=Rothstein|first3=R J|date=1981-10|title=Yeast transformation: a model system for the study of recombination.|url=https://pnas.org/doi/full/10.1073/pnas.78.10.6354|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|language=en|volume=78|issue=10|pages=6354–6358|doi=10.1073/pnas.78.10.6354|issn=0027-8424|pmc=349037|pmid=6273866}}</ref> * Kā eikariotam ''S. cerevisiae'' šūnas uzbūve ir līdzīga attīstītākiem organismiem, augiem un dzīvniekiem, taču tam nav tik liela nekodējošās DNS daļa, kas var apgrūtināt pētījumus augstākajos eikariotos. === Genoma sekvencēšana === 1996. gadā ''S. cerevisiae'' kļuva par pirmo eikariotu, kura genoms tika pilnībā sekvencēts starptautiskā projektā, kurā piedalījās aptuveni 600 zinātnieki no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas. Tobrīd tas bija lielākais sekvencētais genoms. Tika atklāts, ka ''S. cerevisiae'' 16 hromosomas sastāv no aptuveni 12 miljoniem bāzu pāru un 6000 gēnu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Goffeau|first=A.|last2=Barrell|first2=B. G.|last3=Bussey|first3=H.|last4=Davis|first4=R. W.|last5=Dujon|first5=B.|last6=Feldmann|first6=H.|last7=Galibert|first7=F.|last8=Hoheisel|first8=J. D.|last9=Jacq|first9=C.|date=1996-10-25|title=Life with 6000 Genes|url=https://www.science.org/doi/10.1126/science.274.5287.546|journal=Science|volume=274|issue=5287|pages=546–567|doi=10.1126/science.274.5287.546}}</ref> Sekvencētais maizes rauga genoms un gēnu anotācijas, kā arī informācija par to kodētajiem proteīniem, ir publiski pieejama dažādās datubāzēs, tai skaitā ''Saccharomyces Genome Database'', kas ir viens no populārākajiem ar maizes raugu saistītajiem interneta resursiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yeastgenome.org/|title=Saccharomyces Genome Database {{!}} SGD|website=www.yeastgenome.org|access-date=2025-04-02}}</ref> == Komerciālie pielietojumi == === Alus un vīna ražošanā === ''Saccharomyces cerevisiae'' ir viens no raugiem, kas tiek pielietots [[Alus brūvēšana|alus brūvēšanā]] un [[Vīna ražošana|vīna ražošanā]]. Alus raudzēšanā ''S. cerevisiae'' atšķiras no otra bieži izmantotā rauga ''[[Saccharomyces pastorianus]]'' ar augstāku fermentācijas temperatūru un rezultātā arī atšķirīgu alus garšu. Vīna rūgšanā ''S. cerevisiae'' visbiežāk nav vienīgais iesaistītais raugs, jo uz vīnogu virsmas ir sastopami arī dažādi <nowiki>''savvaļas''</nowiki> raugi. Tomēr lielāko daļu fermentācijas veic tieši ''S. cerevisiae'', bet kad alkohola saturs vīnā sasniedz aptuveni 15 procentus, mazāk toleranti raugi iet bojā alkohola toksiskuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.awri.com.au/industry_support/winemaking_resources/winemaking-practices/winemaking-treatment-yeast-choice/|title=Winemaking treatment – Yeast choice|website=The Australian Wine Research Institute|access-date=2025-04-04|language=en-AU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Biotehnoloģija]] [[Kategorija:Mikrobioloģija]] [[Kategorija:Bioloģija]] [[Kategorija:Sēnes]] s2xusnbzoofy23bdpyd1t5t3dcws4kh 4459306 4459304 2026-04-26T05:21:58Z Biafra 13794 latviešu nosaukums kā pirmais. 4459306 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | nosaukums = Maizes raugs | attēls = Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = Maizes raugs ''Saccharomyces cerevisiae'' [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] | valsts = Fungi | valsts_lv = Sēnes | valsts_r = <!--Raksta nosaukums (ja nesakrīt ar vienu no iepriekšējiem 2 parametriem) --> | nodalījums = Ascomycota | nodalījums_lv = Asku sēnes | virstips = | virstips_lv = | virdtips_r = | tips = | tips_lv = | tips_r = | virsklase = | virsklase_lv = | virsklase_r = | klase = Saccharomycetes | klase_lv = Saharomicētes | apakšklase = | virskārta = | virskārta_lv = | virskārta_r = | kārta_lv = | virsdzimta = | virsdzimta_lv = | virsdzimta_r = | virsģints = | virsģints_lv = | virsģints_r = | suga = Saccharomyces cerevisiae | suga_lv = Maizes raugs | kategorijas = nē <!-- nepievienot kategoriju automātiski --> }} '''Maizes raugs''' (''Saccharomyces cerevisiae'') ir mikroskopiska, [[eikarioti]]ska vienšūnas [[sēne]], viena no [[Raugs|rauga]] sugām. Jau kopš seniem laikiem maizes raugs ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[Vīns|vīna]] ražošanā. ''S. cerevisiae'' ir viens no visplašāk izpētītajiem un izmantotajiem eikariotiskajiem [[Modeļorganisms|modeļorganismiem]] [[Mikrobioloģija|mikrobioloģijā]] un [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Vanderwaeren|first=Laura|last2=Dok|first2=Rüveyda|last3=Voordeckers|first3=Karin|last4=Nuyts|first4=Sandra|last5=Verstrepen|first5=Kevin J.|date=2022-10-01|title=Saccharomyces cerevisiae as a Model System for Eukaryotic Cell Biology, from Cell Cycle Control to DNA Damage Response|url=https://www.mdpi.com/1422-0067/23/19/11665|journal=International Journal of Molecular Sciences|language=en|volume=23|issue=19|pages=11665|doi=10.3390/ijms231911665|issn=1422-0067|pmc=9570374|pmid=36232965}}</ref> līdzīgi kā ''[[Escherichia coli]]'' kalpo par galveno [[Baktērijas|baktēriju]] modeļorganismu. Tas vairojas pumpurojoties. == Bioloģija == === Ekoloģija === Dabā maizes raugs ir sastopams uz nobriedušu augļu, piemēram, vīnogu, virsmas. Lai gan ''S. cerevisiae'' ir galvenais raugs vīna fermentācijā, to ir gandrīz neiespējami izolēt no veseliem, nebojātiem augļiem, tā vietā uz tiem dominē citas sugas, kā ''[[Metschnikowia]]'', ''[[Cryptococcus]]'' un ''[[Rhodotorula]]''.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=González-Alonso|first=Isora|last2=Walker|first2=Michelle Elisabeth|last3=Vallejo-Pascual|first3=María-Eva|last4=Naharro-Carrasco|first4=Gérmán|last5=Jiranek|first5=Vladimir|date=2021-02-12|title=Capturing yeast associated with grapes and spontaneous fermentations of the Negro Saurí minority variety from an experimental vineyard near León|url=https://www.nature.com/articles/s41598-021-83123-1|journal=Scientific Reports|language=en|volume=11|issue=1|pages=3748|doi=10.1038/s41598-021-83123-1|issn=2045-2322}}</ref> Ir novērots, ka uz bojātiem vīnogu augļiem mīt daudz vairāk ''S. cerevisiae'' nekā uz veseliem, kas liecina, ka šādi augļi varētu būt galvenais rauga avots dabiskās vīna fermentācijas procesā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mortimer|first=Robert|last2=Polsinelli|first2=Mario|date=1999-04-01|title=On the origins of wine yeast|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S0923250899800369|journal=Research in Microbiology|volume=150|issue=3|pages=199–204|doi=10.1016/S0923-2508(99)80036-9|issn=0923-2508}}</ref> ''S. cerevisiae'' dabā ir konstatēts arī uz ozolu mizas.<ref name=":1" /> === Augšana un barošanās === ==== Augšanas dinamika ==== Maizes rauga augšanas dinamiku var iedalīt vairākās fāzēs — lag fāzē, kuras laikā šūnas pielāgojas vides apstākļiem un gatavojas dalīties, logaritmiskajā jeb eksponenciālajā fāzē, kuras laikā notiek aktīva šūnu dalīšanās un stacionārajā fāzē, kurā jauno šūnu skaits ir vienāds ar mirušo šūnu skaitu. Kā oglekļa avotu izmantojot [[Glikoze|glikozi]], logaritmiskās augšanas fāzē šūnas pamatā enerģiju iegūst anaerobi, [[Glikolīze|glikolīzē]] veicot substrāta līmeņa fosforilāciju.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Werner-Washburne|first=M|last2=Braun|first2=E|last3=Johnston|first3=G C|last4=Singer|first4=R A|date=1993-06|title=Stationary phase in the yeast Saccharomyces cerevisiae|url=https://journals.asm.org/doi/10.1128/mr.57.2.383-401.1993|journal=Microbiological Reviews|language=en|volume=57|issue=2|pages=383–401|doi=10.1128/mr.57.2.383-401.1993|issn=0146-0749|pmc=372915|pmid=8393130}}</ref> Glikozei barotnē izsīkstot, šūnas sāk patērēt fermentācijā saražoto etanolu [[Šūnu elpošana|aerobās elpošanas]] ceļā. Šūnas [[Metabolisms|metabolisma]] pielāgošanu no fermentatīva uz oksidatīvu sauc par diauksiju. Pēc diauksijas šūnu augšana turpinās daudz lēnākā tempā, jo, lai gan aerobā augšana ir enerģētiski izdevīgāka (no vienas glikozes molekulas tiek iegūts vairāk [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] enerģijas nekā fermentējot), tā ir lēnāka. Pēc stacionārās fāzes seko bojāejas fāze, kurā šūnu mirstība pārsniedz šūnu dalīšanos. Maizes raugs stacionāro fāzi visbiežāk sasniedz oglekļa avota izsīkuma dēļ. Tomēr, to var ierosināt arī kādas citas barības vielas, piemēram, [[Slāpeklis|slāpekļa]], [[Fosfors|fosfora]] vai [[Sērs|sēra]] trūkums.<ref name=":0" /> ==== Barotnes ==== Laboratorijas apstākļos maizes rauga kultivēšanai tipiski izmanto divu veidu barotnes — šķidrās un cietās. Barotņu sarecēšanai izmanto [[Agars|agaru]]. Barotnes var būt bagātīgas (''rich media'') vai definētas (''defined media''). Tās atšķiras ar to, ka bagātīgo barotņu sastāvs nav precīzi definēts. Šādās barotnēs raugs aug ātri, taču tās neļauj izolēt celmus ar konkrētām augšanas prasībām. Tam izmanto definētās barotnes. Tās ir iespējams padarīt selektīvas — tām pievienojot vai atņemot kādu aminoskābi, [[Nukleotīdi|nukleotīdu]], [[Antibiotikas|antibiotiku]] vai citu vielu, var izolēt celmus, kuriem piemīt [[selekcijas marķieri]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Pronk|first=Jack T.|date=2002-05|title=Auxotrophic Yeast Strains in Fundamental and Applied Research|url=https://journals.asm.org/doi/10.1128/aem.68.5.2095-2100.2002|journal=Applied and Environmental Microbiology|volume=68|issue=5|pages=2095–2100|doi=10.1128/AEM.68.5.2095-2100.2002|pmc=127579|pmid=11976076}}</ref> Tas ir īpaši svarīgi [[Gēnu inženierija|gēnu inženierijā]], lai izolētu veiksmīgi [[Ģenētiski modificēti organismi|modificētas]] šūnas. Piemēram, ja transformēšanai tiek izmantots celms, kas nespēj sintezēt aminoskābi [[Histidīns|histidīnu]], tad selekcijas marķieris būtu trūkstošais histidīna sintēzes ceļa gēns, bet selektīvā barotne — ''drop-out'' barotne bez histidīna. Rezultātā šādā selektīvā barotnē spēs augt tikai veiksmīgi transformētas šūnas, kuras trūkstošo aminoskābi spēj sintezēt pašas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigmaaldrich.com/GB/en/technical-documents/protocol/microbiological-testing/microbial-culture-media-preparation/yeast-drop-out?srsltid=AfmBOorV8j2YYjTRTpV7EYscJTCEU6KCJeD57t6qdUB3yYSPbf-8wFFH|title=Yeast Drop Out Bulletin|access-date=31.03.2025}}</ref> Definētās barotnes izmanto arī, ja pētnieki vēlas noskaidrot konkrētu barības vielu klātesamības un daudzuma ietekmi uz rauga augšanu. === Dzīves cikls === [[Attēls:Yeast lifecycle.svg|thumb|240x240px|''Saccharomyces cerevisiae'' dzīves cikls. 1. Pumpurošanās 2. Konjugācija (saplūšana) 3. Spora]] ''S. cerevisiae'' var eksistēt divās stabilās formās — kā diploīds un kā haploīds, jeb tas var saturēt pilnu [[Hromosoma|hromosomu]] komplektu vai tikai pusi no tā. Kā diploīds tas spēj vairoties gan [[Dzimumvairošanās|dzimumiski]] ar sporām, gan [[Bezdzimumvairošanās|bezdzimumiski]] pumpurojoties, kad no mātšūnas atdalās mazāka meitšūna. Haploīdi vairojas tikai bezdzimumiski, veicot [[Mitoze|mitozi]], bet stresa apstākļos tie visbiežāk iet bojā. Saplūstot divām pretēja <nowiki>''pārošanās tipa''</nowiki> (angliski ''mating type'') haploīdām šūnām, izveidojas diploīds. Labvēlīgos augšanas apstākļos arī diploīdi vairojas bedzimumiski, taču stresa apstākļos tie sporulē, [[mejoze]]s rezultātā no mātšūnas iegūstot četras haploīdas sporas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Knop|first=Michael|date=2011|title=Yeast cell morphology and sexual reproduction – A short overview and some considerations|url=https://comptes-rendus.academie-sciences.fr/biologies/articles/10.1016/j.crvi.2011.05.007/|journal=Comptes Rendus. Biologies|language=fr|volume=334|issue=8-9|pages=599–606|doi=10.1016/j.crvi.2011.05.007|issn=1768-3238}}</ref><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Duina|first=Andrea A|last2=Miller|first2=Mary E|last3=Keeney|first3=Jill B|date=2014-05-01|title=Budding Yeast for Budding Geneticists: A Primer on the Saccharomyces cerevisiae Model System|url=https://academic.oup.com/genetics/article/197/1/33/5936008|journal=Genetics|language=en|volume=197|issue=1|pages=33–48|doi=10.1534/genetics.114.163188|issn=1943-2631|pmc=4012490|pmid=24807111}}</ref> == Pētniecībā == === Kā modeļorganisms === ''S. cerevisiae'' ir populārs modeļorganisms pateicoties tā atbilstībai dažādiem kritērijiem, piemēram: * Ātra vairošanās — bagātīgā barotnē 30 °C temperatūrā ''S. cerevisiae'' šūnas dalās aptuveni reizi 90 minūtēs;<ref name=":1" /> * ''S. cerevisiae'' var tikt transformēts, ļaujot introducēt jaunus gēnus vai tos izdzēst, izmantojot [[Homologā rekombinācija|homologo rekombināciju]]. Turklāt spēja kultivēt ''S. cerevisiae'' haploīdā formā vienkāršo gēnu izslēgšanas (''knockout'') celmu izveidi;<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Orr-Weaver|first=T L|last2=Szostak|first2=J W|last3=Rothstein|first3=R J|date=1981-10|title=Yeast transformation: a model system for the study of recombination.|url=https://pnas.org/doi/full/10.1073/pnas.78.10.6354|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|language=en|volume=78|issue=10|pages=6354–6358|doi=10.1073/pnas.78.10.6354|issn=0027-8424|pmc=349037|pmid=6273866}}</ref> * Kā eikariotam ''S. cerevisiae'' šūnas uzbūve ir līdzīga attīstītākiem organismiem, augiem un dzīvniekiem, taču tam nav tik liela nekodējošās DNS daļa, kas var apgrūtināt pētījumus augstākajos eikariotos. === Genoma sekvencēšana === 1996. gadā ''S. cerevisiae'' kļuva par pirmo eikariotu, kura genoms tika pilnībā sekvencēts starptautiskā projektā, kurā piedalījās aptuveni 600 zinātnieki no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas. Tobrīd tas bija lielākais sekvencētais genoms. Tika atklāts, ka ''S. cerevisiae'' 16 hromosomas sastāv no aptuveni 12 miljoniem bāzu pāru un 6000 gēnu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Goffeau|first=A.|last2=Barrell|first2=B. G.|last3=Bussey|first3=H.|last4=Davis|first4=R. W.|last5=Dujon|first5=B.|last6=Feldmann|first6=H.|last7=Galibert|first7=F.|last8=Hoheisel|first8=J. D.|last9=Jacq|first9=C.|date=1996-10-25|title=Life with 6000 Genes|url=https://www.science.org/doi/10.1126/science.274.5287.546|journal=Science|volume=274|issue=5287|pages=546–567|doi=10.1126/science.274.5287.546}}</ref> Sekvencētais maizes rauga genoms un gēnu anotācijas, kā arī informācija par to kodētajiem proteīniem, ir publiski pieejama dažādās datubāzēs, tai skaitā ''Saccharomyces Genome Database'', kas ir viens no populārākajiem ar maizes raugu saistītajiem interneta resursiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yeastgenome.org/|title=Saccharomyces Genome Database {{!}} SGD|website=www.yeastgenome.org|access-date=2025-04-02}}</ref> == Komerciālie pielietojumi == === Alus un vīna ražošanā === ''Saccharomyces cerevisiae'' ir viens no raugiem, kas tiek pielietots [[Alus brūvēšana|alus brūvēšanā]] un [[Vīna ražošana|vīna ražošanā]]. Alus raudzēšanā ''S. cerevisiae'' atšķiras no otra bieži izmantotā rauga ''[[Saccharomyces pastorianus]]'' ar augstāku fermentācijas temperatūru un rezultātā arī atšķirīgu alus garšu. Vīna rūgšanā ''S. cerevisiae'' visbiežāk nav vienīgais iesaistītais raugs, jo uz vīnogu virsmas ir sastopami arī dažādi <nowiki>''savvaļas''</nowiki> raugi. Tomēr lielāko daļu fermentācijas veic tieši ''S. cerevisiae'', bet kad alkohola saturs vīnā sasniedz aptuveni 15 procentus, mazāk toleranti raugi iet bojā alkohola toksiskuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.awri.com.au/industry_support/winemaking_resources/winemaking-practices/winemaking-treatment-yeast-choice/|title=Winemaking treatment – Yeast choice|website=The Australian Wine Research Institute|access-date=2025-04-04|language=en-AU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Biotehnoloģija]] [[Kategorija:Mikrobioloģija]] [[Kategorija:Bioloģija]] [[Kategorija:Sēnes]] bwt56sypqxl3poxv0qr46z984n49btf 0 595638 4459308 4250860 2026-04-26T05:23:51Z Biafra 13794 jāuzlabo 4459308 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Juris Nikolajs Vidiņš.jpg|thumb|Juris Nikolajs Vidiņš (pirms 1940)]] '''Juris Nikolajs Vidiņš''' (1905—1962) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ārsts]] un [[žurnālists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1905. gada 27. novembrī [[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]] [[Ķoniņciems (Turlavas pagasts)|Ķoniņciemā]] rakstnieka [[Vidiņu Jānis|Jura Jaņa Vidiņa]] ģimenē. Mācījās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā]], 1934. gadā absolvēja medicīnas studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Publicēja recenzijas galvenokārt žurnālā "Domas", mēnešrakstā "Daugava", žurnālā "Latvju Grāmata" un laikrakstā "[[Kurzemes Vārds]]". Strādāja par ārstu [[Kalupes pagasts|Kalupē]] (1934—1937), tad [[Rucava|Rucavā]], Radavā un [[Mazirbe|Mazirbē]], pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā bija Latvijas robežsardzes bataljona ārsts [[Durbe|Durbē]]. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gadā 14. jūnija deportācijas]] laikā viņu izsūtīja uz [[Vjatlags|Vjatlagu]], kur atļāva strādāt par nometnes ārstu. 1955. gada aprīlī atgriezās dzimtenē un līdz mūža beigām strādāja [[Rēzekne]]s ātrās palīdzības stacijā. Miris 1962. gada 8. augustā [[Rīga|Rīgā]], apbedīts Otrajos Meža kapos. Dēls [[Juris Galerijs Vidiņš]] (1938) ir ārsts un politiķis.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/juris-nikolajs-vidins literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidiņš, Juris Nikolajs}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] 9jler7qlx38lqjlbxog22a67lyy03i7 0 597199 4459223 4407095 2026-04-25T23:32:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459223 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Teātra iela|Teātra iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Teātra iela |attēls = Teātra iela 19, Daugavpils.jpg |attēla paraksts = Teātra iela 19 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 600 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] iela * [[Pionieru kustība|Pionieru]] iela * [[Komjaunatne]]s iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Teātra iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Teātra iela sākas no [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes ielu]]. Teātra iela apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Ielas kopējais garums ir aptuveni 600 metri, visā garumā tā ir [[Asfaltbetons|asfaltēta]] un divu joslu platumā. Gandrīz visā garumā Teātra ielā ir divvirzienu satiksmes kustība, izņemot sākotnējo ielas posmu (līdz krustojumam ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra ielu]]), kur kustība atļauta tikai Kr. Valdemāra ielas virzienā. Sabiedriskais transports pa Teātra ielu nekursē. == Vēsture == '''Teātra iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Театральная улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. Vecākais pilsētas teātris Daugavpilī atradās skvēra vietā Teātra ielas sākumā un darbojās no 1856. līdz 1903. gadam. Vēlāk teātra ēka tika izmantota kā noliktava un 1914. gadā nodega.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atklāts krievu teātris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/6018 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}}}}</ref> 1927. gada maijā radās ierosinājums pārdēvēt Teātra ielu par [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] ielu, taču pilsētas dome lēmumu šajā jautājumā nepieņēma. {{dat|1940|4|2||bez}} ielu pārdēvēja par '''[[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edvarta Virzas iela un Viļa Plūdoņa gatve Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1940|4|3||bez}}}}</ref> bet jau pēc 4 mēnešiem, drīz pēc [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]], iela tika nosaukta par '''Pionieru ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}}}}</ref> Pēckara gados ielu pārdēvēja par '''Komjaunatnes ielu'''. No 1991. gada 19. decembra tā atguva nosaukumu '''Teātra iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 3 (pašlaik nepastāv, tajā vietā uzcelta māja Imantas ielā 4) — šeit kādreiz atradās pilsētas 1. skola.<ref name="Vitebska">{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=118 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> * Nr. 15/17 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4824 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}}}}</ref> 20. gadsimta sākumā māja Nr.&nbsp;15 piederēja Frīdlandam.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Ближнюю Химию в народе называли «Безе» |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158159 |website=Forums "GoroD" |date={{dat|2010|12|23||bez}} |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Nr. 19 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1847. gadā, vietējas nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4825 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}}}}</ref> Kādreiz šeit atradās A.&nbsp;I. Saharova 7 klašu komercskola,<ref name="Vitebska" /> 1930. gados — pilsētas ebreju pamatskola Nr.&nbsp;16 (no 1936. līdz 1940. gadam — zēnu skola).<ref name="dvinsker">{{tīmekļa atsauce |title=Еврейские школы: хронолог |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200924144907/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |archivedate={{dat|2020|09|24||bez}}}}</ref> * Nr. 28 (pašlaik Rīgas iela 18) — šeit atradās poļu skola, tostarp 1920. gados — ar bērnu patversmi.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Anita Trušele |title=Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados |page=66 |edition="Latvijas Arhīvi", 2002. g., 4. |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/47-84-VESTURE-Trusele.pdf |accessdate={{dat|2025|8|26||bez}}}}</ref> 1930. gados ēkā atradās arī Daugavpils 18. aizsargu pulka sakaru bataljons.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Armijas nometne |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6554/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}}}}</ref> * Ielas galā atrodas [[Dubrovina parks]]. == Ielu savienojumi == Teātra iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Demenes iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] pnidfmaa33xpoamos57d8gdz2bmxs35 0 597521 4459323 4399997 2026-04-26T06:09:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459323 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Valkas iela|Valkas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Valkas iela |attēls = Кожзавод - Vadik 01 - Panoramio.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 2120 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Ņeveļa]]s iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Valkas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Valkas iela sākas pie dzelzceļa pārbrauktuves, krustojumā ar [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu ielu]]. Ielas turpinājums pretējā virzienā ir [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]]. Valkas iela ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas strupceļā aiz krustojuma ar [[Avotu iela (Daugavpils)|Avotu ielu]]. Ielā ir daudzveidīga apbūve. Valkas ielas kopējais garums ir aptuveni 2120 metri. Gandrīz visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un divas braukšanas joslas, izņemot posmu starp [[Auces iela (Daugavpils)|Auces]] un [[Atmatas iela|Atmatas ielu]], kur ir [[grants]] segums un viena josla. Posmā no [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru ielas]] līdz [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielai]] Valkas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|4|18||bez}} |page=95 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Posmā no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielai]] pa Valkas ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršruta tramvaji, kā arī [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valkas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3b-autoosta-ziegler-masinbuve#16564 |publisher=38. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|18||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250330103555/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3b-autoosta-ziegler-masinbuve#16564 }}</ref> Šajā posmā satiksmes kustība 18. novembra ielas virzienā atļauta tikai sabiedriskajam transportam. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Ņeveļas iela''' ({{val|ru|Невельская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā iela ieguva tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|4|18||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:„SEB banka” pulkstenis Daugavpilī.jpg|273px|thumb|„[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB bankas]]” pulkstenis krustojumā ar 18.&nbsp;novembra ielu]] * Nr. 4A un 4 — [[Daugavpils Iespēju vidusskola]]s A un B korpusi,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skolas korpusi |url=https://divsk.lv/kontakti/skolas-kontakti |website=Daugavpils Iespēju vidusskola |accessdate={{dat|2025|4|18||bez}}}}</ref> līdz 2022. gadam — attiecīgi [[Daugavpils 13. vidusskola|13.]] un [[Daugavpils 15. vidusskola|15.]] vidusskolas. No 1893. gada līdz 20. gadsimta vidum šajā vietā atradās lopkautuve.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Кожевенные заводы города Динабурга-Даугавпилса |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158189 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|9||bez}} |language=ru }}</ref> == Ielu savienojumi == Valkas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (ielas turpinājums) * [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu iela]] * [[Lielā Dārza iela]] (T veida krustojums) * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] * [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]] (T veida krustojums) * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] (T veida krustojums) * [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]] * [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]] (T veida krustojums) * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] * [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] * [[Auces iela (Daugavpils)|Auces iela]] (T veida krustojums) * [[Aizputes iela (Daugavpils)|Aizputes iela]] (T veida krustojums) * [[Neretas iela (Daugavpils)|Neretas iela]] * [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas iela]] (T veida krustojums) * [[Atmatas iela]] * [[Avotu iela (Daugavpils)|Avotu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 6oxhhpx97yflgsy8vfdb2kfvezwtk3c 0 597740 4459122 4406837 2026-04-25T18:43:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459122 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Stiklu iela |attēls = Daugavpils, Stiklu iela - panoramio (50).jpg |attēla paraksts = Skats uz krustojumu ar Rūpniecības ielu |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]] |ielas garums = 815 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Montāžnieku iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stiklu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras ielu]] kā [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes ielas]] turpinājums, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru ielu]]. Stiklu ielā ir rūpnieciska apbūve. Ielas kopējais garums ir 815 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Stiklu ielu nekursē, bet Jelgavas ielā ir [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] autobusu maršrutu pietura "Stiklu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stiklu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10-autoosta-rugeli#58362 |publisher=10. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250718132714/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10-autoosta-rugeli#58362 }}</ref> '''Stiklu iela''' ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. Tas radās no kādreizējās stikla fabrikas, kura tika dibināta šai ielā 20. gadsimta sākumā un darbojās līdz Otrajam pasaules karam.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Брак ЖБК топили в бездонных озерах Черепово |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158163 |website=Forums "GoroD" |date={{dat|2011|1|7||bez}} |accessdate={{dat|2025|9|1||bez}} |language=ru }}</ref> Tomēr [[Latvijas PSR]] laikā iela bija pārdēvēta par '''Montāžnieku ielu'''. Līdz 1957. gadam nosaukums “Stiklu iela” bija arī tagadējai [[Ošu iela (Daugavpils)|Ošu ielai]] [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Stiklu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes iela]] (ielas turpinājums) * [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras iela]] * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Rūpniecības iela (Daugavpils)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Čerepovā]] 59ybtheasn5qxu26x4hk6ebtkp4rwh3 0 599029 4459017 4333443 2026-04-25T16:08:07Z Jānis U. 198 4459017 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg | att_nosaukums =Kailmute {{TaksoSaite|Reteporella grimaldii}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | binomial =Gymnolaemata <small>Allman, 1856</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Cheilostomatida|Heilostomāti}} * {{TaksoSaite|Ctenostomatida|Ktenostomāti}} }} '''Kailmutes''' (''Gymnolaemata'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa klase, kas ir pati lielākā klase šajā tipā un aptver ap 650 mūsdienu sugu. Šo klasi 1856. gadā izveidoja īru biologs [[Džordžs Džeims Olmens]]. Kailmutes ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, aļģēm, bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie zivīm). Šīs klases [[fosilijas]] ir zināmas no [[Ordoviks|ordovika]] līdz mūsdienām. == Apraksts == Šie pārsvarā jūras sūneņi ir ar apaļu [[Lofofors|lofoforu]] un mutes atveri bez epistoma. Kolonijas veido dažādas formas. To zooīdi ir cilindriskas vai saplacinātas formas, un cits no cita šķirti ar nodalījumu ([[Cistīdi|cistīdu]]) sieniņām, kas var būt pārkaļķotas ([[heilostomāti]]) vai recekļainas ([[ktenostomāti]]). Dažkārt tiem var būt rudimentārs [[celomodukts]] caurulītes vai dorsālas poras veidā.<ref>V. Dogels. Bezmugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1986, 465. lpp.</ref> Lofofors tiek izstumts ārā ar muskuļu palīdzību, kas stumj frontālo sienu. == Sistemātika == Kailmutu klasē ir 2 kārtas, 14 apakškārtas un 1 tajās neietilpstoša virsdzimta:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1795 World Register of Marine Species]</ref> * klase: '''''Gymnolaemata''''' <small>Allman, 1856</small> :* kārta: ''[[Cheilostomatida]]'' <small>Busk, 1852</small> ::* apakškārta: ''[[Belluloporina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> ::* apakškārta: ''[[Cupuladriina]]'' <small>Håkansson et al, 2026</small> ::* apakškārta: ''[[Flustrina]]'' <small>Smitt, 1868</small> ::* apakškārta: ''[[Inovicellata]]'' <small>Jullien, 1888</small> ::* apakškārta: ''[[Membraniporina]]'' <small>Ortmann, 1890</small> ::* apakškārta: ''[[Scrupariina]]'' <small>Silén, 1941</small> ::* apakškārta: ''[[Tendrina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> ::* apakškārta: ''[[Thalamoporellina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* kārta: ''[[Ctenostomatida]]'' <small>Busk, 1852</small> :::* virsdzimta: ''[[Benedeniporoidea]]'' <small>Delage & Hérouard, 1897</small> ::* apakškārta: ''[[Alcyonidiina]]'' <small>d'Hondt, 1985</small> ::* apakškārta: ''[[Flustrellidrina]]'' ::* apakškārta: ''[[Paludicellina]]'' <small>Allman, 1856</small> ::* apakškārta: ''[[Stoloniferina]]'' <small>Ehlers, 1876</small> ::* apakškārta: ''[[Vesicularina]]'' <small>Hincks, 1880</small> ::* apakškārta: ''[[Victorellina]]'' <small>Jebram, 1973</small> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sūneņi]] dti1vg30fx2ya2umaebelnb0exozcp6 0 599188 4459071 4412231 2026-04-25T17:55:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459071 wikitext text/x-wiki '''Starptautiskā Kuģniecības kamera''' ({{val|en|International Chamber of Shipping}}, saīsināti '''ICS''') ir viena no pasaules [[Jūras transports|kuģniecības]] pamata organizācijām, kura pārstāv apmēram 80%<ref>[https://www.ics-shipping.org/publications/about-ics International Chamber of Shipping] International Chamber of Shipping. Skatīts: 2025. gada 21. aprīli</ref> pasaules tirdzniecības flotes tonnāžas caur nacionālajām [[Kuģa īpašnieks|kuģu īpašnieku]] asociācijām. Tā interesējas par jūrniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī vispārējo kuģniecības darbību ietekmējošiem un juridiskiem jautājumiem. Tajā darbojas vairāk nekā 40 nacionālās kuģu īpašnieku organizācijas. ICS pamata darbība ir saistīta ar [[Starptautiskā Jūrniecības organizācija|Starptautiskās Jūrniecības organizācijas]] jeb [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s aģentūras, kas ir atbildīga par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību, konsultēšanu. Starptautiskā Kuģniecības kamera pārstāv dažādo kuģniecības nozares uzņēmējdarbības veidu, kuri iekļauj [[Balkeris|balkeru]], [[Tankkuģis|tankkuģu]], [[Pasažieru kuģis|pasažieru kuģu]] operatoru un [[Konteinerkuģis|konteinerkuģu]] līniju apkalpojošo uzņēmumu, kā arī kuģu īpašnieku un trešās puses kuģu vadības uzņēmumu, globālās intereses. ICS konsultē arī virkni citu starpvaldību organizāciju, kuras ietekmē kuģniecību. Starp šīm organizācijām ir [[Starptautiskā Muitas organizācija]], [[Starptautiskā telekomunikāciju savienība]], [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un Attīstības Konference]] un [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]]. Starptautiskā Kuģniecības kamera uztur ciešus sakarus ar tādām nozares organizācijām, kuras pārstāv kuģniecības, [[Osta|ostu]], [[Piekrastes navigācija|loču pakalpojumu sniegšanas]], naftas rūpniecības, apdrošināšanas un klasifikācijas sabiedrību, kuras atbildīgas par kuģu inspekcijām, intereses. == Vēsture == Starptautiskā Kuģniecības kamera tika dibināta 1921. gadā. == Atrašanās vieta == 2021. gada septembrī Starptautiskā Kuģniecības kamera pameta savus birojus [[Svētās Marijas cirvis|Svētās Marijas cirvja]] (''St Mary Axe'') ielā blakus [[Baltijas Birža]]i un pārvācās uz Volsingema namu pie [[Tauerhila]]s.<ref>[https://search4officesolutions.com/pf/international-chamber-of-shipping/ International Chamber of Shipping, EC3]{{Novecojusi saite}} Search4 Office. Skatīts: 2025. gada 27. aprīlī</ref> == Publikācijas == Starptautiskā Kuģniecības kamera sadarbībā ar izdevniecību ''[[Witherby Publishing Group|Witherby]]'' ir atbildīga par vairākām jūrniecības nozarē lietotām publikācijām.<ref>[https://www.ics-shipping.org/publications/grid/witherby-publishing-group/?_gl=1*1s49t46*_up*MQ..*_gs*MQ..&gclid=Cj0KCQjw8cHABhC-ARIsAJnY12xsapo1aX07myco34mWRHTSvTvGE96FMoMseAK6Z2k8oGEdK2iXfJcaAs6IEALw_wcB Publications] International Chamber of Shipping. Skatīts: 2025. gada 29. aprīlī</ref> 2020. gada jūnijā ICS savas jūrniecības publikācijas pirmo reizi sāka piedāvāt arī elektronisko grāmatu veidā.<ref>[https://thedigitalship.com/news/maritime-satellite-communications/ics-makes-maritime-publications-available-as-ebooks/ ICS makes maritime publications available as ebooks] Digital Ship, 2020. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 29. aprīlī</ref> Reaģējot uz [[Starptautiskā Jūrniecības organizācija|Starptautiskās Jūrniecības organizācijas]] (''International Maritime Organization (IMO)'') pūlēm risināt kiberdrošības jautājumus [[Starptautiskais drošības vadības kodekss|Starptautiskajā drošības vadības kodeksā]] (''International Safety Management Code (ISM Code)''), 2019. gada novembrī ICS kopā ar [[Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome|Baltijas un starptautisko jūrniecības padomi]] (''Baltic and International Maritime Council (BIMCO)'') un ''[[Witherby Publishing Group]]'' izdeva kiberdrošības darba burtnīcu izmantošanai uz kuģa.<ref>[https://www.maritime-executive.com/blog/book-review-cyber-security-workbook-for-on-board-ship-use Rider D. Book Review: Cyber Security Workbook for On Board Ship Use] The Maritime Executive, 2019. gada 28. novembris. Skatīts: 2025. gada 29. aprīlī</ref><ref>[https://www.rivieramm.com/news-content-hub/news-content-hub/ensure-vsat-modems-cannot-be-hacked-57065 Wingrove M. How to ensure VSAT modems cannot be hacked] Riviera, 2019. gada 5. decembris. Skatīts: 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2024. gadā tika publicēts jau sestais jūrniecības darba burtnīcas izdevums.<ref>[https://www.bimco.org/products/publications/titles/cyber-security-workbook/ Cyber Security Workbook for On Board Ship Use] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250615085817/https://www.bimco.org/products/publications/titles/cyber-security-workbook/ |date={{dat|2025|06|15||bez}} }} BIMCO. Skatīts: 2025. gada 30. aprīli</ref> 2020. gada maijā ICS izdeva atjaunotas veselības vadlīnijas pasaules kuģniecības nozarei, lai kuģu operatori un komandas spētu droši palīdzēt jūrniekiem, kuri saskārušies ar [[COVID-19 pandēmija]]s izpausmēm.<ref>[https://www.hellenicshippingnews.com/global-shipping-body-addresses-the-health-concerns-of-seafarers-during-the-covid-19-pandemic/ Global shipping body addresses the health concerns of seafarers during the COVID-19 pandemic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250123061534/https://www.hellenicshippingnews.com/global-shipping-body-addresses-the-health-concerns-of-seafarers-during-the-covid-19-pandemic/ |date={{dat|2025|01|23||bez}} }} Hellenic Shipping News, 2020. gada 29. maijs. Skatīts: 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2021. gadā ICS ar publikāciju "Jūrniecības aizsardzība - visaptverošs ceļvedis kuģu īpašniekiem, jūrniekiem un administrācijām" (''Maritime Security - A comprehensive Guide for Shipowners, Seafarers and Administrations'') izdeva norādījumus [[jūrniecības aizsardzība]]s jomā.<ref>[https://www.marinelog.com/legal/shipping/ics-new-guidance-on-maritime-security/ ICS: New guidance on maritime security] Marine Log, 2021. gada 8. aprīlis. Skatīts: 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2022. gada augustā, sadarbībā ar ''Witherby'' un BIMCO, ICS izdeva norādījumus jūrniecības nozarei [[Apaugšana|apaugšanā]] ar nosaukumu "Apaugšana, bioloģiskā drošība un korpusa tīrīšana" (''Biofouling, Biosecurity and Hull Cleaning'').<ref>[https://www.tankeroperator.com/news/biofouling-biosecurity-and-hull-cleaning-first-edition/13209.aspx Biofouling, Biosecurity and Hull Cleaning, First Edition] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230406021820/https://www.tankeroperator.com/news/biofouling-biosecurity-and-hull-cleaning-first-edition/13209.aspx |date={{dat|2023|04|06||bez}} }} Tanker Operator, 2022. gada 11. augusts. Skatīts: 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2023. gadā kopā ar ''Witherby Publishing Group'', kamera izdeva nozares publikācijas "Narkotiku kontrabanda un lietošana uz kuģa" (''Drug Trafficking and Drug Abuse On Board Ship'') atjaunoto versiju.<ref>[https://www.ics-shipping.org/publications/drug-trafficking-and-drug-abuse-on-board-ship-2025-2026-edition Publications] Drug Trafficking and Drug Abuse On Board Ship, 2025-2026 Edition. Skatīts: 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2024. gadā ICS ar ''[[Witherby Publishing Group|Witherby]]'' izdeva norādījumus kuģiem par to, kā pārvaldīt riskus, kas saistīti ar [[Bezbiļetnieks|bezbiļetniekiem]] un migrantu glābšanu jūrā.<ref>[https://www.hellenicshippingnews.com/maritime-security-managing-risks-associated-with-stowaways-and-rescued-people-at-sea/ Maritime Security: Managing Risks Associated with Stowaways and Rescued People at Sea] Hellenic Shipping News, 2024. gada 18. decembris. Skatīts: 2025. gada 30. aprīlī</ref><ref>[https://www.marinelink.com/news/bookshelf-managing-risks-stowaways-520352 On the Bookshelf: Managing Risks of Stowaways on Vessels] MarineLink, 2024. gada 17. decembris. Skatīts: 2025. gada 30. aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ics-shipping.org/publications/?_gl=1*1qtoxf8*_up*MQ..*_gs*MQ..&gclid=Cj0KCQjwlMfABhCWARIsADGXdy9Q9BxEK2rWuBNIFeC3cQu2LKwFLlRtYWh_I6oNy8pvMbXvenb0pW0aAsmCEALw_wcB Starptautiskās Kuģniecības kameras tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] [[Kategorija:Jūrniecība]] dub1fyymf7g94iunvjnnhf79u3yyr5b 0 599229 4458993 4405766 2026-04-25T15:24:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458993 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Smiltenes iela|Smiltenes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Smiltenes iela |attēls = Дворик - panoramio (4).jpg |attēla paraksts = Smiltenes ielas pagalms (2010) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 440 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Smiltenes iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas uz satiksmes pārvada pār [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]]; Smiltenes ielas turpinājums pretējā virzienā ir [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]]. Smiltenes iela ved rietumu un ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Malu iela|Malu]] un [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu ielu]]. Ielas pārnumuru puse apbūvēta ar 1950. gadu divstāvu 6-dzīvokļu mājām, bet nepārnumuru puse vēl neapbūvēta. Smiltenes ielas kopējais garums ir aptuveni 440 metri. Visā garumā tā ir četru joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Smiltenes iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, tās sarkano līniju platums ir 35 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|5|1||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Pa ielu kursē [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]] un [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Smiltenes iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr20b-jaunforstadte-smiltenes-jaunbuve-kimiku-ciemats#26413 |publisher=20B. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|5|1||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250508035835/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr20b-jaunforstadte-smiltenes-jaunbuve-kimiku-ciemats#26413 }}</ref> Smiltenes iela ir vienīgais šīs ielas nosaukums, kas tika piešķirts 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|5|1||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Pirms 2020. gada, kad bija atvērts pārvads uz Smilšu ielu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atvērts jauns Smiltenes ielas ceļa pārvads |url=https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/atverts-jauns-smiltenes-ielas-cela |website=Daugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|5|1||bez}} |date={{dat|2020|5|19||bez}}}}</ref> Smiltenes iela sākās no [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes ielas]], kā arī krustojās ar [[Svaru iela (Daugavpils)|Svaru ielu]] tagadējā rotācijas apļa vietā. == Ielu savienojumi == Smiltenes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] (ielas turpinājums) * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (divlīmeņu krustojums) * [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes iela]] / [[2. Preču iela]] (divlīmeņu krustojums) * apļveida krustojums ar topošo pārvadu uz [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas ielu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Jans Kauers |title=Smilšu un Kandavas ielu savienos ceļa pārvads |url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2021-03-03-smilsu-un-kandavas-ielu-savienos-cela-parvads |website=Latgaleslaiks.lv |accessdate={{dat|2025|5|1||bez}} |date={{dat|2021|3|4||bez}}}}</ref> * [[Malu iela]] / [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] pmrckfnol42iweffsof024s1j66penl 0 602180 4459243 4407117 2026-04-26T02:11:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459243 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Turaidas iela|Turaidas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Turaidas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 380 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 1910 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 3. līnija |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants]], [[Asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Turaidas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Turaidas iela sākas strupceļā pie [[Abavas iela (Daugavpils)|Abavas]] un [[Vasarnīcu iela (Daugavpils)|Vasarnīcu ielas]] savienojuma, ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses ielu]]. Ielā ir savrupmāju apbūve, kā arī daudz neapbūvētu, ar mežu aizaugušu zemesgabalu. Turaidas ielas garums ir 1910 metri. Tai ir pārsvarā [[grants]] segums, atsevišķi nelieli posmi ir [[Asfaltbetons|asfaltēti]], bet posmos bez apbūves arī seguma nav. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Turaidas ielu nekursē, bet ielas sākumā atrodas [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaju pietura "Stropu ezers".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stropu ezers |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr3-cietoksnis-stropu-ezers-kimija-cietoksnis#8605 |publisher=3. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250405160242/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr3-cietoksnis-stropu-ezers-kimija-cietoksnis#8605 }}</ref> Turaidas iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''3. līnija''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 11 — bijusī Daugavpils 4. speciālās pamatskolas ēka, pašlaik netiek izmantota.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Informācija par pašvaldības īpašumiem, t.sk. izsoles |url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/ipasumi/informacija-par-pasvaldibas-ipasumiem?ipasums=788 |website=Daugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 15 — atklātie tenisa korti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atklātie tenisa korti |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atklatie-tenisa-korti/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|7|2||bez}}}}</ref> * Nr. 36 — daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs (agrāk bērnunams-patversme) “Priedite”.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://priedite-daugavpils.lv/sample-page/ |website=Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs "Priedīte" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513104322/https://priedite-daugavpils.lv/sample-page/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Turaidas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] * [[Sabiles iela (Daugavpils)|Sabiles iela]] (T veida krustojums) * [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones iela]] * [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu iela]] * [[Līgatnes iela (Daugavpils)|Līgatnes iela]] * [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes iela]] * [[Ogres iela (Daugavpils)|Ogres iela]] * [[Alūksnes iela (Daugavpils)|Alūksnes iela]] * [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] nbrulbzgaqsiod30nn0g2ey17xvkiti 0 602613 4459230 4407104 2026-04-26T00:16:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459230 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Tirgus iela|Tirgus iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tirgus iela |attēls = Tirgus iela 2B (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = Tirgus iela 2B, 2010. gads |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 210 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Starptautiskā sieviešu diena|8. marta]] iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Tirgus iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Tirgus iela sākas krustojumā ar [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālo ielu]]. Ielas apbūve ir daudzveidīga. Tirgus ielas garums ir 210 metri. Gandrīz visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet nelielam posmam pie Dzirnavu ielas ir [[grants]] segums un brauktuve šeit ir šaurāka. Ielas sarkano līniju platums ir 14 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|11||bez}} |page=94 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Tirgus ielu nekursē. '''Tirgus iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Торговая улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. 1950. gados to pārdēvēja par '''[[Starptautiskā sieviešu diena|8. marta]] ielu''', bet 1991. gada 19. decembrī nosaukums '''Tirgus iela''' tika atjaunots.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|11||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā рasaules kara]] Tirgus iela bija garāka un stiepjās līdz [[Burtnieku iela (Daugavpils)|Burtnieku ielai]].<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|6|11||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 2B — dzīvojamā ēka, uzcelta 1932. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4826 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|11||bez}}}}</ref> * Tirgus ielā atrodas Gajoka skvērs (agrākais tirgus laukums). * Ielas apkārtnē atrodas Gajoka vecticībnieku baznīca (Jaunā iela 5). == Ielu savienojumi == Tirgus iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu iela]] (T veida krustojums) * [[Jaunā iela (Daugavpils)|Jaunā iela]] (T veida krustojums) * [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālā iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Tirgus laukums (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] raqm3ffpucmilztv9vsa61qepbh1b9h 0 603105 4459471 4457679 2026-04-26T11:54:35Z Ytteroy 50392 4459471 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Interešu izglītības iestādes infokaste | nosaukums = ''KulturPass'' | attēls = | attēla_izm = | attēla_paraksts = | logo = {{Dark mode invert|[[Attēls:KulturPass logo.svg|200px]]}} | logo_izm = | logo_paraksts = | karte = | plat_d = | plat_m = | plat_s = | plat_NS = | gar_d = | gar_m = | gar_s = | gar_EW = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | vieta = {{DEU}} | veids = valdības kultūras programma | dibināta = 2023. gada jūnijā | programmas = kultūras atbalsts jauniešiem | kolektīvi = | pulciņi = | kolektīvi_pulciņi = | pedagogi = | mājaslapa = [https://www.kulturpass.de/ kulturpass.de] }} '''''KulturPass''''' bija [[Vācija]]s federālās valdības atbalsta programma, kas 2005. un 2006. gadā dzimušajiem jauniešiem nodrošināja attiecīgi 200 vai 100 [[Eiro|eiro]] pabalstu kultūras preču un pakalpojumu iegādei visā valstī. Programmas mērķis bija atvieglot jauniešiem, īpaši tiem, kuri citādi maz saskaras ar kultūras piedāvājumu, piekļuvi kultūrai un finansiāli atbalstīt kultūras nozari pēc [[COVID-19 pandēmija]]s. Programmu varēja izmantot kopš {{dat|2023|6|14|L|bez}}, un to izbeidza {{dat|2025|12|31|L|bez}}. == Vēsture == Par programmu paziņoja {{dat|2022|11|11|L|bez}} kopīgā preses konferencē Vācijas kultūras ministre Klaudija Rote un finanšu ministrs Kristians Lindners. Programmu sāka īstenot 2023. gada jūnijā kā pilotprojektu, lai veicinātu kultūras patēriņu jauniešu vidū un atbalstītu kultūras nozari pēc pandēmijas. Programmu iedvesmoja līdzīgas iniciatīvas citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, tostarp [[Spānija]]s 400 eiro kultūras bonuss, [[Francija]]s ''pass Culture'' (300 eiro) un [[Itālija]]s ''18App'' (500 eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/|title=European Countries Are Giving Teens Free Money for Culture|last=Syed|first=Armani|website=TIME|access-date=2025-06-18|date=2022-11-28|language=en|archive-date=2025-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522203247/https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/}}</ref> == Tiesības saņemt == ''KulturPass'' bija pieejams aptuveni {{sk|750000}} jauniešiem, kuri dzimuši 2005. gadā un dzīvo Vācijā, neatkarīgi no viņu pilsonības. Sākot ar {{dat|2024|3|1|L|bez}}, programmu varēja izmantot arī 2006. gadā dzimušie jaunieši, taču viņiem pabalsts tika samazināts no 200 līdz 100 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesregierung.de/breg-de/suche/start-der-zweiten-runde-kulturpass-steht-ab-sofort-auch-dem-jahrgang-2006-zur-verfuegung-2262746|title=Start der zweiten Runde: KulturPass steht ab sofort auch dem Jahrgang 2006 zur Verfügung|website=Bundesregierung|date=2024-02-29|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishingperspectives.com/2024/01/germanys-kulturpass-is-renewed-but-with-a-2024-funding-cut/|title=Germany's KulturPass Is Renewed, But With a 2024 Funding Cut|last=Anderson|first=Porter|website=Publishing Perspectives|access-date=2025-06-18|date=2024-01-22|language=en}}</ref> Lai aktivizētu pabalstu, lietotājam bija jālejupielādē ''KulturPass'' lietotne vai jāizmanto programmas vietne un jāreģistrējas ar atbilstošiem dokumentiem. Reģistrācijai bija nepieciešama tiešsaistes identifikācija — Vācijas personas apliecība ar aktivizētu tiešsaistes identifikācijas funkciju, eID karte vai elektroniska uzturēšanās atļauja. == Atbalsta apjoms == Kredītu varēja izmantot dažādiem kultūras piedāvājumiem, tostarp [[Teātris|teātrim]], [[Kinoteātris|kinoteātriem]], [[Muzejs|muzejiem]], [[Koncerts|koncertiem]], [[Grāmata|grāmatām]] un mūzikas veikaliem. Lietotne sniedza pārskatu par iesaistītajiem kultūras pakalpojumu sniedzējiem un pieejamo piedāvājumu. Programmas darbības sākumā tajā bija reģistrējušies aptuveni {{sk|4900}} kultūras pakalpojumu sniedzēji ar gandrīz 1,6 miljoniem dažādu piedāvājumu. Pienākums ievietot un uzturēt piedāvājumus platformā bija pašiem pakalpojumu sniedzējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/kulturpass-fuer-18-jaehrige-eine-oma-idee-aber-gegoennt-sei-es-ihnen-a-6127a6ad-642c-41b7-86c2-d0d637f03469|title=Kulturpass für 18-Jährige: Eine Oma-Idee. Aber gegönnt sei es ihnen|last=Padtberg|first=Carola|website=Spiegel|date=2023-06-14|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Līdzīgas programmas == Vācijas ''KulturPass'' tika ieviests pēc citu Eiropas valstu parauga. [[Francija|Francijā]] līdzīgu programmu sauc ''pass Culture'' — arī tur 18 gadus vecie saņem kultūras pabalstu, ko var izmantot dažādiem kultūras piedāvājumiem. Francijas pieredze rāda, ka no programmas vislielāko labumu gūst grāmatu tirgotāji, turklāt vairāk nekā puse rezervēto grāmatu ir [[Manga|mangas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.welt.de/kultur/article242142147/Kulturpass-fuer-18-Jaehrige-in-Frankreich-Vor-allem-Buchhaendler-profitieren.html|title=168 Prozent mehr Mangas|last=Meister|first=Martina|website=Welt|date=2022-11-18|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Izmantošana == 2023. gada augustā veiktajā pirmajā izmantošanas izvērtējumā secināts, ka lielākā daļa lietotāju ar ''KulturPass'' iegādājušies grāmatas un komiksus ({{sk|83000}} lietotāju), aiz tām ierindojās kinobiļetes ({{sk|57000}}) un koncertu un teātru biļetes ({{sk|25000}}). Apgrozījuma ziņā 1,2 miljoni eiro tika ieguldīti skatuves mākslas pasākumos, 1,1 miljons eiro — grāmatās un komiksos, bet {{sk|461000}} eiro — kino apmeklējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boersenblatt.net/news/buchhandel-news/buecher-sind-die-beliebteste-kulturpass-kategorie-295411|title=Bücher sind die beliebteste Kulturpass-Kategorie|website=Börsenblatt|date=2023-08-07|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> [[Frankfurtes grāmatu gadatirgus|Frankfurtes grāmatu gadatirgū]] 2023. gada oktobrī kultūras ministre Klaudija Rote uzrunā norādīja, ka ''KulturPass'' jau izmantojuši vairāk nekā {{sk|200000}} jauniešu, galvenokārt grāmatu iegādei. 2023. gadā ar ''KulturPass'' visvairāk pirktās grāmatas (bez pirkumiem ar grāmatnīcu dāvanu kartēm) bija galvenokārt ārzemju autoru darbi "New Adult" žanrā: * Hannas Greisas "Icebreaker" — 1641 pirkums; * Rebekas Jarosas "Fourth Wing" — 1434 pirkumi; * [[Kolīna Hūvere|Kolīnas Hūveres]] "Verity" — 1068 pirkumi; * Anas Huangas "Twisted Games" — 954 pirkumi; * Kolīnas Hūveres "It Starts with Us" — 907 pirkumi; * Anas Huangas "Twisted Lies" — 846 pirkumi; * Anas Huangas "Twisted Hate" — 835 pirkumi; * Džeinas S. Vondas "Very Bad Kings" — 601 pirkums; * Jūlijas Cē "Corpus Delicti" — 554 pirkumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/wirtschaft/herzschmerz-und-happy-end-das-lesen-teenager-19354183.html|title=Das lesen Teenager|last=Kühne|first=Anna Sophie|website=Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung|date=2023-12-01|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> Pēc 2025. gada 6. februāra datiem rezervācijas un apgrozījums (2005. un 2006. gadā dzimušajiem) sadalījās šādi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boersenblatt.net/news/buecher-sind-die-erste-wahl-beim-kulturpass-361221|title=Bücher sind die erste Wahl beim KulturPass|website=Börsenblatt|language=de|access-date=2025-08-09}}</ref> {| class="wikitable" ! Kategorija !! Rezervācijas (skaits) !! Apgrozījums (eiro) |- | Grāmatas || 1 511 630 || 25 615 204 |- | Koncerti un skatuve || 282 431 || 14 948 095 |- | Kino || 946 699 || 11 122 576 |- | Mūzikas instrumenti || 14 250 || 1 299 485 |- | Skaņu ieraksti || 10 739 || 287 177 |- | Muzeji un parki || 19 852 || 166 055 |- | Notis || 1 505 || 41 060 |- | Darbnīcas (kopš 2024. gada 1. janvāra) || 242 || 5 267 |- ! Kopā !! 2 787 348 !! 53 484 920 |} == Programmas izbeigšana == {{dat|2025|7|25|L|bez}} Vācijas Federālā revīzijas palāta ([[:de:Bundesrechnungshof|Bundesrechnungshof]]) ziņojumā Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāga]] budžeta komisijai pauda viedokli, ka federālajai valdībai nav konstitucionālas kompetences finansēt ''KulturPass'', jo Vācijā kultūras politika ir federālo zemju kompetencē. Lai gan revīzijas palāta atzina federālās valdības principiālo interesi par kultūras atbalstu, tā iesaka federālajai valdībai koncentrēties uz konstitucionālajiem pamatuzdevumiem un beigt ''KulturPass'' finansēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/wp-content/uploads/2025/07/28/21-0160-BRH-Bericht-nach-%C2%A7-88-Absatz-2-BHO-%E2%80%93-Information-uber-die-Entwicklung-des-Einzelplans-04.pdf|title=Information über die Entwicklung des Einzelplans 04 (Bundeskanzler und Bundeskanzleramt) für die Beratungen zum Bundeshaushalt 2025|website=Bundesrechnungshof|language=de|access-date=2025-08-26|format=PDF}}</ref> Kopējie federālās valdības izdevumi par ''KulturPass'' līdz tam laikam pārsniedza 100 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 30 miljoni eiro bija IT izmaksas. Programmas izmantošana atpalika no gaidītā: līdz 2024. gada 31. decembrim ''KulturPass'' pabalstu bija aktivizējuši aptuveni {{sk|496000}} 2005. un 2006. gadā dzimušie, bet līdz 2025. gada jūnija beigām bija rezervēti vairāk nekā 2,9 miljoni kultūras piedāvājumu kopumā par aptuveni 56 miljoniem eiro. 2023. gadā kultūras pakalpojumu sniedzējiem izmaksāti aptuveni 20 miljoni eiro, bet 2024. gadā — vairāk nekā 33 miljoni eiro. Kultūras valsts ministrs Volframs Veimers, kurš nomainīja Klaudiju Roti šajā amatā, {{dat|2025|8|22|L|bez}} paziņoja: "Pēc tam, kad iepriekšējā valdība ''KulturPass'' budžetā jau bija samazinājusi līdz nullei un tādējādi faktiski izbeigusi, arī tagadējā tiesiskā situācija dod maz iespēju to atjaunot." Viņš piebilda, ka turpmāk valdība pastiprinās citus jauniešu kultūras atbalsta projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/agenturmeldungen/dpa/verfassungswidrig-weimer-besiegelt-de-facto-kulturpass-aus-110650588.html|title=Verfassungswidrig? Weimer besiegelt de facto Kulturpass-Aus|website=FAZ|language=de|access-date=2025-08-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschlandfunk.de/kulturpass-steht-vor-dem-aus-staatsminister-weimer-werden-in-andere-projekte-investieren-108.html|title=Kulturpass steht vor dem Aus – Staatsminister Weimer: „Werden in andere Projekte investieren"|website=Deutschlandfunk|language=de|access-date=2025-08-22}}</ref> Programmu izbeidza 2025. gada 31. decembrī. Iegūto pabalstu bija iespējams izmantot līdz 30. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kulturpass.de/jugendliche|title=Wichtige Information zum KulturPass 2025|website=KulturPass|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Kritika == 2023. gada jūlijā laikraksts ''Frankfurter Allgemeine Zeitung'' kritizēja, ka ar ''KulturPass'' starpniecību var iegādāties arī labēji ekstrēmistisku izdevniecību grāmatas. Atbildē kultūras ministres pārstāvis norādīja, ka tiek vērtēti iespējamie tiesiskie soļi, taču principā platformā ir pieejami visi darbi, kas pieejami arī parastajā grāmatu tirdzniecībā. Grāmatu vairumtirgotājs ''Libri'', kas ļauj grāmatnīcām izslēgt nevēlamas labēji ekstrēmistiskas izdevniecības, apliecināja, ka ''KulturPass'' platformā šāds process esot īpaši darbietilpīgs. Izņēmums bija mācību grāmatas, kuras nevarēja iegādāties ar ''KulturPass''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net|title=Nur keine Vorauslese: Bücher rechtsextremer Verlage im Kulturpass|last=Küchemann|first=Fridtjof|website=Frankfurter Allgemeine Zeitung|date=2023-07-19|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> Cits kritikas punkts bija, ka ''KulturPass'' galvenokārt izmantoja jaunieši, kuriem augstkultūra jau bija pazīstama no bērnības, savukārt izglītības ziņā mazāk priviliģētie jaunieši — tieši tie, kurus programma cerēja uzrunāt — netika sasniegti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/feuilleton/medien-und-film/medienpolitik/aus-fuer-den-kulturpass-abgewickelt-110653480.html|title=Aus für den Kulturpass: Abgewickelt|last=Ballhausen|first=Jakob|website=FAZ|date=2025-08-25|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> Žurnālists Jenss Jesens uzskatīja, ka mazāka par gaidīto un savādāk vērsta izmantošana — galvenokārt tika pirkts "New Adult" jeb, viņa vārdiem, "seksualizēta lubu literatūra" — varētu būt skaidrojama ar to, ka jaunieši reti izrāda interesi par valsts vai pieaugušo ieteiktajām aktivitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeit.de/2025/27/kulturpass-jugendliche-bundesregierung-evaluierung|title=Leider nicht sexy: Der Kulturpass für Jugendliche vor dem Aus|website=Die Zeit|date=2025-06-26|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Vācijas kultūra]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] aii7cvz7k9eadcesgapx4usxb93xrei 0 603914 4458953 4406728 2026-04-25T13:28:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458953 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Siguldas iela|Siguldas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Siguldas iela |attēls = Станция Скорой помощи - panoramio.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 320 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 1140 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Smoļenska]]s iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Siguldas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Siguldas iela sākas krustojumā ar [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma ielu]]. Ielā ir daudzveidīga apbūve. Siguldas ielas kopējais garums ir 1140 metri, bet posmā no [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles ielas]] līdz [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielai]] Siguldas ielu pārtrauc rūpnieciskas apbūves kvartāls. Siguldas iela visā garumā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Siguldas ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''[[Smoļenska]]s iela''' ({{val|ru|Смоленская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva tagadējo nosaukumu, un šīs nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 6B (agrāk Nr. 2) — tukšs zemesgabals, kur iepriekš atradās Daugavpils mēbeļu kombināts.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils mēbeļu kombināts |date=1971 |publisher=Tip. "Cīņa" |location=Rīga |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/908468.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils mēbeļu kombināts |url=https://www.archivesportaleurope.net/advanced-search/search-in-archives/results-(archives)/?repositoryCode=LV-LNA&levelName=archdesc&t=fa&recordId=LV_LNA_DZVA_F43 |website=Archivesportaleurope.net |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}}}}</ref> * Nr. 16A — [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības]] stacija. * Nr. 20 — [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|VUGD]] Daugavpils 1. daļa un katastrofu pārvaldības centrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Jeļena Bobkova |title=Daugavpilī atklāts katastrofu pārvaldības centrs |url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2025-06-10-daugavpili-atklats-katastrofu-parvaldibas-centrs |publisher=Latgales Laiks |accessdate={{dat|2025|7|3||bez}} |date={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> * Nr. 24 — Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas ēka, agrāk Daugavpils onkoloģiskā slimnīca.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Noslēdzies energoefektivitātes paaugstināšanas projekts Siguldas ielā 24, Daugavpilī |url=https://dpns.gov.lv/index.php/lv/menu-proj/menu-proj-akt/463-nosledzies-energoefektivitates-paaugstinasanas-projekts-siguldas-iela-24-daugavpili |publisher=Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}}}}</ref> * Nr. 24B — Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Daugavpils reģionālā nodaļa.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils reģionālā nodaļa |url=https://www.vtmec.gov.lv/lv/strukturvieniba/daugavpils-regionala-nodala |website=Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Siguldas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] (L veida krustojums) * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] / [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu iela]] * [[Raunas iela (Daugavpils)|Raunas iela]] (T veida krustojums) * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] (T veida krustojums) * [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles iela]] * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Sloku iela (Daugavpils)|Sloku iela]] (T veida krustojums) * [[Liepu iela (Daugavpils)|Liepu iela]] (T veida krustojums) * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] (T veida krustojums) * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 3x7hwdi7ekm62xkyaof4duc7g1qchmb 0 604357 4459255 4407102 2026-04-26T02:39:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459255 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Tērvetes iela|Tērvetes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tērvetes iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 1830 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 5. līnija |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tērvetes iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses ielu]]. Tērvetes ielā ir mazstāvu apbūve, kā arī daudz neapbūvētu, ar mežu aizaugušu zemesgabalu. Tērvetes ielas garums ir 1830 metri, bet vidējā daļā (no [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu]] līdz [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes ielai]]) Tērvetes iela ir pārtraukta ar sporta bāzes "Dzintariņš" un kādreizējās viesnīcas "Flora" teritoriju. Tērvetes ielas sarkano līniju platums ir 25 metri,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|2||bez}} |page=94 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Ielas sākums klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet pēc krustojuma ar [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones ielu]] Tērvetes ielai ir [[grants]] segums vai nav seguma. Sabiedriskais transports pa Tērvetes ielu nekursē. Tērvetes iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''5. līnija''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|7|2||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 17 — bijusī viesnīca “Paparde”, agrāk Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas profilaktorijs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stropu apkaimē bijušās viesnīcas “Paparde” degradētā teritorija atrod jaunus investorus |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/360165-stropu-apkaime-bijusas-viesnicas-paparde-degradeta-teritorija-atrod-jaunus-investorus-2024 |website=LVportals.lv |accessdate={{dat|2025|7|2||bez}} |date={{dat|2024|2|9||bez}}}}</ref> * Nr. 29 — pamestais Stropu peldbaseins, agrāk "Darba rezerves".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stropos turpinās attīstīt sporta un atpūtas zonu |url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2020-07-07-stropos-turpinas-attistit-sporta-un-atputas-zonu |website=Latgaleslaiks.lv |accessdate={{dat|2025|7|2||bez}} |date={{dat|2020|7|7||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Tērvetes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] (T veida krustojums) * [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones iela]] * [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu iela]] * [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes iela]] (T veida krustojums) * [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] 3bw2b62enlpf66exmw447h9ls4bncio 0 604456 4459174 4405760 2026-04-25T20:04:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459174 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Svaru iela|Svaru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Svaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 17 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = {{Daugavpils}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 67 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Vidus iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Svaru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu ielu]]. Pirms [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] pārbūves (2020) Svaru iela stiepās tālāk, līdz krustojumam ar šo ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Svaru iela |url=https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=195408.46&y=658181.61&zoom=10&basemap=topokarte |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Svaru ielas kopējais garums ir 67 metri, visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Vienīgā celtne ar adresi Svaru ielā ir trīsstāvu dzīvojamā māja (Nr. 4), pretējā pusē atrodas AS "Latgales piens" ražotne. Sabiedriskais transports pa Svaru ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Vidus iela''', bet 1934. gada 7. decembrī tā ieguva tagadējo nosaukumu, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> == Ielu savienojumi == Svaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas iela]] * [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] amw246r7jf48v8k6uuwm9ze3gk81rqi 0 604598 4459114 4406835 2026-04-25T18:29:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459114 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Stellas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 485 metri |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stellas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Stellas iela sākas krustojumā ar [[Lauces iela|Lauces ielu]] [[Laucesa (upe)|Laucesas]] upes krastā, ved rietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ziedu iela (Daugavpils)|Ziedu ielu]]. Stellas ielā ir privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 485 metri. Tās sākumposms (no Lauces līdz Komunālajai ielai) klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet tālāk Stellas ielai ir [[grants]] segums. Visā garumā satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Stellas ielu nekursē, bet [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālajā ielā]] ir [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]] autobusu maršrutu pietura "Stellas iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stellas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-7-autoosta-kalkuni#9999 |publisher=7. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326111544/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-7-autoosta-kalkuni#9999 }}</ref> Stellas iela attēlota 1936. gada kartē, tomēr ielas nosaukums nav parakstīts.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|8|9||bez}}}}</ref> 1957. gadā ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Stellas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lauces iela]] (T veida krustojums) * [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] * [[Martas iela (Daugavpils)|Martas iela]] * [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]] * [[Niedru iela (Daugavpils)|Niedru iela]] (T veida krustojums) * [[Vītolu iela (Daugavpils)|Vītolu iela]] (T veida krustojums) * [[Ziedu iela (Daugavpils)|Ziedu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] qvjeot559zglnc37yb1ro53op69qno5 0 605973 4458961 4406737 2026-04-25T14:31:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458961 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Skolas iela|Skolas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Skolas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 573 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Skolas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Skolas iela sākas krustojumā ar [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālo ielu]], ved rietumu virzienā un beidzas strupceļā pēc krustojuma ar [[Blaumaņa iela (Daugavpils)|Blaumaņa ielu]]. Skolas ielā ir pārsvarā privātmāju apbūve. Skolas ielas garums ir 573 metri, tās sarkano līniju platums ir 15 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|30||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Gandrīz visā garumā Skolas ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un divas braukšanas joslas, izņemot strupceļa posmu pēc Blaumaņa ielas, kur ielai ir [[grants]] segums un viena josla. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Skolas ielu nekursē, bet pie krustojuma ar Komunālo ielu atrodas [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]] un [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]] autobusu maršrutu pietura "Komunālā iela". Nosaukums jaunizveidotajai Skolas ielai piešķirts 1957. gadā un laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Tas cēlies no bijušās [[J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola|Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas]], blakus kurai atrodas iela. == Ielu savienojumi == Skolas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] (T veida krustojums) * [[Martas iela (Daugavpils)|Martas iela]] (T veida krustojums) * [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]] (T veida krustojums) * [[Niedru iela (Daugavpils)|Niedru iela]] * [[Vītolu iela (Daugavpils)|Vītolu iela]] * [[Ziedu iela (Daugavpils)|Ziedu iela]] * [[Staru iela (Daugavpils)|Staru iela]] * [[Bišu iela (Daugavpils)|Bišu iela]] (T veida krustojums) * [[Blaumaņa iela (Daugavpils)|Blaumaņa iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] aqa9kd9xdwxwkv9q9be1py2btlpm3x0 0 608042 4458962 4406738 2026-04-25T14:32:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458962 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Skostu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Vecā Forštate]] |ielas garums = 106 m |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Skostu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Vecā Forštate|Vecajā Forštatē]]. Tā sākas krustojumā ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Cīruļu iela (Daugavpils)|Cīruļu ielu]]. Skostu iela ir apbūvēta ar privātmājām. Ielas garums ir 106 metri, sarkano līniju platums ir 13 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|19||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref>. Visā garumā iela ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība Skostu ielā atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Vidzemes iela". Nosaukums jaunizveidotajai Skostu ielai piešķirts 1957. gadā un laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|19||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Skostu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] (T veida krustojums) * [[Cīruļu iela (Daugavpils)|Cīruļu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] m0x628sendba4naxlc6abd6jrbzidri 0 608043 4459231 4407109 2026-04-26T00:18:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459231 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Tirzas iela|Tirzas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tirzas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Vecā Forštate]] |ielas garums = 150 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tirzas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Vecā Forštate|Vecajā Forštatē]]. Tā sākas krustojumā ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Cīruļu iela (Daugavpils)|Cīruļu ielu]]. Tirzas ielas nepārnumuru (ziemeļu) puse ir apbūvēta ar privātmājām, bet pretējā puse nav apbūvēta. Ielas garums ir aptuveni 150 metri, sarkano līniju platums ir 13 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|19||bez}} |page=94 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Posmā pie Vidzemes ielas Tirzas ielai nav brauktuves, bet posms pie Cīruļu ielas ir klāts ar [[grants]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Tirzas ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Vidzemes iela". Tirzas iela izveidota 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|19||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }} (Šajā publikācijā Tirzas iela nosaukta par Tirgoņu ielu, iespējams kļūdas dēļ.)</ref> == Ielu savienojumi == Tirzas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Cīruļu iela (Daugavpils)|Cīruļu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] kqkwvph1kluzbdg00bbp613t5ihhw1i 0 608144 4458967 4406740 2026-04-25T14:47:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458967 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Skuju iela|Skuju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Skuju iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 325 metri |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |cits = }} '''Skuju iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Gaujas iela (Daugavpils)|Gaujas ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dostojevska iela|Dostojevska ielu]]. Skuju ielā ir privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir 325 metri, sarkano līniju platums ir 11 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā Skuju iela ir klāta ar [[grants]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Skuju ielu nekursē, tuvākā pietura ir [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. minibusu maršruta]] "Staru iela". Nosaukums jaunizveidotajai Skuju ielai piešķirts 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Laika gaitā tas nav mainījies. == Ielu savienojumi == Skuju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Gaujas iela (Daugavpils)|Gaujas iela]] (T veida krustojums) * [[Meduma iela]] * [[Dostojevska iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Egļu iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] 67vp01cp325i9t911a8g0snftr0f3ig 0 608180 4459112 4456972 2026-04-25T18:23:36Z Jaunais Strēlnieks 127483 Papildināts dalībnieku saraksts 4459112 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Yaroslavl 1918 Revolt map.png|thumb|Jaroslavļas aplenkuma shēma.]] '''Jaroslavļas sacelšanās''' bija sacelšanās pret [[Ļeņins|Ļeņina]] valdību, kas bija noslēgusi [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju. Tā notika no 1918. gada 6. līdz 21. jūlijam [[Jaroslavļa]]s, [[Ribinska]]s un [[Muroma]]s pilsētās [[Krievijas PFSR|Krievijā]]. == Norise == Sacelšanās dalībnieku kodolu veidoja [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] vadītās "[[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības]]" (''Союз защиты Родины и Свободы'') locekļi un atvaļinātie virsnieki, kuriem piebiedrojās aptuveni seši tūkstoši civiliedzīvotāju. Sacelšanās dalībnieki pieteica karu Vācijai un 6. jūlija naktī ieņēma vairākus stratēģiskus mērķus, arestēja Jaroslavas vadošos boļševikus, vairākus no viņiem nogalināja, tostarp Jarolavļas guberņas izpildkomitejas priekšēdētāju [[Semjons Nahimsons|Nahimsonu]]. Dumpinieku mērķis bija dot atbalstu [[Čehoslovāku leģioni|Čehoslovāku korpusam]] [[Pievolga|Pievolgas]] reģionā un [[Francijas Trešā republika|franču]] desantam [[Arhangeļska|Arhangeļskā]]. Boļševiku pretuzbrukums sākās nākamajā naktī, taču nemierniekiem izdevās to atvairīt. Sarkanā armija aplenca pilsētu un pēc nedēļas sāka pilsētas vēsturiskā centra bombardēšanu ar artilērijas un lidmašīnu atbalstu. Sacelšanās dalībnieki padevās 21. jūlijā pilsētā esošajiem vācu karagūstekņiem, tomēr vācieši viņus nodeva Sarkanajai armijai. Apmēram 350 virsniekus nekavējoties sodīja ar nāvi.<ref>{{Publikācijas atsauce |last=Ģermānis |first=Uldis |authorlink=Uldis Ģērmanis |year=1974 |title=Piezīmes par sacelšanos Jaroslavļā 1918. gada jūlijā |journal=Jaunā Gaita |volume=19 |issue=100 |url=https://jaunagaita.net/jg100/JG100_Germanis.htm |language=lv |archiveurl= |archivedate= |accessdate= }}</ref> 1. augustā [[Antante]]s karaspēka vienība ieņēma [[Arhangeļska]]s ostu. == Kauju dalībnieki == === Balto pusē === * [[Frīdrihs Briedis]] * [[Kārlis Goppers]] * [[Aleksandrs Kociņš]] * [[Jānis Skujiņš (pulkvedis)|Jānis Skujiņš]] * [[Jānis Ezeriņš (ģenerālis)|Jānis Ezeriņš]] === Sarkano pusē === * [[Semjons Nahimsons]] * [[Jānis Lencmanis]] * [[Fricis Labrencis]] * [[Alberts Lapiņš]] * [[Konstantīns Neimanis]] * [[Jānis Pētersons]] * [[Eduards Kusiņš]] == Sabombardētās ēkas == <gallery> Yaroslavl-photo142.jpg| 1918 yaroslavl destructed orthodox church.jpg Yar annunciation 3.jpg| Yaroslavl-Ilyino-Tihvinskaya cerkov-1918.jpg Yaroslavl-old-photo119.jpg Yaroslavl-Uspensky sobor-1918.JPG Гостиный двор в 1918 году.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] 7kdim0pvmddz8rtp0y8fsytatz5pgk2 0 608556 4459355 4411180 2026-04-26T07:18:03Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4459355 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Allman''''' var būt: * [[Olmena]] — uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Olmens]] — uzvārds vīriešu dzimtē. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] ou4ai4lurnebdbm63fk8tvuugwti7a0 0 611650 4459217 4347668 2026-04-25T23:20:37Z Jaunais Strēlnieks 127483 Info labojumi 4459217 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Latviešu sociāldemokrātu koporganizācija | formation = 1905 | dissolved = 1935 | location_city = [[Bostona]] | location_country = [[ASV]]}} '''Latviešu sociāldemokrātu koporganizācija''' ({{val-en|Latvian Social Democratic Federation}}), plašāk pazīstama kā '''Latviešu sociālistu koporganizācija''' ({{val-en|Latvian Socialist Federation}}) angļu literatūrā,<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://revolutionsnewsstand.com/2023/06/26/uphold-your-revolutionary-traditions-by-john-j-ballam-from-the-daily-worker-vol-3-no-59-march-22-1926/|title=Uphold Your Revolutionary Traditions!|author=John J. Ballam|publisher=The Daily Worker. Vol. 3 No. 59.|access-date=2025-10-14|date=1926-03-22|language=en}}</ref> bija [[Revolūcija|revolucionāru]] [[Latvieši|latviešu]] [[Emigrācija|emigrantu]] apvienība [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Koporganizācija izdeva savu laikrakstu ar nosaukumiem "Strādnieks" (1906–1919), "Rīts" (1919–1923) un "Strādnieku Rīts" (1923–1935).<ref name=":1" /> == Vēsture == Sākot jau no 19. gadsimta 80. gadiem notika latviešu izceļošana no [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1889. gadā [[Bostona|Bostonā]] tika izveidota viena pirmajām latviešu sabiedriskajām organizācijām – Bostonas Latviešu biedrības, no kuras 1893. gadā nošķēlās [[Bostonas Latviešu strādnieku biedrība]]. 1896. gadā Bostonā sāka iznākt arī pirmais ASV latviešu preses izdevums – "Amerikas Vēstnesis". Sakarā ar [[Jaunā strāva|Jaunstrāvnieku]] represijām Krievijā 1890. gadu beigās, 1896. gadā pastiprinājās latviešu [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātu]] emigrācija uz ASV. 1898. gadā emigrēja arī [[Dāvids Bundža]], kurš tajā pašā gadā nodibināja Latviešu sociāldemokrātu savienību Bostonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/221486-latvija-un-asv-cels-uz-18-novembri-2010|title=Latvija un ASV. Ceļš uz 18. novembri|access-date=2025-10-14|author=Eriks Jekabsons|date=2010-11-17|website=www.lvportals.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200923155150/https://lvportals.lv/norises/221486-latvija-un-asv-cels-uz-18-novembri-2010|archivedate=2020-09-23}}</ref> 1905. gadā izveidojās organizācija '''Latviešu sociāldemokrāti'''.<ref name=":1">{{LPE|51|734}} (1984).</ref> Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] izcelšanās ASV laikraksti pirmo reizi plašāk vēstīja par latviešiem kā revolucionāriem. Jauns emigrācijas vilnis pienāca pēc revolūcijas apspiešanas, kad daudz politisko emigrantu devās uz ASV, lai glābtos no cariskās Krievijas [[Soda ekspedīcija|soda ekspedīcijām]] un represijām par piedalīšanos revolūcijā.<ref name=":3" /><ref name=":0" /> 1907. gadā organizācija tika pārreformēta kā '''Amerikas latviešu sociāldemokrātu koporganizācija'''. Kā galveno savu uzdevumu tā izvirzīja ASV un [[Kanāda|Kanādas]] emigrējušo latviešu strādnieku iesaistīšanu revolucionārās darbībās un emigrējošo latviešu sociāldemokrātisko grupu darbību koordinēšanu. Koporganizāciju vadīja tās centrālā komiteja, kas atradās Bostonā.<ref name=":1" /> 1909. gadā vairāki latviešu sociāldemokrātu pulciņi iestājās [[Amerikas Sociālistiskā partija|Amerikas Socialistiskajā partijā]] (ASP) un koporganizācija kļuva par ASP sastāvdaļu kā autonoma federācija un tika pārsaukta kā '''Amerikas Socialistiskās partijas latviešu sociāldemokrātu koporganizācija'''.<ref name=":1" /><ref name=":0" /> Tās darbības principus tālāk noteica ASP statūti, kongresi un referendumi.<ref name=":1" /> Koporganizācijas dalībnieku skaits pieauga līdz 1001,<ref name=":0" /> un no 1910. gada organizācijā dominēja [[Meņševiki|mazinieki]].<ref name=":1" /> Sākot ar 1915. gadu koporganizācijas centrālās komitejas vairākums pieslējās [[Boļševiki|lieliniekiem]],<ref name=":1" /> un koporganizācijas dalībnieku skaits ASV un Kanādā sasniedza 1600.<ref name=":0" /> Latviešu lieliniekiem bija milzīga ietekme ASP kreisajā spārnā.<ref name=":2"> {{Tīmekļa atsauce|url=https://revolutionsnewsstand.com/2024/07/08/boston-lettish-workers-honor-lenins-memory-from-daily-worker-vol-2-no-11-january-24-1925/|title=Boston Lettish Workers Honor Lenin’s Memory|publisher=Daily Worker. Vol. 2 No. 11.|access-date=2025-10-14|date=1925-01-24|language=en}}</ref> Latviešu lielinieku darbība būtiski ietekmēja arī pārējās ASP boļševizāciju un viņi tulkoja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] rakstus no pagrīdes preses, ko publicēja koporganizācijas laikrakstā "Strādnieks" un pēc tam arī pārējā amerikāņu presē.<ref name=":4" /> Pateicoties šai darbībai latviešu koporganizācijas telpās Bostonā 1912.–1913. gadā tika izveidota "Amerikas Sociālistiskā propagandas līga" ({{val-en|Socialist Propaganda League of America}}), kuras izdotais mēnešraksts "Internacionālists" ({{val-en|The Internationalist}}), kļuva par pirmo amerikāņu laikrakstu, ko ietekmēja lielinieku propaganda.<ref name=":3" /><ref name=":4"> {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marxists.org/history//usa/parties/cpusa/1940/0603-ballam-johnsoninterview.pdf|title=Memories of C.E. Ruthenberg by J.J. Ballam: Excerpt from an Interview Conducted by Oakley C. Johnson and Ann Rivington|author=John J. Ballam|publisher=|access-date=2025-10-14|date=1940-06-03|language=en}}</ref> Šajā laikā koporganizācijas vadošie darbinieki bija [[Žanis Millers]], [[Dāvids Beika]], [[Sīmanis Berģis]], [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš-Ziemelis]], [[Arnolds Neibuts]], [[Jānis Ozols-Zars]], [[Fricis Roziņš]] un [[Kristaps Salniņš]].<ref name=":1" /><ref name=":0" /> Pēc [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijas]] liela daļa no viņiem atgriezās Latvijā.<ref name=":1" /> Koporganizācijai bija milzīga loma [[Amerikas Komunistiskā partija|Amerikas Komunistiskās partijas]] (AKP) dibināšanā 1919. gadā un tā kļuva par AKP sastāvdaļu kā '''Amerikas Komunistiskās partijas latviešu sociāldemokrātu koporganizācija'''.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Koporganizācijas biedri, kā [[Kārlis Jansons (revolucionārs)|Kārlis Jansons]], [[Nikolajs Dozenbergs]], [[Roberts Celms]], [[Vilis Dermanis]] u.c. piedalījās AKP darbībā. Kopā ar Krievu koporganizāciju, latviešu koporganizācija amerikāņu komunista Džona Dž. Ballama ({{val-en|John J. Ballam}}) vadībā bija galvenais pretinieks likumīgam darbam un sadarbībai ar konkurējošo Amerikas Komunistisko darba partiju ({{val-en|Communist Labor Party of America}}) pirms abu partiju sāncensību izbeidza pēc [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternas]] pavēles.<ref name=":3" /> Pēc abu Amerikas Komunistisko partiju apvienošanas [[Amerikas Komunistiskā partija|Apvienotajā Amerikas Komunistiskā partijā]], koporganizācija kā opozīcijas paliekas turpināja darboties "Amerikas Apvienotajos Strādniekos" ({{val-en|United Toilers of America}}),<ref name=":3" /> un 1923. gadā tika pārsauktā kā '''Amerikas latviešu strādnieku koporganizācija'''.<ref name=":1" /> 1920. gadu gaitā tā turpināja birt un zaudēt savu ietekmi un latviešu pulciņi ārpus AKP sadalījās 3 galvenās plūsmās: 1. vecās opozīcijas "pagrīdes" daļa ap koporganizāciju, kas deģenerējās bezkompromisā un bezgalīgā opozīcijā pret Kominternu, jo nespēja pielāgoties revolucionārā perioda norietam; 2. faktiski revolucionārajā kustībā neaktīva grupa, kurā dominēja pesimisms un nespēja pielāgoties laiku izmaiņām; 3. mazāka oportūnistiska grupa, kas pārņēma "amerikānisma" identitāti un asimilējās ASV ekonomiskajā un kulturālajā dzīves veidā kā pārtikuši zemnieki, labi atalgoti un kvalificēti amatnieki un augsti izglītoti strādnieki.<ref name=":3" /> Koporganizācija tika likvidēta 1935. gadā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.marxisthistory.org/subject/usa/eam/lfedlatvian.html LATVIAN ("LETTISH") FEDERATIONS] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] o6uez27h8r81ezweclyg6pz4xpdl6hl 10 613505 4459331 4457365 2026-04-26T06:21:14Z Biafra 13794 atj. 4459331 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = NBA komandu treneri |title = NBA komandu galvenie treneri | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] | list1 = * {{nobr|'''[[Niks Nerss]]''' {{small|([[Philadelphia 76ers|76ers]])}}}} * {{nobr|'''[[Teilors Dženkinss]]''' {{small|([[Milwaukee Bucks|Bucks]])}}}} * {{nobr|— {{small|([[Chicago Bulls|Bulls]])}}}} * {{nobr|'''[[Kenijs Atkinsons]]''' {{small|([[Cleveland Cavaliers|Cavaliers]])}}}} * {{nobr|'''[[Džo Mazulla]]''' {{small|([[Boston Celtics|Celtics]])}}}} * {{nobr|'''[[Kvins Snaiders]]''' {{small|([[Atlanta Hawks|Hawks]])}}}} * {{nobr|'''[[Ēriks Spūlstra]]''' {{small|([[Miami Heat|Heat]])}}}} * {{nobr|'''[[Čārlzs Lī]]''' {{small|([[Charlotte Hornets|Hornets]])}}}} * {{nobr|'''[[Maiks Brauns]]''' {{small|([[New York Knicks|Knicks]])}}}} * {{nobr|'''[[Džamāls Mozlijs]]''' {{small|([[Orlando Magic|Magic]])}}}} * {{nobr|'''[[Hordi Fernandess]]''' {{small|([[Brooklyn Nets|Nets]])}}}} * {{nobr|'''[[Riks Kārlails]]''' {{small|([[Indiana Pacers|Pacers]])}}}} * {{nobr|'''[[Dž. B. Bikerstafs]]''' {{small|([[Detroit Pistons|Pistons]])}}}} * {{nobr|'''[[Darko Rajakovičs]]''' {{small|([[Toronto Raptors|Raptors]])}}}} * {{nobr|'''[[Braiens Kīfijs]]''' {{small|([[Washington Wizards|Wizards]])}}}} | group2 = [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] | list2 = * {{nobr|'''[[Tairons Lū]]''' {{small|([[Los Angeles Clippers|Clippers]])}}}} * {{nobr|'''[[Tomass Īsalo]]''' {{small|([[Memphis Grizzlies|Grizzlies]])}}}} * {{nobr|'''[[Vills Hārdijs]]''' {{small|([[Utah Jazz|Jazz]])}}}} * {{nobr|'''[[Dags Kristijs]]''' {{small|([[Sacramento Kings|Kings]])}}}} * {{nobr|'''[[Dž. Dž. Rediks]]''' {{small|([[Los Angeles Lakers|Lakers]])}}}} * {{nobr|'''[[Džeisons Kids]]''' {{small|([[Dallas Mavericks|Mavericks]])}}}} * {{nobr|'''[[Deivids Adelmans]]''' {{small|([[Denveras "Nuggets"|Nuggets]])}}}} * {{nobr|'''[[Džeimss Borrego]]''' ''(pagaidu)'' {{small|([[New Orleans Pelicans|Pelicans]])}}}} * {{nobr|'''[[Ime Udoka]]''' {{small|([[Houston Rockets|Rockets]])}}}} * {{nobr|'''[[Mičs Džonsons]]''' {{small|([[San Antonio Spurs|Spurs]])}}}} * {{nobr|'''[[Džordans Otts]]''' {{small|([[Phoenix Suns|Suns]])}}}} * {{nobr|'''[[Marks Degno]]''' {{small|([[Oklahoma City Thunder|Thunder]])}}}} * {{nobr|'''[[Kriss Finčs]]''' {{small|([[Minnesota Timberwolves|Timberwolves]])}}}} * {{nobr|'''[[Tiagu Spliters]]''' ''(pagaidu)'' {{small|([[Portland Trail Blazers|Trail Blazers]])}}}} * {{nobr|'''[[Stīvs Kers]]''' {{small|([[Golden State Warriors|Warriors]])}}}} }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Basketbola veidnes]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly> jte75gvm3gysit8ygwja2fz3xwe0do4 0 614405 4459105 4368890 2026-04-25T18:11:57Z Biafra 13794 4459105 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Johans Georgs fon Rīls | vārds_orig = ''Johann Georg von Rühl'' | attēls = RusPortraits_v4-155_Ivan_Fedorovich_Ruehl,_1769-1846.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1769 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Dores muiža]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{vieta|Latvija|Alūksnes novads|Alūksne}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1846 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{vieta|Krievija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[ārsts]] | dzimums = V | vecāki = [[Frīdrihs Ludvigs Rīls]], Katarīna Doroteja Heitmane | brāļi = [[Oto Frīdrihs Rīls]] | māsas = | dzīvesbiedrs = nezināma, Avdotja Sergejeva | bērni = Emīlija, Vera | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Georgs fon Rīls''' ({{val|de|Johann Georg von Rühl}}, {{val|ru|Иван Фёдорович Рюль}}; dzimis {{dat|1769|5|20}}, miris {{dat|1846|12|17}}) bija [[Alūksne|Alūksnē]] dzimis [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes krievu [[ķirurgs]]. Krievijas Impērijas galma [[leibmediķis]] (''лейб-медик''), [[īstenais slepenpadomnieks]]. Dzimis ārsta ģimenē [[Dores muiža|Dores muižā]] Alūksnes pievārtē. 1787. gadā pabeidza Ķirurģijas institūtu un iestājās Krievijas militārajā dienestā. Kā mediķis piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1788—1790)|1788.—1790. gada krievu—zviedru karā]] un [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. No 1798. gada — impērijas galmā. No 1828. līdz 1846. gadam — medicīnas inspektors valsts uzturētajās nespējnieku patversmēs, pievērsās arī [[psihiatrija]]s pacientu uzturēšanas jautājumiem. == Ārējās saites == * [https://bbld.de/0000000072931024 BBLd — Baltisches Biografisches Lexikon digital] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rīls, Johans Georgs fon}} [[Kategorija:Alūksnē dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Ķirurgi]] qqz6kcytlai83tl9hxaf7uyccaw1unk 0 616904 4459065 4377879 2026-04-25T17:40:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459065 wikitext text/x-wiki '''Starptautiskais Žila Verna Rīgas Franču licejs''' ({{val|fr|Lycée français international Jules Verne de Riga }}) ir [[Rīga]]s izglītības iestāde, kas pieder starptautiskajam franču skolu tīklam (AEFE). Tās izglītības programmām ir [[Latvija]]s un [[Francija]]s izglītības ministriju akreditācija. Liceju vada skolēnu vecāku biedrība APECEF (''Association des Parents d`Élèves des Classes d’Enseignement en Français''). Mācības notiek trīs ēkās: [[Patversmes iela|Patversmes ielā]] 30 K-3 (pirmsskola), Patversmes ielā 20 (sākumsskola) un [[Skanstes iela|Skanstes ielā]] 43. == Vēsture == {{dat|1921|09|21}} "Latviešu un franču tuvināšanās biedrība" ar [[Francija]]s valdības atbalstu dibināja [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču liceju]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] {{dat|1940|09|26}} Rīgas Franču liceju pārdēvēja par [[Anrī Barbiss|Anrī Barbisa]] Rīgas 11. vidusskolu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s tas {{dat|1990|06|10||bez}} atguva savu vēsturisko nosaukumu. 2007. gada septembrī ar Francijas vēstniecības Latvijā atbalstu izveidoja Žila Verna Rīgas Franču skolu, kas ieguva tiesības īstenot Francijas izglītības programmu. 2011. gadā skola pievienojās franču izglītības tīklam AEFE.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lyceejulesverne.lv/lv/par-mums/vesture/ |title=Vēsture |access-date={{dat|2025|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251213182624/https://lyceejulesverne.lv/lv/par-mums/vesture/ }}</ref> 2014. gadā atklāja Žila Verna Rīgas franču skolas jaunās telpas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Šmēlinga]] projektētā ēkā Patversmes ielā 20 [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]]. Jaunajās telpās mācības sāka 160 audzēkņi.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/82489-pirmaja-septembri-jaunajas-zila-verna-rigas-francu-skolas-telpas-macibas-saks-160-audzekni Pirmajā septembrī jaunajās Žila Verna Rīgas franču skolas telpās mācības sāks 160 audzēkņi] jauns.lv 2014. gada 11. jūnijā</ref> == Izglītības programmas == * Pirmsskola (''école maternelle'') bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam * Sākumskola (''école élémentaire'') skolēniem no 6 līdz 11 gadu vecumam divos ciklos un 5 klasēs * Pamatskola (''collège'') skolēniem pēc sākumskolas beigšanas, kurā ir četras klases: ''6ème'' (Latvijas izglītības sistēmas 5. klase), ''5ème'' (6. klase), ''4ème'' (7. klase) un ''3ème'' (8. klase) * Vidusskola (''lycée''), kuru veido trīs klases: ''seconde'' (aptuveni atbilst 10. klasei), ''première'' (11. klase) un ''terminale'' (12. klase), kuru absolvē, nokārtojot bakalaureāta (''baccalauréat'') eksāmenus.<ref>[https://lyceejulesverne.lv/lv/izglitiba/francu-un-latviesu-izglitibas-sistemas/ Franču un latviešu izglītības sistēmas]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Liceji Rīgā]] i5l8cc0fc1fz36vnkcgy4gvvzeu0k4m 0 617266 4459300 4450445 2026-04-26T05:08:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459300 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = VTU Valmiera | Logo = | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = Valmieras novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību | Dibināšanas_datums = {{dat|1996|11|20}} | Sēdeklis = {{Karogs|Latvija}}, [[Brandeļi]] ([[Valmiera]]) | Birža = | Indekss = | Vadība = [[Aigars Vītols (VTU Valmiera)]], valdes priekšsēdētājs <br> [[Kaspars Urbāns]], valdes loceklis | Darbinieku_skaits = aptuveni 300 | Nozare = Sabiedriskā transporta pārvadājumi, transporta noma | Mājaslapa = {{URL|http://www.vtu-valmiera.lv}} | Peļņa = € 249 tūkst. (2024)<ref name="vtu-valmiera.lv">https://vtu-valmiera.lv/wp-content/uploads/pdf_lapas/Gada_parskats_VTU_2024.pdf</ref> | Apgrozījums = € 9 milj. (2024)<ref name="vtu-valmiera.lv" /> }} '''"VTU Valmiera"''' ir reģionāls pasažieru pārvadātājs Latvijā, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus galvenokārt Vidzemes reģionā, tostarp Valmierā un tās apkārtnē. Uzņēmums nodrošina pilsētas sabiedrisko transportu Valmierā un Valkā, kā arī reģionālo un vietējo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā.<ref name="vesture" /> == Vēsture == 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Valmieras pilsēta piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, kas radīja pieprasījumu gan cilvēku, gan kravu pārvadājumiem. 1889. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Pleskava, 1911. gadā Valmiera - Smiltene, 1912. gadā Valmiera - Ainaži. Ap dzelzceļa staciju izveidojās Valmieras priekšpilsēta, toreiz saukta Karlovka (mūsdienās Kārliena). Ormaņi (cilvēku pārvadātāji zirgu pajūgos) nodrošināja pārvadājumus starp Valmieru, tās priekšpilsētu un apkaimēm.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=VTU Valmiera - 60|last=Lāce-Miezīte|first=Iveta|publisher=SIA VTU Valmiera|year=2005}}</ref> 1914. gada jūnijā barons Olsens ierīkoja pirmo zināmo autobusu maršrutu Vidzemē. Pārvadājumi tika veikti līnijā Rīga - Sigulda - Cēsis - Valmiera - Limbaži - Neibāde - Inčukalns - Rīga, kur tarifs bija 7 kapeikas par nobraukto versti.<ref name=":1" /> 1920. gada 8. jūnijā Valmieras dome noteica tarifus ormaņu braucieniem. Piemērām, brauciens no pilsētas līdz stacijai vai Kārlienai maksāja 10 rubļus, naktī - 15 rubļus. Brauciens no pilsētas līdz kazarmām (mūsdienu pansionātam) vai parka stacijai (šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka Jāņparkā) - 8 rubļi, naktī 12 rubļi; no pilsētas uz Pārgauju - 5 rubļi, naktī - 7.50 rubļi.<ref name=":1" /> 1923. gadā, kā konkurējošs pakalpojums ormaņiem, Valmieras pilsētas teritorijā ienāca taksometrs, ko pārvaldīja Jānis Skrastiņš. Brauciens no pilsētas uz dzelzceļa staciju, Kaugurmuižu, Briežu dārzu, Valmiermuižu un Annasmuižu izmaksāja 70 santīmus (Ls 0.70). Brauciens uz Jāņparka staciju izmaksāja 50 santīmus (Ls 0.50).<ref name=":1" /> 1934. gadā Valmieras dome noteica uzturēt autobusu satiksmi uz visiem dzelzceļa stacijā pienākošajiem un aizejošajiem vilcieniem - šo var minēt par Valmieras pilsētas sabiedrisko autobusu satiksmes pirmsākumu.<ref name=":1" /> 1940. gadā 3 privāti autobusi piederēja Rihardam Ziediņam, viens autobuss bija Pētera Ķeguma īpašumā.<ref name=":1" /> 1944. gadā, pēc Otrā pasaules kara beigām, padomju vara sāka centralizēt pasažieru pārvadājumus. 1944. gada 30. oktobrī Valmieras apriņķa izpildu komiteja ar izpildkomitejas priekšsēdētāju pieņēma lēmumu izveidot auto bāzi Valmierā. Ar šo lēmumu Valmieras gaļas kombināts un Rūjienas pienotava nodeva Valmieras autobāzes rīcībā divas sūcgāzes automašīnas. Par autobāzes vadītāju tika iecelts Arnolds Jūlijs Jansons, kam bija jāizstrādā satiksmes noteikumi, braukšanas laiki un tarifi. Tika arī nolemts, ka regulāra satiksme maršrutos Valmiera - Rūjiena un Valmiera - Limbaži tiks nodrošināta vismaz divas reizes nedēļā.<ref name=":1" /> 1945. gada 9. septembrī Kauguru pagasta "Kaugurmuižā" Kauguru karaspēka novietnē tika izformēta armijas rota, tās vietā izveidota vairākas transporta vienības. To autoparka papildinājumam no Rīgas automobiļu kapsētas uz Valmieru tika pārvesti veci un bojāti ZIS - 5 automobiļi. Tie tika izjaukti, remontēti, izmantojot derīgos mezglus un detaļas, tika sakomplektēti lietojami automobiļi. Kopumā auto parks sastāvēja no 24 lietotām, lielākoties ārzemju marku Ford un Chevloret automašīnām. 1945. gada 1. decembrī šīs vienības tika oficiāli reģistrēts kā uzņēmums Valmieras autobāze Nr.2 - kas arī tiek uzskatīts par VTU Valmiera dibināšanas datumu.<ref name=":1" /> === Valmieras autobāze Nr. 2 / Valmieras ATK-17 === Pirmajos uzņēmuma pastāvēšanas gados ar uzņēmuma automašīnām pārvadāja gan pasažierus, gan novākto ražu.<ref name=":1" /> Lai atjaunotu armijas rotas darbību Kauguros, 1949. gadā autobāze tika pārvietota uz Kocēnu pagasta "Ļeņina kolhoza teritoriju" - mūsdienu Brandeļiem.<ref name=":1" /> 1951. gada 28. martā Valmierā sāka darboties divi taksometri "Pobeda". 1952. gada 27. februārī Valmierā sāka kursēt pirmie maršruta autobusi no 3 galapunktiem - Viestura skolas, Jāņaparka un dzelzceļa stacijas.<ref name=":1" /> Uzņēmuma vadība bieži mainījās, kas traucēja uzņēmuma attīstībai. 1951. gada 18. aprīlī par autobāzes priekšnieku kļuva Valentīns Komarovs. 1952. gada 13. maijā priekšnieka pienākumus pārņēma Mihails Titovs. 1954. gada 4. augustā par priekšnieku kļuva Kazarcevs, bet jau tā paša 23. oktobrī pienākumus pārņēma Petrovs (vārdi nav zināmi). 1956. gadā priekšnieka pienākumus pārņēma Pēteris Kurzemnieks, kurš tajā 27 gadus - līdz 1983. gada 31. maijam.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/atklats-pieminas-akmens-sia-vtu-valmiera-ilggadejam-direktoram/|title=Atklāts piemiņas akmens SIA “VTU Valmiera” ilggadējam direktoram – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}</ref> 1955. gada 23. jūnijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras autotransporta kantori Nr. 17 (Valmieras ATK-17).<ref name=":1" /> 1950. gados ministrijas kontroles dienests lielu uzmanību pievērsa pasažieru pārvadāšanas kvalitātes uzlabošanai - tika konstatēts, ka starppilsētas un piepilsētas autobusi bieži bija pārpildīti, tādēļ autobusi bieži lūza. Kā arī, pasažieri tajos bieži brauca bez biļetēm, konduktori bieži nepaspēja visiem braucējiem izdot biļetes. Lai pastiprināti kontrolētu biļešu pārdošanas kārtību, tika izvietoti vairāki kontrolpunkti - Matīšos, Mazsalacā, Rencēnos, Rūjienā, Strenčos, un Valkā, kā arī pilsētas maršrutos Nr. 1. Stacija - Tirgus - Jāņparks un Nr 2. Stacija - Jāņparks - Kokmuiža. Tika izdota pavēle, ar kuru neļāva RAF autobusus pārvadāt vairāk kā 28 cilvēkus. Vienīgais izņēmums bija skolēni - tos bija jāpārvadā neatkarīgi no autobusa vietu skaita.<ref name=":1" /> 1950. gadu pirmajā pusē tika izbūvētas autoostas Valmierā, Rūjienā, Valkā, Smiltenē un Limbažos. Tajās tika nodrošinātas uzgaidāmās telpas pasažieriem, iespēja apskatīties autobusu sarakstu un nopirkt biļeti. Laika gaitā autoostās tika ierīkotas arī darba un atpūtas telpas darbiniekiem, kā arī stāvēšanas vietas autobusiem.<ref name=":1" /> 1957. gada novembrī Valmieras pilsētas maršrutos autobusi kursēja jau 4 maršrutos, kopumā uzņēmuma rīcībā bija 30 autobusi.<ref name=":1" /> 1959. gadā darbinieku skaits sasniedza vairāk kā 600 - no tiem 280 bija autobusu vadītāji, 50 kasieri, 60 remontstrādnieki. Sākot ar 1959. gada augustu, Valmieras ATK-17 darbinieki, pēc Autotransporta un šoseju ceļu ministrijas pavēles, tika komandēti uz Kazahijas PSR ražas novākšanā - piedalīties t.s. "Neskartās zemes" apgūšanā. Pirmajā gadā rīkojumā piedalījās 18 šoferi, uzņēmuma vecākais mehāniķis M. Kravčenko un dispečeris M. Dūcis.<ref name=":1" /> 1959. gada rudenī ATK-17 sāka celt jaunu automašīnu remonta darbnīcu ar 6 remontvietām. Celtniecība notika inženiera Induļa Avotiņa vadībā, katrs darbinieks apņēmās no darba brīvajā laikā celtniecībā nostrādāt 20 stundas.<ref name=":1" /> Ar 1961. gada 1. janvāri PSRS Ministru Padome bija noteikusi jaunus, pazeminātus tarifus par vieglo taksometru un autobusu pakalpojumiem. Katram pieaugušajam bija atļauts vest līdzi vienu bērnu līdz 7 gadu vecumam bez biļetes, par katru nākamo bērnu maksājot 50% no biļetes vērtības. Tika noteikta arī atšķirīgas braukšanas maksas viena rajona teritorijā, pēc piepilsētas tarifiem.<ref name=":1" /> 1963. gadā Valmieras pilsētas sabiedrisko transportu ik dienu izmantoja vairāk kā 12 tūkstoši pasažieru, kopumā gadā tika pārvadāti vairāk kā 7 miljoni pasažieru. Šajā gadā uzņēmums valstij devis 454 tūkstošus rubļu lielu peļņu.<ref name=":1" /> 1968. gadā ATK-17 strādāja ap 1200 darbinieku, uzņēmumam bija 500 transporta vienības. Šajā laikā Valmieras ielās kursēja 10 autobusi un 10 taksometri.<ref name=":1" /> 1960. gadu beigās tika secināts, ka uzņēmuma teritorija bija nepietiekama. Tādēļ tika izstrādāts rekonstrukcijas ģenerālplāns, kurā tika iekļautas ūdens apgādes sistēmas atjaunošana, riepu un virsbūvju apkalpes cehs, bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas stacija, tehniskā ūdens sūkņu stacija, administrācijas korpuss, daudzdzīvokļu ēkas darbiniekiem, u.c. Rekonstrukcijas darbi sākās 1970. gadā, tie turpinājās līdz pat 1980. gadu sākumam.<ref name=":1" /> 1970. gadā pilsētas maršrutu kopgarums sasniedza 99km. Dienā ar 12 autobusiem tika izpildīti 580 reisi, pārvadājot 22 tūkstošus pasažieru dienā. Autobusu tīkla pārklājuma ziņā Valmieras rajons ieņēma vieno no pirmajām vietām Valmierā. Starppilsētas maršrutu garums sasniedza 7,4 tūkstošus km, katru dienu izpildīja 4 tūkstošus reisu, autobusus izmantoja 35 - 40 tūkstoši iedzīvotāju. Mācību gada laikā autobusu satiksmi izmantoja arī 5 tūkstoši skolēnu.<ref name=":1" /> Pilsētas autobusu kustību kontrolēja ar t.s. induktīvo sakaru ierīci. Katrā autobusā bija iemontēts neliels ekrāns, un līdzīgs ekrāns bija autobusu pieturā pilsētas centrā. Autobusam pabraucot garām pieturai, iedarbojās speciāla sakaru ierīce, un autobusa vadītājs uzņēma sakarus ar dispečeru dienestu. Tā tika nodrošināts, ka autobusu kustība seko pēc grafika. Pieļaujamā novirze, tāpat kā mūsdienās, bija 2 minūtes. Sākotnēji šī sistēma bija darbietilpīga - dispečeri manuāli atzīmēja autobusu pienākšanas laikus uzskaitē. Ņemot vērā autobusu garo darba dienu, kontroles darbā bija iesaistīti četri dispečeri. 1986. gadā, ar uzņēmuma radiomehāniķa Jāņa Višņevska iniciatīvu un līdzdalību, šī kontroles sistēma tika automatizēta. Autobusu pienākšanas laiki tika automātiski fiksēti telegrāfa lentē - atlika tikai vienreiz dienā lenti izņemt no aparāta un pēc tam to apstrādāt.<ref name=":1" /> Valmierā 1980. gadu sākumā Jumaras ielā tika uzcelta jauna rajona slimnīca. Bija gaidāms liels braucēju skaits, tādēļ tika pārkārtots viss pilsētas satiksmes autobusu maršrutu tīkls, kas bez ievērojamām izmaiņām darbojās līdz pat 2023. gadam.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-mainisies-sabiedriska-transporta-kustiba-vairakos-marsrutos/|title=Valmierā mainīsies sabiedriskā transporta kustība vairākos maršrutos|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-12-19|date=2023-06-21|language=lv}}</ref> 1980. gadu sākumā tika nolemts uzsākt filiāļu celtniecību Valkā, Rūjienā un Smiltenē.<ref name=":1" /> 1981. gada 1. jūlijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras automobiļu kombinātu Nr. 12 (Valmieras 12. AK).<ref name=":1" /> 1983. gada 1. jūnijā, pēc 27 gadu darba direktora amatā, Pēteri Kurzemnieku aizvietoja Juris Bukums.<ref name=":1" /> 1980. gadu otrajā pusē, kad Padomju Savienībā stagnāciju nomainīja tā saucamā pārkārtošanās, AK-12 uzņēmums pārgāja uz jaunu plānošanas sistēmu, kas prioritizēja kvalitāti, nevis kvantitāti - tika aizvietots iepriekšējais lozungs "plāns par katru cenu".<ref name=":1" /> 1985. gada 1. novembrī tika atklāta autobusu ekspreša maršruts Valmiera - Rīga, ko apkalpoja ar RAF-2203 mikroautobusiem. Pasažieri to ļoti novērtēja, jo tie bija ātrākie satiksmes līdzekļi šajā maršrutā, jo tie kursēja bez pieturām. 1987. gadā mikroautobusu skaits šajā maršrutā pieauga līdz sešiem, no kuriem katrs veica divus braucienus dienā.<ref name=":1" /> 1987. gadā, septiņas automašīnas tika pārveidotas, lai tās varētu uzpildīt ar sašķidrināto gāzi, nevis benzīnu. Atmodas laikā benzīns bija knapi pieejams. Izmantojot gāzi, kaitīgo vielu izplūde tika vairākkārt samazināta, tādēļ šīs automašīnas galvenokārt tika izmantotas pilsētā.<ref name=":1" /> === VTU Valmiera === 1991. gadā uzņēmums kļuva par valsts uzņēmuma transporta uzņēmumu "Valmiera". 1996. gada 1. novembrī uzņēmums kļuva par Valmieras rajona pašvaldības uzņēmumu "VTU Valmiera". 2001. gada 20. martā uzņēmums tika reģistrēts uzņēmuma reģistrā kā Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VTU Valmiera”. 2003. gada 10. jūlijā Komercreģistrā reģistrēja SIA “VTU Valmiera”.<ref name="vesture">https://vtu-valmiera.lv/uznemuma-vesture/</ref><ref name=":1" /> Pēc Padomju Savienības sabrukšanas un ekonomiskās krīzes iestāšanās, pārvadājumu skaits samazinājās par 70%. Daudzkārt pieauga ritošā sastāva un materiālu, kā arī degvielas cenas, taču braukšanas maksa bija palikusi nemainīga. Līdz 1990. gadam uzņēmums dotēja pasažieru pārvadājumus no kravas parka peļņas, taču no 1991. gada, pārejot uz jauno nodokļu sistēmu un jaunajām vairumcenām, tas vairs nebija iespējams.<ref name=":1" /> 1992. oktobrī uzņēmums pilnībā beidza kravu pārvadājumus, un pasažieru pārvadājumiem tika izmantoti vairs tikai 30 autobusi. Tika noteikti jauni braukšanas tarifi starppilsētu satiksmē - vidēji 1.50 rubļi par nobraukto kilometru. Degvielas trūkuma dēļ tika slēgti daudzi nerentablie starppilsētu reisi, taksometru satiksme Valmierā un gandrīz visi sabiedriskā transporta maršruti Valmierā.<ref name=":1" /> Pēc kravu slēgšanas, vairāki no bijušajiem VTU darbiniekiem A. Vāveres vadībā izveidoja SIA "Auttra" (mūsdienās AK12). Jaunā firma veic automašīnu apkopes pakalpojumus un kravas pārvadājumus.<ref name=":1" /> 1993. gadā dzelzceļa vilciena pārvadājumos tika samazinātas cenas, autobusu pārvadājumi vēl vairāk samazinājās.<ref name=":1" /> 1994. gadā parādījās iespēja iepirkt pirmo jauno autobusu - tika nodibināti sakari ar Holandi, un iegādāts lietots, 8 gadus vecs Mercedes Benz O303 autobuss. Tas bija viens no pirmajiem modernajiem rietumos ražotajiem pasažieru autobusiem Latvijā.<ref name=":1" /> 1995. gadā uzņēmums atzīmēja savu 50. gadadienu. Lai gan tajā strādāja trīs reizes mazāk darbinieku nekā 1991. gadā, uzņēmums joprojām bija starp lielākajiem kolektīviem un nodokļu maksātājiem Valmieras rajonā. Nostiprinoties lata stabilitātei, saimnieciskā dzīve valstī un uzņēmumā atdzīvojās - tika atklāti jauni maršruti, turpināta jaunu modernu autobusu iegāde.<ref name=":1" /> 1996. gadā "VTU Valmiera" ieguva 30 mazlietotus Zviedrijas dāvinātus autobusus. Šis bija ļoti nozīmīgs brīdis uzņēmuma attīstībā - šo autobusu uzturēšana un apkope bija ievērojami vieglāka un lētāka, salīdzinot ar iepriekš lietotajiem, novecojušajiem Padomju Savienībā ražotajiem Ikarus un LAZ autobusiem. Šiem jaunajiem autobusiem bija daudz savādākas sastāvdaļas, regulēšanas un remonta principu - tādēļ šoferiem un remontpersonālam gan Latvijā, gan arī Helsinkos notika mācības jauniegūto autobusu apguvei.<ref name=":1" /><ref name="vtu-valmiera-70" /> Lai nepieļautu jaunu cenu kāpumu, pirmā valsts mērķdotācija pasažieru pārvadājumiem tika piešķirta 1996. gadā - vidēji Ls 7766 mēnesī.<ref name=":1" /> 2000. gadā Latvijas valdība samazināja Valsts autoceļu fondam atvēlēto akcīzes nodokļa daļu no 60% uz 50% - tādējādi samazinājās dotāciju summas, kā arī ceļi kļuva sliktāti un autobusi biežāk lūza. Tāpat, Valmieras pilsētas pārvadājumi bija ar zaudējumiem - valsts un pilsētas piešķirtās dotācijas bija niecīgas. Tomēr, uzņēmums valsts politikas kaprīžu dēļ netika novests līdz bankrotam, jo Valmiera bija ekonomiski aktīva pilsēta.<ref name=":1" /> 2003. gada nogalē uzņēmumā bija 361 strādājošais un 90 autobusi. Šajā pašā gadā tika iegādāti 12 lietoti autobusi, kā arī Jauni Mercedes - Sprinter mikroautobusi Valmiera - Rīga un Valka - Rīga maršrutiem. Autobusos pakāpeniski sāka ieviest elektroniskos kases aparātus - šis process noslēdzās 2005. gadā, kopš kura laika uzņēmums vairs nenodarbina konduktorus.<ref name=":1" /> No 2004. gada, pēc Valsts autoceļu fonda likvidācijas, dotācijas tika piešķirtas tieši no valsts budžeta.<ref name=":1" /> 2004. gada 28. decembrī Valmieras, Rūjienas, Smiltenes un Valkas autoostās tika uzsākta biļešu tirdzniecība, izmantojot vienoto biļešu tirdzniecības sistēmu "Baltic Lines".<ref name=":1" /> 2005. gadā "VTU Valmiera" atjaunoja autoskolas darbību. Tiek veikta C, D un DE kategoriju un profesionālo (95. kods) autovadītāju apmācība.<ref>https://vtu-valmiera.lv/autovaditaju-apmaciba/</ref> Autoskola ir vienīgā Vidzemes reģionā, kas braukšanas apmācībām izmanto savu autobusu - bijušo Valmieras pilsētas sabiedriskā transporta tīklā lietoto ''Mercedes-Benz O530 Citaro'' autobusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv|last=Vīksna|first=Guntis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://busphoto.eu/vehicle/364732/#n419436|title=busphoto.eu}}</ref> Līdz 2008. gadam valsts reģionālā sabiedriskā transporta tīklā valdīja izteikts haoss. Pasažieru pārvadātāji saņēma valsts dotācijas, kas nebija piesaistītas zaudējumiem, bet gan noteiktas aprēķinos. Tas nozīmē, ka ar Satiksmes ministriju tika saskaņoti reisi un cenas, bet uzņēmums pats vērtēja, kuros maršrutos ir izdevīgi braukt, lai izmaksas nepārsniegtu ieņēmumus. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija arī jāpārņem prakse, kādā veidā noteikts, kurš uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus regulārajos pārvadājumos. Tādējādi sākās pasažieru pārvadājumu reforma, kuras dēļ valsts īpašumā nonāca visi maršruti un uz to izpildi tika sludināts konkurss. SIA "VTU Valmiera" un A/S "Cata" veica kopīgu pieteikumu, un 2008. gada 24. novembrī noslēdza t.s. "Desmitgades Līgumu" - tādējādi iegūstot tiesības 12 gadus veikt pasažieru pārvadājumus Vidzemes reģionā. Līdz ar reformu, parādījās arī vairākas jaunas prasības par autobusu drošību, ergonomiskiem sēdekļiem, individuālu ventilāciju, u.c. parametriem.<ref name="vtu-valmiera-70>{{grāmatas atsauce |last=Narkevičš|first=Ints |title=VTU Valmiera |publisher=SIA Puse Plus|date=2015}}</ref> 2009. gada 9. februārī, pēc administratīvi teritoriālās reformas, Valmieras rajona padome pieņēma lēmumu atļaut SIA "VTU Valmiera" veikt sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras rajona maršrutu tīkla vietējās nozīmes, un Valmieras pilsētas nozīmes maršrutu tīklā. Līdzīgi līgumi tika parakstīti arī par Valkas rajona un pilsētas maršrutiem. Praksē mainījās tikai apmaksas struktūra - pirms reformas Valmieras pilsētas pārvadājumi bija daļa no rajona pakalpojumiem, kuros cenu noteica iepirkumos ar zemākās cenas metodi. Savukārt pēc reformas, kad Valmieras statuss mainījās un tā kļuva par lielo pilsētu, tikai zaudējumi kas rodas veicot pasažieru pārvadājumus Valmieras pilsētas maršrutos, ir jāsedz pilsētai.<ref name="vtu-valmiera-70" /> 2011. gadā starppilsētu maršrutos sāka ieviest abonomenta biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/46902-vtu-valmiera-ieviesis-abonementa-biletes-starppilsetu-marsrutos.htm|title="VTU Valmiera" ieviesīs abonementa biļetes starppilsētu maršrutos|website=nra.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2013. gadā uzņēmums tika atzīts kā otrs drošākais autoparks Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/sia-vtu-valmiera-otrs-drosakais-pasazieru-parvadatajs-latvija/|title=SIA „VTU Valmiera” – otrs drošākais pasažieru pārvadātājs Latvijā – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}</ref> 2015. gadā maršrutos tika ieviestas pārmaiņas tarifos - visā valstī tika veikta kopēja transporta tarifu izlīdzināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-septembra-saks-izlidzinat-brauksanas-tarifu.a140063/|title=No septembra sāks izlīdzināt braukšanas tarifu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī un oktobrī Valmieras pilsētas autobusu satiksmē tika testēts hibrīdautobuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valmiera-izmegina-hibridautobusu.a203188/|title=Valmierā izmēģina hibrīdautobusu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2019. gadā uzņēmums pārtrauca taksometru pārvadājumus Valmierā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/vtu-valmiera-taksometri-vairs-nebrauks|title=VTU Valmiera taksometri vairs nebrauks|website=eLiesma|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2019. gadā VSIA "Autotransporta direkcija" uzsāka darbu pie kārtējās starppilsētu autobusu satiksmes reformas, kuras ietvaros pārvadājumi būtu sadalīti lotēs. 2023. gada 26. janvārī ar "VTU Valmiera" tika noslēgts līgums par starppilsētu autobusu satiksmi lotēs Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē. Līgumā noteikts, ka autobusu vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniedz 4 gadus. Turklāt, visos autobusos informācija par gaidāmajām pieturām būtu paziņota gan audio, gan vizuāli. Visi transportlīdzekļi būtu aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu, un bezskaidras naudas norēķiniem. Noteikts, ka 32% no visiem autobusiem būtu aprīkoti ar velosipēdu turētājiem, vismaz 53% no visiem autobusiem būtu pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai, kā arī vismaz 10% no izmantojamiem autobusiem jābūt bezizmešu. Līgums stājās spēkā 2024. gada 1. jūljā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valmieras-valkas-un-smiltenes-apkartne-pasazieru-parvadasanu-atkartoti-uztic-vtu-valmiera.a493443/|title=Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē pasažieru pārvadāšanu atkārtoti uztic «VTU Valmiera»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2023. gada 23. un 24. septembrī Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Valmierā tika testēts ar ūdeņradi darbināms autobuss. Autobuss kursēja 6. maršrutā, brauciens tajā bija bez maksas. Testa mērķis bija izmēģināt ūdeņraža autobusu Valmieras apstākļos, kā informēt sabiedrību par ūdeņraža enerģiju kā nākotnes enerģiju sabiedriskajā transportā.<ref>https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-testes-ar-udenradi-darbinamu-autobusu/</ref> 2026. gada 29. janvārī VSIA "Autotransporta direkcija" noslēdza līgumu ar "VTU Valmiera" par starppilsētu autobusu satiksmi Siguldas un Limbažu maršrutu tīkla daļā. No visiem saņemtajiem piedāvājumiem, VTU Valmiera piedāvājums veikt pārvadājumus ar dotāciju 1.37 eiro/km tika izvērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais. Pārvadātājs pasažieru pārvadājumus uzsāks 2026. gada 1. jūlijā, uz termiņu 3 gadi (līdz 2029. gada 1. jūlijam), ar iespēju pagarināt līguma termiņu vēl par 12 mēnešiem. Līdz šim pasažieru pārvadājumus šajā maršrutu tīkla daļā nodrošināja pārvadātājs "[[Cēsu ATA|CATA]]". Līguma izpildē plānots, ka pasažieru pārvadājumi tiek sniegti ar autobusiem, kuru vecums nepārsniedz 20 gadus un autobusa parka kopējais vidējais vecums nepārsniedz 10 gadus visa līguma termiņa laikā. 10% no autobusiem jābūt pielāgoti pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un visi autobusi būs aprīkoti ar maršrutu zīmi un audio un vizuālajiem paziņojumiem autobusa salonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93gusi-l%C4%ABgumu-ar-vtu-valmiera-par-pasa%C5%BEieru-p%C4%81rvad%C4%81%C5%A1anu-mar%C5%A1rutu-t%C4%ABkla-da%C4%BC%C4%81-sigulda|title=atd.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv}}</ref> 2026. gada 29. janvāra Valmieras novada domes sēdē tika konceptuāli lemts privātā kapitāla piesaistīšanu "VTU Valmiera", kā rezultātā pašvaldības daļa uzņēmumā samazinātos līdz 49%. Līdz šim, uzņēmumam eksistējot kā pašvaldības kapitālsabiedrībai, uz to attiecas virkne ierobežojumu un likumu, kas konkurējošiem uzņēmumiem nav jāievēro - tostarp nosacījums, ka pašvaldību kapitālsabiedrībām nav jāsniedz tie pakalpojumi, ko var darīt privātais sektors. Šie liegumi līdz šim ir ierobežojuši uzņēmuma attīstību virzienos, kas nav pilnīgi saistīti ar starppilsētu pasažieru pārvadājumiem. Balstoties uz domes lēmumu, lai veiktu investīciju piesaisti tiks rīkota publiska izsole, un tikai izsoles rezultātā par 51% uzņēmuma akcijas īpašnieku kļūs komercsabiedrība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/02/30_lem.pdf|title=Valmieras Novads}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv}}</ref> ==Pasažieru pārvadājumi== "VTU Valmiera" nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras pilsētā, reģionālo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā, kā arī skolēnu pārvadājumus, neregulārus pārvadājumus un autobusu nomas pakalpojumus. === Sabiedriskais transports Valmieras pilsētā === {{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}} SIA "VTU Valmiera" nodrošina plašu sabiedriskā transporta tīklu Valmierā un tās apkārtnē. Pilsētā ir 15 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.<ref>https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/{{Novecojusi saite}}</ref><ref>https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/{{Novecojusi saite}}</ref> Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 euro.<ref name="eis.gov.lv">https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115</ref> Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam ir 1 euro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. Bez maksas pilsētas maršrutu autobusos tiek pārvadāti pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi, Valmieras novada skolēni un pensionāri, kā arī I un II grupas invalīdi.<ref>https://vtu-valmiera.lv/brauksanas-maksa/</ref> Nākotnē plānotas arī atlaides skolotājiem, policijas darbiniekiem, [[Černobiļas AES]] likvidatoriem un III grupas invalīdiem. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru - no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.<ref name="eis.gov.lv"/> Līdz 2005. gadam biļešu validācijai tika izmantoti kompostieri, biļetes autobusā pārdeva konduktori. Pēc 2005. gada, biļetes tika pārdotas pie autobusa vadītāja, tās tika validētas elektroniski - "VTU Valmiera" bija pirmais pārvadātājs Latvijā, kas ieviesa šādu sistēmu. 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā, autobusu reisu samazināšanas dēļ, īslaicīgi tika ieviesta stundas biļete lai padarītu pārsēšanos autobusos ērtāku. Sākotnēji sabiedriskā transporta pārvadājumus veica dažādi Mercedes-Benz, Volvo, Iveco un citu marku autobusi. Tie lielākoties bija iegūti kā ziedojumi, vai iegādāti lietoti, tādēļ tie bija novecojuši, daudzi no tiem neatbilda vides pieejamības prasībām. Pirmie deviņi jaunie [[Solaris Urbino 12]] elektriskie dīzeļa hibrīdautobusi tika piegādāti 2020. gada nogalē. Tie bija pirmie jaunie autobusi Valmieras sabiedriskā transporta tīklā - visi iepriekšējie autobusi bija iegādāti lietoti. Autobusu iegādes projekta kopējās izmaksas bija 2,8 miljoni eiro, no kā 1,9 miljonus eiro bija Kohēzijas fonda finansējums.<ref>https://vtu-valmiera.lv/hibridautobusi-valmiera-jau-gadu/</ref> 2021. gada izskaņā tika piegādāts arī desmitais Solaris hibrīdautobuss.<ref>https://www.valmierasnovads.lv/desmitais-hibridautobuss-valmiera-saks-kurset-gada-izskana/</ref> 2022. gadā mazāk lietotajos maršrutos pasažieru pārvadājumos sāka izmantot divus mikroautobusus. 2023. gada augustā tika piegādāti divi Solaris Urbino 12 elektroautobusi. To iegādes izmaksas bija 550 tūkstoši eiro, no kā 85% sedza Kohēzijas fonda finansējums.<ref>https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-pilsetas-nozimes-marsrutos-kurses-elektroautobusi</ref><ref>https://vtu-valmiera.lv/prezenteti-valmieras-jaunie-elektroautobusi/</ref> === Reģionālie un starppilsētu pārvadājumi === VTU Valmiera ir starp lielākajiem reģionālajiem pārvadātājiem Vidzemē. Uzņēmums apkalpo 57 rajona un 30 tālsatiksmes regulāros maršrutus, tam ir četras filiāles - Valmieras, Valkas, Smiltenes un Rūjienas autoosta.<ref name="vesture" /> Reģionālie pārvadājumi galvenokārt tiek veikti ar Setra 415UL, Mercedes-Benz Intouro III, Isuzu Grand Toro un Mercedes-Benz Sprinter autobusiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://busphoto.eu/list.php?did=3218|title=Valmiera, VTU Valmiera, SIA — Ritošā sastāva saraksts|website=busphoto.eu|access-date=2025-12-15|language=lv|archive-date=2024-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240305193942/https://busphoto.eu/list.php?did=3218}}</ref> {| class="wikitable" |+Starppilsētu pārvadājumiem izmantoto autobusu modeļi !Ražotājs !Modelis !Ekspluatācijā no !Daudzums |- | rowspan="5" |Mercedes-Benz |Electrify 910 |2024 |6 |- |Sprinter |2018; 2020; 2023; 2024; 2025 |21 |- |O510 Tourino |2017 (ražots 2011. gadā) |1 |- |Tourismo III |2018; 2021 |2 |- |Intouro III |2023; 2024 |16 |- |Setra |S415UL Business |2015; 2016; 2017; 2018; 2019 |11 |- |Iveco |Crossway 12M |2015 |5 |- | rowspan="2" |Isuzu |Grand Toro |2023 |7 |- |Anadolu Turquoise |2026 |2 |- | rowspan="2" |SOR |C |2012; 2015 |4 |- |LH |2015; 2026 |4 |- |Scania |Touring HD |2021 |1 |- |MAN |R14 Lion's Regio |2017 (ražots 2010. gadā) |1 |- |Otokar |Navigo T Mega |2026 |2 |} {| class="wikitable" |+Maršrutu tīkls !Maršrutu tīkla daļa !Maršruts |- | rowspan="57" |Limbaži, Sigulda (no 2026. gada 1. jūlija) |Arodvidusskola - Limbažu AO - Ozolaine |- |Sigulda - Ķipari |- |Sigulda - Turaida - Krimulda |- |Sigulda - Kaķīškalns - Institūts - Sigulda |- |Saulkrasti - Inčupe |- |Sigulda - Saltavots - Pelītes - Sigulda |- |Saulkrasti - Brankšas - Saulkrasti |- |Saulkrasti - Pabaži - Dārziņi - Saulkrasti |- |Salacgrīva - Ainaži - Staicele |- |Limbaži - Ķirbiži - Ainaži |- |Sigulda - Jūdaži - More - Eglaine |- |Limbaži - Viļķene - Ķirbiži - Ainaži |- |Saulkrasti - Skulte - Lejasozoli |- |Saulkrasti - Skulte - Mandegas |- |Limbaži - Straupe - Lēdurga |- |Cēsis - Straupe - Lēdurga |- |Limbaži - Tūja - Saulkrasti |- |Limbaži - Stiene - Saulkrasti |- |Limbaži - Liepupe - Saulkrasti |- |Limbaži - Vidriži - Saulkrasti |- |Limbaži - Liepupe - Saulkrasti |- |Limbaži - Vidriži - Saulkrasti |- |Sigulda - Mālpils |- |Limbaži - Ārciems - Āstere - Limbaži |- |Sigulda - Nurmiži |- |Rīga - Ragana - Sigulda |- |Stīveri - Skola - Stīveri |- |Rīga - Ropaži - Allaži - Sigulda |- |Rīga - Sigulda |- |Sigulda - Inciems - Ragana - Sigulda |- |Saulkrasti - Pabaži |- |Sigulda - Allažmuiža |- |Sigulda - Saulkrasti |- |Limbaži - Ozolmuiža |- |Limbaži - Pociems - Limbaži |- |Sigulda - Institūts - Jūdaži |- |Limbaži - Oltūži - Salacgrīva |- |Limbaži - Ārciems - Pāle - Limbaži |- |Limbaži - Kaijciems - Lādezers - Limbaži |- |Limbaži - Ķirbiži - Viļķene - Limbaži |- |Limbaži - Rūstūži - Lauvas - Ainaži |- |Limbaži - Aloja |- |Limbaži - Aloja - Staicele |- |Limbaži - Viļķene - Salacgrīva |- |Rīga - Pabaži - Saulkrasti |- |Rīga - Garkalne - Vangaži |- |Sigulda - Allaži - Mālpils |- |Rīga - Mālpils |- |Valmiera - Limbaži |- |Limbaži - Lēdurga - Sigulda |- |Madona - Cēsis - Saulkrasti |- |Rīga - Ainaži |- |Rīga - Lēdurga - Limbaži |- |Rīga - Limbaži - Ainaži |- |Rīga - Limbaži |- |Cēsis - Valmiera - Ainaži |- |Valmiera - Saulkrasti |- | rowspan="76" |Valmiera, Valka, Smiltene |Valkas Autoosta - Lauktehnika - Autoosta |- |Valkas Autoosta - Lugažu stacija - Autoosta |- |Valmiera - Baldiešu ferma - Valmiera |- |Smiltene - Mēri - Džindžas - Smiltene |- |Valka - Kārķi - Rūjiena |- |Valmiera - Vaidava - Rubenes skola - Valmiera |- |Rūjiena - Sēļi - Rūjiena |- |Smiltene - Palsmane - Variņi - Ķeņģi - Smiltene |- |Valmiera - Brenguļi - Pūpoli - Valmiera |- |Valmiera - Gauja - Gaujmala - Valmiera |- |Valmiera - Vaidava - Valmiera |- |Smiltene - Vijciems - Smiltene |- |Valmiera - Kauguri - Brenguļi - Valmiera |- |Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena |- |Valmiera - Brenguļi - Valmiera |- |Valmiera - Dikļu skola - Valmiera |- |Smiltene - Aumeistari - Gauja - Gaujiena |- |Smiltene - Variņi - Palsmane - Gaujiena |- |Smiltene - Krūklanti - Launkalne - Mežciems - Pamatskola |- |Smiltene - Launkalne - Pamatskola |- |Smiltene - Mežciems - Launkalns - Smiltene |- |Smiltene - Ķieģeļceplis - Launkalne - Smiltene |- |Valmiera - Zilaiskalns - Ozolu skola |- |Valmiera - Trikāta - Valmiera |- |Valmiera - Ēvele - Valmiera |- |Valmiera - Blome - Smiltene - Brantu skola - Smiltene |- |Valka - Pedele - Ērģeme |- |Valmiera - Mazsalaca - Rūjiena - Valmiera |- |Valka - Aumeistari - Smiltene |- |Smiltene - Rauza - Variņi - Smiltene |- |Smiltene - Strenči - Smiltene |- |Valmiera - Rubenes skola - Kocēnu skola - Valmiera |- |Valmiera - Vaidava - Rubene - Valmiera |- |Rūjiena - Ipiķu skola - Rūjiena |- |Valmiera - Mazsalaca |- |Smiltene - Vidaga - Smiltene |- |Valmiera - Mūrmuiža - Valmiera |- |Valka - Omuļu skola |- |Valmiera - Pidriķis - Burtnieki - Valmiera |- |Valmiera - Cempi - Valmiera |- |Valmiera - Pidriķis - Burtnieki |- |Valmiera - Brenguļi - Staišas - Valmiera |- |Valka - Smiltene |- |Valmiera - Burtnieki - Eniņi - Valmiera |- |Valmiera - Tožas - Mujāni - Valmiera |- |Valmiera - Rencēni - Rūjiena |- |Rūjiena - Arakste - Rūjiena |- |Valmiera - Zilaiskalns - Tožas - Valmiera |- |Valka - Ķemere - Ēvele - Valka |- |Rūjiena - Naukšēni - Nurmi - Rūjiena |- |Rūjiena - Ramata - Mazsalaca |- |Smiltene - Trikāta - Strenči - Smiltene |- |Valmiera - Cēsis |- |Valmiera - Limbaži |- |Smiltene - Palsmane - Jaunpiebalga |- |Valmiera - Trikāta - Smiltene |- |Valmiera - Alūksne |- |Alūksne - Gaujiena - Smiltene |- |Rīga - Valmiera |- |Rīga - Valka |- |Valmiera - Seda - Valmiera |- |Rīga - Rūjiena |- |Rīga - Mazsalaca |- |Rūjiena - Limbaži |- |Valmiera - Aloja - Salacgrīva |- |Valmiera - Brenguļi - Smiltene |- |Valmiera - Limbaži - Tūja |- |Valmiera - Limbaži - Salacgrīva |- |Valmiera - Cempi - Smiltene |- |Valmiera - Staicele |- |Valmiera - Madona |- |Valmiera - Blome - Smiltene |- |Valmiera - Rencēni - Valka |- |Valmiera - Valka |- |Valmiera - Rēzekne |- |Rīga - Rauna - Smiltene |} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/155703|title=eis.gov.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/60864|title=eis.gov.lv}}</ref> ==Autoostas== "VTU Valmiera" apkalpo vairākas autoostas, kas kalpo kā uzņēmuma filiāles. ===Valmieras autoosta=== Valmieras autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Sākotnējā autoostas ēka tika būvēta 1956. gadā, ar pieņemšanas aktu, kurā norādīts, ka projektā ventilācijas, ūdensvads un kanalizācija nebija paredzēta. Jau 1986. gadā tika atzīts, ka ēka neatbilst pilsētas un rajona mērogiem. Vairākkārt tika apsvērta autoostas atrašanās vietas maiņa - kā piemērām, pārvietojot to pie dzelzceļa stacijas, pie Kultūras centra, vai pat ārpus pilsētas robežām. Tomēr, autoostas pašreizējā lokācija tika atzīta par praktiskāko.<ref name="vtu-valmiera-70" /> 2011. gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss par jaunās ēkas vizuālo un funkcionālo risinājumu, kurā uzvarēja arhitektu Eduarda Beernaerta, Jāņa Neidera un Ilzes Neideres ideja "Valmieras vārti". 2013. gada aprīlī uzsākās Valmieras autoostas rekonstrukcija, tā paša gada oktobrī tā tika atvērta. Jaunajā ēkā joprojām ir saskatāms iepriekšējās ēkas veidols - papildinājumi ir nojume, otrais administrācijas un plānoto komercplatību stāvs un atpūtas telpas. Rekonstrukcijas darbus veica SIA "Ekers", darbu izmaksas bija aptuveni 350 tūkstoši latu.<ref name="vtu-valmiera-70" /> ===Rūjienas autoosta=== Rūjienas autoosta ir IV kategorijas autoosta - tajā netiek veikti biļešu tirdzniecības, bagāžas uzglabāšanas vai nodrošināta uzgaidāmās zāles pakalpojumu lietošana.<ref>https://vtu-valmiera.lv/rujienas-autoosta-partrauks-bilesu-tirdzniecibu/</ref> ===Smiltenes autoosta=== Smiltenes autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Smiltenes centra teritorijas pārbūves ietvaros, autoostai ir jauna atrašanās vieta Baznīcas laukumā 16a.<ref>https://vtu-valmiera.lv/smiltenes-autoosta-turpmak-bus-baznicas-laukuma-16a/</ref> ===Valkas autoosta=== Valkas autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Papildus reģionālajiem un pilsētas pārvadājumiem Latvijā, autoosta apkalpo arī vairākus reisus no Igaunijas. [[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]] n6lwi157ce0pq9qgqmmofkhm3rs90ey 0 617370 4459250 4392401 2026-04-26T02:21:04Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Slovēņu zinātnieki]]; pievienoju [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4459250 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Nina Krajnik | vārds_orig = ''Nina Krajnik'' | attēls = Nina Krajnik ob napovedi kandidature.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|1s=Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Slovēnijas SR|2s=Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Kraņa|td=Slovēnija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{SVN}} | tautība = [[slovēņi|slovēnis]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = | intereses = | alma_mater = [[Ļubļanas Universitāte]]<br />[[Parīzes Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = | valoda = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nina Krajnika''' ({{val|sl|Nina Krajnik}}; dzimusi {{dat|1985|6|9}} [[Kraņa|Kraņā]]) ir [[Slovēnija]]s [[Psihoanalīze|psihoanalītiķe]], [[Filozofija|filozofe]] un [[Rakstnieks|rakstniece]].<ref>{{tīmekļa atsauce|language=en|title=Dr Nina Krajnik|url=https://www.sdzlp.si/dr-nina-krajnik/?lang=en|author=Slovensko društvo za lacanovsko psihoanalizo|access-date=2025-11-27}}</ref> Viņa ir pazīstama ar [[Žaks Lakāns|Žaka Lakāna]] psihoanalīzes attīstīšanu un psihoanalītisku [[politika]]s analīzi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.czkd.org/en/2019/04/the-beginning-of-lacanian-psychoanalysis-in-our-region/|title=The beginning of Lacanian psychoanalysis in our region|author=CZKD|date=2019-04-25|access-date=2025-12-16|language=en}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.wgi.world/the-unresolved-past-legacy-shaping-politics-in-slovenia-and-worldwide-a-psychoanalytic-perspective/?fbclid=IwY2xjawPEeaNleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEeMvyGCwsoIMI4xttIjNQyhAu0XXAOUFz65SmuNklIwl_6Ixkdw-3Z7x4ntws_aem_NKu2t9PqyPb7NtzBB5fEtg |title=The Unresolved Past: Legacy Shaping Politics in Slovenia and Worldwide ‒ A Psychoanalytic Perspective |website=World Geostrategic Insights |access-date=2 January 2026}}</ref> Viņas pētnieciskā darbība aptver psihoanalīzi zinātnē un literatūrā, kara traumu klīnisko izpēti, kā arī postsociālistisko un postkomunistisko sabiedrību analīzi. Kara traumu institūta dibinātāja.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|url=https://trauma-institute.eu/2024/10/19/on-the-ground-in-ukraine-visiting-bucha-and-addressing-war-trauma/|title=On the Ground in Ukraine: Visiting Bucha and Addressing War Trauma – INSTITUTE FOR WAR|author=dignitas|access-date=2025-12-16|language=en}}</ref> Organizējusi atbalstu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karā]] traumētajiem ukraiņiem.<ref name=":0" /> 2022. gadā Nina Krajnika bija bezpartijas kandidāte Slovēnijas prezidenta vēlēšanās,<ref name="auto1">{{tīmekļa atsauce|url=https://english.sta.si/3054256/psychoanalyst-krajnik-enters-presidential-race|title=STA: Psychoanalyst Krajnik enters presidential race|website=english.sta.si}}</ref> pārstāvot labēju pozīciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pengovsky.com/2022/07/01/2022-presidential-campaign-season-is-now-officially-open/|title=2022 Presidential Campaign Season Is Now Officially Open {{!}} SLEEPING WITH PENGOVSKY|last=pengovsky|access-date=2025-12-17|date=2022-07-01|language=en}}</ref><ref>[https://en.vijesti.me/world-a/evropa/610831/media-a-real-possibility-that-Slovenia-will-get-its-first-female-president Vijesti.me Media: Real possibility that Slovenia will get its first female president]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vezjak.com/2022/06/27/ker-so-opozorili-na-njeno-nekonsistenco-je-nina-krajnik-ocitala-novinarsko-nasilje/|title=Ker so opozorili na njeno nekonsistenco, je Nina Krajnik očitala »novinarsko nasilje«|last=Vezjak|first=Boris|website=::: IN MEDIA RES :::|access-date=2025-12-17|date=2022-06-27|language=en}}</ref> taču savu kandidatūru atsauca.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.euractiv.com/short_news/slovenia-gears-up-for-presidential-race/|title=Slovenia gears up for presidential race {{!}} Euractiv|website=www.euractiv.com}}</ref> Pati viņa savu politiku prezentēja kā singulāru, atsaucoties uz franču filozofiem Silvēnu Lazarusu, Alēnu Badiū un Žaku Lakānu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rtvslo.si/slovenija/kandidatka-za-predsednico-nina-krajnik-moja-politika-je-politika-singularnega/632354/|title=Moja politika je politika singularnega|author=RTV SLO|date=2022-06-27|access-date=2025-12-20|language=sl}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://publishwall.si/ninakrajnik/post/651390/nina-krajnik-kandidatka-za-predsednico-republike-slovenije/|title=Kandidatka za predsednico|author=Publish Wall|date=2022-04-25|access-date=2025-12-20|language=sl}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.druzina.si/clanek/nina-krajnik-moja-politika-je-politika-singularnega-video/|title=Moja politika je politika singularnega|author=Družina|date=2022-06-28|access-date=2025-12-20|language=sl}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sta.si/3063062/nina-krajnik-bi-ustavni-red-in-druzbene-vezi-priredila-izhajajoc-iz-politike-singularnega|title=Nina Krajnik bi ustavni red in družbene vezi priredila izhajajoč iz politike singularnega|author=STA|date=2022-07-21|access-date=2025-12-20|language=sl}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/90256535/ON_THE_POLITICS_OF_SINGULARITY_Tekillig_in_Siyaseti_U_zerine_Mustafa_DEMI_RTAS_Posseible_D%C3%BC%C5%9F%C3%BCnme_Dergisi_Cilt_6_No_11_|title=On the Politics of Singularity (Tekilliğin Siyaseti Üzerine) – Mustafa Demirtaş|author=Mustafa Demirtaş|date=30 June 2017|work=Posseible: Düşünme Dergisi, Cilt 6, Sayı 11|access-date=2025-12-20|language=en}}</ref> Viņa iestājās par attālināšanos no tradicionālās kreisās un labās politikas, lai īstenotu singulāru politiku, kas būtu ārpus klasiskajiem politiskajiem rāmjiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://siol.net/novice/slovenija/nina-krajnik-za-siol-net-ali-smo-drzava-desnih-mazohistov-in-levih-sadistov-intervju-584771/|title=Ali smo država desnih mazohistov in levih sadistov|author=Siol|date=2022-08-28|access-date=2025-12-20|language=sl}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.druzina.si/clanek/predsedniska-kandidatka-dr-nina-krajnik-njenih-10-programskih-tock|title=Predsedniška kandidatka dr. Nina Krajnik in njenih 10 programskih točk|author=Janez Porenta|date=2022-07-21|work=Družina – vsak dan s teboj|access-date=2025-12-20|language=sl}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krajnika, Nina}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] h1g13n6f4gyzwhakvmmtntk0i0ddo8c 0 617494 4459405 4385609 2026-04-26T09:31:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459405 wikitext text/x-wiki '''“Veselības centrs 4”''' (saīsināti — '''VC4''') ir privāts daudzprofilu ambulatorās veselības aprūpes medicīnas centrs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eveseliba.lv/veselibas-centrs-4/|title=Pamatinformācija par Veselības centrs 4}}{{Novecojusi saite}}</ref> “Veselības centrs 4” darbojas Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Juridiskā adrese ir [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela 117]], [[Rīga]], Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/veselibas-centrs-4/40003188233|title=Lursoft uzņēmuma apraksts}}</ref> == Vēsture == “Veselības centrs 4” dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā privāts medicīnas pakalpojumu sniedzējs, valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/veselibas-centra-4-valdes-priekssedetajs-maris-revalds.a121320/|title=Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds}}</ref> Laika gaitā tas ir paplašinājis savu darbību, izveidojot 23 filiāles un 13 grupas uzņēmumus. == Darbība == “Veselības centrs 4” sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp: * ārstu speciālistu konsultācijas; * diagnostikas izmeklējumus; * ārstniecības un rehabilitācijas procedūras; * profilaktiskās veselības pārbaudes; * preventīvo un estētisko medicīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vc4.lv/par-veselibas-centrs-4|title=Мeselības centrs 4 mājaslapas sadaļa “Par mums”}}</ref> == Struktūra un filiāles == SIA “Veselības centrs 4” ir vairākas struktūrvienības Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās. Atsevišķas struktūrvienības specializējas noteiktās medicīnas nozarēs vai diagnostikas pakalpojumos. * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Baltijas Vēnu klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Diagnostikas centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Valdlauči" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Dermatoloģijas klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" Estētiskās medicīnas klīnika "4. Dimensija" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Capital Clinic Riga" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Vizuālā diagnostika" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Anti-Aging Institute" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Diplomātiskā servisa medicīnas centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs t/c "Origo"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs TK "Spice"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs T/c "Akropole Rīga"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Mārupe" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Bērnu veselības centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Pēdu centrs" * SIA "Veselības centrs 4" Magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas kabinets (SIA "Orto klīnika" telpās) * SIA "Veselības centrs 4" Magnētiskās rezonanses kabinets (VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" telpās) * SIA "Veselības centrs 4" Arodveselības nodaļa * SIA "Veselības centrs 4" Vakcinācijas dienests * SIA "Veselības centrs 4" Analīžu nodošanas kabineti * SIA "Veselības centrs 4" Medicīniskās komisijas * SIA "Veselības centrs 4" medicīnas un skaistumkopšanas preču veikalu tīkls SIA "Dynasty" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Derma Clinic Riga" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Doktorāts" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Pārventas klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Privātklīnika "Ģimenes veselība"" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Starptautiskā CIDESCO Rīgas Kosmētikas skola"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piearsta.lv/lv/iestazu-katalogs/?clinics_filter_search=vesel%C4%ABbas%20centrs%204|title=Piearsta.lv iestāžu katalogs}}</ref> === Sadarbība ar valsts veselības sistēmu === “Veselības centrs 4” piedalās Latvijas valsts [[veselības aprūpe]]s sistēmā ([[Nacionālais veselības dienests|NVD]]), sniedzot medicīniskos pakalpojumus valsts apmaksāto programmu ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumiestazu-saraksts-iedzivotajiem#https://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumiestazu-saraksts-iedzivotajiem|title=Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji un gaidīšanas rindas}}</ref> == Attīstība == Laika gaitā “Veselības centrs 4” ir īstenojis vairākus attīstības projektus. Viens no nozīmīgākajiem attīstības virzieniem saistīts ar medicīnas pakalpojumu koncentrēšanu Rīgas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120060906/rigas-centra-top-medicinas-kvartals-vc4-isteno-ambiciozu-attistibas-projektu|title=Rīgas centrā top medicīnas kvartāls – VC4 īsteno ambiciozu attīstības projektu}}</ref> veidojot specializētu medicīnas kvartālu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/medicinas-kvartala-izveide-ieguldis-35-miljonus-eiro-500542|title=Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro}}</ref> kurā apvienotas dažādas ambulatorās veselības aprūpes un diagnostikas struktūrvienības. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, attīstības projekti tiek īstenoti, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc specializētiem ambulatorās veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumiem, kā arī ņemot vērā privātās veselības aprūpes nozares attīstības tendences Latvijā. == Medicīnas tūrisms == “Veselības centrs 4” Latvijas medicīnas tūrisma kontekstā ir minēts kā viens no privātajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas ārvalstu pacientu apkalpošanas segmentā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas medicīnas tūrisma nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi strukturālas izmaiņas, tostarp ārvalstu pacientu plūsmas pārorientāciju, ņemot vērā ģeopolitiskos un nozares attīstības faktorus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-no-medicinas-turisma-merka-valstim-izsvitrojusi-krieviju-un-baltkrieviju.a455973/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medicīna Latvijā]] l48a1awzkszu36yw4577qvop7d21286 0 618239 4459085 4384229 2026-04-25T18:03:40Z Biafra 13794 4459085 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ludmila Narusova | vārds_orig = ''Людмила Борисовна Нарусова'' | attēls = Lyudmila_Narusova_(cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ludmila Narusova | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Brjanska|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[krieviete]] | nodarbošanās = politiķe, sabiedriskā darbiniece | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Anatolijs Sobčaks]] (1980—2000) | bērni = [[Ksenija Sobčaka]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ludmila Narusova''' ({{val|ru|Людмила Борисовна Нарусова}}; dzimusi {{dat|1951|05|02}}) ir [[Krievija]]s politiķe un sabiedriskā darbiniece. Ilggadēja [[Krievijas Federācijas Padome]]s locekle, pārstāvot [[Tuva|Tuvas Republiku]]. Plašāk pazīstama arī kā politiķa [[Anatolijs Sobčaks|Anatolija Sobčaka]] atraitne un [[Ksenija Sobčaka|Ksenijas Sobčakas]] māte. Dzimusi [[Brjanska|Brjanskā]]. Absolvējusi [[Ļeņingradas Valsts Universitāte|Ļeņingradas Valsts universitāti]], kur ieguvusi vēsturnieces izglītību. Ilgus gadus strādājusi izglītības un kultūras jomā, vēlāk iesaistījās sabiedriskajā un politiskajā darbībā. 1980. gadā apprecējās ar Anatoliju Sobčaku, kurš vēlāk kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto [[Sanktpēterburga]]s mēru. Laulībā dzimusi meita [[Ksenija Sobčaka]], kas kļuva par pazīstamu televīzijas raidījumu vadītāju, žurnālisti un politiķi. Pēc Anatolija Sobčaka nāves 2000. gadā Ludmila Narusova aktīvi iesaistījās politikā. Viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome|Krievijas Valsts domē]], bet vēlāk kļuva par Krievijas Federācijas Padomes locekli. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Narusova, Ludmila}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Padomes locekļi]] [[Kategorija:Brjanskā dzimušie]] 3tc2n82jdidaqvzojz04u143kwrdsea 0 619435 4459389 4457166 2026-04-26T08:46:55Z DrewAir 91233 /* Aprīlis */ 4459389 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]] * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> [[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]] * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> [[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]] * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]] * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> [[Attēls:Jaunpils saulriets 2026.04.04.jpg|alt=Saulriets Jaunpilī, 2026. gada 4. aprīlis |thumb|150px|Saulriets [[Jaunpils|Jaunpilī]], 2026. gada 4. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 4m550m9ofimmhzwsw2vbf9lwpiioh3v 0 622346 4459019 4409784 2026-04-25T16:10:52Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4459019 wikitext text/x-wiki '''Olmens''' var būt: * [[Džordžs Olmens]]; * [[Kails Olmens]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 1w3qi4bery3y0fe68pr214kdzrru447 4459353 4459019 2026-04-26T07:16:28Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4459353 wikitext text/x-wiki '''Olmens''' var būt: * [[Džordžs Olmens]] (''George Allman''; 1812—1898) — īru dabas pētnieks, biologs un zoologs; * [[Kails Olmens]] (''Kyle Allman''; 1997) — amerikāņu basketbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] blwtkghweawsl1emygc5m7cefxt4zvq 4459358 4459353 2026-04-26T07:20:07Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4459358 wikitext text/x-wiki '''Olmens''' (sieviešu dzimtē [[Olmena]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Džordžs Olmens]] (''George Allman''; 1812—1898) — īru dabas pētnieks, biologs un zoologs; * [[Kails Olmens]] (''Kyle Allman''; 1997) — amerikāņu basketbolists. == Skatīt arī == * ''[[Allman]]'' {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 1mfaegopbaqvua572685aw0ndils6c8 0 622963 4459329 4413263 2026-04-26T06:16:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459329 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Valles evaņģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = | image = Valles evaņģēliski luteriskā baznīca, 25.04.2011. - 30927503726.jpg | image_size = | caption = Valles luterāņu baznīca | map_type = Latvija | map_size = | map_label = Valles luterāņu baznīca | label_position = top | latd = 56.507877 | longd = 24.721903 | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Valles pagasts|Valle}} | religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = | leadership = Roberts Otomers | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1785. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = }} '''Valles evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[luterāņi|luterāņu]] dievnams [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagasta]] [[Valle|Vallē]]. Draudzē darbojas mācītājs Roberts Otomers.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vallesdraudze.lv/|title=Valles evaņģēliski luteriskā draudze|access-date=2026-02-13|language=lv}}</ref> Valles evaņģēliski luteriskās draudzes pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā pēc [[Livonija]]s sabrukuma un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s izveidošanās, kad [[Kurzemes hercogs|hercogs]] [[Gothards Ketlers]] nostiprināja [[reformācija]]s idejas Kurzemē. Pirmā zināmā baznīcas ēka Vallē minēta 1637. gadā, vēlāk tā vairākkārt pārbūvēta un atjaunota, tostarp 17. gadsimta beigās uzcelta koka baznīca ar torni un salmu jumtu, kas laika gaitā nonāca sliktā stāvoklī. Tagadējā mūra baznīca celta no 1781. līdz 1785. gadam par Kurzemes hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.bauska.lv/lv/objects/redzet-darit/apskates-vietas/vieta/valles-luteranu-baznica/|title=Valles luterāņu baznīca|website=Visit Bauska|access-date=2026-02-13|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1895. gadā tai piebūvēts 40 metrus augsts tornis, bet 1907. gadā veikts plašs remonts. Ar Valles draudzi saistīts ievērojamais 17. gadsimta mācītājs un [[latviešu valoda|latviešu rakstu valodas]] attīstītājs [[Georgs Mancelis]], kurš šeit kalpoja no 1616. gada. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] baznīca tika slēgta un 1964. gadā draudze no tās atteicās. Baznīcas ēka tika izdemolēta, tā kalpoja par kolhoza graudu noliktavu. Valles baznīcas atjaunošanas darbi sākās 1980. gadu beigās, līdz ar [[Trešā atmoda|Trešo atmodu]], bet plaši restaurācijas darbi veikti 2000. gadā. Sekojošajās desmitgadēs baznīcas rekonstrukcija un atjaunošana turpinājusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vallesdraudze.lv/p/vesture.html|title=Vēsture|access-date=2026-02-13|language=lv}}</ref> Pie baznīcas atrodas vides objekts "Kardiogramma plus", kas uzstādīts 2001. gadā, drīz vien pēc restaurācijas darbu noslēgšanas. Tā autore ir Astra Ratkeviča. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Valle]] 2v0j494suzua2zzh4kexv6yah3o7fmj 0 624230 4459141 4420267 2026-04-25T19:14:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459141 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = | image_file = | image_size = | image_caption = | editor_title = | editor = Ieva Melgalve <br />Arvis Viguls<br />Anna Auziņa<br />Elvīra Bloma<br />Ivars Šteinbergs | previous_editor = | staff_writer = | category = Latviešu literatūras žurnāls | frequency = Četras reizes gadā | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = {{LAT}} | based = | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | website = | issn = }} {{cita nozīme|literatūras žurnālu|fizikālo fenomenu|Elektriskā strāva}} '''Strāva''' ir latviešu literatūras [[žurnāls]], kas iznāk kopš 2021. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1878740|title=Žurnāls "Strāva"|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-02-24|language=lv-LV}}</ref> Tā redakcijas komanda ir latviešu literāti [[Ieva Melgalve]], [[Arvis Viguls]], [[Anna Auziņa]], [[Ivars Šteinbergs]] un žurnāla idejas autore [[Elvīra Bloma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/2022/01/17/uz-robezas/?fbclid=IwY2xjawFPxGZleHRuA2FlbQIxMAABHQeBHlE-yMIYuAwa-dzGjzilFhAXajCk6F2CMWZ5vy7l6Ect2HZnR-Yvrg_aem_cFTQbm17ncSseTewwbI0Uw/|title=Uz robežas|website=punctum|access-date=2026-02-24|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Žurnāla numurus rotācijas kārtībā veido viens no redaktoriem. Žurnāla izdevējs ir izdevniecība "Strāva" (biedrība "Līdzstrāva"). == Vēsture == Žurnāla pirmais numurs tika atklāts 2021. gada 11. decembrī, bet ideja par žurnāla dibināšanu radās jau 2020. gada sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/top-jauns-literaturas-zurnals-strava.a429479/|title=Top jauns literatūras žurnāls «Strāva»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-24|language=lv}}</ref> Viens no žurnāla dibināšanas mērķiem bija sociāli un politiski aktīvas literatūras publicēšana. 2025. gada decembrī iznāca 17. žurnāla numurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/iznacis-literaturas-zurnala-strava-17-numurs|title=Iznācis literatūras žurnāla "Strāva" 17. numurs!|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Žurnāls publicē gan latviešu, gan ārzemju autorus. Autoru piesaistei žurnāls rīko dažādus tematiskus literāros konkursus, kuros autori var iesūtīt savus darbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/metaforu-konkursa-rezultati|title=Metaforu konkursa rezultāti|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/jauns-konkurss|title=Jauns konkurss!|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-12-06|language=lv}}</ref> Kopš 2024. gada izdevniecība "Strāva" iesāka grāmatu sēriju "Mazās Strāvas", kurā līdz šim izdotas trīs grāmatas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/mazas-stravas|title=Mazās Strāvas|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2024-04-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/kabatas-gramata-davai-veltijums-devindesmitajiem|title=Kabatas grāmata "Davai" - veltījums deviņdesmitajiem|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/iznak-jauna-kabatas-gramata-atbildes|title=Iznāk jauna kabatas grāmata - "Atbildes"|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-06-10|language=lv}}</ref> 2025. gadā izdevniecība "Strāva" izdeva arī divas grāmatas ārpus "Mazo Strāvu" sērijas – Baltijas jauno autoru antoloģiju "7 grādi pēc Celsija" un [[Ausma Perons|Ausmas Perons]] debijas grāmatu “Tā beidzot Tu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news?page=2|title=Jaunumi|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-11-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/ausma-perons-ta-beidzot-tu|title=Ausma Perons "Tā beidzot Tu"|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-11-13|language=lv}}</ref> 2026. gada 14. februārī kopā ar žurnāliem "[[Tvērums (žurnāls)|Tvērums]]", [[Avīzes Nosaukums|"Avīzes Nosaukums]]" un "Asalwaysunknown" realizē pirmo Vientulības festivālu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lidzstrava.com/ Žurnāla izdevēja, biedrības "Līdzstrāva" mājaslapa] * [https://lidzstrava.com/blogs/news/vadlinijas-zurnala-strava-autoriem Vadlīnijas žurnāla autoriem] [[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]] okh1pca33nstzsfsodgdaraodm24o40 4459310 4459141 2026-04-26T05:26:27Z Biafra 13794 4459310 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = | image_file = | image_size = | image_caption = | editor_title = | editor = Ieva Melgalve <br />Arvis Viguls<br />Anna Auziņa<br />Elvīra Bloma<br />Ivars Šteinbergs | previous_editor = | staff_writer = | category = Latviešu literatūras žurnāls | frequency = Četras reizes gadā | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = {{LAT}} | based = | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | website = | issn = }} {{cita nozīme|literatūras žurnālu|fizikālo fenomenu|Elektriskā strāva}} '''"Strāva"''' ir [[Latviešu literatūra|latviešu literatūras]] [[žurnāls]], kas iznāk kopš 2021. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1878740|title=Žurnāls "Strāva"|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-02-24|language=lv-LV}}</ref> Tā redakcijas komanda ir latviešu literāti [[Ieva Melgalve]], [[Arvis Viguls]], [[Anna Auziņa]], [[Ivars Šteinbergs]] un žurnāla idejas autore [[Elvīra Bloma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/2022/01/17/uz-robezas/?fbclid=IwY2xjawFPxGZleHRuA2FlbQIxMAABHQeBHlE-yMIYuAwa-dzGjzilFhAXajCk6F2CMWZ5vy7l6Ect2HZnR-Yvrg_aem_cFTQbm17ncSseTewwbI0Uw/|title=Uz robežas|website=punctum|access-date=2026-02-24|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Žurnāla numurus rotācijas kārtībā veido viens no redaktoriem. Žurnāla izdevējs ir izdevniecība "Strāva" (biedrība "Līdzstrāva"). == Vēsture == Žurnāla pirmais numurs tika atklāts 2021. gada 11. decembrī, bet ideja par žurnāla dibināšanu radās jau 2020. gada sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/top-jauns-literaturas-zurnals-strava.a429479/|title=Top jauns literatūras žurnāls «Strāva»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-24|language=lv}}</ref> Viens no žurnāla dibināšanas mērķiem bija sociāli un politiski aktīvas literatūras publicēšana. 2025. gada decembrī iznāca 17. žurnāla numurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/iznacis-literaturas-zurnala-strava-17-numurs|title=Iznācis literatūras žurnāla "Strāva" 17. numurs!|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Žurnāls publicē gan latviešu, gan ārzemju autorus. Autoru piesaistei žurnāls rīko dažādus tematiskus literāros konkursus, kuros autori var iesūtīt savus darbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/metaforu-konkursa-rezultati|title=Metaforu konkursa rezultāti|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/jauns-konkurss|title=Jauns konkurss!|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-12-06|language=lv}}</ref> Kopš 2024. gada izdevniecība "Strāva" iesāka grāmatu sēriju "Mazās Strāvas", kurā līdz šim izdotas trīs grāmatas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/mazas-stravas|title=Mazās Strāvas|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2024-04-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/kabatas-gramata-davai-veltijums-devindesmitajiem|title=Kabatas grāmata "Davai" - veltījums deviņdesmitajiem|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/iznak-jauna-kabatas-gramata-atbildes|title=Iznāk jauna kabatas grāmata - "Atbildes"|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-06-10|language=lv}}</ref> 2025. gadā izdevniecība "Strāva" izdeva arī divas grāmatas ārpus "Mazo Strāvu" sērijas – Baltijas jauno autoru antoloģiju "7 grādi pēc Celsija" un [[Ausma Perons|Ausmas Perons]] debijas grāmatu “Tā beidzot Tu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news?page=2|title=Jaunumi|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-11-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/ausma-perons-ta-beidzot-tu|title=Ausma Perons "Tā beidzot Tu"|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2025-11-13|language=lv}}</ref> 2026. gada 14. februārī kopā ar žurnāliem "[[Tvērums (žurnāls)|Tvērums]]", [[Avīzes Nosaukums|"Avīzes Nosaukums]]" un "Asalwaysunknown" realizē pirmo Vientulības festivālu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lidzstrava.com/ Žurnāla izdevēja, biedrības "Līdzstrāva" mājaslapa] * [https://lidzstrava.com/blogs/news/vadlinijas-zurnala-strava-autoriem Vadlīnijas žurnāla autoriem] [[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]] 0ntrrq84xwt5veni7kos35syfimj5ew 0 624612 4459319 4422604 2026-04-26T05:56:54Z Biafra 13794 atj. 4459319 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Nikeils Aleksandrs-Volkers | vārds_orig = ''Nickeil Alexander-Walker'' | attēls = 2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–067.jpg | att_izm = | paraksts = Nikeils Aleksandrs-Volkers 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|9|2}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērv|cm=196}} | svars = {{mērv|kg=93}} | iesauka = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Vaughan Secondary School'' ([[Ontārio]]) <br> ''St. Louis CA'' ([[Misūri (štats)|Misūri]]) <br> ''Hamilton Heights CA'' ([[Tenesī]]) | koledža = | augstskola = [[Virdžīnijas Tehniskā Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | numurs = 7 | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 17. | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Bruklinas "Nets"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2021|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2022|fs}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Jazz"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2025|start}}—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = {{bk|Kanāda}} | taut 1 = 2020—pašlaik <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA progresējušākais spēlētājs]] <small>({{nbafy|2024}})</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{Medaļa|Competition|[[FIBA Pasaules kauss]]}} {{MedalBronze|[[2023. gada FIBA Pasaules kauss|Filipīnas—Japāna—Indonēzija 2023]]|}} }} '''Nikeils Aleksandrs-Volkers''' ({{val|en|Nickeil Alexander-Walker}}; dzimis {{Dat|1998|9|2}} [[Toronto]]) ir [[Kanāda]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Atlantas "Hawks"]]. Viņš tika atzīts par 2026. gada [[NBA progresējušākais spēlētājs|NBA progresējušāko spēlētāju]]. Basketbolista brālēns [[Šejs Gildžess-Aleksandrs]] arī ir profesionāls basketbolists, spēlē NBA un bijis [[NBA čempions]] un [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas labākais spēlētājs]]. Brālēni mācījušies un spēlējuši basketbolu kopā vidusskolā. == Karjera == Pēc divām sezonām [[NCAA]] turnīrā [[Virdžīnijas Tehniskā Universitāte|Virdžīnijas Tehniskajā Universitātē]] N. Aleksandrs-Volkers pieteicās [[NBA drafts|NBA draftam]] un [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] [[Bruklinas "Nets"]] viņu izraudzījās ar kopējo 17. numuru pirmajā kārtā. Driz pēc tam viņš kopā ar [[Alans Krabe|Alanu Krabi]] tika aizmainīts uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Torīns Prinss|Torīnu Prinsu]], bet uzreiz pēc tam aizmainīts vēl tālāk — uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/hawks/hawks-acquire-draft-rights-to-deandre-hunter-solomon-hill-conditional-2023-pick-from-pelicans|title=Atlanta Hawks Acquire Draft Rights To De’Andre Hunter, Solomon Hill And Conditional 2023 Second-Round Pick From New Orleans {{!}} Atlanta Hawks|website=www.nba.com|access-date=2026-03-01|language=en}}</ref> Pirmajā sezonā spēlēja arī [[G Līga]]s komandā ''[[Erie BayHawks]]''. 2022. gada februārī N. Aleksandrs-Volkers tika aizmainīts uz [[Portlendas "Trail Blazers"]] pret [[K. Dž. Makolums|K. Dž. Makolumu]], [[Lerijs Nenss|Leriju Nensu]] and [[Tonijs Snells|Toniju Snellu]] ("Trail Blazers" ieguva arī [[Džošs Hārts|Džošu Hārtu]], [[Tomāšs Satoranskis|Tomāšu Satoranski]], un [[Didi Louzada|Didi Louzadu]]). Dienu vēlāk viņu trīs komandu maiņas darījumā aizmainīja vēlreiz, un N. Aleksandrs-Volkers nonāca [[Jūtas "Jazz"]]. 2023. gada februārī viņš piedzīvoja vēl vienu maiņu, kopā ar [[Maiks Konlijs (basketbolists)|Maiku Konliju]] un trim otrās kārtas drafta izvēlēm tiekot aizmainīts uz [[Minesotas "Timberwolves"]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā piedalījās arī [[Losandželosas "Lakers"]], bet klubus mainīja arī [[Rasels Vestbruks]], [[D'Endželo Rasels]] un vairāki citi spēlētāji. 2025. gada jūlijā N. Aleksandrs-Volkers parakstīja četru gadu līgumu, kas paredzēja 62 miljonu dolāru lielu atalgojumu, un ''sign-and-trade'' darījuma rezultātā nonāca [[Atlantas "Hawks"]] apmaiņā pret [[2027. gada NBA drafts|2027. gada drafta]] otrās kārtas izvēli un naudas kompensāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hawks.com/news/atlanta-hawks-acquire-guard-nickeil-alexander-walker|title=Atlanta Hawks Acquire Guard Nickeil Alexander-Walker {{!}} Atlanta Hawks|website=hawks.com|access-date=2026-03-01|language=en}}</ref> === Kanādas izlase === 2016. gadā N. Aleksandrs-Volkers spēlēja Kanādas U-18 izlasē. Pieaugušo [[Kanādas basketbola izlase]]s sastāvā kopš 2020. gada. Pārstāvēja izlasi [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada Pasaules kausā]], kur Kanāda ieguva bronzu, un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Daisons Denjelss]] | virsraksts = [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] | periods = {{nbay|2025|end}} | pēc = — }} {{kastes beigas}} {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aleksandrs-Volkers, Nikeils}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Jazz" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 3iabtrk71gtpdvusb0bv0e6m4kln3ww 0 625132 4459317 4426062 2026-04-26T05:54:32Z Biafra 13794 4459317 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Daisons Denjelss | vārds_orig = ''Dyson Daniels'' | attēls = Dyson Daniels.png | att_izm = | paraksts = Daisons Denjelss 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|17}} | dz_viet = {{vieta|Austrālija|Viktorija|Bendigo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[austrālietis]] | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 90 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]], [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = ''Great Barrier Thief'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Bendigo South East College'' ([[Austrālija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | numurs = 5 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 8., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2022. gada NBA drafts|2022]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Ņūorleānas "Pelicans"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019 | klubs 1 = {{flaga|Austrālija}} [[Bendigo "Braves"]] | kl_sez 2 = 2021–2022 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} ''[[NBA G League Ignite]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2022|start}}–{{nbay|2023|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 4 = 2024 | klubs 4 = →{{flaga|ASV}} [[Birmigemas "Squadron"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2024|start}}–pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 6 = | klubs 6 = | kl_sez 7 = | klubs 7 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|AUS}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA progresējušākais spēlētājs]] <small>({{nbafy|2024}})</small> * [[NBA simboliskā pirmā aizsardzības izlase]] <small>({{nbafy|2024}})</small> * NBA līderis pārķertajās bumbās <small>({{nbafy|2024}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|8|14|bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Daisons Džeimss Denjelss''' ({{val|en|Dyson James Daniels}}; dzimis {{dat|2003|3|17}} [[Bendigo]]) ir [[Austrālija]]s [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. [[Austrālijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Atlantas "Hawks"]]. Viņš tika atzīts par 2025. gada [[NBA progresējušākais spēlētājs|NBA progresējušāko spēlētāju]] un tika iekļauts [[NBA simboliskā pirmā aizsardzības izlase|līgas simboliskajā pirmajā aizsardzības izlasē]]. == Karjera == Basketbolā sācis trenēties 7 gadu vecumā. Skolas laikā līdztekus basketbolam P. Milss augstā līmenī spēlēja arī [[austrāliešu futbols|austrāliešu futbolu]]. Pirmais pieaugušo klubs, kuram D. Denjelss pievienojās 2019. gadā bija [[Bendigo "Braves"]], kurā spēlējis arī viņa tēvs. 2021. gada vasarā viņš devās uz [[ASV]] un pievienojās eksperimentālam [[G Līga]]s projektam ''[[NBA G League Ignite]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/31674738/nba-g-league-ignite-signs-first-highly-touted-international-prospect-australia-dyson-daniels|title=NBA's G League Ignite sign first highly touted international prospect in Australia's Dyson Daniels|last=Jonathan GivonyJun 20|first=2021|website=ESPN.com|access-date=2026-03-08|date=2021-06-20|language=en}}</ref> noraidot vairāku augsta līmeņa koledžu piedāvājumu. [[2022. gada NBA drafts|2022. gada NBA draftā]] viņu [[Ņūorleānas "Pelicans"]] izraudzījās ar kopējo 8. kārtas numuru pirmajā kārtā. 2024. gada jūlijā "Pelicans" D. Denjelsu kopā ar [[E. Dž. Laidels|E. Dž. Laidelu]], [[Lerijs Nenss|Leriju Nensu]] un [[Kodijs Zellers|Kodiju Zelleru]] aizmainīja uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Dežonte Marijs|Dežonti Mariju]]. Jau no pirmajām spēlēm D. Denjelss ieņēma vietu "Hawks" starta pieciniekā, izpelnoties aizsardzības speciālista reputāciju. Sezonas noslēgumā viņš kļuva par līgas līderi pārķertajās bumbās, kā arī tika atzīts par [[NBA progresējušākais spēlētājs|NBA progresējušāko spēlētāju]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/kia-most-improved-player-2024-25-dyson-daniels|title=Hawks' Dyson Daniels named 2024-25 Kia NBA Most Improved Player {{!}} NBA.com|website=NBA|access-date=2026-03-08|language=en}}</ref> un iekļauts [[NBA simboliskā pirmā aizsardzības izlase|līgas simboliskajā pirmajā aizsardzības izlasē]]. D. Denjelss ir spēlējis Austrālijas jaunatnes izlasēs. 2021. gada 20. februārī viņu 17 gadu vecumā pirmo reizi iekļāva pieaugušo [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasē]] un debijas spēlē pret [[Jaunzēlandes basketbola izlase|Jaunzēlandi]] viņš guva 23 punktus, pārķēra 6 bumbas un iedeva 4 rezultatīvas piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/au/nba/news/dyson-daniels-leads-young-australian-boomers-win-over-new-zealand-fiba-asia-cup-qualifier/17xvq05d39hm81n86tpzy70514|title=Dyson Daniels leads young Aussie Boomers to impressive win over New Zealand in FIBA Asia Cup qualifier {{!}} Sporting News Australia|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-03-08|date=2021-02-21|language=en-au}}</ref> Pārstāvēja Austrālijas izlasi arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpisko spēļu]] [[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|basketbola turnīrā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Tairīss Maksijs]] | virsraksts = [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] | periods = {{nbay|2024|end}} | pēc = — }} {{kastes beigas}} {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Denjelss, Daisons}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viktorijā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans"]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] iwpnzuz1qovhrb4v58jyzuipeirl14f 4459318 4459317 2026-04-26T05:55:48Z Biafra 13794 4459318 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Daisons Denjelss | vārds_orig = ''Dyson Daniels'' | attēls = Dyson Daniels.png | att_izm = | paraksts = Daisons Denjelss 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|17}} | dz_viet = {{vieta|Austrālija|Viktorija|Bendigo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[austrālietis]] | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 90 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]], [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = ''Great Barrier Thief'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Bendigo South East College'' ([[Austrālija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | numurs = 5 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 8., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2022. gada NBA drafts|2022]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Ņūorleānas "Pelicans"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019 | klubs 1 = {{flaga|Austrālija}} [[Bendigo "Braves"]] | kl_sez 2 = 2021–2022 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} ''[[NBA G League Ignite]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2022|start}}–{{nbay|2023|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 4 = 2024 | klubs 4 = →{{flaga|ASV}} [[Birmigemas "Squadron"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2024|start}}–pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 6 = | klubs 6 = | kl_sez 7 = | klubs 7 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|AUS}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA progresējušākais spēlētājs]] <small>({{nbafy|2024}})</small> * [[NBA simboliskā pirmā aizsardzības izlase]] <small>({{nbafy|2024}})</small> * NBA līderis pārķertajās bumbās <small>({{nbafy|2024}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|8|14|bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Daisons Džeimss Denjelss''' ({{val|en|Dyson James Daniels}}; dzimis {{dat|2003|3|17}} [[Bendigo]]) ir [[Austrālija]]s [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. [[Austrālijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Atlantas "Hawks"]]. Viņš tika atzīts par 2025. gada [[NBA progresējušākais spēlētājs|NBA progresējušāko spēlētāju]] un tika iekļauts [[NBA simboliskā pirmā aizsardzības izlase|līgas simboliskajā pirmajā aizsardzības izlasē]]. == Karjera == Basketbolā sācis trenēties 7 gadu vecumā. Skolas laikā līdztekus basketbolam P. Milss augstā līmenī spēlēja arī [[austrāliešu futbols|austrāliešu futbolu]]. Pirmais pieaugušo klubs, kuram D. Denjelss pievienojās 2019. gadā bija [[Bendigo "Braves"]], kurā spēlējis arī viņa tēvs. 2021. gada vasarā viņš devās uz [[ASV]] un pievienojās eksperimentālam [[G Līga]]s projektam ''[[NBA G League Ignite]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/31674738/nba-g-league-ignite-signs-first-highly-touted-international-prospect-australia-dyson-daniels|title=NBA's G League Ignite sign first highly touted international prospect in Australia's Dyson Daniels|last=Jonathan GivonyJun 20|first=2021|website=ESPN.com|access-date=2026-03-08|date=2021-06-20|language=en}}</ref> noraidot vairāku augsta līmeņa koledžu piedāvājumu. [[2022. gada NBA drafts|2022. gada NBA draftā]] viņu [[Ņūorleānas "Pelicans"]] izraudzījās ar kopējo 8. kārtas numuru pirmajā kārtā. 2024. gada jūlijā "Pelicans" D. Denjelsu kopā ar [[E. Dž. Laidels|E. Dž. Laidelu]], [[Lerijs Nenss|Leriju Nensu]] un [[Kodijs Zellers|Kodiju Zelleru]] aizmainīja uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Dežonte Marijs|Dežonti Mariju]]. Jau no pirmajām spēlēm D. Denjelss ieņēma vietu "Hawks" starta pieciniekā, izpelnoties aizsardzības speciālista reputāciju. Sezonas noslēgumā viņš kļuva par līgas līderi pārķertajās bumbās, kā arī tika atzīts par [[NBA progresējušākais spēlētājs|NBA progresējušāko spēlētāju]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/kia-most-improved-player-2024-25-dyson-daniels|title=Hawks' Dyson Daniels named 2024-25 Kia NBA Most Improved Player {{!}} NBA.com|website=NBA|access-date=2026-03-08|language=en}}</ref> un iekļauts [[NBA simboliskā pirmā aizsardzības izlase|līgas simboliskajā pirmajā aizsardzības izlasē]]. D. Denjelss ir spēlējis Austrālijas jaunatnes izlasēs. 2021. gada 20. februārī viņu 17 gadu vecumā pirmo reizi iekļāva pieaugušo [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasē]] un debijas spēlē pret [[Jaunzēlandes basketbola izlase|Jaunzēlandi]] viņš guva 23 punktus, pārķēra 6 bumbas un iedeva 4 rezultatīvas piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/au/nba/news/dyson-daniels-leads-young-australian-boomers-win-over-new-zealand-fiba-asia-cup-qualifier/17xvq05d39hm81n86tpzy70514|title=Dyson Daniels leads young Aussie Boomers to impressive win over New Zealand in FIBA Asia Cup qualifier {{!}} Sporting News Australia|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-03-08|date=2021-02-21|language=en-au}}</ref> Pārstāvēja Austrālijas izlasi arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpisko spēļu]] [[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|basketbola turnīrā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Tairīss Maksijs]] | virsraksts = [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] | periods = {{nbay|2024|end}} | pēc = [[Nikeils Aleksandrs-Volkers]] }} {{kastes beigas}} {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Denjelss, Daisons}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viktorijā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans"]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ana8r4gourzrx02rdptd6ynqyt1w45k 4 626195 4458939 4456801 2026-04-25T12:32:50Z ~2026-25377-33 144551 4458939 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CTSXIUdill Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-box cee-hero"> <div class="cee-hero__title">CEE Spring 2026</div> Centrālās un Austrumeiropas pavasaris (Wikimedia CEE Spring) ir starptautisks rakstu konkurss, kura mērķis ir veicināt rakstu veidošanu par reģiona valstīm dažādās Vikipēdijas valodu versijās. <div style="clear:both;"></div> </div> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Par konkursu == <div class="cee-box cee-section"> Vēsturiski daudzi pavasari šajā reģionā bijuši saspringti — tos nereti iezīmējušas neskaidrības, konflikti un vilšanās. To apliecina gan [[Aleksandrs Dubčeks|Aleksandra Dubčeka]] nomaiņa 1969. gadā, lai apturētu [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], gan [[Kalnu Karabahas konflikts|saspīlējuma pieaugums]] Kalnu Karabahā 1988. gadā, gan [[Piedņestras karš|Piedņestras konflikta]] saasinājums 1992. gada martā un [[Sarajevas aplenkums|Sarajevas aplenkuma]] sākums 1992. gada aprīlī. Vēlāk šo virkni papildināja [[Karš Donbasā|kara Donbasā]] sākums 2014. gada pavasarī, [[2018. gada Armēnijas revolūcija|Armēnijas revolūcija]] 2018. gadā un visbeidzot [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] 2022. gadā. Šī konkursa mērķis ir veicināt savstarpējo izpratni un zināšanu apmaiņu starp reģiona iedzīvotājiem, palīdzot labāk izprast citam citu, izmantojot Vikipēdijā pieejamo informāciju. Konkursu jau divpadsmito gadu organizē Wikimedia kustības [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] kopienas. </div> == Konkurss == <div class="cee-cards"> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Norises laiks</div> Konkurss notiks no 2026. gada 21. marta līdz 31. maijam, sniedzot kompromisu starp astronomisko un meteoroloģisko pavasari. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Rakstu saturs</div> Šajā periodā konkursi notiks visu iesaistīto valodu Vikipēdijas versijās, koncentrējoties uz rakstu veidošanu un uzlabošanu par katras reģiona valsts vēstures, kultūras un personību tēmām. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Statistika</div> Statistikas apakšlapā apskatāms dalībnieku devums konkursa gaitā. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Mērķis</div> Konkursa mērķis ir palielināt Wikimedia projektu satura kvantitāti un kvalitāti dažādās valodās, vienlaikus veicinot plašāku sabiedrības līdzdalību un informētību, izmantojot saistošu starptautisku iniciatīvu. Tas arī kalpo kā pamats ilgtermiņa sadarbības attīstībai starp Centrālās un Austrumeiropas kopienām. </div> </div> == Ieteicamo tēmu saraksti == <div class="cee-box cee-section"> <gallery mode=packed-hover heights=70px> File:Flag of Albania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Albania|Albānija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Albania]]|alt=Albānija File:Flag of Armenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Armenia|Armēnija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Armenia]]|alt=Armēnija File:Aromanian flag.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|aromūnu valoda]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian]]|alt=aromūnu valoda File:Flag of Austria.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austrija]]|link=[[:m:Wikimedia Cee Spring 2026/Structure/Austria]]|alt=Austrija File:Flag of Azerbaijan.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaidžāna]] |link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Azerbaijan]]|alt=Azerbaidžāna File:Flag of Belarus.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Belarus|Baltkrievija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Belarus]]|alt=Baltkrievija File:Flag of Bashkortostan.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Baškortostāna]]|link=[[:m:Wikimedia Cee Spring 2026/Structure/Bashkortostan]]|alt=Baškortostāna File:Flag of Bosnia_and_Herzegovina.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnija un Hercegovina]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bosnia and Herzegovina]]|alt=Bosnija un Hercegovina File:Flag_of_Bulgaria.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bulgaria|Bulgārija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bulgaria]]|alt=Bulgārija File:Flag_of_Czech_Republic.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia|Čehija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia]]|alt=Čehija File:Flag of the Romani people.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Roma|čigāni]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Roma]]|alt=čigāni File:Flag of Chuvashia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Čuvašija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Chuvash]]|alt=Čuvašija File:Flag of Don Cossacks.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Don_region|Donas reģions]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Don_region]]|alt=Donas reģions File:Erzya Flag.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Erzya|erzji]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Erzya]]|alt=erzji File:Flag of Esperanto.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Esperanto|esperanto]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Esperanto]]|alt=esperanto File:Flag of Greece.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Greece|Grieķija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Greece]]|alt=Grieķija File:Flag of Georgia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Georgia|Gruzija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Georgia]]|alt=Gruzija File:Flag of Croatia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Croatia|Horvātija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Croatia]]|alt=Horvātija File:Flag of Estonia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Estonia|Igaunija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Estonia]]|alt=Igaunija File:Flag of Crimean Karaites.png|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Karaīmi]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites]]|alt=karaīmi File:Flag of Kazakhstan.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kazakhstan|Kazahstāna]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kazakhstan]]|alt=Kazahstāna File:Flag of Cyprus.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Cyprus|Kipra]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Cyprus]]|alt=Kipra File:Flag of Kosovo.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kosovo|Kosova]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kosovo]]|alt=Kosova File:Flag of Crimea.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Krima]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea]]|alt=Krima File:Flag of the Crimean Tatar people.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Crimean_Tatar|Krimas tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Crimean_Tatar]]|alt=Krimas tatāri File:Proposed flag of Krymchaks.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krimas tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks]]|alt=krimčaki File:Flag of Russia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Krievija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Russia]]|alt=Krievija File:Flag of Lithuania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Lithuania|Lietuva]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Lithuania]]|alt=Lietuva File:Flag of Malta.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Malta|Malta]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Malta]]|alt=Malta File:Flag of Montenegro.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Montenegro|Melnkalne]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Montenegro]]|alt=Melnkalne File:Northwestern Russian flag design.png|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|Novgorodas zeme]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia]]|alt=Novgorodas zeme File:Flag of Poland.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Poland|Polija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Poland]]|alt=Polija File:Flag of Western Armenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|rietumarmēņu valoda]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian]]|alt=rietumarmēņu valoda File:Flag of Romania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Romanian|rumāņi]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Romanian]]|alt=rumāņi File:Flag of Serbia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Serbia|Serbija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Serbia]]|alt=Serbija File:Flag of the Republika Srpska.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Serbu Republika]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska]]|alt=Serbu Republika File:Flag of Slovakia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovākija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia]]|alt=Slovākija File:Flag of Slovenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovēnija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia]]|alt=Slovēnija File:Flag of Sorbs.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|sorbi]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian]]|alt=sorbi File:Flag of Tatarstan.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar]]|alt=tatāri File:Flag of Turkey.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turcija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey]]|alt=Turcija File:Flag of Ukraine.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Ukraine|Ukraina]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Ukraine]]|alt=Ukraina File:Flag of Hungary.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Hungary|Ungārija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Hungary]]|alt=Ungārija File:Flag of Võro.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Võro|veru valoda]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Võro]]|alt=veru valoda File:Flag of North Caucasus.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|Ziemeļkaukāzs]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region]]|alt=Ziemeļkaukāzs File:Flag of North Macedonia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/North Macedonia|Ziemeļmaķedonija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/North Macedonia]]|alt=Ziemeļmaķedonija File:CEE Logo.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|Centrālā un Austrumeiropa]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International]]|alt=Centrālā un Austrumeiropa </gallery> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ra37fg6o5l6q9wqifxtg8e5rjvmmobm 4458940 4458939 2026-04-25T12:32:56Z Quinlan83 98626 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-25377-33|~2026-25377-33]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4456801 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-box cee-hero"> <div class="cee-hero__title">CEE Spring 2026</div> Centrālās un Austrumeiropas pavasaris (Wikimedia CEE Spring) ir starptautisks rakstu konkurss, kura mērķis ir veicināt rakstu veidošanu par reģiona valstīm dažādās Vikipēdijas valodu versijās. <div style="clear:both;"></div> </div> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Par konkursu == <div class="cee-box cee-section"> Vēsturiski daudzi pavasari šajā reģionā bijuši saspringti — tos nereti iezīmējušas neskaidrības, konflikti un vilšanās. To apliecina gan [[Aleksandrs Dubčeks|Aleksandra Dubčeka]] nomaiņa 1969. gadā, lai apturētu [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], gan [[Kalnu Karabahas konflikts|saspīlējuma pieaugums]] Kalnu Karabahā 1988. gadā, gan [[Piedņestras karš|Piedņestras konflikta]] saasinājums 1992. gada martā un [[Sarajevas aplenkums|Sarajevas aplenkuma]] sākums 1992. gada aprīlī. Vēlāk šo virkni papildināja [[Karš Donbasā|kara Donbasā]] sākums 2014. gada pavasarī, [[2018. gada Armēnijas revolūcija|Armēnijas revolūcija]] 2018. gadā un visbeidzot [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] 2022. gadā. Šī konkursa mērķis ir veicināt savstarpējo izpratni un zināšanu apmaiņu starp reģiona iedzīvotājiem, palīdzot labāk izprast citam citu, izmantojot Vikipēdijā pieejamo informāciju. Konkursu jau divpadsmito gadu organizē Wikimedia kustības [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] kopienas. </div> == Konkurss == <div class="cee-cards"> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Norises laiks</div> Konkurss notiks no 2026. gada 21. marta līdz 31. maijam, sniedzot kompromisu starp astronomisko un meteoroloģisko pavasari. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Rakstu saturs</div> Šajā periodā konkursi notiks visu iesaistīto valodu Vikipēdijas versijās, koncentrējoties uz rakstu veidošanu un uzlabošanu par katras reģiona valsts vēstures, kultūras un personību tēmām. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Statistika</div> Statistikas apakšlapā apskatāms dalībnieku devums konkursa gaitā. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Mērķis</div> Konkursa mērķis ir palielināt Wikimedia projektu satura kvantitāti un kvalitāti dažādās valodās, vienlaikus veicinot plašāku sabiedrības līdzdalību un informētību, izmantojot saistošu starptautisku iniciatīvu. Tas arī kalpo kā pamats ilgtermiņa sadarbības attīstībai starp Centrālās un Austrumeiropas kopienām. </div> </div> == Ieteicamo tēmu saraksti == <div class="cee-box cee-section"> <gallery mode=packed-hover heights=70px> File:Flag of Albania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Albania|Albānija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Albania]]|alt=Albānija File:Flag of Armenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Armenia|Armēnija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Armenia]]|alt=Armēnija File:Aromanian flag.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|aromūnu valoda]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian]]|alt=aromūnu valoda File:Flag of Austria.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austrija]]|link=[[:m:Wikimedia Cee Spring 2026/Structure/Austria]]|alt=Austrija File:Flag of Azerbaijan.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaidžāna]] |link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Azerbaijan]]|alt=Azerbaidžāna File:Flag of Belarus.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Belarus|Baltkrievija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Belarus]]|alt=Baltkrievija File:Flag of Bashkortostan.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Baškortostāna]]|link=[[:m:Wikimedia Cee Spring 2026/Structure/Bashkortostan]]|alt=Baškortostāna File:Flag of Bosnia_and_Herzegovina.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnija un Hercegovina]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bosnia and Herzegovina]]|alt=Bosnija un Hercegovina File:Flag_of_Bulgaria.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bulgaria|Bulgārija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bulgaria]]|alt=Bulgārija File:Flag_of_Czech_Republic.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia|Čehija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia]]|alt=Čehija File:Flag of the Romani people.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Roma|čigāni]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Roma]]|alt=čigāni File:Flag of Chuvashia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Čuvašija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Chuvash]]|alt=Čuvašija File:Flag of Don Cossacks.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Don_region|Donas reģions]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Don_region]]|alt=Donas reģions File:Erzya Flag.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Erzya|erzji]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Erzya]]|alt=erzji File:Flag of Esperanto.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Esperanto|esperanto]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Esperanto]]|alt=esperanto File:Flag of Greece.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Greece|Grieķija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Greece]]|alt=Grieķija File:Flag of Georgia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Georgia|Gruzija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Georgia]]|alt=Gruzija File:Flag of Croatia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Croatia|Horvātija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Croatia]]|alt=Horvātija File:Flag of Estonia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Estonia|Igaunija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Estonia]]|alt=Igaunija File:Flag of Crimean Karaites.png|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Karaīmi]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites]]|alt=karaīmi File:Flag of Kazakhstan.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kazakhstan|Kazahstāna]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kazakhstan]]|alt=Kazahstāna File:Flag of Cyprus.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Cyprus|Kipra]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Cyprus]]|alt=Kipra File:Flag of Kosovo.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kosovo|Kosova]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kosovo]]|alt=Kosova File:Flag of Crimea.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Krima]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea]]|alt=Krima File:Flag of the Crimean Tatar people.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Crimean_Tatar|Krimas tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Crimean_Tatar]]|alt=Krimas tatāri File:Proposed flag of Krymchaks.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krimas tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks]]|alt=krimčaki File:Flag of Russia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Krievija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Russia]]|alt=Krievija File:Flag of Lithuania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Lithuania|Lietuva]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Lithuania]]|alt=Lietuva File:Flag of Malta.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Malta|Malta]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Malta]]|alt=Malta File:Flag of Montenegro.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Montenegro|Melnkalne]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Montenegro]]|alt=Melnkalne File:Northwestern Russian flag design.png|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|Novgorodas zeme]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia]]|alt=Novgorodas zeme File:Flag of Poland.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Poland|Polija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Poland]]|alt=Polija File:Flag of Western Armenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|rietumarmēņu valoda]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian]]|alt=rietumarmēņu valoda File:Flag of Romania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Romanian|rumāņi]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Romanian]]|alt=rumāņi File:Flag of Serbia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Serbia|Serbija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Serbia]]|alt=Serbija File:Flag of the Republika Srpska.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Serbu Republika]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska]]|alt=Serbu Republika File:Flag of Slovakia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovākija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia]]|alt=Slovākija File:Flag of Slovenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovēnija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia]]|alt=Slovēnija File:Flag of Sorbs.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|sorbi]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian]]|alt=sorbi File:Flag of Tatarstan.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar]]|alt=tatāri File:Flag of Turkey.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turcija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey]]|alt=Turcija File:Flag of Ukraine.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Ukraine|Ukraina]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Ukraine]]|alt=Ukraina File:Flag of Hungary.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Hungary|Ungārija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Hungary]]|alt=Ungārija File:Flag of Võro.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Võro|veru valoda]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Võro]]|alt=veru valoda File:Flag of North Caucasus.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|Ziemeļkaukāzs]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region]]|alt=Ziemeļkaukāzs File:Flag of North Macedonia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/North Macedonia|Ziemeļmaķedonija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/North Macedonia]]|alt=Ziemeļmaķedonija File:CEE Logo.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|Centrālā un Austrumeiropa]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International]]|alt=Centrālā un Austrumeiropa </gallery> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ftbawx2wyfqqivtib7csym466fpgvc8 4 626261 4459261 4458608 2026-04-26T03:04:02Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (518 raksti) 4459261 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7195 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 6000 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 12039 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 11963 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 33953 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3690 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3234 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1189 || 2824 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3577 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3582 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4496 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3533 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 567 || 2935 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23879 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6799 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 4977 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 10641 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3361 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1175 || 3606 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 3845 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11210 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1632 || 2592 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1226 || 1872 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 518 * '''Dalībnieku skaits:''' 22 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (279), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (59), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (50), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (39), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 39 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (220), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (69), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,264,103 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 93 no 518 (18.0%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 214 raksti, 352,010 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 116 raksti, 303,002 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 38 raksti, 245,406 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 23 raksti, 116,117 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 19 raksti, 18,645 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 17 raksti, 8,141 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 10 raksti, 5,964 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 9 raksti, 39,221 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 9 raksti, 20,974 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 5 raksti, 31,854 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 5 raksti, 6,264 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 4 raksti, 4,543 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 2 raksti, 4,102 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,858 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ktnz9b8entj92rxwdorggbfc9kw8kgu 4 626264 4459030 4458561 2026-04-25T16:28:32Z Biafra 13794 /* {{u|Biafra}} */ 4459030 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] se00kev9a9lidnchumzsvxfyvstiyjn 4459290 4459030 2026-04-26T04:00:00Z Treisijs 347 /* {{u|Treisijs}} */ 4459290 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] mvj8wyckxejr8fdo159mw00evp73ei1 10 626268 4459291 4458043 2026-04-26T04:01:09Z Treisijs 347 4459291 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2022 loterija/styles.css" /> <includeonly> <div class="col-list"> * {{flaga|Albānija}} Albānija: {{#if:{{{Albānija|}}}|[[{{{Albānija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Armēnija}} Armēnija: {{#if:{{{Armēnija|}}}|[[{{{Armēnija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Austrija}} Austrija: {{#if:{{{Austrija|}}}|[[{{{Austrija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Azerbaidžāna}} Azerbaidžāna: {{#if:{{{Azerbaidžāna|}}}|[[{{{Azerbaidžāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Baškortostāna}} ''Baškortostāna'': {{#if:{{{Baškortostāna|}}}|[[{{{Baškortostāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnija un Hercegovina: {{#if:{{{Bosnija un Hercegovina|}}}|[[{{{Bosnija un Hercegovina|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of Chuvashia.svg}} ''Čuvašija'': {{#if:{{{Čuvašija|}}}|[[{{{Čuvašija|}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flagicon image|Flag of Esperanto.svg}} ''Esperanto'': {{#if:{{{Esperanto|{{{esperanto|}}}}}}|[[{{{Esperanto|{{{esperanto|}}}}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flaga|Grieķija}} Grieķija: {{#if:{{{Grieķija|}}}|[[{{{Grieķija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Horvātija}} Horvātija: {{#if:{{{Horvātija|}}}|[[{{{Horvātija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Kazahstāna}} Kazahstāna: {{#if:{{{Kazahstāna|}}}|[[{{{Kazahstāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Kosova}} Kosova: {{#if:{{{Kosova|}}}|[[{{{Kosova|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Krievija}} Krievija: {{#if:{{{Krievija|}}}|[[{{{Krievija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Malta}} Malta: {{#if:{{{Malta|}}}|[[{{{Malta|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Moldova}} Moldova: {{#if:{{{Moldova|}}}|[[{{{Moldova|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Polija}} Polija: {{#if:{{{Polija|}}}|[[{{{Polija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of Western Armenia.svg}} ''rietumarmēņu valoda'': {{#if:{{{rietumarmēņu valoda|}}}|[[{{{rietumarmēņu valoda|}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flaga|Rumānija}} Rumānija: {{#if:{{{Rumānija|}}}|[[{{{Rumānija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Serbija}} Serbija: {{#if:{{{Serbija|}}}|[[{{{Serbija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of Republika Srpska.svg}} ''Serbu Republika'': {{#if:{{{Serbu Republika|}}}|[[{{{Serbu Republika|}}}]]|''<span style="color:lightgrey">raksta vēl nav</span>''}} * {{flaga|Slovākija}} Slovākija: {{#if:{{{Slovākija|}}}|[[{{{Slovākija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija: {{#if:{{{Slovēnija|}}}|[[{{{Slovēnija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of Tatarstan.svg}} Tatarstāna: {{#if:{{{Tatarstāna|}}}|[[{{{Tatarstāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Ukraina}} Ukraina: {{#if:{{{Ukraina|}}}|[[{{{Ukraina|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Ungārija}} Ungārija: {{#if:{{{Ungārija|}}}|[[{{{Ungārija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of North Caucasus.svg}} ''Ziemeļkaukāzs'': {{#if:{{{Ziemeļkaukāzs|}}}|[[{{{Ziemeļkaukāzs|}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} Ziemeļmaķedonija: {{#if:{{{Ziemeļmaķedonija|}}}|[[{{{Ziemeļmaķedonija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} </div></includeonly><noinclude>{{dokumentācija|content= Veidne paredzēta, lai atzīmētu dalību konkursa [[Vikipēdija:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026]] loterijā. Loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši rakstu par katru no tēmām. == Izmantošanas piemērs == <pre>{{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }}</pre> }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]] [[Kategorija:CEE Spring 2026]] </noinclude> 9zb6x9hyvpwjcs8qwqwrccpahz85qou 5 626273 4459032 4458071 2026-04-25T16:31:38Z Egilus 27634 /* Vikisporta mīļotājiem */ jauna sadaļa 4459032 wikitext text/x-wiki == Šī ir vieta jautājumiem == Šī ir vieta jebkādiem jautājumiem par konkursu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 23.18 (EET) == Čečenija == {{ping|Papuass}} Kas ir ar Čečeniju? Tā ir iekļauta mūsu loterijā, bet [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2026/List_of_Articles|rakstu sarakstā]] nava, [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|statistikā]] nava. Vai tā nav kļūda? Varbūt sajaukts ar čuvašiem? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 29. marts, plkst. 11.23 (EEST) :Šī ir klasiska vietējo organizatoru problēma. Piesakās, bet tomēr neorganizē, piesakās pēdējā brīdī, bet neizveido sarakstu un tamlīdzīgi. Starptautiskie orgi grib būt atvērti, un tā gadu no gada. Vadījos no tiem, kas meta pieteicās organizēt. Sakārtošu tuvākajās dienās. Ja gribās pildīt loteriju, tad drošības pēc sāc ar valstīm, kur konkurss acīmredzami notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 00.18 (EEST) ::Metas lapā ir Ziemeļkaukāzs. Es Čečenijas tēmu nomainu uz Ziemeļkaukāzs. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.36 (EEST) :::Es Dagestānu arī izņēmu no loterijas. Izskatās ka tā ir iekļauta Ziemeļkaukāza kategorijā. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.45 (EEST) == Statistika == Pamanīju, ka Tankists pēc lietotājvārda maiņas sarakstā parādās 2x. Salabošu botu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.05 (EEST) :Vēl šķiet, ka mēs ignorējam čehu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia tēmu sarakstu] - [[Miloslavs Skoržepa]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.18 (EEST) ::Pārbaudīšu [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.28 (EEST) :::Tankista gadījumā vainīgi bija neredzamie Unicode simboli. Ar Skoržepu neskaidrs — palīdzēja diskusiju lapas "null edit", nav skaidrs, kā saprast, vai nav vēl kāds šāds raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST) == Apakškonkurss: Wikimedia CEE Spring Vikidatos == Visas valstis un reģioni, kas piedalās CEE Spring, ir iekļauti arī kampaņā [[d:Wikidata:Events/Coordinate Me 2026|Koordinē mani 2026]] Vikidatos, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta šīm valstīm un reģioniem. Konkursa mērķis ir uzlabot vai izveidot ģeogrāfiskos Vikidatu objektus. Konkurss norisināsies no 2026. gada 1. maija līdz 31. maijam. CEE valstīm ir paredzēta īpaša balva, kā arī Vikidatu tiešsaistes darbnīcas iesācējiem angļu, franču un spāņu valodā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST) == Valstu ieteikto rakstu saraksts un mūsu statistika == Informēju, ka [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika|mūsu statistikā]] neparādās visi raksti no [[:meta:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Austria|Austrijas ieteikto rakstu saraksta]] (kā piemēru minu [[Ceija Stojka]]). Mans minējums ir tāpēc, ka šī persona ir arī čigānu ieteikto rakstu sarakstā, vai arī tāpēc, ka Austrija sarakstu publicēja 31. martā ar kavēšanos, bet raksts par Stojku uzrakstīts agrāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) :Skatīšos, kāpēc tā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 11.29 (EEST) ::Tagad tabulā rādās visi saraksti, kuros iekļauts raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 23.44 (EEST) == Serbhorvātu valoda == Ne [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|metas statistikā]], ne ieteikto rakstu sarakstā neatrodu serbhorvātu valodu. Kas ar šo. Vai nav kāda kļūda? Es pat nezinu, ko lai rakstu, kas te ir domāts, jo attiecīgās tautas varētu slēpties zem horvātiem, serbiem, slovēņiem vai bosniešiem, savukārt par valodu nav īsti skaidrs, kas tad īsti būtu jauns rakstāms. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST) :Pievienojos Treisijam - jēgas no šādiem serbhorvātiem konkursā nekādas. (Tāpat kā no vēl dažām valodām, bet citām vismaz ir kaut kāda sasaiste ar ģeogrāfiju/kultūru, var izlīst ar tām. Neslēpjot nepatiku.) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST) ::Piekrītu jums — tādu organizatoru nav — un atvainojos @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] un @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]], kuri tomēr bija atraduši par ko uzrakstīt. Šos rakstus drīkst ieskaitīt nākmās loterijas biļetes starptautiskajā tēmā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 22.27 (EEST) :::Starptautiskās tēmas jau mums loterijā arī nav :D Laikam bija domāts - jebkurā serbhorvātbosņaku sadaļā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.04 (EEST) ::::Būšu pazaudējis, bet nu klāt neliksim. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.11 (EEST) == Vikisporta mīļotājiem == Pēc rakstu skaita konkursā [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2026/Statistics&oldid=30453617 latviešu Vikipēdija pašlaik iet otrajā vietā], pirmie ar lielu atrāvienu ir horvāti (viņiem bots krāmē kaudzēs rakstus par ceturtās šķiras ciemiem). Par mums uzrakstīts 7 reizes mazāk rakstu nekā mēs par citiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST) m2a7gwwkx7mmxy2jt4vj36xpny7gmrc 4459044 4459032 2026-04-25T17:04:09Z Papuass 88 /* Vikisporta mīļotājiem */ Atbilde 4459044 wikitext text/x-wiki == Šī ir vieta jautājumiem == Šī ir vieta jebkādiem jautājumiem par konkursu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. marts, plkst. 23.18 (EET) == Čečenija == {{ping|Papuass}} Kas ir ar Čečeniju? Tā ir iekļauta mūsu loterijā, bet [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2026/List_of_Articles|rakstu sarakstā]] nava, [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|statistikā]] nava. Vai tā nav kļūda? Varbūt sajaukts ar čuvašiem? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 29. marts, plkst. 11.23 (EEST) :Šī ir klasiska vietējo organizatoru problēma. Piesakās, bet tomēr neorganizē, piesakās pēdējā brīdī, bet neizveido sarakstu un tamlīdzīgi. Starptautiskie orgi grib būt atvērti, un tā gadu no gada. Vadījos no tiem, kas meta pieteicās organizēt. Sakārtošu tuvākajās dienās. Ja gribās pildīt loteriju, tad drošības pēc sāc ar valstīm, kur konkurss acīmredzami notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 00.18 (EEST) ::Metas lapā ir Ziemeļkaukāzs. Es Čečenijas tēmu nomainu uz Ziemeļkaukāzs. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.36 (EEST) :::Es Dagestānu arī izņēmu no loterijas. Izskatās ka tā ir iekļauta Ziemeļkaukāza kategorijā. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 20.45 (EEST) == Statistika == Pamanīju, ka Tankists pēc lietotājvārda maiņas sarakstā parādās 2x. Salabošu botu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.05 (EEST) :Vēl šķiet, ka mēs ignorējam čehu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia tēmu sarakstu] - [[Miloslavs Skoržepa]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 11.18 (EEST) ::Pārbaudīšu [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.28 (EEST) :::Tankista gadījumā vainīgi bija neredzamie Unicode simboli. Ar Skoržepu neskaidrs — palīdzēja diskusiju lapas "null edit", nav skaidrs, kā saprast, vai nav vēl kāds šāds raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST) == Apakškonkurss: Wikimedia CEE Spring Vikidatos == Visas valstis un reģioni, kas piedalās CEE Spring, ir iekļauti arī kampaņā [[d:Wikidata:Events/Coordinate Me 2026|Koordinē mani 2026]] Vikidatos, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta šīm valstīm un reģioniem. Konkursa mērķis ir uzlabot vai izveidot ģeogrāfiskos Vikidatu objektus. Konkurss norisināsies no 2026. gada 1. maija līdz 31. maijam. CEE valstīm ir paredzēta īpaša balva, kā arī Vikidatu tiešsaistes darbnīcas iesācējiem angļu, franču un spāņu valodā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST) == Valstu ieteikto rakstu saraksts un mūsu statistika == Informēju, ka [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika|mūsu statistikā]] neparādās visi raksti no [[:meta:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Austria|Austrijas ieteikto rakstu saraksta]] (kā piemēru minu [[Ceija Stojka]]). Mans minējums ir tāpēc, ka šī persona ir arī čigānu ieteikto rakstu sarakstā, vai arī tāpēc, ka Austrija sarakstu publicēja 31. martā ar kavēšanos, bet raksts par Stojku uzrakstīts agrāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) :Skatīšos, kāpēc tā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 11.29 (EEST) ::Tagad tabulā rādās visi saraksti, kuros iekļauts raksts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 22. aprīlis, plkst. 23.44 (EEST) == Serbhorvātu valoda == Ne [[:meta:Wikimedia CEE Spring 2026/Statistics|metas statistikā]], ne ieteikto rakstu sarakstā neatrodu serbhorvātu valodu. Kas ar šo. Vai nav kāda kļūda? Es pat nezinu, ko lai rakstu, kas te ir domāts, jo attiecīgās tautas varētu slēpties zem horvātiem, serbiem, slovēņiem vai bosniešiem, savukārt par valodu nav īsti skaidrs, kas tad īsti būtu jauns rakstāms. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST) :Pievienojos Treisijam - jēgas no šādiem serbhorvātiem konkursā nekādas. (Tāpat kā no vēl dažām valodām, bet citām vismaz ir kaut kāda sasaiste ar ģeogrāfiju/kultūru, var izlīst ar tām. Neslēpjot nepatiku.) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST) ::Piekrītu jums — tādu organizatoru nav — un atvainojos @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] un @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]], kuri tomēr bija atraduši par ko uzrakstīt. Šos rakstus drīkst ieskaitīt nākmās loterijas biļetes starptautiskajā tēmā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 22.27 (EEST) :::Starptautiskās tēmas jau mums loterijā arī nav :D Laikam bija domāts - jebkurā serbhorvātbosņaku sadaļā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.04 (EEST) ::::Būšu pazaudējis, bet nu klāt neliksim. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 23.11 (EEST) == Vikisporta mīļotājiem == Pēc rakstu skaita konkursā [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2026/Statistics&oldid=30453617 latviešu Vikipēdija pašlaik iet otrajā vietā], pirmie ar lielu atrāvienu ir horvāti (viņiem bots krāmē kaudzēs rakstus par ceturtās šķiras ciemiem). Par mums uzrakstīts 7 reizes mazāk rakstu nekā mēs par citiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST) :Jāatzīst, ka mūsu Lietuvas miestu raksti ir pārāki. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 20.04 (EEST) g2zfeep7a092uza6a4lpehb50btfeog 0 626627 4459311 4457961 2026-04-26T05:28:21Z Biafra 13794 4459311 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Maija Kristaļinska | Vārds_orig = ''Майя Кристалинская'' | Attēls = Майя Кристалинская.jpg | Att_izm = | Apraksts = Maija Kristaļinska 1979. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1932|2|24}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1985|6|19|1932|2|24}} | Žanrs = [[estrāde]] | Nodarbošanās = dziedātāja, tulkotāja | Instrumenti = vokāls | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums =S }} '''Maija Kristaļinska''' ({{val|ru|Ма́йя Влади́мировна Кристали́нская}}; dzimusi {{dat|1932|2|24}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi {{dat|1985|6|19}} Maskavā), bija [[Padomju Savienība|padomju]] estrādes [[dziedātāja]], [[aktrise]] un [[tulkotāja]], [[Krievijas PFSR]] Goda māksliniece (1974).<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/robot/?ts=17743453040074|title=Кино-Театр.Ру|website=www.kino-teatr.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Dzīvesgājums == Maija Kristaļinska piedzima 1932. gadā Maskavā jauktā [[Krievi|krievu]]-[[Ebreji|ebreju]] ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jewish-memorial.narod.ru/Kristalinska.htm|title=Еврейский мемориал. Виртуальный некрополь.|website=jewish-memorial.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>А. А. Гиммерверт «Майя Кристалинская. И всё сбылось и не сбылось»</ref> Viņas tēvs Vladimirs Kristaļinskis (1904—1972) bija no Mgļinas [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] un absolvējis Aleksandrovskas reālskolu [[Mogiļeva|Mogiļevā]]. Viņas māte Valentīna Kristaļinska (dzimusi Pitkina, 1911—1996) bija no [[Pavlodara]]s. Viņas vecāki apprecējās [[Saratova|Saratovā]] un drīz vien pārcēlās uz Maskavu, kur viņas tēvs absolvēja Augstāko mākslas un tehnisko kursu (VHUTEMAS) mākslas un dizaina nodaļu un strādāja Viskrievijas Neredzīgo biedrībā, veidoja spēles, mīklas un krustvārdu mīklas bērniem, kas tika publicētas laikrakstā "[[Pioņerskaja Pravda]]", un rakstīja bērnu grāmatas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/search#q=author:(%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%B2%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87)|title=Поиск - Search RSL|website=search.rsl.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> Skolas gados Maija piedalījās Dzelzceļnieku bērnu centrālās mājas Tautas dziesmu un deju ansambļa bērnu korī, kuru vadīja Semjons Dunajevskis, komponista [[Īzaks Dunajevskis|Īzaka Dunajevska]] brālis.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://24smi.org/celebrity/3693-maiia-kristalinskaia.html|title=Майя Кристалинская|website=24SMI|access-date=2026-03-24|language=ru}}</ref> Pēc vidusskolas beigšanas 1950. gadā viņa iestājās [[Maskavas Aviācijas institūts|Maskavas Aviācijas institūtā]], kur piedalījās amatieru priekšnesumos. Pēc absolvēšanas viņa tika norīkota uz lidmašīnu rūpnīcu [[Novosibirska|Novosibirskā]]. Tomēr, neapmierināta ar piedāvātajiem dzīves un darba apstākļiem, viņa drīz atgriezās Maskavā un ar draugu atbalstu sāka strādāt [[Aleksandrs Jakovļevs (inženieris)|Jakovļeva]] lidmašīnu konstruktoru birojā.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> 1957. gadā Maija Kristaļinska kļuva par sudraba laureāti Maskavas Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā, kur viņa uzstājās ar festivālam speciāli izveidoto līdz tam PSRS neatzītā [[Džezs|džeza]] amatieransambli "Pirmie soļi" [[Jurijs Sauļskis|Jurija Sauļska]] vadībā.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> Taču nekavējoties sekoja jauna džeza kritika avīzē "Padomju kultūra" (''Советская культура''), un ansamblim nācās pārtraukt darbu.<ref name=":3" /> Tajā pašā gadā viņa apprecējās ar rakstnieku un satīriķi [[Arkādijs Arkanovs|Arkādiju Arkanovu]]. Laulība bija nelaimīga un drīz izjuka.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ckop6b.narod.ru/kristallinskaya.htm|title=Страница памяти Майи Кристаллинской|website=ckop6b.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wellnesso.ru/family/muzhya-mayi-kristalinskoy.html|title=Личная жизнь Майи Кристалинской: Аркадий Арканов, Эдуард Барклай|website=wellnesso.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> 1960. gadā viņa ierakstīja dziesmu "Divi krasti" no filmas "Slāpes", kas aizsāka viņas plašāku popularitāti valstī, lai gan viņa nekad nebija ieguvusi muzikālo izglītību.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya|title=Кристалинская Майя Владимировна — биография певца, личная жизнь, фото, музыка|website=Культура.РФ|access-date=2026-03-24|language=ru|archive-date=2023-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20231210064111/https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya}}</ref> Tika pārdoti 7 miljoni skaņuplašu ar šo dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ampravda.ru/2004/11/13/9042.html|title=Майя Кристалинская была душевным камертоном 1960-х|website=Амурская правда|access-date=2026-03-24|date=2004-11-13|language=ru}}</ref> 1960. gados kopā ar [[Josifs Kobzons|Josifu Kobzonu]] Kristaļinska kļuva par A. Ostrovska un [[Ļevs Ošaņins|Ļeva Ošaņina]] radītā "pagalma cikla" dziesmu izpildītāju . Maija Kristaļinska plaši koncertēja pa visu valsti, strādājot ar Edija Rosnera un [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestriem, kā arī ar Jevgēņija Rohļina ansambli. Viņas ieraksti tika veiksmīgi pārdoti. Viņas dziesma "Tu un es dzīvē satikāmies nejauši", kuras mūziku sarakstījis Jevgēņijs Rohļins, kļuva par hiītu; viņa bija vienīgā tā izpildītāja. Dziesmas nosaukums kļuva par Maijas Kristaļinskas albuma nosaukumu, kas tika izdots 1985. gadā. 29 gadu vecumā ārsti viņai diagnosticēja limfmezglu audzēju (Hodžkina limfomu). Viņa smagi ārstējās, un kopš tā laika viņai uz skatuves bija jāvalkā lakatiņš ap kaklu, lai no skatītājiem paslēptu apdegumu pēdas. Maija Kristaļinska kļuva par komponistes [[Aleksandra Pahmutova|Aleksandras Pahmutovas]] dziesmas "Maigums" pirmo izpildītāju, ierakstot to 1966. gadā. Čermens Kasajevs (valsts radio un TV mūzikas redaktors), kurš tolaik atradās ierakstu studijā, dziedātājai veltītajā dokumentālajā filmā "Zeme bez tevis ir kļuvusi tukša..." (2005) atcerējās, ka Kristaļinskai, klausoties jau ierakstīto skaņu celiņu, acīs sariesās asaras: ''"Tās ir tādas rasas lāses... rīta vasaras rasa..."'' — dziesma "Maigums" kļuva par dziedātājas vizītkarti uz daudziem gadiem. 1964. gada 8. un 9. februārī Maija Kristaļinska studentu brīvlaikā kopā ar kolēģiem māksliniekiem V. Trošinu, J. Kobzonu, G. Sorokinu un citiem piedalījās varietē šovā "Seši miljoni siržu" Maskavā, V. I. Ļeņina Centrālā stadiona Sporta pilī. 1964. gadā Kijevā tika uzņemta koncertfilma ar nosaukumu “Dzied Maija Kristaļinska”. 1965. gadā tika izdots pirmais pilnmetrāžas studijas albums — "Dzied Maija Kristaļinska". 1966. gadā, saskaņā ar TV skatītāju aptauju, Maija Kristaļinska tika atzīta par gada labāko estrādes dziedātāju. [[Attēls:Могила Майи Кристалинской на Новом Донском кладбище Москвы.jpg|thumb|200px|Dziedātājas kaps]] 1970. gadā par jauno Valsts radio un TV (''Gosteleradio'') priekšsēdētāju kļuva S. Lapins. Viņa vadībā melnajā sarakstā tika iekļauti un praktiski bez darba palika slaveni ebreju dziedātāji [[Vadims Muļermans]], [[Emīls Gorovecs]], [[Aīda Vediščeva]], Ņina Brodska, [[Larisa Mondrusa]] un citi (daži pat pameta valsti).<ref name=":0" /> Ceļš uz televīziju un radio Maijai Kristaļinskai bija praktiski slēgts. Viņa joprojām tika uzaicināta piedalīties radošajos vakaros, kas notika augstu vērtētajā Arodbiedrību nama Kolonnu zālē, un ko rīkoja [[Eduards Kolmanovskis]], Aleksandra Pahmutova, [[Jans Frenkeļs]], Ļevs Ošaņins un citi. Dziedātājas uzstāšanos pavadīja orķestris Jurija Silanjeva vadībā. Taču Centrālajā televīzijā Kristaļinska kļuva gandrīz vai par nevēlamu personu. 1972. gadā viņa piedalījās ikgadējā Gada dziesmas festivālā ar dziesmu "Vērmele" (''Полынь''). Pēdējos desmit dzīves gadus dziedātāja uzstājās lauku klubos un reģionālajos centros Maskavas tuvumā [[Tulas apgabals|Tulas]], [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas]] un [[Orlas apgabals|Orlas apgabalos]]. Atļaujas iegūšana priekš uzstāšanās Maskavā un apgabalu centros bija ļoti sarežģīta.<ref name=":1" /> Uzstājās arī koncertos padomju armijas daļās [[Varšavas pakts|Varšavas bloka]] valstīs.<ref name=":3" /> Vienā no šiem braucieniem viņa iekļuva avārijā un guva smadzeņu satricinājumu.<ref name=":2" /> Neskatoties uz grūtībām iegūt koncertēšanas atļauju lielpilsētās, 1974. gadā Kristaļinskai tika piešķirts goda nosaukums "Krievijas PFSR Goda māksliniece".<ref name=":2" /> 1975. gadā viņa piedalījās ikgadējā Gada dziesmas festivālā ar dziesmu "Liktenis". Dzīves pēdējos gados Maija Kristaļinska uzņēmās [[Marlēna Dītriha|Marlēnas Dītrihas]] grāmatas "Pārdomas" tulkošanu no vācu valodas.<ref name=":0" /> Grāmata tika izdota PSRS jau pēc Kristaļinskas nāves. Dzīvoja Maskavā, Mjaskovska ielā 11/13 un Novoaleksejevskas ielā 1.<ref>Кристалинская Майя Владимировна // Московская энциклопедия. / Гл. ред. С. О. Шмидт. — <abbr>М.</abbr>, 2007—2014. — Т. I. Лица Москвы: [в 6 кн.].</ref> 1984. gadā pēc Kristaļinskas otrā vīra Eduarda Barklaja nāves (viņš nomira 1984. gada 15. jūnijā no [[Smadzeņu insults|insulta]], ko izraisīja [[Diabēts|diabēta]] komplikācijas), dziedātājas slimība saasinājās.<ref name=":3" /> 1985. gada 19. jūnijā 53 gadu vecumā Maija Kristaļinska nomira. Bēres notika Centrālajā mākslas namā. Viņas dziesmas tika atskaņotas bēru ceremonijas laikā, un zārks tika nests dziesmas "Krievzeme'" pavadībā. Dziedātāja apglabāta Maskavā, Jaunajos Donas kapos. Epitāfijā uz viņas kapa rakstīts: "''Tu neaizgāji, tu tikai izgāji. Tu atgriezīsies — un atkal dziedāsi.''"<ref name=":3" /> Kapa pieminekļa sānos iegravēts dzejnieka [[Roberts Roždestvenskis|Roberta Roždestvenska]] dzejoļa "Mēs apbedījām Maiju Kristaļinsku" teksts, kurā Roždestvenskis Kristaļinsku nosauca par "mūsu jaunības atbalsi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kristalinskaya.ru/articles/rozdestvensky.htm|title=О Майе Кристалинской - Р. Рождественский - "Хоронили Майю Кристалинскую..."|website=kristalinskaya.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''Поёт Майя Кристалинская'' (1965) * ''Maya Kristalinskaya'' (1969) * ''Майя Кристалинская'' (1971) * ''Майя Кристалинская'' (1975) * ''Мы с тобой случайно в жизни встретились'' (1985) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=HoWs1JeEL2Q&list=PLGsNBbt061jgt4L7Kvu1oiQmEtjp8GMfz&index=1 Maijas Kristaļinskas dziesmas Youtube] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] e0up72gv8wz8gcnab0wik2j71u6eu45 0 626647 4459312 4445356 2026-04-26T05:29:17Z Biafra 13794 jāuzlabo 4459312 wikitext text/x-wiki [[attēls:Oskar Kallas - photo by Karl Emil Stahlberg - Alb-38-95.jpg|thumb|200px|Oskars Kallass kā [[Helsinku Universitāte]]s students]] {{infokaste+}} '''Oskars Filips Kallass''' ({{val|et|Oskar Philipp Kallas}}; dzimis {{dat|1868|10|25}}, miris {{dat|1946|01|26}}) bija [[igauņi|igauņu]] [[etnogrāfija|etnogrāfs]], valodnieks un diplomāts. [[Ludzas igauņi|Ludzas igauņu]] pētnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1868. ɡadā [[Sāmsala|Sāmsalā]] Kārmas luterāņu mācītāja un skolotāja Miķeļa Kallasa (1824—1896) un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Allasas (1829—1894), ģimenē. Mācījās [[Ārensburga]]s ģimnāzijā, studēja klasiskās valodas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1887—1892), pievienojās [[Igaunijas Studentu biedrība]]i un [[Jakobs Hurts|Jakoba Hurta]] vadībā vāca iɡauņu tautasdziesmas. No 1892. līdz 1893. ɡadam studēja somuɡristiku [[Helsinku Universitāte|Helsinku Universitātē]], 1893. gadā devās etnogrāfiskā ekspedīcijā uz [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķi]], kas tolaik atradās [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā, un apsekoja [[Ludzas igauņi|Ludzas igauņu]] kopienu.<ref>Oskar Kallas. 1894. ''Lutsi Maarahvas''. Helsinki: Suomalainen kirjallisuuden seuran kirjanpainossa.</ref> Strādāja par skolotāju [[Narva]]s un [[Pēterburga]]s skolās. 1900. gadā viņš apprecējās ar Aino Kronu un 1901. gada vasarā Helsinku Universitātē vācu valodā aizstāvēja disertāciju "''Die Wiederholungslieder der estnischen Volkspoesie''" (Igauņu tautas dzejas atkārtojumu dziesmas). No 1901. līdz 1903. gadam viņš ieņēma salīdzinošās valodniecības privātdocenta amatu Pēterburgas Universitātē, pētīja [[Krāsnas igauņi|Krāsnas igauņus]], publicējot ɡrāmatu ''Kraasna maarahvas''.<ref>Oskar Kallas. 1903. ''Kraasna maarahvas''. Helsinki: Soome Kirjanduse Seltsi trükikoda.</ref> 1903. gadā atɡriezās dzimtenē, darbojās laikrakstā ''[[Postimees]]'' un no 1903. līdz 1906. gadam bija vācu valodas skolotājs Tērbatas Aleksandra ģimnāzijā. 1906. gadā Kallass kļuva par Tērbatas igauņu meiteņu skolas direktoru, 1909. gadā bija viens no Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājiem. Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā Kallasu akreditēja par Igaunijas pārstāvi, 1922. gadā par sūtni Helsinkos, 1922. gadā par Igaunijas Republikas sūtni Londonā. 1934. gadā viņš pensionējās un dzīvoja Tallinā, bet vasarās kopā ar sievu dzīvoja [[Kasari]] salā (tagad Aino Kallasas muzejs). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā viņš devās bēɡļu ɡaitās uz Zviedriju, miris 1946. ɡadā Stokholmā, viņa pelni apglabāti Hietaniemi kapsētā Helsinkos. 1997. gadā uzņemtā Somijas un Igaunijas kopražojuma filma "Degošā mīlestība" (''Burning Love'') bija par Oskara un Aino Kallasu dzīvi. <gallery> Ludzas igauņi 1894.JPG|“Ludzas zemes ļaudis” titullapa (1894) Krāsnas igauņi 1903.JPG|“Krāsnas zemes ļaudis” titullapa (1903) Aino Kallase suvemaja OlariPilnik-1.jpg|Aino Kallasas muzejs [[Kasari]] salā (2022) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kallass, Oskars}} [[Kategorija:Igauņu etnogrāfi]] [[Kategorija:Igaunijas diplomāti]] ag3v7wwd0lgoh3zfff0s1oq6jio6n1v 4 626708 4459262 4458609 2026-04-26T03:04:03Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4459262 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 518 kopējiem rakstiem 515 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 712,479 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 545,285 baiti # {{U|Egilus}} - 469,753 baiti # {{U|Treisijs}} - 181,927 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 168,200 baiti # {{U|Tankists}} - 109,320 baiti # {{U|MC2013}} - 103,437 baiti # {{U|Lasks}} - 90,674 baiti # {{U|Biafra}} - 81,299 baiti # {{U|Vylks}} - 51,162 baiti # {{U|Bendžamins}} - 47,907 baiti # {{U|Dainis}} - 43,440 baiti # {{U|Uldis s}} - 18,486 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Pirags}} - 10,231 baiti # {{U|Baisulis}} - 8,981 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Egilus}} - 13 raksti # {{U|Treisijs}} - 12 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|MC2013}} - 5 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|MC2013}} - 3 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] cwwkgpe2mvj4myli1qbnigujylsx6fa 0 626861 4458923 4447421 2026-04-25T12:04:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458923 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sejfula Malešova | vārds_orig = Sejfulla Malëshova | attēls = Sejfulla Malëshova.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Sejfula Malešova 1945. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 2 | dz_vieta = Kelcira, [[Ģirokastras ķarka]], {{ALB}} | m_dat_alt = | m_gads = 1971 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Fieri]], {{ALB}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ALB}} | tautība = albānis | nodarbošanās = politiķis, dzejnieks | ienākumi = | darbības_gadi = 1923—1946 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = Sejfulla Malëshova (nënshkrim).svg | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sejfula Malešova''' ({{val|sq|Sejfulla Malëshova}}, dzimis {{dat|1900|3|2}}, miris {{dat|1971|6|9}}) bija [[Albāņi|albāņu]] dzejnieks, publicists, [[Kreisa politika|kreisā spārna]] politiskā figūra un aktīvs Albānijas komunistiskās kustības dalībnieks. == Dzīvesgājums == === Nacionālā revolucionārā kustība === Dzimis dienvidu [[Albānija|Albānijā]] ziemeļalbāņu ([[Gegi|gegu]]) izcelsmes zemnieku ģimenē, Malešovas sādžā Kelciras rajonā. Mācības uzsāka [[Vļora|Vļorā]], pēc tam [[Sicīlija|Sicīlijā]],<ref name=":0" /> bet vēlāk līdz 1922. gadam dzīvoja [[Roma|Romā]], kur studēja medicīnu un 17 gadu vecumā pievienojās Albānijas nacionālajai revolucionārajai kustībai. Romā viņš tulkoja krievu salīdzinoši mērenā komunista [[Nikolajs Buharins|Nikolaja Buharina]] darbus. 1923. gadā viņš atgriezās Albānijā, kur kļuva par opozīcijas laikraksta "Gjoka" redaktoru<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rabkrin.org/1942-pismo-kocho-tashko-v-moskvu-albaniya-publikatsiya/|title=1942. Письмо Кочо Ташко в Москву. Албания. * Публикация {{!}} РАБКРИН|last=admin|access-date=2026-03-27|date=2014-10-24|language=ru-RU}}</ref> un demokrātiskās biedrības "Baškimi" biedru, kuru viņš pārstāvēja bīskapa Teofāna Noli revolucionārajā valdībā 1924. gadā. 23 gadu vecumā Malešova bija Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks, faktiski Noli personīgais sekretārs. === Maskavā un Kominternē === Pēc Noli valdības gāšanas Malešova aizbēga caur Itāliju uz [[Parīze|Parīzi]] un pēc tam uz [[Maskava|Maskavu]], kur studēja un pēc tam mācīja [[Marksisms|marksismu]]: 1926.—1929. gadā viņš bija students V. I. Ļeņina Militāri politiskajā akadēmijā, vienlaikus 1926.—1931. gadā [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s Filozofijas institūtā,<ref name=":0" /> 1929.—1933. gadā — pasniedzējs Maskavas [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] skolas itāļu sektorā, 1930.—1936. gadā bija asociētais profesors Maskavas Enerģētikas institūta Dialektiskā materiālisma un vēsturiskā materiālisma katedrā, 1936.—1939. gadā bija zinātniskais līdzstrādnieks Filozofijas institūtā.<ref name=":1" /> Viņš sadarbojās ar [[Komunistiskā Internacionāle|Kominterni]] (lietojot pseidonīmus Gurins un Mario Tasi)<ref name=":1" /> un bija tās albāņu sekcijas — Maskavas Albānijas komunistu grupas — biedrs. Pēc Ali Kelmendi nāves viņš kopā ar Lazaru Fundo tika uzskatīts par vienu no kandidātiem uz albāņu komunistiskās emigrācijas vadību. 1932. gadā viņš uz dažiem mēnešiem apprecējās ar Maskavas komunisti, pēc kā pieņēma lēmumu vairs nekad neprecēties, pārliecināts, ka viņa politiskā darbība un impulsīvais raksturs ar to nav savienojami.<ref name=":0" /> No 1930. līdz 1932. gadam viņš bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas]] biedrs, bet vēlāk tika izslēgts kā "buharinietis" — [[Nikolajs Buharins|Nikolaja Buharina]] atbalstītājs,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://macedonia.kroraina.com/ns/ns_5.htm|title=Н. Смирнова, История Албании в XX веке - 5|website=macedonia.kroraina.com|access-date=2026-03-27}}</ref> un viņu nosūtīja par strādnieku rūpnīcā [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumishqiptar.com/threads/47907-Sejfulla-Mal%C3%ABshova|title=Sejfulla Malëshova|website=www.forumishqiptar.com|access-date=2026-03-27}}</ref> Pēc gada politiskās līnijas izmaiņas dēļ viņu partijā atjaunoja.<ref name=":0" /> 1939. gadā Kominterne viņu nosūtīja partijas darbā uz [[Francija|Franciju]], kur bija apmetušies vairāki citi albāņu revolucionāri. === Albānijas partizānu kustības organizators un dzejnieks === Otrā pasaules kara sākumā viņš piedalījās [[Albānijas Darba partija|Albānijas Komunistiskās partijas]] atjaunošanā un partizānu kustības organizēšanā Albānijā. Atgriežoties dzimtenē 1943. gada jūlijā, viņš tika iekļauts Vispārējā nacionālās atbrīvošanas padomē (lai līdzsvarotu tajā esošo komunistu un nacionālistu skaitu)<ref name=":2" /> un Nacionālās atbrīvošanas armijas Ģenerālštābā, kā arī kļuva par partijas Centrālās komitejas locekļa kandidātu. Tur viņš aizstāvēja vēlāko savu pretinieku [[Envers Hodža|Enveru Hodžu]], glābjot to no izslēgšanas no partijas.<ref name=":0" /> Jau pirms kara Malešova, rakstot ar pseidonīmu Leme Kodra (''Läme Kodra''), bija ieguvis zināmu dzejnieka slavu ne tikai Albānijā, bet arī ārzemēs (tā, [[Maksims Gorkijs]] viņu atzinīgi novērtēja Pirmajā Padomju Rakstnieku kongresā 1934. gadā).<ref name=":1" /> Pēc tam viņš darbojās kā pretošanās dzejnieks partizānu karā pret Itālijas un Vācijas okupācijas armijām. Vienīgais Leme Kodras dzejoļu krājums, kas sarakstīts viņa dzīves laikā, tika publicēts 1945. gadā (trīs sējumu Malešovas darbu krājums tika publicēts pēc viņa nāves [[Tirāna|Tirānā]] 1998. gadā).<ref>Lame Kodra. ''Vepra letrare''. — Tirane, 1998.</ref> Viņš darbojās arī kā tulkotājs: tulkoja [[Ežens Potjē|Ežena Potjē]] "[[Internacionāle|Internacionāli]]", Maksima Gorkija "Dziesmu par vētrasputnu" un "Dziesmu par vanagu", [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] "Ančāru", "Kam Krievijā labi dzīvot" un citus [[Nikolajs Ņekrasovs|Nikolaja Ņekrasova]] darbus, arī [[Omars Haijāms|Omaru Haijāmu]] (caur krievu valodu).<ref>Jorgaqi, Nasho (18 janar 2009). "Rubairat e Omar Khajamit në shqipërimin e Sejfulla Maleshovës". ''Gazeta shqiptare ("Milosao", suplement)'' (4457): IV-VI.</ref> === Mērens komunists === 1944. gadā [[Berati]] notikušajā AKP plenārsēdē Malešova, kurš sniedza vienu no centrālajiem ziņojumiem, paziņoja, ka Albānijā faktiski nepastāv ne marksistiska partija, ne patiesi kolektīva partijas vadība.<ref name=":1" /> Pēc viņa teiktā, gan Centrālo komiteju, gan Politbiroju aizvieto [[Dienvidslāvijas Komunistiskā partija|Dienvidslāvijas Komunistiskās partijas]] sūtnis Miladins Popovičs un trīs viņa svītas locekļi (Envers Hodža, Ramadans Čitaku un Liri Gega).<ref name=":2" /> Turklāt Malešova pieprasīja plašas demokrātiskas frontes izveidi jaunas Albānijas veidošanai, kas likvidētu Komunistiskās partijas diktātu un sektantismu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Balkans: Revolution, War, and Political Violence since 1878|url=https://books.google.lv/books?id=TxdREAAAQBAJ&redir_esc=y|publisher=OUP Oxford|date=2011-02-17|isbn=978-0-19-155951-8|first=Mark|last=Biondich}}</ref> Kopš tā brīža Malešova, kurš no plēnuma līdz 1946. gadam bija AKP CK Politbiroja loceklis, tika uzskatīts par vienu no Komunistiskās partijas "mērenās" "intelektuāļu" frakcijas līderiem (kopā ar Nako Spiru, Tuku Jakovu un sākotnēji [[Mehmets Šehu|Mehmetu Šehu]]). Šai grupai pretī stāvēja dogmatiķis Envers Hodža, Ramadans Čitaku un Koči Dzodze, kurš vadīja represīvo aparātu ''Sigurimi'' slepenpolicijas veidā. === Pie varas === Albānijas Antifašistiskajā Nacionālās atbrīvošanas komitejā Malešova faktiski bija izglītības un kultūras ministrs.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> 1945. gadā viņš pievienojās pagaidu demokrātiskajai valdībai, risinot ekonomiskos jautājumus, un tika iecelts par kultūras un propagandas ministru, mēģinot apvienot zem viena karoga visu uzskatu nedaudzos albāņu intelektuāļos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.elsie.de/pdf/articles/A1991AlbanischeLit.pdf|title=Wayback Machine|website=www.elsie.de|access-date=2026-03-27}}</ref> Tajā pašā gadā viņš tika ievēlēts par jaunizveidotās Albānijas Rakstnieku un mākslinieku savienības prezidentu, kurā sākotnēji bija 74 biedri, tostarp vairāki nekomunistiski intelektuāļi, kā [[Musine Kokalari]] un Ģerģs Fišta. Savienība pārņēma albāņu literārā žurnāla "Drita" izdošanu. Malešova, liberālkomunists un demokrāts, žurnālā publicēja rakstus, kas rakstīti no dažādām pozīcijām, neatkarīgi no to ideoloģiskā satura. Viņš iestājās par Albānijas Demokrātiskās frontes sociālās bāzes maksimālu paplašināšanu, piesaistot visus, kas atbalstīja viņa platformu ("strādnieku, zemnieku, amatnieku, mazo un vidējo uzņēmēju un intelektuāļu alianse pret fašismu un reakcionārām kliķēm"). Cita starpā viņš uzaicināja savu bijušo mentoru, "sarkano bīskapu" Fanu Noli, atgriezties dzimtenē. Tas viss saniknoja Enveru Hodžu, īpaši pēc tam, kad Rakstnieku savienība vērsās pie [[Harijs Trumens|Harija Trūmena]] un [[Klements Etlijs|Klementa]] [[Klements Etlijs|Etlija]], aicinot [[Rietumu pasaule|rietumvalstis]] atzīt jauno Albāniju (Malešova uzskatīja par iespējamu politiski piekāpties, lai stiprinātu Albānijas starptautiskās pozīcijas). === Krišana, represijas un aizmirstība === Ilgu laiku dzīvojis ārzemēs, Malešova runāja [[Itāļu valoda|itāļu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Franču valoda|franču]], [[Turku valoda|turku]], nedaudz [[Vācu valoda|vācu]] un [[Grieķu valoda|grieķu]] valodā,<ref name=":1" /> un viņam bija labākas teorētiskās zināšanas marksismā nekā gandrīz visiem citiem albāņu komunistiem. Līdz ar to viņš kļuva vēl nepopulārāks partijas vadības acīs. 1945. gada decembrī Hodža viņu apsūdzēja "labējā novirzē". 1946. gada februārī pēc Koči Dzodzes ierosinājuma (kuru Malešova kritizēja par viņa atkarību no Dienvidslāvijas un kurš, ironiski, drīz vien tika represēts tā paša iemesla dēļ), Malešova tika izslēgts no AKP CK Politbiroja un Centrālkomitejas par "kļūdainiem politiskiem un ekonomiskiem uzskatiem"; viņa "kliķe" tika nodēvēta par "oportūnistiem" un "antidienvidslāviem". Par viņu iestājās PSRS sūtnis, taču ar to nepietika.<ref name=":0" /> 1947. gada maijā Malešova tika izslēgts no Komunistiskās partijas, arestēts pēc Dzodzes pavēles un kopā ar saviem atbalstītājiem nogādāts Tautas tiesas priekšā, kuru kontrolēja Dzodze. Apsūdzētiem pretvalstiskās darbībās, viņiem tika piespriests ilgs cietumsods un trimda. Vairākus gadus Malešova tika internēts koncentrācijas nometnē Balši, un viņa vārds tika publiski aizmirsts. Pēc viņa atlaišanas sekoja rakstnieku vajāšana, daudzi no kuriem tika vajāti un ieslodzīti. Envers Hodža sniedza oficiālu Malešovas uzskatu novērtējumu, kurā pierakstīja viņam atbalstu no "Dienvidslāvijas fašistiem", antimarksismu un centienus atjaunot buržuāzijas privilēģijas, "tādējādi sagatavojot kapu albāņu tautai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.enverhoxha.ru/Archive_of_books/enver_hoxha_10th_anniversary_of_the_founding_of_the_pla_rus.pdf|title=Wayback Machine|website=www.enverhoxha.ru|access-date=2026-03-27}}</ref> Viņš arī žēlojās, ka Malešova esot bijis slinks partijas uzdevumu izpildē.<ref>Enver Hoxha: ''The Titoites.'' Tirana 1982, S. 157f.</ref> Sejfula Malešova atlikušo mūža daļu pavadīja policijas uzraudzībā [[Fieri]], strādājot veikalā un būdams līdzpilsoņu atstumts, ar aizliegumu apmeklēt publisku kontaktu vietas, kā kafejnīcas.<ref name=":0" /> Ja kāds tomēr uzdrošinājās ar viņu runāt, viņš piespieda pirkstu pie lūpām, atgādinot par klusēšanas solījumu, kas bija nodrošinājis viņa izdzīvošanu, jo katrs viņa solis tika uzmanīts.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> Taču viņam bija atļauta anonīma tulkošana. 1949. gada oktobrī viņš kopā ar citiem sāka krievu-albāņu vārdnīcas tulkošanu, kuras autorība, kad tā tika publicēta 1954. gadā, tika piedēvēta citam cilvēkam.<ref name=":4">Ndoja, Leka (2013). ''Tjetërsimi i veprës intelektuale gjatë komunizmit në Shqipëri.'' Tiranë: Instituti i Studimit të Krimeve dhe Pasojave të Komunizmit. fq. 105—107, 137, 143—144. <nowiki>ISBN 978-9928-168-12-2</nowiki>.</ref> Pilns viņa anonīmi tulkoto tekstu klāsts vēl nav zināms, taču, tā kā tulkošana bija vienīgā intelektuālā darbība, ko viņam atļāva kultūras ministra Manuša Muftiu īpašs rīkojums, to bijis daudz, galvenokārt no krievu valodas.<ref name=":4" /> Viņš nomira 1971. gadā no [[Apendicīts|apendicīta]], kas pārauga [[Peritonīts|peritonītā]], tīši nesniedzot viņam medicīnisko palīdzību.<ref name=":0" /> Viņa apglabāšanā pilsētas Vecajos kapos<ref>Dervishi, Kastriot (2012). ''Kryeministrat dhe ministrat e shtetit shqiptar në 100 vjet''. Tiranë: 55. fq. 174. ISBN <bdi>978-99943-56-22-5</bdi>.</ref> anonīmā kapā piedalījās tikai viņa māsa, kapracis un divi ''Sigurimi'' aģenti.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://letersia.zemrashqiptare.net/article/English/ClassicalAuthors/2988/|title=Letërsia Shqiptare - Sejfulla Malëshova (1901-1971)|website=letersia.zemrashqiptare.net|access-date=2026-03-27|archive-date=2012-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20120307232251/http://letersia.zemrashqiptare.net/article/English/ClassicalAuthors/2988}}</ref> Neraugoties uz viņa mēreno pozīciju, Malešova ir iekļauts 260 cilvēku sarakstā, kuri tiek vainoti komunistu noziegumos kara un pēckara gados, jo viņš šai laikā ieņēma augstu posteni Albānijas vadībā un piedalījies "tīrīšanā" [[Škodra|Škodrā]] 1945. gada janvārī—martā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.standard.al/2014/11/29/lufta-e-dyte-boterore-ne-shqiperi-e-papublikuar-arkivi-i-shtetit-260-emrat-qe-rrefyen-ekzekutimet-ne-ushtrine-partizane/|title=Lufta e Dytë Botërore në Shqipëri, E papublikuar/ Arkivi i Shtetit, 260 emrat që “rrëfyen” ekzekutimet në ushtrinë partizane|work=Gazeta Standard Online|access-date=2026-03-27|language=en-us|archive-date=2020-01-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20200128085904/http://www.standard.al/2014/11/29/lufta-e-dyte-boterore-ne-shqiperi-e-papublikuar-arkivi-i-shtetit-260-emrat-qe-rrefyen-ekzekutimet-ne-ushtrine-partizane/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1971. gadā mirušie]] [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Albānijas dzejnieki]] [[Kategorija:Albānijas vēsture]] [[Kategorija:Albānijas politiķi]] toeki1autldd9an3hh4djx3zc0jjxn4 0 627519 4459396 4451101 2026-04-26T09:12:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459396 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vera Kuzmina | vārds_orig = | attēls = Vera_Kuzmina2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1923|11|16}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{mdv|2021|10|22|1923|11|16}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Čeboksari]], {{flag|Čuvašija}}, {{flag|Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[PSRS]], [[Krievija]] | tautība = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | ienākumi = | darbības_gadi = 1947-2021 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vera Kuzmina''' (dzimusi {{dat|1923|11|16}}, mirusi {{dat|2021|10|22}} [[Čeboksari|Čeboksaros]]) bija izcila padomju un krievu teātra [[Aktieris|aktrise]]. Gandrīz visu savu radošo mūžu (1947–2021) viņa bija saistīta ar K. Ivanova vārdā nosaukto [[Čuvašija|Čuvašijas]] Akadēmisko drāmas teātri. Kuzminas ieguldījums teātra mākslā tika augstu novērtēts: 1980. gadā viņai tika piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] tituls, 1991. gadā saņemta Čuvašijas APSR K. V. Ivanova Valsts balva, 2018. gadā piešķirta Krievijas Nacionālā teātra balva "Zelta maska". 2003. gadā kļuvusi par Čuvašijas Republikas goda pilsoni. Viņa tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām Čuvašijas teātra māksliniecēm, īpaši izceļoties ar skatuves runas un deklamācijas meistarību. == Biogrāfija == Vera Kuzmina dzimusi 1923. gada 16. novembrī Janšihovas-Norvašu ciemā (tagad Jantikovas rajonā, [[Čuvašija|Čuvašijā]], [[Krievija|Krievijā]]). [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Lielā Tēvijas kara]] laikā (1941–1943) viņa strādāja mežizstrādē netālu no [[Smoļenska|Smoļenskas]]. Beigusi Maskavas Valsts teātra mākslas institūtu. Viņas pirmais skolotājs bija Maskavas Mākslas teātra aktieris M. Tarhanovs. Kopš 1947. gada viņa strādāja [[Čeboksari|Čeboksaru]] K. Ivanova vārdā nosauktajā Čuvašu akadēmiskajā drāmas teātrī un bija teātra vadošā aktrise. Uz skatuves viņa ir nospēlējusi vairāk nekā 100 lomas. Vairāk nekā 60 teātra darba gadu laikā viņa uz čuvašu skatuves ir ienesusi tēlus no krievu un ārzemju klasikas, kā arī nacionālās čuvašu literatūras un dramaturģijas darbiem. Starp viņas ievērojamākajām sieviešu lomām ir mātes šādās izrādēs: N. Ilbekova "Melnā maize", [[Federiko Garsija Lorka|F. Garsijas Lorkas]] "Asins kāzas", N. Terentjeva "Sibīrijas divīzija" un "Dzeguze joprojām kūko", K. Ivanova "Narspi", P. Osipova "Aidars", B. Čindikova "Kazenes gar zedeni" un daudzās citās. Viņa strādāja radio, deklamējot [[Dzeja|dzeju]], [[Īsais stāsts|īsos stāstus]] un [[Novele|noveles]], piedalījās arī [[radio]] un [[Televīzija|televīzijas]] lugās. Kopš 1952. gada viņa piedalījusies vairāk nekā 300 filmu dublēšanā [[Čuvašu valoda|čuvašu valodā]]. Vairākus gadus V. Kuzmina bija Padomju Kultūras fonda Čuvašijas nodaļas priekšsēdētāja. K. Ivanova Čuvašijas Akadēmiskais drāmas teātris svinēja aktrises 80. un 85. dzimšanas dienu. Savai 80. dzimšanas dienai aktrise sagatavoja Bernardas lomu pēc F. Garsijas Lorkas lugas motīviem. Vera Kuzmina iesaistījās sabiedriskajās aktivitātēs Čuvašijā un aktīvi piedalījās republikas pasākumos, [[Festivāls|festivālos]], izrādēs, konkursos un sanāksmēs. 2013. gadā viņa piedalījās 12. Starptautiskajā laikmetīgās drāmas festivālā ''Koļada-Plus'' [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]], kur atveidoja Sāras Abramovnas lomu lugā "Šanele" (''Баба Шанель''). Luga guva augstāko vērtējumu. V. Kuzmina bija Viskrievijas Teātra biedrības Čuvašijas nodaļas valdes locekle. 1994. gadā pēc V. Aleksejeva scenārija "Čuvaškino" (''Чувашкино'') un Kazaņas kinohroniku studijā tika uzņemta dokumentālā filma “Laika cikls” par aktrises darbu. Vera Kuzmina nomira 2021. gada 22. oktobrī Čeboksaros 97 gadu vecumā pēc ilgstošas un smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rg.ru/2021/10/22/reg-pfo/umerla-narodnaia-artistka-sssr-vera-kuzmina.html|title=Умерла народная артистка СССР Вера Кузьмина|last=Олег Усков|publisher=[[Российская газета]]|website=rg.ru|access-date=2021-10-23|date=2021-10-22|language=ru}}</ref> Atvadu ceremonija notika 2021. gada 24. oktobrī K. Ivanova Čuvašijas Akadēmiskajā drāmas teātrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chv.aif.ru/culture/person/v_cheboksarah_skonchalas_legendarnaya_teatralnaya_artistka_vera_kuzmina|title=В Чебоксарах скончалась легендарная театральная артистка Вера Кузьмина|last=|publisher=[[Аргументы и Факты|АиФ-Чувашия]]|website=chv.aif.ru|access-date=2021-10-24|date=2021-10-23|language=ru}}</ref> Aktrise tika apglabāta tajā pašā dienā Čeboksaru 1. kapsētā blakus savam vīram, Čuvašijas tautas dzejniekam Pjotram Huzangajam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drama21.ru/news/2021/10/24/Vera_Kuzjmina/|title=Чувашия простилась с легендой чувашского народа, народной артисткой СССР Верой Кузьминой|last=|publisher=[[Чувашский драматический театр имени К. В. Иванова|Официальный сайт ЧГАДТ им. К. В. Иванова]]|website=drama21.ru|access-date=2021-10-25|date=2021-10-24|language=ru|archive-date=2021-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20211025160631/https://drama21.ru/news/2021/10/24/Vera_Kuzjmina/}}</ref> == Daiļrade == === Lomas teātrī === * Uljana Gromova ([[Aleksandrs Fadejevs (rakstnieks)|А. Fadejevs]], "Jaunā gvarde", 1947) * Toņa (L. Maļugins, "Vecie draugi", 1947) * Taņa (A. Arbuzovs, "Taņa", 1954) * Nadja (N. Terentjevs, "Kas ir laime?", 1958) * Meiča (''Девица'') ([[Maksims Gorkijs|M. Gorkijs]], "Vecītis" (''Старик''), 1960) * Marta (J. Kožeņovskis, "Karpatu kalni", 1963) * Keberuka (''Кедерук'') (N. Aizmans, "Izej pie Ivana" (''Выйди, выйди за Ивана''), 1965, 1974) * Māte (''Мать Сентиера'') (P. Osipovs, "Aidars" (''Айдар''), 1965, 1988) * Аņisja ([[Ļevs Tolstojs|Ļ. Tolstojs]], "Tumsas vara" (''Власть тьмы''), 1966) * Saide, māte (''Сайде, мать'') (N. Ilbekovs un G. Mikuškina, "Melnā maize" (''Чёрный хлеб''), 1968) * Ņina (V. Romanovs, "Ņikita Bičurins" (''Никита Бичурин''), 1969) * Feodora (''Феодора'') (N. Terentjevs, "Bez tevis dzīves nav" (''Нет жизни без тебя'')., 1970) * Māte (N. Terentjevs, "Sibīrijas divīzija", 1976) * Krupskaja (J. Čepurins, "Sniegi", 1971) * Poļina (''Полинка'') ([[Andrejs Makajonaks|А. Makajonaks.]] "Tribunāls", 1972) * Vorožeja (''Ворожея'') (N. Terentjevs, "Meitene un zeme" (''Земля и девушка''), 1972) * Māte (F. Garsija Lorka, "Asins kāzas", 1974) * Košera (''Кошер'') (G. Hugajevs, "Andro un Sandro" (''Андро и Сандро''), 1977) * Komoriha (''Комариха'') (V. Rasputins, "Nauda Marijai" (''Деньги для Марии''), 1978) * Mihetera sieva (''Жена Михетера'') (K. Ivanovs, "Narpsi" (''Нарспи''), 1979) * Kuraka (''Курак'') (J. Uhsajs (''Я. Ухсай''), "Tudimer" (''Тудимер''), 1979) * Pelageja (N. Terentjevs, "Grēks", 1980) * Iļjiņična ([[Mihails Šolohovs|М. Šolohovs]], "[[Klusā Dona]]", 1981) * Klavjē (''Клавье'') (N. Terentjevs, "Ugunsdzēsēju zirgs" (''Пожарная лошадь''), 1986) * Nenila (''Ненила'') (J. Gladkih, "Svešā", 1989) * Māte (B. Čindikovs, "Kazenes gar žogu" (''Ежевика вдоль плетня''), 1990) * Vecmāmiņa Renoba (''Бабушка Ренод'') (A. Dodē, "Arlēziete" (''Арлезианка''), 1994) * Kora vadītāja (''Предводительница хора'') (N. Sidorovs, "Meitenes raudas rītausmā" (''Плач девушки на заре''), 1995) * Vecmāmiņa (''Бабушка Эухени'') (А. Каsona, "Koki mirst stāvus" (''Деревья умирают стоя''), 1996) * ''Бернарды'' (F. Garsija Lorka, "Bernardas Albas māja", 2003) * Uņeslū (''Унеслу'') (N. Sidorovs, "Kad zvaigznes dziest" (''Когда гаснут звёзды'')) * Melnā Bezdelīga (''Чёрная Ласточка'') (B. Čindikovs, "Melnā Bezdelīga"). * Krohina ([[Emīls Braginskis|E. Braginskis]], "Avantūriste") * Vecmāmiņa Mita (''Бабушка Мита'') (J. Jovkovs, "Albena") * Aiša Abaja (''Айша Абай'') (A. Hmits, "Goda cena") * Aļtuka (''Альтук'') (A. Ports, "Nauda aizver acis" (''Деньги глаза слепят'')) * Sāra Abramovna (N. Koļada, "Šanele" (''Баба Шанель'')) * Viešņa (''Первая гостья'') ([[Aleksandrs Ostrovskis|А. Ostrovskis]], "Nabadzība nav netikums" (''Бедность не порок'')) * Spiridonovna (A. Pisemskis, "Rūgtais liktenis" (''Горькая судьбина'')) * Nadežda Smirnova (V. Ļapins, "Čikāgas vectēva mantojums" (''Наследство дедушки из Чикаго'')) * Akuļina (I, Maksimovs-Koškinskis, "Konstantīns Ivanovs") * Iļjas vecmāmiņa (''Бабушка Ильи'') (N. Terentjevs, "Mana zvaigzne debesīs" (''Моя звезда на небе'')) * Saņkas sieva (''Бабушка Ильи'') (А. Tarasovs, "Vai mums vajadzētu rīkot kāzas?" (''Не сыграть ли свадьбу?'')) * Cvetajeva (M. Gorkijs, "Filistieši" (''Мещане'')) * Si Fina (''Сы Фын'') (Cao Ju, "Urgans" (''Урган)'') * Lēdija Mildorfa (''Леди Мильфорд'') ([[Frīdrihs Šillers|F. Šillers]], "Nodevība un mīlestība" (''Коварство и любовь'')) * Gaļa ([[Tarass Ševčenko|Т. Ševčenko]], "Nazars Stodolija" (''Назар Стодоля'')) * Varvara (N. Sidorovs, "Cik jauni mēs bijām" (''Как молоды мы были'')) * Matrjona (A. Boļšakova, "Mīlestība nepazīst vecumu" (''Любви все возрасты покорны'')) * Pārdevēja (''Продавщица'') (A. Cagareli, "Hanuma" (''Ханума'')) * Jeļena Pavlovna (G. Rjabkins, "Kaut kas ir šajā meitenē..." (''В этой девушке что-то есть...'')) * Māte (N. Terentjevs, "Dzeguze joprojām kūko" (''Кукушка все кукует'')) === Filmogrāfija === * 1990 — S. Belošņikovs ''"Ловкач и Хиппоза"'' — ''баба Ксюша'' === Dalība filmās === * 1994 — dokumentālā filma "Laika cikls" ''(Времени круговорот'') == Atzinība == === PSRS un Krievijas apbalvojumi === * Medaļa "Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā no 1941. līdz 1945. gadam" * Medaļa "Par varonīgu darbu. V. I. Ļeņina 100. dzimšanas gadadienas piemiņai" * Medaļa "Par Maskavas aizsardzību" (1944) * Krievijas PFSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1968)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lib.cap.ru/kuzmina_v_1.asp|title=Кузьмина Вера Кузьминична|access-date=2011-01-18}}</ref> * Krievijas PFSR tautas māksliniece (1975) * [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves māksliniece]] (1980) * Tautu draudzības ordenis (1983) * Ordenis "Par nopelniem Tēvzemes labā" IV pakāpe (1999) * Goda ordenis (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pravo.gov.ru:8080/page.aspx?104009|title=Указ Президента Российской Федерации от 28 мая 2014 года № 374 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»|access-date=2014-05-29}}</ref> * Krievijas Federācijas prezidenta pateicība (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001201902280004?index=7&rangeSize=1|title=Распоряжение Президента Российской Федерации от 27 февраля 2019 года № 52-рп «О поощрении»|access-date=2019-02-28}}</ref> === Reģionālās balvas === * Čuvašijas APSR Augstākās padomes Prezidija goda diploms (1953) * Čuvašijas APSR Nopelniem bagātā māksliniece (1958) * Iekļauta Čuvašijas APSR Darba slavas un varonības goda grāmatā (1973) * Čuvašijas APSR Augstākās padomes Prezidija goda diplomi (1981) * Čuvašijas APSR K. V. Ivanova vārdā nosauktā valsts balva (1991) * Čuvašijas Republikas Goda pilsone (2003) * Čuvašijas Republikas Nopelnu ordenis (2008) * Čuvašijas Republikas Goda diploms (2018) === Publiskās balvas === * Republikāniskā konkursa "''Чĕнтĕрлĕ чаршав''" (''Узорчатый занавес'') laureāte nominācijā "Labākā aktrise" * Krievijas Nacionālā teātra balva "Zelta maska" (2018) == Piezīmes == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kuzmina, Vera}} [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] e1e6g5qjb8b3ztvznpxzw2hej4fgggi 0 627677 4459336 4449264 2026-04-26T06:42:29Z Egilus 27634 /* Administratīvi teritoriālās struktūras dinamika Krievijas Impērijas sastāvā */ 4459336 wikitext text/x-wiki '''Vēsturiskā Baškortostāna''' ([[Baškīri|bašķīru]]: ''Tarihi Başqortostan'', ''Başqort ile'') ir termins, kas tiek lietots kā zinātnisks apzīmējums teritorijai, kurā veidojās un attīstījās [[baškīri|baškīru]] tauta. Šo terminu 1994. gadā ieteica N. Mažitovs un A. Sultanova, savukārt pēc I. Akmanova domām tas pirmoreiz lietots jau 20. gadsimta 30. gados M. Ļubavska darbos.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Башкирские восстания XVII — XVIII вв. — феномен в истории народов Евразии. — Уфа: Китап, 2016. — С. 60—61. — 376 с.|first=Акманов И. Г.|isbn=ISBN 978-5-295-06448-7.}}</ref> 1917.—1920. gadu beigās šīs teritorijas apzīmēšanai tika izmantots arī nosaukums ''Baškurdistāna''. Mūsdienās šajā vēsturiskajā reģionā ietilpst [[Baškortostānas Republika]], kā arī daļas no [[Orenburgas apgabals|Orenburgas]], [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas]], [[Tatarstāna|Tatarstānas]], [[Udmurtija|Udmurtijas]], [[Permas novads|Permas novada]], [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas]], [[Kurgānas apgabals|Kurgānas]], [[Samāras apgabals|Samāras]] un [[Saratovas apgabals|Saratovas]] teritorijām. Termins tiek plaši izmantots [[vēsture|vēstures]], [[etnogrāfija|etnogrāfijas]] un [[valodniecība|valodniecības]] pētījumos, lai apzīmētu teritoriju, kur dažādos vēstures periodos dzīvojušas baškīru ciltis. == Etimoloģija == Vēsturiski visa baškīru apdzīvotā teritorija tika saukta par ''Başqort ile'' — “baškīru zeme”. Laika gaitā tika lietoti arī dažādi šī nosaukuma varianti: ''Bašgurd'', ''Bašgird'', ''Baškirdija'', ''Baskardija'', ''Baškīru stepe'' u.c. Vietvārds ar formu ''Bašgurd'' minēts jau 14. gadsimta autora Fazlallāha Rašīd ad-Dīna darbā ''Oguz-Nāme.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/istoricheskiy-bashkortostan-v-xvi-vv-strana-gorodov|title=Вы точно человек?|website=КиберЛенинка|access-date=2026-04-02}}</ref> Ar Vēsturiskā Baškortostānas jēdzienu dažkārt tiek salīdzināts arī jēdziens ''Lielā Ungārija'' ({{lang-la|Magna Hungaria}}) — hipotētiskā [[ungāri|ungāru]] senču dzimtene, ko 13. gadsimtā aprakstīja ceļotājs Džovanni da Plano Karpīni. == Ģeogrāfiskais stāvoklis == Vēsturiskā Baškortostāna atrodas [[Dienvidu Urāli|Dienvidu Urālu]] reģionā un tam piegulošajās teritorijās. Šīs teritorijas precīzas robežas nav oficiāli noteiktas, un dažādos vēstures periodos tās būtiski mainījās. Agrīnākās ziņas par šo reģionu sniedz 11. gadsimta autors [[Mahmuds Kašgarī]], kurš darbā ''Divan lughat at-turk'' apraksta ''Baškīru stepes'' un sniedz to shēmātisku attēlojumu. Jau 10. gadsimtā [[Ibn Fadlans]] savos ceļojumu aprakstos piemin zemi ''Al-Bašgird''. 18. gadsimtā baškīru pārstāvji savā lūgumrakstā [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] ķeizarienei [[Anna I|Annai I]] aprakstīja savas zemes robežas, ietverot teritorijas gar [[Kama (upe)|Kamas]], [[Jaiks|Jaika]] un citām upēm, kā arī sāls atradnes Ilecas apgabalā. Saskaņā ar 19. gadsimta avotiem, tostarp Brokhauza un Efrona enciklopēdisko vārdnīcu, baškīri dzīvoja galvenokārt Urālu rietumu nogāzēs, bet agrāk viņu teritorija aptvēra plašas zemes starp [[Volga|Volgu]] un [[Irtiša|Irtišu]], sniedzoties līdz [[Oba|Obas]] baseinam. Mūsdienu vēsturnieki, balstoties uz dažādiem avotiem, tostarp ''Lielā zīmējuma grāmatu'', apraksta Vēsturiskā Baškortostānas robežas 17.—19. gadsimtā kā teritoriju, kas dienvidos sniedzās līdz [[Ileks|Ilekas]] upei, rietumos līdz Volgai pie [[Saratova|Saratovas]] un [[Samāra|Samāras]], bet ziemeļos līdz [[Silva (upe)|Silvas]] un [[Čusovaja|Čusovajas]] upju apgabaliem. Krievu publicists F. D. Ņefjodovs 19. gadsimtā rakstīja, ka Baškīrija aptvēra plašu teritoriju, kurā ietilpa [[Orenburgas guberņa]], [[Ufas guberņa]], daļa no [[Samāras guberņa|Samāras]] un arī atsevišķi [[Vjatkas guberņa|Vjatkas]] un [[Permas guberņa|Permas]] guberņu apgabali, un ka šis reģions jau izsenis bija saistīts ar baškīru tautu. == Valsts un administratīvi teritoriālā piederība == Vēsturiskā Baškortostāna dažādos laikposmos (VIII—XXI gs.) pilnībā vai daļēji atradās dažādu valstu sastāvā vai ietekmes sfērā, tostarp [[Volgas Bulgārija|Volgas Bulgārijas]], [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijas]], [[Zelta Orda|Zelta Ordas]], [[Nogaju Orda|Nogaju Ordas]], [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanistes]], [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas hanistes]], [[Krievijas cariste|Krievijas caristes]], [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]], [[Krievijas PFSR|Krievijas PFSR]] un [[PSRS]] (administratīvi Krievijas PFSR sastāvā). Par agrīno periodu nav drošu ziņu par vienotas valstiskuma formas pastāvēšanu baškīru zemēs Dienvidu Urālos. Tomēr tādu autoru kā [[Ibn Fadlans]], [[Džovanni da Plano Karpīni]] un [[Vilhelms no Rubruka]] darbi, kā arī baškīru šedžeres un eposi liecina par lokālu pašpārvaldes formu esamību līdz 13. gadsimtam. Daži pētnieki norāda, ka rietumu baškīru teritorijas atradās [[Volgas Bulgārija|Volgas Bulgārijas]] ietekmē. 13. gadsimtā Vēsturiskā Baškortostāna nonāca [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijas]] ietekmē. Pastāv dažādi viedokļi par iekļaušanās raksturu: daļa avotu norāda uz militāru iekarošanu pēc Volgas Bulgārijas krišanas, savukārt citi pētnieki pieļauj, ka daļa baškīru cilšu brīvprātīgi atzina mongoļu varu, saglabājot zināmu autonomiju. Atsevišķi avoti liecina arī par vietējo valdnieku (hanu) pastāvēšanu šajā periodā. 13.—15. gadsimtā reģions ietilpa [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] sastāvā. Avotos Baškīrija tiek minēta kā atsevišķa teritorija (''Baškyrd'') līdzās citām provincēm. Administratīvi šī teritorija bija sadalīta ulusos — feodālās pārvaldes vienībās, kas bija pakļautas hanu varai. Pētījumi liecina, ka Baškortostānas teritorija varēja būt sadalīta vairākos ulusos, kas atradās gar [[Urāla]] (Jaika) upi un daļēji arī pie [[Volga|Volgas]]. Pēc [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] sabrukuma Vēsturiskā Baškortostāna tika sadalīta starp [[Nogaju Orda|Nogaju Ordu]], [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] un [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas hanisti]]. Šajā periodā teritorija saglabāja politisku sadrumstalotību un dažādu vietējo valdnieku ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/etnicheskaya-istoriya-bashkir-v-dialoge-russkih-i-natsionalnyh-issledovaniy-v-kontse-xix-nachale-xx-v|title=Вы точно человек?|website=КиберЛенинка|access-date=2026-04-02}}</ref> 16. gadsimta otrajā pusē notika Baškortostānas pievienošana [[Krievijas cariste|Krievijas caristei]], kas iezīmēja pakāpenisku integrāciju Krievijas valsts administratīvajā un politiskajā sistēmā. == Administratīvi teritoriālās struktūras dinamika Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc baškīru pievienošanās [[Krievijas cariste|Krievijas caristei]] to apdzīvotā teritorija sākotnēji tika iekļauta Kazaņas apriņķī. No 1586. gada lielākā daļa reģiona tika izdalīta Ufas apriņķī, savukārt ziemeļaustrumu daļa ietilpa Verhoturjes apriņķī, bet aizurālu teritorijas — Toboļskas apriņķī. Šo administratīvo vienību pārvaldību nodrošināja Maskavā esošie Kazaņas un Sibīrijas prikazi. 18. gadsimta sākumā, [[Pēteris I|Pētera I]] reformu rezultātā (1708), Krievijas teritorija tika sadalīta lielās guberņās. Baškortostānas teritorija tika sadalīta starp [[Kazaņas guberņa|Kazaņas]] un [[Sibīrijas guberņa|Sibīrijas guberņām]]. 1744. gadā tika izveidota [[Orenburgas guberņa]], kurā sākotnēji ietilpa Ufas, Isetas un Orenburgas provinces. 1781. gadā notika administratīvā reforma, kuras rezultātā Orenburgas guberņa tika pārveidota par [[Ufas vietniecība|Ufas vietniecību]], kas sastāvēja no Ufas un Orenburgas apgabaliem. Ufas apgabals ietvēra vairākus apriņķus, tostarp Ufas, Birskas, Sterlitamakas, Menzelinskas un citus, savukārt Orenburgas apgabals — Orenburgas, Verhneurālas un citus apriņķus. 1784. gadā tika izveidots arī Troickas apriņķis. 1796. gadā Ufas vietniecība tika reorganizēta atpakaļ par [[Orenburgas guberņa|Orenburgas guberņu]], kurā sākotnēji ietilpa desmit apriņķi. 19. gadsimtā administratīvās robežas vairākkārt tika pārskatītas: daļa apriņķu tika likvidēti un vēlāk atjaunoti, bet perifērās Baškortostānas teritorijas tika iekļautas arī [[Permas guberņa|Permas]], [[Vjatkas guberņa|Vjatkas]] un [[Saratovas guberņa|Saratovas guberņās]]. 1851. gadā daļa teritoriju tika nodota [[Samaras guberņa|Samaras guberņai]]. 1865. gadā Orenburgas guberņa tika sadalīta divās atsevišķās vienībās — [[Ufas guberņa|Ufas]] un Orenburgas guberņā. Ufas guberņā ietilpa galvenās baškīru apdzīvotās teritorijas, tostarp Ufas, Birskas, Beljebejas, Sterlitamakas, Zlatoustas un Menzelinskas apriņķi.<ref>{{Publikācijas atsauce|first=Ахметзаки Валиди Тоган|title=История башкир|url=https://kitaptar.bashkort.org/storage/books/LiXkM8XCXqdxuLoPWSc9Ul7PEuqgu6qSRBlD3fXU.pdf|journal=}}</ref> Baškīru juridisko statusu Krievijas impērijā regulēja 1863. gada 14. maijā pieņemtais normatīvais akts ''"Nolikums par baškīriem"''. Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] sākās [[Baškurdistāna|autonomu administratīvo struktūru]] veidošanās, kas 1919. gadā noveda pie [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Baškīrijas Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas]] izveides. == Rusifikācija == Krievijas impērijas sastāvā Vēsturiskā Baškortostāna tika pakļauta sistemātiskai [[Pārkrievošana|rusifikācijas]] politikai, kuras mērķis bija integrēt [[baškīri|baškīrus]] impērijas administratīvajā, kultūras un valodas telpā. Šī politika īpaši pastiprinājās 18.—19. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idelreal.org/a/32217095.html|title=Башкиры потеряли язык, татары стали башкирами и всеобщая русификация|website=Radio Free Europe / Radio Liberty|access-date=2026-04-02|date=2023-01-12|language=ru}}</ref> Administratīvajā jomā tika ieviesta Krievijas pārvaldes sistēma, kas ierobežoja tradicionālās vietējās pašpārvaldes formas un pakļāva baškīru teritorijas centrālajai varai. Vietējā elite tika pakāpeniski integrēta impērijas dienestā, savukārt tradicionālās institūcijas zaudēja savu autonomiju. Valodas un izglītības jomā dominējošu lomu ieguva [[krievu valoda]], kas kļuva par galveno administrācijas un izglītības valodu. Tika veicināta krievu skolu izveide, bet vietējās [[tjurku valodas]] tika marginalizētas oficiālajā sfērā. Svarīgs rusifikācijas instruments bija arī [[kristianizācija]], kas izpaudās kā centieni izplatīt [[pareizticība|pareizticību]] starp musulmaņu baškīru iedzīvotājiem. Lai gan šie centieni nebija pilnībā veiksmīgi, tie radīja papildu sociālo spriedzi reģionā. Ekonomiskajā jomā notika aktīva krievu un citu iedzīvotāju kolonizācija baškīru zemēs, kas izraisīja zemes atsavināšanu un tradicionālā [[nomadisms|nomadiskā]] un pusnomadiskā dzīvesveida ierobežošanu. Tas veicināja sociālās un ekonomiskās struktūras pārmaiņas, kā arī konfliktus par resursiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baškortostāna]] lr7dj0igz99frur20ysfztp35mcp0qv 0 627903 4459406 4449856 2026-04-26T09:32:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459406 wikitext text/x-wiki '''Veselības problēmas Arāla jūras reģionā''' mūsdienās ir [[Arāla jūra]]s izžūšanas rezultāts. Šai reģionā augsnes, gaisa un ūdens piesārņojuma dēļ kopš 1970. gadiem pieauga dažādu, īpaši elpošanas slimību un ilgstošas saindēšanās gadījumu skaits, un nav gaidāms, ka tuvākajā nākotnē problēmu izdosies atrisināt.<ref name=":0">[https://www.cawater-info.net/bk/water_land_resources_use/english/english_ver/pdf/micklin88.pdf Micklin, P. P. (1988). Desiccation of the Aral Sea: A Water Management Disaster in the Soviet Union.] Science. 241(4870), 1172 & 1175.</ref> Arāla jūras izžūšana tiek uzskatīta par vienu no lielākajām mūsdienu ekoloģiskajām katastrofām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.int/uzbekistan/news/%D0%BF%D1%80%D0%BE%D0%B1%D0%BB%D0%B5%D0%BC%D1%8B-%D0%B0%D1%80%D0%B0%D0%BB%D0%B0-%D0%B8-%D0%B2%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%83%D1%80%D1%81%D0%BE%D0%B2-%D1%80%D0%B5%D0%B3%D0%B8%D0%BE%D0%BD%D0%B0|title=Проблемы Арала и водных ресурсов региона {{!}} Uzbekistan|website=www.un.int|access-date=2026-04-03}}</ref> Krīzes tieši skartās zemes ir [[Kazahstāna]], [[Uzbekistāna]] un [[Turkmenistāna]], bet tā netieši būtiski ietekmē arī [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]].<ref name=":1" /> == Priekšnoteikumi == Arāla jūra, kas faktiski bija [[sālsezers]], atradās plašā ļoti sausā reģionā, kurā ietecēja divas upes — [[Amudarja]] un [[Sirdarja]]. Kad tuksnešu apūdeņošanas projektu rezultātā Uzbekistānas lauksaimniecības vajadzībām pa ceļam iztērēja gandrīz visu upju ūdeni,<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Gaybullaev|first=Behzod|last2=Chen|first2=Su-Chin|last3=Gaybullaev|first3=Dilmurod|date=2012-12-01|title=Changes in water volume of the Aral Sea after 1960|url=https://doi.org/10.1007/s13201-012-0048-z|journal=Applied Water Science|language=en|volume=2|issue=4|pages=285–291|doi=10.1007/s13201-012-0048-z|issn=2190-5495}}</ref> jūra sāka izžūt, sarūkot līdz nelieliem ezeriņiem un atstājot savā bijušajā gultnē sāļus, citus minerālus un toksīnus. Tie ne tikai piesārņoja augsni, bet arī tika aiznesti vēja un vētru ietekmē un nonāca citās vietās, tostarp uz lauksaimniecības zemēm.<ref name=":1" /> Tas ir izraisījis tādu veselības problēmu kā [[Elpošanas ceļu slimības|elpceļu slimību]] un [[Vēzis (slimība)|vēža]] pieaugumu, kā arī psihisko slimību attīstīšanos.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Small|first=I|last2=van der Meer|first2=J|last3=Upshur|first3=R E|date=2001-06|title=Acting on an environmental health disaster: the case of the Aral Sea.|url=https://ehp.niehs.nih.gov/doi/pdf/10.1289/ehp.01109547|journal=Environmental Health Perspectives|volume=109|issue=6|pages=547–549|doi=10.1289/ehp.01109547|issn=0091-6765|pmc=1240333|pmid=11445505|access-date={{dat|2026|04|03||bez}}|archive-date={{dat|2023|04|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230426113317/https://ehp.niehs.nih.gov/doi/pdf/10.1289/ehp.01109547}}</ref> Arāla lieluma izmaiņas ir ietekmējušas arī vietējo [[Klimats|klimatu]] un izraisījušas vētru biežuma pieaugumu un pastiprināšanos. Paaugstinājies [[Pazemes ūdeņi|gruntsūdeņu]] [[sāļums]],<ref name=":3" /> barības ķēdē nokļuvušas daudzas kaitīgas vielas un [[pesticīdi]], pieaudzis putekļu vētru biežums un parādījušās sāls putekļu vētras.<ref name=":0" /> Vairāk nekā trīsreiz samazinājies jau tā nelielais [[nokrišņu daudzums]].<ref name=":2" /> Amudarjas un Sirdarjas ganības un auglīgās zemes nodarbināja vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku [[Mājputni|mājputnu]] audzēšanas, [[zemkopība]]s (īpaši [[kokvilna]]s) ražas audzēšanas un novākšanas, kā arī [[lopkopība]]s jomās.<ref name=":1" /> Uzbekistānas reģionā gadiem ilgā kokvilnas lauku monokultūras lauksaimniecība noplicināja augsni no dabiski sastopamajiem minerāliem un barības vielām. Tas galu galā noveda pie pesticīdu un mēslošanas līdzekļu lietošanas palielināšanās, lai mēģinātu kompensēt šos jaunos augsnes trūkumus. Tomēr šīs palielinātās ķīmiskās vielas nonāca augsnē, ūdenī un visbeidzot Arāla jūrā.<ref name=":4">Precoda, N. (1991). ''Requiem for the Aral Sea.'' Ambio. 20(3/4), 113.</ref> Lauksaimniecības darbības arī izraisīja plašu augsnes eroziju un sliktu ūdens kvalitāti.<ref>Franz, J. S. & FitzRoy, F. (2006). ''Child Mortality and Environment in Developing Countries.'' Population and Environment. 27(3), 264.</ref> Starp rūpnieciskajām piesārņojuma vielām ir polihlorēto bifenilu savienojumi un [[smagie metāli]]. Sava ietekme bija arī reģiona nomaļuma dēļ tajā izvietotajām [[Padomju Savienība|PSRS]] militārajām aizliegto ieroču laboratorijām, kas izraisīja [[Aralas baku uzliesmojums|Aralas baku uzliesmojumu]]. == Medicīniskā situācija == Arāla jūras reģiona veselības aprūpes infrastruktūrai, tostarp slimnīcām un medicīnas centriem, trūkst pamata instrumentu un cita aprīkojuma veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai.<ref name=":3" /> Medicīnas personālam nav nepieciešamo apstākļu, lai efektīvi veiktu savu darbu, un pati ekoloģijas ietekme uz veselību reģionā nav pienācīgi izpētīta, tādējādi viņiem trūkst arī profesionāla līmeņa zināšanu par stāvokli. Jūrai izžūstot, piesārņotāji paliek uz tās bijušā dibena un nonāk augsnē, kā arī tiek aiznesti gaisā. Tas ir negatīvi ietekmējis vietējo iedzīvotāju veselību. Arāla jūras ekoloģiskās krīzes zonā dzīvo ap 3,5 miljoni cilvēku.<ref>Vinogradov, Sergei; Langford, Vance P.E. (2001). ''"Managing transboundary water resources in the Aral Sea Basin: in search of a solution".'' International Journal of Global Environmental Issues. 1 (3/4): 345. doi:10.1504/IJGENVI.2001.000984. ISSN 1466-6650.</ref> Ir novērots daudzu slimību un stāvokļu pieaugums, kas ir saistīts ar Arāla sarukšanu. [[Zīdainis|Zīdaiņi]] un bērni ir vislielākajam riskam pakļauti piesārņotāju un toksīnu iedarbībai, kā rezultātā pieaug zīdaiņu mirstība šajā reģionā. === Ietekme uz bērnu veselību === Zīdaiņu mirstības rādītāji šajā reģionā pieauga kopš 1970. gadiem, kamēr citviet pasaulē tie kopumā samazinājās.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Vinogradov|first=Sergei|last2=Langford|first2=Vance P.E.|date=2001|title=Managing transboundary water resources in the Aral Sea Basin: in search of a solution|url=http://www.inderscience.com/link.php?id=984|journal=International Journal of Global Environmental Issues|language=en|volume=1|issue=3/4|pages=345|doi=10.1504/IJGENVI.2001.000984|issn=1466-6650}}</ref> 1993. gadā Kazahstānā tā sasniedza pat 70 uz 1000 iedzīvotājiem,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kiessling|first=Kerstin Lindahl|date=1998|title=Conference on the Aral Sea: Women, Children, Health and Environment|url=https://www.jstor.org/stable/4314791|journal=Ambio|volume=27|issue=7|pages=560–564|issn=0044-7447}}</ref> tomēr pēc 2000. gadu vidus sāka mazināties. Tam palīdzēja ārstu radikālā pozīcija, kuri vairākās vietās pat neieteica barot bērnu ar krūti, jo barojošās mātes piens bija pārāk toksisks.<ref name=":4" /> Turkmenistānā, kas atrodas ne mazāk kā 100 kilometrus no bijušās Arāla jūras, taču cieš no tās vēja atnestajiem putekļiem, 50% no visām ziņotajām bērnu slimībām ir saistītas ar elpošanas sistēmas traucējumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wiggs|first=Giles F S|last2=O'hara|first2=Sarah L|last3=Wegerdt|first3=Johannah|last4=Van Der Meer|first4=Joost|last5=Small|first5=Ian|last6=Hubbard|first6=Richard|date=2003-06|title=The dynamics and characteristics of aeolian dust in dryland Central Asia: possible impacts on human exposure and respiratory health in the Aral Sea basin|url=https://rgs-ibg.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/1475-4959.04976|journal=The Geographical Journal|language=en|volume=169|issue=2|pages=142–157|doi=10.1111/1475-4959.04976|issn=0016-7398}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arāla jūra]] [[Kategorija:Kazahstāna]] [[Kategorija:Uzbekistāna]] [[Kategorija:Ekoloģija]] [[Kategorija:Veselība]] g9qzlufbyne3j9qbm29hfug84vm0rs9 0 628314 4458929 4456851 2026-04-25T12:12:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4458929 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Semjuels Hūds | vārds_orig = ''Samuel Hood, 1st Viscount Hood'' | attēls = Northcote, Samuel Hood.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = 1784. gada Hūda portrets. | dz_gads = 1724 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Batleidža]],[[Somerseta]], {{ENG}} | m_gads = 1816 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Londona]], {{ENG}} | dienesta_pakāpe = [[admirālis]] | pilsonība = | tautība = | paraksts = | pakāpe = admirālis | dienesta_laiks = 1741–1794 | valsts = [[Lielbritānijas Karaliste]] | struktūra = [[File:Naval ensign of the United Kingdom.svg|25px]] [[Karaliskā flote]] | vienība = | nodarbošanās = militārpersona, politiķis | komandēja = {{plainlist| * [[HMS|Jamaica]] * [[HMS|Lively]] * [[HMS|Grafton]] * [[HMS|Antelope]] * [[HMS|Vestal]] * [[HMS Victory (1765)|HMS Victory]] }} | kaujas = {{Tree list}} * [[Septiņgadu karš]] ** [[Havras reids]] * [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]] ** [[Česapīkas līča kauja]] ** [[Visu Svēto salu kauja]] ** [[Monas šauruma kauja]] * [[Francijas revolucionārie kari]] ** [[Tulonas aplenkums]] ** [[Iebrukums Korsikā (1794)|Iebrukums Korsikā]] {{Tree list/end}} | apbalvojumi = [[file:Order of the Bath UK ribbon.svg|26px]] [[Pirts ordenis]]<br>[[File:Baronet's Badge ribbon.png|26px]] [[Baronets]] | izglītība = | cits_darbs = Griničas Jūras kara slimnīcas pārvaldnieks }} '''Semjuels Hūds''', Pirmais [[vikonts]] Hūds (dzimis {{dat|1724|12|12}}; miris {{dat|1816|1|27}}) bija Karaliskās flotes [[virsnieks]] un [[politiķis]]. Kā jaunākais virsnieks viņš piedalījās karadarbībā [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karā]]. Kā pagaidu komandieris ar kuģi "Antelope", Hūds iedzina franču kuģi pie krasta Odjēras līcī un 1757. gadā [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā sagūstīja divus [[kaperi (jūrnieki)|kaperu]] kuģus. Viņš ieņēma augstākā komandiera amatu kā Ziemeļamerikas stacijas virspavēlnieks un pēc tam kā Aizvēja salu stacijas virspavēlnieks. [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā Hūds vadīja britu floti līdz uzvarai [[Monas šauruma kauja|Monas šauruma kaujā]] 1782. gada aprīlī. Vēlāk viņš kļuva par flotes virspavēlnieku Portsmutā, pēc tam par pirmo jūras lordu un pēc īsas atgriešanās Portsmutas komandiera amatā kļuva par Vidusjūras flotes virspavēlnieku [[Francijas revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Viņa jaunākais brālis bija [[admirālis]] [[Aleksandrs Hūds]], 1. Bridportas vikonts (1726–1814), un viņa brālēns, kurš reiz tika atbrīvots no amata, bija admirālis sers Semjuels Hūds, Pirmais baronets (1762–1814). == Biogrāfija == Semjuels Hūds no Vaitlijas piedzima [[vikārs|vikāra]] Semjuela Hūda no Somersetas un viņa sievas Marijas Hoskinsas, [[Dorseta]]s muižnieka meitas ģimenē. Viņš iestājās Karaliskajā flotē 1741. gadā<ref name=odnb>{{cite book|url=http://www.oxforddnb.com/view/article/13678?docPos=1 |title=Samuel Hood, 1st Viscount Hood |year=2004 |doi=10.1093/ref:odnb/13678 |access-date=31 August 2015}}</ref> un dienēja uz kuģa [[HMS Ludlow]] kapteiņa Džordža Rodnija vadībā, bet 1746. gadā tika paaugstināts par leitnantu. [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] laikā Hūds dienēja [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. 1754. gadā Semjuelam Hūdam tika uzticēts komandēt [[Korvete (burukuģis)|korveti]] [[HMS Jamaica]], kuru viņš komandēja Ziemeļamerikas ūdeņos. Divus gadus vēlāk, 1756. gada jūlijā, Hūds tika iecelts par korvetes [[HMS Lively]] komandieri. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākuma Hūds tika paaugstināts par kapteini un iecelts par 70 lielgabalu kuģa [[HMS Grafton]] komandieri. 1757. gadā viņš tika iecelts par pagaidu komandieri uz 50 lielgabalu kuģa [[HMS Antelope]], kuru viņš komandēja, uzbrūkot franču fregatei Odjēras līcī un sagūstot divus franču kaperu kuģus. 1759. gadā, komandējot 32 lielgabalu [[fregate|fregati]] [[HMS Vestal]], Hūds pēc asiņainas kaujas sagūstīja 32 lielgabalu franču fregati "Bellona". Pēc tam viņš dienēja [[Kanāla flote]]s sastāvā, piedaloties [[branderi|ugunskuģu]] uzbrukumā [[Havra]]s reidam, kur iznīcināja franču transporta kuģus, kas bija paredzēti karaspēka [[desants|izsēdināšanai]] Anglijā. Pēc miera noslēgšanas Hūds 1767. gadā tika iecelts par eskadras komandieri Ziemeļamerikas ūdeņos, un 1770. gada oktobrī viņš atgriezās mājās. 1778. gadā pēc dienesta Ziemeļamerikā viņš kļuva par [[Portsmuta]]s doku komisāru un Karaliskās Jūras akadēmijas komandieri. Tajā pašā gadā, karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] vizītes laikā Portsmutā, Semjuels Hūds tika iecelts par [[Baronets|baronetu]]. Šajā laikā izcēlās karš ar dumpīgajām Amerikas kolonijām un to franču sabiedrotajiem. Karš bija ārkārtīgi nepopulārs, un Admiralitātei bija nepieciešami uzticami virsnieki. Tāpēc 1780. gada 26. septembrī sers Semjuels Hūds tika paaugstināts par Zilās eskadriļas kontradmirāli un iecelts par jaunāko karoga virsnieku Rietumindijā viceadmirāļa Džordža Rodnija vadībā. Ziemeļamerikas karā viņš divas reizes pieveica Francijas viceadmirāli de Grasu — pie Sentkristoferas un Gvadelupā (1782. gadā), pēc tam sagūstot četrus Francijas kuģus. 1787. gada 25. septembrī lords Hūds tika paaugstināts par Zilās eskadriļas [[Kontradmirālis|viceadmirāli]], bet 1793. gada 1. februārī — par Sarkanās eskadriļas viceadmirāli. Krievu-angļu politiskās krīzes laikā 1791. gada pavasarī viņš apbruņoja [[eskadra|eskadru]] (36 līnijkuģi un 26 citi kuģi) operācijām [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] pret [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas floti]], taču karš nesākās. Franču revolūcijas karu laikā Hūds, būdams Vidusjūras virspavēlnieks, 1793. gadā [[Tulonas aplenkums|ieņēma Tulonu]], kuru franču rojālisti bija nodevuši, un 1794. gadā ieņēma [[Korsika|Korsiku]]. 1799. gada 12. februārī lords Hūds tika paaugstināts par Baltās eskadriļas admirāli. 1805. gada 9. novembrī vikonts Huds tika paaugstināts par Sarkanās eskadriļas admirāli. 1796. gadā Semjuels Hūds tika iecelts par Vitlijas, Vorvikšīrā, vikontu Hūdu ar mūža pensiju 2000 mārciņu gadā (aptuveni 200 000 mārciņu gadā 2025. gada izteiksmē). 1796. gadā viņš tika iecelts arī par [[Griničas Jūras kara slimnīcas|Griničas slimnīcas]] gubernatoru, šo amatu ieņēma līdz savai nāvei 1816. gadā.<ref>{{cite web|url=http://memorials.rmg.co.uk/Memorial2e38-2.html?Photos=Yes&MemorialPage=13&MemorialID=M2378&Full=Transcript|title=Royal Naval Hospital Old Burial Ground (nurses home), Greenwich, London, England|access-date=9 October 2013|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20131017025614/http://memorials.rmg.co.uk/Memorial2e38-2.html?Photos=Yes&MemorialPage=13&MemorialID=M2378&Full=Transcript|archive-date=17 October 2013}}</ref> No 1784. līdz 1788. gadam un no 1790. līdz 1796. gadam viņš bija Vestminsteras vēlēšanu apgabala [[Toriji|konservatīvo]] [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamenta]] deputāts, kā arī no 1789. līdz 1790. gadam Reigeitas vēlēšanu apgabala deputāts.<ref name=hop>{{cite web|url=http://www.historyofparliamentonline.org/volume/1754-1790/member/hood-samuel-1724-1816|title=Hood, Samuel, 1st Baron Hood (1724–1816), of Catherington, Hants|publisher=History of Parliament|access-date=31 August 2015|archive-date={{dat|2018|12|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181202223630/http://www.historyofparliamentonline.org/volume/1754-1790/member/hood-samuel-1724-1816}}</ref> Viņš nomira Griničā 1816. gada 27. janvārī un ir apglabāts Griničas slimnīcas kapsētā. 1795. gadā viņa sievai Sjūzenai tika piešķirts Lielbritānijas pēra tituls kā Kateringtonas baronesei Hūdai. Semjuela Hūda tituli nonāca mantojumā viņa jaunākajam dēlam Henrijam (1753–1836). Gildholā un [[Nacionālā portretu galerija (Londona)|Nacionālajā portretu galerijā]] ir apskatāmi vairāki Lemuela Frensisa Abota gleznoti lorda Hūda portreti. Viņu gleznojuši arī Džošua Reinoldss un Tomass Geinsboro. Divi no trim britu kuģiem, kas nesa nosaukumu [[HMS Hood]], tika nosaukti viņa vārdā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book|last=Adkins|first= Lesley and Roy|year=2007|title= The War For All the Oceans|publisher= Abacus}} * {{cite book|last=Freeman|first=Richard|year=2009|title= The Great Edwardian Naval Feud Beresford's Vendetta against 'Jackie Fisher'|publisher= Pen & Sword Maritime}} * {{cite book|last=Harvey|first=Robert|year=2004|title= A Few Bloody Noses: The American Revolutionary War|publisher= Constable and Robinson}} * {{cite book|last=Lambert|first=Andrew|year=2008|title=Admirals: The Naval Commanders Who Made Britain Great|publisher= Fabre and Faber}} * {{cite book|last=Lambert|first=Andrew|year=2005|title=Nelson: Brittania's God of War|url=https://archive.org/details/nelsonbritannias0000lamb|publisher= Faber and Faber}} * {{cite book|last=Rodger|first=N.A.M. |year=1979|title=The Admiralty. Offices of State|publisher= Lavenham: T. Dalton Ltd|isbn=0900963948}} == Ārējās saites == {{Commons category|Samuel Hood, 1st Viscount Hood}} * [https://threedecks.org/index.php?display_type=show_crewman&id=1379/ Sir Samuel Hood (1724-1816)] * [https://morethannelson.com/officer/samuel-hood-1st-vicount/ Samuel Hood 1st Viscount] {{DEFAULTSORT:Hūds, Semjuels}} [[Kategorija:1724. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1816. gadā mirušie]] [[Kategorija:Somersetā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas jūrnieki]] [[Kategorija:Anglijas politiķi]] [[Kategorija:Anglijas militārpersonas]] jyikm3duorwa8juaoa246vgl7lrt92k 0 628828 4458950 4454502 2026-04-25T13:15:06Z ScAvenger 1630 atliku atpakaļ daļu informācijas par RITEGiem Latvijā, tas tomēr ir interesanti 4458950 wikitext text/x-wiki '''Beta-M''' ir [[radioizotopiskais termoelektroģenerators]] (RTG), kas tika izmantots [[Padomju Savienība|padomju]] laika [[Bāka|bākās]] un bojās. [[Attēls:Beta-M_Soviet_RTG_Diagram.svg|thumb|360x360px|PSRS ražotā [[Radioizotopiskais termoelektroģenerators|radioizotopiskā termoelektroģeneratora]] "Beta-M" shēma. <br /> '''Melns''': ietvars<br /> '''Zils''': ārējā starojuma aizsardzība<br /> '''Dzeltens''': siltumizolācija<br /> '''Oranžs''': iekšējā starojuma aizsardzība (volframs)<br /> '''Sarkans''': radionuklīdu siltuma avots (stroncijs-90)<br /> '''Rozā''': termoelektriskā iekārta<br />Virs montāžas ir uzstādītas dzesēšanas ribas, kas iezīmētas melnā krāsā]] == Tehniskais raksturojums == Beta-M radioaktīvā serde sastāv no [[stroncijs|stroncija]]-90, kura [[pussabrukšanas periods]] ir 28,79 gadi. Šo ģeneratoru sākotnējais kalpošanas laiks ir 10 gadi, un to var pagarināt vēl par 5 līdz 10 gadiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osti.gov/servlets/purl/1241969|title=Antarctica Radiological Source Removals - Complex US-Russian Cooperative Effort|last=Porter|first=S.|access-date=20 December 2023|date=9 July 2015}}</ref> Kodols ir pazīstams arī kā radioizotopiskais siltuma avots 90 (RHS-90). Sākotnējā stāvoklī tūlīt pēc izgatavošanas ģeneratora [[elektriskā jauda]] ir 10 [[Vats|vati]].<ref name="Mahaffey2017">{{Grāmatas atsauce|last=Mahaffey|first=James|url=https://books.google.com/books?id=wxokDwAAQBAJ&pg=PT260|title=Atomic Adventures: Secret Islands, Forgotten N-Rays, and Isotopic Murder: A Journey into the Wild World of Nuclear Science|date=6 June 2017|publisher=[[Simon & Schuster]]|isbn=978-1-68177-480-0|page=260}}</ref> Ģenerators satur stroncija-90 radioizotopu ar sildīšanas jaudu 250 W un 1480 [[Bekerels|TBq]] radioaktivitātes, kas atbilst aptuveni 280 gramiem Sr-90. Šos RITEG masveidā ražoja Padomju Savienībā, rūpnīcā ar nosaukumu "Baltijec" [[Narva|Narvā]], [[Igaunijas PSR]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inis.iaea.org/collection/NCLCollectionStore/_Public/51/017/51017877.pdf|title=Operation of radioisotope thermoelectric generators (RTG) at sea transport objects of the Russian Federationa and their decommissioning|last=Aturin|first=M.K.|last2=Yarosh|first2=V.I.|publisher=[[International Atomic Energy Agency]]|website=International Nuclear Information System|access-date=11 April 2023|last3=Medvedev|first3=V.I.}}</ref> == Drošības incidenti == [[Attēls:Soviet_RTG.jpg|thumb|300x300px|Stronciju-90 (⁹⁰ Sr) saturoši padomju laika RITEG demontētā un vandalizētā stāvoklī]] {{Further|[[Lia radiācijas negadījums]]}} Ir bijuši vairāki gadījumi, kad Beta-M ģeneratorus aiz nezināšanas izjauc atkritumu savācēji, meklējot krāsainos metālus.<ref name="bellona">{{Tīmekļa atsauce|url=http://bellona.org/news/nuclear-issues/radioactive-waste-and-spent-nuclear-fuel/2003-11-two-strontium-powered-lighthouses-vandalised-on-the-kola-peninsula|title=Two strontium powered lighthouses vandalised on the Kola Peninsula|last=Kudrik|first=Igor|website=Bellona.org|date=17 November 2003}}</ref><ref name="LevnerLinkov2006">{{Grāmatas atsauce|last=Eugene Levner|url=https://books.google.com/books?id=ojDLSRNmwdkC&pg=PA21|title=Strategic Management of Marine Ecosystems: Proceedings of the NATO Advanced Study Institute on Strategic Management of Marine Ecosystems, Nice, France, 1-11 October, 2003|last2=Igor Linkov|last3=Jean-Marie Proth|date=6 May 2006|publisher=Springer Science & Business Media|isbn=978-1-4020-3198-4|page=21}}</ref> 2001. gada decembrī notika radiācijas negadījums, kad [[Gruzija|Gruzijā]] trīs Lia ciema iedzīvotāji, vācot malku, mežā atrada pamestas Beta-M ģeneratora daļas. Visi trīs guva apdegumus un akūtas [[staru slimība]]s simptomus, jo bija pakļauti Beta-M ģeneratorā esošā stroncija-90 starojuma iedarbībai.<ref name="IEA">[https://www-pub.iaea.org/MTCD/Publications/PDF/Pub1660web-81061875.pdf The radiological accident in Lia, Georgia] iaea.org</ref> Šo radiācijas avotu utilizācijas komanda sastāvēja no 25 vīriešiem, kuriem iedarbības ilgums bija ierobežots līdz 40 sekundēm katram, pārvietojot avotus uz ar [[Svins|svinu]] izklātām mucām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/nova/transcripts/3007_dirtybom.html|title=NOVA &#124; Transcript &#124; Dirty Bomb|website=[[PBS]]|access-date=17 November 2022|date=25 February 2003}}</ref> == Atgūšana == Tiek lēsts, ka Padomju Savienībā tika saražoti vismaz 1000 Beta-M tipa ģeneratori (iespējams, vairāk, taču tas nav droši pierādīts). Pēc PSRS sabrukuma daudzi no tiem tika pamesti. Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un Krievija sadarbojās, lai tos savāktu un pārstrādātu kodolpārstrādes rūpnīcā "Majak", kā arī daudzviet aizstāja ar saules baterijām. Tomēr daļa RITEG joprojām nav atrasti. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā starptautiskā sadarbība šajā jomā ievērojami samazinājās. ==Latvijā== Pēc padomju okupācijas beigām Latvijā no bākām tikuši demontēti 9 šāda tipa radioizotopiskie termoelektroģeneratori. Demontāžu veikšanai piesaistīti speciālisti no Krievijas, un radioaktīvos ģeneratorus aizstāja ar saules paneļiem. Zināmākās bākas, kam bija šie ģeneratori, ir [[Irbes bāka|Irbes]] un [[Kolkas bāka|Kolkas]] bākas.<!-- Visi Latvijā atrodošie Beta-M ir tikuši demontēti un noglabāti Radons radioaktīvo atkritumu glabātuvē. /avotā nav nekā par "Radonu"/ --><ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1157539|article:DIVL185 Neatkarīgā Cīņa, Nr. 189 (17.08.1994)]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101220003227/http://bellona.no/bellona.org/english_import_area/international/russia/navy/northern_fleet/incidents/31772 Norwegian environmental concerns over Beta-M generators still in use] * [https://web.archive.org/web/20121005142422/https://www.iaea.org/OurWork/ST/NE/NEFW/CEG/documents/plenary21_19E.pdf RTG Master Plan Development Results and Priority Action Plan Elaboration for its Implementation] * [https://www.jalopnik.com/ussr-sprinkled-more-than-2-500-nuclear-generators-acros-1850501190/ USSR Sprinkled More Than 2,500 Nuclear Generators Across The Countryside] [[Kategorija:Enerģētika]] [[Kategorija:Stroncijs]] 0u9fi7fpv7i71wa5o70swtxtrusuvsu 0 628951 4459334 4453761 2026-04-26T06:32:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459334 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | width = | partof = | image = | caption = | date = 1995. gada 13.—17. marts<ref name="p295">{{grāmatas atsauce |last1=Waal |first1=Thomas De |title=Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War |publisher=NYU Press |isbn=978-0-8147-1945-9 |page=295 |url=https://books.google.lv/books/about/Black_Garden.html?id=pletup86PMQC&redir_esc=y |language=en}}</ref><ref name="hrft48">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=48 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> | place = [[Baku]], [[Azerbaidžāna]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Apvērsums neizdevās | status = | combatant1 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Speciālā policijas vienība (Azerbaidžāna)|Speciālā policijas vienība]]<br />Turku pučisti<br />'''Atbalsts:'''<br/> [[Attēls:Azərbaycan_Milli_Demokrat_Partiyası_emblem.svg|22px]] [[Azerbaidžānas Nacionāli demokrātiskā partija|Pelēkie vilki]] ([[Nacionālistu kustības partija|MHP]])<ref name="p252">{{grāmatas atsauce |last1=Waal |first1=Thomas De |title=Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War |publisher=NYU Press |isbn=978-0-8147-1945-9 |page=252 |url=https://books.google.lv/books/about/Black_Garden.html?id=pletup86PMQC&redir_esc=y |language=en}}</ref> | combatant2 = {{Tree list}} *[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Azerbaidžāna]]s valdība **[[Attēls:Azerbaijani_Armed_Forces_logo.svg|22px]] [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] {{tree list/end}}'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|TUR}} [[Turcija]]s valdība<br />{{RUS}} | commander1 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Rovšans Džavadovs]][[Kritis kaujā|†]]<br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Mahirs Džavadovs]] | commander2 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Heidars Alijevs]]<br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Safars Abijevs]]<br />'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|TUR}} [[Sīlejmans Demirels]]<br />{{flaga|RUS}} [[Boriss Jeļcins]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = Nogalināti 8 pučistu policisti | casualties2 = Nogalināti 23 provaldības [[Kombatants|kombatanti]] {{small|(22 karavīri un 1 policists)}}<br />7 ievainoti | notes = | campaignbox = }} '''Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā''', zināms arī kā '''Turku apvērsums Baku''', bija [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] mēģinājums [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], ko vadīja [[pulkvedis]] [[Rovšans Džavadovs]], [[Speciālā policijas vienība (Azerbaidžāna)|Speciālās policijas vienība]]s (SPV) komandieris. Grupas mērķis bija pārņemt varu valstī, gāzt Azerbaidžānas prezidentu [[Heidars Alijevs|Heidaru Alijevu]] un atjaunot amatā bijušo prezidentu [[Abulfazs Elčibejs|Abulfazu Elčibeju]]. Apvērsums tika izjaukts, kad [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidents]] [[Sīlejmans Demirels]] uzzināja par cilvēkiem Turcijā, kas atbalsta sazvērestību, un piezvanīja Alijevam, lai viņu brīdinātu. 1995. gada 17. martā [[Azerbaidžānas bruņotie spēki|Azerbaidžānas bruņoto spēku]] vienības ielenca pučistu nometni un uzbruka tai, nogalinot pulkvedi Džavadovu.<ref name=":0">''[[Los Angeles Times]]'', 18 March 1995, [https://archive.today/20130718164551/http://pqasb.pqarchiver.com/latimes/access/22723287.html?dids=22723287:22723287&FMT=ABS&FMTS=ABS:FT&type=current&date=Mar+18,+1995&author=SONNI+EFRON&pub=Los+Angeles+Times+(pre-1997+Fulltext Azerbaijan Coup Attempt Crushed Caucasus: Loyal forces storm a building and overcome mutinous police units, president reports.]</ref> Ziņojumos [[Turcija|Turcijā]] pēc 1996. gada [[Susurlukas skandāls|Susurlukas skandāla]] tika sīkāk aprakstīts Turcijas pilsoņu atbalsts apvērsumam. == Notikumi == 1994. gada 12. decembrī cilvēku komanda, tostarp [[Korkuts Ekens]] (Turcijas [[Nacionālā izlūkošanas organizācija]], MİT), [[Ibrahims Šahins]] un [[Aihans Čarkins]] (Turcijas policijas Speciālo operāciju departaments) un [[Abdulla Čatli]] (pasūtījuma slepkava), devās no Turcijas uz Azerbaidžānu, lai apmācītu 60 SPV policistu lielu vienību apvērsuma operācijai. Viņus uzaicināja SPV komandieris [[Rovšans Džavadovs]], kurš reiz no [[Valsts drošības komiteja|VDK]] pārbēga uz [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] un kurš arī vadīja neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.radikal.com.tr/1998/06/25/yorum/buo.html|access-date=2008-12-29|title=Bu oyunun adı üç maymunlar|department=Yorum|date=1998-06-25|language=tr|work=[[Radikal]]|quote=KGB'nin adamıyken CIA'ya kayan ve çok taraflı çalışmalarıyla dikkat çeken Ruşen Cevadov'a Azerbaycan'da darbe yaptırılmasına kalkışmaktır.}}</ref> FSB un CIP rūpīgi sekoja notikumu attīstībai.<ref name="hrft49">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=49 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> Saskaņā ar Turcijas laikraksta ''[[Yeni Şafak]]'' sniegto informāciju, apvērsumu vadīja turku pulkvedis [[Nedžabetins Ergenekons]], kurš it kā bija Adijamanas žandarmērijas pulka komandieris. Tomēr citi laikraksti ziņo, ka viņš 1982. gadā aizgāja pensijā no Adijamanas kara stāvokļa pavēlniecības.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.zaman.com.tr/haber.do?haberno=715853&title=veli-kucukun-komutani-ergenekon-vatan-hainleri-soyadimi-kirletti |access-date=2008-12-25 |title=Veli Küçük'ün komutanı Ergenekon: Vatan hainleri soyadımı kirletti |work=Zaman |date=2008-07-19 |first=Ahmet |last=Dönmez |language=tr |archive-url=https://web.archive.org/web/20081011041058/http://zaman.com.tr/haber.do?haberno=715853&title=veli-kucukun-komutani-ergenekon-vatan-hainleri-soyadimi-kirletti |archive-date=11 October 2008 }}</ref> ''Yeni Şafak'' arī apgalvoja, ka Elčibejs ir turku ģenerāļa Veli Kīčīka radinieks.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://yenisafak.com.tr/Gundem/?t=24.12.2008&i=156509|access-date=2008-12-25|title=Üzeyir Garih'in ipi Aliyev'e darbe planında çekildi|department=Gündem|work=[[Yeni Şafak]]|date=2008-12-24|first=Saban|last=Arslan|language=tr}}</ref> Apvērsums tika izjaukts pēc tam, kad MİT 1995. gada 10. martā informēja prezidentu [[Sīlejmans Demirels|Sīlejmanu Demirelu]], un viņš piezvanīja Alijevam.<ref name=monster>{{ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=-501919 |archive-url=https://archive.today/20130114053340/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=-501919 |archive-date=2013-01-14 |access-date=2008-12-11 |title='Traffic Monster' reveals state-mafia relations |agency=[[Turkish Daily News]] |work=[[Hürriyet]] |date=1996-11-06 |author=Aslaneli, Hakan |author2=Yoruk, Zafer F }}</ref> 1995. gada 17. martā Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības ielenca nemiernieku nometni un uzbruka tai, nogalinot Džavadovu.<ref name=":0" /> == Iemesli == Saskaņā ar 1996. gada MİT ziņojumu, Turcijas premjerministre [[Tansu Čillera]] deva zaļo gaismu ministram [[Aivazs Gokdemirs|Aivazam Gokdemiram]], policijas priekšniekam [[Mehmets Agars|Mehmetam Agaram]], [[Ibrahims Šahins|Ibrahimam Šahinam]] un [[Korkuts Ekens|Korkutam Ekenem]] atjaunot Elčibeju Azerbaidžānas prezidenta amatā.<ref name="hrft49" /><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.evrensel.net/06/11/04/gundem.html#4|access-date=2008-12-23|title=Susurluk'tan 10 yıl sonra|work=[[Evrensel]]|language=tr|date=2006-11-04|author=Savumlu, Serpil|author2=Doğan, Şahin|archive-url=https://web.archive.org/web/20090703082049/http://www.evrensel.net/06/11/04/gundem.html#4|archive-date=3 July 2009}}</ref> Elčibejs bija Turcijas [[Nacionālistu kustības partija]]s (MHP) politiķa Alparslana Tirkeša ideoloģiskais sabiedrotais, kurš loloja vēlmi [[Turanisms|izveidot tjurku valsti]], kas atrastos visā [[Kaukāzs|Kaukāza]] teritorijā. Tirkeša atbalsts apvērsuma mēģinājumam izraisīja arī diplomātisku krīzi starp Turciju un Azerbaidžānu, un Azerbaidžāna oficiāli pieprasīja paziņojumu, kas atspēkotu ziņojuma sadaļu, kurā aplūkots apvērsuma mēģinājums.<ref name="hrft50">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=50 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> 1996. gada Susurlukas ziņojumā (pēc Susurlukas skandāla) teikts, ka premjerministres Čilleras galvenie padomnieki [[Adžars Okans]] un [[Sīlejmans Kamils ​​Jidžeorals]] bija iesaistīti apvērsuma mēģinājumā. Susurlukas komisijas loceklis [[Fikri Saglars]] apgalvoja, ka apvērsuma mērķis bija nodrošināt [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|nelegālo narkotiku tirdzniecības ceļu]] no [[Afganistāna]]s. Saglars norādīja, ka Jidžeorals bija iesaistīts Afganistānas karavadoņa [[Rašids Dostums|Rašida Dostuma]] finansēšanā no nelegālas peļņas fonda.<ref name="hrft50" /> Vēlākos preses ziņojumos tika apgalvots, ka par apvērsuma mēģinājumu atbildīga ''[[Ergenekon]]'' banda, par kuras biedru tika uzskatīts ģenerālis Veli Kīčīks, norādot uz saistību starp Susurluku un ''Ergenekon''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?load=detay&link=161485|archive-url=https://archive.today/20130718200546/http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?load=detay&link=161485|archive-date=2013-07-18|access-date=2008-12-26|title=Report: Garih's execution warrant issued in 1995|date=2008-12-17|work=[[Today's Zaman]]|quote=This was at a time when the Ergenekon organization was trying to overthrow late Azerbaijani President Haydar Aliyev and reinstate Elçibey, who was ousted in 1993 in a coup d'état.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1995. gads]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Valsts apvērsumi]] o874rpgzi77rb00udw3xdetslq6jjvg 0 629202 4459292 4454752 2026-04-26T04:13:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459292 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Upīna | official_name = ''Upyna'' | settlement_type = miests | image_skyline = Biblioteka, kultūra. Upyna.JPG | image_caption = Upīnas bibliotēka un kultūras nams | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Upīnas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.72 | population_total = 343 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 26 | lats = 53 | latNS = N | longd = 22 | longm = 26 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 120 | website = }} '''Upīna''' ({{val|lt|Upyna}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie Upīnales upītes ietekas Šunijā, 19 kilometrus uz austrumiem no [[Šilale]]s. == Vēsture == Upīnas nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēta 1554. gadā aktā par Karšuvas muižnieku zemes īpašumtiesībām. Ciems pirmoreiz minēts 1562. gadā Karšuvas pagasta inventarizācijā. 1633. gadā [[Vladislavs IV Vāsa]] piešķīra Upīnai iknedēļas tirgus un divu gadatirgu privilēģiju. 1688. gadā šeit tika uzcelts pirmais katoļu lūgšanu nams. 1711. gadā, neilgi pēc nelaimēm, kas 18. gadsimta sākumā piemeklēja pilsētu un tās apkārtni (karš, bads, mēra epidēmijas u.c.), nodokļu iekasētāji iekļāva Upīnu "tukšo" pilsētu sarakstā. Apmetne tika atjaunota tikai 18. gadsimta otrajā pusē — pēc tam, kad 1722. un 1775. gadā tika atjaunotas tās tirgus privilēģijas. 19. gadsimtā Upīna izveidojās par vietēja mēroga tirdzniecības un amatniecības centru. Miesta ģerbonis apstiprināts 2009. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Upīnas Jaunavas Marijas vārda baznīca: celta 1835. gadā. Tas ir izcils koka sakrālās arhitektūras piemineklis ar baroka un tautas arhitektūras iezīmēm. Baznīcas ansamblī ietilpst arī atsevišķi stāvošs koka zvanu tornis (celts 18. gadsimta beigās). * Upīnas Tautas amatniecības muzejs: dibināts 1972. gadā. Tā ir viena no bagātākajām šāda tipa kolekcijām Lietuvas lauku reģionos, kas veltīta [[Žemaitija]]s darbarīkiem, sadzīves priekšmetiem un tautas mākslai. * Upīnas pilskalns: saukts arī par Pilali (''Pilalė''), atrodas miesta dienvidu malā. * Vēsturiskais miesta centrs: saglabājis tradicionālo radiālo plānojumu ar centrālo laukumu. == Sabiedrība == Miestā darbojas Upīnas [[Stasis Ģirēns|Stasa Ģirēna]] (kristīts Upīnas baznīcā) vidusskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Upīna ir pazīstama kā novada kultūras sargātāja, pateicoties muzejam un aktīvajai folkloras kustībai. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un vietējo tūrismu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Upyna (Šilalė)}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silale.lt/ Šilales rajona pašvaldības vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250714125059/https://silale.lt/ |date={{dat|2025|07|14||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilales rajona pašvaldība]] 7nb79j10rpxd95niq65mz3vx3l80676 2 629616 4458946 4456550 2026-04-25T13:00:44Z Dont Talk marko 144317 4458946 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->varbūt vajag paņemt ideju Trampa kvēlētākais fans ctal2ape84ht65qj066txovpj26z9vn 0 629689 4459235 4456811 2026-04-26T01:13:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459235 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tram_map_of_Mazyr_(in_rus).png|thumb|458x458px|Līnijas karte]] [[Attēls:Трамдепо_остановка_Мозырь.jpg|thumb|320x320px|Formālā gala pietura "Tramvaju depo"]] [[Attēls:Mozyr_tram_fantrip._Мозырь_-_Mazyr,_Belarus_-_panoramio_(51).jpg|thumb|320x320px|Depo iekšienē]] '''Tramvaju satiksme Mazirā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Mazira]]s pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Gomeļas apgabals|Homjeļas apgabalā]]. Satiksme notiek vienā 19,6 kilometrus garā līnijā no tramvaju depo līdz Maziras naftas pārstrādes rūpnīcai, līnija neskar pilsētas centru, bet iet caur Babru daudzstāvu māju rajonu un tālāk pa mazapdzīvotu teritoriju ar dažām rūpnīcām. [[Pārslodzes stundas|Pārslodzes stundās]] — no rīta rūpnīcas, pēcpusdienā pilsētas virzienā — tramvaji bieži iet bez starppieturām piepilsētas zonā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mrl.ucsb.edu/~yopopov/rrt/trackmaps/tm_mozyr.html|title=Mozyr Tram Track Map|website=www.mrl.ucsb.edu|access-date=2026-04-20|archive-date=2016-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20161224161848/http://www.mrl.ucsb.edu/~yopopov/rrt/trackmaps/tm_mozyr.html}}</ref> Daļa tramvaju, kas no rīta aizbraukuši uz rūpnīcu, paliek tur un atgriežas vakarā (šim mērķim rūpnīcā ir vieta 9 tramvajiem), pārējā dienas laikā un brīvdienās intervāls starp reisiem ir 25-95 minūtes.<ref name=":1" /> Formāli ir četri maršruti, kas visi iet pa vienu līniju: pamatmaršruts depo-rūpnīca, kā arī papildmaršruti no depo līdz rūpnīcai (pārslodzes stundās) un diviem pagrieziena lokiem uz līnijas Peņkos un Kriničnajā. Faktiski maršruti nesasniedz tramvaju depo, kur pagrieziena loks ved caur depo teritoriju, un par galapunktu kalpo pietura "Ugunsdzēsēju depo" 200 metrus no tramvaju depo, kur arī ir pagrieziena loks. [[Sliežu platums]] 1524 [[Milimetrs|mm]], [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] spriegums 600 [[Volts|voltu]], vidējais attālums starp stacijām 1,09 kilometri.<ref name=":1" /> Pilsētas robežās līnija kursē pa atsevišķu sliežu ceļu, krustojumi ar ielām izveidoti vienā līmenī. Piepilsētas zonā krustojumi ar automaģistrālēm tiek veikti dažādos līmeņos, visos gadījumos tramvajs kursē pa apakšu. Līnija uzbūvēta pēc naftas rūpnīcas ierosinājuma un tā arī nodrošina viņas ekspluatāciju. Pilsētas attīstības plāns paredz otrās tramvaja līnijas būvniecību, kurai jākļūst par esošās līnijas atzaru pieturas "Tirdzniecības centrs" zonā un jābrauc pa Priticka ielu līdz dzelzceļa stacijai . == Vēsture == Pirmo tramvaju depo projektu 1973. gadā izstrādāja ''Beltransproekt'' institūts. Tajā pašā gadā sākās tramvaja sliežu ceļa, galvenās ražošanas ēkas, administratīvo un saimniecības ēku būvniecība, taču līdzekļu trūkuma dēļ viss bija jāaptur un jāiekonservē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mnpz.by/about/tu/o-tramvaynom-upravlenii/|title=О трамвайном управлении|website=mnpz.by|access-date=2026-04-20|archive-date=2020-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200215215049/https://mnpz.by/about/tu/o-tramvaynom-upravlenii/}}</ref> 1984. gada 7. jūnijā izdeva rīkojumu pielāgot pa šo laiku novecojušo projektu, un 1986. gada janvārī atsākās tramvaju depo būvniecība, tika uzliktas sliedes. 1987. gada 28. decembrī valsts komisija parakstīja aktu par tramvaju depo pieņemšanu ekspluatācijā, un tika atvests pirmais [[KTM-5|KTM-5 M3]] tramvaja vagons.<ref name=":0" /> 1988. gada 17. maijā Maziras naftas pārstrādes rūpnīcas direktors A. Zubovskis parakstīja rīkojumu par tramvaju nodaļas izveidi rūpnīcas ietvaros, par tās vadītāju ieceļot Oļegu Prusakovu un par galveno inženieri Mihailu Golovaču. Pēc šiem rīkojumiem tika pabeigta būvniecība, sagatavota tehniskā dokumentācija, organizēta apkope un ekspluatācija, pieņemts darbā personāls un organizēta apmācība.<ref name=":0" /> 1988. gada 1. augustā tika atklāta regulāra tramvaja satiksme visā sliežu garumā; šo datumu arī uzskata par Maziras tramvaja dzimšanas dienu.<ref name=":0" /> == Cenas == 2025. gadā brauciens maksāja pilsētas robežās 1,05 [[Baltkrievijas rublis|Baltkrievijas rubļu]], piepilsētas zonā 1,30 un līdz naftas rūpnīcai 2,90 Baltkrievijas rubļu (0,75 [[eiro]] pēc tābrīža kursa). Iepriekšējā gadā noteiktās cenas ar to paaugstinājās par 15-20%.<ref>[https://transphoto.org/city/172/ Transphoto — Mazyr]</ref> Tramvaji kursē bez konduktoriem — maksājums tiek veikts tieši vadītājam pieturā. Maršrutā ir biļešu kontrolieri. == Tramvaju modeļi == === 2018. gadā lietotie tramvaju modeļi === {| class="wikitable" !Modelis !Skaits !Ekspluatācijā kopš |- |[[KTM-5|''КТМ-5М3'']] | align="center" |47 | align="center" |1988 |- |''ВТК-24'' | align="center" |2 | align="center" |1988 |- |''ВТК-10'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''ВТК-06'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''НТТРЗ'' | align="center" |1 | align="center" |1987 |- |''ВТК-09Д'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''ВТК-01'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''МСШУ-4'' | align="center" |1 | align="center" |1990 |- |''ПРМ-5М'' | align="center" |1 | align="center" |1990 |} No šiem modeļiem tikai KTM domāti pasažieru pārvadāšanai, bet citi ir specializēti tehniskie vagoni. 22 no tiem saslēgti pāros, bet 3 strādā kā atsevišķi vagoni.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://abw.by/news/commercial/2024/07/05/pervym-v-belarusi-novye-tramvai-bkmt811-poluchil-mozyr|title=Первым в Беларуси новые трамваи БКМ-Т811 получил Мозырь|website=abw.by|access-date=2026-04-20}}</ref> 2024. gadā rūpnīca kā pirmā Baltkrievijā iegādājās 10 Baltkrievijā ražotus BKM-T811 vagonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tr.ru/news/5238-novye-tramvai-v-barnaul-mozyr-novotroick-yaroslavl-i-na-yuzhnyy-ural-postavki-i-plany|title=Новые трамваи — в Барнаул, Мозырь, Новотроицк, Ярославль и на Южный Урал: поставки и планы|website=TR.ru — Транспорт в России|access-date=2026-04-20|date=2023-11-21|language=ru}}</ref> Pēc tramvaju skaita Mazira ir trešajā vietā Baltkrievijā aiz [[Minska]]s un [[Vitebska|Vicebskas]].<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Transports Baltkrievijā]] [[Kategorija:Tramvajs]] 6itb42lhqkl0zxqtmz528848i7w3z59 0 629766 4459264 4457348 2026-04-26T03:05:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459264 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģa infokaste | vārds = ''USS Alligator'' | attēls = USS Alligator 0844401.jpg | attēla paraksts = ''Arizona'' 1930. gadā | kuģa tips = [[zemūdene]] | īpašnieks = [[ASV Jūras kara flote]] | pieraksta osta = | līnija = | ražotājs = ''Neafie & Levy'' | pirmais brauciens = {{dat|1862|5|1}} | pēdējais brauciens = {{dat|1863|4|2}} | statuss = nogrimusi, vraks | kuģa klase = | tonnāža = {{sk|275}} | mezgli = 4 | garums = 14 m | iegrime = | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = | ātrums = | apkalpe = 12 }} '''''USS Alligator''''' bija ceturtais [[ASV Jūras kara flote|Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku]] kuģis ar šādu nosaukumu, un ir pirmā zināmā ASV Jūras spēku [[zemūdene]], tā darbojās [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā (pirmais amerikāņu zemūdens transportlīdzeklis bija ''Turtle'' [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, un to 1776. gadā [[Ņujorka]]s ostā pret britu kuģiem ekspluatēja [[Kontinentālā armija]], nevis Jūras spēki). Pilsoņu kara laikā Konfederācijas Jūras spēki uzbūvēja arī savu zemūdeni ''[[H. L. Hunley]]''. == Vēsture == 1861. gada rudenī ASV Jūras spēki noslēdza līgumu ar uzņēmumu ''Neafie & Levy'', lai uzbūvētu franču inženiera Brutusa de Villeruā projektētu zemūdeni. [[Attēls:VilleroiSubmarine.jpg|thumb|Zemūdenes konstrukcijas rasējums|left]] Zemūdeni sāka būvēt 1861. gada 1. novembrī, un līgumā bija noteikts 40 dienu būvniecības periods. Tomēr darbs noritēja lēni, un to nolaida ūdenī tikai 1862. gada 1. maijā. No metāla būvētā zemūdene bija 14 m gara, 1,83 m augsta un 1,37 m plata. [[Attēls:EakinsSamuel.jpg|thumb|Pirmais zemūdenes komandieris Semjuels Īkinss]] Drīz pēc tās nolaišanas ūdenī to aizvilka uz [[Filadelfija]]s Jūras spēku kuģu būvētavu aprīkošanai un pabeigšanai. Divas nedēļas vēlāk iecēla tās komandieri Semjuelu Īkinsu, un 13. jūnijā zemūdene oficiāli nodota ASV Jūras spēku dienestā. Pēc tam kuģis velkoņa Freda Kopa vadībā devās uz savu piestātni Hemptonroudsā, Virdžīnijā. 19. jūnijā tā kuģoja pa Delavēras upi un Česapīkas kanālu uz [[Česapīkas līcis|Česapīkas līci]], galamērķī ierodoties 23. jūnijā. [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolkā]] zemūdeni pietauvoja pie airrata tvaikoņa ''Satellite'', kas to nogādāja Ziemeļatlantijas blokādes eskadras rīcībā. 1862. gada pavasarī kāds laikraksts zemūdeni nosauca par "aligatoru" tās formas un zaļās krāsas dēļ.<ref>{{atsauce|title=Alligator: The Forgotten Torchbearer of the U.S. Submarine Force|url=http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20151011151224/http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator.html|archive-date=2015-10-11|work=Undersea Warfare Magazine|date=Spring 2006|volume=8|issue=3|publisher=U. S. Navy|access-date=2016-03-13|archivedate=2015-10-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151011151224/http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html |title=Источник |access-date=2016-07-08 |archive-date=2015-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151011151224/http://www.public.navy.mil/subfor/underseawarfaremagazine/Issues/Archives/issue_30/alligator2.html |url-status= |language=en }}</ref> 29. jūnijā kuģi nosūtīja uz Vašingtonas Jūras spēku bāzi rekonstrukcijai un papildu izmēģinājumiem. 1862. gada augustā iecelts jauns zemūdenes komandieris Tomass Olivers Selfridžs. Viņš pārraudzīja darbu un bija neapmierināts ar zemūdenes sniegumu. 1863. gada 18. martā [[ASV prezidents]] [[Abrahams Linkolns]] apmeklēja zemūdeni un redzēja to darbībā. Kontradmirālis Semjuels Frensiss Duponts pauda interesi par zemūdenes izmantošanu, īpaši savos plānos ieņemt [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonu]], Dienvidkarolīnā. Jūras spēku [[tvaikonis|tvaikoņa]] ''[[USS Sumpter]]'' komandieris saņēma pavēli aizvilkt zemūdeni uz Portrojālu, Dienvidkarolīnā, no kurienes abi kuģi devās prom 31. martā. Nākamajā dienā laika apstākļi strauji pasliktinājās un sākās vētra. Lieli viļņi apdraudēja tvaikoni, kas vilka zemūdeni, un tā apkalpe bija spiesta pārgriezt vilkšanas trosi, atstājot zemūdeni dabas stihiju varā.<ref>[https://web.archive.org/web/20160312111708/http://navyandmarine.org/alligator/story.htm The Story of the Alligator] {{ref|en}}</ref> ''Alligator'' nogrima 1863. gada 2. aprīlī netālu no Haterasas raga, tagad Ziemeļkarolīnā, kur tā atrodas līdz pat šai dienai.<ref>[http://www.wrecksite.eu/wreck.aspx?221073 USS Alligator (†1863)] {{ref|en}}</ref> ''Alligator'' nogrimšanas gadā Skovels Sterdžiss Meriams prezentēja savu zemūdenes projektu, ko nodēvēja par "Saprātīgo vali". Jauno zemūdeni nolaida ūdenī 1866. gadā.<ref name="Сноска № 1">[https://web.archive.org/web/20071014044407/http://hnsa.org/ships/whale.htm HNSA Web Page: USS Intelligent Whale] {{ref|en}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=4845742 NPR story] on the hunt for the ''USS Alligator'' * [http://sanctuaries.noaa.gov/alligator/ NOAA search for the Alligator] * [http://www.navyandmarine.org/alligator/ Navy & Marine LHA history site on Alligator] * [http://www.navyandmarine.org/ondeck/1862AppomattoxRaid.htm Full Story of the Appomattox River Raid] * [https://web.archive.org/web/20080407064535/http://www.navy.mil/navydata/cno/n87/usw/issue_30/alligator.html UNDERSEA WARFARE Magazine article on Alligator] * [http://www.submarine-history.com Comprehensive site on world submarine history] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140702214446/http://www.submarine-history.com/ |date=2 July 2014 }} [[Kategorija:Zemūdenes]] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] cte0a2jsyntqttzstm0tm1z58hh6ra1 0 629767 4459237 4457339 2026-04-26T01:16:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459237 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tram map of Navapolack.png|thumb|458x458px|Līnijas karte]] [[Attēls:Новополоцк БКМ-60102 № 050.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs BKM-60102]] [[Attēls:Новополоцк 71-605 № 007.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs KTM-71-605]] '''Tramvaju satiksme Navapolackā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Novopolocka|Navapolackas]] pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Vitebskas apgabals|Vicebskas apgabalā]]. Ātrgaitas tramvaja līnija domāta galvenokārt, lai savienotu pilsētu ar tās rūpniecisko zonu, un to pārsvarā izmanto rūpnīcu ''[[Polimir]]'' un ''Polimir Nitron'' darbinieki. Tramvaja kustību pilsētā atklāja 1974. gada 23. maijā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151//|title=Официальный сайт города Новополоцка - НТКУП "Трамвайный парк"|last=DRMS_Andreas|website=www.novopolotsk.by|access-date=2026-04-21|archive-date=2017-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20170320030717/http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151}}</ref> tas bija trešais ātrgaitas tramvajs PSRS. Līniju sākotnēji pārvaldīja rūpnīca ''Polimir'', bet 2003. gadā to pārņēma pašvaldība.<ref name=":1">[https://sammit.tv/2018-03-08/tramvaj/ Sammit.tv. 19 из 22 водителей трамвая в Новополоцке — женщины]</ref> Līnijas maršrutu kopējais garums ir 13,5 km, visas līnijas garums 9,1 km,<ref>[https://trackmap.ru/img/tm_novopolock.png Trackmap.]</ref> [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] garums kopā ar tehniskajiem ceļiem — 16 km. Tramvaja līnijai ir 14 pieturas, vidējais attālums starp pieturām 0,76 km. Pašlaik Novopolockā oficiāli darbojas 1. un D maršruti — D ir saīsināts maršruts no ''Izmeritel'' rūpnīcas līnijas pilsētas pusē līdz tramvaju depo līnijas vidū un darbojas dienas vidū, kad galvenā maršruta kustības intervāls ir īpaši liels.<ref name=":2">[https://forumtr.ru/read.php?1,153024,153024#msg-153024 Forumtr. НОВОПОЛОЦК: введён новый маршрут трамвая.]</ref> Tomēr šie numuri ir atrodami tikai pieturvietās izvietotajos sarakstos — maršruta zīmes bieži vien nav arī uz pašiem tramvaju vagoniem.<ref name=":2" /> == Vēsture == === Priekšvēsture === Navapolackas jaunās pilsētas ģenerālplāna izstrādes un Polackas naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecības uzsākšanas laikā 1950. gadu beigās radās nepieciešamība pēc transporta sistēmas, lai rūpnīcas strādnieki varētu nokļūt savā darba vietā. Sākotnēji šim nolūkam tika apsvērta dzelzceļa transporta pielāgošana un šajā laikā plānoja izbūvēt atzaru no Ksti stacijas [[Polocka|Polackas]]-[[Kruļevščina]]s līnijā, ar stacijām Padkasceļcu dzīvojamajā rajonā un tieši rūpniecības zonā. Bija paredzēta arī autobusu satiksme. Apsvēra arī tramvaju un trolejbusu līnijas, taču sākotnēji dzelzceļa līniju uzskatīja par prioritāti pasažieru vilcienu lielākās manevrētspējas un papildu ceļu un kontaktlīniju būves nepieciešamības novēršanas dēļ. 1958. gadā dzelzceļa līniju pārtrauca, un Novopolockā galu galā izveidoja autobusu satiksmi. Novopolockas rūpniecības zonā galu galā izbūvēja dzelzceļa līniju ar atzaru no Ksti, taču to lieto tikai kravu pārvadājumiem, jo ​​to novilka pa īsāko ceļu un tā atrodas tālu no dzīvojamajiem rajoniem. 1964. gadā, izstrādājot Polackas ģenerālplānu, ''Belgosproekt'' institūta Vicebskas filiāles projektētāji apsvēra iespējas pēc 1970. gada izveidot papildu ātrgaitas transporta sistēmu — vai nu [[Viensliedes dzelzceļš|monoreilu]], vai ātrgaitas tramvaju. Ņemot vērā monoreilu sistēmu retumu PSRS, projekta autori izvēlējās tramvaju; šo izvēli apstiprināja ar [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] Tautsaimniecības padomes rīkojumu 1965. gadā. Pirmajā Novopolockas ātrgaitas tramvaja būvniecības fāzē ietilpa līnija no dzīvojamajiem rajoniem uz ķīmisko rūpnīcu (tagad ''Polimir'') un atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu (tagad ''[[Naftan]]'').<ref name=":0" /> Sākotnēji līnija atradās pilsētas dzīvojamo rajonu nomalē, gar Blohinas un Komsomoļskas ielām. Lēmums par līnijas izvietojumu šādā veidā tika ilgi apspriests, jo attālums no tramvaja pieturām līdz dzīvojamām ēkām gar [[Daugava|Rietumu Dvinas]] upes krastiem izrādījās pārmērīgs (līdz pat 800 metriem), taču vienlaikus tas deva blīvi apdzīvoto rajonu iedzīvotājiem trokšņa mazināšanu. Kā kompromiss tika izbūvēta plata gājēju aleja no Komsomoļskas ielas tramvaja pieturas līdz Molodjožnajas ielai, un no 7. skolas tramvaja pieturas līdz Rietumu Dvinas krastam uzbūvēja jaunu Družbas ielu. Līnijas projektā bija paredzētas arī pazemes ieejas, kas veda uz pieturām pilsētas dzīvojamajos rajonos, un tajās būtu uzstādīti braukšanas maksas [[Turnikets|turniketi]]. Otrajā būvniecības fāzē bija iekļauta līnija ar tiltu pāri Rietumu Dvinas upei uz Polacku, ko tā arī neuzbūvēja.<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ntpark.by/index.php/o-nas|title=О нас|website=ntpark.by|access-date=2026-04-21}}</ref> 2000. gados plānoja apvienot abu pilsētu [[Trolejbuss|trolejbusu]] tīklu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorobt.narod.ru/novopolotsk/novopolotsk.htm|title=Новополоцк|website=gorobt.narod.ru|access-date=2026-04-21}}</ref> bet tas nenotika, un 2020. gados atgriezās pie tramvaja pagarināšanas plāna. Tramvaju sistēmas būvniecība Navapolackā sākās 1967. gadā. Būvniecības laikā pārtrauca pazemes pāreju ierīkošanu uz pieturām un turniketiem, tāpat kā atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu.<ref>''М. М. Шлеймович.'' О практике формирования транспортной инфраструктуры Новополоцка. ''Вестник Полоцкого государственного университета. Серия B. Промышленность. Прикладные науки'' (2023).</ref> Būvniecības laikā jaunbūvētajā tramvaju depo darbojās vārti ar dzelzceļu KTM-5 tramvaju vagonu piegādei; tos demontēja pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā. Galvenos būvdarbus pabeidza līdz 1973. gada decembrim. Tramvaja līniju nodeva ''Polimir'' rūpnīcas 801. darbnīcas kontrolē. === Darbības laiks === 1974. gada februārī notika tramvaja līnijas pirmais testa brauciens ar [[KTM-5|KTM-5M3]] tramvaju. Pasažieru pārvadājumus uzsāka 1974. gada 23. maijā.<ref name=":3" /> 2000. gadā sistēma pārvadāja rekordlielu pasažieru skaitu: 5,3 miljonus cilvēku. 2003. gada februārī tramvaju kompāniju nodeva pilsētai, izveidojot pašvaldības vienoto uzņēmumu "Tramvaju parks". 2000. un 2010. gados ievērojamu daļu tramvaju parka atjaunināja ar ''[[Belkommunmaš]]'' rūpnīcā ražotajiem BKM (AKSM) vagoniem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/37/|title=Novopolocka|website=transphoto.org|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> bet daži KTM-5 vagoni (tai skaitā no pirmās piegādes 1973. gadā) joprojām turpina pārvadāt pasažierus.<ref name=":1" /> == Tehniskie dati == 2022. gada septembrī pilsētā darbojās viena tramvaja līnija, divi maršruti un 32 tramvaja vagoni (26 pasažieru un 6 tehniskie), 2026. gadā bija par vienu pasažieru vagonu mazāk.<ref name=":3" /> No tiem 13 vagoni bija ''KTM 5M3'', 10 — ''AKSM-60102'' un pa vienam ''AKSM-62103'' un ''AKSM-802''. Depo projektēts uz gandrīz 100 vagoniem.<ref name=":3" /> 2022. gadā tramvajs pārvadāja 1,3 miljonus pasažieru (3,5 tūkstošus dienā). 2018. gadā sistēmā strādāja 22 tramvaju vadītāji, no kuriem 19 bija sievietes.<ref name=":1" /> Pavisam tramvaju parka sistēmā 2026. gadā strādāja 95 cilvēki.<ref name=":3" /> [[Sliežu platums]] — 1524 mm, kontakttīkla spriegums — 550 voltu, kontakttīkla augstums 5,5 metri. == Paredzētā paplašināšana == 2025. gada pilsētas projektā plānotas jaunas līnijas.<ref name=":3" /> === Līnija uz ''Naftan'' rūpnīcu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnija ies tieši pa Ņeftepererabotčikovu ielu, atzarojoties no galvenā maršruta pēc pieturas "Podstancija",<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://blizko.by/notes/v-novopolotske-sobralis-prodlevat-tramvaynuyu-liniyu-vot-po-kakim-ulitsam-mogut-proyti-puti_vg|title=В Новополоцке собрались продлевать трамвайную линию. Вот по каким улицам могут пройти пути|last=Карелина|first=Анна|website=Blizko.by|access-date=2026-04-21|date=2025-04-04|language=ru}}</ref> un tai pie rūpnīcas "Naftan" centrālās ieejas būs apgriešanās cilpa. Līnijas būvniecības plāni pastāvēja kopš Navapolackas tramvaju sistēmas projektēšanas sākuma, taču būvniecību neuzsāka. Pēc tam līnijas būvniecības plānus atlika līdz 1985. gadam, taču arī tad būvniecību neuzsāka. Satiksmi šeit pašlaik nodrošina 2. autobusa maršruts. Plānotais atzara garums ir ap 2 kilometriem. === Līnija pa Slabadskas ielu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnijai jāiet pa Slabadskas ielu un tai jābūt atgriešanās cilpai pilsētas slimnīcas teritorijā. Šis atzars būtu ap 1,5 kilometrus garš. === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai bija plānota jau kopš 1960. gadiem. Tomēr galvenais šķērslis bija nepieciešamība uzbūvēt jaunu autoceļa tiltu pāri Rietumu Dvinai Navapolackā un rekonstruēt ceļu starp Polacku un Navapolacku netālu no Rapnas un Čarneščinas ciemiem. Sākotnēji jauno tiltu ar tramvaja līniju bija plānots būvēt kā esošās līnijas turpinājumu pēc rūpnīcas "Izmeriteļ" vienā līnijā pa Zavodskoju projezdu. Šajā teritorijā jau bija ielikti pamati tramvaja līnijas pagarinājumam: 1981. gadā, pirms būvniecības uzsākšanas 7. mikrorajonā, gar Molodjožnajas ielu netālu no Zavodskoja projezda uzbūvēja autoceļa pārvadu. Zem tā uzbūvēja platformas topošajai tramvaja pieturai, uz kurām varēja nokļūt pa kāpnēm. Tomēr 1989. gadā nomainīja plānotā tilta vietu. 2000. gados platformas un kāpnes demontēja un to vietā uzbūvēja autostāvvietu. Saskaņā ar 2025. gada projektu plānotā tramvaja līnija Polackas virzienā ietver vairākus būvniecības posmus. Pirmais posms ietver līnijas pagarināšanu no "Izmeriteļ" caur Navapolacku līdz tās robežām 3,7 kilometru garumā,<ref name=":4" /> savukārt nākamie 4 posmi ietver līnijas pakāpenisku pagarināšanu līdz [[Polacka (stacija)|Polackas dzelceļa stacijai]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Transports Baltkrievijā]] [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Vitebskas apgabals]] skz7m31rmjtbyovq4s9h9dkrqdw0444 0 629807 4459209 4457356 2026-04-25T22:46:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4459209 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Teneņi | official_name = ''Teneniai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Teneniu baznycia.JPG | image_caption = Teneņu Sv. Barbaras baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Teneņu seņūnija]] | area_total_km2 = 3.15 | population_total = 270 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 27 | lats = 43 | latNS = N | longd = 21 | longm = 54 | longs = 43 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = }} '''Teneņi''' ({{val|lt|Teneniai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Tenene]]s upes krastos 14 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šilale]]s. == Vēsture == Teneņi vēstures avotos pirmoreiz minēti 1585. gadā. 17. gadsimtā šeit tika uzcelta pirmā baznīca, kas iezīmēja miesta kā vietējā garīgā centra attīstību. 19. gadsimta beigās Teneņi bija miests Raseiņu apriņķa [[Žemaiču Naumieste]]s pagastā. Padomju laikā Teneņi kļuva par kolhoza centrālo ciematu un vairākus gadus bija apīliņķes centrs. Laika posmā starp 1972. un 1976. gadu Teneņiem tika piešķirts miesta statuss. == Arhitektūra un apskates objekti == Teneņu Sv. Barbaras baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1782. gadā. Tā ir ievērojams 18. gadsimta koka sakrālās arhitektūras piemineklis ar baroka un tautas arhitektūrai raksturīgām iezīmēm. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka un pasts. Teneņi ir saglabājuši tipisku [[Žemaitija]]s miesta plānojumu ar vēsturisku centru ap baznīcu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Teneniai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silale.lt/ Šilales rajona pašvaldības vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250714125059/https://silale.lt/ |date={{dat|2025|07|14||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilales rajona pašvaldība]] sn6mkr4g8hee4vlusoc8svcge1uid8i 2 629851 4458948 4458382 2026-04-25T13:07:37Z Meistars Joda 781 4458948 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Balsojuma rezultāts}} |} --> == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Nosaukums</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada ??. ????????, plkst. ??.?? :Beigu termiņš: 2026. gada ??. ????????, plkst. ??.?? == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' == Skatīt arī == == Komentāri == ======================================================================================= Virs šīs līnijas ir gatavais variants. '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / :vai tie paraugi liekas tagad OK ? vajag vairāk, kādu vēl citu sarežģītāku gadījumu? == Komentāri == bla bla bla ids52qt7ihpuw23eau0zu3qqiqv0mua 4458963 4458948 2026-04-25T14:37:59Z Meistars Joda 781 4458963 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Balsojuma rezultāts}} |} --> == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 11.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' == Skatīt arī == == Komentāri == ======================================================================================= Virs šīs līnijas ir gatavais variants. '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / :vai tie paraugi liekas tagad OK ? vajag vairāk, kādu vēl citu sarežģītāku gadījumu? == Komentāri == bla bla bla 3oea8gd0lyeejq2p99ntmsqv8jzdywf 4458994 4458963 2026-04-25T15:26:06Z Biafra 13794 tas pats - balsot drīkst arī tie, kas nav atbalstījuši šo izvēli. 4458994 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Balsojuma rezultāts}} |} --> == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 11.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja izvēlējāties, ka dzimšanas/miršanas vietām tiek rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' == Skatīt arī == == Komentāri == ======================================================================================= Virs šīs līnijas ir gatavais variants. '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / :vai tie paraugi liekas tagad OK ? vajag vairāk, kādu vēl citu sarežģītāku gadījumu? == Komentāri == bla bla bla kc911ihxb3518vcy3ol7e4bhypatxcg 4458996 4458994 2026-04-25T15:27:53Z Biafra 13794 arī te, protams. 4458996 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Balsojuma rezultāts}} |} --> == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 11.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' == Skatīt arī == == Komentāri == ======================================================================================= Virs šīs līnijas ir gatavais variants. '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / :vai tie paraugi liekas tagad OK ? vajag vairāk, kādu vēl citu sarežģītāku gadījumu? == Komentāri == bla bla bla 8872z73kkvluogvzny2jz9icaq0gq4z 4459143 4458996 2026-04-25T19:19:01Z Edgars2007 9590 "tobrīd" un "agrāk" nav tomēr viens un tas pats 4459143 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Balsojuma rezultāts}} |} --> == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 11.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' == Skatīt arī == == Komentāri == ======================================================================================= Virs šīs līnijas ir gatavais variants. '''<span style="font-size:125%;">1. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti ?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">2. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo) ?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (agrāk Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">3. Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">4. Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} * '''nē, tikai pirmajai''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) '''<span style="font-size:125%;">5. Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' # [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Skatīt arī == / varbūt šeit kādu paraugu, kā kas izskatītos? cits variants - paraugi tieši pie jautājuma vai atbildes, kur tie vajadzīgi / :vai tie paraugi liekas tagad OK ? vajag vairāk, kādu vēl citu sarežģītāku gadījumu? == Komentāri == bla bla bla nragmy820403jygmp69a25moy9i9ac1 0 629937 4459132 4458089 2026-04-25T19:01:27Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Čeboksaru rūpniecisko traktoru rūpnīca]] to [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] 4459132 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] 8z0jx15cb09dmhpsrlnz0557mevpqwy 0 629938 4459136 4458090 2026-04-25T19:02:07Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Čeboksaru rūpniecisko traktoru rūpnīca]] to [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] 4459136 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] 8z0jx15cb09dmhpsrlnz0557mevpqwy 0 629982 4459094 4458455 2026-04-25T18:07:55Z Kikos 3705 /* ievads */ 4459094 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Virvīte | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Virvyte resize.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Virvīte pie Pavirvītes Mažeiķu rajonā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Biržuļa ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Venta]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=46 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=26 | sāk_gar_s=17 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=13 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=33 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 111 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 9,93 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 1144 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Virvīte''' ({{val|lt|Virvytė}}) vai '''Virvīča''' (''Virvyčia'') ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Venta]]s kreisā krasta un tās otra garākā pieteka [[Telšu rajons|Telšu]] un [[Mažeiķu rajons|Mažeiķu]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/virvycia/|title=Virvyčia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-24|language=lt}}</ref> Sākas no Biržuļa ezera [[Žemaitijas augstiene]]s centrālajā daļā, plūst ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā, noplūstot Ventas zemienē. Ietek Ventā augšpus [[Viekšņi]]em 224 no tās grīvas. Pašas Virvītes garums ir 110,6 km, bet kopā ar tās augštecēm Varneli (''Varnele''), Sietuvu (''Sietuvas'') un Dubuli (''Dubulis''), kuras plūst cauri Paršežera, Lūkstas un Biržuļa ezeriem — 131,1 km. Upes gultne ir ļoti līkumota, augštecē — regulēta, platums 4–7 m, vidustecē un lejtecē — 14–30 m, dziļums — 0,9–2 metri, vidējais kritums — 0,96 m/km, straumes ātrums — 0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Rešketa (19 km gara), Patekla (36 km), Trimēsēde (18 km, visas kreisā krasta pietekas). Augštece ietilpst Varņu reģionālajā parkā, lejtece no Skleipiem līdz ietekai – Ventas reģionālajā parkā, bet vidustece ir aizsargāta Virvītes hidrogrāfiskajā rezervātā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Janapole (Lietuva)|Janapole]], Baltininki, Kaunatava, [[Trīšķi]], Kapēni un Ģīvoļi. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A11 (Lietuva)|A11]] un [[Šauļi|Šauļu]]—[[Klaipēda]]s dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Ventas pietekas]] 1ew6zpdvte6q18b9831j7deqrga6cmi 0 629990 4459070 4458474 2026-04-25T17:53:52Z Specific2 144518 4459070 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Eksperiments|due=5|due_date=29.04.2026}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2021 IIHF World U18 Championships|2021 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} }} '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 35ar4ldlbhvrow1rj67e5xlmf6hmt72 4459073 4459070 2026-04-25T17:59:41Z Specific2 144518 4459073 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Eksperiments|due=5|due_date=29.04.2026}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2021 IIHF World U18 Championships|2021 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} }} '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. Kopš 2002. gada spēlē Pasaules jauniešu čempionātā hokejā un ir ieguvusi 6 zelta medaļas. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 8vi4ogadwsttrcpbeyfhlbtjpr3k4uo 4459082 4459073 2026-04-25T18:01:44Z Specific2 144518 4459082 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Eksperiments|due=5|due_date=29.04.2026}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2021 IIHF World U18 Championships|2021 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} }} '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. Kopš 2002. gada spēlē [[Pasaules_čempionāts_hokejā_jauniešiem]] un ir ieguvusi 6 zelta medaļas. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 3t5urg2ufoahtkh4pmj1uik7lgdtnso 4459087 4459082 2026-04-25T18:04:56Z Specific2 144518 4459087 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Eksperiments|due=5|due_date=29.04.2026}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2021 IIHF World U18 Championships|2021 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} }} '''Kanādas u18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. Kopš 2002. gada spēlē [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]] un ir ieguvusi 6 zelta medaļas. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 de1iek8lxyyehje3sc5uaffhqzxj3xe 4459110 4459087 2026-04-25T18:21:50Z Specific2 144518 4459110 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Eksperiments|due=5|due_date=29.04.2026}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2021 IIHF World U18 Championships|2021 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} }} '''Kanādas U18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. Kopš 2002. gada spēlē [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]] un ir ieguvusi 6 zelta medaļas. == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 sj16vw4q59nyu1pm7qfykwj5enucux7 4459198 4459110 2026-04-25T21:46:02Z Egilus 27634 Nu jau vairs nav acīmredzami izmetams 4459198 wikitext text/x-wiki {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2021 IIHF World U18 Championships|2021 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} }} '''Kanādas U18 hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] dažādos starptautiskos turnīros to skaitā arī [[Pasaules jauniešu čempionāts hokejā|Pasaules jauniešu čempionātā hokejā]]. Kopš 2002. gada spēlē [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]] un ir ieguvusi 6 zelta medaļas. {{īss-aizmetnis}} == Atsauces == 1. https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18 ierv3z2jvymmbj3nzviilg0uf185428 0 630044 4458975 4458812 2026-04-25T14:54:59Z Papuass 88 4458975 wikitext text/x-wiki {{muzeja infokaste |name = Sergeja Paradžanova muzejs |native_name = Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան |image = Sergei Parajanov in Yerevan.JPG |caption = Sergeja Paradžanova muzejs Hrazdanas aizas virsotnē Erevānā |alt = |map_type = |map_caption = |latitude = |longitude = |established = {{dat|1988}} |dissolved = |location = {{vieta|Armēnija|Erevāna}} |type = |collection = |visitors = |director = Zavens Sargsjans |president = |curator = |publictransit = |network = |website = }} [[Attēls:Parajanovmuseum.jpg|thumb|Muzeja interjers]] '''Sergeja Paradžanova muzejs''' ({{val|hy|Սերգեյ Փարաջանովի թանգարան}}, ''Sergey P'arajanovi t'angaran'') ir veltījums [[Armēnijas PSR|padomju armēņu]] kinorežisoram un māksliniekam [[Sergejs Paradžanovs|Sergejam Paradžanovam]] un viens no populārākajiem [[muzejs|muzejiem]] [[Erevāna|Erevānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanovmuseum.am/home.html |title=Parajanov Museum |access-date=2008-11-18 |archive-date=2016-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161229035015/http://www.parajanovmuseum.am/home.html |dead-url=yes}}</ref> Muzeja apkopots Paradžanova daudzveidīgais mākslinieciskais un literārais mantojums. Iekļauts [[Eiropas Kino akadēmija|Eiropas kino kultūras]] dārgumu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Parajanov Museum (Yerevan, Armenia) |url=https://www.europeanfilmacademy.org/?post_type=activity&p=6098&preview=true |website=[[Eiropas Kino akadēmija]] |accessdate={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> == Vēsture == Muzejs dibināts 1988. gadā, kad Paradžanovs pārcēlās uz Erevānu. Paradžanovs pats izvēlējās vietu (Dzoragju etnogrāfisko centru Erevānā) un muzeja būvniecības projektu. [[1988. gada Armēnijas zemestrīce]]s un sociālekonomisko problēmu dēļ muzeju atvēra tikai 1991. gada jūnijā, gadu pēc Paradžanova nāves. Muzeja dibinātājs un direktors ir Zavens Sargsjans. Muzejs ir viens no Erevānas kultūras centriem, kas zināms ar savām izstādēm, publikācijām un goda pieņemšanām (tostarp ikgadējām [[Erevānas Starptautiskais kinofestivāls|Erevānas Starptautiskā kinofestivāla "Zelta aprikoze"]] viesu sanāksmēm). Muzeju ir apmeklējuši [[Paulu Koelju]], [[Vims Venderss]], [[Mihails Vartanovs]], [[Tonīno Guerra]], [[Enrika Antonioni]], [[Atoms Egojans]], [[Ņikita Mihalkovs]], [[Vladimirs Putins]], [[Aļaksandrs Lukašenka]], [[Jevgeņijs Jevtušenko]], [[Arnolds Rītels]], [[Valds Adamkus]], [[Tarja Halonena]], [[Donalds Knuts]] un daudzi citi zināmi cilvēki. == Izstāde == Muzejs atrodas tradicionālā [[Kaukāzs|kaukāziešu]] stila divstāvu ēkā. Muzeja kolekcijā ir aptuveni 1400 eksponātu, tostarp instalācijas, kolāžas, asamblāžas, zīmējumi, lelles un cepures. Muzejā apskatāmi arī nepublicēti scenāriji, libreti un dažādi mākslas darbi, ko Paradžanovs sarakstīja cietumā. Starp citiem muzeja eksponātiem ir divas rekonstruētas piemiņas istabas, oriģināli plakāti, festivālu balvas, [[Federiko Fellīni]], [[Liļa Brika|Liļas Brikas]], [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]], Mihaila Vartanova un [[Jurijs Ņikuļins|Jurija Ņikuļina]] parakstītas vēstules, kā arī dāvanas no slaveniem apmeklētājiem Tonīno Guerras, Vladimira Putina un [[Romans Balajans|Romana Balajana]], kurš ir filmas "Nakts Paradžanova muzejā" autors. Muzejs izmanto paša Paradžanova mākslas un ekspozīcijas principus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |title=Parajanov Museum |access-date=2008-12-06 |archive-date=2016-03-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303165212/http://www.parajanov.camo.ru/mus1_e.htm |dead-url=yes}}</ref> Muzejs sarīkojis aptuveni 50 izstādes, tostarp [[Kannas|Kannās]], [[Atēnas|Atēnās]], [[Tokija|Tokijā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Roma|Romā]], [[Teherāna|Teherānā]] un [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://avproduction.am/?ln=am&page=culture&id=13 About Sergei Parajanov Museum] * [http://www.museum.com/jb/museum?id=26699 Sergey Parajanov Museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308215032/http://museum.com/jb/museum?id=26699 |date=2016-03-08 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Armēnijā]] 8u7xztznd3twmm1i1xpmlcnscmrki0m 0 630057 4459347 4458877 2026-04-26T07:08:57Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4459347 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''A Hard Day's Night'' | operators = | attēls = A Hard Days night movieposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = muzikāla komēdija | režisors = [[Ričards Lesters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džons Lenons]] * [[Pols Makartnijs]] * [[Džordžs Herisons]] * [[Ringo Stārs]] | mūzika = * [[Džordžs Mārtins]] (muzikālais režisors) * [[Lenons—Makartnijs]] * Džordžs Herisons | oriģinālnos = ''A Hard Day's Night'' | studija = * ''Walter Shenson Films'' * ''Proscenium Films'' | montāža = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1964|7|6}} | ilgums = 87 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|14 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''A Hard Day's Night''''' ir 1964. gada muzikāla [[kinokomēdija]], kurā galvenās lomas atveido angļu rokgrupas ''[[the Beatles]]'' dalībnieki — [[Džons Lenons]], [[Pols Makartnijs]], [[Džordžs Herisons]] un [[Ringo Stārs]]. Filmas režisors ir [[Ričards Lesters]], scenārija autors — [[Aluns Ouens]], un to izplatīja ''[[United Artists]]''. Filmas muzikālais skaņu celiņš veido grupas [[A Hard Day's Night|tāda paša nosaukuma albumu]]. Filma attēlo 36 stundas grupas dzīvē, gatavojoties uzstāšanās brīdim televīzijā. Filma guva gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinību, un tika nominēta divām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tostarp par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālscenāriju]]. Četrdesmit gadus pēc iznākšanas žurnāls ''[[Time]]'' to iekļāva visu laiku 100 labāko filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1953094_1953144_1953634,00.html|title=All-Time 100 Movies|last=Corliss|first=Richard|website=Time|access-date=2026-04-25|date=2005-02-12|language=en|archive-date=2010-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20100715183532/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0%2C28804%2C1953094_1953144_1953634%2C00.html}}</ref> Filma tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām muzikālajām filmām, iedvesmojot gan grupas ''[[The Monkees]]'' [[The Monkees (seriāls)|televīzijas seriālu]], gan popmūzikas videoklipus, kā arī dažādas citas mazbudžeta muzikālās filmas ar britu popgrupām, piemēram, ''[[Ferry Cross the Mersey]]'' (1965), kurā piedalās ''[[Gerry and the Pacemakers]]''. 1999. gadā [[Britu kinoinstutūts]] ierindoja šo filmu 88. vietā 20. gadsimta labāko britu filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cinemarealm.com/best-of-cinema/top-100-british-films/|title=British Film Institute – Top 100 British Films – cinemarealm.com|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Ričarda Lestera filmas]] 3gze66fc5dkt61hyq9lyjru9lcjaf73 0 630058 4459341 4458875 2026-04-26T07:04:23Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4459341 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ričards Lesters | vārds_orig = ''Richard Lester'' | attēls = Richard Lester Bologna 2014 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ričards Lesters 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1932|1|19}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors | darbības gadi = 1959—2006 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ričards Lesters Lībmens''' ({{Val|en|Richard Lester Liebman}}; dzimis {{Dat|1932|1|19}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] bijušais [[kinorežisors]]. Lielāko daļu savas profesionālās dzīves viņš pavadīja Apvienotajā Karalistē un ir pazīstams ar dinamisko, spilgto režijas stilu, ko viņš ieviesa savās komēdijfilmās, īpaši ''[[the Beatles]]'' filmās ''[[A Hard Day's Night (filma)|A Hard Day's Night]]'' (1964) un ''[[Help! (filma)|Help!]]'' (1965), kā arī filmā ''[[The Knack ...and How to Get It]]'' (1965). Sākotnēji no [[Filadelfija]]s, Lesters savu karjeru sāka televīzijā un 20. gadsimta 50. gadu vidū pārcēlās uz Apvienoto Karalisti. Viņš sadarbojās ar [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] un [[Spaiks Miligans|Spaiku Miliganu]], strādājot pie ''[[The Goon Show]]'' un ''[[The Running Jumping & Standing Still Film]]''. Pēc izrāviena kinorežijā, pateicoties sadarbībai ar ''the Beatles'', viņš režisēja dažādus projektus, tostarp ''[[A Funny Thing Happened on the Way to the Forum]]'' (1966), ''[[How I Won the War]]'' (1967), ''[[Petulia]]'' (1968), ''[[The Three Musketeers (1973. gada filma)|The Three Musketeers]]'' (1973) un tā divus turpinājumus, ''[[Robin and Marian]]'' (1976), ''[[Butch and Sundance: The Early Days]]'' (1979), kā arī supervaroņu filmas "[[Supermens 2]]" (1980) un "[[Supermens 3]]" (1983). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lesters, Ričards}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] 80p42a7zt9pj185b7ttehlnqwn5igl2 0 630064 4458928 4458921 2026-04-25T12:10:27Z Bendžamins 76862 4458928 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Elkgrova |official_name = ''Elk Grove'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = http://elkgrove.gov/ |image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2 |caption_align = center |image1 = Elk Grove Historic District - Sarah Stierch - 2.jpg |image2 = OldTownElkGrove.jpg |image3 = St Katherine Elk Grove (121652335) (cropped).jpeg }} |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Elk Grove, California.gif |image_seal = Seal of Elk Grove, California.jpg |image_shield = Logo of Elk Grove, California.png |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 38 |latm =26 |lats = 00 |latNS = N |longd = 121 |longm = 23 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kalifornija |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 109.29 |area_land_km2 = 108.76 |area_water_km2 = |population_as_of = 2020 |population_total = 176124 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = PST |utc_offset = -8 |timezone_DST = PDT |utc_offset_DST = -7 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 14 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Elkgrova''' ({{Val|en|Elk Grove}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija]]s štatā, [[Sakramento apgabals|Sakramento apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 176 124 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas aptuveni 23 km uz dienvidiem no [[Sakramento]]. Pilsēta tika dibināta 2000. gadā. Mūsdienās šeit atrodas vairākas vīna darītavas un vīna dārzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://elkgrove.gov/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] 2unqwapkj71158y21y1n54wci2gvcqf 0 630065 4458930 2026-04-25T12:13:10Z Otovi 95404 Pāradresē uz [[Teodors Eihmans]] 4458930 wikitext text/x-wiki #REDIRECT[[Teodors Eihmans]] b44b852lez9vw3kd7ijhtml23dedj22 3 630067 4458935 2026-04-25T12:28:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458935 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=NM170}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.28 (EEST) 3z21f3g9cwvlby0rd1bcrnq339dbuiu 1 630068 4458938 2026-04-25T12:32:40Z ScAvenger 1630 Jauna lapa: [https://www.kinoraksti.lv/petijumi/kino-vesture/par-latvijas-filmu-nozares-terminologiju-1370 Dokumentāls vs dokumentārs]. Tēzaurs gan joprojām iesaka šajā gadījumā "dokumentāls". --~~~~ 4458938 wikitext text/x-wiki [https://www.kinoraksti.lv/petijumi/kino-vesture/par-latvijas-filmu-nozares-terminologiju-1370 Dokumentāls vs dokumentārs]. Tēzaurs gan joprojām iesaka šajā gadījumā "dokumentāls". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.32 (EEST) 13coteqkbzpwvlgy60iox75w5jbosqu 4458941 4458938 2026-04-25T12:45:11Z Egilus 27634 Atbilde 4458941 wikitext text/x-wiki [https://www.kinoraksti.lv/petijumi/kino-vesture/par-latvijas-filmu-nozares-terminologiju-1370 Dokumentāls vs dokumentārs]. Tēzaurs gan joprojām iesaka šajā gadījumā "dokumentāls". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.32 (EEST) :Nevaru iztēloties, kā latviešu valodā varētu teikt "dokumentārs". Iespējams, autorei ir personiskas problēmas ar "l" izrunu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) j5dhsasr8j7dfeyj3jtnrm74m6zh8of 4458951 4458941 2026-04-25T13:17:58Z ScAvenger 1630 4458951 wikitext text/x-wiki [https://www.kinoraksti.lv/petijumi/kino-vesture/par-latvijas-filmu-nozares-terminologiju-1370 Dokumentāls vs dokumentārs]. Tēzaurs gan joprojām iesaka šajā gadījumā "dokumentāls". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.32 (EEST) :Nevaru iztēloties, kā latviešu valodā varētu teikt "dokumentārs". Iespējams, autorei ir personiskas problēmas ar "l" izrunu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) ::Ir jau arī [https://tezaurs.lv/dokument%C4%81rs dokumentārs], bet ar nedaudz savādāku nozīmi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) n0gigtpqf7670xf3r77mfbv78wq7afk 4458980 4458951 2026-04-25T14:58:53Z Baisulis 11523 atbilde...... 4458980 wikitext text/x-wiki [https://www.kinoraksti.lv/petijumi/kino-vesture/par-latvijas-filmu-nozares-terminologiju-1370 Dokumentāls vs dokumentārs]. Tēzaurs gan joprojām iesaka šajā gadījumā "dokumentāls". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.32 (EEST) :Nevaru iztēloties, kā latviešu valodā varētu teikt "dokumentārs". Iespējams, autorei ir personiskas problēmas ar "l" izrunu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) ::Ir jau arī [https://tezaurs.lv/dokument%C4%81rs dokumentārs], bet ar nedaudz savādāku nozīmi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) :::Mums ir '''dokumentāls''', daži lieto '''dokumnentārs''' atsaucoties uz vārda franču valodas izcelsmi, kaut gan pirmais termina pielietojums bija angļu valodā (''documentary''). Dokumentārs citi izmanto arī, lai neizmantotu pie mums no krievu valodas "ievazāto" dokumentāls (''Документа́льное кино́''), kaut arī neatrodu informāciju par vārda izcelsmi latviešu valodā, lai varētu par to spriest. Tieši tādēļ uztaisīju vienkāršu pāradresāciju, nevis pārsaucu rakstu.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 17.58 (EEST) 8o43wtzufh5ig3afcb2aqsjg1kb93xe 3 630069 4458958 2026-04-25T14:16:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458958 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gooigi1}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 17.16 (EEST) 7yz3g60nknf3wqxq49a16fexuvmo1kx 1 630070 4458972 2026-04-25T14:54:15Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458972 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 630071 4458973 2026-04-25T14:54:25Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458973 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 630072 4458974 2026-04-25T14:54:38Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458974 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Baisulis |valsts = Albānija |tēma = Kultūra }} 0vpq4y73iqa5k3wd5154urq5ak6qmcu 1 630073 4458976 2026-04-25T14:55:09Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458976 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Baisulis |valsts = Armēnija |tēma = Kultūra }} tq8kw5h7qqu8xa8c5j3k9bapku1wk1w 1 630074 4458977 2026-04-25T14:55:21Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458977 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 630075 4458978 2026-04-25T14:55:31Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458978 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 630076 4458979 2026-04-25T14:55:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4458979 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 0 630077 4458989 2026-04-25T15:16:04Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Gārdengrova |official_name = ''Garden Grove'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://ggcity.org/ |image_skyline = Crys-ext.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Garden Grove, California.png |image_seal = Seal of Garden Grove, California.png |image_shield... 4458989 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Gārdengrova |official_name = ''Garden Grove'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://ggcity.org/ |image_skyline = Crys-ext.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Garden Grove, California.png |image_seal = Seal of Garden Grove, California.png |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 33 |latm =46 |lats = 00 |latNS = N |longd = 117 |longm = 57 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kalifornija |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 46.56 |area_land_km2 = 46.51 |area_water_km2 = |population_as_of = 2020 |population_total = 171949 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = PST |utc_offset = -8 |timezone_DST = PDT |utc_offset_DST = -7 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 27 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Gārdengrova''' ({{Val|en|Garden Grove}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija]]s štata dienvidos, [[Orindžas apgabals|Orindžas apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 171 949 iedzīvotāji. Tā robežojas gan ar [[Anahaima]]s, gan ar [[Santaana (ASV)|Santaanas]] pilsētām. Pilsēta tika dibināta 1874. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Garden Grove}} * [https://ggcity.org/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] pk018cz55ewumwy4okg91yty34hx8so 3 630078 4458991 2026-04-25T15:21:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4458991 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TheUltimateWaffle}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 18.21 (EEST) 5w0yt5xd7c4sn4jtqmt22dmdqviuf9y 3 630079 4459000 2026-04-25T15:33:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459000 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hunterreed09}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 18.33 (EEST) he4swbqiy4tin9evw38z0i5h4c55v3u 3 630080 4459001 2026-04-25T15:37:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459001 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=10zad}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) ri8ndg7qlkbjf0vc27kpzmvh66piwee 0 630081 4459005 2026-04-25T15:44:39Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Thalamoporella californica (YPM IZ 089534).jpeg | att_nosaukums =Heilostomāti {{TaksoSaite|Thalamoporella californica}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | k... 4459005 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Thalamoporella californica (YPM IZ 089534).jpeg | att_nosaukums =Heilostomāti {{TaksoSaite|Thalamoporella californica}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | binomial =Cheilostomatida <small>Busk, 1852</small> | sinonīmi =''Cheilostomata'' | iedalījums = }} '''Heilostomāti''' (''Cheilostomatida'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta britu zoologam un paleontologam [[Džordžs Basks|Džordžam Baskam]], kurš 1852. gadā izveidoja ''Cheilostomata'' apakškārtu. Heilostomāti ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, aļģēm, bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie zivīm). Šīs kārtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Jura (periods)|juras]] vai [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Heilostomāti veido dažādas formas kolonijas. Atkarībā no piestiprināšanās veida izšķir apaugošās un brīvās formas (piestiprināšanās var notikt vienā punktā vai arī nosedzot virsmas). Starp brīvajām formām ir izplatītas divslāņaini simetriskās, zarojošās, tīklveidīgās, diskveidīgās, posmotās un bezformīgās, masīvās kolonijas. Apaugošās kolonijas var būt vienslāņainas vai daudzslāņainas. Cistīdi ir veidoti īsu dažāda griezuma kameru veidā. To sānu, distālās un proksimālās sienas ir slīpi orientētas pret pamatni (aizmugurējo jeb muguras sienu). Priekšējā siena var būt gandrīz pilnībā pārkaļķota, izņemot cistālo daļu, kur atrodas atvere (areja vai aperturas laukums). Daļai sugu priekšējai sienai ir pārkaļķotas tikai malas, veidojot rāmi, bet pārējā daļa ir membrānveidīga, kas fosilā veidā nesaglabājas. Tās vietā fosilajām formām ir liela atvere - opezijs. Dažiem ''Anasca'' ģints pārstāvjiem kriptocista distālajā daļā ir divas mazas atveres - opeziulas, caur kuriem iziet parietālie muskuļi. Cistīdu atveres, visbiežāk ir izvietotas priekšējās sienas distalajā daļā, un tām ir pusapaļa, apaļa vai iedobes forma. Daudzām ģintīm virs atveres atrodas cauruļveida paplašinājums - peristomija ar ārēju atveri - peristomiku un to aptverošu valnīti - peristomu. Saziņa starp rindās izvietotajiem cistīdiem notiek ar septulu palīdzību, kas koncentrētas sānu sienu distālajā daļā, vai arī ar poru kameru (dietellu) palīdzību, kas atrodas stūros starp muguras un vienu no tai perpendikulārajām sienām. Cistīdu sienas izceļas ar augstu uzbūves sarežģītības pakāpi un sastāv no dažādiem pēc uzbūves un stāvokļa slāņiem: * Kriptocists - cistīda sienas kalcīta vai membrānveida slānis, kuru ieskauj rāmis, veidojas formām, kurām nav kompensācijas somas. * Gimnocists - priekšējās sienas apakšējā ārējā pārkaļķotā daļa. * Olocists - gluds, plāns iekšējais kalcīta slānis, kas izklāj cistīda iekšējo dobumu, sastāv no mezglainiem kalcīta daļiņu sakopojumiem. Citīdiem bez kompensācijas somas ar membrānveida ārējo sienu olocists veido arī rāmi. Daudzām sugām virs olocista ārpusē priekšējās sienas rajonā ir attīstīts otrs kalcīta slānis - tremocists, kuru caurauž poras (tremoporas). * pleirocits (jeb pericists) ''Cribrimorpha'' virsdzimtas pārstāvjiem ir cistīdu priekšējā siena, kas piesegta ar izmainītiem malu dzelkšņiem. Hidrostatiskā sistēma dažādām apakškārtām ir atšķirīga. ''Anasca'' ģintij to veido hipostegs - dobums, kas izvietots starp kriptocistu un kutikulu (ektocistu) un uzpildīto šķidrumu, kas kompensē polipīda tilpumu. ''Ascophora'' ģintij zem priekšējās sienas, kas sastāv no tremocista, pleirocista vai biezāka olocista, atrodas kompensācijas soma, kas atveras cistīda atverē vai arī tai ir sava atvere - askopora. Cistīdu atveres aizver dažādas formas vāciņi. Tiem ''Ascophora'' pārstāvjiem, kuriem nav askoporas, vāciņš vienlaicīgi aizver arī kompensācijas somas atveri. Kad kompensācijas somas un cistīda atveri nenosedz vāciņš, to aizsargā īpašs izaugums - lirula vai mukro (''Smittina'' ģintij). Ja kompensācijas somai ir askopora, vāciņam, kas aizver cistīda atveri, ir pusmēness forma ar taisnu proksimālo malu. Askoporu vāciņš neapsedz. Polimorfie cistīdi heilostomātiem raksturojas ar daļēju vai pilnīgu polipīdu redukciju. Plaši ir izplatīti avikulāriji, vibrakulāriji, kenozooīdi un dzelkšņi. Kenozooīdi ir sakņveida izaugumi, kas kalpo kolonijas fiksācijai pie substrāta. Dzelkšņi ir sastopami dažām primitīvām ģintīm. Tie stiprinas uz normālu cistīdu priekšējās sienas pie atveres un katram cistīdam ir viens vai divi dzelkņi, vai arī daudz dzelkšņu, kas izvietoti pa perimetru gar visu rāmi. === Vairošanās === Daži heilostomāti ir oldējēji un izgrūž olas ārā ar īpaša intertentakulārā orgāna palīdzību. Taču lielākajai daļai ir dažāda veida ovicellas. Dažu mūsdienu heilostomātu novērojumi rāda, ka kolonijas sākotnējais indivīds (ancestruls) dod sākumu trim primārajiem distālajiem pumpuriem, otro paaudzi veido seši pumpuri, trešo vienpadsmit u.t.t. Membranipora memЬгаnасеа kolonija ap 6-7 cm diametrā sastāv apmēram no 7000 cistīdiem. Heilostomātu lielākajai daļai pumpurošanās ir laterāla un tikai Scrupariina virsdzimtas pārstāvjiem ir frontāla pumpurošanās, kas tiek uzskatīts par primitīvu īpašību. == Sistemātika == Heilostomātu kārtā ir 8 apakškārtas:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110722 World Register of Marine Species]</ref> * kārta: '''''Cheilostomatida''''' <small>Busk, 1852</small> :* apakškārta: ''[[Belluloporina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Cupuladriina]]'' <small>Håkansson et al, 2026</small> :* apakškārta: ''[[Flustrina]]'' <small>Smitt, 1868</small> :* apakškārta: ''[[Inovicellata]]'' <small>Jullien, 1888</small> :* apakškārta: ''[[Membraniporina]]'' <small>Ortmann, 1890</small> :* apakškārta: ''[[Scrupariina]]'' <small>Silén, 1941</small> :* apakškārta: ''[[Tendrina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Thalamoporellina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] 139vmd3jzstjus9j0ncvl4jay5i36lq 4459012 4459005 2026-04-25T16:00:39Z Jānis U. 198 4459012 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Thalamoporella californica (YPM IZ 089534).jpeg | att_nosaukums =Heilostomāti {{TaksoSaite|Thalamoporella californica}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | binomial =Cheilostomatida <small>Busk, 1852</small> | sinonīmi =''Cheilostomata'' | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Heilostomāti''' (''Cheilostomatida'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta britu zoologam un paleontologam [[Džordžs Basks|Džordžam Baskam]], kurš 1852. gadā izveidoja ''Cheilostomata'' apakškārtu. Heilostomāti ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]], bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie [[Zivis|zivīm]]). Šīs kārtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Jura (periods)|juras]] vai [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Heilostomāti veido dažādas formas [[Kolonija (bioloģija)|kolonijas]]. Atkarībā no piestiprināšanās veida izšķir apaugošās un brīvās formas (piestiprināšanās var notikt vienā punktā vai arī nosedzot virsmas). Starp brīvajām formām ir izplatītas divslāņaini simetriskās, zarojošās, tīklveidīgās, diskveidīgās, posmotās un bezformīgās, masīvās kolonijas. Apaugošās kolonijas var būt vienslāņainas vai daudzslāņainas. [[Cistīdi]] ir veidoti īsu dažāda griezuma kameru veidā. To sānu, distālās un proksimālās sienas ir slīpi orientētas pret pamatni (aizmugurējo jeb muguras sienu). Priekšējā siena var būt gandrīz pilnībā pārkaļķota, izņemot cistālo daļu, kur atrodas atvere (areja vai aperturas laukums). Daļai sugu priekšējai sienai ir pārkaļķotas tikai malas, veidojot rāmi, bet pārējā daļa ir membrānveidīga, kas fosilā veidā nesaglabājas. Tās vietā fosilajām formām ir liela atvere - [[opezijs]]. Dažiem ''[[Anasca]]'' ģints pārstāvjiem [[kriptocista]] distālajā daļā ir divas mazas atveres - [[opeziulas]], caur kurām iziet parietālie [[muskuļi]]. [[Cistīdu atveres]], visbiežāk ir izvietotas priekšējās sienas distalajā daļā, un tām ir pusapaļa, apaļa vai iedobes forma. Daudzām ģintīm virs atveres atrodas cauruļveida paplašinājums - [[peristomija]] ar ārēju atveri - [[Peristomiks|peristomiku]] un to aptverošu valnīti - [[Peristoma|peristomu]]. Saziņa starp rindās izvietotajiem cistīdiem notiek ar [[septulas (sūneņi)|septulu]] palīdzību, kas koncentrētas sānu sienu distālajā daļā, vai arī ar poru kameru ([[Dietellas|dietellu]]) palīdzību, kas atrodas stūros starp muguras un vienu no tai perpendikulārajām sienām. [[Cistīdu sienas]] izceļas ar augstu uzbūves sarežģītības pakāpi un sastāv no dažādiem pēc uzbūves un stāvokļa slāņiem: * [[Kriptocists]] - cistīda sienas [[Kalcīts|kalcīta]] vai membrānveida slānis, kuru ieskauj rāmis, veidojas formām, kurām nav [[kompensācijas soma]]s. * [[Gimnocists]] - priekšējās sienas apakšējā ārējā pārkaļķotā daļa. * [[Olocists]] - gluds, plāns iekšējais kalcīta slānis, kas izklāj cistīda iekšējo dobumu, sastāv no mezglainiem kalcīta daļiņu sakopojumiem. Citīdiem bez kompensācijas somas ar membrānveida ārējo sienu olocists veido arī rāmi. Daudzām sugām virs olocista ārpusē priekšējās sienas rajonā ir attīstīts otrs kalcīta slānis - [[tremocists]], kuru caurauž poras ([[tremoporas]]). * [[pleirocits]] (jeb pericists) ''[[Cribrimorpha]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir cistīdu priekšējā siena, kas piesegta ar izmainītiem malu dzelkšņiem. Hidrostatiskā sistēma dažādām apakškārtām ir atšķirīga. ''[[Anasca]]'' ģintij to veido [[hipostegs]] - dobums, kas izvietots starp kriptocistu un [[Kutikula|kutikulu]] ([[Ektocists|ektocistu]]) un uzpildīto šķidrumu, kas kompensē [[Polipīds|polipīda]] tilpumu. ''[[Ascophora]]'' ģintij zem priekšējās sienas, kas sastāv no tremocista, pleirocista vai biezāka olocista, atrodas kompensācijas soma, kas atveras cistīda atverē vai arī tai ir sava atvere - [[askopora]]. Cistīdu atveres aizver dažādas formas vāciņi. Tiem ''Ascophora'' pārstāvjiem, kuriem nav askoporas, vāciņš vienlaicīgi aizver arī kompensācijas somas atveri. Kad kompensācijas somas un cistīda atveri nenosedz vāciņš, to aizsargā īpašs izaugums - [[lirula]] vai [[mukro]] (''[[Smittina]]'' ģintij). Ja kompensācijas somai ir askopora, vāciņam, kas aizver cistīda atveri, ir pusmēness forma ar taisnu proksimālo malu. Askoporu vāciņš neapsedz. [[Polimorfie cistīdi]] heilostomātiem raksturojas ar daļēju vai pilnīgu polipīdu [[Redukcija (bioloģija)|redukciju]]. Plaši ir izplatīti [[avikulāriji]], [[vibrakulāriji]], [[kenozooīdi]] un dzelkšņi. Kenozooīdi ir sakņveida izaugumi, kas kalpo kolonijas fiksācijai pie substrāta. Dzelkšņi ir sastopami dažām primitīvām ģintīm. Tie stiprinas uz normālu cistīdu priekšējās sienas pie atveres un katram cistīdam ir viens vai divi dzelkņi, vai arī daudz dzelkšņu, kas izvietoti pa perimetru gar visu rāmi. === Vairošanās === Daži heilostomāti ir oldējēji un izgrūž [[ola]]s ārā ar īpaša intertentakulārā orgāna palīdzību. Taču lielākajai daļai ir dažāda veida [[ovicellas]]. Dažu mūsdienu heilostomātu novērojumi rāda, ka kolonijas sākotnējais indivīds ([[ancestruls]]) dod sākumu trim primārajiem distālajiem pumpuriem, otro paaudzi veido seši pumpuri, trešo vienpadsmit u.t.t. ''[[Membranipora memЬгаnасеа]]'' kolonija ap 6-7 cm diametrā sastāv apmēram no 7000 cistīdiem. Heilostomātu lielākajai daļai [[pumpurošanās]] ir laterāla un tikai ''[[Scrupariina]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir frontāla pumpurošanās, kas tiek uzskatīts par primitīvu īpašību. == Sistemātika == Heilostomātu kārtā ir 8 apakškārtas:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110722 World Register of Marine Species]</ref> * kārta: '''''Cheilostomatida''''' <small>Busk, 1852</small> :* apakškārta: ''[[Belluloporina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Cupuladriina]]'' <small>Håkansson et al, 2026</small> :* apakškārta: ''[[Flustrina]]'' <small>Smitt, 1868</small> :* apakškārta: ''[[Inovicellata]]'' <small>Jullien, 1888</small> :* apakškārta: ''[[Membraniporina]]'' <small>Ortmann, 1890</small> :* apakškārta: ''[[Scrupariina]]'' <small>Silén, 1941</small> :* apakškārta: ''[[Tendrina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Thalamoporellina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] tslmbxg88a98zdkdpo2iii65gcum44a 4459016 4459012 2026-04-25T16:05:13Z Jānis U. 198 4459016 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Thalamoporella californica (YPM IZ 089534).jpeg | att_nosaukums =Heilostomāti {{TaksoSaite|Thalamoporella californica}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | binomial =Cheilostomatida <small>Busk, 1852</small> | sinonīmi =''Cheilostomata'' | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Heilostomāti''' (''Cheilostomatida'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta britu zoologam un paleontologam [[Džordžs Basks|Džordžam Baskam]], kurš 1852. gadā izveidoja ''Cheilostomata'' apakškārtu. Heilostomāti ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]], bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie [[Zivis|zivīm]]). Šīs kārtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Jura (periods)|juras]] vai [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Heilostomāti veido dažādas formas [[Kolonija (bioloģija)|kolonijas]]. Atkarībā no piestiprināšanās veida izšķir apaugošās un brīvās formas (piestiprināšanās var notikt vienā punktā vai arī nosedzot virsmas). Starp brīvajām formām ir izplatītas divslāņaini simetriskās, zarojošās, tīklveidīgās, diskveidīgās, posmotās un bezformīgās, masīvās kolonijas. Apaugošās kolonijas var būt vienslāņainas vai daudzslāņainas. [[Cistīdi]] ir veidoti īsu dažāda griezuma kameru veidā. To sānu, distālās un proksimālās sienas ir slīpi orientētas pret pamatni (aizmugurējo jeb muguras sienu). Priekšējā siena var būt gandrīz pilnībā pārkaļķota, izņemot cistālo daļu, kur atrodas atvere (areja vai aperturas laukums). Daļai sugu priekšējai sienai ir pārkaļķotas tikai malas, veidojot rāmi, bet pārējā daļa ir membrānveidīga, kas fosilā veidā nesaglabājas. Tās vietā fosilajām formām ir liela atvere - [[opezijs]]. Dažiem ''[[Anasca]]'' ģints pārstāvjiem [[kriptocista]] distālajā daļā ir divas mazas atveres - [[opeziulas]], caur kurām iziet parietālie [[muskuļi]]. [[Cistīdu atveres]], visbiežāk ir izvietotas priekšējās sienas distalajā daļā, un tām ir pusapaļa, apaļa vai iedobes forma. Daudzām ģintīm virs atveres atrodas cauruļveida paplašinājums - [[peristomija]] ar ārēju atveri - [[Peristomiks|peristomiku]] un to aptverošu valnīti - [[Peristoma|peristomu]]. Saziņa starp rindās izvietotajiem cistīdiem notiek ar [[septulas (sūneņi)|septulu]] palīdzību, kas koncentrētas sānu sienu distālajā daļā, vai arī ar poru kameru ([[Dietellas|dietellu]]) palīdzību, kas atrodas stūros starp muguras un vienu no tai perpendikulārajām sienām. [[Cistīdu sienas]] izceļas ar augstu uzbūves sarežģītības pakāpi un sastāv no dažādiem pēc uzbūves un stāvokļa slāņiem: * [[Kriptocists]] - cistīda sienas [[Kalcīts|kalcīta]] vai membrānveida slānis, kuru ieskauj rāmis, veidojas formām, kurām nav [[kompensācijas soma]]s. * [[Gimnocists]] - priekšējās sienas apakšējā ārējā pārkaļķotā daļa. * [[Olocists]] - gluds, plāns iekšējais kalcīta slānis, kas izklāj cistīda iekšējo dobumu, sastāv no mezglainiem kalcīta daļiņu sakopojumiem. Citīdiem bez kompensācijas somas ar membrānveida ārējo sienu olocists veido arī rāmi. Daudzām sugām virs olocista ārpusē priekšējās sienas rajonā ir attīstīts otrs kalcīta slānis - [[tremocists]], kuru caurauž poras ([[tremoporas]]). * [[pleirocits]] (jeb pericists) ''[[Cribrimorpha]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir cistīdu priekšējā siena, kas piesegta ar izmainītiem malu dzelkšņiem. Hidrostatiskā sistēma dažādām apakškārtām ir atšķirīga. ''[[Anasca]]'' ģintij to veido [[hipostegs]] - dobums, kas izvietots starp kriptocistu un [[Kutikula|kutikulu]] ([[Ektocists|ektocistu]]) un uzpildīto šķidrumu, kas kompensē [[Polipīds|polipīda]] tilpumu. ''[[Ascophora]]'' ģintij zem priekšējās sienas, kas sastāv no tremocista, pleirocista vai biezāka olocista, atrodas kompensācijas soma, kas atveras cistīda atverē vai arī tai ir sava atvere - [[askopora]]. Cistīdu atveres aizver dažādas formas vāciņi. Tiem ''Ascophora'' pārstāvjiem, kuriem nav askoporas, vāciņš vienlaicīgi aizver arī kompensācijas somas atveri. Kad kompensācijas somas un cistīda atveri nenosedz vāciņš, to aizsargā īpašs izaugums - [[lirula]] vai [[mukro]] (''[[Smittina]]'' ģintij). Ja kompensācijas somai ir askopora, vāciņam, kas aizver cistīda atveri, ir pusmēness forma ar taisnu proksimālo malu. Askoporu vāciņš neapsedz. [[Polimorfie cistīdi]] heilostomātiem raksturojas ar daļēju vai pilnīgu polipīdu [[Redukcija (bioloģija)|redukciju]]. Plaši ir izplatīti [[avikulāriji]], [[vibrakulāriji]], [[kenozooīdi]] un dzelkšņi. Kenozooīdi ir sakņveida izaugumi, kas kalpo kolonijas fiksācijai pie substrāta. Dzelkšņi ir sastopami dažām primitīvām ģintīm. Tie stiprinas uz normālu cistīdu priekšējās sienas pie atveres un katram cistīdam ir viens vai divi dzelkņi, vai arī daudz dzelkšņu, kas izvietoti pa perimetru gar visu rāmi. === Vairošanās === Daži heilostomāti ir oldējēji un izgrūž [[ola]]s ārā ar īpaša intertentakulārā orgāna palīdzību. Taču lielākajai daļai ir dažāda veida [[ovicellas]]. Dažu mūsdienu heilostomātu novērojumi rāda, ka kolonijas sākotnējais indivīds ([[ancestruls]]) dod sākumu trim primārajiem distālajiem pumpuriem, otro paaudzi veido seši pumpuri, trešo vienpadsmit u.t.t. ''[[Membranipora memЬгаnасеа]]'' kolonija ap 6-7 cm diametrā sastāv apmēram no 7000 cistīdiem. Heilostomātu lielākajai daļai [[pumpurošanās]] ir laterāla un tikai ''[[Scrupariina]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir frontāla pumpurošanās, kas tiek uzskatīts par primitīvu īpašību.<ref>Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Руженцев В.Е., Сарычева Т.Г., Соколов Б.С., ''Основы палеонтологии (Мшанки, брахиоподы, форониды)'', Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г., 93-96. lpp.</ref> == Sistemātika == Heilostomātu kārtā ir 8 apakškārtas:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110722 World Register of Marine Species]</ref> * kārta: '''''Cheilostomatida''''' <small>Busk, 1852</small> :* apakškārta: ''[[Belluloporina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Cupuladriina]]'' <small>Håkansson et al, 2026</small> :* apakškārta: ''[[Flustrina]]'' <small>Smitt, 1868</small> :* apakškārta: ''[[Inovicellata]]'' <small>Jullien, 1888</small> :* apakškārta: ''[[Membraniporina]]'' <small>Ortmann, 1890</small> :* apakškārta: ''[[Scrupariina]]'' <small>Silén, 1941</small> :* apakškārta: ''[[Tendrina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Thalamoporellina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] 1vvin3pk8rg8m9kcl7mjoh7rlky26cc 4459020 4459016 2026-04-25T16:11:03Z Meistars Joda 781 4459020 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Thalamoporella californica (YPM IZ 089534).jpeg | att_nosaukums =Heilostomāti {{TaksoSaite|Thalamoporella californica}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | binomial =Cheilostomatida <small>Busk, 1852</small> | sinonīmi =''Cheilostomata'' | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Heilostomāti''' (''Cheilostomatida'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta britu zoologam un paleontologam [[Džordžs Basks|Džordžam Baskam]], kurš 1852. gadā izveidoja ''Cheilostomata'' apakškārtu. Heilostomāti ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]], bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie [[Zivis|zivīm]]). Šīs kārtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Jura (periods)|juras]] vai [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Heilostomāti veido dažādas formas [[Kolonija (bioloģija)|kolonijas]]. Atkarībā no piestiprināšanās veida izšķir apaugošās un brīvās formas (piestiprināšanās var notikt vienā punktā vai arī nosedzot virsmas). Starp brīvajām formām ir izplatītas divslāņaini simetriskās, zarojošās, tīklveidīgās, diskveidīgās, posmotās un bezformīgās, masīvās kolonijas. Apaugošās kolonijas var būt vienslāņainas vai daudzslāņainas. [[Cistīdi]] ir veidoti īsu dažāda griezuma kameru veidā. To sānu, distālās un proksimālās sienas ir slīpi orientētas pret pamatni (aizmugurējo jeb muguras sienu). Priekšējā siena var būt gandrīz pilnībā pārkaļķota, izņemot cistālo daļu, kur atrodas atvere (areja vai aperturas laukums). Daļai sugu priekšējai sienai ir pārkaļķotas tikai malas, veidojot rāmi, bet pārējā daļa ir membrānveidīga, kas fosilā veidā nesaglabājas. Tās vietā fosilajām formām ir liela atvere - [[opezijs]]. Dažiem ''[[Anasca]]'' ģints pārstāvjiem [[kriptocista]] distālajā daļā ir divas mazas atveres - [[opeziulas]], caur kurām iziet parietālie [[muskuļi]]. [[Cistīdu atveres]] visbiežāk ir izvietotas priekšējās sienas distalajā daļā, un tām ir pusapaļa, apaļa vai iedobes forma. Daudzām ģintīm virs atveres atrodas cauruļveida paplašinājums - [[peristomija]] ar ārēju atveri - [[Peristomiks|peristomiku]] un to aptverošu valnīti - [[Peristoma|peristomu]]. Saziņa starp rindās izvietotajiem cistīdiem notiek ar [[septulas (sūneņi)|septulu]] palīdzību, kas koncentrētas sānu sienu distālajā daļā, vai arī ar poru kameru ([[Dietellas|dietellu]]) palīdzību, kas atrodas stūros starp muguras un vienu no tai perpendikulārajām sienām. [[Cistīdu sienas]] izceļas ar augstu uzbūves sarežģītības pakāpi un sastāv no dažādiem pēc uzbūves un stāvokļa slāņiem: * [[Kriptocists]] - cistīda sienas [[Kalcīts|kalcīta]] vai membrānveida slānis, kuru ieskauj rāmis, veidojas formām, kurām nav [[kompensācijas soma]]s. * [[Gimnocists]] - priekšējās sienas apakšējā ārējā pārkaļķotā daļa. * [[Olocists]] - gluds, plāns iekšējais kalcīta slānis, kas izklāj cistīda iekšējo dobumu, sastāv no mezglainiem kalcīta daļiņu sakopojumiem. Citīdiem bez kompensācijas somas ar membrānveida ārējo sienu olocists veido arī rāmi. Daudzām sugām virs olocista ārpusē priekšējās sienas rajonā ir attīstīts otrs kalcīta slānis - [[tremocists]], kuru caurauž poras ([[tremoporas]]). * [[pleirocits]] (jeb pericists) ''[[Cribrimorpha]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir cistīdu priekšējā siena, kas piesegta ar izmainītiem malu dzelkšņiem. Hidrostatiskā sistēma dažādām apakškārtām ir atšķirīga. ''[[Anasca]]'' ģintij to veido [[hipostegs]] - dobums, kas izvietots starp kriptocistu un [[Kutikula|kutikulu]] ([[Ektocists|ektocistu]]) un uzpildīto šķidrumu, kas kompensē [[Polipīds|polipīda]] tilpumu. ''[[Ascophora]]'' ģintij zem priekšējās sienas, kas sastāv no tremocista, pleirocista vai biezāka olocista, atrodas kompensācijas soma, kas atveras cistīda atverē vai arī tai ir sava atvere - [[askopora]]. Cistīdu atveres aizver dažādas formas vāciņi. Tiem ''Ascophora'' pārstāvjiem, kuriem nav askoporas, vāciņš vienlaicīgi aizver arī kompensācijas somas atveri. Kad kompensācijas somas un cistīda atveri nenosedz vāciņš, to aizsargā īpašs izaugums - [[lirula]] vai [[mukro]] (''[[Smittina]]'' ģintij). Ja kompensācijas somai ir askopora, vāciņam, kas aizver cistīda atveri, ir pusmēness forma ar taisnu proksimālo malu. Askoporu vāciņš neapsedz. [[Polimorfie cistīdi]] heilostomātiem raksturojas ar daļēju vai pilnīgu polipīdu [[Redukcija (bioloģija)|redukciju]]. Plaši ir izplatīti [[avikulāriji]], [[vibrakulāriji]], [[kenozooīdi]] un dzelkšņi. Kenozooīdi ir sakņveida izaugumi, kas kalpo kolonijas fiksācijai pie substrāta. Dzelkšņi ir sastopami dažām primitīvām ģintīm. Tie stiprinas uz normālu cistīdu priekšējās sienas pie atveres un katram cistīdam ir viens vai divi dzelkņi, vai arī daudz dzelkšņu, kas izvietoti pa perimetru gar visu rāmi. === Vairošanās === Daži heilostomāti ir oldējēji un izgrūž [[ola]]s ārā ar īpaša intertentakulārā orgāna palīdzību. Taču lielākajai daļai ir dažāda veida [[ovicellas]]. Dažu mūsdienu heilostomātu novērojumi rāda, ka kolonijas sākotnējais indivīds ([[ancestruls]]) dod sākumu trim primārajiem distālajiem pumpuriem, otro paaudzi veido seši pumpuri, trešo vienpadsmit u.t.t. ''[[Membranipora memЬгаnасеа]]'' kolonija ap 6-7 cm diametrā sastāv apmēram no 7000 cistīdiem. Heilostomātu lielākajai daļai [[pumpurošanās]] ir laterāla un tikai ''[[Scrupariina]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir frontāla pumpurošanās, kas tiek uzskatīts par primitīvu īpašību.<ref>Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Руженцев В.Е., Сарычева Т.Г., Соколов Б.С., ''Основы палеонтологии (Мшанки, брахиоподы, форониды)'', Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г., 93-96. lpp.</ref> == Sistemātika == Heilostomātu kārtā ir 8 apakškārtas:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110722 World Register of Marine Species]</ref> * kārta: '''''Cheilostomatida''''' <small>Busk, 1852</small> :* apakškārta: ''[[Belluloporina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Cupuladriina]]'' <small>Håkansson et al, 2026</small> :* apakškārta: ''[[Flustrina]]'' <small>Smitt, 1868</small> :* apakškārta: ''[[Inovicellata]]'' <small>Jullien, 1888</small> :* apakškārta: ''[[Membraniporina]]'' <small>Ortmann, 1890</small> :* apakškārta: ''[[Scrupariina]]'' <small>Silén, 1941</small> :* apakškārta: ''[[Tendrina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Thalamoporellina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] o0a65qi95no8d96siepu523ew1ga87v 4459021 4459020 2026-04-25T16:11:36Z Meistars Joda 781 4459021 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Thalamoporella californica (YPM IZ 089534).jpeg | att_nosaukums =Heilostomāti {{TaksoSaite|Thalamoporella californica}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | binomial =Cheilostomatida <small>Busk, 1852</small> | sinonīmi =''Cheilostomata'' | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Heilostomāti''' (''Cheilostomatida'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta britu zoologam un paleontologam [[Džordžs Basks|Džordžam Baskam]], kurš 1852. gadā izveidoja ''Cheilostomata'' apakškārtu. Heilostomāti ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]], bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie [[Zivis|zivīm]]). Šīs kārtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Jura (periods)|juras]] vai [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Heilostomāti veido dažādas formas [[Kolonija (bioloģija)|kolonijas]]. Atkarībā no piestiprināšanās veida izšķir apaugošās un brīvās formas (piestiprināšanās var notikt vienā punktā vai arī nosedzot virsmas). Starp brīvajām formām ir izplatītas divslāņaini simetriskās, zarojošās, tīklveidīgās, diskveidīgās, posmotās un bezformīgās, masīvās kolonijas. Apaugošās kolonijas var būt vienslāņainas vai daudzslāņainas. [[Cistīdi]] ir veidoti īsu dažāda griezuma kameru veidā. To sānu, distālās un proksimālās sienas ir slīpi orientētas pret pamatni (aizmugurējo jeb muguras sienu). Priekšējā siena var būt gandrīz pilnībā pārkaļķota, izņemot cistālo daļu, kur atrodas atvere (areja vai aperturas laukums). Daļai sugu priekšējai sienai ir pārkaļķotas tikai malas, veidojot rāmi, bet pārējā daļa ir membrānveidīga, kas fosilā veidā nesaglabājas. Tās vietā fosilajām formām ir liela atvere - [[opezijs]]. Dažiem ''[[Anasca]]'' ģints pārstāvjiem [[kriptocista]] distālajā daļā ir divas mazas atveres - [[opeziulas]], caur kurām iziet parietālie [[muskuļi]]. [[Cistīdu atveres]] visbiežāk ir izvietotas priekšējās sienas distālajā daļā, un tām ir pusapaļa, apaļa vai iedobes forma. Daudzām ģintīm virs atveres atrodas cauruļveida paplašinājums - [[peristomija]] ar ārēju atveri - [[Peristomiks|peristomiku]] un to aptverošu valnīti - [[Peristoma|peristomu]]. Saziņa starp rindās izvietotajiem cistīdiem notiek ar [[septulas (sūneņi)|septulu]] palīdzību, kas koncentrētas sānu sienu distālajā daļā, vai arī ar poru kameru ([[Dietellas|dietellu]]) palīdzību, kas atrodas stūros starp muguras un vienu no tai perpendikulārajām sienām. [[Cistīdu sienas]] izceļas ar augstu uzbūves sarežģītības pakāpi un sastāv no dažādiem pēc uzbūves un stāvokļa slāņiem: * [[Kriptocists]] - cistīda sienas [[Kalcīts|kalcīta]] vai membrānveida slānis, kuru ieskauj rāmis, veidojas formām, kurām nav [[kompensācijas soma]]s. * [[Gimnocists]] - priekšējās sienas apakšējā ārējā pārkaļķotā daļa. * [[Olocists]] - gluds, plāns iekšējais kalcīta slānis, kas izklāj cistīda iekšējo dobumu, sastāv no mezglainiem kalcīta daļiņu sakopojumiem. Citīdiem bez kompensācijas somas ar membrānveida ārējo sienu olocists veido arī rāmi. Daudzām sugām virs olocista ārpusē priekšējās sienas rajonā ir attīstīts otrs kalcīta slānis - [[tremocists]], kuru caurauž poras ([[tremoporas]]). * [[pleirocits]] (jeb pericists) ''[[Cribrimorpha]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir cistīdu priekšējā siena, kas piesegta ar izmainītiem malu dzelkšņiem. Hidrostatiskā sistēma dažādām apakškārtām ir atšķirīga. ''[[Anasca]]'' ģintij to veido [[hipostegs]] - dobums, kas izvietots starp kriptocistu un [[Kutikula|kutikulu]] ([[Ektocists|ektocistu]]) un uzpildīto šķidrumu, kas kompensē [[Polipīds|polipīda]] tilpumu. ''[[Ascophora]]'' ģintij zem priekšējās sienas, kas sastāv no tremocista, pleirocista vai biezāka olocista, atrodas kompensācijas soma, kas atveras cistīda atverē vai arī tai ir sava atvere - [[askopora]]. Cistīdu atveres aizver dažādas formas vāciņi. Tiem ''Ascophora'' pārstāvjiem, kuriem nav askoporas, vāciņš vienlaicīgi aizver arī kompensācijas somas atveri. Kad kompensācijas somas un cistīda atveri nenosedz vāciņš, to aizsargā īpašs izaugums - [[lirula]] vai [[mukro]] (''[[Smittina]]'' ģintij). Ja kompensācijas somai ir askopora, vāciņam, kas aizver cistīda atveri, ir pusmēness forma ar taisnu proksimālo malu. Askoporu vāciņš neapsedz. [[Polimorfie cistīdi]] heilostomātiem raksturojas ar daļēju vai pilnīgu polipīdu [[Redukcija (bioloģija)|redukciju]]. Plaši ir izplatīti [[avikulāriji]], [[vibrakulāriji]], [[kenozooīdi]] un dzelkšņi. Kenozooīdi ir sakņveida izaugumi, kas kalpo kolonijas fiksācijai pie substrāta. Dzelkšņi ir sastopami dažām primitīvām ģintīm. Tie stiprinas uz normālu cistīdu priekšējās sienas pie atveres un katram cistīdam ir viens vai divi dzelkņi, vai arī daudz dzelkšņu, kas izvietoti pa perimetru gar visu rāmi. === Vairošanās === Daži heilostomāti ir oldējēji un izgrūž [[ola]]s ārā ar īpaša intertentakulārā orgāna palīdzību. Taču lielākajai daļai ir dažāda veida [[ovicellas]]. Dažu mūsdienu heilostomātu novērojumi rāda, ka kolonijas sākotnējais indivīds ([[ancestruls]]) dod sākumu trim primārajiem distālajiem pumpuriem, otro paaudzi veido seši pumpuri, trešo vienpadsmit u.t.t. ''[[Membranipora memЬгаnасеа]]'' kolonija ap 6-7 cm diametrā sastāv apmēram no 7000 cistīdiem. Heilostomātu lielākajai daļai [[pumpurošanās]] ir laterāla un tikai ''[[Scrupariina]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir frontāla pumpurošanās, kas tiek uzskatīts par primitīvu īpašību.<ref>Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Руженцев В.Е., Сарычева Т.Г., Соколов Б.С., ''Основы палеонтологии (Мшанки, брахиоподы, форониды)'', Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г., 93-96. lpp.</ref> == Sistemātika == Heilostomātu kārtā ir 8 apakškārtas:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110722 World Register of Marine Species]</ref> * kārta: '''''Cheilostomatida''''' <small>Busk, 1852</small> :* apakškārta: ''[[Belluloporina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Cupuladriina]]'' <small>Håkansson et al, 2026</small> :* apakškārta: ''[[Flustrina]]'' <small>Smitt, 1868</small> :* apakškārta: ''[[Inovicellata]]'' <small>Jullien, 1888</small> :* apakškārta: ''[[Membraniporina]]'' <small>Ortmann, 1890</small> :* apakškārta: ''[[Scrupariina]]'' <small>Silén, 1941</small> :* apakškārta: ''[[Tendrina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> :* apakškārta: ''[[Thalamoporellina]]'' <small>Ostrovsky, 2013</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] bvnpwce3fqhvsshxih2yl9h999rmuhz 0 630082 4459007 2026-04-25T15:56:49Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Jorgs Donis | image = | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|10|22}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | height = 180 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|KSA}} (galvenais treneris) | youthyears1 = {{0|0000}}—1986 | youthclubs1 = {{flaga|GRE}} Doxa Nikopolis | youthyears2 = 1986—1987 | youthclubs2 = {{flaga|GRE}} AO Pavlos Melas | yout... 4459007 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jorgs Donis | image = | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|10|22}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | height = 180 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|KSA}} (galvenais treneris) | youthyears1 = {{0|0000}}—1986 | youthclubs1 = {{flaga|GRE}} Doxa Nikopolis | youthyears2 = 1986—1987 | youthclubs2 = {{flaga|GRE}} AO Pavlos Melas | youthyears3 = 1987—1988 | youthclubs3 = {{flaga|GRE}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | youthyears4 = 1988—1989 | youthclubs4 = {{īre}} {{flaga|GRE}} [[Athinaikos F.C.|Athinaikos]] | youthyears5 = 1989—1990 | youthclubs5 = {{īre}} {{flaga|GRE}} [[Panargiakos F.C.|Panargiakos]] | years1 = 1990—1991 | clubs1 = {{flaga|GRE}} [[PAS Giannina F.C.|PAS Giannina]] | caps1 = 52 | goals1 = 7 | years2 = 1991—1996 | clubs2 = {{flaga|GRE}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | caps2 = 107 | goals2 = 31 | years3 = 1996—1997 | clubs3 = {{flaga|ENG}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | caps3 = 22 | goals3 = 2 | years4 = 1997—1999 | clubs4 = {{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] | caps4 = 30 | goals4 = 2 | years5 = 1999 | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]] | caps5 = 7 | goals5 = 1 | years6 = 1999—2000 | clubs6 = {{flaga|ENG}} [[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]] | caps6 = 21 | goals6 = 0 | totalcaps = 239 | totalgoals = 43 | nationalyears1 = 1991—1997 | nationalteam1 = {{fb|GRE}} | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 5 | manageryears1 = 2002—2004 | managerclubs1 = {{flaga|GRE}} [[Ilisiakos F.C.|Ilisiakos]] | manageryears2 = 2004—2008 | managerclubs2 = {{flaga|GRE}} [[Larisas AEL|AEL]] | manageryears3 = 2008 | managerclubs3 = {{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] | manageryears4 = 2009—2012 | managerclubs4 = {{flaga|GRE}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | manageryears5 = 2012—2013 | managerclubs5 = {{flaga|GRE}} [[PAOK FC|PAOK]] | manageryears6 = 2013—2015 | managerclubs6 = {{flaga|CYP}} [[APOEL FC|APOEL]] | manageryears7 = 2015—2016 | managerclubs7 = {{flaga|KSA}} [[Al-Hilal FC|Al Hilal]] | manageryears8 = 2016—2017 | managerclubs8 = {{flaga|UAE}} [[Sharjah FC|Sharjah]] | manageryears9 = 2017—2018 | managerclubs9 = {{flaga|CYP}} [[APOEL FC|APOEL]] | manageryears10 = 2018—2020 | managerclubs10 = {{flaga|GRE}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | manageryears11 = 2020 | managerclubs11 = {{flaga|ISR}} [[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]] | manageryears12 = 2021 | managerclubs12 = {{flaga|KSA}} [[Al Wehda FC|Al Wehda]] | manageryears13 = 2022—2023 | managerclubs13 = {{flaga|KSA}} [[Al Fateh SC|Al Fateh]] | manageryears14 = 2023—2024 | managerclubs14 = {{flaga|KSA}} [[Al Wehda FC|Al Wehda]] | manageryears15 = 2024—2026 | managerclubs15 = {{flaga|KSA}} [[Al-Khaleej FC|Al Khaleej]] | manageryears16 = 2026—pašlaik | managerclubs16 = {{fb|KSA}} }} '''Jorgs Donis''' ({{val|el|Γιώργος Δώνης}}; dzimis {{dat|1969|10|22}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]) ir [[grieķi|grieķu]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvjis [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada aprīļa ir [[Saūda Arābijas futbola izlase]]s galvenais treneris. == Futbolista karjera == J. Donis savu profesionālo karjeru sāka 1990. gadā ''[[PAS Giánnina]]'' komandā, bet pēc vienas veiksmīgas sezonas viņš pārgāja uz [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]. Šī kluba sastāvā divas reizes kļuva par Grieķijas čempionu un trīsreiz uzvarēja [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kausa]] izcīņā. 1996. gada jūnijā pēc tam, kad viņš palīdzēja Grieķijas klubam sasniegt [[UEFA Čempionu līga]]s pusfinālu, Donis bez maksas pārgāja uz [[Anglija]]s klubu [[Blekbērnas "Rovers"]]. 1997. gada decembrī Donis atgriezās Grieķijā un parakstīja līgumu ar [[Atēnu AEK]]. Klubā pavadītajā laikā viņam neizdevās sasniegt iepriekšējos rezultātus. 1999. gada martā pēc aiziešanas no AEK viņš atgriezās Anglijā un parakstīja līgumu līdz sezonas beigām ar ''[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]''. Pēc tam viņš spēlēja ''[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]'', kur 2000. gadā beidza savu karjeru. [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas izlasē]] Donis debitēja {{dat|1991|12|22||bez}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]], kas noslēdzās neizšķirti 1:1. Kopumā Grieķijas izlasē viņš piedalījās 24 spēlēs un guva piecus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://eu-football.info/_player.php?id=4913 |title=Giorgos Donis, international football player |language=en|website=eu-football.info|access-date={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām viņš pievērsās trenera darbam. Sākumā viņš vadīja ''[[Ilisiakos F.C.|Ilisiakos]]'' komandu, paaugstinot to no Grieķijas ceturtās pēc līmeņa līgas uz otro. Pēc tam viņš pārgāja uz [[Larisas AEL]] un to no otrās divīzijas aizveda uz [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgu]], bet nākamajā gadā augstākajā līgā ieguva astoto vietu. 2007. gadā ar šo klubu izcīnīja [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kausu]]. 2007.—2008. gada sezonā sasniedza [[UEFA kauss|UEFA kausa]] grupu turnīru. 2008. gada aprīlī Donis atstāja AEL un tā paša gada 14. maijā kļuva par [[Atēnu AEK]] galveno treneri. Tomēr tā paša gada novembrī vājā snieguma līgā un ātras izkrišanas no UEFA kausa dēļ AEK šķīrās no viņa tikai sešus mēnešus pēc iecelšanas amatā. No 2009. līdz 2012. gadam viņš vadīja ''[[Atromitos F.C.|Atromitos]]'' klubu. Šajā laikā divas reizes iekļuva Grieķijas kausa finālā, tomēr abos gadījumos zaudēja. 2012. gada maijā viņš tika apstiprināts par [[Saloniku PAOK]] galveno treneri. Šajā klubā nostrādāja nepilnu gadu — 2013. gada aprīlī pēc zaudējuma Grieķijas kausa pusfinālā viņu atlaida.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://greekreporter.com/2013/04/29/coach-donis-dismissed-from-paok/ |title=Coach Donis Dismissed from PAOK |language=en |date={{dat|2013|4|29|N|bez}} |website=greekreporter.com|access-date={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> Donis karjeru turpināja [[Kipra|Kiprā]] un 2013. gada oktobrī kļuva par [[Nikosijas APOEL]] galveno treneri. 2013.—2014. gada sezonā uzvarēja gan [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmajā divīzijā]], gan [[Kipras kauss futbolā|Kipras kausā]]. [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]] iekļuva grupu turnīrā. {{dat|2015|1|6||bez}} APOEL un Donis pēc abpusējas vienošanās pārtrauca līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.uefa.com/news-media/news/021d-0f8a816623dc-9dd0e89db02c-1000--apoel-and-donis-go-their-separate-ways/ |title=APOEL and Donis go their separate ways |language=en |date={{dat|2015|1|6|N|bez}} |website=uefa.com|access-date={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> 2015. gada martā Donis kļuva par [[Saūda Arābija]]s kluba ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]'' galveno treneri. Viņš palīdzēja komandai kvalificēties 2015. gada [[AFC Čempionu līga]]s pusfinālam. 6. jūnijā Donis ieguva pirmo titulu ar ''Al Hilal'', uzvarot 2015. gada Karaļa čempionu kausā. No 2016. līdz 2017. gadam viņš strādāja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], vadot klubu ''[[Sharjah FC|Sharjah]]''. Pēc tam atgriezās Nikosijas APOEL, tomēr šoreiz nenostrādāja pilnu sezonu un 2018. gada martā viņš tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://apnews.com/defending-cyprus-champion-apoel-lets-coach-go-after-8-months-5747851b28d549d4a3a7a8b7cebd9c6b |title=Defending Cyprus champion APOEL lets coach go after 8 months |language=en |date={{dat|2018|3|22|N|bez}} |website=apnews.com|access-date={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> No 2018. līdz 2020. gadam viņš vadīja [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]], bet lielus panākumus neguva. 2020. gadā neilgu laiku bija [[Izraēla]]s kluba [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] galvenais treneris un uzvarēja ''Toto'' kausā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.maccabi-tlv.co.il/en/2020/08/donis-winning-toto-cup-gives-us-confidence-future/ |title=Donis: “Winning the Toto Cup gives us confidence for the future” |language=en |date={{dat|2020|8|22|N|bez}} |website=maccabi-tlv.co.il|access-date={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> 2021. gada martā viņš kļuva par Saūda Arābijas kluba ''[[Al Wehda FC|Al Wehda]]'' galveno treneneri. Arī vēlāk karjeru turpināja Saūda Arābijā, vadot ''[[Al Fateh SC|Al Fateh]]'', tad atgriezās ''Al Wehda'', bet no 2024. līdz 2026. gadam bija ''[[Al-Khaleej FC|Al-Khaleej]]'' galvenais treneris. 2026. gada aprīlī viņš tika apstiprināts par [[Saūda Arābijas futbola izlase]]s galveno treneri, nomainot amatā [[Ervē Renārs|Ervē Renāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/georgios-donis-saudi-arabia-coach |title=Donis replaces Renard as Saudi Arabia coach |language=en |date={{dat|2026|4|23|N|bez}} |website=fifa.com|access-date={{dat|2026|4|25||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''Panathinaikos'' * ''[[Grieķijas futbola Superlīga|Alpha Ethniki]]'': 1994—95, 1995—96 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 1992—93, 1993—94, 1994—95 * Grieķijas Superkauss: 1993, 1994 === Kā trenerim === ;''Ilisiakos'' * ''Gamma Ethniki'': 2003—04 * ''Delta Ethniki'': 2002—03 ;''AEL'' * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2006—07 * Grieķijas Otrā divzīija: 2004—05 ;''Atromitos'' * Grieķijas kausa fināls: 2010—11, 2011—12 ;''APOEL'' * [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmajā divīzija]]: 2013—14 * [[Kipras kauss futbolā|Kipras kauss]]: 2013—14 ;''Al-Hilal'' * Karaļa čempionu kauss: 2015 * Saūda Arābijas Superkauss: 2015 * Saūda Arābijas kroņpriņča kauss: 2015—16 ;''Maccabi Tel Aviv'' * ''Toto'' kauss: 2020—21 ;Individuālie * Grieķijas kausa labākais vārtu guvējs: 1994—95 (11 vārti) * Sezonas labākais treneris Grieķijā: 2011—12 (dalīta balva) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Donis, Jorgs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hesenē dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas futbolisti]] [[Kategorija:Grieķijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:PAS Giánnina spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Grieķijas futbola treneri]] [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola izlases treneri]] drrhz1qgq1mgrsasq8hy50q6owdr4r4 0 630083 4459008 2026-04-25T15:57:57Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jorgs Donis]] 4459008 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jorgs Donis]] cfx0sewla69oji3ug50b6fnmuremt1a 0 630084 4459009 2026-04-25T15:59:20Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jorgs Donis]] 4459009 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jorgs Donis]] cfx0sewla69oji3ug50b6fnmuremt1a 0 630085 4459010 2026-04-25T16:00:03Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jorgs Donis]] 4459010 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jorgs Donis]] cfx0sewla69oji3ug50b6fnmuremt1a 0 630086 4459011 2026-04-25T16:00:37Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jorgs Donis]] 4459011 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jorgs Donis]] cfx0sewla69oji3ug50b6fnmuremt1a 0 630087 4459013 2026-04-25T16:01:23Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Heilostomāti]] 4459013 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Heilostomāti]] 9y8dejhemd70dbgfdpv0shut0adyfqa 1 630088 4459014 2026-04-25T16:03:19Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Grieķija }} 4459014 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Grieķija }} 81bw7wxs2pny9dhghqqamzo5gbgxuf2 3 630089 4459015 2026-04-25T16:04:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459015 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Džefertona iela}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 19.04 (EEST) raw5m0v2p9l89bypirz41dhzivt29us 0 630090 4459018 2026-04-25T16:10:17Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Kails Olmens | vārds_orig = ''Kyle Allman'' | attēls = Kyle Allman Jr. 0 Beşiktaş MB TBSL 20250105 (2).jpg | att_izm = | paraksts = Kails Olmens 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|2}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = |... 4459018 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kails Olmens | vārds_orig = ''Kyle Allman'' | attēls = Kyle Allman Jr. 0 Beşiktaş MB TBSL 20250105 (2).jpg | att_izm = | paraksts = Kails Olmens 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|2}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's Prep'', ''Construction Trades'' ([[Ņujorkas štats]]) | koledža = | augstskola = ''[[Cal State Fullerton]]'' | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[Turcijas Basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2020 | klubs 1 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Lavrio B.C.]]'' | kl_sez 2 = 2020–2021 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 3 = 2021–2022 | klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Basketball]]'' | kl_sez 4 = 2023 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} ''[[Darüşşafaka]]'' | kl_sez 5 = 2023–2025 | klubs 5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] | kl_sez 6 = 2025–pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | kl_sez 7 = | klubs 7 = | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[EuroCup|Eirokausa]] simboliskā izlase <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> * [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] finālu MVP <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kails Lindesejs Olmens Jr.''' ({{val|en|Kyle Lindsay Allman Jr.}}; dzimis {{dat|1997|9|2}} [[Bruklina|Bruklinā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada viņš ir naturalizēts [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Turcijas Basketbola līga]]s klubu [[Ankaras "Türk Telekom"]]. Basketbola karjeras laikā spēlējis arī [[Latvija]]s klubā [[VEF Rīga]], ar ko kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempionu un finālu MVP 2021. gadā. == Karjera == Pēc labas augstskolu basketbola karjeras ''[[Cal State Fullerton]]'' universitātē [[NCAA]] čempionātā, kur tika nospēlētas četras sezonas, K. Olmens savu pirmo profesionālā basketbola sezonu aizvadīja [[Grieķija|Grieķijā]], bet pēc tam pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam [[VEF Rīga]], kļūstot par Latvijas čempionu. Pēc tam spēlējis [[Francija]]s klubā ''[[Paris Basketball]]'' un vairākos [[Turcija]]s klubos. Pārstāvot [[Ankaras "Türk Telekom"]] atzīts par 2026. gada [[EuroCup|Eirokausa]] cetrutdaļfinālu labāko spēlētāju un iekļauts visa turnīra simboliskajā izlasē. 2025. gadā K. Olmens kļuva par [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Olmens, Kails}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Melnkalnes basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] glyvkqx1ftbxj3luhtjrzz3ztejwsop 4459022 4459018 2026-04-25T16:12:20Z Biafra 13794 4459022 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kails Olmens | vārds_orig = ''Kyle Allman'' | attēls = Kyle Allman Jr. 0 Beşiktaş MB TBSL 20250105 (2).jpg | att_izm = | paraksts = Kails Olmens 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|2}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's Prep'', ''Construction Trades'' ([[Ņujorkas štats]]) | koledža = | augstskola = ''[[Cal State Fullerton]]'' | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[Turcijas Basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2020 | klubs 1 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Lavrio B.C.]]'' | kl_sez 2 = 2020–2021 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 3 = 2021–2022 | klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Basketball]]'' | kl_sez 4 = 2023 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} ''[[Darüşşafaka]]'' | kl_sez 5 = 2023–2025 | klubs 5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] | kl_sez 6 = 2025–pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | kl_sez 7 = | klubs 7 = | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[EuroCup|Eirokausa]] simboliskā izlase <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> * [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] finālu MVP <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kails Lindesejs Olmens Jr.''' ({{val|en|Kyle Lindsay Allman Jr.}}; dzimis {{dat|1997|9|2}} [[Bruklina|Bruklinā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada viņš ir naturalizēts [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Turcijas Basketbola līga]]s klubu [[Ankaras "Türk Telekom"]]. Basketbola karjeras laikā spēlējis arī [[Latvija]]s klubā [[VEF Rīga]], ar ko kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempionu un finālu MVP 2021. gadā. == Karjera == Pēc labas augstskolu basketbola karjeras ''[[Cal State Fullerton]]'' universitātē [[NCAA]] čempionātā, kur tika nospēlētas četras sezonas, K. Olmens savu pirmo profesionālā basketbola sezonu aizvadīja [[Grieķija|Grieķijā]], bet pēc tam pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam [[VEF Rīga]], kļūstot par Latvijas čempionu. Pēc tam spēlējis [[Francija]]s klubā ''[[Paris Basketball]]'' un vairākos [[Turcija]]s klubos. Pārstāvot [[Ankaras "Türk Telekom"]] atzīts par 2026. gada [[EuroCup|Eirokausa]] cetrutdaļfinālu labāko spēlētāju un iekļauts visa turnīra simboliskajā izlasē. 2025. gadā K. Olmens kļuva par [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{VEF 2021}} {{DEFAULTSORT:Olmens, Kails}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Melnkalnes basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] f0pceig6ljh5iua0tuso77f26hyyuyu 4459023 4459022 2026-04-25T16:13:50Z Biafra 13794 4459023 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kails Olmens | vārds_orig = ''Kyle Allman'' | attēls = Kyle Allman Jr. 0 Beşiktaş MB TBSL 20250105 (2).jpg | att_izm = | paraksts = Kails Olmens 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|2}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's Prep'', ''Construction Trades'' ([[Ņujorkas štats]]) | koledža = | augstskola = ''[[Cal State Fullerton]]'' | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[Turcijas Basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2020 | klubs 1 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Lavrio B.C.]]'' | kl_sez 2 = 2020–2021 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 3 = 2021–2022 | klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Basketball]]'' | kl_sez 4 = 2023 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} ''[[Darüşşafaka]]'' | kl_sez 5 = 2023–2025 | klubs 5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] | kl_sez 6 = 2025–pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | kl_sez 7 = | klubs 7 = | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[EuroCup|Eirokausa]] simboliskā izlase <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> * [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] finālu MVP <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kails Lindesejs Olmens Jr.''' ({{val|en|Kyle Lindsay Allman Jr.}}; dzimis {{dat|1997|9|2}} [[Bruklina|Bruklinā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada viņš ir naturalizēts [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Turcijas Basketbola līga]]s klubu [[Ankaras "Türk Telekom"]]. Basketbola karjeras laikā spēlējis arī [[Latvija]]s klubā [[VEF Rīga]], ar ko kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempionu un finālu MVP 2021. gadā. == Karjera == Pēc labas augstskolu basketbola karjeras ''[[Cal State Fullerton]]'' universitātē [[NCAA]] čempionātā, kur tika nospēlētas četras sezonas, K. Olmens savu pirmo profesionālā basketbola sezonu aizvadīja [[Grieķija|Grieķijā]], bet pēc tam pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam [[VEF Rīga]], kļūstot par Latvijas čempionu. Pēc tam spēlējis [[Francija]]s klubā ''[[Paris Basketball]]'' un vairākos [[Turcija]]s klubos. Pārstāvot [[Ankaras "Türk Telekom"]] atzīts par 2026. gada [[EuroCup|Eirokausa]] cetrutdaļfinālu labāko spēlētāju un iekļauts visa turnīra simboliskajā izlasē. 2025. gadā K. Olmens kļuva par [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētāju un piedalījās tās sastāvā [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{VEF 2021}} {{DEFAULTSORT:Olmens, Kails}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Melnkalnes basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] 0d4fjtw33kyxrwvp5hwjr0gmjnucbaa 4459026 4459023 2026-04-25T16:17:50Z Biafra 13794 pap. 4459026 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kails Olmens | vārds_orig = ''Kyle Allman'' | attēls = Kyle Allman Jr. 0 Beşiktaş MB TBSL 20250105 (2).jpg | att_izm = | paraksts = Kails Olmens 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|2}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. John's Prep'', ''Construction Trades'' ([[Ņujorkas štats]]) | koledža = | augstskola = ''[[Cal State Fullerton]]'' | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[Turcijas Basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2020 | klubs 1 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Lavrio B.C.]]'' | kl_sez 2 = 2020–2021 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 3 = 2021–2022 | klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Basketball]]'' | kl_sez 4 = 2023 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} ''[[Darüşşafaka]]'' | kl_sez 5 = 2023–2025 | klubs 5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] | kl_sez 6 = 2025–pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | kl_sez 7 = | klubs 7 = | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = {{bk|Melnkalne}} | taut 1 = 2025–pašlaik <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[EuroCup|Eirokausa]] simboliskā izlase <small>(2026)</small> * [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> * [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] finālu MVP <small>([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kails Lindesejs Olmens Jr.''' ({{val|en|Kyle Lindsay Allman Jr.}}; dzimis {{dat|1997|9|2}} [[Bruklina|Bruklinā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada viņš ir naturalizēts [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Turcijas Basketbola līga]]s klubu [[Ankaras "Türk Telekom"]]. Basketbola karjeras laikā spēlējis arī [[Latvija]]s klubā [[VEF Rīga]], ar ko kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempionu un finālu MVP 2021. gadā. == Karjera == Pēc labas augstskolu basketbola karjeras ''[[Cal State Fullerton]]'' universitātē [[NCAA]] čempionātā, kur tika nospēlētas četras sezonas, K. Olmens savu pirmo profesionālā basketbola sezonu aizvadīja [[Grieķija|Grieķijā]], bet pēc tam pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam [[VEF Rīga]], kļūstot par Latvijas čempionu. Pēc tam spēlējis [[Francija]]s klubā ''[[Paris Basketball]]''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportando.basketball/en/paris-basketball-lands-kyle-allman/|title=Paris Basketball lands Kyle Allman - Sportando|work=Sportando|access-date=2026-04-25|date=2021-07-20|last=Carchia|first=Emiliano|language=en-US}}</ref> un vairākos [[Turcija]]s klubos. Pārstāvot [[Ankaras "Türk Telekom"]] atzīts par 2026. gada [[EuroCup|Eirokausa]] cetrutdaļfinālu labāko spēlētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurohoops.net/en/eurocup/1945538/kyle-allman-jr-quarterfinals-mvp-eurocup/|title=Kyle Allman Jr. secures EuroCup Quarterfinals MVP after massive clutch performance|website=Eurohoops|access-date=2026-04-25|date=2026-03-19|language=en}}</ref> un iekļauts visa turnīra simboliskajā izlasē. 2025. gadā K. Olmens kļuva par [[Melnkalnes basketbola izlase]]s spēlētāju un piedalījās tās sastāvā [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{VEF 2021}} {{DEFAULTSORT:Olmens, Kails}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Melnkalnes basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] aoe2g9fwr3dsu796v0n9tzt6opysrct 1 630091 4459027 2026-04-25T16:19:32Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Melnkalne }} 4459027 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Melnkalne }} t4gum4nts1r5b43aun47x242klfcf1a 0 630092 4459039 2026-04-25T16:46:24Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jonišķi | official_name = ''Joniškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Joniškis, Lithuania - panoramio (11).jpg | image_caption = Jonišķu miests un Arinas ezers | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Molētu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] |... 4459039 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jonišķi | official_name = ''Joniškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Joniškis, Lithuania - panoramio (11).jpg | image_caption = Jonišķu miests un Arinas ezers | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Molētu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Molētu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Jonišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.95 | population_total = 245 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 04 | lats = 26 | latNS = N | longd = 25 | longm = 39 | longs = 54 | longEW = E | elevation_m = 145 | website = }} '''Jonišķi''' ({{val|lt|Joniškis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Arinas ezera krastā 27 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Molēti]]em. == Vēsture == Jonišķi vēstures avotos minēti no 17. gadsimta vidus. 18. gadsimta sākumā tie piederēja [[jezuīti]]em, kuri šeit uzcēla baznīcu. 18. gadsimta beigās darbojās draudzes skola. 19. gadsimta beigās Jonišķi bija miests Viļņas apriņķī, lauku pašvaldības centrs. 1944. gada jūlijā–augustā pēc vācu okupācijas administrācijas pavēles aptuveni 100 Jonišķu ebreju iedzīvotāju tika nošauti un apglabāti divos masu kapos. No 1950. līdz 1993. gadam Jonišķi bija Paažoļu padomju saimniecības centrālais ciemats. 2025. gadā tika apstiprināts Jonišķu miesta ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Jonišķu Sv. Apustuļa Jēkaba baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 18. gadsimta sākumā. Tā ir viena no vecākajām koka baznīcām reģionā, kas saglabājusi savu sākotnējo arhitektonisko veidolu. * Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un kopienas centrs. Saimnieciskā darbība galvenokārt saistīta ar lauksaimniecību un tūrisma pakalpojumiem — darbojas vairāki viesu nami ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Joniškis (Molėtai)}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.moletai.lt/ Molētu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Molētu rajona pašvaldība]] 7zd3gg4uopfihqf2b6yev1c5xp6zo5w 4459041 4459039 2026-04-25T16:51:33Z Kikos 3705 /* ievads */ 4459041 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jonišķi | official_name = ''Joniškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Joniškis, Lithuania - panoramio (11).jpg | image_caption = Jonišķu miests un Arinas ezers | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Molētu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Molētu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Jonišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.95 | population_total = 245 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 04 | lats = 26 | latNS = N | longd = 25 | longm = 39 | longs = 54 | longEW = E | elevation_m = 145 | website = }} '''Jonišķi''' ({{val|lt|Joniškis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Arinas ezera krastā 27 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Molēti]]em pie Asvejas reģionālā parka robežas. == Vēsture == Jonišķi vēstures avotos minēti no 17. gadsimta vidus. 18. gadsimta sākumā tie piederēja [[jezuīti]]em, kuri šeit uzcēla baznīcu. 18. gadsimta beigās darbojās draudzes skola. 19. gadsimta beigās Jonišķi bija miests Viļņas apriņķī, lauku pašvaldības centrs. 1944. gada jūlijā–augustā pēc vācu okupācijas administrācijas pavēles aptuveni 100 Jonišķu ebreju iedzīvotāju tika nošauti un apglabāti divos masu kapos. No 1950. līdz 1993. gadam Jonišķi bija Paažoļu padomju saimniecības centrālais ciemats. 2025. gadā tika apstiprināts Jonišķu miesta ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Jonišķu Sv. Apustuļa Jēkaba baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 18. gadsimta sākumā. Tā ir viena no vecākajām koka baznīcām reģionā, kas saglabājusi savu sākotnējo arhitektonisko veidolu. * Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un kopienas centrs. Saimnieciskā darbība galvenokārt saistīta ar lauksaimniecību un tūrisma pakalpojumiem — darbojas vairāki viesu nami ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Joniškis (Molėtai)}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.moletai.lt/ Molētu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Molētu rajona pašvaldība]] 7ryky2y3pnk86vo93eznxddbvhg126a 0 630093 4459050 2026-04-25T17:17:49Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krosna | official_name = ''Krosna'' | settlement_type = miests | image_skyline = Krosna 2025b.jpg | image_caption = Krosnas seņūnija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Lazdiju rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivis... 4459050 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krosna | official_name = ''Krosna'' | settlement_type = miests | image_skyline = Krosna 2025b.jpg | image_caption = Krosnas seņūnija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Lazdiju rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Krosnas seņūnija]] | area_total_km2 = 3.08 | population_total = 244 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 22 | lats = 44 | latNS = N | longd = 23 | longm = 31 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = 105 | website = }} '''Krosna''' ({{val|lt|Krosna}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Sūravas upes krastā 18 kilometrus uz ziemeļiem no [[Lazdiji]]em, pie [[Šeštoki|Šeštoku]]—[[Alīta]]s dzelzceļa. == Vēsture == Krosna vēstures avotos pirmoreiz minēta 1565. gadā kā ''Krasnica''. 1595. gadā tika tika piešķirta atļauja apmetnes izveide. Krosna ir pieminēta 1602. gadā, 1688. gadā — Krosnas muiža un ciems. 1650.—1655. gadā tika uzcelta pirmā baznīca. 1760. gadā tika nodibināta draudze. Miests sāka augt 19. gadsimtā, īpaši no 1870. gadiem, kad caur to tika uzbūvēts [[Marijampole]]s—[[Alīta]]s lielceļš, 1897.—1900. gadā — lielceļš uz [[Kalvarija|Kalvariju]] un 1897.—1901. gadā — dzelzceļa līnija Alīta–[[Suvalki]]. Padomju laikā Krosna bija kolhoza centrālais ciemats. 2002. gadā tika apstiprināts miesta ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == Krosnas Sv. Apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1842. gadā. Tā ir ievērojama ar klasicisma stila iezīmēm un ir viena no nozīmīgākajām arhitektūras celtnēm Lazdiju rajonā. == Sabiedrība == Miestā darbojas skola (Lazdiju ģimnāzijas nodaļa), bērnudārzs ''Eglutė'', bibliotēka, pasts, medpunkts un kultūras nams. Miestā atrodas zirgaudzētava, kurā audzē [[Traķēnes zirgs|Traķēnes zirgus]]. Saimnieciskā darbība pārsvarā ir saistīta ar apkārtējās lauksaimniecības nozares nodrošināšanu un vietējiem pakalpojumiem. Netālu atrodas Žuvintas dabas rezervāts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Krosna}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.lazdijai.lt/ Lazdiju rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Lazdiju rajona pašvaldība]] 8loljvd3f41stkqdpeek5zhie2lndus 0 630094 4459052 2026-04-25T17:23:51Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par vēsturisku personu Slovākijas vēsturē 4459052 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jurajs Jānošīks | vārds_orig = ''Juraj Jánošík'' | attēls = Janosik - Wladyslaw Skoczylas (77104868) (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Kokgriezums, kurā attēlots Jurajs Jānošīks | dz_dat_alt = [[1688. gads|1688]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Terhova]], [[Ungārijas Karaliste]] (tagad {{nobr|{{SVK}}}}) | m_gads = 1713 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Liptovski Mikulāša]], [[Ungārijas Karaliste]] (tagad {{nobr|{{SVK}}}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jurajs Jānošīks''' ({{val|sk|Juraj Jánošík}}; dzimis [[1688. gads|1688]]. gadā, miris {{dat|1713|3|17}}) bija [[slovāki|slovāku]] laupītāju grupas vadonis, kurš darbojās 18. gadsimta sākumā [[Ungārijas Karaliste]]s ziemeļu reģionos (mūsdienu [[Slovākija]]s teritorijā) un vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem Slovākijas tautas varoņiem. Vēsturiskajos avotos viņš minēts kā reāla persona, kas vadīja nelielu bruņotu grupu un piedalījās laupīšanās. Tradicionāli viņa dzimšanas vieta tiek saistīta ar [[Terhova|Terhovu]]. 1713. gada martā Jānošīks tika sagūstīts, tiesāts un [[Liptovski Mikulāša|Liptovski Mikulāšā]] sodīts ar nāvi. Slovākijas folklorā un kultūrā Jānošīka tēls laika gaitā tika būtiski romantizēts, pārvēršot viņu par [[taisnīgums|taisnīguma]] aizstāvi, kas aplaupa bagātos un palīdz nabadzīgajiem. Īpaši 19. gadsimta literatūrā un nacionālās atmodas kontekstā viņš kļuva par simbolisku cīnītāju pret sociālo netaisnību un apspiešanu, un viņa stāsti plaši izplatījās dziesmās, teikās un literatūrā. Šī mitoloģizācija padarīja Jānošīku par nozīmīgu Slovākijas nacionālās identitātes elementu. Pētniecībā Jānošīka tēls bieži tiek analizēts kā tā sauktā “sociālā bandīta” piemērs — vēsturiska persona, kas tautas atmiņā idealizēta kā [[pretošanās]] simbols. Tajā pašā laikā tiek uzsvērta atšķirība starp reālo vēsturisko Jānošīku un vēlāk izveidoto folklorizēto un literāro tēlu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jānošīks, Jurajs}} [[Kategorija:1688. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1713. gadā mirušie]] [[Kategorija:Slovākijas cilvēki]] [[Kategorija:Slovākijas vēsture]] pw92oraqsxqik7wycu8jmvar7r1mjre 0 630095 4459055 2026-04-25T17:27:09Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Jānošīks]] 4459055 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānošīks]] avxkd376wesjb9s63hl9umt2iru7sb0 0 630096 4459056 2026-04-25T17:27:33Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Jurajs Jānošīks]] 4459056 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jurajs Jānošīks]] l14cbmcjbqavqp1mb2hw15ihl6qrir5 0 630097 4459057 2026-04-25T17:27:59Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Jurajs Jānošīks]] 4459057 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jurajs Jānošīks]] l14cbmcjbqavqp1mb2hw15ihl6qrir5 1 630098 4459059 2026-04-25T17:28:45Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = vēsture |valsts = Slovākija }} 4459059 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = vēsture |valsts = Slovākija }} 2bhgw6hg260od2o0lmzputylo820374 0 630099 4459074 2026-04-25T18:00:31Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{infobox military conflict | conflict = Otrā Viljēras Bretono kauja | partof = [[Operācija Mihaels]] ([[Pavasara ofensīva (1918)]]) | image = File:Battle of Amiens Hundred Days Offensive.jpg |image_size = 250px | caption = 1918. gada Viljēras Bretono pozīciju karte | date = 1918. gada 24–27 aprīlis | place = [[Viljēra Bretono]], [[Ziemeļfrancija]] | coordinates = {{Coord|49|52|03|N|2|31|15|E|display=INLINE,title}} | map_type = | map... 4459074 wikitext text/x-wiki {{infobox military conflict | conflict = Otrā Viljēras Bretono kauja | partof = [[Operācija Mihaels]] ([[Pavasara ofensīva (1918)]]) | image = File:Battle of Amiens Hundred Days Offensive.jpg |image_size = 250px | caption = 1918. gada Viljēras Bretono pozīciju karte | date = 1918. gada 24–27 aprīlis | place = [[Viljēra Bretono]], [[Ziemeļfrancija]] | coordinates = {{Coord|49|52|03|N|2|31|15|E|display=INLINE,title}} | map_type = | map_size = 200 | map_caption = | map_label = | territory = | result = [[Antante|Sabiedroto]] uzvara | status = | combatant1 = [[Attēls:British Empire Exhibition Flag.png|23px]] [[Britu impērija]] * [[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Austrālija]] * {{GBR}} [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Francijas Trešā republika]] * [[File:Merchant flag of French Morocco.svg|23px]] [[Franču Maroka]] * [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Franču Madagaskara]] * {{flagicon image|Flag_of_legion.svg}} [[Franču Ārzemnieku leģions]] | combatant2 = {{flagicon|German Empire}} [[Vācijas Impērija]] | commander1 = [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Ferdinands Fošs]]<br />[[File:Flag of the United Kingdom (1-2).svg|23px]] [[Duglass Heigs]]<br />[[File:Flag of the United Kingdom (1-2).svg|23px]] [[Henrijs Rolinsons]]<br />[[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Harolds Eliots]]<br />[[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Tomass Viljams Glāzgovs]]<br />[[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Talbots Hobss]] | commander2 = {{flagicon|German Empire}} [[Ērihs Lūdendorfs]]<br />{{flagicon|German Empire}} [[Bavārijas Ruprehts]]<br />{{flagicon|German Empire}} [[Georgs fon der Marvics]] | strength1 = Austrālijas [[13. brigāde (Austrālija)|13.]], [[14. brigāde (Austrālija)|14.]] un [[15. brigāde (Austrālija)|15.]] Brigādes<br />Britu [[58. divīzija (Lielbritānija)|58. divīzija]]s 173. brigāde<br />Britu 8. divīzijas paliekas<br />[[Marokāņu divīzija (Francija)|Marokāņu divīzija]]<br />3 [[Mark IV]] tanki (viens "vīriešu", divi "sieviešu")<br>7 [[Mark A Whippet]] tanki | strength2 =[[56. kājnieku divīzija (Vācijas Impērija)|228. kājnieku divīzija]]<br />[[4. Gvardes kājnieku divīzija (Vācijas Impērija)|4. Gvardes kājnieku divīzija]]<br />13 [[A7V|A7V tanki]] | casualties1 ={{flagicon|Australia}} 2473<br />[[File:Flag of the United Kingdom (1-2).svg|23px]] 9529<br />[[File:Flag of France.svg|23px]] 3470 | casualties2 = apmēram 10 400<br /> 2 tanki zaudēti |campaignbox = }} '''Otrā Viljēras Bretono kauja''' ({{val|en|Second Battle of Villers-Bretonneux}}) norisinājās no 1918. gada 24. līdz 27. aprīlim [[Pavasara ofensīva (1918)|vācu pavasara ofensīvas]] laikā uz austrumiem no [[Amjēna]]s. Tā ir ievērojama ar to, ka tā bija pirmā reize, kad [[tanks|tanki]] cīnījās viens pret otru; un tā bija lielākā un veiksmīgākā vācu armijas tanku [[kauja]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Tā bija trīs vācu [[A7V]] tanku kauja pret trim britu [[Mark IV]] tankiem, no kuriem divi bija "sieviešu" tanki, kas bija bruņoti tikai ar [[ložmetējs|ložmetējiem]]. Divi Mark IV sieviešu tanki tiki bojāti un bija spiesti atkāpties, bet "vīriešu" tanks, kas bija bruņots ar 6 mārciņu lielgabaliem, artilērijas apšaudē iznīcināja vadošo A7V tanku, kuru pēc tam pameta tā apkalpe. Mark IV turpināja apšaudīt divus atlikušos vācu A7V, kas atkāpās no kaujaslauka. Pēc tam britu "vīriešu" tanks devās uz priekšu ar vairāku ieradušos [[Mark A Whippet|Whippet]] vieglo tanku atbalstu, līdz to iznīcināja artilērijas uguns un arī apkalpe pameta. 24. aprīļa naktī divu Austrālijas brigāžu un vienas britu brigādes pretuzbrukums daļēji ielenca [[Viljē Bretono]] komūnu, un 25. aprīlī pilsēta tika atgūta. 26. aprīlī Francijas armijas Marokas divīzijas loma bija izšķiroša vācu vienību atspiešanā. Austrālijas, Lielbritānijas un Francijas karaspēks līdz 27. aprīlim gandrīz bija atjaunojis sākotnējo frontes līniju. Viljē Bretono bija vieta, kur Austrālijas un Lielbritānijas spēki aizstāvējās pret vācu uzbrukumu, kā arī pret atkārtotu uzbrukumu tikai trīs nedēļas vēlāk. Viljē Bretono bija vēlams ieguvums abām karojošajām pusēm, jo ​​tā atradās mazāk nekā 20 km attālumā no britu transporta mezgla, kur, ja vācieši virzītos uz priekšu, varētu pārņemt savā kontrolē. == Kauja == [[File:A7V Tank Villers-Bretonneux 1918.jpg|thumb|Vācu A7V Tanks]] === Vācu 2. armijas uzbrukums === 17./18. aprīlī vācieši apšaudīja teritoriju aiz Viljē Bretono ar [[Iprīts|sinepju gāzi]], izraisot 1000 Austrālijas karavīru zaudējumus. Arī 23./24. aprīļa vakarā vācieši veica artilērijas apšaudi, izmantojot sinepju gāzi. Nākamajā rītā vācieši uzbruka ciematam ar četrām divīzijām. Vācu kājnieki ar trīspadsmit atbalstošajiem A7V tankiem izlauzās cauri 8. divīzijai, izveidojot 4,8 km platu plaisu sabiedroto aizsardzības līnijā. Viljē Bretono krita vāciešu rokās, un Amjēnas dzelzceļa mezgls kļuva vāciešiem par vieglu mērķi. Pēc tam, kad vācieši ieņēma Viljē Bretono, notika pirmā sadursme pasaules vēsturē starp pretinieku tankiem. Pēc pirmajiem ziņojumiem par vācu virzību uz Kašī komūnas pārmiju līniju tika nosūtīti trīs britu Mark IV tanki no tanku korpusa, 1. bataljona A rotas, un tiem bija jānotur tā pret vāciešu uzbrukumiem. Viens bija "vīriešu" tanks, bruņots ar diviem 6 mārciņu lielgabaliem un ložmetējiem, leitnanta Frenka Mičela vadībā. Tā apkalpē bija tikai četri no parastās astoņu cilvēku apkalpes, jo pārējie bija cietuši indīgo gāzu uzbrukumā. Pārējie tanki bija "sieviešu" tipa, bruņoti ar 7,7 mm ložmetējiem, paredzēti lietošanai pret [[kājnieki]]em. Visi britu tanki devās uz priekšu, kad sastapās ar vācu A7V, tanku "Nixe" no III apsardzības vienības impērijas vācu tanku spēkos, kuru komandēja 2. leitnants Vilhelms Bilcs.<ref>Williams-Ellis, A.; Williams-Ellis, C. (1919). The Tank Corps. New York: G. H. Doran. OCLC 317257337. Retrieved 3 October 2013.</ref> Vācu "Nixe" apšaudīja abus "sieviešu" tipa tankus, nodarot tiem tik lielus bojājumus, kas korpusā atstāja caurumus, atstājot apkalpi neaizsargātu. Tad abi britu tanki atkāpās; viņu ložmetēji nespēja caursist vācu tanka bruņas. Mičela "vīriešu" Mark IV tanks turpināja apšaudīt vācu A7V, vienlaikus cenšoties izvairīties no vācu artilērijas uguns un vācu tanka lielgabala. Šī kustība nozīmēja, ka Mičela lielgabalniekam bija grūtības notēmēt 6 mārciņu lielgabalu. Tanki kustībā apšaudīja viens otru, līdz Mark IV apstājās, lai lielgabalnieks varētu brīvi šaut, un lielgabalnieks guva trīs trāpījumus (kopā sešus trāpījumus). Vācu "Nixe" sasvērās uz sāniem, iespējams, šķērsojot reljefa slīpumu nepareizā leņķī. Izdzīvojusī vācu apkalpe (no 18 vīriem), tostarp Bilcs, izkāpa no transportlīdzekļa, un briti sāka viņus apšaudīt, nogalinot deviņus vācu karavīrus. Pēc tam ar britu tanku sadūrās vēl divi A7V, kurus atbalstīja kājnieki; Mičela tanks izšāva vairākus tālšāvienus uz vācu tankiem, un tie atkāpās. Mičela tanks turpināja uzbrukt vācu kājniekiem, izmantojot [[Karteča (artilērija)|kartečas]] lādiņus. Vēlāk Ieradās septiņi jauni britu vidējie "Whippet" tanki, un uzbruka vāciešiem, līdz sastapās ar dažiem vācu kājnieku bataljoniem, kas "formējās atklātā laukā", un nogalināja daudzus vācu kājniekus ar ložmetējiem apšaudot tos. Mičels vēlāk atzīmēja, ka, atgriežoties, viņu kāpurķēdes bija noklātas ar ienaidnieku asinīm. Tomēr atgriezās tikai četri no septiņiem "Whippet" tankiem, pārējie tika iznīcināti ar artilērijas uguni, zaudējot arī piecus apkalpes locekļus kas gāja bojā. Tā kā Mark IV bija pēdējais tanks kaujas laukā un lēni pārvietojās, tas kļuva par vācu artilērijas mērķi, un Mičels pavēlēja tankam atgriezties, manevrējot, lai izvairītos no apšaudēm, bet mīnmetēja šāviņš iznīcināja tā [[kāpurķēdes]]. Apkalpe pameta tanku, bēgot uz britu kontrolētu tranšeju, arī par lielu pārsteigumu tajā esošajiem karavīriem. Vāci leitnants Bilcs un viņa apkalpe atkal uzkāpa uz "Nixe" un mēģināja atgriezties bāzē, bet atkal bija spiesti pamest transportlīdzekli, kad tam sabojājās dzinēji. Vāciešu mēģinājumi to atgūt bija neveiksmīgi, un naktī no 23. uz 24. aprīli to uzspridzināja demontāžas komanda. Iepriekš tajā pašā dienā vēl viens A7V tanks, Nr. 506 "Mephisto", iegāzās artilērijas sprādziena krāterī, un tā apkalpe to pameta. Aptuveni trīs mēnešus vēlāk to atrada britu un Austrālijas karavīri, un nogādāja uz Austrāliju, kur tas tagad atrodas Kvīnslendas muzejā. === Britu Ceturtās armijas pretuzbrukums === Ap pusdienlaiku britu Šervudas mežsargu ({{val|en|Sherwood Foresters}}) 1. bataljons mēģināja veikt pretuzbrukumu. Tika apsvērta britu 25. brigādes uzbrukuma iespēja, taču šis plāns tika atcelts. Tanks ar 2. Karaliskā Berkšīras pulka karavīriem veica spontānu uzbrukumu no ziemeļiem, atbīdot vācu līniju aptuveni 140 m attālumā. Ģenerālis [[Henrijs Rolinsons]] bija atbildējis vēl pirms tam, kad saņēma pavēli no franču maršala [[Ferdinands Fošs|Ferdinanda Foša]] atgūt pilsētu. Plkst. 9:30 viņš pavēlēja nekavējoties veikt pretuzbrukumu Austrālijas 13. brigādei brigādes ģenerāļa Tomasa Viljama Glāzgova vadībā un 15. brigādei brigādes ģenerāļa Harolda "Pompeja" Eliota vadībā, kas abas atradās rezervē, lai gan 13. brigāde bija cietusi smagus zaudējumus netālu esošajā Dernankūrā. Rolinsons bija paredzējis aptverošu uzbrukumu, 15. brigādei uzbrūkot uz ziemeļiem no pilsētas, bet 13. brigādei uzbrūkot uz dienvidiem. Britu karaspēks sniegtu atbalstu, un Nortemptonšīras pulka 2. bataljons un 22. Daremas vieglā kājnieku pulks sekotu spraugai starp austrāliešiem un "iztīrītu" pilsētu no vāciešiem, kad tā būtu izolēta. Artilērijas atbalsts bija pieejams, taču, tā kā vācu pozīciju atrašanās vieta nebija zināma un lai izvairītos no vāciešu pretuzbrukuma, nebija notikusi arī sagatavošanās artilērijas apšaude, lai attīrītu vācu pozīcijas. Tā vietā artilērija stundu bombardēja pilsētu pēc uzbrukuma sākuma un pēc tam pārvietotu savu apšaudes ugunslīniju atpakaļ aiz līnijas, ko sabiedrotie ieņēma pirms vācu uzbrukuma. [[File:Villers-Bretonneux 24 april 1918 2.jpg|thumb|Viljēra Bretono 24. aprīlī]] Tikmēr 14. brigāde saglabāja savas pozīcijas ziemeļos un nodrošināja pavadoņus 15. brigādei. Uzbrukums notika naktī no 24. uz 25. aprīli pēc tā atlikšanas no plkst. 20:00. Glāzgovs apgalvoja, ka uzbrukums var beigties ar briesmīgām sekām viņa vīriem, un ka operācijai jāsākas plkst. 22:00, un operācijas "nulles stunda" galu galā tika noteikta plkst. 22:00. Operācija sākumā arī vācu ložmetēju apkalpes nodarīja Austrālijas vienībām nopietnus zaudējumus. Vairāku kājnieku uzbrukumi pret vācu ložmetēju posteņiem palīdzēja Austrālijas armijas uzbrukumam; piemēram leitnants Kliffords Sedljē no 51. bataljona kurš vēlāk tika apbalvots ar [[Viktorijas krusts|Viktorijas krustu]] pēc uzbrukuma ar rokas granātām vācu pozīcijām. Austrālieši galu galā ieņēma vācu pozīcijas un atspieda vācu aizsardzības līniju, atstājot vācu karaspēku Viljē Bretono ielenkumā. Britu vienības uzbruka frontāli un cieta lielus zaudējumus. Līdz 25. aprīlim pilsēta bija atgūta. Kauja bija liels panākums sabiedrotajiem, kuri bija neitralizējuši vācu mēģinājumu ieņemt Amjēnu un atguva Viljē-Bretono, tā ciems palika sabiedroto rokās līdz pat kara beigām. == Sekas == * Vācu ofensīva, kas sākās 1918. gada 21. martā, tika apturēta. * Vācu mēģinājums atdalīt britu un franču armijas bija cietis neveiksmi. * Amjēnas pilsēta izvairījās no iznīcināšanas un vācu okupācijas. * Sabiedrotie varēja sagatavot savu pretuzbrukumu. == Zaudējumi == Aprīļa kaujās ap Viljēru Bretono sabiedroto karavīri cieta šādus zaudējumus: Austrālijas brigādes zaudēja 2473 cilvēkus, britu zaudēja 9529 karavīrus, bet franču zaudējumi bija aptuveni 3500 vīru. Vācu zaudējumi bija 8000–10 400 vīru.<ref>Bean, C. E. W. (1995) [1941]. The Australian Imperial Force in France During the Main German Offensive, 1918. The Official History of Australia in the War of 1914–1918. Vol. V (8th ed.). Sydney: Angus and Robertson. OCLC 17648469.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == ==Further reading== * {{cite book |title=The Story of the Fifth Australian Division, Being an Authoritative Account of the Division's Doings in Egypt, France and Belgium |last=Ellis |first=A. D. |year=1920 |publisher=Hodder and Stoughton |location=London |url=https://archive.org/details/storyoffifthaust00ellirich |access-date=2 October 2013 |oclc=464115474}} * {{Cite book |last=FitzSimons |first=Peter |author-link=Peter FitzSimons |title=Victory at Villers-Bretonneux : why a French town will never forget the Anzacs |date=2017 |isbn=978-1-925324-67-9 |location=North Sydney, N.S.W. |oclc=993680220}} * {{cite book |title= Tanks in the Great War, 1914–1918 |last=Fuller |first=J. F. C. | author-link=J. F. C. Fuller |year=1920 |publisher=E. P. Dutton |location=New York |url=https://archive.org/details/cu31924027835168 |access-date=3 October 2013 |oclc=559096645}} * {{cite book |title=The Kaiser's Reluctant Conscript. My experiences in the War 1914–1918|last=Richert |first=Dominik | year=2012 |publisher=Pen & Sword |location=Barnsley, South Yorkshire |oclc=827738687 |isbn=978-1-78159-033-1}} == Ārējās saites == * [http://www.ww1westernfront.gov.au/adelaide-cemetery/images/dva-villers-bretonneux.pdf AWM, Villers-Brettoneux] * [http://www.ww1westernfront.gov.au/villers-bretonneux/visiting-villers-bretonneux/second-battle-of-villers-bretonneux.php Second Battle of Villers-Bretonneux] ww1westernfront.gov.au * [http://www.historyofwar.org/articles/battles_villers_bretonneuxII.html Second Battle of Villers-Bretonneux] historyofwar.org * [http://www.webmatters.net/france/ww1_villers_bret_tank.htm Villers-Bretonneux, 24 April 1918] * [http://www.firstworldwar.com/diaries/whentankfoughttank.htm Mitchell's account; excerpt from "Everyman at War" (1930), edited by C. B. Purdom.] * [https://archive.today/20121215191839/http://media.theaustralian.news.com.au/multimedia/gw-villers/index.html Multimedia Presentation of Villers-Bretonneux] [[Kategorija:1918. gads]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] j71yg0a838z0335wvls5qbfzbui72iz 4459080 4459074 2026-04-25T18:01:17Z ZANDMANIS 91184 4459080 wikitext text/x-wiki {{infobox military conflict | conflict = Otrā Viljēras Bretono kauja | partof = [[Operācija Mihaels]] ([[Pavasara ofensīva (1918)]]) | image = File:Battle of Amiens Hundred Days Offensive.jpg |image_size = 250px | caption = 1918. gada Viljēras Bretono pozīciju karte | date = 1918. gada 24–27 aprīlis | place = [[Viljēra Bretono]], [[Ziemeļfrancija]] | coordinates = {{Coord|49|52|03|N|2|31|15|E|display=INLINE,title}} | map_type = | map_size = 200 | map_caption = | map_label = | territory = | result = [[Antante|Sabiedroto]] uzvara | status = | combatant1 = [[Attēls:British Empire Exhibition Flag.png|23px]] [[Britu impērija]] * [[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Austrālija]] * {{GBR}} [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Francijas Trešā republika]] * [[File:Merchant flag of French Morocco.svg|23px]] [[Franču Maroka]] * [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Franču Madagaskara]] * {{flagicon image|Flag_of_legion.svg}} [[Franču Ārzemnieku leģions]] | combatant2 = {{flagicon|German Empire}} [[Vācijas Impērija]] | commander1 = [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Ferdinands Fošs]]<br />[[File:Flag of the United Kingdom (1-2).svg|23px]] [[Duglass Heigs]]<br />[[File:Flag of the United Kingdom (1-2).svg|23px]] [[Henrijs Rolinsons]]<br />[[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Harolds Eliots]]<br />[[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Tomass Viljams Glāzgovs]]<br />[[File:Flag of Australia (converted).svg|23px]] [[Talbots Hobss]] | commander2 = {{flagicon|German Empire}} [[Ērihs Lūdendorfs]]<br />{{flagicon|German Empire}} [[Bavārijas Ruprehts]]<br />{{flagicon|German Empire}} [[Georgs fon der Marvics]] | strength1 = Austrālijas [[13. brigāde (Austrālija)|13.]], [[14. brigāde (Austrālija)|14.]] un [[15. brigāde (Austrālija)|15.]] Brigādes<br />Britu [[58. divīzija (Lielbritānija)|58. divīzija]]s 173. brigāde<br />Britu 8. divīzijas paliekas<br />[[Marokāņu divīzija (Francija)|Marokāņu divīzija]]<br />3 [[Mark IV]] tanki (viens "vīriešu", divi "sieviešu")<br>7 [[Mark A Whippet]] tanki | strength2 =[[56. kājnieku divīzija (Vācijas Impērija)|228. kājnieku divīzija]]<br />[[4. Gvardes kājnieku divīzija (Vācijas Impērija)|4. Gvardes kājnieku divīzija]]<br />13 [[A7V|A7V tanki]] | casualties1 ={{flagicon|Australia}} 2473<br />[[File:Flag of the United Kingdom (1-2).svg|23px]] 9529<br />[[File:Flag of France.svg|23px]] 3470 | casualties2 = apmēram 10 400<br /> 2 tanki zaudēti |campaignbox = }} '''Otrā Viljēras Bretono kauja''' ({{val|en|Second Battle of Villers-Bretonneux}}) norisinājās no 1918. gada 24. līdz 27. aprīlim [[Pavasara ofensīva (1918)|vācu pavasara ofensīvas]] laikā uz austrumiem no [[Amjēna]]s. Tā ir ievērojama ar to, ka tā bija pirmā reize, kad [[tanks|tanki]] cīnījās viens pret otru; un tā bija lielākā un veiksmīgākā vācu armijas tanku [[kauja]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Tā bija trīs vācu [[A7V]] tanku kauja pret trim britu [[Mark IV]] tankiem, no kuriem divi bija "sieviešu" tanki, kas bija bruņoti tikai ar [[ložmetējs|ložmetējiem]]. Divi Mark IV sieviešu tanki tiki bojāti un bija spiesti atkāpties, bet "vīriešu" tanks, kas bija bruņots ar 6 mārciņu lielgabaliem, artilērijas apšaudē iznīcināja vadošo A7V tanku, kuru pēc tam pameta tā apkalpe. Mark IV turpināja apšaudīt divus atlikušos vācu A7V, kas atkāpās no kaujaslauka. Pēc tam britu "vīriešu" tanks devās uz priekšu ar vairāku ieradušos [[Mark A Whippet|Whippet]] vieglo tanku atbalstu, līdz to iznīcināja artilērijas uguns un arī apkalpe pameta. 24. aprīļa naktī divu Austrālijas brigāžu un vienas britu brigādes pretuzbrukums daļēji ielenca [[Viljē Bretono]] komūnu, un 25. aprīlī pilsēta tika atgūta. 26. aprīlī Francijas armijas Marokas divīzijas loma bija izšķiroša vācu vienību atspiešanā. Austrālijas, Lielbritānijas un Francijas karaspēks līdz 27. aprīlim gandrīz bija atjaunojis sākotnējo frontes līniju. Viljē Bretono bija vieta, kur Austrālijas un Lielbritānijas spēki aizstāvējās pret vācu uzbrukumu, kā arī pret atkārtotu uzbrukumu tikai trīs nedēļas vēlāk. Viljē Bretono bija vēlams ieguvums abām karojošajām pusēm, jo ​​tā atradās mazāk nekā 20 km attālumā no britu transporta mezgla, kur, ja vācieši virzītos uz priekšu, varētu pārņemt savā kontrolē. == Kauja == [[File:A7V Tank Villers-Bretonneux 1918.jpg|thumb|Vācu A7V Tanks]] === Vācu 2. armijas uzbrukums === 17./18. aprīlī vācieši apšaudīja teritoriju aiz Viljē Bretono ar [[Iprīts|sinepju gāzi]], izraisot 1000 Austrālijas karavīru zaudējumus. Arī 23./24. aprīļa vakarā vācieši veica artilērijas apšaudi, izmantojot sinepju gāzi. Nākamajā rītā vācieši uzbruka ciematam ar četrām divīzijām. Vācu kājnieki ar trīspadsmit atbalstošajiem A7V tankiem izlauzās cauri 8. divīzijai, izveidojot 4,8 km platu plaisu sabiedroto aizsardzības līnijā. Viljē Bretono krita vāciešu rokās, un Amjēnas dzelzceļa mezgls kļuva vāciešiem par vieglu mērķi. Pēc tam, kad vācieši ieņēma Viljē Bretono, notika pirmā sadursme pasaules vēsturē starp pretinieku tankiem. Pēc pirmajiem ziņojumiem par vācu virzību uz Kašī komūnas pārmiju līniju tika nosūtīti trīs britu Mark IV tanki no tanku korpusa, 1. bataljona A rotas, un tiem bija jānotur tā pret vāciešu uzbrukumiem. Viens bija "vīriešu" tanks, bruņots ar diviem 6 mārciņu lielgabaliem un ložmetējiem, leitnanta Frenka Mičela vadībā. Tā apkalpē bija tikai četri no parastās astoņu cilvēku apkalpes, jo pārējie bija cietuši indīgo gāzu uzbrukumā. Pārējie tanki bija "sieviešu" tipa, bruņoti ar 7,7 mm ložmetējiem, paredzēti lietošanai pret [[kājnieki]]em. Visi britu tanki devās uz priekšu, kad sastapās ar vācu A7V, tanku "Nixe" no III apsardzības vienības impērijas vācu tanku spēkos, kuru komandēja 2. leitnants Vilhelms Bilcs.<ref>Williams-Ellis, A.; Williams-Ellis, C. (1919). The Tank Corps. New York: G. H. Doran. OCLC 317257337. Retrieved 3 October 2013.</ref> Vācu "Nixe" apšaudīja abus "sieviešu" tipa tankus, nodarot tiem tik lielus bojājumus, kas korpusā atstāja caurumus, atstājot apkalpi neaizsargātu. Tad abi britu tanki atkāpās; viņu ložmetēji nespēja caursist vācu tanka bruņas. Mičela "vīriešu" Mark IV tanks turpināja apšaudīt vācu A7V, vienlaikus cenšoties izvairīties no vācu artilērijas uguns un vācu tanka lielgabala. Šī kustība nozīmēja, ka Mičela lielgabalniekam bija grūtības notēmēt 6 mārciņu lielgabalu. Tanki kustībā apšaudīja viens otru, līdz Mark IV apstājās, lai lielgabalnieks varētu brīvi šaut, un lielgabalnieks guva trīs trāpījumus (kopā sešus trāpījumus). Vācu "Nixe" sasvērās uz sāniem, iespējams, šķērsojot reljefa slīpumu nepareizā leņķī. Izdzīvojusī vācu apkalpe (no 18 vīriem), tostarp Bilcs, izkāpa no transportlīdzekļa, un briti sāka viņus apšaudīt, nogalinot deviņus vācu karavīrus. Pēc tam ar britu tanku sadūrās vēl divi A7V, kurus atbalstīja kājnieki; Mičela tanks izšāva vairākus tālšāvienus uz vācu tankiem, un tie atkāpās. Mičela tanks turpināja uzbrukt vācu kājniekiem, izmantojot [[Karteča (artilērija)|kartečas]] lādiņus. Vēlāk Ieradās septiņi jauni britu vidējie "Whippet" tanki, un uzbruka vāciešiem, līdz sastapās ar dažiem vācu kājnieku bataljoniem, kas "formējās atklātā laukā", un nogalināja daudzus vācu kājniekus ar ložmetējiem apšaudot tos. Mičels vēlāk atzīmēja, ka, atgriežoties, viņu kāpurķēdes bija noklātas ar ienaidnieku asinīm. Tomēr atgriezās tikai četri no septiņiem "Whippet" tankiem, pārējie tika iznīcināti ar artilērijas uguni, zaudējot arī piecus apkalpes locekļus kas gāja bojā. Tā kā Mark IV bija pēdējais tanks kaujas laukā un lēni pārvietojās, tas kļuva par vācu artilērijas mērķi, un Mičels pavēlēja tankam atgriezties, manevrējot, lai izvairītos no apšaudēm, bet mīnmetēja šāviņš iznīcināja tā [[kāpurķēdes]]. Apkalpe pameta tanku, bēgot uz britu kontrolētu tranšeju, arī par lielu pārsteigumu tajā esošajiem karavīriem. Vāci leitnants Bilcs un viņa apkalpe atkal uzkāpa uz "Nixe" un mēģināja atgriezties bāzē, bet atkal bija spiesti pamest transportlīdzekli, kad tam sabojājās dzinēji. Vāciešu mēģinājumi to atgūt bija neveiksmīgi, un naktī no 23. uz 24. aprīli to uzspridzināja demontāžas komanda. Iepriekš tajā pašā dienā vēl viens A7V tanks, Nr. 506 "Mephisto", iegāzās artilērijas sprādziena krāterī, un tā apkalpe to pameta. Aptuveni trīs mēnešus vēlāk to atrada britu un Austrālijas karavīri, un nogādāja uz Austrāliju, kur tas tagad atrodas Kvīnslendas muzejā. === Britu Ceturtās armijas pretuzbrukums === Ap pusdienlaiku britu Šervudas mežsargu ({{val|en|Sherwood Foresters}}) 1. bataljons mēģināja veikt pretuzbrukumu. Tika apsvērta britu 25. brigādes uzbrukuma iespēja, taču šis plāns tika atcelts. Tanks ar 2. Karaliskā Berkšīras pulka karavīriem veica spontānu uzbrukumu no ziemeļiem, atbīdot vācu līniju aptuveni 140 m attālumā. Ģenerālis [[Henrijs Rolinsons]] bija atbildējis vēl pirms tam, kad saņēma pavēli no franču maršala [[Ferdinands Fošs|Ferdinanda Foša]] atgūt pilsētu. Plkst. 9:30 viņš pavēlēja nekavējoties veikt pretuzbrukumu Austrālijas 13. brigādei brigādes ģenerāļa Tomasa Viljama Glāzgova vadībā un 15. brigādei brigādes ģenerāļa Harolda "Pompeja" Eliota vadībā, kas abas atradās rezervē, lai gan 13. brigāde bija cietusi smagus zaudējumus netālu esošajā Dernankūrā. Rolinsons bija paredzējis aptverošu uzbrukumu, 15. brigādei uzbrūkot uz ziemeļiem no pilsētas, bet 13. brigādei uzbrūkot uz dienvidiem. Britu karaspēks sniegtu atbalstu, un Nortemptonšīras pulka 2. bataljons un 22. Daremas vieglā kājnieku pulks sekotu spraugai starp austrāliešiem un "iztīrītu" pilsētu no vāciešiem, kad tā būtu izolēta. Artilērijas atbalsts bija pieejams, taču, tā kā vācu pozīciju atrašanās vieta nebija zināma un lai izvairītos no vāciešu pretuzbrukuma, nebija notikusi arī sagatavošanās artilērijas apšaude, lai attīrītu vācu pozīcijas. Tā vietā artilērija stundu bombardēja pilsētu pēc uzbrukuma sākuma un pēc tam pārvietotu savu apšaudes ugunslīniju atpakaļ aiz līnijas, ko sabiedrotie ieņēma pirms vācu uzbrukuma. [[File:Villers-Bretonneux 24 april 1918 2.jpg|thumb|Viljēra Bretono 24. aprīlī]] Tikmēr 14. brigāde saglabāja savas pozīcijas ziemeļos un nodrošināja pavadoņus 15. brigādei. Uzbrukums notika naktī no 24. uz 25. aprīli pēc tā atlikšanas no plkst. 20:00. Glāzgovs apgalvoja, ka uzbrukums var beigties ar briesmīgām sekām viņa vīriem, un ka operācijai jāsākas plkst. 22:00, un operācijas "nulles stunda" galu galā tika noteikta plkst. 22:00. Operācija sākumā arī vācu ložmetēju apkalpes nodarīja Austrālijas vienībām nopietnus zaudējumus. Vairāku kājnieku uzbrukumi pret vācu ložmetēju posteņiem palīdzēja Austrālijas armijas uzbrukumam; piemēram leitnants Kliffords Sedljē no 51. bataljona kurš vēlāk tika apbalvots ar [[Viktorijas krusts|Viktorijas krustu]] pēc uzbrukuma ar rokas granātām vācu pozīcijām. Austrālieši galu galā ieņēma vācu pozīcijas un atspieda vācu aizsardzības līniju, atstājot vācu karaspēku Viljē Bretono ielenkumā. Britu vienības uzbruka frontāli un cieta lielus zaudējumus. Līdz 25. aprīlim pilsēta bija atgūta. Kauja bija liels panākums sabiedrotajiem, kuri bija neitralizējuši vācu mēģinājumu ieņemt Amjēnu un atguva Viljē-Bretono, tā ciems palika sabiedroto rokās līdz pat kara beigām. == Sekas == * Vācu ofensīva, kas sākās 1918. gada 21. martā, tika apturēta. * Vācu mēģinājums atdalīt britu un franču armijas bija cietis neveiksmi. * Amjēnas pilsēta izvairījās no iznīcināšanas un vācu okupācijas. * Sabiedrotie varēja sagatavot savu pretuzbrukumu. == Zaudējumi == Aprīļa kaujās ap Viljēru Bretono sabiedroto karavīri cieta šādus zaudējumus: Austrālijas brigādes zaudēja 2473 cilvēkus, britu zaudēja 9529 karavīrus, bet franču zaudējumi bija aptuveni 3500 vīru. Vācu zaudējumi bija 8000–10 400 vīru.<ref>Bean, C. E. W. (1995) [1941]. The Australian Imperial Force in France During the Main German Offensive, 1918. The Official History of Australia in the War of 1914–1918. Vol. V (8th ed.). Sydney: Angus and Robertson. OCLC 17648469.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == ==Further reading== * {{cite book |title=The Story of the Fifth Australian Division, Being an Authoritative Account of the Division's Doings in Egypt, France and Belgium |last=Ellis |first=A. D. |year=1920 |publisher=Hodder and Stoughton |location=London |url=https://archive.org/details/storyoffifthaust00ellirich |access-date=2 October 2013 |oclc=464115474}} * {{Cite book |last=FitzSimons |first=Peter |author-link=Peter FitzSimons |title=Victory at Villers-Bretonneux : why a French town will never forget the Anzacs |date=2017 |isbn=978-1-925324-67-9 |location=North Sydney, N.S.W. |oclc=993680220}} * {{cite book |title= Tanks in the Great War, 1914–1918 |last=Fuller |first=J. F. C. | author-link=J. F. C. Fuller |year=1920 |publisher=E. P. Dutton |location=New York |url=https://archive.org/details/cu31924027835168 |access-date=3 October 2013 |oclc=559096645}} * {{cite book |title=The Kaiser's Reluctant Conscript. My experiences in the War 1914–1918|last=Richert |first=Dominik | year=2012 |publisher=Pen & Sword |location=Barnsley, South Yorkshire |oclc=827738687 |isbn=978-1-78159-033-1}} == Ārējās saites == * [http://www.ww1westernfront.gov.au/adelaide-cemetery/images/dva-villers-bretonneux.pdf AWM, Villers-Brettoneux] * [http://www.ww1westernfront.gov.au/villers-bretonneux/visiting-villers-bretonneux/second-battle-of-villers-bretonneux.php Second Battle of Villers-Bretonneux] ww1westernfront.gov.au * [http://www.historyofwar.org/articles/battles_villers_bretonneuxII.html Second Battle of Villers-Bretonneux] historyofwar.org * [http://www.webmatters.net/france/ww1_villers_bret_tank.htm Villers-Bretonneux, 24 April 1918] * [http://www.firstworldwar.com/diaries/whentankfoughttank.htm Mitchell's account; excerpt from "Everyman at War" (1930), edited by C. B. Purdom.] * [https://archive.today/20121215191839/http://media.theaustralian.news.com.au/multimedia/gw-villers/index.html Multimedia Presentation of Villers-Bretonneux] [[Kategorija:1918. gads]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Austrālijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] llzxoaune9a3oib9em9ss2krvmw0537 0 630100 4459083 2026-04-25T18:02:35Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Ludmila Narusova]] 4459083 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ludmila Narusova]] rj8y5v4s7fx02bd5axaq5xjcmqqpitz 14 630101 4459084 2026-04-25T18:03:05Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Commonscat|Battles of Australia}} [[Kategorija:Austrālijas vēsture]] [[Kategorija:Militārisms Austrālijā]] [[Kategorija:Kari ar Austrāliju|*]] [[Kategorija:Kaujas pēc valsts|Austrālija]] 4459084 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Battles of Australia}} [[Kategorija:Austrālijas vēsture]] [[Kategorija:Militārisms Austrālijā]] [[Kategorija:Kari ar Austrāliju|*]] [[Kategorija:Kaujas pēc valsts|Austrālija]] 3m2hz31adbdhjj6wxf4s51k78zg8if1 0 630102 4459086 2026-04-25T18:04:34Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Janapole | official_name = ''Janapolė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Janapolė.JPG | image_caption = Piemiņas akmens Janapolē | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība |... 4459086 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Janapole | official_name = ''Janapolė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Janapolė.JPG | image_caption = Piemiņas akmens Janapolē | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Telšu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Varņu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.18 | population_total = 243 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 48 | lats = 54 | latNS = N | longd = 22 | longm = 23 | longs = 06 | longEW = E | elevation_m = 125 | website = }} '''Janapole''' ({{val|lt|Janapolė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] [[Telšu rajona pašvaldība|Telšu rajona pašvaldībā]]. Atrodas pie [[Virvīte]]s upes, 23 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Telši]]em Varņu reģionālā parka teritorijā. == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka cilvēki šo apvidu apdzīvojuši jau kopš [[mezolīts|mezolīta]]. Atrastas 18 [[Senā Roma|senās Romas]] vara monētas, kuras visas tika kaltas [[Nīkaja|Nīkajā]]. Dārgumi tika aprakti 3. gadsimtā. 13. gadsimtā apmetne piederēja [[Ceklis|Cekļa]] zemei. Pirmo reizi šī teritorija rakstiskos avotos ([[Livonijas hronika|Livonijas hronikā]]) minēta 1370. gadā kā ''Versevene''. Līdz 18. gadsimta beigām apdzīvoto vietu sauca par Viržuvēniem (''Viržuvėnai''). 1421. gadā Lietuvas karalis [[Vītauts Dižais]] nodeva Viržuvēnus Žemaitijas bīskapam; tie atradās bīskapu pakļautībā līdz 19. gadsimtam, pēc tam miests nonāca valsts kases pārziņā. 1762. gadā Žemaitijas bīskaps Jons Lopacinskis uzcēla koka pili un pārcēla savu rezidenci no [[Alsēdži]]em uz Viržuvēniem. Viņa vadībā tika izbūvēts ceļš no [[Varņi]]em uz Viržuvēniem, un 1776. gadā tika uzcelta pirmā Svētā Erceņģeļa Miķeļa koka baznīca. Bīskaps piešķīra Viržuvēniem draudzes tiesības un noteica to robežas. 1778. gadā Janapole dokumentos tika dēvēta par miestu, tai bija 6 pagalmi. Pēc Lopacinska nāves Žemaitijas bīskapu rezidence atkal tika pārcelta uz Alsēdžiem, un Janapoles nozīme samazinājās. 19. gadsimta vidū no muižas bija palikušas tikai drupas, un agrāk skaistais parks bija nonācis avārijas stāvoklī. Janapoles skola tika nodibināta 1823. gadā. 19. gadsimta beigās Janapole bija miests Telšu apriņķa Varņu pagastā. Padomju laikā Janapole bija padomju saimniecības centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == * Janapoles Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1815. gadā. Tā ir ievērojams 19. gadsimta koka arhitektūras piemineklis ar baroka elementiem. * Janapoles pilskalns: netālu esošais arheoloģiskais objekts liecina par reģiona seno apdzīvotību. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka un vietējās kopienas centrs. Saimnieciskā dzīve galvenokārt saistīta ar lauksaimniecību un mežsaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Janapolė}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.telsiai.lt/ Telšu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Telšu rajona pašvaldība]] jor73vjo5u5bzu61pqfhksw9tcl72et 14 630103 4459088 2026-04-25T18:05:15Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Commonscat|Military of Australia|Militārisms Austrālijā}} [[Kategorija:Austrālija]] [[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Austrālija]] 4459088 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Military of Australia|Militārisms Austrālijā}} [[Kategorija:Austrālija]] [[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Austrālija]] 6mk9an973ebrahyac404b1rb78d2bax 0 630104 4459089 2026-04-25T18:05:40Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Janapole (Lietuva)]] 4459089 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Janapole (Lietuva)]] rnw8h3gt5esx4rgehqpeunfloc4aapz 0 630105 4459091 2026-04-25T18:07:15Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Janapole (Lietuva)]] 4459091 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Janapole (Lietuva)]] rnw8h3gt5esx4rgehqpeunfloc4aapz 0 630106 4459098 2026-04-25T18:08:56Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | attēls =Biflustra savartii (YPM IZ 089217) 001.jpeg | att_nosaukums =Membrānporīna {{TaksoSaite|Biflustra savartii}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomati... 4459098 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Biflustra savartii (YPM IZ 089217) 001.jpeg | att_nosaukums =Membrānporīna {{TaksoSaite|Biflustra savartii}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | apakškārta =Membraniporina | apakškārta_lv =Membrānporīnas | binomial =Membraniporina <small>Ortmann, 1890</small> | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Membrānporīnas''' (''Membraniporina'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa apakškārta. Šīs apakškārtas izveidošana tiek piedēvēta vācu-amerikāņu zoologam [[Arnolds Ortmans|Arnoldam Ortmanam]], kurš 1890. gadā izveidoja ''Membraniporina'' taksonu. Membrānporīnas ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]], bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie [[Zivis|zivīm]]). Šīs apakškārtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Membrānporīnu [[zoarijs]] dažādā pakāpē ir kalcificēts un ciets, taču [[Zooecijs|zooecija]] priekšējā virsma tomēr joprojām lielākā vai mazākā mērā ir membrānveidīga un ar piepaceltu malu.<ref>Ortmann, A. (1890). ''Die Japanische Bryozoenfauna.'' Bericht über die von Herrn Dr.L.Döderlein in Jahre 1880-81, gemachten Sammlungen. Archiv für Naturgeschichte, 56 (1): 1-74, 4. lpp.</ref> == Sistemātika == Membrānporīnu kārtā ir viena apakškārta ar 6 dzimtām:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1371726 World Register of Marine Species]</ref> * apakškārta: '''''Membraniporina''''' <small>Ortmann, 1890</small> :* virsdzimta: ''[[Membraniporoidea]]'' <small>Busk, 1854</small> ::* dzimta: ''[[Chiplonkarinidae]]'' <small>Taylor & Gordon, 2007</small> † ::* dzimta: ''[[Corynostylidae]]'' <small>Vigneaux, 1949</small> † ::* dzimta: ''[[Electridae]]'' <small>Stach, 1937 (1851)</small> ::* dzimta: ''[[Membraniporidae]]'' <small>Busk, 1852</small> ::* dzimta: ''[[Sinoflustridae]]'' <small>Gordon, 2009</small> ::* dzimta: ''[[Wawaliidae]]'' <small>Dzik, 1975</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] 2quku87p9vaj86exekmm4wbra0n51o3 0 630107 4459099 2026-04-25T18:09:13Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Membrānporīnas]] 4459099 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Membrānporīnas]] 0p54lq7sz5aqbkaez1reiyjyfc5uhkq 0 630108 4459106 2026-04-25T18:12:23Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Johans Georgs fon Rīls]] 4459106 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Johans Georgs fon Rīls]] n6888qzhne6y4s0doeumyowzd8ddatn 1 630109 4459118 2026-04-25T18:35:22Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4459118 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 630110 4459119 2026-04-25T18:35:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4459119 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 630111 4459120 2026-04-25T18:36:13Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4459120 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 14 630112 4459124 2026-04-25T18:46:21Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[Kategorija:Igaunijā mirušie]] [[Kategorija:Tallina]] 4459124 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Igaunijā mirušie]] [[Kategorija:Tallina]] gfaaenfbbx1g56bk5b34k65kpdozthi 14 630113 4459125 2026-04-25T18:49:08Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[Kategorija:Cilvēki pēc miršanas vietas]] [[Kategorija:Cilvēki pēc miršanas valsts]] [[Kategorija:Igaunijas cilvēki|Mirušie]] 4459125 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Cilvēki pēc miršanas vietas]] [[Kategorija:Cilvēki pēc miršanas valsts]] [[Kategorija:Igaunijas cilvēki|Mirušie]] rh3u3smm70ajs3fse8bq2h9zn43qsk6 3 630114 4459145 2026-04-25T19:26:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459145 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EntrancedCactus}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST) olf82whh6paik8v664xam6moc4t8knv 0 630115 4459146 2026-04-25T19:27:27Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Slovēnijas ķīmiķi 4459146 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Aleksandra Kornhauzere Freizere | vārds_orig = ''Aleksandra Kornhauser Frazer'' | attēls = Aleksandra Kornhauser.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1926 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Yugoslavia (1918–1941).svg}} [[Virmaše]], [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] (tagad {{SLO}}) | m_gads = 2020 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 17 | m_vieta = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[ķīmija]] | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Ļubļanas Universitāte]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Aleksandra Kornhauzere Freizere''' ({{val|sl|Aleksandra Kornhauser Frazer}}; dzimusi Aleksandra Kaleari (''Caleari'') {{dat|1926|9|26}}, mirusi {{dat|2020|5|17}}) bija [[slovēņi|slovēņu]] ķīmiķe, universitātes profesore un zinātnes popularizētāja. Viņa bija [[Ļubļanas Universitāte]]s ķīmijas profesore un [[Starptautiskais ķīmisko pētījumu centrs|Starptautiskā ķīmisko pētījumu centra]] vadītāja, aktīvi darbojoties gan zinātnē, gan izglītības attīstībā. Kornhauzere Freizere bija viena no ievērojamākajām [[Slovēnija]]s zinātniecēm 20. gadsimtā, kuras darbs būtiski ietekmēja [[ķīmija]]s izglītības modernizāciju, mācību metožu attīstību un zinātnes pieejamības veicināšanu sabiedrībā. Viņa sekmēja arī skolu un pētniecības informatizāciju, kā arī aktīvi popularizēja izglītību ilgtspējīgai attīstībai, kuras jomā starptautiskā mērogā tiek uzskatīta par vienu no pamatlicējām. Starptautiski Kornhauzere Freizere iesaistījās dažādās zinātniskās organizācijās un projektos, tostarp darbojās [[UNESCO]] struktūrās un tika ievēlēta ''[[Academia Europaea]]''. Viņas darbība veicināja starpdisciplināru pieeju attīstību un sadarbību starp pētniekiem un izglītības speciālistiem dažādās valstīs, nostiprinot viņas nozīmi gan [[Slovēnija]]s, gan plašākā starptautiskajā zinātnes kopienā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Slovēnija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kornhauzere Freizere, Aleksandra}} [[Kategorija:Slovēnijas zinātnieki]] ij6xtuqhmy4aeattpjh1fqxawckwunv 0 630116 4459148 2026-04-25T19:28:14Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 4459148 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 1dzrl21tio6x4741mrs0r6vyty8lolm 0 630117 4459149 2026-04-25T19:28:32Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 4459149 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 1dzrl21tio6x4741mrs0r6vyty8lolm 0 630118 4459150 2026-04-25T19:28:34Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par aktieri 4459150 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Herolds Perino | vārds_orig = Harold Perrineau | attēls = Harold Perrineau, Constantine, 2014 Comic Con (cropped).jpg | komentārs = Herolds Perino 2014. gadā | dz vārds = Herolds Viljamss jaunākais | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1963|08|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Ņujorka|3s=Ņujorka (pilsēta)}} | nodarbošanās = aktieris, producents | darbības gadi = 1986—pašlaik | SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā ("[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]") }} '''Herolds Viljamss jaunākais''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Harold Williams Jr''.; dzimis [[1963. gads|1963.]] gada [[7. augusts|7. augustā]]), profesionāli zināms kā '''Herolds Perino''' (''Harold Perrineau'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents. Plašāk pazīstams kā Maikls Dosons seriālā "[[Pazudušie]]", Ogastuss Hills seriālā [[Oz (seriāls)|''Oz'']] un Boids Stīvenss seriālā [[From (seriāls)|''From'']], kā arī filmās "[[28 nedēļas vēlāk]]", "[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]", "[[Matrikss atjaunots]]" un "[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss - Revolūcija]]". Pazīstams arī ar lomām seriālos "[[Anarhijas dēli]]", "[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]", "[[Iesācēji]]" un "[[Noziedzīgie prāti]]", kā arī filmās [[The Edge (filma)|''The Edge'']] un "[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"|Slepenā operācija '30 pēc pusnakts']]". == Dzīvesgājums == Herolds Perino piedzima 1963. gada 7. augustā [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], neprecētiem vecākiem Silvijai Perino un Heroldam Viljamsam vecākajam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/harold-perrineaus-journey-family-career-and-achievements/|title=Harold Perrineau’s Journey: Family, Career, and Achievements|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-25|date=2024-12-16|language=en-US}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0674782/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Harold Perrineau bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-25}}</ref> Pēc absolvēšanas Šenandoa mūzikas konservatorijā [[Vinčesterā (ASV)|Vinčesterā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], kur topošais aktieris studēja mūziku un teātri, Herolds strādāja gadījuma darbus, tostarp bārmeņa un apkopēja amatā.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://biography.jrank.org/pages/2672/Perrineau-Harold-Jr-Began-Dancer.html#google_vignette|title=Harold Perrineau Jr. - Began As A Dancer|website=biography.jrank.org|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gados Herolds pievienojās Elvina Eilija deju teātrim, kur pusotru gadu apguva deju.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ar laiku viņa intereses pievērsās aktiera karjerai. Uzsākot aktiera karjeru, Herolds pieņēma savas mātes uzvārdu, lai atšķirtos no jau esoša aktiera Herolda Viljamsa.<ref name=":0" /> == Karjera == Perino debija aktiera lomā notika jau 1986. gadā seriālā ''[[Fame]]'', kur viņš 18 sērijās tēloja fona dejotāju. 1988. gadā viņam bija neliela loma filmā ''[[Shakedown]]'', bet 1989. gadā Perino guva pirmo atzinību ar lomu lugā ''Walnut Street'' teātrī [[Filadelfija|Filadelfijā]].<ref name=":0" /> Pēc tam viņš sāka parādīties epizodiskās lomās seriālos "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" un ''[[The Cosby Show]]'', kā arī mazpazīstamās filmās ''[[Smoke]]'' un ''[[Blood and Wine]]''. 1996. gadā Perino ieguva nozīmīgu lomu [[Bazs Lurmens|Baza Lurmena]] filmā "[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]", lai gan uz šo lomu pretendēja daudzi aktieri, tostarp [[Jūens Makgregors]] un [[Kristians Beils]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thethings.com/how-harold-perrineau-was-cast-in-1996-romeo-and-juliet/|title=How Harold Perrineau Was Cast In Leonardo DiCaprio And Claire Danes's Cult-Classic, Romeo And Juliet|last=Parker|first=Dylan|website=TheThings|access-date=2026-04-25|date=2023-01-11|language=en}}</ref> Pats Perino vēlāk atzina, ka šo lomu iegūt bijis grūti, jo viņam bija sešas neveiksmīgas noklausīšanās, taču, pateicoties Lurmenam, viņam tika uzticēta šī loma.<ref name=":3" /> 1997. gadā Perino parādījās otrā plāna lomā filmā ''[[The Edge (filma)|The Edge]]'', kur galvenajās lomās bija [[Entonijs Hopkinss]] un [[Aleks Boldvins]], kā arī piedalījās seriālā ''[[ER (seriāls)|ER]]''. Tajā pašā gadā viņš ieguva savu izrāviena lomu, atveidojot vienu no galvenajiem varoņiem seriālā ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'', kurā filmējās līdz tā noslēgumam 2003. gadā. Tajā pašā gadā Perino spēlēja arī otrā plāna lomas filmās "[[Matrikss atjaunots]]" un "[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss - Revolūcija]]". 2004. gadā Perino tika uzaicināts atveidot vienu no galvenajiem varoņiem seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajā sezonā]]. Lai gan sākotnēji aktieris pret seriāla koncepciju izturējās atturīgi, pēc sarunas ar līdzveidotāju [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramsu]] viņš piekrita lomai.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeed.com/morganmurrell/harold-perrineau-lost-pay-disparity-racism|title=Harold Perrineau Opened Up About Getting Fired From "Lost" After Speaking Up About Equal Pay And Racist Storylines|last=Murrell|first=Morgan|website=BuzzFeed|access-date=2026-04-25|date=2023-05-31|language=en}}</ref> Pēc [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] viņa varonis tika izņemts no seriāla, taču vēlāk viņš atgriezās [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]], kā arī piedalījās [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]] vieslomā. Aktieris parādījās arī miniseriālā "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]". Pēc paša aktiera teiktā, atmosfēra filmešanas laukumā nebija ideāla, un viņa aiziešana no seriāla bija saistīta ar lūgumu pievērst lielāku uzmanību viņa tēla Maikla sižeta līnijai par dēla Volta, kuru atveidoja [[Malkolms Deivids Kellijs]], zaudējumu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/tv/harold-perrineau-says-was-fired-lost-show-rcna86910|title=Harold Perrineau says he was fired from ‘Lost’ after asking for character to have ‘equal depth’|website=TODAY.com|access-date=2026-04-25|date=2023-05-31|language=en}}</ref><ref name=":4" /> Lai gan seriāla "Pazudušie" līdzveidotājs [[Deimons Lindelofs]] vēlāk atzina, ka baltajiem varoņiem tika pievērsta lielāka uzmanība nekā citu etnisko grupu varoņiem, viņš un producents [[Karltons Kjūzs]] skaidroja, ka Perino tēla izslēgšana no pamatsastāva bija saistīta ar to, ka aktieris, kurš atveidoja viņa dēlu, pārāk strauji pieauga, apgrūtinot turpmāko viņa un viņa tēva sižeta līnijas attīstību.<ref name=":5" /> Kjūzs arī norādīja, ka Perino netika atlaists, bet gan pārcelts uz epizodisku lomu.<ref name=":5" /> 2007. gadā Perino filmējās filmā "[[28 nedēļas vēlāk]]". 2012. gadā viņš piedalījās seriāla "[[Anarhijas dēli]]" piektajā sezonā un filmējās arī filmā "[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"|Slepenā operācija '30 pēc pusnakts']]". No 2014. līdz 2015. gadam Perino filmējās seriālā "[[Konstantīns (seriāls)|Konstantīns]]", taču tas tika atcelts pēc vienas sezonas augsto ražošanas izmaksu un zemo reitingu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/constantine-season-2-update-legends-tomorrow/|title=Constantine Should Get A Season 2 After Legends of Tomorrow|last=Orquiola|first=John|website=ScreenRant|access-date=2026-04-25|date=2019-02-07|language=en}}</ref> 2016. gadā viņš piedalījās sešās seriāla "[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]" sērijās, bet 2017. gadā — piecās seriāla "[[Noziedzīgie prāti]]" sērijās. No 2017. līdz 2022. gadam Perino filmējās seriālā ''[[Claws]]'', bet no 2019. līdz 2021. gadam atveidoja lomu desmit seriāla "[[Iesācējs]]" sērijās. 2022. gadā [[Džeks Benders]] un [[Džefs Pinkners]], bijušie seriāla "Pazudušie" filmešanas komandas locekļi, uzaicināja Perino filmēties savā jaunajā seriālā ''[[From (seriāls)|From]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/emmy-magazine/articles/harold-perrineau-from-mgm|title=Getting Lost Helped Harold Perrineau Find From|website=Television Academy|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref> Seriāls tika pagarināts ceturtajam sezonam, kuras iznākšana paredzēta 2026. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/from-season-4-release-date/|title=From season 4: Release date, casting updates, latest news {{!}} Radio Times|website=www.radiotimes.com|access-date=2026-04-25|language=en-GB}}</ref> == Personīgā dzīve == 2002. gada augustā Herolds apprecējās ar aktrisi Britāniju Robinsoni, kura kopā ar viņu vēlāk filmējās seriālā "Pazudušie" un filmā ''[[Felon (filma)|Felon]]''. Viņi bija pazīstami jau kopš 1990. gadu sākuma, un 1994. gadā viņiem piedzima meita [[Aurora Perino|Aurora]], kura vēlāk kļuva par aktrisi. 2008. gadā viņiem piedzima meita Vintera, kura arī vēlāk kļuva par aktrisi. 2013. gadā pārim piedzima trešā meita Holideja Greisa.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.today.com/news/lost-star-harold-perrineau-wife-brittany-welcome-third-daughter-1C9010716|title='Lost' star Harold Perrineau and wife Brittany welcome third daughter|website=TODAY.com|access-date=2026-04-25|date=2013-03-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bollywoodshaadis.com/articles/who-is-form-s4-star-harold-perrineau-wife-brittany-perrineau-77949|title=Who Is 'Form' S4 Star, Harold Perrineau's Wife Brittany Perrineau? Know All About Her And Their Kids|website=BollywoodShaadis|access-date=2026-04-25|date=2026-04-20|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1988 |''[[Shakedown]]'' |Tomijs |- |1990 |"[[Ņujorkas karalis (filma)|Ņujorkas karalis]]" (''King of New'' ''York'') |laupītājs metro |- |1994 |[[Smoke (filma)|''Smoke'']] |Rašids Kouls |- | rowspan="2" |1996 |[[Blood and Wine|''Blood and Wine'']] |Henrijs |- |"[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo + Juliet'') |Merkucio |- |1997 |[[The Edge (filma)|''The Edge'']] |Stīvens |- |2000 |[[Woman on Top|''Woman on Top'']] |Monika Džonsa |- | rowspan="2" |2003 |"[[Matrikss atjaunots]]" (''The Matrix Reloaded'') |Links |- |"[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss - Revolūcija]]" (''Matrix Revolutions'') |Links |- |2007 |"[[28 nedēļas vēlāk]]" (''28 Weeks Later'') |Flins |- | rowspan="2" |2008 |[[Felon (filma)|''Felon'']] |leitnants Džeksons |- |[[Gardens of the Night|''Gardens of the Night'']] |Orlando |- | rowspan="2" |2010 |"[[30 dienas tumsā: Tumšas dienas]]" (''30 Days of Night: Dark Days'') |Tods |- |[[The Killing Jar|''The Killing Jar'']] |Smits |- |2011 |"[[Izsalcis trusis uzbrūk]]" (''Seeking Justice'') |Džimijs |- | rowspan="2" |2012 |"[[Tranzīts (filma)|Tranzīts]]" (''Transit'') |Losada |- |"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"|Slepenā operācija '30 pēc pusnakts']]" (''Zero Dark Thirty'') |Džeks Fullers |- | rowspan="2" |2013 |"[[Nodevējs]]" (''Snitch'') |Džefrijs Stīls |- |"[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]" (''Sabotage'') |Dariuss Džeksons |- |2017 |[[The Bachelors|''The Bachelors'']] |doktors Rolenss |- |2018 |''[[Dumplin']]'' |Lī |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma ! |- |1986—1987 |''[[Fame]]'' |dejotājs |18 sērijas |- |1989 |''[[The Cosby Show]]'' |Skots |sērija: ''The Dead End Kids Meet Dr. Lotus'' |- |1990; 1993 |"[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order'') |Džrodans Hills/Kenijs Rinkers |sērija: ''Out of the Half-Light''; sērija: ''Virus'' |- |1997 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |Īzaks Praiss |sērija: ''Freak Show'' |- |1997—2003 |''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' |Ogastuss Hills |galvenā loma; 55 sērijas |- |2003 |''[[Dead Like Me]]'' |Arons Leverts |sērija: ''Rest In Peace'' |- |2007 |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |mācītājs Rodss |sērija: ''Go to Hell'' |- |2007—2008 |"[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]" (''Lost: Missing Pieces'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Maikls Dosons]] |5 minisērijas |- |2004—2006; 2008; 2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |Maikls Dosons |galvenā loma; 48 sērijas |- |2010 |"[[CSI Ņujorka]]" (''CSI NY'') |Redžijs Tifords |sērija: ''Redemption'' |- |2012 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Deimons Poups |otrā plāna loma; 8 sērijas |- |2013 |''[[Law & Order. Special Victims Unit]]'' |Braiens Trimors |sērija: ''Secrets Exhumed'' |- |2014 |"[[Zombiju nācija]]" (''Z Nation'') |Hemonds |sērija: ''Puppies and Kittens'' |- |2014—2015 |"[[Konstantīns (seriāls)|Konstantīns]]" (''The Constantine'') |Menijs |galvenā loma; 12 sērijas |- |2016 |"[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]" (''The Goliath'') |tiesniesis Kellers |6 sērijas |- |2017 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Kelvins Šovs |5 sērijas |- |2018—2019 |''[[Star (seriāls)|Star]]'' |Bobijs Brūkss |9 sērijas |- |2020 |"[[Labais ārsts]]" (''Good Doctor'') |Vess Kellers |sērija: ''Fixation'' |- |2019—2021 |"[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') |Niks Armstrongs |10 sērijas |- |2017—2019; 2021—2022 |''[[Claws]]'' |Dins Somss |galvenā lona; 40 sērijas |- |2022—pašlaik |''[[From (seriāls)|From]]'' |Boids Stīvenss |galvenā loma |} == Atsauces == 8ty3iv1mc4i8nbzq2g1buxvgjhmlwi6 4459412 4459150 2026-04-26T09:44:30Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4459412 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Herolds Perino | vārds_orig = ''Harold Perrineau'' | attēls = Harold Perrineau, Constantine, 2014 Comic Con (cropped).jpg | komentārs = Herolds Perino 2014. gadā | dz vārds = Herolds Viljamss jaunākais | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1963|08|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nodarbošanās = aktieris, producents | darbības gadi = 1986—pašlaik | SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā ("[[Pazudušie]]") | dzimums = V }} '''Herolds Viljamss jaunākais''' ({{val|en|Harold Williams Jr.}}; dzimis {{dat|1963|8|7}}), profesionāli zināms kā '''Herolds Perino''' (''Harold Perrineau'') ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris un producents. Plašāk pazīstams kā Maikls Dosons seriālā "[[Pazudušie]]", Ogastuss Hills seriālā [[Oz (seriāls)|''Oz'']] un Boids Stīvenss seriālā [[From (seriāls)|''From'']], kā arī ar lomām filmās "[[28 nedēļas vēlāk]]", "[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]", "[[Matrikss atjaunots]]" un "[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss — Revolūcija]]". Filmējies arī tādos seriālos kā "[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy''), "[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]" (''The Goliath''), "[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') un "[[Noziedzīgie prāti]]", kā arī filmās ''[[The Edge (filma)|The Edge]]'' un "[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]. == Dzīvesgājums == Herolds Perino piedzima 1963. gada 7. augustā [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], neprecētiem vecākiem Silvijai Perino un Heroldam Viljamsam vecākajam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/harold-perrineaus-journey-family-career-and-achievements/|title=Harold Perrineau’s Journey: Family, Career, and Achievements|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-25|date=2024-12-16|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0674782/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Harold Perrineau bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-25}}</ref> Pēc Šenandoa mūzikas konservatorijas absolvēšanas [[Vinčesterā (ASV)|Vinčesterā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], kur topošais aktieris studēja mūziku un teātri, Herolds strādāja gadījuma darbus, tostarp bārmeņa un apkopēja amatā.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://biography.jrank.org/pages/2672/Perrineau-Harold-Jr-Began-Dancer.html#google_vignette|title=Harold Perrineau Jr. - Began As A Dancer|website=biography.jrank.org|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gados Herolds pievienojās Elvina Eilija deju teātrim, kur pusotru gadu apguva deju.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ar laiku viņa intereses pievērsās aktiera karjerai. Uzsākot aktiera karjeru, Herolds pieņēma savas mātes uzvārdu, lai atšķirtos no jau esoša aktiera Herolda Viljamsa.<ref name=":0" /> == Karjera == Perino debija aktiera lomā notika jau 1986. gadā seriālā ''[[Fame]]'', kur viņš 18 sērijās tēloja fona dejotāju. 1988. gadā viņam bija neliela loma filmā ''[[Shakedown]]'', bet 1989. gadā Perino guva pirmo atzinību ar lomu lugā ''Walnut Street'' teātrī [[Filadelfija|Filadelfijā]].<ref name=":0" /> Pēc tam viņš sāka parādīties epizodiskās lomās seriālos "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" un ''[[The Cosby Show]]'', kā arī mazpazīstamās filmās ''[[Smoke]]'' un ''[[Blood and Wine]]''. 1996. gadā Perino ieguva nozīmīgu lomu [[Bazs Lurmens|Baza Lurmena]] filmā "[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]", lai gan uz šo lomu pretendēja daudzi aktieri, tostarp [[Jūens Makgregors]] un [[Kristians Beils]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thethings.com/how-harold-perrineau-was-cast-in-1996-romeo-and-juliet/|title=How Harold Perrineau Was Cast In Leonardo DiCaprio And Claire Danes's Cult-Classic, Romeo And Juliet|last=Parker|first=Dylan|website=TheThings|access-date=2026-04-25|date=2023-01-11|language=en}}</ref> Pats Perino vēlāk atzina, ka šo lomu iegūt bijis grūti, jo viņam bija sešas neveiksmīgas noklausīšanās, taču, pateicoties Lurmenam, viņam uzticēja šo lomu.<ref name=":3" /> 1997. gadā Perino parādījās otrā plāna lomā filmā ''[[The Edge (filma)|The Edge]]'', kur galvenajās lomās bija [[Entonijs Hopkinss]] un [[Aleks Boldvins]], kā arī piedalījās seriālā ''[[ER (seriāls)|ER]]''. Tajā pašā gadā viņš ieguva savu izrāviena lomu, atveidojot vienu no galvenajiem varoņiem seriālā ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'', kurā filmējās līdz tā noslēgumam 2003. gadā. Tajā pašā gadā Perino spēlēja arī otrā plāna lomas filmās "[[Matrikss atjaunots]]" un "[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss — Revolūcija]]". 2004. gadā Perino uzaicināja atveidot vienu no galvenajiem varoņiem seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajā sezonā]]. Lai gan sākotnēji aktieris pret seriāla koncepciju izturējās atturīgi, pēc sarunas ar līdzveidotāju [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž.Eibramsu]] viņš piekrita lomai.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeed.com/morganmurrell/harold-perrineau-lost-pay-disparity-racism|title=Harold Perrineau Opened Up About Getting Fired From "Lost" After Speaking Up About Equal Pay And Racist Storylines|last=Murrell|first=Morgan|website=BuzzFeed|access-date=2026-04-25|date=2023-05-31|language=en}}</ref> Pēc [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] viņa varoni izņēma no seriāla, taču vēlāk viņš atgriezās [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]], kā arī piedalījās [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]] vieslomā. Aktieris parādījās arī miniseriālā "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]". Pēc paša aktiera teiktā, atmosfēra filmēšanas laukumā nebija ideāla, un viņa aiziešana no seriāla bija saistīta ar lūgumu pievērst lielāku uzmanību viņa tēla Maikla sižeta līnijai par dēla Volta, kuru atveidoja [[Malkolms Deivids Kellijs]], zaudējumu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/tv/harold-perrineau-says-was-fired-lost-show-rcna86910|title=Harold Perrineau says he was fired from ‘Lost’ after asking for character to have ‘equal depth’|website=TODAY.com|access-date=2026-04-25|date=2023-05-31|language=en}}</ref><ref name=":4" /> Lai gan seriāla "Pazudušie" līdzveidotājs [[Deimons Lindelofs]] vēlāk atzina, ka baltajiem varoņiem tika pievērsta lielāka uzmanība nekā citu etnisko grupu varoņiem, viņš un producents [[Karltons Kjūzs]] skaidroja, ka Perino tēla izslēgšana no pamatsastāva bija saistīta ar to, ka aktieris, kurš atveidoja viņa dēlu, pārāk strauji pieauga, apgrūtinot turpmāko viņa un viņa tēva sižeta līnijas attīstību.<ref name=":5" /> Kjūzs arī norādīja, ka Perino netika atlaists, bet gan pārcelts uz epizodisku lomu.<ref name=":5" /> 2007. gadā Perino filmējās filmā "[[28 nedēļas vēlāk]]". 2012. gadā viņš piedalījās seriāla "[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') piektajā sezonā un filmējās arī filmā "[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]". No 2014. līdz 2015. gadam Perino filmējās seriālā "[[Konstantīns (seriāls)|Konstantīns]]" (''The Constantine''), tomēr to atcēla pēc pirmās sezonas augsto ražošanas izmaksu un zemo reitingu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/constantine-season-2-update-legends-tomorrow/|title=Constantine Should Get A Season 2 After Legends of Tomorrow|last=Orquiola|first=John|website=ScreenRant|access-date=2026-04-25|date=2019-02-07|language=en}}</ref> 2016. gadā viņš piedalījās sešās seriāla "[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]" (''The Goliath'') sērijās, bet 2017. gadā — piecās seriāla "[[Noziedzīgie prāti]]" sērijās. No 2017. līdz 2022. gadam Perino filmējās seriālā ''[[Claws]]'', bet no 2019. līdz 2021. gadam atveidoja lomu desmit seriāla "[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') sērijās. 2022. gadā [[Džeks Benders]] un [[Džefs Pinkners]], bijušie seriāla "Pazudušie" filmēšanas komandas locekļi, uzaicināja Perino filmēties savā jaunajā seriālā ''[[From (seriāls)|From]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/emmy-magazine/articles/harold-perrineau-from-mgm|title=Getting Lost Helped Harold Perrineau Find From|website=Television Academy|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref> Seriālu pagarināja ceturtai sezonai, kuras iznākšana paredzēta 2026. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/from-season-4-release-date/|title=From season 4: Release date, casting updates, latest news {{!}} Radio Times|website=www.radiotimes.com|access-date=2026-04-25|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 2002. gada augustā Herolds apprecējās ar aktrisi Britāniju Robinsoni, kura kopā ar viņu vēlāk filmējās seriālā "Pazudušie" un filmā ''[[Felon (filma)|Felon]]''. Viņi bija pazīstami jau kopš 1990. gadu sākuma, un 1994. gadā viņiem piedzima meita [[Aurora Perino|Aurora]], kura vēlāk kļuva par aktrisi. 2008. gadā viņiem piedzima meita Vintera, kura arī vēlāk kļuva par aktrisi. 2013. gadā pārim piedzima trešā meita Holideja Greisa.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.today.com/news/lost-star-harold-perrineau-wife-brittany-welcome-third-daughter-1C9010716|title='Lost' star Harold Perrineau and wife Brittany welcome third daughter|website=TODAY.com|access-date=2026-04-25|date=2013-03-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bollywoodshaadis.com/articles/who-is-form-s4-star-harold-perrineau-wife-brittany-perrineau-77949|title=Who Is 'Form' S4 Star, Harold Perrineau's Wife Brittany Perrineau? Know All About Her And Their Kids|website=BollywoodShaadis|access-date=2026-04-25|date=2026-04-20|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1988 |''[[Shakedown]]'' |Tomijs |- |1990 |"[[Ņujorkas karalis (filma)|Ņujorkas karalis]]" (''King of New'' ''York'') |laupītājs metro |- |1994 |[[Smoke (filma)|''Smoke'']] |Rašids Kouls |- | rowspan="2" |1996 |[[Blood and Wine|''Blood and Wine'']] |Henrijs |- |"[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo + Juliet'') |Merkucio |- |1997 |[[The Edge (filma)|''The Edge'']] |Stīvens |- |2000 |[[Woman on Top|''Woman on Top'']] |Monika Džonsa |- | rowspan="2" |2003 |"[[Matrikss atjaunots]]" (''The Matrix Reloaded'') |Links |- |"[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss — Revolūcija]]" (''Matrix Revolutions'') |Links |- |2007 |"[[28 nedēļas vēlāk]]" (''28 Weeks Later'') |Flins |- | rowspan="2" |2008 |[[Felon (filma)|''Felon'']] |leitnants Džeksons |- |[[Gardens of the Night|''Gardens of the Night'']] |Orlando |- | rowspan="2" |2010 |"[[30 dienas tumsā: Tumšas dienas]]" (''30 Days of Night: Dark Days'') |Tods |- |[[The Killing Jar|''The Killing Jar'']] |Smits |- |2011 |"[[Izsalcis trusis uzbrūk]]" (''Seeking Justice'') |Džimijs |- | rowspan="2" |2012 |"[[Tranzīts (filma)|Tranzīts]]" (''Transit'') |Losada |- |"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"|Slepenā operācija '30 pēc pusnakts']]" (''Zero Dark Thirty'') |Džeks Fullers |- | rowspan="2" |2013 |"[[Nodevējs]]" (''Snitch'') |Džefrijs Stīls |- |"[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]" (''Sabotage'') |Dariuss Džeksons |- |2017 |[[The Bachelors|''The Bachelors'']] |doktors Rolenss |- |2018 |''[[Dumplin']]'' |Lī |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma ! |- |1986—1987 |''[[Fame]]'' |dejotājs |18 sērijas |- |1989 |''[[The Cosby Show]]'' |Skots |sērija: ''The Dead End Kids Meet Dr. Lotus'' |- |1990; 1993 |"[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order'') |Džrodans Hills/Kenijs Rinkers |sērija: ''Out of the Half-Light''; sērija: ''Virus'' |- |1997 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |Īzaks Praiss |sērija: ''Freak Show'' |- |1997—2003 |''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' |Ogastuss Hills |galvenā loma; 55 sērijas |- |2003 |''[[Dead Like Me]]'' |Arons Leverts |sērija: ''Rest In Peace'' |- |2007 |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |mācītājs Rodss |sērija: ''Go to Hell'' |- |2007—2008 |"[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]" (''Lost: Missing Pieces'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Maikls Dosons]] |5 minisērijas |- |2004—2006; 2008; 2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |Maikls Dosons |galvenā loma; 48 sērijas |- |2010 |"[[CSI Ņujorka]]" (''CSI NY'') |Redžijs Tifords |sērija: ''Redemption'' |- |2012 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Deimons Poups |otrā plāna loma; 8 sērijas |- |2013 |''[[Law & Order. Special Victims Unit]]'' |Braiens Trimors |sērija: ''Secrets Exhumed'' |- |2014 |"[[Zombiju nācija]]" (''Z Nation'') |Hemonds |sērija: ''Puppies and Kittens'' |- |2014—2015 |"[[Konstantīns (seriāls)|Konstantīns]]" (''The Constantine'') |Menijs |galvenā loma; 12 sērijas |- |2016 |"[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]" (''The Goliath'') |tiesniesis Kellers |6 sērijas |- |2017 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Kelvins Šovs |5 sērijas |- |2018—2019 |''[[Star (seriāls)|Star]]'' |Bobijs Brūkss |9 sērijas |- |2020 |"[[Labais ārsts]]" (''Good Doctor'') |Vess Kellers |sērija: ''Fixation'' |- |2019—2021 |"[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') |Niks Armstrongs |10 sērijas |- |2017—2019; 2021—2022 |''[[Claws]]'' |Dins Somss |galvenā lona; 40 sērijas |- |2022—pašlaik |''[[From (seriāls)|From]]'' |Boids Stīvenss |galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Perino, Herolds}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] bvch4f1be8xv1tcgngwu2x9hpshmqcc 0 630119 4459151 2026-04-25T19:28:56Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 4459151 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 1dzrl21tio6x4741mrs0r6vyty8lolm 0 630120 4459152 2026-04-25T19:29:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 4459152 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 1dzrl21tio6x4741mrs0r6vyty8lolm 0 630121 4459153 2026-04-25T19:29:39Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 4459153 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 1dzrl21tio6x4741mrs0r6vyty8lolm 0 630122 4459154 2026-04-25T19:30:02Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 4459154 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] 1dzrl21tio6x4741mrs0r6vyty8lolm 14 630123 4459155 2026-04-25T19:30:41Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Slovēnijas cilvēki|Zinātnieki]] [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]] 4459155 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Slovēnijas cilvēki|Zinātnieki]] [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]] b06dyv4uwd5ydz08hn5lehel0soikr5 1 630124 4459156 2026-04-25T19:32:05Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = zinātne |tēma2 = sievietes |valsts = Slovēnija }} 4459156 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = zinātne |tēma2 = sievietes |valsts = Slovēnija }} 9i9bkf3wz0b7zn3qjr5w7qkvn6z9enz 0 630125 4459157 2026-04-25T19:34:18Z Teatrālis 82063 Jauna lapa: {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karlo Goldoni | vārds_orig = ''Carlo Goldoni'' | attēls = Alessandro Longhi - Ritratto di Carlo Goldoni (c 1757) Ca Goldoni Venezia.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1707|2|25}} | dz_vieta = [[Venēcija]], [[Venēcijas Republika]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1793|2|6|1707|2|25}} | m_vieta = Par... 4459157 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karlo Goldoni | vārds_orig = ''Carlo Goldoni'' | attēls = Alessandro Longhi - Ritratto di Carlo Goldoni (c 1757) Ca Goldoni Venezia.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1707|2|25}} | dz_vieta = [[Venēcija]], [[Venēcijas Republika]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1793|2|6|1707|2|25}} | m_vieta = [[Parīze]], [[Francija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[itālis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, libretists, rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[venēciešu valoda]], [[itāļu valoda]], [[franču valoda]] | periods = [[18. gadsimts]] | žanri = [[komēdija]], [[traģikomēdija]], [[traģēdija]], [[librets]], [[dzeja]], [[memuāri]] | temati = | lit virzieni = [[klasicisms]] | slavenākie darbi = komēdijas "Divu kungu kalps" (''Il servitore di due padroni'', 1746), "Viesnīcniece" (''La locandiera'', 1752) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Karlo Goldoni''' ({{val-it|Carlo Goldoni}}; dzimis {{dat|1707|2|25}}, miris {{dat|1793|2|6}}) bija [[itāļi|itāļu]] dramaturgs un rakstnieks. Viens no ievērojamākajiem [[klasicisms|klasicisma]] laika dramaturgiem. Tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[komēdija|komēdijas]] radītājiem. Veicis teātra reformu, laikmetiskojot gadu gaitā degradēto [[delartiskā komēdija|delartisko komēdiju]], tipiskās maskas pārvēršot konkrētos tēlos un pakļaujot konkrētam sižetam, atmetot šim žanram raksturīgo aktieru improvizāciju. Viņa lugas ir sociāla rakstura, tajās atspoguļots visu sabiedrības slāņu, arī viszemāko dzīves veids, vērtības un konflikti. Spēcīgi ietekmējies no [[Moljērs|Moljēra]] darbiem. Saņēmis skarbu delartiskās komēdijas aizstāvja [[Karlo Goci]] kritiku, apsūdzot Goldoni par to, ka viņš atņēmis itāļu teātrim dzejas un iztēles valdzinājumu. Goci pasaku drāmu panākumi ļoti nokaitināja Goldoni, novedot viņu līdz aizbraukšanai uz Franciju. Sarakstījis 267 lugas, no kurām lielākā daļa ir komēdijas. Rakstījis arī operu libretus, dzeju. == Populārākās lugas == * "Divu kungu kalps" (''Il servitore di due padroni'', 1746) * "Venēcijas dvīņi" (''I due gemelli veneziani'', 1747) * "Melis" (''Il bugiardo'', 1750) * "Kafejnīca" (''La bottega del caffè'', 1750) * "Komiskais teātris" (''Il teatro comico'', 1750) * "Sievu valodas" (''I pettegolezzi delle donne'', 1750) * "Viesnīcniece" (''La locandiera'', 1752) * "Feodālis" (''Il feudatario'', 1752) * "Ziņkārīgās sinjoras" (''Le donne curiose'', 1753) * "Neapmierinātie" (''I malcontenti'', 1755) * "Mazais laukums" (''Il campiello'', 1756) * "Vasarnīcu dzīve" (''La villeggiatura'', 1756) * "Mīlētāji" (''Gl'innamorati'', 1759) * "Jocīgs gadījums" (''Un curioso accidente'', 1760) * "Stulbeņi" (''I rusteghi'', 1760) * "Vasarnīcu triloģija" (''Trilogia della villeggiatura'', 1761): ** "Vasarnīcu drudzis" (''Le smanie per la villeggiatura'') ** "Vasarnīcu piedzīvojumi" (''Le avventure della villeggiatura'') ** "Atgriešanās no vasarnīcas" (''Il ritorno dalla villeggiatura'') * "Kjodžas skandāls" (''Le baruffe chiozzotte'', 1762) * "Vēdeklis" (''Il ventaglio'', 1764) {{DEFAULTSORT:Goldoni, Carlo}} [[Kategorija:1707. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1793. gadā mirušie]] [[Kategorija:Venēcijā dzimušie]] [[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]] [[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Klasicisms]] a9kz2wn2trk9lnlp4q7kcf044lnjkdj 4459418 4459157 2026-04-26T09:49:04Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4459418 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karlo Goldoni | vārds_orig = ''Carlo Goldoni'' | attēls = Alessandro Longhi - Ritratto di Carlo Goldoni (c 1757) Ca Goldoni Venezia.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1707|2|25}} | dz_vieta = [[Venēcija]], [[Venēcijas Republika]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1793|2|6|1707|2|25}} | m_vieta = [[Parīze]], [[Francija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[itāļi|itālis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, libretists, rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[venēciešu valoda]], [[itāļu valoda]], [[franču valoda]] | periods = [[18. gadsimts]] | žanri = [[komēdija]], [[traģikomēdija]], [[traģēdija]], [[librets]], [[dzeja]], [[memuāri]] | temati = | lit virzieni = [[klasicisms]] | slavenākie darbi = komēdijas "Divu kungu kalps" (''Il servitore di due padroni'', 1746), "Viesnīcniece" (''La locandiera'', 1752) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Karlo Goldoni''' ({{val|it|Carlo Goldoni}}; dzimis {{dat|1707|2|25}}, miris {{dat|1793|2|6}}) bija [[itāļi|itāļu]] dramaturgs un rakstnieks. Viens no ievērojamākajiem [[klasicisms|klasicisma]] laika dramaturgiem. Tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[komēdija]]s radītājiem. Veicis teātra reformu, laikmetiskojot gadu gaitā degradēto [[delartiskā komēdija|delartisko komēdiju]], tipiskās maskas pārvēršot konkrētos tēlos un pakļaujot konkrētam sižetam, atmetot šim žanram raksturīgo aktieru improvizāciju. Viņa lugas ir sociāla rakstura, tajās atspoguļots visu sabiedrības slāņu, arī viszemāko dzīves veids, vērtības un konflikti. Spēcīgi ietekmējies no [[Moljērs|Moljēra]] darbiem. Saņēmis skarbu delartiskās komēdijas aizstāvja [[Karlo Goci]] kritiku, apsūdzot Goldoni par to, ka viņš atņēmis itāļu teātrim dzejas un iztēles valdzinājumu. Goci pasaku drāmu panākumi ļoti nokaitināja Goldoni, novedot viņu līdz aizbraukšanai uz Franciju. Sarakstījis 267 lugas, no kurām lielākā daļa ir komēdijas. Rakstījis arī operu libretus, dzeju. == Populārākās lugas == * "Divu kungu kalps" (''Il servitore di due padroni'', 1746) * "Venēcijas dvīņi" (''I due gemelli veneziani'', 1747) * "Melis" (''Il bugiardo'', 1750) * "Kafejnīca" (''La bottega del caffè'', 1750) * "Komiskais teātris" (''Il teatro comico'', 1750) * "Sievu valodas" (''I pettegolezzi delle donne'', 1750) * "Viesnīcniece" (''La locandiera'', 1752) * "Feodālis" (''Il feudatario'', 1752) * "Ziņkārīgās sinjoras" (''Le donne curiose'', 1753) * "Neapmierinātie" (''I malcontenti'', 1755) * "Mazais laukums" (''Il campiello'', 1756) * "Vasarnīcu dzīve" (''La villeggiatura'', 1756) * "Mīlētāji" (''Gl'innamorati'', 1759) * "Jocīgs gadījums" (''Un curioso accidente'', 1760) * "Stulbeņi" (''I rusteghi'', 1760) * "Vasarnīcu triloģija" (''Trilogia della villeggiatura'', 1761): ** "Vasarnīcu drudzis" (''Le smanie per la villeggiatura'') ** "Vasarnīcu piedzīvojumi" (''Le avventure della villeggiatura'') ** "Atgriešanās no vasarnīcas" (''Il ritorno dalla villeggiatura'') * "Kjodžas skandāls" (''Le baruffe chiozzotte'', 1762) * "Vēdeklis" (''Il ventaglio'', 1764) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Goldoni, Carlo}} [[Kategorija:1707. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1793. gadā mirušie]] [[Kategorija:Venēcijā dzimušie]] [[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]] [[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Klasicisms]] ddm0ku3y45r1e0dabcrzlacyv6omuli 0 630126 4459175 2026-04-25T20:23:03Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Conopeum chesapeakensis (I1415) (31432622926).jpg | att_nosaukums =Elektrīde {{TaksoSaite|Conopeum chesapeakensis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārt... 4459175 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Conopeum chesapeakensis (I1415) (31432622926).jpg | att_nosaukums =Elektrīde {{TaksoSaite|Conopeum chesapeakensis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | apakškārta =Membraniporina | apakškārta_lv =Membrānporīnas | dzimta =Electridae | dzimta_lv =Elektrīdes | binomial =Electridae <small>Stach, 1937 (1851)</small> | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Elektrīdes''' (''Electridae'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa dzimta. Šīs dzimtas izveidošana tiek piedēvēta austrāliešu paleontologam [[Leo Stahs|Leo Staham]], kurš 1937. gadā veica šīs dzimtas revīziju, lai gan vēl 1851. gadā [[Alsids Orbiņī]] tika izveidojis ''les Electrinae'' dzimtu. Elektrīdes ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]]. Šīs dzimtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Elektrīžu kolonijas var būt garozveidīgas, vienslāņainas, vienrindu, vairākrindu vai daudzrindu. Tās var būt vertikāli stāvošas, vienslāņainas vai daudzslāņainas. Autozooīdi parasti ir taisnstūrveidīgi, eliptiski vai bumbierveidīgi. Gimnocista pilnībā apņem opesiju. Tā ir gluda vai perforēta, reizēm astaina. Kriptocista ir krasi noliekta opesijā. Tā ir reducēta. Periopesiālie dzelkšņi var būt vai arī var nebūt. Elektrīdēm ir starptaustekļu orgāns. Embriji netiek iznesāti. Tie ir planktonotrofi cifonauti. Ancestrula ir autozooīda, vienpatna. Elektrīdēm var būt kenozooīdi. Avikulāriju, poru kameru un perēšanas kameru tām nav.<ref>Martha, Silviu O., Vieira, Leandro M., Souto-Derungs, Javier, Grischenko, Andrei V., Gordon, Dennis P. and Ostrovsky, Andrew N.. "''11 Gymnolaemata, Cheilostomata''". ''Phylum Bryozoa'', edited by Thomas Schwaha, Berlin, Boston: De Gruyter, 2021, pp. 317-424. 327-328. lpp.</ref> == Sistemātika == Elektrīžu dzimtas ģintis:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110746 World Register of Marine Species]</ref> * dzimta: '''''Electridae''''' <small>Stach, 1937 (1851)</small> :* suga: ''[[Arbocuspis]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Arbopercula]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Aspidelectra]]'' <small>Levinsen, 1909</small> :* suga: ''[[Bathypora]]'' <small>MacGillivray, 1885</small> :* suga: ''[[Bullaconopeum]]'' <small>Taylor, 1995</small> † :* suga: ''[[Charixa]]'' <small>Lang, 1915</small> :* suga: ''[[Conopeum]]'' <small>Gray, 1848</small> :* suga: ''[[Craspedopora]]'' <small>Canu & Bassler, 1929</small> † :* suga: ''[[Craspedoporina]]'' <small>Plaziat & Balavoine, 1965</small> † :* suga: ''[[Danocella]]'' <small>Voigt, 1999</small> † :* suga: ''[[Einhornia]]'' <small>Nikulina, 2007</small> :* suga: ''[[Electra]]'' <small>Lamouroux, 1816</small> :* suga: ''[[Eokotosokum]]'' <small>Taylor & Cuffey, 1992</small> † :* suga: ''[[Filiflustra]]'' <small>d'Orbigny, 1852</small> † :* suga: ''[[Filiflustrellaria]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Haplostoechios]]'' <small>Dick, Komatsu, Takashima & Ostrovsky, 2013</small> † :* suga: ''[[Harpecia]]'' <small>Gordon, 1982</small> :* suga: ''[[Herpetopora]]'' <small>Lang, 1914</small> † :* suga: ''[[Iyarispora]]'' <small>Martha, Taylor & Rader, 2019</small> † :* suga: ''[[Kenocharixa]]'' <small>Dick, Sakamoto & Komatsu, 2018</small> † :* suga: ''[[Lapidosella]]'' <small>Gontar, 2010</small> :* suga: ''[[Miravitrea]]'' <small>Gontar, 2014</small> :* suga: ''[[Mychoplectra]]'' <small>Gordon & Parker, 1991</small> :* suga: ''[[Osburnea]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Pyripora]]'' <small>d'Orbigny, 1849</small> :* suga: ''[[Reptoflustrina]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Rhammatopora]]'' <small>Lang, 1916</small> † :* suga: ''[[Spinicharixa]]'' <small>Taylor, 1986</small> † :* suga: ''[[Tamanicella]]'' <small>Viskova & Koromyslova, 2012</small> :* suga: ''[[Tarsocryptus]]'' <small>Tilbrook, 2011</small> :* suga: ''[[Villicharixa]]'' <small>Gordon, 1989</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] 5e6av0zj8t8hkwvqgv1y36obkr3na5d 4459177 4459175 2026-04-25T20:28:06Z Jānis U. 198 4459177 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Conopeum chesapeakensis (I1415) (31432622926).jpg | att_nosaukums =Elektrīde {{TaksoSaite|Conopeum chesapeakensis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | apakškārta =Membraniporina | apakškārta_lv =Membrānporīnas | dzimta =Electridae | dzimta_lv =Elektrīdes | binomial =Electridae <small>Stach, 1937 (1851)</small> | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Elektrīdes''' (''Electridae'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa dzimta. Šīs dzimtas izveidošana tiek piedēvēta austrāliešu paleontologam [[Leo Stahs|Leo Staham]], kurš 1937. gadā veica šīs dzimtas revīziju, lai gan vēl 1851. gadā [[Alsids Orbiņī]] tika izveidojis ''les Electrinae'' dzimtu. Elektrīdes ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]]. Šīs dzimtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Elektrīžu kolonijas var būt garozveidīgas, vienslāņainas, vienrindu, vairākrindu vai daudzrindu. Tās var būt vertikāli stāvošas, vienslāņainas vai daudzslāņainas. Autozooīdi parasti ir taisnstūrveidīgi, eliptiski vai bumbierveidīgi. Gimnocista pilnībā apņem opesiju. Tā ir gluda vai perforēta, reizēm astaina. Kriptocista ir krasi noliekta opesijā. Tā ir reducēta. Periopesiālie dzelkšņi var būt vai arī var nebūt. Elektrīdēm ir starptaustekļu orgāns. Embriji netiek iznesāti. Tie ir planktonotrofi cifonauti. Ancestrula ir autozooīda, vienpatna. Elektrīdēm var būt kenozooīdi. Avikulāriju, poru kameru un perēšanas kameru tām nav.<ref>Martha, Silviu O., Vieira, Leandro M., Souto-Derungs, Javier, Grischenko, Andrei V., Gordon, Dennis P. and Ostrovsky, Andrew N.. "''11 Gymnolaemata, Cheilostomata''". ''Phylum Bryozoa'', edited by Thomas Schwaha, Berlin, Boston: De Gruyter, 2021, pp. 317-424. 327-328. lpp.</ref> == Sistemātika == Elektrīžu dzimtas ģintis:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110746 World Register of Marine Species]</ref> * dzimta: '''''Electridae''''' <small>Stach, 1937 (1851)</small> :* suga: ''[[Arbocuspis]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Arbopercula]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Aspidelectra]]'' <small>Levinsen, 1909</small> :* suga: ''[[Bathypora]]'' <small>MacGillivray, 1885</small> :* suga: ''[[Bullaconopeum]]'' <small>Taylor, 1995</small> † :* suga: ''[[Charixa]]'' <small>Lang, 1915</small> :* suga: ''[[Conopeum]]'' <small>Gray, 1848</small> :* suga: ''[[Craspedopora]]'' <small>Canu & Bassler, 1929</small> † :* suga: ''[[Craspedoporina]]'' <small>Plaziat & Balavoine, 1965</small> † :* suga: ''[[Danocella]]'' <small>Voigt, 1999</small> † :* suga: ''[[Einhornia]]'' <small>Nikulina, 2007</small> :* suga: ''[[Electra (sūneņi)|Electra]]'' <small>Lamouroux, 1816</small> :* suga: ''[[Eokotosokum]]'' <small>Taylor & Cuffey, 1992</small> † :* suga: ''[[Filiflustra]]'' <small>d'Orbigny, 1852</small> † :* suga: ''[[Filiflustrellaria]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Haplostoechios]]'' <small>Dick, Komatsu, Takashima & Ostrovsky, 2013</small> † :* suga: ''[[Harpecia]]'' <small>Gordon, 1982</small> :* suga: ''[[Herpetopora]]'' <small>Lang, 1914</small> † :* suga: ''[[Iyarispora]]'' <small>Martha, Taylor & Rader, 2019</small> † :* suga: ''[[Kenocharixa]]'' <small>Dick, Sakamoto & Komatsu, 2018</small> † :* suga: ''[[Lapidosella]]'' <small>Gontar, 2010</small> :* suga: ''[[Miravitrea]]'' <small>Gontar, 2014</small> :* suga: ''[[Mychoplectra]]'' <small>Gordon & Parker, 1991</small> :* suga: ''[[Osburnea]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Pyripora]]'' <small>d'Orbigny, 1849</small> :* suga: ''[[Reptoflustrina]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Rhammatopora]]'' <small>Lang, 1916</small> † :* suga: ''[[Spinicharixa]]'' <small>Taylor, 1986</small> † :* suga: ''[[Tamanicella]]'' <small>Viskova & Koromyslova, 2012</small> :* suga: ''[[Tarsocryptus]]'' <small>Tilbrook, 2011</small> :* suga: ''[[Villicharixa]]'' <small>Gordon, 1989</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] pex4fsozn0zhh2u0ek9fpuyg117q54s 4459180 4459177 2026-04-25T20:33:25Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Elektrīdes]] 4459180 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Elektrīdes]] qoi5mhz3lwfpwlhcd6gv4ndbutpk3rm 3 630127 4459178 2026-04-25T20:32:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459178 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lexizaninetti}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. aprīlis, plkst. 23.32 (EEST) jmbr24a2pl81zmqnjbpz7fhki1q8zz9 0 630128 4459179 2026-04-25T20:33:05Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Conopeum chesapeakensis (I1415) (31432622926).jpg | att_nosaukums =Elektrīde {{TaksoSaite|Conopeum chesapeakensis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārt... 4459179 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Conopeum chesapeakensis (I1415) (31432622926).jpg | att_nosaukums =Elektrīde {{TaksoSaite|Conopeum chesapeakensis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | apakškārta =Membraniporina | apakškārta_lv =Membrānporīnas | dzimta =Electridae | dzimta_lv =Elektrīdes | binomial =Electridae <small>Stach, 1937 (1851)</small> | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Elektrīdes''' (''Electridae'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa dzimta. Šīs dzimtas izveidošana tiek piedēvēta austrāliešu paleontologam [[Leo Stahs|Leo Staham]], kurš 1937. gadā veica šīs dzimtas revīziju, lai gan vēl 1851. gadā [[Alsids Orbiņī]] tika izveidojis ''les Electrinae'' dzimtu. Elektrīdes ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]]. Šīs dzimtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Elektrīžu [[Kolonija (bioloģija)|kolonijas]] var būt garozveidīgas, vienslāņainas, vienrindu, vairākrindu vai daudzrindu. Tās var būt vertikāli stāvošas, vienslāņainas vai daudzslāņainas. [[Autozooīdi]] parasti ir taisnstūrveidīgi, eliptiski vai bumbierveidīgi. [[Gimnocista]] pilnībā apņem [[Opesijs|opesiju]]. Tā ir gluda vai perforēta, reizēm astaina. [[Kriptocista]] ir krasi noliekta opesijā. Tā ir [[Redukcija (bioloģija)|reducēta]]. [[Periopesiālie dzelkšņi]] var būt vai arī var nebūt. Elektrīdēm ir starptaustekļu orgāns. [[Embrijs|Embriji]] netiek iznesāti. Tie ir planktonotrofi [[cifonauti]]. [[Ancestrula]] ir autozooīda, vienpatna. Elektrīdēm var būt [[kenozooīdi]]. [[Avikulārijas|Avikulāriju]], [[Poru kamera|poru kameru]] un perēšanas kameru tām nav.<ref>Martha, Silviu O., Vieira, Leandro M., Souto-Derungs, Javier, Grischenko, Andrei V., Gordon, Dennis P. and Ostrovsky, Andrew N.. "''11 Gymnolaemata, Cheilostomata''". ''Phylum Bryozoa'', edited by Thomas Schwaha, Berlin, Boston: De Gruyter, 2021, pp. 317-424. 327-328. lpp.</ref> == Sistemātika == Elektrīžu dzimtas ģintis:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110746 World Register of Marine Species]</ref> * dzimta: '''''Electridae''''' <small>Stach, 1937 (1851)</small> :* suga: ''[[Arbocuspis]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Arbopercula]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Aspidelectra]]'' <small>Levinsen, 1909</small> :* suga: ''[[Bathypora]]'' <small>MacGillivray, 1885</small> :* suga: ''[[Bullaconopeum]]'' <small>Taylor, 1995</small> † :* suga: ''[[Charixa]]'' <small>Lang, 1915</small> :* suga: ''[[Conopeum]]'' <small>Gray, 1848</small> :* suga: ''[[Craspedopora]]'' <small>Canu & Bassler, 1929</small> † :* suga: ''[[Craspedoporina]]'' <small>Plaziat & Balavoine, 1965</small> † :* suga: ''[[Danocella]]'' <small>Voigt, 1999</small> † :* suga: ''[[Einhornia]]'' <small>Nikulina, 2007</small> :* suga: ''[[Electra (sūneņi)|Electra]]'' <small>Lamouroux, 1816</small> :* suga: ''[[Eokotosokum]]'' <small>Taylor & Cuffey, 1992</small> † :* suga: ''[[Filiflustra]]'' <small>d'Orbigny, 1852</small> † :* suga: ''[[Filiflustrellaria]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Haplostoechios]]'' <small>Dick, Komatsu, Takashima & Ostrovsky, 2013</small> † :* suga: ''[[Harpecia]]'' <small>Gordon, 1982</small> :* suga: ''[[Herpetopora]]'' <small>Lang, 1914</small> † :* suga: ''[[Iyarispora]]'' <small>Martha, Taylor & Rader, 2019</small> † :* suga: ''[[Kenocharixa]]'' <small>Dick, Sakamoto & Komatsu, 2018</small> † :* suga: ''[[Lapidosella]]'' <small>Gontar, 2010</small> :* suga: ''[[Miravitrea]]'' <small>Gontar, 2014</small> :* suga: ''[[Mychoplectra]]'' <small>Gordon & Parker, 1991</small> :* suga: ''[[Osburnea]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Pyripora]]'' <small>d'Orbigny, 1849</small> :* suga: ''[[Reptoflustrina]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Rhammatopora]]'' <small>Lang, 1916</small> † :* suga: ''[[Spinicharixa]]'' <small>Taylor, 1986</small> † :* suga: ''[[Tamanicella]]'' <small>Viskova & Koromyslova, 2012</small> :* suga: ''[[Tarsocryptus]]'' <small>Tilbrook, 2011</small> :* suga: ''[[Villicharixa]]'' <small>Gordon, 1989</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] 63b4jam099gkpw0yrjozfub10sg0p7n 4459181 4459179 2026-04-25T20:34:29Z Jānis U. 198 4459181 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Conopeum chesapeakensis (I1415) (31432622926).jpg | att_nosaukums =Elektrīde {{TaksoSaite|Conopeum chesapeakensis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | apakškārta =Membraniporina | apakškārta_lv =Membrānporīnas | dzimta =Electridae | dzimta_lv =Elektrīdes | binomial =Electridae <small>Stach, 1937 (1851)</small> | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Elektrīdes''' (''Electridae'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa dzimta. Šīs dzimtas izveidošana tiek piedēvēta austrāliešu paleontologam [[Leo Stahs|Leo Staham]], kurš 1937. gadā veica šīs dzimtas revīziju, lai gan vēl 1851. gadā [[Alsids Orbiņī]] tika izveidojis ''les Electrinae'' dzimtu. Elektrīdes ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]]. Šīs dzimtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == Elektrīžu [[Kolonija (bioloģija)|kolonijas]] var būt garozveidīgas, vienslāņainas, vienrindu, vairākrindu vai daudzrindu. Tās var būt vertikāli stāvošas, vienslāņainas vai daudzslāņainas. [[Autozooīdi]] parasti ir taisnstūrveidīgi, eliptiski vai bumbierveidīgi. [[Gimnocista]] pilnībā apņem [[Opesijs|opesiju]]. Tā ir gluda vai perforēta, reizēm astaina. [[Kriptocista]] ir krasi noliekta opesijā. Tā ir [[Redukcija (bioloģija)|reducēta]]. [[Periopesiālie dzelkšņi]] var būt vai arī var nebūt. Elektrīdēm ir starptaustekļu orgāns. [[Embrijs|Embriji]] netiek iznesāti. Tie ir planktonotrofi [[cifonauti]]. [[Ancestrula]] ir autozooīda, vienpatna. Elektrīdēm var būt [[kenozooīdi]]. [[Avikulārijas|Avikulāriju]], [[Poru kamera|poru kameru]] un perēšanas kameru tām nav.<ref>Martha, Silviu O., Vieira, Leandro M., Souto-Derungs, Javier, Grischenko, Andrei V., Gordon, Dennis P. and Ostrovsky, Andrew N.. "''11 Gymnolaemata, Cheilostomata''". ''Phylum Bryozoa'', edited by Thomas Schwaha, Berlin, Boston: De Gruyter, 2021, pp. 317-424. 327-328. lpp.</ref> == Sistemātika == Elektrīžu dzimtas ģintis:<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=110746 World Register of Marine Species]</ref> * dzimta: '''''Electridae''''' <small>Stach, 1937 (1851)</small> :* suga: ''[[Arbocuspis]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Arbopercula]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Aspidelectra]]'' <small>Levinsen, 1909</small> :* suga: ''[[Bathypora]]'' <small>MacGillivray, 1885</small> :* suga: ''[[Bullaconopeum]]'' <small>Taylor, 1995</small> † :* suga: ''[[Charixa]]'' <small>Lang, 1915</small> :* suga: ''[[Conopeum]]'' <small>Gray, 1848</small> :* suga: ''[[Craspedopora]]'' <small>Canu & Bassler, 1929</small> † :* suga: ''[[Craspedoporina]]'' <small>Plaziat & Balavoine, 1965</small> † :* suga: ''[[Danocella]]'' <small>Voigt, 1999</small> † :* suga: ''[[Einhornia]]'' <small>Nikulina, 2007</small> :* suga: ''[[Electra (sūneņi)|Electra]]'' <small>Lamouroux, 1816</small> :* suga: ''[[Eokotosokum]]'' <small>Taylor & Cuffey, 1992</small> † :* suga: ''[[Filiflustra]]'' <small>d'Orbigny, 1852</small> † :* suga: ''[[Filiflustrellaria]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Haplostoechios]]'' <small>Dick, Komatsu, Takashima & Ostrovsky, 2013</small> † :* suga: ''[[Harpecia]]'' <small>Gordon, 1982</small> :* suga: ''[[Herpetopora]]'' <small>Lang, 1914</small> † :* suga: ''[[Iyarispora]]'' <small>Martha, Taylor & Rader, 2019</small> † :* suga: ''[[Kenocharixa]]'' <small>Dick, Sakamoto & Komatsu, 2018</small> † :* suga: ''[[Lapidosella]]'' <small>Gontar, 2010</small> :* suga: ''[[Miravitrea]]'' <small>Gontar, 2014</small> :* suga: ''[[Mychoplectra]]'' <small>Gordon & Parker, 1991</small> :* suga: ''[[Osburnea]]'' <small>Nikulina, 2010</small> :* suga: ''[[Pyripora]]'' <small>d'Orbigny, 1849</small> :* suga: ''[[Reptoflustrina]]'' <small>d'Orbigny, 1853</small> † :* suga: ''[[Rhammatopora]]'' <small>Lang, 1916</small> † :* suga: ''[[Spinicharixa]]'' <small>Taylor, 1986</small> † :* suga: ''[[Tamanicella]]'' <small>Viskova & Koromyslova, 2012</small> :* suga: ''[[Tarsocryptus]]'' <small>Tilbrook, 2011</small> :* suga: ''[[Villicharixa]]'' <small>Gordon, 1989</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] impw0vnfrc5d9406u72oqvj6a3hb4c5 0 630129 4459182 2026-04-25T20:39:29Z Teatrālis 82063 Jauna lapa: {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karlo Goci | vārds_orig = ''Carlo Gozzi'' | attēls = Portret van Carlo Gozzi, RP-P-1909-5993 (cropped) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1720|12|13}} | dz_vieta = [[Venēcija]], [[Venēcijas Republika]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1806|4|4|1720|12|13}} | m_vieta = [[Venēcija]], Austr... 4459182 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karlo Goci | vārds_orig = ''Carlo Gozzi'' | attēls = Portret van Carlo Gozzi, RP-P-1909-5993 (cropped) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1720|12|13}} | dz_vieta = [[Venēcija]], [[Venēcijas Republika]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1806|4|4|1720|12|13}} | m_vieta = [[Venēcija]], [[Austrijas Impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[itālis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Carlo Gozzi - signature.png | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[venēciešu valoda]], [[itāļu valoda]] | periods = [[18. gadsimts]] | žanri = [[komēdija]], [[traģikomēdija]], [[memuāri]] | temati = | lit virzieni = [[delartiskā komēdija]] | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Karlo Goci''' ({{val-it|Carlo Gozzi}}; dzimis {{dat|1720|12|13}}, miris {{dat|1806|4|4}}) bija [[itāļi|itāļu]] dramaturgs un rakstnieks. Aktīvs [[delartiskā komēdija|delartiskās komēdijas]] tradīciju aizstāvis, kritizējot [[Karlo Goldoni]] ieviestās teātra inovācijas. Goci radīja teātra pasakas jeb fiabas (''fiaba teatrale''), reabilitējot delartisko komēdiju ar tai raksturīgo improvizāciju un sapludinot to ar pasaku tematu un pakļaujot ironijai. Lugām raksturīga spilgta teatralitāte, pārdabisko un mītisko elementu izmantojums. Vēlākos gados rakstījis [[traģēdija|traģēdijas]], ieviešot tajās komiskus elementus, bet šie darbi izrādījās pārāk inovatīvi un kritiķiem nebija pieņemami. Goci pasaku lugas vēlāk ietekmējušas un bijušas iedvesmas avoti īpaši [[romantisms|romantisma]] laika autoriem, kā [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmanim]], gan [[modernisms|modernisma]] pārstāvjiem, piemēram, teātra režisoriem [[Vsevolods Meierholds|Vsevolodam Meierholdam]] un [[Jevgēņijs Vahtangovs|Jevgēņijam Vahtangovam]]. Tās atzinīgi vērtējuši arī [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Aleksandrs Ostrovskis]], Pēc Goci lugām komponētas operas, no tām slavenākās ir [[Džakomo Pučīni]] "[[Turandota]]" (''Turandot'', 1926) un [[Sergejs Prokofjevs|Sergeja Prokofjeva]] "Mīla uz trim apelsīniem" (''L'amour des trois oranges'', 1921). == Fiabas — teātra pasakas == * "Mīla uz trim apelsīniem" (''L'amore delle tre melarance'', 1761) * "Krauklis" (''Il corvo'', 1761) * "Karalis briedis" (''Il re cervo'', 1762) * "Turandota" (''Turandot'', 1762) * "Sieviete čūska" (''La donna serpente'', 1762) * "Zobeida" (''Zobeide'', 1763) * "Laimīgie nabagi" (''I pitocchi fortunati'', 1764) * "Zilais briesmonis" (''Il mostro turchino'', 1764) * "Zaļais putniņš" (''L'augellino bel verde'', 1765) * "Džinu karalis Dzeims" (''Zeim, Re de' Geni'', 1765) {{DEFAULTSORT:Gozzi, Carlo}} [[Kategorija:1720. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1806. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]] [[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] lbleog0yg5cbwecev80dm5saeychvhg 4459196 4459182 2026-04-25T21:37:32Z Teatrālis 82063 4459196 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karlo Goci | vārds_orig = ''Carlo Gozzi'' | attēls = Portret van Carlo Gozzi, RP-P-1909-5993 (cropped) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1720|12|13}} | dz_vieta = [[Venēcija]], [[Venēcijas Republika]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1806|4|4|1720|12|13}} | m_vieta = [[Venēcija]], [[Austrijas Impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[itālis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Carlo Gozzi - signature.png | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[venēciešu valoda]], [[itāļu valoda]] | periods = [[18. gadsimts]] | žanri = [[komēdija]], [[traģikomēdija]], [[memuāri]] | temati = | lit virzieni = [[delartiskā komēdija]] | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Karlo Goci''' ({{val-it|Carlo Gozzi}}; dzimis {{dat|1720|12|13}}, miris {{dat|1806|4|4}}) bija [[itāļi|itāļu]] dramaturgs un rakstnieks. Aktīvs [[delartiskā komēdija|delartiskās komēdijas]] tradīciju aizstāvis, kritizējot [[Karlo Goldoni]] ieviestās teātra inovācijas. Goci radīja teātra pasakas jeb fiabas (''fiaba teatrale''), reabilitējot delartisko komēdiju ar tai raksturīgo improvizāciju un sapludinot to ar pasaku tematu un pakļaujot ironijai. Lugām raksturīga spilgta teatralitāte, pārdabisko un mītisko elementu izmantojums. Vēlākos gados rakstījis [[traģēdija|traģēdijas]], ieviešot tajās komiskus elementus, bet šie darbi izrādījās pārāk inovatīvi un kritiķiem nebija pieņemami. Goci pasaku lugas vēlāk ietekmējušas un bijušas iedvesmas avoti īpaši [[romantisms|romantisma]] laika autoriem, kā [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmanim]], gan [[modernisms|modernisma]] pārstāvjiem, piemēram, teātra režisoriem [[Vsevolods Meierholds|Vsevolodam Meierholdam]] un [[Jevgēņijs Vahtangovs|Jevgēņijam Vahtangovam]]. Tās atzinīgi vērtējuši arī [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Aleksandrs Ostrovskis]]. Pēc Goci lugām komponētas operas, no tām slavenākās ir [[Džakomo Pučīni]] "[[Turandota]]" (''Turandot'', 1926) un [[Sergejs Prokofjevs|Sergeja Prokofjeva]] "Mīla uz trim apelsīniem" (''L'amour des trois oranges'', 1921). == Fiabas — teātra pasakas == * "Mīla uz trim apelsīniem" (''L'amore delle tre melarance'', 1761) * "Krauklis" (''Il corvo'', 1761) * "Karalis briedis" (''Il re cervo'', 1762) * "Turandota" (''Turandot'', 1762) * "Sieviete čūska" (''La donna serpente'', 1762) * "Zobeida" (''Zobeide'', 1763) * "Laimīgie nabagi" (''I pitocchi fortunati'', 1764) * "Zilais briesmonis" (''Il mostro turchino'', 1764) * "Zaļais putniņš" (''L'augellino bel verde'', 1765) * "Džinu karalis Dzeims" (''Zeim, Re de' Geni'', 1765) {{DEFAULTSORT:Gozzi, Carlo}} [[Kategorija:1720. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1806. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]] [[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 0bi351ki4mu6zv9idu9dpj1l0uug25x 3 630130 4459188 2026-04-25T21:09:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459188 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=IncoherentP}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST) 1qglqzhv6o4a592jc1ph26heoj4e203 3 630131 4459193 2026-04-25T21:25:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459193 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cedar Tree}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 00.25 (EEST) jscjath49weals4yafey1bg7m2bi1us 3 630132 4459204 2026-04-25T22:18:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459204 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mulan11111}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 01.18 (EEST) 6eqzqrt4ddqr3cfm92b0sf2q5kungd2 0 630133 4459236 2026-04-26T01:15:43Z Ūdeņradis 118694 Jauna lapa: '''Smūtijs''' (no [[angļu valoda]]s “smoothie”) ir biezs, viendabīgs [[dzēriens]], kas parasti tiek gatavots, [[Blenderis|sablendējot]] [[Augļi|augļus]], [[Dārzenis|dārzeņus]] un [[Šķidrums|šķidrumu]] (parasti [[Ūdens|ūdeni]], [[Piens|pienu]] vai augu sulas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.oxforddictionaries.com/definition/smoothie|title=smoothie {{!}} Definition of smoothie in English by Oxford Dictionaries|website=Oxford Dictionaries {{!}} English|a... 4459236 wikitext text/x-wiki '''Smūtijs''' (no [[angļu valoda]]s “smoothie”) ir biezs, viendabīgs [[dzēriens]], kas parasti tiek gatavots, [[Blenderis|sablendējot]] [[Augļi|augļus]], [[Dārzenis|dārzeņus]] un [[Šķidrums|šķidrumu]] (parasti [[Ūdens|ūdeni]], [[Piens|pienu]] vai augu sulas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.oxforddictionaries.com/definition/smoothie|title=smoothie {{!}} Definition of smoothie in English by Oxford Dictionaries|website=Oxford Dictionaries {{!}} English|access-date=2026-04-26}}</ref> Tas ir kļuvis par nozīmīgu uztura elementu mūsdienu veselīga dzīvesveida un alternatīvās medicīnas cienītājiem. == Izcelsme == Smūtiju kā atsevišķu dzērienu kategoriju sāka plaši lietot 20. gadsimta otrajā pusē [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Sākotnēji ar šo vārdu apzīmēja saldu [[Punšs|punšu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etymonline.com/word/smoothie|title=Smoothie - Etymology, Origin & Meaning|website=etymonline|access-date=2026-04-26|language=en-US}}</ref> bet no 80. gadiem tas bija saistīts ar veselīga uztura kustību un tālaika alternatīvās medicīnas idejām, kuras popularizēja dabisku, mazapstrādātu pārtiku. Smūtiju izplatību būtiski veicināja elektrisko blenderu attīstība, kas ļāva iegūt īpaši viendabīgu konsistenci. == Galvenās sastāvdaļas == Tipisks smūtijs sastāv no vairākiem komponentiem: augļi un ogas (piemēram, [[banāni]], [[zemenes]], [[mango]]), dārzeņi (piemēram, [[spināti]] vai [[kāposti]]), šķidrums (piens, ūdens, sulas u.c.), papildu piedevas (piemēram, [[medus]], [[jogurts]], sēklas vai olbaltumvielu pulveris).<ref name=":0">https://newsnetwork.mayoclinic.org/discussion/mayo-clinic-minute-get-smart-about-smoothies/ Mayo Clinic Minute: Get smart about smoothies — Jeff Olsen — July 26, 2017</ref> Smūtiju sastāvs var ievērojami atšķirties atkarībā no uztura mērķiem. Piemēram, [[Diēta|diētiskajos]] smūtijos izvairās no [[Kalorija|kalorijām]] bagātiem produktiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/better/pop-culture/how-build-better-smoothie-according-nutritionist-ncna874006|title=How to build a better smoothie, according to a nutritionist|work=NBC News|access-date=2026-04-26|language=en-US}}</ref> == Uzturvērtība un nozīme == Smūtiji tiek uzskatīti par veselīgu uztura sastāvdaļu, jo tie ievērojamā daudzumā satur [[šķiedrvielas]], [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]. Atšķirībā no sulām, kurās parasti tiek izspiests tikai šķidrums, smūtiji saglabā visu augļa vai dārzeņa struktūru, ieskaitot šķiedrvielas. Tas var palīdzēt [[gremošana]]i un radīt ilgāku [[Sātīgums|sāta]] sajūtu. Tomēr jāņem vērā, ka smūtiji var saturēt arī lielu cukura daudzumu, īpaši, ja tie sastāv galvenokārt no augļiem vai satur pievienotus saldinātājus, un tādējādi bojāt [[Zobi|zobus]] un provocēt [[Aptaukošanās|aptaukošanos]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://extension.usu.edu/nutrition/research/smoothies-helpful-or-harmful|title=Smoothies—Helpful or Harmful?|last=University|first=Utah State|website=extension.usu.edu|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> Tādēļ uztura speciālisti iesaka sabalansēt ēdiena sastāvdaļas, iekļaujot arī [[olbaltumvielas]] un taukus (kas ir, piemēram, pienā),<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rogers|first=Peter J.|last2=Shahrokni|first2=Roya|date=2018-03-30|title=A Comparison of the Satiety Effects of a Fruit Smoothie, Its Fresh Fruit Equivalent and Other Drinks|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5946216/|journal=Nutrients|volume=10|issue=4|pages=431|doi=10.3390/nu10040431|issn=2072-6643|pmc=5946216|pmid=29601488}}</ref> kā arī neiesaka pievienot cukuru, jo parasti smūtijs ir pietiekami dabiski salds.<ref name=":0" /> Var pievienot arī ledus gabaliņus.<ref name=":0" /> == Variācijas == Pastāv daudzi smūtiju veidi: * “zaļie smūtiji”, kuros dominē [[lapu dārzeņi]] * “[[Olbaltumvielas|proteīna]] smūtiji”, kas satur olbaltumvielu piedevas * “[[Detokss|detoksa]] smūtiji”, kas tiek reklamēti kā organisma attīrīšanas līdzeklis (lai gan šis efekts nav medicīniski pierādīts un pārāk zemā kaloriju līmeņa dēļ šie smūtiji nav veselīgi)<ref name=":1" /> * [[Saldais ēdiens|deserta]] tipa smūtiji ar [[Kakao pupiņas|kakao]], [[Rieksts|riekstiem]], [[Sviests|sviestu]] vai [[Saldējums|saldējumu]] == Ekonomiskā nozīme == Smūtiji ir kļuvuši par globālu pārtikas industrijas produktu, ko piedāvā [[kafejnīca]]s, [[Restorāns|restorāni]] un specializēti dzērienu [[Bārs (iestāde)|bāri]]. Tie ir cieši saistīti ar veselības, [[Fitness|fitnesa]] un aktīva dzīvesveida mūsdienu tendencēm, kā arī ar sociālo mediju kultūru, kur vizuāli pievilcīgi smūtiji bieži tiek popularizēti kā dzīvesstila simbols. Lai gan viņu faktiskā vērtība agrāk tika pārspīlēta reklāmas motīvu dēļ, tomēr gan oficiālā, gan alternatīvā medicīna iesaka smūtijus kā cukuroto un gāzēto dzērienu ([[Kola|kolu]], [[Limonāde|limonāžu]] u.c.) aizvietotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/nutrition/php/data-research/sugar-sweetened-beverages.html|title=Fast Facts: Sugar-Sweetened Beverage Consumption|last=CDC|website=Nutrition|access-date=2026-04-26|date=2026-04-20|language=en-us}}</ref> Daži zinātnieki turas pie uzskata, ka kaitīgs ir jebkurš cukurs un ka augļos esošā [[fruktoze]] pārsaldina smūtijus, kaitējot veselībai, un iesaka augļus smūtijos pilnīgi vai daļēji aizstāt ar dārzeņiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/society/2013/sep/07/smoothies-fruit-juices-new-health-risk|title=Smoothies and fruit juices are a new risk to health, US scientists warn|work=The Guardian|access-date=2026-04-26|date=2013-09-07|last=Boseley|first=Sarah|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Virtuve]] [[Kategorija:Dzērieni]] 4v03xiasvwntmo86p42vfuzfi8zlba4 4459238 4459236 2026-04-26T01:17:26Z Ūdeņradis 118694 4459238 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kiwi Smoothie.jpg|thumb|Kivi smūtijs]]'''Smūtijs''' (no [[angļu valoda]]s “smoothie”) ir biezs, viendabīgs [[dzēriens]], kas parasti tiek gatavots, [[Blenderis|sablendējot]] [[Augļi|augļus]], [[Dārzenis|dārzeņus]] un [[Šķidrums|šķidrumu]] (parasti [[Ūdens|ūdeni]], [[Piens|pienu]] vai augu sulas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.oxforddictionaries.com/definition/smoothie|title=smoothie {{!}} Definition of smoothie in English by Oxford Dictionaries|website=Oxford Dictionaries {{!}} English|access-date=2026-04-26}}</ref> Tas ir kļuvis par nozīmīgu uztura elementu mūsdienu veselīga dzīvesveida un alternatīvās medicīnas cienītājiem. == Izcelsme == Smūtiju kā atsevišķu dzērienu kategoriju sāka plaši lietot 20. gadsimta otrajā pusē [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Sākotnēji ar šo vārdu apzīmēja saldu [[Punšs|punšu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etymonline.com/word/smoothie|title=Smoothie - Etymology, Origin & Meaning|website=etymonline|access-date=2026-04-26|language=en-US}}</ref> bet no 80. gadiem tas bija saistīts ar veselīga uztura kustību un tālaika alternatīvās medicīnas idejām, kuras popularizēja dabisku, mazapstrādātu pārtiku. Smūtiju izplatību būtiski veicināja elektrisko blenderu attīstība, kas ļāva iegūt īpaši viendabīgu konsistenci. == Galvenās sastāvdaļas == Tipisks smūtijs sastāv no vairākiem komponentiem: augļi un ogas (piemēram, [[banāni]], [[zemenes]], [[mango]]), dārzeņi (piemēram, [[spināti]] vai [[kāposti]]), šķidrums (piens, ūdens, sulas u.c.), papildu piedevas (piemēram, [[medus]], [[jogurts]], sēklas vai olbaltumvielu pulveris).<ref name=":0">https://newsnetwork.mayoclinic.org/discussion/mayo-clinic-minute-get-smart-about-smoothies/ Mayo Clinic Minute: Get smart about smoothies — Jeff Olsen — July 26, 2017</ref> Smūtiju sastāvs var ievērojami atšķirties atkarībā no uztura mērķiem. Piemēram, [[Diēta|diētiskajos]] smūtijos izvairās no [[Kalorija|kalorijām]] bagātiem produktiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/better/pop-culture/how-build-better-smoothie-according-nutritionist-ncna874006|title=How to build a better smoothie, according to a nutritionist|work=NBC News|access-date=2026-04-26|language=en-US}}</ref> == Uzturvērtība un nozīme == Smūtiji tiek uzskatīti par veselīgu uztura sastāvdaļu, jo tie ievērojamā daudzumā satur [[šķiedrvielas]], [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]. Atšķirībā no sulām, kurās parasti tiek izspiests tikai šķidrums, smūtiji saglabā visu augļa vai dārzeņa struktūru, ieskaitot šķiedrvielas. Tas var palīdzēt [[gremošana]]i un radīt ilgāku [[Sātīgums|sāta]] sajūtu. Tomēr jāņem vērā, ka smūtiji var saturēt arī lielu cukura daudzumu, īpaši, ja tie sastāv galvenokārt no augļiem vai satur pievienotus saldinātājus, un tādējādi bojāt [[Zobi|zobus]] un provocēt [[Aptaukošanās|aptaukošanos]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://extension.usu.edu/nutrition/research/smoothies-helpful-or-harmful|title=Smoothies—Helpful or Harmful?|last=University|first=Utah State|website=extension.usu.edu|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> Tādēļ uztura speciālisti iesaka sabalansēt ēdiena sastāvdaļas, iekļaujot arī [[olbaltumvielas]] un taukus (kas ir, piemēram, pienā),<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rogers|first=Peter J.|last2=Shahrokni|first2=Roya|date=2018-03-30|title=A Comparison of the Satiety Effects of a Fruit Smoothie, Its Fresh Fruit Equivalent and Other Drinks|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5946216/|journal=Nutrients|volume=10|issue=4|pages=431|doi=10.3390/nu10040431|issn=2072-6643|pmc=5946216|pmid=29601488}}</ref> kā arī neiesaka pievienot cukuru, jo parasti smūtijs ir pietiekami dabiski salds.<ref name=":0" /> Var pievienot arī ledus gabaliņus.<ref name=":0" /> == Variācijas == Pastāv daudzi smūtiju veidi: * “zaļie smūtiji”, kuros dominē [[lapu dārzeņi]] * “[[Olbaltumvielas|proteīna]] smūtiji”, kas satur olbaltumvielu piedevas * “[[Detokss|detoksa]] smūtiji”, kas tiek reklamēti kā organisma attīrīšanas līdzeklis (lai gan šis efekts nav medicīniski pierādīts un pārāk zemā kaloriju līmeņa dēļ šie smūtiji nav veselīgi)<ref name=":1" /> * [[Saldais ēdiens|deserta]] tipa smūtiji ar [[Kakao pupiņas|kakao]], [[Rieksts|riekstiem]], [[Sviests|sviestu]] vai [[Saldējums|saldējumu]] == Ekonomiskā nozīme == Smūtiji ir kļuvuši par globālu pārtikas industrijas produktu, ko piedāvā [[kafejnīca]]s, [[Restorāns|restorāni]] un specializēti dzērienu [[Bārs (iestāde)|bāri]]. Tie ir cieši saistīti ar veselības, [[Fitness|fitnesa]] un aktīva dzīvesveida mūsdienu tendencēm, kā arī ar sociālo mediju kultūru, kur vizuāli pievilcīgi smūtiji bieži tiek popularizēti kā dzīvesstila simbols. Lai gan viņu faktiskā vērtība agrāk tika pārspīlēta reklāmas motīvu dēļ, tomēr gan oficiālā, gan alternatīvā medicīna iesaka smūtijus kā cukuroto un gāzēto dzērienu ([[Kola|kolu]], [[Limonāde|limonāžu]] u.c.) aizvietotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/nutrition/php/data-research/sugar-sweetened-beverages.html|title=Fast Facts: Sugar-Sweetened Beverage Consumption|last=CDC|website=Nutrition|access-date=2026-04-26|date=2026-04-20|language=en-us}}</ref> Daži zinātnieki turas pie uzskata, ka kaitīgs ir jebkurš cukurs un ka augļos esošā [[fruktoze]] pārsaldina smūtijus, kaitējot veselībai, un iesaka augļus smūtijos pilnīgi vai daļēji aizstāt ar dārzeņiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/society/2013/sep/07/smoothies-fruit-juices-new-health-risk|title=Smoothies and fruit juices are a new risk to health, US scientists warn|work=The Guardian|access-date=2026-04-26|date=2013-09-07|last=Boseley|first=Sarah|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Virtuve]] [[Kategorija:Dzērieni]] tq12yot1hvupb3171kljy9idk77jy76 3 630134 4459254 2026-04-26T02:37:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459254 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Simon.rashleigh}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 05.37 (EEST) h62c3k8wu7gkqbtgm3esx3z1un79v46 3 630135 4459256 2026-04-26T02:53:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459256 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dpleibovitz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 05.53 (EEST) oe8d3bucaqzcke53yxfdwnbe951v3ks 0 630136 4459259 2026-04-26T03:03:10Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vidiņu Jānis]] 4459259 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vidiņu Jānis]] 4alfgin33eqncc3ldg4r7ehclelufd0 0 630137 4459260 2026-04-26T03:03:38Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vidiņu Jānis]] 4459260 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vidiņu Jānis]] 4alfgin33eqncc3ldg4r7ehclelufd0 0 630138 4459271 2026-04-26T03:39:25Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par valstisku veidojumu Okas vidustecē 4459271 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Qasim scheme.svg|thumbnail|upright=1.0|Aptuvena Kasima hanistes atrašanās vieta]] '''Kasima haniste''' ({{val|tt|Касыйм ханлыгы}}), arī '''Kasimovas haniste''' ({{val|ru|Касимовское ханство}}), bija [[tatāri|tatāru]] valstisks veidojums [[Oka]]s vidusteces reģionā ar centru [[Kasimova]]s pilsētā (mūsdienu Krievijas [[Rjazaņa]]s apgabalā), kas pastāvēja no 15. gadsimta vidus līdz 1681. gadam. Par tās izveidošanās sākumu parasti uzskata 1452. gadu. Haniste radās [[Maskavija|Maskavas Lielkņazistes]] ietekmes zonā, kad lielkņazs [[Vasilijs II Tumšais]] piešķīra šo teritoriju tatāru valdniekam [[Kasims (hans)|Kasimam]], Kazaņas hana [[Ulu Muhameds|Ulu Muhameda]] dēlam. Lai gan hanistei bija savi valdnieki un tatāru elite, tā lielāko pastāvēšanas daļu atradās ciešā politiskā un militārā atkarībā no Maskavas lielkņazistes, vēlāk [[Krievijas cariste]]s. Maskavas politikā Kasima haniste kalpoja kā lojāls sabiedrotais un robežpolitisks balsts, īpaši attiecībās ar citām tatāru valstīm, galvenokārt [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]]. Laika gaitā tās nozīme samazinājās, un vēlīnajā periodā tā saglabājās galvenokārt kā formāla politiska vienība līdz tās likvidēšanai 1681. gadā. == Nosaukums un etimoloģija == Kasima hanistes nosaukums ir tieši saistīts ar tās pirmo valdnieku – tatāru princi [[Kasims (hans)|Kasimu]] (Qasimu), Kazaņas hana [[Ulu Muhameds|Ulu Muhameda]] dēlu. Pēc tam, kad 15. gadsimta vidū Maskavas lielkņazs [[Vasilijs II Tumšais]] piešķīra viņam zemes pie [[Oka]]s upes, izveidojās politisks veidojums, kura centrs bija vēlākā [[Kasimova]]s pilsēta. No Kasima vārda radās gan pilsētas nosaukums (agrāk Gorodeca Meščerska, pārdēvēta 1471. gadā), gan arī hanistes apzīmējums, kas burtiski nozīmē “Kasima haniste” jeb “hana Kasima valdījums”. Šāda nosaukuma izcelsme, balstīta valdnieka vārdā, bija raksturīga daudziem viduslaiku tatāru politiskajiem veidojumiem. Dažādās valodās un historiogrāfiskajās tradīcijās hanistes nosaukums sastopams vairākos variantos, kas atspoguļo reģiona daudzvalodību. Tatāru valodā lietots nosaukums ''Касыйм ханлыгы'' (''Qasıym xanlığı''), krievu valodā – ''Касимовское ханство'', retāk arī ''Касимовское царство''. Rietumu historiogrāfijā sastopami nosaukumi ''Qasim Khanate'' vai ''Kasim Khanate'', kas balstīti transliterācijās. Vēsturiskajos krievu avotos kā alternatīvi apzīmējumi minēti arī Meščera vai Meščeras jurts, kas saistīti ar agrāko reģiona nosaukumu. == Vēsturiskais konteksts == Kasima hanistes rašanās bija cieši saistīta ar [[Zelta Orda]]s sabrukumu 15. gadsimtā. Šis agrāk dominējošais politiskais veidojums [[Eirāzija|Eirāzijā]] pakāpeniski zaudēja vienotību iekšējo dinastiju cīņu, politiskās nestabilitātes un ārējā spiediena dēļ. Pēc [[Edigu]] nāves 1419. gadā šie procesi pastiprinājās, un bijušās Zelta Ordas teritorijā izveidojās vairāki neatkarīgi vai daļēji neatkarīgi [[tatāri|tatāru]] valstiskie veidojumi. Svarīgs pagrieziena punkts bija 1438. gads, kad Zelta Ordas hans [[Ulu Muhameds]] pēc varas zaudēšanas [[Saraja|Sarajā]] nodibināja [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] un nostiprināja savu varu [[Volga]]s reģionā, vienlaikus pakļaujot Maskavas lielkņazu [[Vasilijs II Tumšais|Vasiliju II]]. Turpmāko dinastiju cīņu un varas pārdales rezultātā izveidojās arī citas patstāvīgas hanistes, tostarp [[Krimas haniste]] (1441), [[Nogaju orda]] (pēc 1440. gada), Kasima haniste (tradicionāli datēta ar 1452. gadu), [[Kazahu haniste]] (ap 1456), [[Astrahaņas haniste]] (1466) un [[Tjumeņas haniste]] (1468), kas vēlāk kļuva pazīstama kā Sibīrijas haniste. Vienlaikus daļā stepju teritoriju starp [[Dņepra]]s un [[Urāla|Jaikas]] upēm saglabājās politisks veidojums ar centru Sarajā, kas vēlāk tika dēvēts par Dižo Ordu. Šajā sarežģītajā politiskajā vidē nostiprinājās [[Maskavija|Maskavas Lielkņaziste]], kas 14. un 15. gadsimtā kļuva par vadošo varas centru ziemeļaustrumu Krievzemē. Maskava izmantoja Zelta Ordas vājināšanos un tatāru valdnieku savstarpējās nesaskaņas, lai paplašinātu savu ietekmi un mazinātu atkarību no Ordas. Dižās Ordas hans Ahmeds (valdīja 1465–1481) vairākkārt centās atjaunot Maskavas pakļautību, tostarp aicinot lielkņazu kļūt par vasali un maksāt meslus, taču Maskava šādām prasībām pretojās. Šādos apstākļos Maskavas lielkņazs Vasīlijs II pie Okas piešķīra zemes tatāru valdniekam [[Kasims (hans)|Kasimam]], Kazaņas hana Ulu Muhameda dēlam, izveidojot no Maskavas atkarīgu hanisti. Tādējādi Kasima haniste radās gan Zelta Ordas sairuma, gan Maskavas ekspansijas un centralizācijas rezultātā. Tā kļuva par Maskavas interesēm pakārtotu politisku veidojumu, kas vienlaikus saglabāja zināmu autonomiju un kalpoja kā nozīmīgs militārs un politisks balsts, tostarp piedaloties Maskavas karagājienos pret Kazaņas hanisti (1467–1469). == Karagājiens pret Maskaviju == 1480. gada oktobrī Dižās Ordas karaspēks cauri [[Lietuva]]i pakļautajām zemēm virzījās uz [[Maskava|Maskavu]], bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika [[Lietuva]]s-[[Maskavija]]s robežas (tagadējā [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]).<ref>[http://militera.lib.ru/common/solovyev1/05_03.html Соловьев С.М. История России с древнейших времён. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Глава 3. Восток.] (krieviski)</ref> Tur tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēka ierašanos, kas tajā laikā atvairīja Krimas karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkāpās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" sāka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. Kasimovas hani kļuva par [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazu]] vasaļiem. == Kari ar Kazaņas haniem == Kasimovas hani vēl divas reizes piedalījās Maskavijas karagājienos uz Kazaņu (1487, 1552). 1487. gadā Maskavijas un Kasimovas karaspēks ieņēma Kazaņu un aizveda trimdā tās hanu Ilhamu, viņa vietā nometinot savu vasali hanu Muhamedu Aminu. 1505. gadā hans Muhameds Amins pārtrauca vasaļattiecības ar Maskaviju un uzbruka [[Ņižņijnovgoroda]]s kremlim. Kasimovas hanu Šahali (''Şahğäli'') trīs reizes kronēja par Kazaņas hanu (1515–1567). Pēc 1517. gada Maskavas lielkņazs Vasilijs III anektēja kaimiņos esošo Rjazaņas kņazisti un ieslodzīja tās kņazu Ivanu Ivanoviču Maskavā. Pēc ilgstošiem kariem Krievijas cars [[Ivans IV]] Kazaņu 1552. gadā pilnīgi nopostīja un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai. Arī Kasimovas hanu vara palika vienīgi nomināla, tomēr Krievijas cars [[Ivans IV]] turpināja uzturēt draudzīgas attiecības ar Kasimovas haniem un 1575. gadā [[Sainbulats|Sainbulatu]] pat uz laiku kronēja par Visas Krievijas lielkņazu. == Hanu varas izbeigšanās == [[Attēls:Olearius Kasimov.jpg|thumb|upright=1.3|Kasimovas panorāma pēc pilsētas iedzīvotāju kristīšanas (''Adam Olearius'', 1636). Labajā pusē redzamas mošejas drupas]] 1598. gada augusta kaujā pie Irmenas (''Urmin'') upes ietekas Obā (tagadējā [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabalā]]) Krievijai izdevās sakaut [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas hana]] Kučuma spēkus un saņemt gūstā viņa mazdēlu Arslanu, kuru iecēla par Kasimovas carēviču. Viņa dēla carēviča [[Seids Burhans|Seida Burhana]] valdīšanas laikā (1627—1679) [[Romanovu dinastija]]s Krievijas cari sāka Kasimovas tatāru piespiedu kristīšanu, kaut arī piešķīra dižciltīgo tatāru bajāru (begu) ģimenēm muižnieku statusu. Tas radīja tatāru sacelšanos 1656. gadā. Pēc valdnieces Fatimas Soltanes nāves 1681. gadā Kasimovas hanus vairs neiecēla un viņu valdījumus pilnīgi inkorporēja [[Krievijas cariste]]s satāvā. == Valdnieki == {{pamatraksts|Kasimovas hani}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{tatarstāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tatarstānas vēsture]] [[Kategorija:Hanistes]] ft6lahmtpf1upo5fauy8io404axcpbh 1 630139 4459272 2026-04-26T03:41:04Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = vēsture |valsts = Tatarstāna |valsts2 = Krievija }} 4459272 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = vēsture |valsts = Tatarstāna |valsts2 = Krievija }} 73lybaje7wb3vm1nv93m1xxyq5qvbpv 0 630140 4459273 2026-04-26T03:41:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kasima haniste]] 4459273 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kasima haniste]] lwlzbyn7t8eyz10ifqjumrqvttg5lt1 0 630141 4459275 2026-04-26T03:43:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kasima haniste]] 4459275 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kasima haniste]] lwlzbyn7t8eyz10ifqjumrqvttg5lt1 0 630142 4459295 2026-04-26T04:41:49Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{Bijušās valsts infokaste||||||||||||vietējais_nosaukums=Башҡордистан|nosaukums_latv_val=Baškurdistāna|sugasvārds=Baškurdistānas|kontinents=Eiropa|reģions=Urāli|valsts=Krievija|laikmets=|statuss=|statusa_teksts=|impērija=|valdības_veids=Faktiski neatkarīga autonomija|gads_sākums=1917|gads_beigas=1919|event_start=Dibināta kā autonomija, sabrūkot [[Krievijas Republika]]i|date_start=28. novembris|event_end=Likvidēta, pārveidojoties par Baškīrijas P... 4459295 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste||||||||||||vietējais_nosaukums=Башҡордистан|nosaukums_latv_val=Baškurdistāna|sugasvārds=Baškurdistānas|kontinents=Eiropa|reģions=Urāli|valsts=Krievija|laikmets=|statuss=|statusa_teksts=|impērija=|valdības_veids=Faktiski neatkarīga autonomija|gads_sākums=1917|gads_beigas=1919|event_start=Dibināta kā autonomija, sabrūkot [[Krievijas Republika]]i|date_start=28. novembris|event_end=Likvidēta, pārveidojoties par Baškīrijas Padomju Republiku|date_end=20. marts|event1=|date_event1=|event2=|date_event2=|event3=|date_event3=|event4=|date_event4=|event_pre=|date_pre=|event_post=|date_post=|event_post1=|date_post1=|p1=|flag_p1=|s1=Baškīrijas Padomju Republika|flag_s1=|image_flag=Flag of Bashkortostan (1918).svg|flag=1918. gada karogs|flag_type=Karogs|image_coat=|symbol=|symbol_type=|image_map=Проект Временного революционного Совета Башкортостана.svg|image_map_caption=Maksimālo un minimālo plānoto robežu karte|galvaspilsēta=[[Čeļabinska]], īslaicīgi arī [[Ufa]], [[Sterļitamaka]] un [[Orenburga]]|national_motto=|national_anthem=|kopīgas_valodas=[[Baškīru valoda]], [[krievu valoda]]|reliģija=[[Islāms]], [[pareizticība]]|nauda=|leader1=|leader2=|leader3=|leader4=|year_leader1=|year_leader2=|year_leader3=|year_leader4=|leader=|title_leader=|stat_year1=|stat_platība1=79560|stat_pop1=1250000|footnotes=}}'''Baškurdistāna''' jeb '''Baškortostāna''' ({{val|ba|Башҡурдистан, Башҡордистан, Башҡортостан}}) arī '''Mazā Baškīrija, autonomā Baškīrija/Baškortostāna, Neatkarīgais Baškīrijas apgabals'''<ref>[https://kitaptar.bashkort.org/storage/books/LiXkM8XCXqdxuLoPWSc9Ul7PEuqgu6qSRBlD3fXU.pdf ''Ахметзаки Валиди Туган.'' История башкир]. — Уфа: Китап, 2010. — С. 185. — 353 с. — ISBN 978-5-295-05000-8.</ref> bija [[Baškīri|baškīru]] nacionāli teritoriālā autonomija, ko 1917. gada 15. novembrī ([[Jaunais stils|pēc jaunā stila]] 28. novembrī) pasludināja [[Baškīrijas Centrālā padome]] jeb "šuro" [[Ufas guberņa|Ufas]] [[Ufas guberņa|guberņas]] dienvidu daļas un [[Orenburgas guberņa]]s ziemeļu daļas teritorijā un apstiprināja Baškurdistānas Satversmes kongress kā pirmo posmu autonomijas īstenošanā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashenc.online/ru/articles/51479/|title=Башкурдистан|website=bashenc.online|access-date=2026-04-23}}</ref><ref>Еникеев З. И. Правовой статус Башкортостана в составе России. — Уфа: «Гилем», 2002. — 374 с. — С. 228.</ref> 1918. gada janvārī tā ieguva nosaukumu "Mazā Baškīrija". Tā bija pirmā faktiski neatkarīgā baškīru tautas valsts. Tika izveidota armija, valdība, pagaidu jeb mazais parlaments (kese kurultajs)<ref name=":0" /> un valsts simboli. Atrazdamās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] virpulī un sadūrusies ar naidīgu attieksmi no abām pusēm, tā beigās bija spiesta pievienoties uzvarētājiem. == Vēsture == === 1917. gads === Pēc 1917. gada [[februāra revolūcija]]s sākās baškīru nacionālā kustība par nacionāli teritoriālās autonomijas izveidi. 1917. gada jūnijā Baškīru apgabala birojs organizēja pagastu padomes (šuro).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское областное бюро // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> 1917. gada jūlijā—augustā [[Orenburga|Orenburgā]] un [[Ufa|Ufā]] notika Pirmais un Otrais Visbaškīru kongress (kurultajs), kuros tika pieņemts lēmums par nepieciešamību izveidot "demokrātisku republiku uz nacionāli teritoriāliem principiem federālas Krievijas sastāvā". Orenburgā strādāja Baškīru Centrālā padome (šuro), ko ievēlēja pirmais un atkārtoti ievēlēja otrais kurultajs, un gatavojās [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]i, kurai bija jānotiek 1918. gada janvārī. Tomēr [[Oktobra revolūcija]] ieviesa savas korekcijas autonomijas izveides procesā. Baškīru Centrālā padome, kas atradās Orenburgā, 1917. gada 11. novembrī (24. novembrī) ar farmanu (dekrētu) Nr. 1 apstiprināja baškīru nepieciešamību pēc savas nacionālās pašpārvaldes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/second_kurultai_august_25_30_1917/farman_number_1/|title=Фарман №1.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> 1917. gada 15. (28.) novembrī) Baškīrijas Centrālā padome pieņēma rezolūciju, ar kuru tika pasludināta Baškurdistānas autonomija, ko nākamajā dienā paziņoja dekrēts Nr. 2. To parakstīja padomes priekšsēdētājs Š. Manatovs, viņa vietnieks A. Validovs, padomes sekretārs Š. M. Babičs un seši padomes nodaļu vadītāji.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Bashkortostan : kratkai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡|url=http://archive.org/details/bashkortostankra0000unse|publisher=Ufa : Nauch. izd-vo "Bashkirskai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡"|date=1996|isbn=978-5-88185-001-2}}</ref> Rezolūcijā bija teikts: ''"Baškīru reģionālā padome pasludina Orenburgas, Ufas, Samaras un Permas guberņu baškīru teritoriju no šī gada 15. novembra par Krievijas Republikas autonomu daļu."'' Karaspēks, bankas, dzelzceļi, pasts, telegrāfs un nodokļu iekasēšana tika nodoti Baškurdistānas valsts iestāžu jurisdikcijā, un administratīvais iedalījums guberņās un rajonos tika aizstāts ar kantoniem. 1917. gada 22. novembrī boļševiku laikraksts "Pravda" rakstīja: ''"Baškīrijas apgabala padome ar Orenburgas musulmaņu garnizona atbalstu pasludināja Orenburgas, Ufas, Permas un Samaras guberņu baškīru teritoriju par Krievijas Republikas autonomo daļu un sāka īstenot autonomiju Orenburgas guberņas sastāvā'' ." Tas saskanēja ar tautu brīvas pašnoteikšanās principu, kas bija pasludināts 1917. gada 2. novembra "Krievijas tautu tiesību deklarācijā" . Padomes lēmums par Baškurdistānas autonomijas proklamēšanu tika apstiprināts trešajā Visbaškīru kongresā (kurultajā), kas notika no 1917. gada 8. (21.) decembra līdz 1917. gada 20. decembrim (1918. gada 2. janvārim) Orenburgā. Saskaņā ar 1917. gada 14. decembra rezolūciju "Par Viskrievijas Federāciju un Baškurdistānas attiecībām ar šo federāciju" Baškurdistāna tika uzskatīta viena no Krievijas Republikas nacionālajām autonomijām. Dibināšanas kurultaja noteica pasākumus Baškīrijas autonomās pārvaldības īstenošanai, un tika izveidots priekšparlaments — Kese Kurultajs (Mazais kurultajs), kurā bija reģiona iedzīvotāju pārstāvji, pa vienam uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku proporcionāli katras tautības pārstāvju skaitam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=222|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> [[Attēls:Big_Bashkiriya_-_ru.svg|thumb|250x250px|A. Validi projektētās "Lielās Baškīrijas" robežas]] [[Attēls:Всебашкирский_съезд.jpg|thumb|300x300px|3. Visbaškīru Satversmes kurultaja delegāti]] 1917. gada 20. decembrī Kese Kurultajs izveidoja republikas augstāko izpildvaras institūciju — Baškurdistānas valdību (Baškīrijas valdību).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское Правительство // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — <nowiki>ISBN 978-5-88185-306-8</nowiki>.</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju tika likti pamati atsevišķas armijas izveidei Baškīrijas valdības militārā departamenta vadītāja A. Validova vadībā.<ref>Рахимов Р. Н., Таймасов Р. С. ''Башкирское войско // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Atbilstoši kongresos pieņemtajām rezolūcijām republikas teritorijā tika izveidoti miertiesneši un vispārējās tiesu iestādes, kas darbojās, pamatojoties uz nacionālajiem likumiem, un bija pakļautas Krievijā tīri teorētiski valdošajam Senātam, kas kalpoja par kasācijas instanci tiem, bet tajos gadījumos, kad puses bija tikai baškīri, bija piemērojami kurultaja izdotie likumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1785|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaju rezolūciju par zemes jautājumu katram Baškurdistānas pilsonim bija tiesības uz piešķirtu zemi, tika noteikti arī zemes nodrošinājuma standarti un izveidots nacionālais valsts fonds — Baškurdistānas Galvenā lauksaimniecības un īpašuma pārvalde.<ref>Хусаинова Г. С. ''III Всебашкирский Учредительный съезд и его решения по земельному вопросу'' // Вестник Башкирского университета. — 2006. — № 4. — С. 138—139. — ISSN 1998-4812.</ref> Baškīrijas valdība sāka veidot kantonu pārvaldi Orenburgas guberņas baškīru apdzīvotajā daļā, Ufas guberņas austrumu daļā, [[Permas guberņa]]s Šadrinskas, Jekaterinburgas un Krasnoufimskas rajonos un [[Samaras guberņa]]s Buzulukas rajonā. Ufas, Samaras un Permas guberņu rietumu daļās ne vēlāk kā 1918. gada janvārī bija jāsasauc rajonu kongresi kantonu administrāciju organizēšanai. === 1918. gada sākums === 1918. gada janvārī mūsdienu [[Tatarstāna]]s [[Menzeļinska|Menzeļinskā]] notika musulmaņu rajona kongress, kurā delegātu vairākums nobalsoja par labu Baškurdistānai. Šādā situācijā Iekšējās Krievijas un Sibīrijas tjurku-tatāru millet-medžliss (kongress), kas tolaik organizēja [[Ideļ-Urāla|Volgas-Urāla autonomiju]] un pretendēja uz šīm zemēm, steidzami nosūtīja delegātiem telegrammu, it kā "par baškīru pievienošanu valstij". Šis manevrs palīdzēja Urālu-Volgas valsts projekta atbalstītājiem iegūt nepieciešamo balsu skaitu Menzeļinskas rajonā sava plāna atbalstam. No 1918. gada 10. līdz 12. janvārim notika Sterļitamakas rajona baškīru kongress, kurā vienbalsīgi tika atbalstītas Baškurdistānas Satversmes kurultaja rezolūcijas un atzīta autonomija. Līdzīgi kongresi 1918. gada janvārī un februārī notika arī citos rajonos.<ref>Кульшарипов М. М. Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X.</ref> [[Jelpačiha]]s ciemā, Osinskas rajonā, Permas guberņā, tika izveidota vietējā baškīru padome, bet boļševiki uzbruka Jelpačihai un nogalināja baškīru padomes locekļus.<ref>Раимов Р. ''К истории образования Башкирской Автономной Социалистической Советской Республики'' // Вопросы истории. 1948, № 4. — C. 23-42.</ref> 1918. gada 18. februārī Ufas guberņas Birskas rajona Burajevas ciemā Burajevas Baškīru Nacionālā padome pasludināja Burajevas Baškīru kantonu par Baškurdistānas daļu. Nemiernieki izveidoja bruņotu vienību, lai cīnītos "pret boļševikiem". Līdz marta beigām boļševiki apspieda Burajevas sacelšanos. 1918. gada janvāra sākumā Petrogradā ieradās Baškīrijas Centrālās padomes pārstāvis Š. Manatovs un 7. janvārī tikās ar [[Vladimirs Ļeņins|V. Ļeņinu]], lūdzot centrālajām varas iestādēm atzīt autonomiju. Sarunu laikā Ļeņins sacīja: "Mēs neatzīstam Baškīrijas kustību par kontrrevolucionāru, kas vērsta pret mums... Mēs uzskatām, ka Austrumu tautu nacionālās kustības ir pilnīgi dabiskas un ļoti nepieciešamas ." Tomēr augstākā padomju vara atteicās atzīt Baškīrijas autonomiju, kas iepriekš noteica turpmākos konfliktus.<ref>Әкрәм Бейеш. ''Башҡорт халҡының тарихы һәм азатлыҡ көрәше''. — Өфө: Башҡортостан «Китап» нәшриәте, 1993. — С. 138. — 352 с.</ref> 1918. gada 27. janvārī Orenburgu ieņēma Sarkanās armijas vienības. Baškīrijas Centrālā padome, ievērojot savus "neitralitātes principus",<ref name=":2">[https://web.archive.org/web/20131029184204/http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/history/parlament_tom_1-1.pdf Азнагулов В. Г., Хамитова З. Г. Парламентаризм в Башкортостане: история и современность]. — Уфа: ГРИ «Башкортостан», 2005. — С. 58. — 304 с.</ref> turpināja darboties pilsētā. Baškīrijas valdība, pamatojoties uz Baškīrijas kongresu rezolūciju par autonomiju, izstrādāja Baškīrijas Autonomās Republikas konstitūciju, nosaucot to par "Mazās Baškīrijas autonomās teritorijas noteikumiem".<ref>Карпенкова Т. В. ''Русские революции 1917 г. и изменения в содержании национально-государственного строительства страны'' // Приволжский научный вестник : журнал. — 2013. — № 3 (19). — С. 48.</ref><ref>Марат Махмутович Кульшарипов. ''Башкирское национальное движение, 1917-1921 гг. — "Китап". — 2000.''</ref> "Mazās Baškīrijas autonomijas noteikumu" 2. pantā bija teikts, ka "Baškīrijas oficiālā valoda ir baškīru valoda, un krievu valodas pagaidu lietošana baškīru iestādēs neatņem baškīru valodai šīs tiesības".<ref>Ярмуллина А. З. ''Реализация закона о государственных языках в БАССР в 1920-е гг'' // Вестник Башкирского университета. — ISSN 1998-4812.</ref> [[Attēls:БашкортГазета.jpg|thumb|220px|Avīzes "Baškort" titullapa, ko izdeva Baškīrijas Centrālā padome]] Pamatojoties uz Orenburgas Musulmaņu militārās revolucionārās komitejas (MMRK) rezolūciju, 1918. gada naktī no 3. uz 4. februāri (no 15. uz 16. februāris) tika arestēti 7 Baškīrijas valdības un Baškīrijas Centrālās padomes. MMRK rezolūciju par arestu Orenburgas provinces revolucionārā komiteja apstiprināja ar atpakaļejošu spēku,<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана''. — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 231. lpp.</ref> atzīstot MMRK apgalvojumus par Baškīrijas valdības locekļu un Orenburgas kazaku loka atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] it kā kopīgajām darbībām pret padomju varu.<ref name=":1">Хусаинов А. С. ''Февральский инцидент 1918 года в Таналыково-Баймаке'' // Вестник Башкирского университета. Т. 19. — 2014. — № 3. — С. 1075—1078. — ISSN 1998-4812.</ref> 1918. gada 26. februārī 200 baškīru — Orenburgas zemnieku kongresa dalībnieku — sanāksmē tika pieņemts lēmums par attieksmi pret boļševikiem: "Ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums svētajai tieksmei pēc baškīru teritoriālās autonomijas, mēs paziņojam, ka baškīri ies roku rokā ar padomju varu".<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана.'' — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 234. lpp.</ref> Pēc Baškīrijas valdības locekļu aresta Baškīrijas jauniešu grupa, tostarp daži aktīvisti no jaunatnes organizācijas "Tulkina", izveidoja jaunu pārvaldes institūciju — Baškurdistānas Pagaidu revolucionāro padomi (Šuro) (BPRP). Pamatojoties uz 3. Viskrievijas federācijas un Baškurdistānas attiecību ar to noteikumiem, BPRP izstrādāja savu noteikumu projektu "Par Baškurdistānas autonomiju" un iesniedza to Tautību tautas komisariātam. Ar saukļiem "Lai dzīvo Baškurdistāna!" un "Lai dzīvo Apvienotās Krievijas Valstis, kuru pamatā ir tautas vara!" birojs izdeva laikrakstu "Baškurdistāna".<ref>«Башкурдистан» // ''Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Tomēr 1918. gada 30. martā Orenburgas provinces izpildkomiteja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja nacionālās autonomijas ideju un likvidēja BPRP. Provinces izpildkomitejas ziņojumā bija teikts, ka BPRP darbība neatšķīrās "no iepriekšējās Šuro un Baškīrijas valdības".<ref>''История башкирского народа'': в 7 т./ гл. ред. М. М. Кульшарипов; Ин-т истории, языка и литературы УНЦ РАН. — Уфа: Гилем, 2010. — Т. V. — 468 с. — ISBN 978-5-7501-1199-2. 138. lpp.</ref> BPRP locekļi bija spiesti turpināt darbu Sterļitamakā, un 1918. gada 3. maijā padome pilnībā pārtrauca savu darbību.<ref>Касимов С. Ф. ''Временный революционный совет Башкортостана'' // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Līdz 1918. gada martam bija izveidots pirmais baškīru pulks. To izklīdināja Sarkanās gvardes un strādnieku vienības, daži tā karavīri tika nogalināti, un boļševiki nošāva arī divus Baškurdistānas valdības locekļus Habdullu Ideļbajevu un Himranu Magazovu.<ref>''Баймакский расстрел 1918 // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškurdistānas valdības locekļu slepkavība un arests izraisīja baškīru iedzīvotāju protestus. 1918. gada 5. martā Orenburgas provinces revolucionārā komiteja nosūtīja ultimāta telegrammu visiem Baškīrijas pagastiem, kurā vainoja baškīru vadību pretpadomju vienību veidošanā un pavēlēja visiem trīs dienu laikā atbruņoties. Revolucionārā komiteja piedraudēja visus Baškīrijas ciemus, ko turēs aizdomās par pretestību padomju varai,nolīdzināt ar artilēriju un ložmetējiem. Boļševiki konfiscēja ieročus no baškīriem, reizēm agresīvā formā. Piemēram, 1918. gada 9. aprīlī Sermeņevas ciemā sarkangvardu vienība atklāja uguni no šautenēm un revolveriem, kliedzot: "Mēs apkausim visus baškīrus!"<ref name=":1" /> Virsnieki, kuriem izdevās izvairīties no aresta, turpināja darbu pie baškīru brīvprātīgo vienību formēšanas. 1918. gada naktī no 3. uz 4. aprīli apvienotās baškīru vienības A. Karamiševa un kazaku vadībā atbrīvoja Baškīrijas valdības locekļus no Orenburgas cietuma. 1918. gada 7. un 8. aprīlī padomju kontrolētajā Ufā notika slepena baškīru kustības vadītāju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums organizēt partizānu kustību.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.).'' — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 155.-156. lpp.</ref> === 1918. gada vasara === Sākot ar 1918. gada maija beigām, autonomijas pārvaldes institūciju darbs tika pilnībā atjaunots, un to jaunā atrašanās vieta kļuva [[Čeļabinska]]s pilsēta, ko ieņēma [[Čehoslovāku leģioni|čehoslovāki]]. 1918. gada 1. jūnijā tika publicēts "Baškīrijas valdības aicinājums tautai", kurā bija ietverts atklāts aicinājums uz bruņotu cīņu pret padomju varu.<ref>''Кульшарипов М. М.'' ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). ''— Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 157. lpp.</ref> 7. jūnijā par valdības pagaidu priekšsēdētāju tika ievēlēts S. Mrjasovs, bet par locekļiem — G. Adigamovs, A. Validovs, G. Gabitovs, S. Magazovs un M. Haļikovs. Lai aizstāvētu republiku, Baškurdistānas valdība izsludināja mobilizāciju un izveidoja baškīru pulkus. Saskaņā ar valdības 1918. gada 12. jūnija rīkojumu tika izveidota Baškīrijas kara padome, lai pārvaldītu armiju.<ref>Таймасов Р. С. ''Башкирский военный совет // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškīru armiju veidoja neregulārās vienības un regulārie kājnieku pulki (no 1918. gada 12. oktobra — strēlnieku pulki) un kavalērijas pulki . Lai uzturētu sabiedrisko kārtību republikā, 1918. gada jūlijā tika organizēta milicija A. Biševa vadībā. 1918. gada septembrī tika izveidots Baškīru atsevišķais korpuss (virspavēlnieks — ģenerālis H. Išbulatovs), kurā ietilpa 1. Baškīru strēlnieku divīzija, 2. Baškīru strēlnieku divīzija, A. Karamiševa vārdā nosauktais 1. Baškīru kavalērijas pulks un no 1918. gada oktobra G. Idelbajeva vārdā nosauktais 2. Baškīru kavalērijas pulks un 6. Baškīru strēlnieku pulks. Baškīru armija piedalījās militārajās operācijās pret Sarkano armiju Samaras, Permas, Orenburgas un Ufas guberņās. Baškīrijas valdība nodibināja kontaktus ar antiboļševiku centriem valsts austrumos: Sibīrijas pagaidu valdību, Pievolgā un Dienvidurālos tolaik valdošo organizāciju “[[Komuč]]”, Orenburgas kazaku loku un citiem. Arī Orenburgas kazaku loka atamans A. I. Dutovs 1917.—1918. gadā atbalstīja Baškīrijas autonomiju.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf|title=Wayback Machine|website=kraeved.opck.org|access-date=2026-04-26}}</ref> 1918. gada 15.—17. maijā Kustanajā notika Baškīrijas un Kazahstānas nacionālo kustību ([[Alašas autonomija]]s) pārstāvju tikšanās, lai apspriestu kopīgas pretboļševiku cīņas organizēšanu. 1918. gada augusta beigās—septembra sākumā Samarā notika Baškurdistānas, Kazahstānas un Centrālāzijas valdību tikšanās, kurās tika nolemts apvienot visus šo reģionu tautu pretboļševiku spēkus "Dienvidaustrumu musulmaņu reģionu federācijā" "Austrumkrievijas savienības" ietvaros (kurā būtu jāiekļauj arī Sibīrijas un Komuča valdību, kā arī Urālu un Orenburgas kazaku kontrolētās teritorijas). Turklāt bija paredzēts apvienot Alašas Ordas un Baškurdistānas bruņotos spēkus vienā korpusā. Viena no pirmajām valstiskajām vienībām, kas izveidojās Krievijas pilsoņu kara laikā un atzina Baškīrijas autonomiju, bija Komučs. 1918. gada septembrī tika parakstīts līgums starp Baškīrijas valdību un Satversmes sapulces locekļu komiteju, saskaņā ar kuru Komučs atzina nacionāli teritoriālo autonomiju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1591|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> 1918. gada oktobrī Baškīrijas valdība iesniedza Komučam dokumentu par "Baškīrijas federāciju". 1918. gada 11. novembrī Komuča departamentu Gubernatoru padome pārskatīja šo dokumentu un pozitīvi novērtēja to.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.)''. — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 183. lpp.</ref> No 1918. gada 8. līdz 23. septembrim Ufā notika Valsts apspriede, kurā Baškīrijas valdību pārstāvēja J Bikbovs, I. Sultanovs, S. Mrjasovs, A. Validovs, A. Adigamovs, M. Adigamovs, kā arī sapulces dalībnieki G. Teregulovs, F. Tuhvatuļļins un G. Fahretdinovs,<ref>Багаутдинов Р. О. ''Уфимское государственное совещание 1918 года'' // Вестник Башкирского университета. Т. 17. — 2012. — № 1. — С. 737—739. — ISSN 1998-4812.</ref> kur viņi darbojās kā Viskrievijas pagaidu valdības, labāk pazīstamas kā [[Ufas direktorija]], līdzdibinātāji. Konferencē tika pieņemts "Likums par Viskrievijas Augstākās varas izveidošanu", ko Baškīrijas valdības vārdā parakstīja I. Sultanovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scepsis.ru/library/id_2898.html|title=№104. Акт об образовании всероссийской верховной власти, принятый на государственном совещании, имевшем место в городе Уфе с 8 по 23 сентября 1918 г. // Документы|website=www.scepsis.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> === 1918. gada beigas === 1918. gada 18. novembrī [[Aleksandrs Kolčaks|A. Kolčaks]] Sibīrijā sarīkoja militāru apvērsumu un pasludināja sevi par Krievijas augstāko valdnieku un Krievijas bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku. Kolčaka valdība atklāti pasludināja lielvalstu politiku neatzīt nacionālās un reģionālās autonomijas un paziņoja par nodomu pilnībā likvidēt Baškīrijas valdību un tās karaspēku. Tomēr Baškīrijas valdība atteicās ievērot 1918. gada 4. novembra "Viskrievijas pagaidu valdības hartu visām reģionālajām pašvaldībām un visiem Krievijas valsts pilsoņiem". 1918. gada novembra beigās Krasnaja Mečetas (Mrakovo) ciematā notika sanāksme , kurā piedalījās Baškīrijas valdības pārstāvji, Alašas Orda (M. Čokajevs), Komuča pārvaldes padome (V. Černovs, Vedenjapins), Orenburgas un Urālu kazaki (pulkvedis Mahins un atamans Kargins), Turkestānas sociālistu revolucionāri (V. Čaikins) un citi, kas vēlējās izveidot vienotu pretkolčaka fronti. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot vienotu valdību, kurā no Baškīrijas valdības būtu A. Validovs, no Alašas Ordas Kidirbajevs un no Orenburgas kazakiem atamans Kargins. Par apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieku tika iecelts pulkvedis Mahins. 1918. gada decembra sākumā Orenburgas [[Karavānserāls|karavānserālā]] notika sanāksme, lai organizētu atamana A. Dutova arestu un kazaku karaspēka noliktavu un štāba ieņemšanu. Aresta organizēšana tika uzdota 1., 2. un 5. baškīru strēlnieku pulka komandieriem — S. Išmurzinam , G. Aitbajevam un K. Ņizamutdinovam. Tomēr atamans Dutovs uzzināja par sazvērestību un ar bruņumašīnu devās uz Orenburgas nomali, kur bija izvietotas viņam lojālās kazaku vienības. Šādā situācijā pulkvedis Mahins vilcinājās ķerties pie asinsizliešanas, un tādējādi mēģinājums izveidot vienotu pret Kolčaku vērstu fronti neizdevās. Tas piespieda Komuča departamenta Gubernatoru padomi un Sociālistiskās revolucionārās partijas Centrālo komiteju 1918. gada 5. decembrī pieņemt rezolūciju par cīņas pret boļševikiem pārtraukšanu un "visu demokrātisko spēku virzīšanu pret Kolčaka diktatūru"; vēlāk viņi noslēdza vienošanos ar Padomju valdības pārstāvjiem. === 1919. gads === Pavēles likvidēt visas vietējās pašvaldības, kā arī Baškīrijas Militārās padomes un Baškīrijas korpusa štāba likvidēšana, kā arī baškīru pulku komandēšanas nodošana ģenerālleitnantam A. Dutovam piespieda Baškīrijas valdību vest sarunas ar [[Krievijas SFPR]] pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.bigenc.ru/geography/text/1857907|title=bigenc.ru|website=|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> 1919. gada janvārī no baškīru pulkiem tika izveidots Baškīru korpuss. 1919. gada 16. februārī tika izdots dekrēts, kurā teikts, ka "Baškīrijas valdība, negaidot sarunu pabeigšanu ar padomju varas iestādēm, uzskata sevi par galīgu nostāšanos padomju varas pusē no 18. februāra plkst. 10:00".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Р.О.|first=Багаутдинов|date=2014|title=Переход башкирского правительства и войска на сторону Советской власти в 1919 году|url=https://cyberleninka.ru/article/n/perehod-bashkirskogo-pravitelstva-i-voyska-na-storonu-sovetskoy-vlasti-v-1919-godu|journal=Вестник Башкирского университета|volume=19|issue=2|issn=1998-4812}}</ref> Šī iemesla dēļ "Mazās Baškīrijas" teritorija tika pasludināta par neatņemamu Krievijas PFSR sastāvdaļu ar nosaukumu '''"Baškīrijas Padomju Republika".''' Tāpat nolēma uzsākt karu pret "Kolčaku, Dutovu un visiem pasaules imperiālistiem ", izdodot attiecīgu slepenu pavēli Baškīrijas armijai, ko izziņoja 18. februārī. No 1919. gada 20. līdz 21. februārim Temjasovas ciemā notika Pirmais Visbaškīru kara kongress, kurā piedalījās 92 Baškīrijas armijas delegāti un Baškīrijas valdības locekļi. Kongresā tika risināti tādi jautājumi kā pāreja padomju pusē un sarunu stāvoklis ar tām, sociāli politiskais stāvoklis republikā un citi. Militārais kongress apstiprināja '''Autonomās Baškīrijas Padomju Republikas''' (ABPR) izveidi KPFSR sastāvā un baškīru militāro vienību pāreju Sarkanās armijas pusē. Kongresā tika izveidota arī Pagaidu Baškīru militāri revolucionārā komiteja (Bašrevkoms). Tā paša gada 22. februārī vara autonomijas teritorijā tika nodota Pagaidu Baškīru militāri revolucionārajai komitejai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=2281|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> 1919. gada 27. februārī [[Uļjanovska|Simbirskā]] tika noslēgta provizoriska vienošanās starp Sarkanās armijas Austrumu frontes pavēlniecības pārstāvjiem un Baškīrijas valdību, bet 1919. gada 9. martā Maskavā tika noslēgta provizoriska vienošanās ar Baškīrijas valdības un KSPFR Tautas komisāru padomes pārstāvjiem. 1919. gada 20. martā Maskavā tika parakstīts " Nolīgums starp Padomju Savienības valdību un Baškīrijas valdību par Padomju Autonomo Baškīriju ", un tika oficiāli izveidota Autonomā Baškīrijas Padomju Republika. Parakstot šo dokumentu, padomju vara formāli atzina nacionāli teritoriālo autonomiju, kas pastāvēja kopš 1917. gada, kā savu likumīgu sastāvdaļu.<ref name=":4" /> == Starptautiskās attiecības == Starptautisko attiecību jomā tika nodibināti sakari ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Vēlāk uz Ukrainu tika nosūtīta baškīru delegācija.<ref>''Ахмет Заки Валиди.'' Воспоминания. Часть 1.</ref> == Republikas iestādes == === Parlaments === Autonomās Baškīrijas augstākā varas iestāde bija parlaments — Kese-Kurultajs (Mazais Kurultajs). Parlamenta locekļi varēja būt "abu dzimumu personas, vismaz 22 gadus vecas, neatkarīgi no tautības vai reliģijas". Deputātu pilnvaru termiņš bija trīs gadi. [[Attēls:Мечеть с минаретом .jpg|thumb|270x270px|Baškīrijas un Mazā kurultaja rezidence atradās Orenburgas karavānserālā]] Republikas priekšparlaments tika ievēlēts Visbaškīrijas kurultajos (kongresos), un tajā bija 22 deputāti (viens deputāts uz 100 000 iedzīvotāju).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/members_of_the_pre_parliament/|title=Страница 404|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26}}</ref>Priekšparlamentam tika piešķirtas tiesības iecelt ministrus un republikas valdību. Aizklātas balsošanas rezultātā par Kese-Kurultaja locekļiem tika ievēlēti: Junuss Bikbovs (priekšsēdētājs), Šagihaidars Akčulpanovs, Allabirde Jagafarovs, Saidgarijs Magazovs, Habdrahmans Fahretdinovs, Nuriagzams Tagirovs, Gainulla Tagirovs, Gainulla Čirfanovs, Hahimets Girfanovs, Ramejevs, Musa Smakovs, Gaļihmets Aitbajevs, Habibulla Gabitovs, Rizaitdins Fahretdinovs, Šarifs Manatovs, Sagits Mrjasovs, Hariss Jumagulovs, Džangirijs Amirovs, Gumers Kuvatovs, Ildarkhans Mutins, Ullabe Kuvatovs, Ildarhans Mutins, Ikandars Sultanovs. Tika ievēlēti arī Mazā Kurultaja kandidāti — Ganijs Abizovs, Šakirs Kilisbajevs, Gabdulla Adigamovs.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about/museum/general-conventions-bashkir/third_kurultai/|title=Третий Курултай башкир (8–20 декабря 1917 года)|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}</ref> === Izpildvara === Izpildvaru pārstāvēja Baškīrijas Centrālā padome (šuro) un Baškurdistānas valdība (Baškīrijas valdība). Valdības un priekšparlamenta rezidence atradās Orenburgas Karavānserālā. Sakarā ar pilsoņu kara saasināšanos reģionā, par republikas augstāko varas orgānu mītnes vietu 1918. gada jūnijā-jūlijā kļuva Čeļabinskas pilsēta, ko okupēja čehoslovāki, kur ieradās Baškurdistānas Centrālā padome un Kese-Kurultaja locekļi. Šeit tika atjaunota arī Baškīrijas Militārā padome, un turpināja izdot "Baškīrijas valdības biļetenu". No augusta sākuma republikas valsts iestādes atkal atgriezās Orenburgā. Pēc Kolčaka apvērsuma un attiecību atdzišanas ar baltajiem, no 1918. gada decembra republikas valdības orgāni mainīja savu atrašanās vietu uz [[Orskas apgabals|Orskas apgabalu]]. Baškīru Centrālā padome sastāvēja no šādām nodaļām (1917. gada novembris): # Militārā — Ildarhans Mutins; # Finanšu — Fatihs Davletšins; # Ekonomikas — Džangirejs Amirovs; # Sabiedrības izglītības — Musa Smakovs; # Statistiskā — Galiahmets Hasanovs; # Lauksaimniecības — Galiahmets Aitbaevs; # Garīgo lietu — Sagits Mrjasovs. Baškurdistānas valdībā bija priekšsēdētājs un šādu nodaļu vadītāji: militārās, iekšlietu, lauksaimniecības, sabiedrības izglītības, attiecību, apdrošināšanas, finanšu, ekonomikas un tieslietu. '''Baškīrijas valdības priekšsēdētāji''' * Junuss Bikbovs (1917. gada decembris — 1919. gada janvāris); * Mstislavs Kulajevs (1919. gada februāris — marts). '''Baškīru Centrālās padomes priekšsēdētāji:''' * Šarifs Manatovs (1917. gada jūlijs — decembris); * Salaketdins Atnagulovs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs); * Šaihzada Babičs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs; akti.); * Sagits Mrjasovs (1918. gada jūnijs — 1919. gada marts). == Valsts simboli == 1917. gadā Ahmets Zaki Validi izveidoja baškīru nacionālo karogu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vexillographia.ru/russia/subjects/baskiria.htm|title=флаг башкортостана|website=www.vexillographia.ru|access-date=2026-04-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&bold=42|title=Центральная Библиотечная Система|website=ishimbaybiblio.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Karogs sastāvēja no trim vienāda izmēra horizontālām svītrām: zilā simbolizēja baškīru piederību tjurkiem, zaļā — islāmu, baltā — vēlmi pēc miera, laimes un labklājības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashinform.ru/news/342972/|title=25 февраля - День Государственного флага Республики Башкортостан // ПОЛИТИКА {{!}} новости башинформ.рф|website=www.bashinform.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}</ref> Karogu oficiāli apstiprināja Baškīru Centrālās padomes farmans 1918. gada 20. augustā ar Nr. 4547.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/the_flag/|title=Флаг.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> Baškurdistānas militārajām vienībām bija savi kaujas karogi<ref name=":3" /><ref name=":5" /> un savi formas tērpi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm|title=Униформология. Башкирский корпус.|website=kolchakiya.narod.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Vēlāk šo Baškurdistānas karogu ierosināja atjaunot kā Baškortostānas Republikas valsts karogu mūsdienu Krievijā. Tomēr Komi Republikas parlamenta deputāti 1991. gadā par trim mēnešiem apsteidza savus baškīru kolēģus, agrāk pieņemot balto, zaļo un zilo karogu kā Komi valsts karogu. Līdz ar to, lai izvairītos no Komi karoga kopēšanas, Baškīrijas parlamenta deputāti mainīja svītru secību, un tagad tas neatbilst 1917. gada Baškīrijas valdības vēsturiskajam karogam. == Administratīvi teritoriālais iedalījums == {{Основная статья|Административно-территориальное деление Башкурдистана}} Baškīrijas administratīvi teritoriālais iedalījums tika noteikts II Visbaškīrijas Satversmes Kurultajā (sanāksmē), kas notika Orenburgā no 1917. gada 8. līdz 20. decembrim, izskatīja autonomās Baškīrijas robežas un apstiprināja autonomiju. Satversmes Kurultajs nolēma apstiprināt autonomiju Mazās Baškīrijas robežās, un tās teritorijā apgabalu vietā tika izveidoti 9 kantoni — Burzjanas-Tangaurovskas, Džitirovskas, Barinas-Tabinskas, Ičkinas-Katajas, Kipčakas, Kuvakanskas, Tamjanas-Katajas, Tokčuranskas, Userganas, kas tika sadalīti 75 pagastos.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — <nowiki>ISBN 5-295-02542-X</nowiki>. 127. lpp.</ref> Balto okupācijas laikā Mazā Baškīrija formāli tika uzskatīta par autonomu un sastāvēja no 13 kantoniem. Faktiski teritoriju daļēji pārvaldīja ne tikai Baškīrijas valdība, bet arī Sibīrijas valdība, Komučs un Atamans Dutovs, ar iepriekšējās rajonu administrācijas sistēmas palīdzību, kas sastāvēja no krievu ierēdņiem.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — <nowiki>ISBN 5-295-02542-X</nowiki>. 9.-14. lpp.</ref> == Iedzīvotāju skaits un kantonu valdības == {| class="wikitable" |+Baškīrijas vietējās varas iestādes (1918. gada septembrī)<ref>Ярмуллин А. Ш. У истоков Башкирской республики. — Уфа: Китап, 2017. — 232 с. — <nowiki>ISBN 978-5-295-06659-7</nowiki>. 215.-216. lpp.</ref><ref>Список сведений о кантональных управах от 14 сентября 1918 года.</ref> !Kantons !Administratīvais centrs !Kantona valdības priekšsēdētājs !Kantona draudzes !Iedzīvotāju skaits |- |Argajašas kantons |Argajaša |Nuriagzams Tagirovs |Sizginas, Mavļutovas, Muhametkulovas, Meteļevskas, Čerļinskas, Sultajevskas, Amiņevskas, Baškiro-Tečenskas, Kunašakskas, Tjuļakovskas, Burinskas, Baiburaskarovskas, Ust-Bagarjakskas, Kunakboļskas, Karušas Sarjakskas, Kunajinbajevskas |82 186 |- |Burzjanas-Tangauras kantons |Tanalikovo (Baimaka) |Muhamedjans Bulatovs |1. Burzjanas, 2. Burzjanas, 3. Burzjanas, Burzjanas-Tanaļikas, 4. Burzjanas, Karagaja-Kipčaka, Bainazaras, 1. Tangauras, 2. Tangauras |64 847 |- |Džitirovas kantons |Imangulovo |Fatahs Saltjaševs |Imangulovas, Allaberdinskas, Burzjanas, Muraptalovas, Taimasovas |33 943 |- |Duvanas kantons |Arkaulovo |Šakirs Tuhvatullins |Nasibaševas, Kalmakulovskas, 1. Ailinskas, 2. Ailinskas, Murzalarskas, Verhņe-Kipčakas, Duvanas-Mečetļinskas, Novo-Baiskajas, Novo-Belokatajas, Ņižņe-Kiginskas, Jahinskas, Ibrajevskas |84 115 |- |Kipčakas kantons |Mrakovo (Krasnaja Mečeta) |Migrans Sirtlanovs |Burzjanas-Kipčakas, 1. Karakipčakas, 2. Karakipčakas, Jumaguzinas, Bušmanas-Sūnas-Karakipčakas |65 328 |- |Kudeiskas kantons |Tavtimanova |Mahmuts Kutujevs |Urman-Kudeiskas, Iļekskas, Bulekei-Kudeiskas, Igļinskas |59 668 |- |Kuščinas kantons |Bolšaja Oka |Muhamethajs Guzairovs |Beļjankinskas, Šokurovskas, Tļaševskas, Boļše-Okinskas, Novo-Zlatoustovskas, Sažinskas, Ažegulovskas, Mančarskas, Juvinskas, Boļše-Kušinskas |66 748 |- |Tabinas kantons |Zilim-Karanovo (Arhangeļskoje) |Šagibeks Uzbekovs |Bišaulas-Ungarovskas, Bištakinskas, Kalčiras-Tabinskas, Ksi-Tabinskas, Biškainovskas, Duvanas-Tabinskas, Novo-Andrejevskas, Uršakas-Minskajas, Girei-Kipčakas |17 941 |- |Tamjanas-Kataiskas kantons |[[Verhņeuraļska|Verhneuraļska]] |Talha Rasuļevs |Tamjanas-Tangaurovas, Kubelakas-Teļevskas, Teptjaro-Učalinskas, Ahunovskas, Kataiskas, Usmane-Aļinskas, Basakalovas, Tungatarovas, Muldakajevas |92 685 |- |Tokčuranas kantons |Gumerova |Abdrahmans Iļjasovs |Kipčakas, Novobaškīras, Jumranas-Tabinas, Tokas |23 436 |- |Userganas kantons |Zijančurino |Muhametgalims Kuvatovs |Saļihovskas, 1. Userganas, 2. Userganas, 3. Userganas, 4. Userganas, 5. Userganas,, 6. Userganas, Userganas-Haibuļļinas |132 743 |- |Jurmatinskas kantons |Zirgana |Auhadi Išmurzins |Karamiševas, Petrovas, Makarovas, Iļčikas-Timirovskas, Aznajevas, Bušmanas-Kipčakas, Meļeuzovas, Kuraguševas, Četirmanas, Kalkaševas, Petrovas, Tatjanovas, Rjazanovas |152 695 |- |Jalanas kantons |Tanrikulova |Gaļimjans Taganovs |Ičkinas, Katajas, Sart-Kalmikaskas, Sart-Abdrašitovas, Karasevas |33 092 |} Teritorijas, ko sauca par "Mazo Baškīriju", platība bija 79 560 km², iedzīvotāju skaits — 1 250 059 cilvēki.<ref>Ярмуллина А. ''Территориальные изменения в БАССР (1917—1934 гг.)'' // Ватандаш. — 2002. — № 4. — С. 118—120. — ISSN 1683-3554.</ref><ref>Гильманова В. Н. ''Территориальный вопрос в процессе национально-государственного строительства в Башкортостане в 1917—1934 гг.'' : диссертация … кандидата исторических наук : 07.00.02. — Уфа, 2013.</ref> == Reliģija == 3. Visbaškīru kurultajs apstiprināja 12. rezolūciju, kas pasludināja reliģijas atdalīšanu no valsts un visu reliģiju vienlīdzību. Tika lemts, ka 1917. gadā izveidotajai " Baškīrijas Garīgajai pārvaldei", esošai autonomai, ir tiesības savas kompetences ietvaros atvērt garīgās kultūras un izglītības iestādes (mektebus, [[medrese]]s, bibliotēkas utt.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tataroved.ru/publicat/mir_isl.pdf|title=Wayback Machine|website=www.tataroved.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Saskaņā ar III Visbaškīrijas kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju bija paredzēts atvērt vienu augstāko medresi (universitāti) un vienu lielu muzeju, nosaucot tos Baškurdistānas vārdā. 1918. gada 2. oktobrī muftija Sagita Mrjasova vadībā notika Baškurdistānas garīgās pārvaldes kurultajs, kurā tika apstiprināta pagastu sadale starp kantonu pārvaldēm un ievēlēti kantonu [[Kazijs|kaziji]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Baškortostānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] 2ftd1c2fsxsb9pe2mxa9cpwnrelbgfk 4459298 4459295 2026-04-26T04:44:58Z Egilus 27634 4459298 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums=Башҡордистан|nosaukums_latv_val=Baškurdistāna|sugasvārds=Baškurdistānas|kontinents=Eiropa|reģions=Urāli|valsts=Krievija|laikmets=|statuss=|statusa_teksts=|impērija=|valdības_veids=Faktiski neatkarīga autonomija|gads_sākums=1917|gads_beigas=1919|event_start=Dibināta kā autonomija, sabrūkot [[Krievijas Republika]]i|date_start=28. novembris|event_end=Likvidēta, pārveidojoties par Baškīrijas Padomju Republiku|date_end=20. marts|event1=|date_event1=|event2=|date_event2=|event3=|date_event3=|event4=|date_event4=|event_pre=|date_pre=|event_post=|date_post=|event_post1=|date_post1=|p1=|flag_p1=|s1=Baškīrijas Padomju Republika|flag_s1=|image_flag=Flag of Bashkortostan (1918).svg|flag=1918. gada karogs|flag_type=Karogs|image_coat=|symbol=|symbol_type=|image_map=Проект Временного революционного Совета Башкортостана.svg|image_map_caption=Maksimālo un minimālo plānoto robežu karte|galvaspilsēta=[[Čeļabinska]], īslaicīgi arī [[Ufa]], [[Sterļitamaka]] un [[Orenburga]]|national_motto=|national_anthem=|kopīgas_valodas=[[Baškīru valoda]], [[krievu valoda]]|reliģija=[[Islāms]], [[pareizticība]]|nauda=|leader1=|leader2=|leader3=|leader4=|year_leader1=|year_leader2=|year_leader3=|year_leader4=|leader=|title_leader=|stat_year1=|stat_platība1=79560|stat_pop1=1250000|footnotes=}} '''Baškurdistāna''' jeb '''Baškortostāna''' ({{val|ba|Башҡурдистан, Башҡордистан, Башҡортостан}}) arī '''Mazā Baškīrija, autonomā Baškīrija/Baškortostāna, Neatkarīgais Baškīrijas apgabals'''<ref>[https://kitaptar.bashkort.org/storage/books/LiXkM8XCXqdxuLoPWSc9Ul7PEuqgu6qSRBlD3fXU.pdf ''Ахметзаки Валиди Туган.'' История башкир]. — Уфа: Китап, 2010. — С. 185. — 353 с. — ISBN 978-5-295-05000-8.</ref> bija [[Baškīri|baškīru]] nacionāli teritoriālā autonomija, ko 1917. gada 15. novembrī ([[Jaunais stils|pēc jaunā stila]] 28. novembrī) pasludināja [[Baškīrijas Centrālā padome]] jeb "šuro" [[Ufas guberņa|Ufas]] [[Ufas guberņa|guberņas]] dienvidu daļas un [[Orenburgas guberņa]]s ziemeļu daļas teritorijā un apstiprināja Baškurdistānas Satversmes kongress kā pirmo posmu autonomijas īstenošanā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashenc.online/ru/articles/51479/|title=Башкурдистан|website=bashenc.online|access-date=2026-04-23}}</ref><ref>Еникеев З. И. Правовой статус Башкортостана в составе России. — Уфа: «Гилем», 2002. — 374 с. — С. 228.</ref> 1918. gada janvārī tā ieguva nosaukumu "Mazā Baškīrija". Tā bija pirmā faktiski neatkarīgā baškīru tautas valsts. Tika izveidota armija, valdība, pagaidu jeb mazais parlaments (kese kurultajs)<ref name=":0" /> un valsts simboli. Atrazdamās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] virpulī un sadūrusies ar naidīgu attieksmi no abām pusēm, tā beigās bija spiesta pievienoties uzvarētājiem. == Vēsture == === 1917. gads === Pēc 1917. gada [[februāra revolūcija]]s sākās baškīru nacionālā kustība par nacionāli teritoriālās autonomijas izveidi. 1917. gada jūnijā Baškīru apgabala birojs organizēja pagastu padomes (šuro).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское областное бюро // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> 1917. gada jūlijā—augustā [[Orenburga|Orenburgā]] un [[Ufa|Ufā]] notika Pirmais un Otrais Visbaškīru kongress (kurultajs), kuros tika pieņemts lēmums par nepieciešamību izveidot "demokrātisku republiku uz nacionāli teritoriāliem principiem federālas Krievijas sastāvā". Orenburgā strādāja Baškīru Centrālā padome (šuro), ko ievēlēja pirmais un atkārtoti ievēlēja otrais kurultajs, un gatavojās [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]i, kurai bija jānotiek 1918. gada janvārī. Tomēr [[Oktobra revolūcija]] ieviesa savas korekcijas autonomijas izveides procesā. Baškīru Centrālā padome, kas atradās Orenburgā, 1917. gada 11. novembrī (24. novembrī) ar farmanu (dekrētu) Nr. 1 apstiprināja baškīru nepieciešamību pēc savas nacionālās pašpārvaldes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/second_kurultai_august_25_30_1917/farman_number_1/|title=Фарман №1.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> 1917. gada 15. (28.) novembrī) Baškīrijas Centrālā padome pieņēma rezolūciju, ar kuru tika pasludināta Baškurdistānas autonomija, ko nākamajā dienā paziņoja dekrēts Nr. 2. To parakstīja padomes priekšsēdētājs Š. Manatovs, viņa vietnieks A. Validovs, padomes sekretārs Š. M. Babičs un seši padomes nodaļu vadītāji.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Bashkortostan : kratkai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡|url=http://archive.org/details/bashkortostankra0000unse|publisher=Ufa : Nauch. izd-vo "Bashkirskai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡"|date=1996|isbn=978-5-88185-001-2}}</ref> Rezolūcijā bija teikts: ''"Baškīru reģionālā padome pasludina Orenburgas, Ufas, Samaras un Permas guberņu baškīru teritoriju no šī gada 15. novembra par Krievijas Republikas autonomu daļu."'' Karaspēks, bankas, dzelzceļi, pasts, telegrāfs un nodokļu iekasēšana tika nodoti Baškurdistānas valsts iestāžu jurisdikcijā, un administratīvais iedalījums guberņās un rajonos tika aizstāts ar kantoniem. 1917. gada 22. novembrī boļševiku laikraksts "Pravda" rakstīja: ''"Baškīrijas apgabala padome ar Orenburgas musulmaņu garnizona atbalstu pasludināja Orenburgas, Ufas, Permas un Samaras guberņu baškīru teritoriju par Krievijas Republikas autonomo daļu un sāka īstenot autonomiju Orenburgas guberņas sastāvā'' ." Tas saskanēja ar tautu brīvas pašnoteikšanās principu, kas bija pasludināts 1917. gada 2. novembra "Krievijas tautu tiesību deklarācijā" . Padomes lēmums par Baškurdistānas autonomijas proklamēšanu tika apstiprināts trešajā Visbaškīru kongresā (kurultajā), kas notika no 1917. gada 8. (21.) decembra līdz 1917. gada 20. decembrim (1918. gada 2. janvārim) Orenburgā. Saskaņā ar 1917. gada 14. decembra rezolūciju "Par Viskrievijas Federāciju un Baškurdistānas attiecībām ar šo federāciju" Baškurdistāna tika uzskatīta viena no Krievijas Republikas nacionālajām autonomijām. Dibināšanas kurultaja noteica pasākumus Baškīrijas autonomās pārvaldības īstenošanai, un tika izveidots priekšparlaments — Kese Kurultajs (Mazais kurultajs), kurā bija reģiona iedzīvotāju pārstāvji, pa vienam uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku proporcionāli katras tautības pārstāvju skaitam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=222|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> [[Attēls:Big_Bashkiriya_-_ru.svg|thumb|250x250px|A. Validi projektētās "Lielās Baškīrijas" robežas]] [[Attēls:Всебашкирский_съезд.jpg|thumb|300x300px|3. Visbaškīru Satversmes kurultaja delegāti]] 1917. gada 20. decembrī Kese Kurultajs izveidoja republikas augstāko izpildvaras institūciju — Baškurdistānas valdību (Baškīrijas valdību).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское Правительство // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — <nowiki>ISBN 978-5-88185-306-8</nowiki>.</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju tika likti pamati atsevišķas armijas izveidei Baškīrijas valdības militārā departamenta vadītāja A. Validova vadībā.<ref>Рахимов Р. Н., Таймасов Р. С. ''Башкирское войско // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Atbilstoši kongresos pieņemtajām rezolūcijām republikas teritorijā tika izveidoti miertiesneši un vispārējās tiesu iestādes, kas darbojās, pamatojoties uz nacionālajiem likumiem, un bija pakļautas Krievijā tīri teorētiski valdošajam Senātam, kas kalpoja par kasācijas instanci tiem, bet tajos gadījumos, kad puses bija tikai baškīri, bija piemērojami kurultaja izdotie likumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1785|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaju rezolūciju par zemes jautājumu katram Baškurdistānas pilsonim bija tiesības uz piešķirtu zemi, tika noteikti arī zemes nodrošinājuma standarti un izveidots nacionālais valsts fonds — Baškurdistānas Galvenā lauksaimniecības un īpašuma pārvalde.<ref>Хусаинова Г. С. ''III Всебашкирский Учредительный съезд и его решения по земельному вопросу'' // Вестник Башкирского университета. — 2006. — № 4. — С. 138—139. — ISSN 1998-4812.</ref> Baškīrijas valdība sāka veidot kantonu pārvaldi Orenburgas guberņas baškīru apdzīvotajā daļā, Ufas guberņas austrumu daļā, [[Permas guberņa]]s Šadrinskas, Jekaterinburgas un Krasnoufimskas rajonos un [[Samaras guberņa]]s Buzulukas rajonā. Ufas, Samaras un Permas guberņu rietumu daļās ne vēlāk kā 1918. gada janvārī bija jāsasauc rajonu kongresi kantonu administrāciju organizēšanai. === 1918. gada sākums === 1918. gada janvārī mūsdienu [[Tatarstāna]]s [[Menzeļinska|Menzeļinskā]] notika musulmaņu rajona kongress, kurā delegātu vairākums nobalsoja par labu Baškurdistānai. Šādā situācijā Iekšējās Krievijas un Sibīrijas tjurku-tatāru millet-medžliss (kongress), kas tolaik organizēja [[Ideļ-Urāla|Volgas-Urāla autonomiju]] un pretendēja uz šīm zemēm, steidzami nosūtīja delegātiem telegrammu, it kā "par baškīru pievienošanu valstij". Šis manevrs palīdzēja Urālu-Volgas valsts projekta atbalstītājiem iegūt nepieciešamo balsu skaitu Menzeļinskas rajonā sava plāna atbalstam. No 1918. gada 10. līdz 12. janvārim notika Sterļitamakas rajona baškīru kongress, kurā vienbalsīgi tika atbalstītas Baškurdistānas Satversmes kurultaja rezolūcijas un atzīta autonomija. Līdzīgi kongresi 1918. gada janvārī un februārī notika arī citos rajonos.<ref>Кульшарипов М. М. Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X.</ref> [[Jelpačiha]]s ciemā, Osinskas rajonā, Permas guberņā, tika izveidota vietējā baškīru padome, bet boļševiki uzbruka Jelpačihai un nogalināja baškīru padomes locekļus.<ref>Раимов Р. ''К истории образования Башкирской Автономной Социалистической Советской Республики'' // Вопросы истории. 1948, № 4. — C. 23-42.</ref> 1918. gada 18. februārī Ufas guberņas Birskas rajona Burajevas ciemā Burajevas Baškīru Nacionālā padome pasludināja Burajevas Baškīru kantonu par Baškurdistānas daļu. Nemiernieki izveidoja bruņotu vienību, lai cīnītos "pret boļševikiem". Līdz marta beigām boļševiki apspieda Burajevas sacelšanos. 1918. gada janvāra sākumā Petrogradā ieradās Baškīrijas Centrālās padomes pārstāvis Š. Manatovs un 7. janvārī tikās ar [[Vladimirs Ļeņins|V. Ļeņinu]], lūdzot centrālajām varas iestādēm atzīt autonomiju. Sarunu laikā Ļeņins sacīja: "Mēs neatzīstam Baškīrijas kustību par kontrrevolucionāru, kas vērsta pret mums... Mēs uzskatām, ka Austrumu tautu nacionālās kustības ir pilnīgi dabiskas un ļoti nepieciešamas ." Tomēr augstākā padomju vara atteicās atzīt Baškīrijas autonomiju, kas iepriekš noteica turpmākos konfliktus.<ref>Әкрәм Бейеш. ''Башҡорт халҡының тарихы һәм азатлыҡ көрәше''. — Өфө: Башҡортостан «Китап» нәшриәте, 1993. — С. 138. — 352 с.</ref> 1918. gada 27. janvārī Orenburgu ieņēma Sarkanās armijas vienības. Baškīrijas Centrālā padome, ievērojot savus "neitralitātes principus",<ref name=":2">[https://web.archive.org/web/20131029184204/http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/history/parlament_tom_1-1.pdf Азнагулов В. Г., Хамитова З. Г. Парламентаризм в Башкортостане: история и современность]. — Уфа: ГРИ «Башкортостан», 2005. — С. 58. — 304 с.</ref> turpināja darboties pilsētā. Baškīrijas valdība, pamatojoties uz Baškīrijas kongresu rezolūciju par autonomiju, izstrādāja Baškīrijas Autonomās Republikas konstitūciju, nosaucot to par "Mazās Baškīrijas autonomās teritorijas noteikumiem".<ref>Карпенкова Т. В. ''Русские революции 1917 г. и изменения в содержании национально-государственного строительства страны'' // Приволжский научный вестник : журнал. — 2013. — № 3 (19). — С. 48.</ref><ref>Марат Махмутович Кульшарипов. ''Башкирское национальное движение, 1917-1921 гг. — "Китап". — 2000.''</ref> "Mazās Baškīrijas autonomijas noteikumu" 2. pantā bija teikts, ka "Baškīrijas oficiālā valoda ir baškīru valoda, un krievu valodas pagaidu lietošana baškīru iestādēs neatņem baškīru valodai šīs tiesības".<ref>Ярмуллина А. З. ''Реализация закона о государственных языках в БАССР в 1920-е гг'' // Вестник Башкирского университета. — ISSN 1998-4812.</ref> [[Attēls:БашкортГазета.jpg|thumb|220px|Avīzes "Baškort" titullapa, ko izdeva Baškīrijas Centrālā padome]] Pamatojoties uz Orenburgas Musulmaņu militārās revolucionārās komitejas (MMRK) rezolūciju, 1918. gada naktī no 3. uz 4. februāri (no 15. uz 16. februāris) tika arestēti 7 Baškīrijas valdības un Baškīrijas Centrālās padomes. MMRK rezolūciju par arestu Orenburgas provinces revolucionārā komiteja apstiprināja ar atpakaļejošu spēku,<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана''. — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 231. lpp.</ref> atzīstot MMRK apgalvojumus par Baškīrijas valdības locekļu un Orenburgas kazaku loka atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] it kā kopīgajām darbībām pret padomju varu.<ref name=":1">Хусаинов А. С. ''Февральский инцидент 1918 года в Таналыково-Баймаке'' // Вестник Башкирского университета. Т. 19. — 2014. — № 3. — С. 1075—1078. — ISSN 1998-4812.</ref> 1918. gada 26. februārī 200 baškīru — Orenburgas zemnieku kongresa dalībnieku — sanāksmē tika pieņemts lēmums par attieksmi pret boļševikiem: "Ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums svētajai tieksmei pēc baškīru teritoriālās autonomijas, mēs paziņojam, ka baškīri ies roku rokā ar padomju varu".<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана.'' — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 234. lpp.</ref> Pēc Baškīrijas valdības locekļu aresta Baškīrijas jauniešu grupa, tostarp daži aktīvisti no jaunatnes organizācijas "Tulkina", izveidoja jaunu pārvaldes institūciju — Baškurdistānas Pagaidu revolucionāro padomi (Šuro) (BPRP). Pamatojoties uz 3. Viskrievijas federācijas un Baškurdistānas attiecību ar to noteikumiem, BPRP izstrādāja savu noteikumu projektu "Par Baškurdistānas autonomiju" un iesniedza to Tautību tautas komisariātam. Ar saukļiem "Lai dzīvo Baškurdistāna!" un "Lai dzīvo Apvienotās Krievijas Valstis, kuru pamatā ir tautas vara!" birojs izdeva laikrakstu "Baškurdistāna".<ref>«Башкурдистан» // ''Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Tomēr 1918. gada 30. martā Orenburgas provinces izpildkomiteja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja nacionālās autonomijas ideju un likvidēja BPRP. Provinces izpildkomitejas ziņojumā bija teikts, ka BPRP darbība neatšķīrās "no iepriekšējās Šuro un Baškīrijas valdības".<ref>''История башкирского народа'': в 7 т./ гл. ред. М. М. Кульшарипов; Ин-т истории, языка и литературы УНЦ РАН. — Уфа: Гилем, 2010. — Т. V. — 468 с. — ISBN 978-5-7501-1199-2. 138. lpp.</ref> BPRP locekļi bija spiesti turpināt darbu Sterļitamakā, un 1918. gada 3. maijā padome pilnībā pārtrauca savu darbību.<ref>Касимов С. Ф. ''Временный революционный совет Башкортостана'' // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Līdz 1918. gada martam bija izveidots pirmais baškīru pulks. To izklīdināja Sarkanās gvardes un strādnieku vienības, daži tā karavīri tika nogalināti, un boļševiki nošāva arī divus Baškurdistānas valdības locekļus Habdullu Ideļbajevu un Himranu Magazovu.<ref>''Баймакский расстрел 1918 // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškurdistānas valdības locekļu slepkavība un arests izraisīja baškīru iedzīvotāju protestus. 1918. gada 5. martā Orenburgas provinces revolucionārā komiteja nosūtīja ultimāta telegrammu visiem Baškīrijas pagastiem, kurā vainoja baškīru vadību pretpadomju vienību veidošanā un pavēlēja visiem trīs dienu laikā atbruņoties. Revolucionārā komiteja piedraudēja visus Baškīrijas ciemus, ko turēs aizdomās par pretestību padomju varai,nolīdzināt ar artilēriju un ložmetējiem. Boļševiki konfiscēja ieročus no baškīriem, reizēm agresīvā formā. Piemēram, 1918. gada 9. aprīlī Sermeņevas ciemā sarkangvardu vienība atklāja uguni no šautenēm un revolveriem, kliedzot: "Mēs apkausim visus baškīrus!"<ref name=":1" /> Virsnieki, kuriem izdevās izvairīties no aresta, turpināja darbu pie baškīru brīvprātīgo vienību formēšanas. 1918. gada naktī no 3. uz 4. aprīli apvienotās baškīru vienības A. Karamiševa un kazaku vadībā atbrīvoja Baškīrijas valdības locekļus no Orenburgas cietuma. 1918. gada 7. un 8. aprīlī padomju kontrolētajā Ufā notika slepena baškīru kustības vadītāju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums organizēt partizānu kustību.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.).'' — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 155.-156. lpp.</ref> === 1918. gada vasara === Sākot ar 1918. gada maija beigām, autonomijas pārvaldes institūciju darbs tika pilnībā atjaunots, un to jaunā atrašanās vieta kļuva [[Čeļabinska]]s pilsēta, ko ieņēma [[Čehoslovāku leģioni|čehoslovāki]]. 1918. gada 1. jūnijā tika publicēts "Baškīrijas valdības aicinājums tautai", kurā bija ietverts atklāts aicinājums uz bruņotu cīņu pret padomju varu.<ref>''Кульшарипов М. М.'' ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). ''— Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 157. lpp.</ref> 7. jūnijā par valdības pagaidu priekšsēdētāju tika ievēlēts S. Mrjasovs, bet par locekļiem — G. Adigamovs, A. Validovs, G. Gabitovs, S. Magazovs un M. Haļikovs. Lai aizstāvētu republiku, Baškurdistānas valdība izsludināja mobilizāciju un izveidoja baškīru pulkus. Saskaņā ar valdības 1918. gada 12. jūnija rīkojumu tika izveidota Baškīrijas kara padome, lai pārvaldītu armiju.<ref>Таймасов Р. С. ''Башкирский военный совет // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškīru armiju veidoja neregulārās vienības un regulārie kājnieku pulki (no 1918. gada 12. oktobra — strēlnieku pulki) un kavalērijas pulki . Lai uzturētu sabiedrisko kārtību republikā, 1918. gada jūlijā tika organizēta milicija A. Biševa vadībā. 1918. gada septembrī tika izveidots Baškīru atsevišķais korpuss (virspavēlnieks — ģenerālis H. Išbulatovs), kurā ietilpa 1. Baškīru strēlnieku divīzija, 2. Baškīru strēlnieku divīzija, A. Karamiševa vārdā nosauktais 1. Baškīru kavalērijas pulks un no 1918. gada oktobra G. Idelbajeva vārdā nosauktais 2. Baškīru kavalērijas pulks un 6. Baškīru strēlnieku pulks. Baškīru armija piedalījās militārajās operācijās pret Sarkano armiju Samaras, Permas, Orenburgas un Ufas guberņās. Baškīrijas valdība nodibināja kontaktus ar antiboļševiku centriem valsts austrumos: Sibīrijas pagaidu valdību, Pievolgā un Dienvidurālos tolaik valdošo organizāciju “[[Komuč]]”, Orenburgas kazaku loku un citiem. Arī Orenburgas kazaku loka atamans A. I. Dutovs 1917.—1918. gadā atbalstīja Baškīrijas autonomiju.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf|title=Wayback Machine|website=kraeved.opck.org|access-date=2026-04-26}}</ref> 1918. gada 15.—17. maijā Kustanajā notika Baškīrijas un Kazahstānas nacionālo kustību ([[Alašas autonomija]]s) pārstāvju tikšanās, lai apspriestu kopīgas pretboļševiku cīņas organizēšanu. 1918. gada augusta beigās—septembra sākumā Samarā notika Baškurdistānas, Kazahstānas un Centrālāzijas valdību tikšanās, kurās tika nolemts apvienot visus šo reģionu tautu pretboļševiku spēkus "Dienvidaustrumu musulmaņu reģionu federācijā" "Austrumkrievijas savienības" ietvaros (kurā būtu jāiekļauj arī Sibīrijas un Komuča valdību, kā arī Urālu un Orenburgas kazaku kontrolētās teritorijas). Turklāt bija paredzēts apvienot Alašas Ordas un Baškurdistānas bruņotos spēkus vienā korpusā. Viena no pirmajām valstiskajām vienībām, kas izveidojās Krievijas pilsoņu kara laikā un atzina Baškīrijas autonomiju, bija Komučs. 1918. gada septembrī tika parakstīts līgums starp Baškīrijas valdību un Satversmes sapulces locekļu komiteju, saskaņā ar kuru Komučs atzina nacionāli teritoriālo autonomiju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1591|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> 1918. gada oktobrī Baškīrijas valdība iesniedza Komučam dokumentu par "Baškīrijas federāciju". 1918. gada 11. novembrī Komuča departamentu Gubernatoru padome pārskatīja šo dokumentu un pozitīvi novērtēja to.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.)''. — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 183. lpp.</ref> No 1918. gada 8. līdz 23. septembrim Ufā notika Valsts apspriede, kurā Baškīrijas valdību pārstāvēja J Bikbovs, I. Sultanovs, S. Mrjasovs, A. Validovs, A. Adigamovs, M. Adigamovs, kā arī sapulces dalībnieki G. Teregulovs, F. Tuhvatuļļins un G. Fahretdinovs,<ref>Багаутдинов Р. О. ''Уфимское государственное совещание 1918 года'' // Вестник Башкирского университета. Т. 17. — 2012. — № 1. — С. 737—739. — ISSN 1998-4812.</ref> kur viņi darbojās kā Viskrievijas pagaidu valdības, labāk pazīstamas kā [[Ufas direktorija]], līdzdibinātāji. Konferencē tika pieņemts "Likums par Viskrievijas Augstākās varas izveidošanu", ko Baškīrijas valdības vārdā parakstīja I. Sultanovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scepsis.ru/library/id_2898.html|title=№104. Акт об образовании всероссийской верховной власти, принятый на государственном совещании, имевшем место в городе Уфе с 8 по 23 сентября 1918 г. // Документы|website=www.scepsis.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> === 1918. gada beigas === 1918. gada 18. novembrī [[Aleksandrs Kolčaks|A. Kolčaks]] Sibīrijā sarīkoja militāru apvērsumu un pasludināja sevi par Krievijas augstāko valdnieku un Krievijas bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku. Kolčaka valdība atklāti pasludināja lielvalstu politiku neatzīt nacionālās un reģionālās autonomijas un paziņoja par nodomu pilnībā likvidēt Baškīrijas valdību un tās karaspēku. Tomēr Baškīrijas valdība atteicās ievērot 1918. gada 4. novembra "Viskrievijas pagaidu valdības hartu visām reģionālajām pašvaldībām un visiem Krievijas valsts pilsoņiem". 1918. gada novembra beigās Krasnaja Mečetas (Mrakovo) ciematā notika sanāksme , kurā piedalījās Baškīrijas valdības pārstāvji, Alašas Orda (M. Čokajevs), Komuča pārvaldes padome (V. Černovs, Vedenjapins), Orenburgas un Urālu kazaki (pulkvedis Mahins un atamans Kargins), Turkestānas sociālistu revolucionāri (V. Čaikins) un citi, kas vēlējās izveidot vienotu pretkolčaka fronti. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot vienotu valdību, kurā no Baškīrijas valdības būtu A. Validovs, no Alašas Ordas Kidirbajevs un no Orenburgas kazakiem atamans Kargins. Par apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieku tika iecelts pulkvedis Mahins. 1918. gada decembra sākumā Orenburgas [[Karavānserāls|karavānserālā]] notika sanāksme, lai organizētu atamana A. Dutova arestu un kazaku karaspēka noliktavu un štāba ieņemšanu. Aresta organizēšana tika uzdota 1., 2. un 5. baškīru strēlnieku pulka komandieriem — S. Išmurzinam , G. Aitbajevam un K. Ņizamutdinovam. Tomēr atamans Dutovs uzzināja par sazvērestību un ar bruņumašīnu devās uz Orenburgas nomali, kur bija izvietotas viņam lojālās kazaku vienības. Šādā situācijā pulkvedis Mahins vilcinājās ķerties pie asinsizliešanas, un tādējādi mēģinājums izveidot vienotu pret Kolčaku vērstu fronti neizdevās. Tas piespieda Komuča departamenta Gubernatoru padomi un Sociālistiskās revolucionārās partijas Centrālo komiteju 1918. gada 5. decembrī pieņemt rezolūciju par cīņas pret boļševikiem pārtraukšanu un "visu demokrātisko spēku virzīšanu pret Kolčaka diktatūru"; vēlāk viņi noslēdza vienošanos ar Padomju valdības pārstāvjiem. === 1919. gads === Pavēles likvidēt visas vietējās pašvaldības, kā arī Baškīrijas Militārās padomes un Baškīrijas korpusa štāba likvidēšana, kā arī baškīru pulku komandēšanas nodošana ģenerālleitnantam A. Dutovam piespieda Baškīrijas valdību vest sarunas ar [[Krievijas SFPR]] pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.bigenc.ru/geography/text/1857907|title=bigenc.ru|website=|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> 1919. gada janvārī no baškīru pulkiem tika izveidots Baškīru korpuss. 1919. gada 16. februārī tika izdots dekrēts, kurā teikts, ka "Baškīrijas valdība, negaidot sarunu pabeigšanu ar padomju varas iestādēm, uzskata sevi par galīgu nostāšanos padomju varas pusē no 18. februāra plkst. 10:00".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Р.О.|first=Багаутдинов|date=2014|title=Переход башкирского правительства и войска на сторону Советской власти в 1919 году|url=https://cyberleninka.ru/article/n/perehod-bashkirskogo-pravitelstva-i-voyska-na-storonu-sovetskoy-vlasti-v-1919-godu|journal=Вестник Башкирского университета|volume=19|issue=2|issn=1998-4812}}</ref> Šī iemesla dēļ "Mazās Baškīrijas" teritorija tika pasludināta par neatņemamu Krievijas PFSR sastāvdaļu ar nosaukumu '''"Baškīrijas Padomju Republika".''' Tāpat nolēma uzsākt karu pret "Kolčaku, Dutovu un visiem pasaules imperiālistiem ", izdodot attiecīgu slepenu pavēli Baškīrijas armijai, ko izziņoja 18. februārī. No 1919. gada 20. līdz 21. februārim Temjasovas ciemā notika Pirmais Visbaškīru kara kongress, kurā piedalījās 92 Baškīrijas armijas delegāti un Baškīrijas valdības locekļi. Kongresā tika risināti tādi jautājumi kā pāreja padomju pusē un sarunu stāvoklis ar tām, sociāli politiskais stāvoklis republikā un citi. Militārais kongress apstiprināja '''Autonomās Baškīrijas Padomju Republikas''' (ABPR) izveidi KPFSR sastāvā un baškīru militāro vienību pāreju Sarkanās armijas pusē. Kongresā tika izveidota arī Pagaidu Baškīru militāri revolucionārā komiteja (Bašrevkoms). Tā paša gada 22. februārī vara autonomijas teritorijā tika nodota Pagaidu Baškīru militāri revolucionārajai komitejai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=2281|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> 1919. gada 27. februārī [[Uļjanovska|Simbirskā]] tika noslēgta provizoriska vienošanās starp Sarkanās armijas Austrumu frontes pavēlniecības pārstāvjiem un Baškīrijas valdību, bet 1919. gada 9. martā Maskavā tika noslēgta provizoriska vienošanās ar Baškīrijas valdības un KSPFR Tautas komisāru padomes pārstāvjiem. 1919. gada 20. martā Maskavā tika parakstīts " Nolīgums starp Padomju Savienības valdību un Baškīrijas valdību par Padomju Autonomo Baškīriju ", un tika oficiāli izveidota Autonomā Baškīrijas Padomju Republika. Parakstot šo dokumentu, padomju vara formāli atzina nacionāli teritoriālo autonomiju, kas pastāvēja kopš 1917. gada, kā savu likumīgu sastāvdaļu.<ref name=":4" /> == Starptautiskās attiecības == Starptautisko attiecību jomā tika nodibināti sakari ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Vēlāk uz Ukrainu tika nosūtīta baškīru delegācija.<ref>''Ахмет Заки Валиди.'' Воспоминания. Часть 1.</ref> == Republikas iestādes == === Parlaments === Autonomās Baškīrijas augstākā varas iestāde bija parlaments — Kese-Kurultajs (Mazais Kurultajs). Parlamenta locekļi varēja būt "abu dzimumu personas, vismaz 22 gadus vecas, neatkarīgi no tautības vai reliģijas". Deputātu pilnvaru termiņš bija trīs gadi. [[Attēls:Мечеть с минаретом .jpg|thumb|270x270px|Baškīrijas un Mazā kurultaja rezidence atradās Orenburgas karavānserālā]] Republikas priekšparlaments tika ievēlēts Visbaškīrijas kurultajos (kongresos), un tajā bija 22 deputāti (viens deputāts uz 100 000 iedzīvotāju).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/members_of_the_pre_parliament/|title=Страница 404|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26}}</ref>Priekšparlamentam tika piešķirtas tiesības iecelt ministrus un republikas valdību. Aizklātas balsošanas rezultātā par Kese-Kurultaja locekļiem tika ievēlēti: Junuss Bikbovs (priekšsēdētājs), Šagihaidars Akčulpanovs, Allabirde Jagafarovs, Saidgarijs Magazovs, Habdrahmans Fahretdinovs, Nuriagzams Tagirovs, Gainulla Tagirovs, Gainulla Čirfanovs, Hahimets Girfanovs, Ramejevs, Musa Smakovs, Gaļihmets Aitbajevs, Habibulla Gabitovs, Rizaitdins Fahretdinovs, Šarifs Manatovs, Sagits Mrjasovs, Hariss Jumagulovs, Džangirijs Amirovs, Gumers Kuvatovs, Ildarkhans Mutins, Ullabe Kuvatovs, Ildarhans Mutins, Ikandars Sultanovs. Tika ievēlēti arī Mazā Kurultaja kandidāti — Ganijs Abizovs, Šakirs Kilisbajevs, Gabdulla Adigamovs.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about/museum/general-conventions-bashkir/third_kurultai/|title=Третий Курултай башкир (8–20 декабря 1917 года)|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}</ref> === Izpildvara === Izpildvaru pārstāvēja Baškīrijas Centrālā padome (šuro) un Baškurdistānas valdība (Baškīrijas valdība). Valdības un priekšparlamenta rezidence atradās Orenburgas Karavānserālā. Sakarā ar pilsoņu kara saasināšanos reģionā, par republikas augstāko varas orgānu mītnes vietu 1918. gada jūnijā-jūlijā kļuva Čeļabinskas pilsēta, ko okupēja čehoslovāki, kur ieradās Baškurdistānas Centrālā padome un Kese-Kurultaja locekļi. Šeit tika atjaunota arī Baškīrijas Militārā padome, un turpināja izdot "Baškīrijas valdības biļetenu". No augusta sākuma republikas valsts iestādes atkal atgriezās Orenburgā. Pēc Kolčaka apvērsuma un attiecību atdzišanas ar baltajiem, no 1918. gada decembra republikas valdības orgāni mainīja savu atrašanās vietu uz [[Orskas apgabals|Orskas apgabalu]]. Baškīru Centrālā padome sastāvēja no šādām nodaļām (1917. gada novembris): # Militārā — Ildarhans Mutins; # Finanšu — Fatihs Davletšins; # Ekonomikas — Džangirejs Amirovs; # Sabiedrības izglītības — Musa Smakovs; # Statistiskā — Galiahmets Hasanovs; # Lauksaimniecības — Galiahmets Aitbaevs; # Garīgo lietu — Sagits Mrjasovs. Baškurdistānas valdībā bija priekšsēdētājs un šādu nodaļu vadītāji: militārās, iekšlietu, lauksaimniecības, sabiedrības izglītības, attiecību, apdrošināšanas, finanšu, ekonomikas un tieslietu. '''Baškīrijas valdības priekšsēdētāji''' * Junuss Bikbovs (1917. gada decembris — 1919. gada janvāris); * Mstislavs Kulajevs (1919. gada februāris — marts). '''Baškīru Centrālās padomes priekšsēdētāji:''' * Šarifs Manatovs (1917. gada jūlijs — decembris); * Salaketdins Atnagulovs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs); * Šaihzada Babičs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs; akti.); * Sagits Mrjasovs (1918. gada jūnijs — 1919. gada marts). == Valsts simboli == 1917. gadā Ahmets Zaki Validi izveidoja baškīru nacionālo karogu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vexillographia.ru/russia/subjects/baskiria.htm|title=флаг башкортостана|website=www.vexillographia.ru|access-date=2026-04-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&bold=42|title=Центральная Библиотечная Система|website=ishimbaybiblio.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Karogs sastāvēja no trim vienāda izmēra horizontālām svītrām: zilā simbolizēja baškīru piederību tjurkiem, zaļā — islāmu, baltā — vēlmi pēc miera, laimes un labklājības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashinform.ru/news/342972/|title=25 февраля - День Государственного флага Республики Башкортостан // ПОЛИТИКА {{!}} новости башинформ.рф|website=www.bashinform.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}</ref> Karogu oficiāli apstiprināja Baškīru Centrālās padomes farmans 1918. gada 20. augustā ar Nr. 4547.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/the_flag/|title=Флаг.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> Baškurdistānas militārajām vienībām bija savi kaujas karogi<ref name=":3" /><ref name=":5" /> un savi formas tērpi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm|title=Униформология. Башкирский корпус.|website=kolchakiya.narod.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Vēlāk šo Baškurdistānas karogu ierosināja atjaunot kā Baškortostānas Republikas valsts karogu mūsdienu Krievijā. Tomēr Komi Republikas parlamenta deputāti 1991. gadā par trim mēnešiem apsteidza savus baškīru kolēģus, agrāk pieņemot balto, zaļo un zilo karogu kā Komi valsts karogu. Līdz ar to, lai izvairītos no Komi karoga kopēšanas, Baškīrijas parlamenta deputāti mainīja svītru secību, un tagad tas neatbilst 1917. gada Baškīrijas valdības vēsturiskajam karogam. == Administratīvi teritoriālais iedalījums == {{Основная статья|Административно-территориальное деление Башкурдистана}} Baškīrijas administratīvi teritoriālais iedalījums tika noteikts II Visbaškīrijas Satversmes Kurultajā (sanāksmē), kas notika Orenburgā no 1917. gada 8. līdz 20. decembrim, izskatīja autonomās Baškīrijas robežas un apstiprināja autonomiju. Satversmes Kurultajs nolēma apstiprināt autonomiju Mazās Baškīrijas robežās, un tās teritorijā apgabalu vietā tika izveidoti 9 kantoni — Burzjanas-Tangaurovskas, Džitirovskas, Barinas-Tabinskas, Ičkinas-Katajas, Kipčakas, Kuvakanskas, Tamjanas-Katajas, Tokčuranskas, Userganas, kas tika sadalīti 75 pagastos.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — <nowiki>ISBN 5-295-02542-X</nowiki>. 127. lpp.</ref> Balto okupācijas laikā Mazā Baškīrija formāli tika uzskatīta par autonomu un sastāvēja no 13 kantoniem. Faktiski teritoriju daļēji pārvaldīja ne tikai Baškīrijas valdība, bet arī Sibīrijas valdība, Komučs un Atamans Dutovs, ar iepriekšējās rajonu administrācijas sistēmas palīdzību, kas sastāvēja no krievu ierēdņiem.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — <nowiki>ISBN 5-295-02542-X</nowiki>. 9.-14. lpp.</ref> == Iedzīvotāju skaits un kantonu valdības == {| class="wikitable" |+Baškīrijas vietējās varas iestādes (1918. gada septembrī)<ref>Ярмуллин А. Ш. У истоков Башкирской республики. — Уфа: Китап, 2017. — 232 с. — <nowiki>ISBN 978-5-295-06659-7</nowiki>. 215.-216. lpp.</ref><ref>Список сведений о кантональных управах от 14 сентября 1918 года.</ref> !Kantons !Administratīvais centrs !Kantona valdības priekšsēdētājs !Kantona draudzes !Iedzīvotāju skaits |- |Argajašas kantons |Argajaša |Nuriagzams Tagirovs |Sizginas, Mavļutovas, Muhametkulovas, Meteļevskas, Čerļinskas, Sultajevskas, Amiņevskas, Baškiro-Tečenskas, Kunašakskas, Tjuļakovskas, Burinskas, Baiburaskarovskas, Ust-Bagarjakskas, Kunakboļskas, Karušas Sarjakskas, Kunajinbajevskas |82 186 |- |Burzjanas-Tangauras kantons |Tanalikovo (Baimaka) |Muhamedjans Bulatovs |1. Burzjanas, 2. Burzjanas, 3. Burzjanas, Burzjanas-Tanaļikas, 4. Burzjanas, Karagaja-Kipčaka, Bainazaras, 1. Tangauras, 2. Tangauras |64 847 |- |Džitirovas kantons |Imangulovo |Fatahs Saltjaševs |Imangulovas, Allaberdinskas, Burzjanas, Muraptalovas, Taimasovas |33 943 |- |Duvanas kantons |Arkaulovo |Šakirs Tuhvatullins |Nasibaševas, Kalmakulovskas, 1. Ailinskas, 2. Ailinskas, Murzalarskas, Verhņe-Kipčakas, Duvanas-Mečetļinskas, Novo-Baiskajas, Novo-Belokatajas, Ņižņe-Kiginskas, Jahinskas, Ibrajevskas |84 115 |- |Kipčakas kantons |Mrakovo (Krasnaja Mečeta) |Migrans Sirtlanovs |Burzjanas-Kipčakas, 1. Karakipčakas, 2. Karakipčakas, Jumaguzinas, Bušmanas-Sūnas-Karakipčakas |65 328 |- |Kudeiskas kantons |Tavtimanova |Mahmuts Kutujevs |Urman-Kudeiskas, Iļekskas, Bulekei-Kudeiskas, Igļinskas |59 668 |- |Kuščinas kantons |Bolšaja Oka |Muhamethajs Guzairovs |Beļjankinskas, Šokurovskas, Tļaševskas, Boļše-Okinskas, Novo-Zlatoustovskas, Sažinskas, Ažegulovskas, Mančarskas, Juvinskas, Boļše-Kušinskas |66 748 |- |Tabinas kantons |Zilim-Karanovo (Arhangeļskoje) |Šagibeks Uzbekovs |Bišaulas-Ungarovskas, Bištakinskas, Kalčiras-Tabinskas, Ksi-Tabinskas, Biškainovskas, Duvanas-Tabinskas, Novo-Andrejevskas, Uršakas-Minskajas, Girei-Kipčakas |17 941 |- |Tamjanas-Kataiskas kantons |[[Verhņeuraļska|Verhneuraļska]] |Talha Rasuļevs |Tamjanas-Tangaurovas, Kubelakas-Teļevskas, Teptjaro-Učalinskas, Ahunovskas, Kataiskas, Usmane-Aļinskas, Basakalovas, Tungatarovas, Muldakajevas |92 685 |- |Tokčuranas kantons |Gumerova |Abdrahmans Iļjasovs |Kipčakas, Novobaškīras, Jumranas-Tabinas, Tokas |23 436 |- |Userganas kantons |Zijančurino |Muhametgalims Kuvatovs |Saļihovskas, 1. Userganas, 2. Userganas, 3. Userganas, 4. Userganas, 5. Userganas,, 6. Userganas, Userganas-Haibuļļinas |132 743 |- |Jurmatinskas kantons |Zirgana |Auhadi Išmurzins |Karamiševas, Petrovas, Makarovas, Iļčikas-Timirovskas, Aznajevas, Bušmanas-Kipčakas, Meļeuzovas, Kuraguševas, Četirmanas, Kalkaševas, Petrovas, Tatjanovas, Rjazanovas |152 695 |- |Jalanas kantons |Tanrikulova |Gaļimjans Taganovs |Ičkinas, Katajas, Sart-Kalmikaskas, Sart-Abdrašitovas, Karasevas |33 092 |} Teritorijas, ko sauca par "Mazo Baškīriju", platība bija 79 560 km², iedzīvotāju skaits — 1 250 059 cilvēki.<ref>Ярмуллина А. ''Территориальные изменения в БАССР (1917—1934 гг.)'' // Ватандаш. — 2002. — № 4. — С. 118—120. — ISSN 1683-3554.</ref><ref>Гильманова В. Н. ''Территориальный вопрос в процессе национально-государственного строительства в Башкортостане в 1917—1934 гг.'' : диссертация … кандидата исторических наук : 07.00.02. — Уфа, 2013.</ref> == Reliģija == 3. Visbaškīru kurultajs apstiprināja 12. rezolūciju, kas pasludināja reliģijas atdalīšanu no valsts un visu reliģiju vienlīdzību. Tika lemts, ka 1917. gadā izveidotajai " Baškīrijas Garīgajai pārvaldei", esošai autonomai, ir tiesības savas kompetences ietvaros atvērt garīgās kultūras un izglītības iestādes (mektebus, [[medrese]]s, bibliotēkas utt.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tataroved.ru/publicat/mir_isl.pdf|title=Wayback Machine|website=www.tataroved.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Saskaņā ar III Visbaškīrijas kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju bija paredzēts atvērt vienu augstāko medresi (universitāti) un vienu lielu muzeju, nosaucot tos Baškurdistānas vārdā. 1918. gada 2. oktobrī muftija Sagita Mrjasova vadībā notika Baškurdistānas garīgās pārvaldes kurultajs, kurā tika apstiprināta pagastu sadale starp kantonu pārvaldēm un ievēlēti kantonu [[Kazijs|kaziji]]. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Baškortostānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] mn6xavbouwkujs7qj7x7cfr66w80wnh 4459337 4459298 2026-04-26T06:44:21Z Egilus 27634 /* 1919. gads */ 4459337 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums=Башҡордистан|nosaukums_latv_val=Baškurdistāna|sugasvārds=Baškurdistānas|kontinents=Eiropa|reģions=Urāli|valsts=Krievija|laikmets=|statuss=|statusa_teksts=|impērija=|valdības_veids=Faktiski neatkarīga autonomija|gads_sākums=1917|gads_beigas=1919|event_start=Dibināta kā autonomija, sabrūkot [[Krievijas Republika]]i|date_start=28. novembris|event_end=Likvidēta, pārveidojoties par Baškīrijas Padomju Republiku|date_end=20. marts|event1=|date_event1=|event2=|date_event2=|event3=|date_event3=|event4=|date_event4=|event_pre=|date_pre=|event_post=|date_post=|event_post1=|date_post1=|p1=|flag_p1=|s1=Baškīrijas Padomju Republika|flag_s1=|image_flag=Flag of Bashkortostan (1918).svg|flag=1918. gada karogs|flag_type=Karogs|image_coat=|symbol=|symbol_type=|image_map=Проект Временного революционного Совета Башкортостана.svg|image_map_caption=Maksimālo un minimālo plānoto robežu karte|galvaspilsēta=[[Čeļabinska]], īslaicīgi arī [[Ufa]], [[Sterļitamaka]] un [[Orenburga]]|national_motto=|national_anthem=|kopīgas_valodas=[[Baškīru valoda]], [[krievu valoda]]|reliģija=[[Islāms]], [[pareizticība]]|nauda=|leader1=|leader2=|leader3=|leader4=|year_leader1=|year_leader2=|year_leader3=|year_leader4=|leader=|title_leader=|stat_year1=|stat_platība1=79560|stat_pop1=1250000|footnotes=}} '''Baškurdistāna''' jeb '''Baškortostāna''' ({{val|ba|Башҡурдистан, Башҡордистан, Башҡортостан}}) arī '''Mazā Baškīrija, autonomā Baškīrija/Baškortostāna, Neatkarīgais Baškīrijas apgabals'''<ref>[https://kitaptar.bashkort.org/storage/books/LiXkM8XCXqdxuLoPWSc9Ul7PEuqgu6qSRBlD3fXU.pdf ''Ахметзаки Валиди Туган.'' История башкир]. — Уфа: Китап, 2010. — С. 185. — 353 с. — ISBN 978-5-295-05000-8.</ref> bija [[Baškīri|baškīru]] nacionāli teritoriālā autonomija, ko 1917. gada 15. novembrī ([[Jaunais stils|pēc jaunā stila]] 28. novembrī) pasludināja [[Baškīrijas Centrālā padome]] jeb "šuro" [[Ufas guberņa|Ufas]] [[Ufas guberņa|guberņas]] dienvidu daļas un [[Orenburgas guberņa]]s ziemeļu daļas teritorijā un apstiprināja Baškurdistānas Satversmes kongress kā pirmo posmu autonomijas īstenošanā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashenc.online/ru/articles/51479/|title=Башкурдистан|website=bashenc.online|access-date=2026-04-23}}</ref><ref>Еникеев З. И. Правовой статус Башкортостана в составе России. — Уфа: «Гилем», 2002. — 374 с. — С. 228.</ref> 1918. gada janvārī tā ieguva nosaukumu "Mazā Baškīrija". Tā bija pirmā faktiski neatkarīgā baškīru tautas valsts. Tika izveidota armija, valdība, pagaidu jeb mazais parlaments (kese kurultajs)<ref name=":0" /> un valsts simboli. Atrazdamās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] virpulī un sadūrusies ar naidīgu attieksmi no abām pusēm, tā beigās bija spiesta pievienoties uzvarētājiem. == Vēsture == === 1917. gads === Pēc 1917. gada [[februāra revolūcija]]s sākās baškīru nacionālā kustība par nacionāli teritoriālās autonomijas izveidi. 1917. gada jūnijā Baškīru apgabala birojs organizēja pagastu padomes (šuro).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское областное бюро // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> 1917. gada jūlijā—augustā [[Orenburga|Orenburgā]] un [[Ufa|Ufā]] notika Pirmais un Otrais Visbaškīru kongress (kurultajs), kuros tika pieņemts lēmums par nepieciešamību izveidot "demokrātisku republiku uz nacionāli teritoriāliem principiem federālas Krievijas sastāvā". Orenburgā strādāja Baškīru Centrālā padome (šuro), ko ievēlēja pirmais un atkārtoti ievēlēja otrais kurultajs, un gatavojās [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]i, kurai bija jānotiek 1918. gada janvārī. Tomēr [[Oktobra revolūcija]] ieviesa savas korekcijas autonomijas izveides procesā. Baškīru Centrālā padome, kas atradās Orenburgā, 1917. gada 11. novembrī (24. novembrī) ar farmanu (dekrētu) Nr. 1 apstiprināja baškīru nepieciešamību pēc savas nacionālās pašpārvaldes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/second_kurultai_august_25_30_1917/farman_number_1/|title=Фарман №1.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> 1917. gada 15. (28.) novembrī) Baškīrijas Centrālā padome pieņēma rezolūciju, ar kuru tika pasludināta Baškurdistānas autonomija, ko nākamajā dienā paziņoja dekrēts Nr. 2. To parakstīja padomes priekšsēdētājs Š. Manatovs, viņa vietnieks A. Validovs, padomes sekretārs Š. M. Babičs un seši padomes nodaļu vadītāji.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Bashkortostan : kratkai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡|url=http://archive.org/details/bashkortostankra0000unse|publisher=Ufa : Nauch. izd-vo "Bashkirskai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡"|date=1996|isbn=978-5-88185-001-2}}</ref> Rezolūcijā bija teikts: ''"Baškīru reģionālā padome pasludina Orenburgas, Ufas, Samaras un Permas guberņu baškīru teritoriju no šī gada 15. novembra par Krievijas Republikas autonomu daļu."'' Karaspēks, bankas, dzelzceļi, pasts, telegrāfs un nodokļu iekasēšana tika nodoti Baškurdistānas valsts iestāžu jurisdikcijā, un administratīvais iedalījums guberņās un rajonos tika aizstāts ar kantoniem. 1917. gada 22. novembrī boļševiku laikraksts "Pravda" rakstīja: ''"Baškīrijas apgabala padome ar Orenburgas musulmaņu garnizona atbalstu pasludināja Orenburgas, Ufas, Permas un Samaras guberņu baškīru teritoriju par Krievijas Republikas autonomo daļu un sāka īstenot autonomiju Orenburgas guberņas sastāvā'' ." Tas saskanēja ar tautu brīvas pašnoteikšanās principu, kas bija pasludināts 1917. gada 2. novembra "Krievijas tautu tiesību deklarācijā" . Padomes lēmums par Baškurdistānas autonomijas proklamēšanu tika apstiprināts trešajā Visbaškīru kongresā (kurultajā), kas notika no 1917. gada 8. (21.) decembra līdz 1917. gada 20. decembrim (1918. gada 2. janvārim) Orenburgā. Saskaņā ar 1917. gada 14. decembra rezolūciju "Par Viskrievijas Federāciju un Baškurdistānas attiecībām ar šo federāciju" Baškurdistāna tika uzskatīta viena no Krievijas Republikas nacionālajām autonomijām. Dibināšanas kurultaja noteica pasākumus Baškīrijas autonomās pārvaldības īstenošanai, un tika izveidots priekšparlaments — Kese Kurultajs (Mazais kurultajs), kurā bija reģiona iedzīvotāju pārstāvji, pa vienam uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku proporcionāli katras tautības pārstāvju skaitam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=222|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> [[Attēls:Big_Bashkiriya_-_ru.svg|thumb|250x250px|A. Validi projektētās "Lielās Baškīrijas" robežas]] [[Attēls:Всебашкирский_съезд.jpg|thumb|300x300px|3. Visbaškīru Satversmes kurultaja delegāti]] 1917. gada 20. decembrī Kese Kurultajs izveidoja republikas augstāko izpildvaras institūciju — Baškurdistānas valdību (Baškīrijas valdību).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское Правительство // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — <nowiki>ISBN 978-5-88185-306-8</nowiki>.</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju tika likti pamati atsevišķas armijas izveidei Baškīrijas valdības militārā departamenta vadītāja A. Validova vadībā.<ref>Рахимов Р. Н., Таймасов Р. С. ''Башкирское войско // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Atbilstoši kongresos pieņemtajām rezolūcijām republikas teritorijā tika izveidoti miertiesneši un vispārējās tiesu iestādes, kas darbojās, pamatojoties uz nacionālajiem likumiem, un bija pakļautas Krievijā tīri teorētiski valdošajam Senātam, kas kalpoja par kasācijas instanci tiem, bet tajos gadījumos, kad puses bija tikai baškīri, bija piemērojami kurultaja izdotie likumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1785|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaju rezolūciju par zemes jautājumu katram Baškurdistānas pilsonim bija tiesības uz piešķirtu zemi, tika noteikti arī zemes nodrošinājuma standarti un izveidots nacionālais valsts fonds — Baškurdistānas Galvenā lauksaimniecības un īpašuma pārvalde.<ref>Хусаинова Г. С. ''III Всебашкирский Учредительный съезд и его решения по земельному вопросу'' // Вестник Башкирского университета. — 2006. — № 4. — С. 138—139. — ISSN 1998-4812.</ref> Baškīrijas valdība sāka veidot kantonu pārvaldi Orenburgas guberņas baškīru apdzīvotajā daļā, Ufas guberņas austrumu daļā, [[Permas guberņa]]s Šadrinskas, Jekaterinburgas un Krasnoufimskas rajonos un [[Samaras guberņa]]s Buzulukas rajonā. Ufas, Samaras un Permas guberņu rietumu daļās ne vēlāk kā 1918. gada janvārī bija jāsasauc rajonu kongresi kantonu administrāciju organizēšanai. === 1918. gada sākums === 1918. gada janvārī mūsdienu [[Tatarstāna]]s [[Menzeļinska|Menzeļinskā]] notika musulmaņu rajona kongress, kurā delegātu vairākums nobalsoja par labu Baškurdistānai. Šādā situācijā Iekšējās Krievijas un Sibīrijas tjurku-tatāru millet-medžliss (kongress), kas tolaik organizēja [[Ideļ-Urāla|Volgas-Urāla autonomiju]] un pretendēja uz šīm zemēm, steidzami nosūtīja delegātiem telegrammu, it kā "par baškīru pievienošanu valstij". Šis manevrs palīdzēja Urālu-Volgas valsts projekta atbalstītājiem iegūt nepieciešamo balsu skaitu Menzeļinskas rajonā sava plāna atbalstam. No 1918. gada 10. līdz 12. janvārim notika Sterļitamakas rajona baškīru kongress, kurā vienbalsīgi tika atbalstītas Baškurdistānas Satversmes kurultaja rezolūcijas un atzīta autonomija. Līdzīgi kongresi 1918. gada janvārī un februārī notika arī citos rajonos.<ref>Кульшарипов М. М. Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X.</ref> [[Jelpačiha]]s ciemā, Osinskas rajonā, Permas guberņā, tika izveidota vietējā baškīru padome, bet boļševiki uzbruka Jelpačihai un nogalināja baškīru padomes locekļus.<ref>Раимов Р. ''К истории образования Башкирской Автономной Социалистической Советской Республики'' // Вопросы истории. 1948, № 4. — C. 23-42.</ref> 1918. gada 18. februārī Ufas guberņas Birskas rajona Burajevas ciemā Burajevas Baškīru Nacionālā padome pasludināja Burajevas Baškīru kantonu par Baškurdistānas daļu. Nemiernieki izveidoja bruņotu vienību, lai cīnītos "pret boļševikiem". Līdz marta beigām boļševiki apspieda Burajevas sacelšanos. 1918. gada janvāra sākumā Petrogradā ieradās Baškīrijas Centrālās padomes pārstāvis Š. Manatovs un 7. janvārī tikās ar [[Vladimirs Ļeņins|V. Ļeņinu]], lūdzot centrālajām varas iestādēm atzīt autonomiju. Sarunu laikā Ļeņins sacīja: "Mēs neatzīstam Baškīrijas kustību par kontrrevolucionāru, kas vērsta pret mums... Mēs uzskatām, ka Austrumu tautu nacionālās kustības ir pilnīgi dabiskas un ļoti nepieciešamas ." Tomēr augstākā padomju vara atteicās atzīt Baškīrijas autonomiju, kas iepriekš noteica turpmākos konfliktus.<ref>Әкрәм Бейеш. ''Башҡорт халҡының тарихы һәм азатлыҡ көрәше''. — Өфө: Башҡортостан «Китап» нәшриәте, 1993. — С. 138. — 352 с.</ref> 1918. gada 27. janvārī Orenburgu ieņēma Sarkanās armijas vienības. Baškīrijas Centrālā padome, ievērojot savus "neitralitātes principus",<ref name=":2">[https://web.archive.org/web/20131029184204/http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/history/parlament_tom_1-1.pdf Азнагулов В. Г., Хамитова З. Г. Парламентаризм в Башкортостане: история и современность]. — Уфа: ГРИ «Башкортостан», 2005. — С. 58. — 304 с.</ref> turpināja darboties pilsētā. Baškīrijas valdība, pamatojoties uz Baškīrijas kongresu rezolūciju par autonomiju, izstrādāja Baškīrijas Autonomās Republikas konstitūciju, nosaucot to par "Mazās Baškīrijas autonomās teritorijas noteikumiem".<ref>Карпенкова Т. В. ''Русские революции 1917 г. и изменения в содержании национально-государственного строительства страны'' // Приволжский научный вестник : журнал. — 2013. — № 3 (19). — С. 48.</ref><ref>Марат Махмутович Кульшарипов. ''Башкирское национальное движение, 1917-1921 гг. — "Китап". — 2000.''</ref> "Mazās Baškīrijas autonomijas noteikumu" 2. pantā bija teikts, ka "Baškīrijas oficiālā valoda ir baškīru valoda, un krievu valodas pagaidu lietošana baškīru iestādēs neatņem baškīru valodai šīs tiesības".<ref>Ярмуллина А. З. ''Реализация закона о государственных языках в БАССР в 1920-е гг'' // Вестник Башкирского университета. — ISSN 1998-4812.</ref> [[Attēls:БашкортГазета.jpg|thumb|220px|Avīzes "Baškort" titullapa, ko izdeva Baškīrijas Centrālā padome]] Pamatojoties uz Orenburgas Musulmaņu militārās revolucionārās komitejas (MMRK) rezolūciju, 1918. gada naktī no 3. uz 4. februāri (no 15. uz 16. februāris) tika arestēti 7 Baškīrijas valdības un Baškīrijas Centrālās padomes. MMRK rezolūciju par arestu Orenburgas provinces revolucionārā komiteja apstiprināja ar atpakaļejošu spēku,<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана''. — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 231. lpp.</ref> atzīstot MMRK apgalvojumus par Baškīrijas valdības locekļu un Orenburgas kazaku loka atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] it kā kopīgajām darbībām pret padomju varu.<ref name=":1">Хусаинов А. С. ''Февральский инцидент 1918 года в Таналыково-Баймаке'' // Вестник Башкирского университета. Т. 19. — 2014. — № 3. — С. 1075—1078. — ISSN 1998-4812.</ref> 1918. gada 26. februārī 200 baškīru — Orenburgas zemnieku kongresa dalībnieku — sanāksmē tika pieņemts lēmums par attieksmi pret boļševikiem: "Ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums svētajai tieksmei pēc baškīru teritoriālās autonomijas, mēs paziņojam, ka baškīri ies roku rokā ar padomju varu".<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана.'' — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 234. lpp.</ref> Pēc Baškīrijas valdības locekļu aresta Baškīrijas jauniešu grupa, tostarp daži aktīvisti no jaunatnes organizācijas "Tulkina", izveidoja jaunu pārvaldes institūciju — Baškurdistānas Pagaidu revolucionāro padomi (Šuro) (BPRP). Pamatojoties uz 3. Viskrievijas federācijas un Baškurdistānas attiecību ar to noteikumiem, BPRP izstrādāja savu noteikumu projektu "Par Baškurdistānas autonomiju" un iesniedza to Tautību tautas komisariātam. Ar saukļiem "Lai dzīvo Baškurdistāna!" un "Lai dzīvo Apvienotās Krievijas Valstis, kuru pamatā ir tautas vara!" birojs izdeva laikrakstu "Baškurdistāna".<ref>«Башкурдистан» // ''Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Tomēr 1918. gada 30. martā Orenburgas provinces izpildkomiteja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja nacionālās autonomijas ideju un likvidēja BPRP. Provinces izpildkomitejas ziņojumā bija teikts, ka BPRP darbība neatšķīrās "no iepriekšējās Šuro un Baškīrijas valdības".<ref>''История башкирского народа'': в 7 т./ гл. ред. М. М. Кульшарипов; Ин-т истории, языка и литературы УНЦ РАН. — Уфа: Гилем, 2010. — Т. V. — 468 с. — ISBN 978-5-7501-1199-2. 138. lpp.</ref> BPRP locekļi bija spiesti turpināt darbu Sterļitamakā, un 1918. gada 3. maijā padome pilnībā pārtrauca savu darbību.<ref>Касимов С. Ф. ''Временный революционный совет Башкортостана'' // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Līdz 1918. gada martam bija izveidots pirmais baškīru pulks. To izklīdināja Sarkanās gvardes un strādnieku vienības, daži tā karavīri tika nogalināti, un boļševiki nošāva arī divus Baškurdistānas valdības locekļus Habdullu Ideļbajevu un Himranu Magazovu.<ref>''Баймакский расстрел 1918 // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškurdistānas valdības locekļu slepkavība un arests izraisīja baškīru iedzīvotāju protestus. 1918. gada 5. martā Orenburgas provinces revolucionārā komiteja nosūtīja ultimāta telegrammu visiem Baškīrijas pagastiem, kurā vainoja baškīru vadību pretpadomju vienību veidošanā un pavēlēja visiem trīs dienu laikā atbruņoties. Revolucionārā komiteja piedraudēja visus Baškīrijas ciemus, ko turēs aizdomās par pretestību padomju varai,nolīdzināt ar artilēriju un ložmetējiem. Boļševiki konfiscēja ieročus no baškīriem, reizēm agresīvā formā. Piemēram, 1918. gada 9. aprīlī Sermeņevas ciemā sarkangvardu vienība atklāja uguni no šautenēm un revolveriem, kliedzot: "Mēs apkausim visus baškīrus!"<ref name=":1" /> Virsnieki, kuriem izdevās izvairīties no aresta, turpināja darbu pie baškīru brīvprātīgo vienību formēšanas. 1918. gada naktī no 3. uz 4. aprīli apvienotās baškīru vienības A. Karamiševa un kazaku vadībā atbrīvoja Baškīrijas valdības locekļus no Orenburgas cietuma. 1918. gada 7. un 8. aprīlī padomju kontrolētajā Ufā notika slepena baškīru kustības vadītāju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums organizēt partizānu kustību.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.).'' — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 155.-156. lpp.</ref> === 1918. gada vasara === Sākot ar 1918. gada maija beigām, autonomijas pārvaldes institūciju darbs tika pilnībā atjaunots, un to jaunā atrašanās vieta kļuva [[Čeļabinska]]s pilsēta, ko ieņēma [[Čehoslovāku leģioni|čehoslovāki]]. 1918. gada 1. jūnijā tika publicēts "Baškīrijas valdības aicinājums tautai", kurā bija ietverts atklāts aicinājums uz bruņotu cīņu pret padomju varu.<ref>''Кульшарипов М. М.'' ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). ''— Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 157. lpp.</ref> 7. jūnijā par valdības pagaidu priekšsēdētāju tika ievēlēts S. Mrjasovs, bet par locekļiem — G. Adigamovs, A. Validovs, G. Gabitovs, S. Magazovs un M. Haļikovs. Lai aizstāvētu republiku, Baškurdistānas valdība izsludināja mobilizāciju un izveidoja baškīru pulkus. Saskaņā ar valdības 1918. gada 12. jūnija rīkojumu tika izveidota Baškīrijas kara padome, lai pārvaldītu armiju.<ref>Таймасов Р. С. ''Башкирский военный совет // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškīru armiju veidoja neregulārās vienības un regulārie kājnieku pulki (no 1918. gada 12. oktobra — strēlnieku pulki) un kavalērijas pulki . Lai uzturētu sabiedrisko kārtību republikā, 1918. gada jūlijā tika organizēta milicija A. Biševa vadībā. 1918. gada septembrī tika izveidots Baškīru atsevišķais korpuss (virspavēlnieks — ģenerālis H. Išbulatovs), kurā ietilpa 1. Baškīru strēlnieku divīzija, 2. Baškīru strēlnieku divīzija, A. Karamiševa vārdā nosauktais 1. Baškīru kavalērijas pulks un no 1918. gada oktobra G. Idelbajeva vārdā nosauktais 2. Baškīru kavalērijas pulks un 6. Baškīru strēlnieku pulks. Baškīru armija piedalījās militārajās operācijās pret Sarkano armiju Samaras, Permas, Orenburgas un Ufas guberņās. Baškīrijas valdība nodibināja kontaktus ar antiboļševiku centriem valsts austrumos: Sibīrijas pagaidu valdību, Pievolgā un Dienvidurālos tolaik valdošo organizāciju “[[Komuč]]”, Orenburgas kazaku loku un citiem. Arī Orenburgas kazaku loka atamans A. I. Dutovs 1917.—1918. gadā atbalstīja Baškīrijas autonomiju.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf|title=Wayback Machine|website=kraeved.opck.org|access-date=2026-04-26}}</ref> 1918. gada 15.—17. maijā Kustanajā notika Baškīrijas un Kazahstānas nacionālo kustību ([[Alašas autonomija]]s) pārstāvju tikšanās, lai apspriestu kopīgas pretboļševiku cīņas organizēšanu. 1918. gada augusta beigās—septembra sākumā Samarā notika Baškurdistānas, Kazahstānas un Centrālāzijas valdību tikšanās, kurās tika nolemts apvienot visus šo reģionu tautu pretboļševiku spēkus "Dienvidaustrumu musulmaņu reģionu federācijā" "Austrumkrievijas savienības" ietvaros (kurā būtu jāiekļauj arī Sibīrijas un Komuča valdību, kā arī Urālu un Orenburgas kazaku kontrolētās teritorijas). Turklāt bija paredzēts apvienot Alašas Ordas un Baškurdistānas bruņotos spēkus vienā korpusā. Viena no pirmajām valstiskajām vienībām, kas izveidojās Krievijas pilsoņu kara laikā un atzina Baškīrijas autonomiju, bija Komučs. 1918. gada septembrī tika parakstīts līgums starp Baškīrijas valdību un Satversmes sapulces locekļu komiteju, saskaņā ar kuru Komučs atzina nacionāli teritoriālo autonomiju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1591|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> 1918. gada oktobrī Baškīrijas valdība iesniedza Komučam dokumentu par "Baškīrijas federāciju". 1918. gada 11. novembrī Komuča departamentu Gubernatoru padome pārskatīja šo dokumentu un pozitīvi novērtēja to.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.)''. — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 183. lpp.</ref> No 1918. gada 8. līdz 23. septembrim Ufā notika Valsts apspriede, kurā Baškīrijas valdību pārstāvēja J Bikbovs, I. Sultanovs, S. Mrjasovs, A. Validovs, A. Adigamovs, M. Adigamovs, kā arī sapulces dalībnieki G. Teregulovs, F. Tuhvatuļļins un G. Fahretdinovs,<ref>Багаутдинов Р. О. ''Уфимское государственное совещание 1918 года'' // Вестник Башкирского университета. Т. 17. — 2012. — № 1. — С. 737—739. — ISSN 1998-4812.</ref> kur viņi darbojās kā Viskrievijas pagaidu valdības, labāk pazīstamas kā [[Ufas direktorija]], līdzdibinātāji. Konferencē tika pieņemts "Likums par Viskrievijas Augstākās varas izveidošanu", ko Baškīrijas valdības vārdā parakstīja I. Sultanovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scepsis.ru/library/id_2898.html|title=№104. Акт об образовании всероссийской верховной власти, принятый на государственном совещании, имевшем место в городе Уфе с 8 по 23 сентября 1918 г. // Документы|website=www.scepsis.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> === 1918. gada beigas === 1918. gada 18. novembrī [[Aleksandrs Kolčaks|A. Kolčaks]] Sibīrijā sarīkoja militāru apvērsumu un pasludināja sevi par Krievijas augstāko valdnieku un Krievijas bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku. Kolčaka valdība atklāti pasludināja lielvalstu politiku neatzīt nacionālās un reģionālās autonomijas un paziņoja par nodomu pilnībā likvidēt Baškīrijas valdību un tās karaspēku. Tomēr Baškīrijas valdība atteicās ievērot 1918. gada 4. novembra "Viskrievijas pagaidu valdības hartu visām reģionālajām pašvaldībām un visiem Krievijas valsts pilsoņiem". 1918. gada novembra beigās Krasnaja Mečetas (Mrakovo) ciematā notika sanāksme , kurā piedalījās Baškīrijas valdības pārstāvji, Alašas Orda (M. Čokajevs), Komuča pārvaldes padome (V. Černovs, Vedenjapins), Orenburgas un Urālu kazaki (pulkvedis Mahins un atamans Kargins), Turkestānas sociālistu revolucionāri (V. Čaikins) un citi, kas vēlējās izveidot vienotu pretkolčaka fronti. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot vienotu valdību, kurā no Baškīrijas valdības būtu A. Validovs, no Alašas Ordas Kidirbajevs un no Orenburgas kazakiem atamans Kargins. Par apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieku tika iecelts pulkvedis Mahins. 1918. gada decembra sākumā Orenburgas [[Karavānserāls|karavānserālā]] notika sanāksme, lai organizētu atamana A. Dutova arestu un kazaku karaspēka noliktavu un štāba ieņemšanu. Aresta organizēšana tika uzdota 1., 2. un 5. baškīru strēlnieku pulka komandieriem — S. Išmurzinam , G. Aitbajevam un K. Ņizamutdinovam. Tomēr atamans Dutovs uzzināja par sazvērestību un ar bruņumašīnu devās uz Orenburgas nomali, kur bija izvietotas viņam lojālās kazaku vienības. Šādā situācijā pulkvedis Mahins vilcinājās ķerties pie asinsizliešanas, un tādējādi mēģinājums izveidot vienotu pret Kolčaku vērstu fronti neizdevās. Tas piespieda Komuča departamenta Gubernatoru padomi un Sociālistiskās revolucionārās partijas Centrālo komiteju 1918. gada 5. decembrī pieņemt rezolūciju par cīņas pret boļševikiem pārtraukšanu un "visu demokrātisko spēku virzīšanu pret Kolčaka diktatūru"; vēlāk viņi noslēdza vienošanos ar Padomju valdības pārstāvjiem. === 1919. gads === Pavēles likvidēt visas vietējās pašvaldības, kā arī Baškīrijas Militārās padomes un Baškīrijas korpusa štāba likvidēšana, kā arī baškīru pulku komandēšanas nodošana ģenerālleitnantam A. Dutovam piespieda Baškīrijas valdību vest sarunas ar [[Krievijas SFPR]] pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.bigenc.ru/geography/text/1857907|title=bigenc.ru|website=|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> 1919. gada janvārī no baškīru pulkiem tika izveidots Baškīru korpuss. 1919. gada 16. februārī tika izdots dekrēts, kurā teikts, ka "Baškīrijas valdība, negaidot sarunu pabeigšanu ar padomju varas iestādēm, uzskata sevi par galīgu nostāšanos padomju varas pusē no 18. februāra plkst. 10:00".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Р.О.|first=Багаутдинов|date=2014|title=Переход башкирского правительства и войска на сторону Советской власти в 1919 году|url=https://cyberleninka.ru/article/n/perehod-bashkirskogo-pravitelstva-i-voyska-na-storonu-sovetskoy-vlasti-v-1919-godu|journal=Вестник Башкирского университета|volume=19|issue=2|issn=1998-4812}}</ref> Šī iemesla dēļ "Mazās Baškīrijas" teritorija tika pasludināta par neatņemamu Krievijas PFSR sastāvdaļu ar nosaukumu '''"Baškīrijas Padomju Republika".''' Tāpat nolēma uzsākt karu pret "Kolčaku, Dutovu un visiem pasaules imperiālistiem ", izdodot attiecīgu slepenu pavēli Baškīrijas armijai, ko izziņoja 18. februārī. No 1919. gada 20. līdz 21. februārim Temjasovas ciemā notika Pirmais Visbaškīru kara kongress, kurā piedalījās 92 Baškīrijas armijas delegāti un Baškīrijas valdības locekļi. Kongresā tika risināti tādi jautājumi kā pāreja padomju pusē un sarunu stāvoklis ar tām, sociāli politiskais stāvoklis republikā un citi. Militārais kongress apstiprināja [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Autonomās Baškīrijas Padomju Republikas]] (ABPR) izveidi KPFSR sastāvā un baškīru militāro vienību pāreju Sarkanās armijas pusē. Kongresā tika izveidota arī Pagaidu Baškīru militāri revolucionārā komiteja (Bašrevkoms). Tā paša gada 22. februārī vara autonomijas teritorijā tika nodota Pagaidu Baškīru militāri revolucionārajai komitejai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=2281|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> 1919. gada 27. februārī [[Uļjanovska|Simbirskā]] tika noslēgta provizoriska vienošanās starp Sarkanās armijas Austrumu frontes pavēlniecības pārstāvjiem un Baškīrijas valdību, bet 1919. gada 9. martā Maskavā tika noslēgta provizoriska vienošanās ar Baškīrijas valdības un KSPFR Tautas komisāru padomes pārstāvjiem. 1919. gada 20. martā Maskavā tika parakstīts "Nolīgums starp Padomju Savienības valdību un Baškīrijas valdību par Padomju Autonomo Baškīriju", un tika oficiāli izveidota Autonomā Baškīrijas Padomju Republika. Parakstot šo dokumentu, padomju vara formāli atzina nacionāli teritoriālo autonomiju, kas pastāvēja kopš 1917. gada, kā savu likumīgu sastāvdaļu.<ref name=":4" /> == Starptautiskās attiecības == Starptautisko attiecību jomā tika nodibināti sakari ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Vēlāk uz Ukrainu tika nosūtīta baškīru delegācija.<ref>''Ахмет Заки Валиди.'' Воспоминания. Часть 1.</ref> == Republikas iestādes == === Parlaments === Autonomās Baškīrijas augstākā varas iestāde bija parlaments — Kese-Kurultajs (Mazais Kurultajs). Parlamenta locekļi varēja būt "abu dzimumu personas, vismaz 22 gadus vecas, neatkarīgi no tautības vai reliģijas". Deputātu pilnvaru termiņš bija trīs gadi. [[Attēls:Мечеть с минаретом .jpg|thumb|270x270px|Baškīrijas un Mazā kurultaja rezidence atradās Orenburgas karavānserālā]] Republikas priekšparlaments tika ievēlēts Visbaškīrijas kurultajos (kongresos), un tajā bija 22 deputāti (viens deputāts uz 100 000 iedzīvotāju).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/members_of_the_pre_parliament/|title=Страница 404|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26}}</ref>Priekšparlamentam tika piešķirtas tiesības iecelt ministrus un republikas valdību. Aizklātas balsošanas rezultātā par Kese-Kurultaja locekļiem tika ievēlēti: Junuss Bikbovs (priekšsēdētājs), Šagihaidars Akčulpanovs, Allabirde Jagafarovs, Saidgarijs Magazovs, Habdrahmans Fahretdinovs, Nuriagzams Tagirovs, Gainulla Tagirovs, Gainulla Čirfanovs, Hahimets Girfanovs, Ramejevs, Musa Smakovs, Gaļihmets Aitbajevs, Habibulla Gabitovs, Rizaitdins Fahretdinovs, Šarifs Manatovs, Sagits Mrjasovs, Hariss Jumagulovs, Džangirijs Amirovs, Gumers Kuvatovs, Ildarkhans Mutins, Ullabe Kuvatovs, Ildarhans Mutins, Ikandars Sultanovs. Tika ievēlēti arī Mazā Kurultaja kandidāti — Ganijs Abizovs, Šakirs Kilisbajevs, Gabdulla Adigamovs.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about/museum/general-conventions-bashkir/third_kurultai/|title=Третий Курултай башкир (8–20 декабря 1917 года)|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}</ref> === Izpildvara === Izpildvaru pārstāvēja Baškīrijas Centrālā padome (šuro) un Baškurdistānas valdība (Baškīrijas valdība). Valdības un priekšparlamenta rezidence atradās Orenburgas Karavānserālā. Sakarā ar pilsoņu kara saasināšanos reģionā, par republikas augstāko varas orgānu mītnes vietu 1918. gada jūnijā-jūlijā kļuva Čeļabinskas pilsēta, ko okupēja čehoslovāki, kur ieradās Baškurdistānas Centrālā padome un Kese-Kurultaja locekļi. Šeit tika atjaunota arī Baškīrijas Militārā padome, un turpināja izdot "Baškīrijas valdības biļetenu". No augusta sākuma republikas valsts iestādes atkal atgriezās Orenburgā. Pēc Kolčaka apvērsuma un attiecību atdzišanas ar baltajiem, no 1918. gada decembra republikas valdības orgāni mainīja savu atrašanās vietu uz [[Orskas apgabals|Orskas apgabalu]]. Baškīru Centrālā padome sastāvēja no šādām nodaļām (1917. gada novembris): # Militārā — Ildarhans Mutins; # Finanšu — Fatihs Davletšins; # Ekonomikas — Džangirejs Amirovs; # Sabiedrības izglītības — Musa Smakovs; # Statistiskā — Galiahmets Hasanovs; # Lauksaimniecības — Galiahmets Aitbaevs; # Garīgo lietu — Sagits Mrjasovs. Baškurdistānas valdībā bija priekšsēdētājs un šādu nodaļu vadītāji: militārās, iekšlietu, lauksaimniecības, sabiedrības izglītības, attiecību, apdrošināšanas, finanšu, ekonomikas un tieslietu. '''Baškīrijas valdības priekšsēdētāji''' * Junuss Bikbovs (1917. gada decembris — 1919. gada janvāris); * Mstislavs Kulajevs (1919. gada februāris — marts). '''Baškīru Centrālās padomes priekšsēdētāji:''' * Šarifs Manatovs (1917. gada jūlijs — decembris); * Salaketdins Atnagulovs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs); * Šaihzada Babičs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs; akti.); * Sagits Mrjasovs (1918. gada jūnijs — 1919. gada marts). == Valsts simboli == 1917. gadā Ahmets Zaki Validi izveidoja baškīru nacionālo karogu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vexillographia.ru/russia/subjects/baskiria.htm|title=флаг башкортостана|website=www.vexillographia.ru|access-date=2026-04-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&bold=42|title=Центральная Библиотечная Система|website=ishimbaybiblio.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Karogs sastāvēja no trim vienāda izmēra horizontālām svītrām: zilā simbolizēja baškīru piederību tjurkiem, zaļā — islāmu, baltā — vēlmi pēc miera, laimes un labklājības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashinform.ru/news/342972/|title=25 февраля - День Государственного флага Республики Башкортостан // ПОЛИТИКА {{!}} новости башинформ.рф|website=www.bashinform.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}</ref> Karogu oficiāli apstiprināja Baškīru Centrālās padomes farmans 1918. gada 20. augustā ar Nr. 4547.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/the_flag/|title=Флаг.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> Baškurdistānas militārajām vienībām bija savi kaujas karogi<ref name=":3" /><ref name=":5" /> un savi formas tērpi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm|title=Униформология. Башкирский корпус.|website=kolchakiya.narod.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Vēlāk šo Baškurdistānas karogu ierosināja atjaunot kā Baškortostānas Republikas valsts karogu mūsdienu Krievijā. Tomēr Komi Republikas parlamenta deputāti 1991. gadā par trim mēnešiem apsteidza savus baškīru kolēģus, agrāk pieņemot balto, zaļo un zilo karogu kā Komi valsts karogu. Līdz ar to, lai izvairītos no Komi karoga kopēšanas, Baškīrijas parlamenta deputāti mainīja svītru secību, un tagad tas neatbilst 1917. gada Baškīrijas valdības vēsturiskajam karogam. == Administratīvi teritoriālais iedalījums == {{Основная статья|Административно-территориальное деление Башкурдистана}} Baškīrijas administratīvi teritoriālais iedalījums tika noteikts II Visbaškīrijas Satversmes Kurultajā (sanāksmē), kas notika Orenburgā no 1917. gada 8. līdz 20. decembrim, izskatīja autonomās Baškīrijas robežas un apstiprināja autonomiju. Satversmes Kurultajs nolēma apstiprināt autonomiju Mazās Baškīrijas robežās, un tās teritorijā apgabalu vietā tika izveidoti 9 kantoni — Burzjanas-Tangaurovskas, Džitirovskas, Barinas-Tabinskas, Ičkinas-Katajas, Kipčakas, Kuvakanskas, Tamjanas-Katajas, Tokčuranskas, Userganas, kas tika sadalīti 75 pagastos.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — <nowiki>ISBN 5-295-02542-X</nowiki>. 127. lpp.</ref> Balto okupācijas laikā Mazā Baškīrija formāli tika uzskatīta par autonomu un sastāvēja no 13 kantoniem. Faktiski teritoriju daļēji pārvaldīja ne tikai Baškīrijas valdība, bet arī Sibīrijas valdība, Komučs un Atamans Dutovs, ar iepriekšējās rajonu administrācijas sistēmas palīdzību, kas sastāvēja no krievu ierēdņiem.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — <nowiki>ISBN 5-295-02542-X</nowiki>. 9.-14. lpp.</ref> == Iedzīvotāju skaits un kantonu valdības == {| class="wikitable" |+Baškīrijas vietējās varas iestādes (1918. gada septembrī)<ref>Ярмуллин А. Ш. У истоков Башкирской республики. — Уфа: Китап, 2017. — 232 с. — <nowiki>ISBN 978-5-295-06659-7</nowiki>. 215.-216. lpp.</ref><ref>Список сведений о кантональных управах от 14 сентября 1918 года.</ref> !Kantons !Administratīvais centrs !Kantona valdības priekšsēdētājs !Kantona draudzes !Iedzīvotāju skaits |- |Argajašas kantons |Argajaša |Nuriagzams Tagirovs |Sizginas, Mavļutovas, Muhametkulovas, Meteļevskas, Čerļinskas, Sultajevskas, Amiņevskas, Baškiro-Tečenskas, Kunašakskas, Tjuļakovskas, Burinskas, Baiburaskarovskas, Ust-Bagarjakskas, Kunakboļskas, Karušas Sarjakskas, Kunajinbajevskas |82 186 |- |Burzjanas-Tangauras kantons |Tanalikovo (Baimaka) |Muhamedjans Bulatovs |1. Burzjanas, 2. Burzjanas, 3. Burzjanas, Burzjanas-Tanaļikas, 4. Burzjanas, Karagaja-Kipčaka, Bainazaras, 1. Tangauras, 2. Tangauras |64 847 |- |Džitirovas kantons |Imangulovo |Fatahs Saltjaševs |Imangulovas, Allaberdinskas, Burzjanas, Muraptalovas, Taimasovas |33 943 |- |Duvanas kantons |Arkaulovo |Šakirs Tuhvatullins |Nasibaševas, Kalmakulovskas, 1. Ailinskas, 2. Ailinskas, Murzalarskas, Verhņe-Kipčakas, Duvanas-Mečetļinskas, Novo-Baiskajas, Novo-Belokatajas, Ņižņe-Kiginskas, Jahinskas, Ibrajevskas |84 115 |- |Kipčakas kantons |Mrakovo (Krasnaja Mečeta) |Migrans Sirtlanovs |Burzjanas-Kipčakas, 1. Karakipčakas, 2. Karakipčakas, Jumaguzinas, Bušmanas-Sūnas-Karakipčakas |65 328 |- |Kudeiskas kantons |Tavtimanova |Mahmuts Kutujevs |Urman-Kudeiskas, Iļekskas, Bulekei-Kudeiskas, Igļinskas |59 668 |- |Kuščinas kantons |Bolšaja Oka |Muhamethajs Guzairovs |Beļjankinskas, Šokurovskas, Tļaševskas, Boļše-Okinskas, Novo-Zlatoustovskas, Sažinskas, Ažegulovskas, Mančarskas, Juvinskas, Boļše-Kušinskas |66 748 |- |Tabinas kantons |Zilim-Karanovo (Arhangeļskoje) |Šagibeks Uzbekovs |Bišaulas-Ungarovskas, Bištakinskas, Kalčiras-Tabinskas, Ksi-Tabinskas, Biškainovskas, Duvanas-Tabinskas, Novo-Andrejevskas, Uršakas-Minskajas, Girei-Kipčakas |17 941 |- |Tamjanas-Kataiskas kantons |[[Verhņeuraļska|Verhneuraļska]] |Talha Rasuļevs |Tamjanas-Tangaurovas, Kubelakas-Teļevskas, Teptjaro-Učalinskas, Ahunovskas, Kataiskas, Usmane-Aļinskas, Basakalovas, Tungatarovas, Muldakajevas |92 685 |- |Tokčuranas kantons |Gumerova |Abdrahmans Iļjasovs |Kipčakas, Novobaškīras, Jumranas-Tabinas, Tokas |23 436 |- |Userganas kantons |Zijančurino |Muhametgalims Kuvatovs |Saļihovskas, 1. Userganas, 2. Userganas, 3. Userganas, 4. Userganas, 5. Userganas,, 6. Userganas, Userganas-Haibuļļinas |132 743 |- |Jurmatinskas kantons |Zirgana |Auhadi Išmurzins |Karamiševas, Petrovas, Makarovas, Iļčikas-Timirovskas, Aznajevas, Bušmanas-Kipčakas, Meļeuzovas, Kuraguševas, Četirmanas, Kalkaševas, Petrovas, Tatjanovas, Rjazanovas |152 695 |- |Jalanas kantons |Tanrikulova |Gaļimjans Taganovs |Ičkinas, Katajas, Sart-Kalmikaskas, Sart-Abdrašitovas, Karasevas |33 092 |} Teritorijas, ko sauca par "Mazo Baškīriju", platība bija 79 560 km², iedzīvotāju skaits — 1 250 059 cilvēki.<ref>Ярмуллина А. ''Территориальные изменения в БАССР (1917—1934 гг.)'' // Ватандаш. — 2002. — № 4. — С. 118—120. — ISSN 1683-3554.</ref><ref>Гильманова В. Н. ''Территориальный вопрос в процессе национально-государственного строительства в Башкортостане в 1917—1934 гг.'' : диссертация … кандидата исторических наук : 07.00.02. — Уфа, 2013.</ref> == Reliģija == 3. Visbaškīru kurultajs apstiprināja 12. rezolūciju, kas pasludināja reliģijas atdalīšanu no valsts un visu reliģiju vienlīdzību. Tika lemts, ka 1917. gadā izveidotajai " Baškīrijas Garīgajai pārvaldei", esošai autonomai, ir tiesības savas kompetences ietvaros atvērt garīgās kultūras un izglītības iestādes (mektebus, [[medrese]]s, bibliotēkas utt.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tataroved.ru/publicat/mir_isl.pdf|title=Wayback Machine|website=www.tataroved.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Saskaņā ar III Visbaškīrijas kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju bija paredzēts atvērt vienu augstāko medresi (universitāti) un vienu lielu muzeju, nosaucot tos Baškurdistānas vārdā. 1918. gada 2. oktobrī muftija Sagita Mrjasova vadībā notika Baškurdistānas garīgās pārvaldes kurultajs, kurā tika apstiprināta pagastu sadale starp kantonu pārvaldēm un ievēlēti kantonu [[Kazijs|kaziji]]. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Baškortostānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] js01q130ne8qizwnofka5jfgh35g0r9 0 630143 4459305 2026-04-26T05:20:52Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Saccharomyces cerevisiae]] uz [[Maizes raugs]], pārrakstot pāradresācijas lapu: latviešu vikipēdijā tradicionāli raksts tiek saukts latviskajā nosaukumā (ja tāds pastāv) 4459305 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maizes raugs]] 4j6oo9vn42amxhh1so3bgoe8o17a4wp 3 630145 4459339 2026-04-26T06:53:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459339 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Xazyaqan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 09.53 (EEST) 7zbtt5vts8fah1ti9ym65z8hf9ssynz 0 630146 4459342 2026-04-26T07:04:55Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ričards Lesters]] 4459342 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ričards Lesters]] aam43z1jw5ldymabc23b26cawmykiwt 0 630147 4459344 2026-04-26T07:05:14Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ričards Lesters]] 4459344 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ričards Lesters]] aam43z1jw5ldymabc23b26cawmykiwt 0 630148 4459345 2026-04-26T07:05:31Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ričards Lesters]] 4459345 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ričards Lesters]] aam43z1jw5ldymabc23b26cawmykiwt 3 630149 4459349 2026-04-26T07:14:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459349 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GeniusElephant678}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 10.14 (EEST) b6k6m2qbgreldsqala8n687766hdm90 0 630151 4459363 2026-04-26T07:28:09Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox military conflict | conflict = Tiroles sacelšanās (1809) | partof = [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara]] | image = Franz von Defregger Heimkehrender Tiroler Landsturm.jpg | image_size = 300px | caption = ''Tiroliešu zemessardzes atgriešanās'' [[Francis fon Defregers|Franča fon Defregera]] glezna | date = 1809. gada aprīlis-novembris | place = Tiroles grāfiste|... 4459363 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Tiroles sacelšanās (1809) | partof = [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara]] | image = Franz von Defregger Heimkehrender Tiroler Landsturm.jpg | image_size = 300px | caption = ''Tiroliešu zemessardzes atgriešanās'' [[Francis fon Defregers|Franča fon Defregera]] glezna | date = 1809. gada aprīlis-novembris | place = [[Tiroles grāfiste|Tirole]] | result = [[Francijas Pirmā impērija|Franču]] uzvara | combatant1 = {{plainlist| *[[File:Flag of France.svg|23px]] [[Francijas Pirmā impērija]] * [[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|23px]] [[Bavārijas Karaliste]] * [[File:Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg|23px]] [[Itālijas Karaliste (1805—1814)]] * [[File:State flag of Saxony before 1815.svg|23px]] [[Saksijas Karaliste]] }} | combatant2 = {{flagicon image|AUT Tirol COA.svg}} [[Tiroles grāfiste|Tiroliešu]] zemessardze (''Schützen'') '''Atbalstīja''':<br />{{flagicon|Austrian Empire}} [[Austrijas Impērija]] | commander1 = {{plainlist| * [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Fransuā Žozefs Lefevrs]] * [[File:Flag of France.svg|23px]] [[Žans Batists Druē d'Erlons]] * [[File:Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg|23px]] [[Ežēns de Boarnē]] * [[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|23px]] [[Kārlis Filips fon Vrēde]] }} | commander2 = {{plainlist| * {{flagicon image|AUT Tirol COA.svg}} [[Andreass Hofers]] ([[Nāvessods]]) * {{flagicon image|AUT Tirol COA.svg}} [[Jozefs Spekbahers]] * {{flagicon image|AUT Tirol COA.svg}} [[Joahims Haspingers]] * {{flagicon image|AUT Tirol COA.svg}} Pēters Meirs * {{flagicon image|AUT Tirol COA.svg}} Martins Teimers * {{flagicon image|AUT Tirol COA.svg}} Kažetans Svets }} | strength1 = 40 000{{sfn|Mikaberidze|2020|p=321}} | strength2 = 80 000 | casualties1 = 5000 | casualties2 = 12 250 }} '''Tiroles sacelšanās (1809)''' bija [[bruņots konflikts]] starp [[Tiroles grāfiste]]s zemniekiem, kurus atbalstīja [[Austrijas impērija]], cīņā pret [[Francijas Impērija|Francijas impēriju]], [[Bavārijas karaliste|Bavārijas karalisti]], [[Saksijas Karaliste|Saksijas karalisti]] un [[Itālijas karaliste|Itālijas karalisti]] 1809. gada aprīlī–novembrī. Tā bija daļa no [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara]], kas savukārt bija daļa no [[Napoleona kari]]em. == Priekšvēsture == [[file:Andreas hofer mit hut.jpg|thumb|Andreass Hofers|left]] Pēc [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas kara]] noslēguma ar Presburgas mieru, ko 1805. gada 26. decembrī parakstīja Francijas un Austrijas impērijas. Tā rezultātā, cita starpā, Bavārijas kūrfirste saņēma savā pārvaldē Tiroles grāfisti. Saņemot [[Tirole|Tiroli]], tās jaunais valdnieks, [[Maksimiliāns I Jozefs|Bavārijas Maksimiliāns I]], apsolīja saviem jaunajiem pavalstniekiem saglabāt grāfistes tradīcijas un statusu. Uz [[Insbruka|Insbruku]] tika nosūtīts komisariāts ar tiesas komisāra amata tiesībām. Tomēr Bavārijas Karalistes premjerministrs, grāfs [[Maksimiliāns fon Monžela]], uzsāka reformistu politiku, cenšoties pēc iespējas ātrāk absorbēt Tiroli. Šīs jaunās politikas ietvaros premjerministrs strauji paaugstināja nodokļus zemniekiem, aizliedza lopu eksportu uz Bavārijas Karalisti un uzsāka uzbrukumu reliģiskajām paražām: viņš atcēla lauku svētkus, aizliedza zvanu zvanīšanu darba dienas beigās, kā arī aizliedza petīcijas, gājienus un citas aktivitātes, kas bija neatņemama Tiroles kultūras sastāvdaļa. Tika pieņemta jauna Bavārijas [[konstitūcija]], kas atcēla Tiroles autonomiju un uzlika zemniekiem nepieciešamības gadījumā pienākumu cīnīties Bavārijas Karalistes armijā, kas arī noveda pie sacelšanās. == Sacelšanās gaita == Sacelšanos izraisīja zemnieku bēgšana uz Insbrukas pilsētu, kuru iesaukšana armijā bija paredzēta 1809. gada 12.–13. martā. Austrijas impērija atbalstīja šo sacelšanos, atsaucoties uz Presburgas līguma pantiem, kas piešķīra Tiroles grāfistei autonomiju. [[Austrijas erchercogs]], feldmaršals Johans Baptists Jozefs Fabians Sebastians, paziņoja, ka Bavārijas karaliste ir zaudējusi visas tiesības uz Tiroles grāfisti. Un Austrija plānoja atgūt Tiroli. Austrijas korpuss [[marķīzs|marķīza]] ģenerālfeldceihmeistera Johana Gabriela fon Šatlera vadībā, kas ieradās no [[Karintijas hercogiste]]s, tuvojās [[Līnca]]s pilsētai, bet 1809. gada 13. maijā to sakāva Bavārijas karaspēks, ko vadīja Dancigas hercogs, [[Maršals (Francija)|impērijas maršals]] [[Fransuā Žozefs Lefevrs]]. Tikmēr nemiernieki [[Andreass Hofers|Andreasa Hofera]] vadībā pulcējās tagadējā [[Vipiteno]] komūnā [[Bolcāno province|Bolcāno-Bocenas-Dienvidtiroles autonomajā provincē]], kas ir daļa no [[Trentīno-Alto Adidže|Trentino-Alto Adidžes autonomā reģiona]], [[Itālija|Itālijas Republikā]]. Pēc tam viņi devās uz ziemeļiem līdz [[Brennera pāreja|Brennera pārejai]]. Abās Bergizelas kaujās 1809. gada 12. un 25. aprīlī bavārieši bija spiesti atkāpties zemnieku spiediena ietekmē. Tirolieši svinēja ziņas par Francijas impērijas sakāvi Aspernas-Eslingas kaujā 1809. gada 21.-22. maijā. Tomēr pēc Francijas uzvaras [[Vagramas kauja|Vagramas kaujā]] 1809. gada 5.-6. jūlijā Tešenas hercogs, Austrijas [[Ģenerālisimuss|ģenerālisimuss]] [[Austrijas erchercogs Kārlis|Kārlis Ludvigs Johans Jozefs Laurencijs]], parakstīja Znoimas pamieru, kas cita starpā uzlika Austrijas impērijai pienākumu izvest savu karaspēku no Tiroles grāfistes. Neskatoties uz cīņu vienatnē, nemierniekiem izdevās nodarīt ienaidnieka armijai vairākas sakāves, un pēc trešās Bergizelas kaujas 1809. gada 12.–13. augustā viņi piespieda Francijas impēriju pilnībā atkāpties. Tas deva iespēju Andreasam Hoferam pārņemt kontroli pār neatkarīgo teritoriju. Tomēr jāatzīmē, ka, neskatoties uz Znoimas pamiera parakstīšanu, Piektās koalīcijas karš vēl nebija oficiāli beidzies. Tikai 1809. gada 14. oktobrī tika parakstīts Šēnbrunnas līgums, kas izbeidza šo karu. Austrijas imperators, Ungārijas, Bohēmijas, Horvātijas, Slavonijas, Galisijas un Lodomerijas karalis [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] oficiāli paziņoja par teritoriālo pretenziju atcelšanu pret Tiroles grāfistes. Tomēr tajā pašā dienā brigādes ģenerālis [[Napoleons I Bonaparts]], [[Francijas imperators]], Reinas Konfederācijas protektors, Itālijas karalis un Šveices Konfederācijas starpnieks, pavēlēja uzbrukt Tiroles grāfistei. Grāfa Žana Batista Druē d'Erlona prasmīgās bruņoto spēku vadības un Bavārijas karaļa [[Ludvigs I|Ludviga I]] diplomātisko centienu apvienojums ļāva iznīcināt vai nomierināt ievērojamu daļu nemiernieku. Atlikusī nemiernieku daļa tika sakauta Ceturtajā Bergizelas kaujā 1809. gada 1. novembrī. Šī kauja faktiski likvidēja nemiernieku kaujasspējas, lai gan novembra beigās viņi vēl veica vairākās veiksmīgas, bet maznozīmīgas sadursmes. == Sekas == [[file:20 02 1810-die-erschiessung-von-andreas-hofer-in-mantua 1.jpg|thumb|Hofera nāvessoda izpilde 1810. gadā]] Pēc sakāves daudzi nemiernieki tika sodīti ar nāvi. Andreass Hofers aizbēga uz kalniem Tiroles dienvidu apgabalā. 1810. gada 28. janvārī viņš tika arestēts [[Mantuja]]s pilsētā. Itālijas vicekaralis [[Ežēns de Boarnē]] lūdza viņa apžēlošanu, bet 1810. gada 20. februārī viņš tika sodīts ar nāvi un viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas Tiesas baznīcā Insbrukā. Pēc sacelšanās Bavārijas karaliste bija spiesta atdot Austrijas impērijai, cita starpā, Tiroles dienvidu apgabalu, bet pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] - visu teritoriju. Līdz ar [[Nacionālisms|nacionālisma]] pieaugumu Andreasa Hofera liktenis un sacelšanās kopumā daudziem tiroliešiem kļuva par leģendu. Dziesma "Zu Mantua in Banden" piemin veltīgo pretošanos "ārzemju okupantiem". Vēlāk dziesma kļuva par [[Tirole]]s federālās zemes oficiālo himnu [[Austrija|Austrijas Republikā]]. Šie notikumi ir Luija Trenkera filmas "Der Rebell" (1923) temats. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == *{{cite book |last=Mikaberidze |first=Alexander | author-link = Alexander Mikaberidze | title=The Napoleonic Wars: A Global History |date=2020 |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |isbn=978-0-19-995106-2 |url=https://books.google.com/books?id=SZjFDwAAQBAJ |language=en}} * [[Josef Hirn (Historiker)|Josef Hirn]]: ''Tirols Erhebung im Jahre 1809.'' Schwick, Innsbruck 1909 (Ältere Darstellung, ereignisgeschichtlich verlässlich, [https://resolver.obvsg.at/urn:nbn:at:at-ubi:2-1000 UB Innsbruck]). * Margot Hamm: ''Die bayerische Integrationspolitik in Tirol 1806–1814'' (= ''Schriftenreihe zur bayerischen Landesgeschichte.'' Band 105), München 1996, ISBN 3-406-10498-3. * [[Meinrad Pizzinini]]: ''Andreas Hofer: seine Zeit, sein Leben, sein Mythos.'' Kremayr und Schierau, Wien 1984, ISBN 3-218-00394-6, S. 88f. * [[Michael Forcher]]: ''Tirols Geschichte in Wort und Bild.'' 6. Auflage. Haymon-Verlag, Innsbruck 2000, ISBN 3-85218-339-1, S. 208, 223, 229. * [[John Haywood (Historiker, 1956)|John Haywood]]: ''Der neue Atlas der Weltgeschichte - Von der Antike bis zur Gegenwart.'' Chronik Verlag, Gütersloh/München 2002, ISBN 3-577-14605-2, S. 190. * Michael Forcher: ''Kleine Geschichte Tirols.'' Haymon Verlag, Innsbruck/Wien 2006, ISBN 3-85218-519-X. [[Kategorija:1809. gads]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Tirole]] j7uawgyfyn34kbmbgyvv826tbvjdqz2 1 630152 4459367 2026-04-26T07:33:05Z ZANDMANIS 91184 /* Tiroles sacelšanās */ jauna sadaļa 4459367 wikitext text/x-wiki == Tiroles sacelšanās == <pre>{{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Zandmanis |tēma = Vēsture |tēma2 = |tēma3 = |valsts = Austrija |valsts2 = |valsts3 = }}</pre>[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 10.33 (EEST) m6pf47k94qcw1lwk5af2xqed7eh59ml 4459372 4459367 2026-04-26T07:46:19Z ScAvenger 1630 šādi 4459372 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = ZANDMANIS |tēma = Vēsture |tēma2 = |tēma3 = |valsts = Austrija |valsts2 = |valsts3 = }} 966jozfn9s8fmhpi33udtpp9xvwvwtx 0 630153 4459374 2026-04-26T07:48:11Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Dienvidslāvija]] | karogs = Flag of Yugoslavia.svg | parraiditajs = [[Dienvidslāvu radio un televīzija|JRT]] | nac atlase = | pied reizes = 27 | pirma reize = [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ESC lab = 1. vieta: [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | majaslapa = | EBU... 4459374 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Dienvidslāvija]] | karogs = Flag of Yugoslavia.svg | parraiditajs = [[Dienvidslāvu radio un televīzija|JRT]] | nac atlase = | pied reizes = 27 | pirma reize = [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ESC lab = 1. vieta: [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Dienvidslāvija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 27 reizes. Pirmo reizi [[Dienvidslāvija]] piedalījās konkursā [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961. gadā]], kad to pārstāvēja [[Liliāna Petroviča]] ar dziesmu ''Neke davne zvezde''. Dienvidslāvijas labākais rezultāts konkursā ir bijusi uzvara [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989. gada konkursā]]. Valsts konkursā, ar pārtraukumiem, piedalījās līdz [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursam]]. [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004.]] un [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursā valsts piedalījās kā [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija un Melnkalne]]. Pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]], konkursā ir piedalījušās gandrīz visas bijušās Dienvidslāvijas republikas, izņemot [[Kosova|Kosovu]]. No bijušajām republikām tikai viena ir izcīnijusi uzvaru — [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]]. == Dienvidslāvijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Liliāna Petroviča]] |''Neke davne zvezde'' |[[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | align="center" |8. | align="center" |9 | colspan="2" rowspan="16" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Lola Novakoviča]] |''Ne pali svetla u sumrak'' |Serbhorvātu | align="center" |4. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Vics Vukovs]] |''Brodovi'' |Serbhorvātu | align="center" |11. | align="center" |3 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Sabahudins Kurts]] |''Život je sklopio krug'' |Serbhorvātu | align="center" |13. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |Vics Vukovs |''Čežnja'' |Serbhorvātu | align="center" |12. | align="center" |2 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Berta Ambroža]] |''Brez besed'' |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | align="center" |7. | align="center" |9 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Lado Leskovars]] |''Vse rože sveta'' |Slovēņu | align="center" |8. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Luči Kapurso]] un [[Hamo Hajdarhodžičs]] |''Jedan dan'' |Serbhorvātu | align="center" |7. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Ivics Krajačs|Ivans]] |''Pozdrav svijetu'' |Serbhorvātu | align="center" |13. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Eva Sršena]] |''Pridi, dala ti bom cvet'' |Slovēņu | align="center" |11. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Kičo Slabinacs]] |''Tvoj dječak je tužan'' |Serbhorvātu | align="center" |14. | align="center" |68 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Terēza Kesovija|Terēza]] |''Muzika i ti'' |Serbhorvātu | align="center" |9. | align="center" |87 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Zdravko Čoličs]] |''Gori vatra'' |Serbhorvātu | align="center" |15. | align="center" |65 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |''[[Korni Grupa]]'' |''Generacija '42'' |Serbhorvātu | align="center" |12. | align="center" |6 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |''[[Pepel in kri]]'' |''Dan ljubezni'' |Slovēņu | align="center" |13. | align="center" |22 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |''[[Ambasadori]]'' |''Ne mogu skriti svoju bol'' |Serbhorvātu | align="center" |17. | align="center" |10 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās no [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977.]] līdz [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gada]] konkursam}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Seids Memičs Vajta]] |''Lejla'' |Serbhorvātu | align="center" |15. | align="center" |35 | colspan="2" rowspan="4" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |''[[Aska (grupa)|Aska]]'' |''Halo, halo'' |Serbhorvātu | align="center" |14. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Daniels (Melnkalniešu dziedātājs)|Daniels]] |''Džuli'' |Serbhorvātu | align="center" |4. | align="center" |125 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |[[Vlado Kalembers|Vlado]] un [[Izolda Barudžija|Ida]] |''Ciao, amore'' |Serbhorvātu | align="center" |18. | align="center" |26 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās no [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Dorisa Dragoviča]] |''Željo moja'' |Serbhorvātu | align="center" |11. | align="center" |49 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |''[[Novi fosili]]'' |''Ja sam za ples'' |Serbhorvātu | align="center" |4. | align="center" |92 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[Srebrna krila]]'' |''Mangup'' |Serbhorvātu | align="center" |6. | align="center" |87 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Riva (grupa)|Riva]]'' |''[[Rock Me]]'' |Serbhorvātu | align="center" |1. | align="center" |137 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Tajči]]'' |''Hajde da ludujemo'' |Serbhorvātu | align="center" |8. | align="center" |81 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |''[[Bebi Dol]]'' |''Brazil'' |Serbhorvātu | align="center" |21. | align="center" |1 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Extra Nena]]'' |''Ljubim te pesmama'' |[[Serbu valoda|Serbu]] | align="center" |13. | align="center" |44 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās no [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993.]] līdz [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursam. 2003. gadā valsts beidza pastāvēt.}} |} == Konkursi Dienvidslāvijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Zagreba]]{{efn|name=Zagreba|Mūsdienās atrodas [[Horvātija|Horvātijā]].}} | ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' | [[Helga Vlahoviča]], [[Olivers Mlakars]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 4p3qvwnpy6tsu31qudj2motvatz5k6j 3 630154 4459385 2026-04-26T08:32:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459385 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Knors}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 11.32 (EEST) 933o65bxj7a6psm33vjpjhuyztkh2x9 3 630155 4459388 2026-04-26T08:38:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4459388 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kardo1914}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST) smrqwf9e1andppunlmq6cbnm5jquous 0 630156 4459401 2026-04-26T09:28:10Z Pirags 3757 jauna lpp 4459401 wikitext text/x-wiki '''Aleksejs Čurins''' ({{val|ru|Алексей Евграфович Чурин}}; 1852—1916) bija [[Krievi|krievu]] virsnieks, [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] (kā [[leitnants]]), [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]] kara (kā [[ģenerālmajors]]), [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] (kā infantērijas ģenerālis) dalībnieks. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. ɡada 19. jūlijā ģenerāli Čurinu iecēla par [[Daugavpils kara apgabals|Daugavpils kara apgabala]] ɡalveno komandieri, bet jau 30. auɡustā par 2. armijas korpusa komandieri, kas cīnījās [[Polija]]s teritorijā. 1915. gada 14. janvārī viņu iecēla par 5. armijas komandieri, bet [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā tā paša gada 8. jūnijā - par [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] komandieri. ̩Vācu [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. ɡada 20. auɡustā viņu pārcēla Ziemeļu frontes 6. armijas komandiera amatā, kas apsargāja pieejas [[Petrograda]]i un Baltijas un Baltās jūras piekrastes. 1916. gada 7. martā viņu atbrīvoja no 6. armijas komandiera amata un iecēla par Militārās padomes locekli, miris 1916. gada 2. aprīlī Petrogradā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čurins, Aleksejs}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1916. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] l6umhb35r9z40nue1e9ywl91wpat1aj 4459404 4459401 2026-04-26T09:30:57Z Pirags 3757 4459404 wikitext text/x-wiki '''Aleksejs Čurins''' ({{val|ru|Алексей Евграфович Чурин}}; 1852—1916) bija [[Krievi|krievu]] virsnieks, [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] (kā [[leitnants]]), [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]] kara (kā [[ģenerālmajors]]), [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] (kā infantērijas ģenerālis) dalībnieks. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. ɡada 19. jūlijā ģenerāli Čurinu iecēla par [[Daugavpils kara apgabals|Daugavpils kara apgabala]] ɡalveno komandieri, bet jau 30. auɡustā par 2. armijas korpusa komandieri, kas cīnījās [[Polija]]s teritorijā. 1915. gada 14. janvārī viņu iecēla par 5. armijas komandieri, bet pirms [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] tā paša gada 8. jūnijā - par [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] komandieri. ̩Vācu [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. ɡada 20. auɡustā viņu pārcēla Ziemeļu frontes 6. armijas komandiera amatā, kas apsargāja pieejas [[Petrograda]]i un Baltijas un Baltās jūras piekrastes. 1916. gada 7. martā viņu atbrīvoja no 6. armijas komandiera amata un iecēla par Militārās padomes locekli, miris 1916. gada 2. aprīlī Petrogradā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čurins, Aleksejs}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1916. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] 6eazwf63gwga9tu770xlkpr1m2x2g55 4459409 4459404 2026-04-26T09:41:32Z Pirags 3757 4459409 wikitext text/x-wiki '''Aleksejs Čurins''' ({{val|ru|Алексей Евграфович Чурин}}; 1852—1916) bija [[Krievi|krievu]] virsnieks, [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] (kā [[leitnants]]), [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]] kara (kā [[ģenerālmajors]]), [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] (kā infantērijas ģenerālis) dalībnieks. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. ɡada 19. jūlijā ģenerāli Čurinu iecēla par [[Daugavpils kara apgabals|Daugavpils kara apgabala]] ɡalveno komandieri, bet jau 30. auɡustā par 2. armijas korpusa komandieri, kas cīnījās [[Polija]]s teritorijā. 1915. gada 14. janvārī viņu iecēla par 5. armijas komandieri, bet pirms [[Narevas ofensīva]]s tā paša gada 8. jūnijā - par [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] komandieri. ̩[[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā 1915. ɡada 20. auɡustā viņu pārcēla Ziemeļu frontes 6. armijas komandiera amatā, kas apsargāja pieejas [[Petrograda]]i un Baltijas un Baltās jūras piekrastes. 1916. gada 7. martā viņu atbrīvoja no 6. armijas komandiera amata un iecēla par Militārās padomes locekli, miris 1916. gada 2. aprīlī Petrogradā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čurins, Aleksejs}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1916. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] f05fa428brsedr0429ijp62a1i9y4jh 0 630157 4459413 2026-04-26T09:45:01Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Herolds Perino]] 4459413 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Herolds Perino]] jy9sefaftn173x3kcyu5u66v3khvvcr 0 630158 4459414 2026-04-26T09:45:18Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Herolds Perino]] 4459414 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Herolds Perino]] jy9sefaftn173x3kcyu5u66v3khvvcr 0 630159 4459415 2026-04-26T09:46:12Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Herolds Perino]] 4459415 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Herolds Perino]] jy9sefaftn173x3kcyu5u66v3khvvcr 0 630160 4459419 2026-04-26T09:49:27Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Karlo Goldoni]] 4459419 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karlo Goldoni]] efng63u5hjw7kpkbrt23sxczlunwh7w 0 630161 4459420 2026-04-26T09:49:39Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Karlo Goldoni]] 4459420 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karlo Goldoni]] efng63u5hjw7kpkbrt23sxczlunwh7w 0 630162 4459428 2026-04-26T10:11:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Oskars Kallass]] 4459428 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oskars Kallass]] grwu4rkq31k1ndn47556zdu19965hwq 0 630163 4459432 2026-04-26T10:19:50Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox UNESCO World Heritage Site | WHS = Karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezā |image = {{multiple image | total_width = 300 | border = infobox | image_style = | perrow = 2/2/2 | image1 = Castell Beaumaris Castle, Ynys Mon (Anglesey), Wales 01.jpg | caption1={{center|[[Bomarisas pils]]}} | image2 = Castell a Morfa Harlech, Gwynedd, Mai 2024 - Parc Cenedlaethol Eryri Nationa... 4459432 wikitext text/x-wiki {{Infobox UNESCO World Heritage Site | WHS = Karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezā |image = {{multiple image | total_width = 300 | border = infobox | image_style = | perrow = 2/2/2 | image1 = Castell Beaumaris Castle, Ynys Mon (Anglesey), Wales 01.jpg | caption1={{center|[[Bomarisas pils]]}} | image2 = Castell a Morfa Harlech, Gwynedd, Mai 2024 - Parc Cenedlaethol Eryri National Park 06.jpg | caption2={{center|[[Harlehas pils]]}} | image3 = Caernarfon Castle - geograph.org.uk - 1491363 (cropped).jpg | caption3={{center|[[Karnarvonas pils]]}} | image4 = Caernarfon - panoramio (11).jpg | caption4={{center|[[Karnarvonas pils mūri]]}} | image5 = Castell Conwy - Conwy Castle built by the invading English (sometimes referred to as 'Normans') in an attempt to annexe Wales into England 12.png | caption5={{center|[[Konvi pils]]}} | image6 = Conwy town walls - geograph.org.uk - 695924.jpg | caption6={{center|[[Konvi pils mūri]]}} }} | Location = [[Ziemeļrietumu Velsa]], [[Apvienotā Karaliste]] | Criteria = Kultūra: i, iii, iv | ID = 374 | Year = 1986 |embedded = }} '''Karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezā''' ir labi saglabājušies nocietinājumi no [[Edvards I|Edvarda I]] valdīšanas laika (1272–1307), kas atrodas Velsas ziemeļos bijušās [[Guinezas karalistes]], mūsdienās [[Guineza]]s grāfistes teritorijā.<ref name="unesco">{{cite web|url=http://whc.unesco.org/en/list/374|title=Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd|publisher=[[ЮНЕСКО]]|language=en|access-date=2010-05-07|archive-url=https://www.webcitation.org/65sdWb7XS?url=http://whc.unesco.org/en/list/374|archive-date=2012-03-03}}</ref> Kopš 1986. gada karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezas vecajā karalistē ir [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma vieta]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. == Objektu apraksts == Pasaules mantojuma sarakstā ietilpst Bomarisas un Harlehas pilis, kā arī Karnarvonas un Konvi nocietinājumu kompleksi. Visas pilis veido vienotu stilistisku grupu, kas pārstāv [[viduslaiki|viduslaiku]] militāro [[arhitektūra|arhitektūru]]. Pilis tika uzceltas karaļa Edvarda I galvenā arhitekta Džeimsa no Sentdžordžas, vadībā, kurš tika uzskatīts par tā laika izcilāko militāro arhitektu. '''Karnarvonas pils''' bija Ziemeļvelsas karaliskā rezidence un arī valdības mītne. Pils nozīme tikai palielinājās pēc Edvarda I dēla dzimšanas tur 1284. gadā. Pils ieguva vēl lielāku slavu 1969. gadā, kad tajā notika [[Čārlzs III Vindzors|Velsas prinča Čārlza]] [[investitūra]]. '''Konvi pils''' tika uzcelta laikā no 1283. līdz 1287. gadam. Pilī ietilpst divi priekšpils torņi un astoņi masīvi lielgabalu torņi. 1,2 km garie Konvi pilsētas mūri, kas atrodas uz ziemeļiem un rietumiem no pils, ir vieni no vislabāk saglabātajiem šāda veida objektiem Eiropā. Šos mūrus veido 21 lielgabalu tornītis un trīs pils vārti. '''Harlehas pilij''' ir neliels iekšējais pagalms un sekojošs koncentrisks plānojums. Pils apbūvē dominē masīvi pils vārti ar diviem torņiem un četriem apaļiem stūra torņiem. Pils tika uzcelta laikā no 1283. līdz 1289. gadam un izturēja četrus gadus ilgušo aplenkumu, ko 1404. gadā uzsāka Oveins Glindurs. '''Bomarisas pils''' ir pēdējais un lielākais karaļa Edvarda I nocietinājums, kura celtniecība tika uzsākta 1295. gadā. Lai gan pils nekad netika pabeigta, tā ir lielisks koncentriska pils plānojuma piemērs. == Objektu aizsardzība == [[file:Caernarfon Castle World Heritage Site plaque.jpg|thumb|Pasaules mantojuma objeta plāksne Karnarvonas pilī|left]] Bomarisas un Harlehas pilis ir unikāls 13. gadsimta beigu arhitektūras sasniegums, kam raksturīgas dubultas sienas un koncentrisks izkārtojums, kas atbilst pirmajam iekļaušanas kritērijam aizsardzības sarakstā. Vairāku piļu pierādītā un dokumentētā loma kā karaliskajām rezidencēm atbilst trešajam iekļaušanas kritērijam. Dažu būvju būvniecība turpinājās līdz 1330. gadiem. Pilis un būves pārvalda Velsas Asamblejas Vēsturiskās vides nodaļa ''Cadw''. Tās misija ir aizsargāt un atvieglot piekļuvi valsts vēsturiskajām vietām, tostarp pārvaldīt vēsturiskās ēkas un ainavas, senos pieminekļus un zemūdens arheoloģijas pieminekļus.<ref>{{cite web|url=http://www.cadw.wales.gov.uk/default.asp?id=3&lang=aboutcadw|title=About Cadw|publisher=Cadw|language=en|access-date=2010-05-07|archive-url=https://www.webcitation.org/67BKZtteN?url=http://cadw.wales.gov.uk/splash;jsessionid=pfVzPXWYJwfvvyQJxhvvY9QvKdRVnPHQhLpG6Y4xJrrvgcdtdxDT!867037410?orig=%2Fdefault.asp%3Fid%3D3|archive-date=2012-04-25|url-status=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://whc.unesco.org/en/list/374/ Whc.unesco.org ] {{Lielbritānija UNESCO}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā|*]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Lielbritānija]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Apvienotā Karaliste]] [[Kategorija:Velsa]] 1ctcfhjiynonjzqihzcv9ivzanxyrhx 4459436 4459432 2026-04-26T10:23:36Z ZANDMANIS 91184 4459436 wikitext text/x-wiki {{Infobox UNESCO World Heritage Site | WHS = Karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezā |image = {{multiple image | total_width = 300 | border = infobox | image_style = | perrow = 2/2/2 | image1 = Castell Beaumaris Castle, Ynys Mon (Anglesey), Wales 01.jpg | caption1={{center|[[Bomarisas pils]]}} | image2 = Castell a Morfa Harlech, Gwynedd, Mai 2024 - Parc Cenedlaethol Eryri National Park 06.jpg | caption2={{center|[[Harlehas pils]]}} | image3 = Caernarfon Castle - geograph.org.uk - 1491363 (cropped).jpg | caption3={{center|[[Karnarvonas pils]]}} | image4 = Caernarfon - panoramio (11).jpg | caption4={{center|[[Karnarvonas pils mūri]]}} | image5 = Castell Conwy - Conwy Castle built by the invading English (sometimes referred to as 'Normans') in an attempt to annexe Wales into England 12.png | caption5={{center|[[Konvi pils]]}} | image6 = Conwy town walls - geograph.org.uk - 695924.jpg | caption6={{center|[[Konvi pils mūri]]}} }} | Location = [[Ziemeļrietumu Velsa]], [[Apvienotā Karaliste]] | Criteria = Kultūra: i, iii, iv | ID = 374 | Year = 1986 |embedded = }} '''Karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezā''' ({{val|en|Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd}}) ir labi saglabājušies nocietinājumi no [[Edvards I|Edvarda I]] valdīšanas laika (1272–1307), kas atrodas Velsas ziemeļos bijušās [[Guinezas karalistes]], mūsdienās [[Guineza]]s grāfistes teritorijā.<ref name="unesco">{{cite web|url=http://whc.unesco.org/en/list/374|title=Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd|publisher=[[ЮНЕСКО]]|language=en|access-date=2010-05-07|archive-url=https://www.webcitation.org/65sdWb7XS?url=http://whc.unesco.org/en/list/374|archive-date=2012-03-03}}</ref> Kopš 1986. gada karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezas vecajā karalistē ir [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma vieta]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. == Objektu apraksts == Pasaules mantojuma sarakstā ietilpst Bomarisas un Harlehas pilis, kā arī Karnarvonas un Konvi nocietinājumu kompleksi. Visas pilis veido vienotu stilistisku grupu, kas pārstāv [[viduslaiki|viduslaiku]] militāro [[arhitektūra|arhitektūru]]. Pilis tika uzceltas karaļa Edvarda I galvenā arhitekta Džeimsa no Sentdžordžas, vadībā, kurš tika uzskatīts par tā laika izcilāko militāro arhitektu. '''Karnarvonas pils''' bija Ziemeļvelsas karaliskā rezidence un arī valdības mītne. Pils nozīme tikai palielinājās pēc Edvarda I dēla dzimšanas tur 1284. gadā. Pils ieguva vēl lielāku slavu 1969. gadā, kad tajā notika [[Čārlzs III Vindzors|Velsas prinča Čārlza]] [[investitūra]]. '''Konvi pils''' tika uzcelta laikā no 1283. līdz 1287. gadam. Pilī ietilpst divi priekšpils torņi un astoņi masīvi lielgabalu torņi. 1,2 km garie Konvi pilsētas mūri, kas atrodas uz ziemeļiem un rietumiem no pils, ir vieni no vislabāk saglabātajiem šāda veida objektiem Eiropā. Šos mūrus veido 21 lielgabalu tornītis un trīs pils vārti. '''Harlehas pilij''' ir neliels iekšējais pagalms un sekojošs koncentrisks plānojums. Pils apbūvē dominē masīvi pils vārti ar diviem torņiem un četriem apaļiem stūra torņiem. Pils tika uzcelta laikā no 1283. līdz 1289. gadam un izturēja četrus gadus ilgušo aplenkumu, ko 1404. gadā uzsāka Oveins Glindurs. '''Bomarisas pils''' ir pēdējais un lielākais karaļa Edvarda I nocietinājums, kura celtniecība tika uzsākta 1295. gadā. Lai gan pils nekad netika pabeigta, tā ir lielisks koncentriska pils plānojuma piemērs. == Objektu aizsardzība == [[file:Caernarfon Castle World Heritage Site plaque.jpg|thumb|Pasaules mantojuma objeta plāksne Karnarvonas pilī|left]] Bomarisas un Harlehas pilis ir unikāls 13. gadsimta beigu arhitektūras sasniegums, kam raksturīgas dubultas sienas un koncentrisks izkārtojums, kas atbilst pirmajam iekļaušanas kritērijam aizsardzības sarakstā. Vairāku piļu pierādītā un dokumentētā loma kā karaliskajām rezidencēm atbilst trešajam iekļaušanas kritērijam. Dažu būvju būvniecība turpinājās līdz 1330. gadiem. Pilis un būves pārvalda Velsas Asamblejas Vēsturiskās vides nodaļa ''Cadw''. Tās misija ir aizsargāt un atvieglot piekļuvi valsts vēsturiskajām vietām, tostarp pārvaldīt vēsturiskās ēkas un ainavas, senos pieminekļus un zemūdens arheoloģijas pieminekļus.<ref>{{cite web|url=http://www.cadw.wales.gov.uk/default.asp?id=3&lang=aboutcadw|title=About Cadw|publisher=Cadw|language=en|access-date=2010-05-07|archive-url=https://www.webcitation.org/67BKZtteN?url=http://cadw.wales.gov.uk/splash;jsessionid=pfVzPXWYJwfvvyQJxhvvY9QvKdRVnPHQhLpG6Y4xJrrvgcdtdxDT!867037410?orig=%2Fdefault.asp%3Fid%3D3|archive-date=2012-04-25|url-status=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://whc.unesco.org/en/list/374/ Whc.unesco.org ] {{Lielbritānija UNESCO}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā|*]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Lielbritānija]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Apvienotā Karaliste]] [[Kategorija:Velsa]] o5ocw8s9w7p0a9hdi8zqq80h6ldnoy1 1 630164 4459442 2026-04-26T10:29:34Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4459442 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |valsts = Baškortostāna |tēma = Vēsture }} lujno0bm9xzgs8fmzab6z89ixs4y6op 1 630165 4459443 2026-04-26T10:31:19Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4459443 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |valsts = Bosnija un Hercegovina |valsts2 = Horvātija |valsts3 = Kosova |valsts4 = Melnkalne |valsts5 = Serbija |valsts6 = Slovēnija |valsts7 = Ziemeļmaķedonija |tēma = Kultūra }} 5livkk9fjo8mwhq1b5wyx8llqc4c25p 1 630166 4459444 2026-04-26T10:31:43Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4459444 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Pirags |valsts = Krievija |tēma = Militārisms }} 86r361vn2ir7jzwtwsvjg0tqhtippnj 0 630167 4459447 2026-04-26T10:45:15Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4459447 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Felsenreitschule 2013 02.jpg|thumb|320px|''Felsenreitschule'' auditorija]] '''''Felsenreitschule''''' ir [[teātris]] [[Zalcburga|Zalcburgā]], [[Austrija|Austrijā]]. [[Zalcburgas festivāls|Zalcburgas festivāla]] norises vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.visit-salzburg.net/sights/felsenreitschule.htm | title=FELSENREITSCHULE: SALZBURG RIDING SCHOOL| website=Visit-Salzburg.net | accessdate =25 September 2014}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Homann Salzburg Felsenreitschule Mönchsberg.jpg|thumb|left|Zalcburgas ''Felsenreitschule'', [[Johans Homanis|Johana Homaņa]] gravīra (ap 1712. gadu)]] Pirmo [[baroks (arhitektūra)|baroka]] teātri uzcēla 1693.–1694. gadā pēc [[Zalcburgas arhibīskapija|Zalcburgas]] prinča-arhibīskapa [[Johans Ernsts fon Tūns|Johana Ernsta fon Tūna]] pasūtījuma, saskaņā ar [[Johans Bernhards Fišers fon Erlahs|Johana Bernharda Fišera fon Erlaha]] plāniem. To uzbūvēja bijušajā Menhsbergas karjerā, no kurienes ieguva [[konglomerāts (iezis)|konglomerāta]] iežus jaunā [[Zalcburgas doms|Zalcburgas doma]] celtniecībai. Tas atradās blakus arhibīskapa staļļiem (tagadējās ''Großes Festspielhaus'' vietā) un šo vietu izmantoja kā vasaras [[jāšana]]s skolu, kā arī dzīvnieku [[medības|medībām]]. Publika sēdēja 96 arkādēs, kas bija izcirstas Menhsbergas klintī trīs stāvos. Vēlāk telpas izmantoja [[Austrijas Impērija]]s karaliskās armijas kavalērija, kā arī [[Austrijas Bruņotie spēki|federālie spēki]] pēc Pirmā pasaules kara. Kopš 1926. gada ''Felzenreitschule'' izmanto kā brīvdabas teātri Zalcburgas festivāla izrādēm. Apgriežot auditoriju otrādi, bijušās skatītāju arkādes tagad kalpoja par dabisku skatuves vidi. Pirmais iestudējums bija [[Karlo Goldoni]] lugai "Divu kungu kalps" (''The Servant of Two Masters'') [[Makss Reinhards|Maksa Reinharta]] režijā. 1933. gadā Klemenss Holcmeisters Maksam Reinhartam izveidoja "Fausta pilsētu" – vairāku skatuvju vidi Reinharta leģendārajam [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gētes]] "[[Fausts|Fausta]]" iestudējumam. 1948. gadā [[Herberts fon Karajans]] pirmo reizi izmantoja ''Felzenreitschule'' kā operas skatuvi, lai izrādītu [[Kristofs Vilibalds Gluks|Kristofa Vilibalda Gluka]] operu "[[Orfejs un Eiridīke]]" (''Orfeo ed Euridice''). Pēc tam 1949. gadā sekoja [[Kārlis Orfs|Kārļa Orfa]] [[Sofokls|Sofokla]] antīkās traģēdijas "[[Antigone]]" pirmizrāde, ko vācu valodā tulkojis [[Frīdrihs Helderlīns]] un diriģēja [[Ferencs Fričajs]]. Laikā no 1968. līdz 1970. gadam ''Felzenreitschule'' atkal pārbūvēja pēc Klemensa Holcmeistera plāniem un atklāta ar [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] operu "[[Fidelio]]" [[Kārlis Bēms|Kārļa Bēma]] vadībā. == Arhitektūra == [[Attēls:Salzburg Karl-Böhm-Saal 01.jpg|thumb|Kārļa Bēma zāle]] Skatuves platums ir 40 metri, un apakšējā daļa ir 4 metri. Renovācijas laikā renovēja konsolveida tribīni ar zem tās esošo skatuves piestātni, pievienoja gaismas necaurlaidīgu lietus brezentu, lai slāpētu troksni un aizsargātu skatuvi. Šo jumtu var atvērt. Teātrī ir 1412 sēdvietas un 25 stāvvietas. Laikā starp 2010. un 2011. gada festivāla vasaru jumtu atjaunoja: jaunajā dizainā pievienoja 700 kvadrātmetrus grīdas platības aprīkojumam un mēģinājumu telpām. Jaunais slīpais jumts sastāv no trim pārvietojamām segmentu virsmām, kas atrodas uz piecām teleskopiskām svirām un to var izvilkt un savilkt sešās minūtēs. Teleskopisko balstu piekares punkti skatuves aprīkojumam (pacēlāji), uzlabota skaņas un siltuma izolācija un divi apgaismojuma tiltiņi optimizē darbību uz skatuves. ''Felsenreitschule'' dala savu vestibilu ar Mazo ''Festspielhaus'' ([[Mocarta nams|Mocarta namu]]).<ref>{{grāmatas atsauce|last=Hierl-Deronco|first=Norbert|title=Theatrum equorum Salisburgensium Rösser, Reiter, Bauten des Barock und der Colloredo-Zeit|year=2007|publisher=Hierl-Deronco|location=Krailling|isbn=978-3-929884-11-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.salzburgerfestspiele.at/language/en-us/institution/spielst%C3%A4tten/spielst%C3%A4tten-details/oid/127 | title=Felsenreitschule | website=Salzburger Festspiel | accessdate=25 September 2014}}</ref> == Populārajā kultūrā == ''Felzenreitschule'' izmantota kā 1965. gada filmas "[[Mūzikas skaņas]]" filmēšanas vieta. Tā redzama kā Zalcburgas mūzikas festivāla norises vieta, kur kapteinis fon Traps dzied "Ēdelveisu".<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.movie-locations.com/movies/s/soundmusic_1.html#.VCTPv_ldU1I | title=The Sound of Music film locations | website=The Worldwide Guide to Movie Locations | accessdate=25 September 2014 | archive-date=17 August 2017 | archive-url=https://web.archive.org/web/20170817230334/http://www.movie-locations.com/movies/s/soundmusic_1.html#.VCTPv_ldU1I | dead-url=yes}}</ref> ''Felzenreitschule'' iekļauta [[Eiropas Kino akadēmija|Eiropas kino kultūras]] dārgumu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Summer Riding School (Salzburg, Austria) |url=https://www.europeanfilmacademy.org/activity/felsenreitschule-salzburg-austria/ |website=[[Eiropas Kino akadēmija]] |accessdate={{dat|2026|4|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teātri Austrijā]] 3040o7hrftmob8znenjo109e8ee9sqf 4459449 4459447 2026-04-26T10:46:15Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4459449 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Felsenreitschule 2013 02.jpg|thumb|320px|''Felsenreitschule'' auditorija]] '''''Felsenreitschule''''' ir [[teātris]] [[Zalcburga|Zalcburgā]], [[Austrija|Austrijā]]. [[Zalcburgas festivāls|Zalcburgas festivāla]] norises vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.visit-salzburg.net/sights/felsenreitschule.htm | title=FELSENREITSCHULE: SALZBURG RIDING SCHOOL| website=Visit-Salzburg.net | accessdate =25 September 2014}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Homann Salzburg Felsenreitschule Mönchsberg.jpg|thumb|left|Zalcburgas ''Felsenreitschule'', [[Johans Homanis|Johana Homaņa]] gravīra (ap 1712. gadu)]] Pirmo [[baroks (arhitektūra)|baroka]] teātri uzcēla 1693.–1694. gadā pēc [[Zalcburgas arhibīskapija|Zalcburgas]] prinča-arhibīskapa [[Johans Ernsts fon Tūns|Johana Ernsta fon Tūna]] pasūtījuma, saskaņā ar [[Johans Bernhards Fišers fon Erlahs|Johana Bernharda Fišera fon Erlaha]] plāniem. To uzbūvēja bijušajā Menhsbergas karjerā, no kurienes ieguva [[konglomerāts (iezis)|konglomerāta]] iežus jaunā [[Zalcburgas doms|Zalcburgas doma]] celtniecībai. Tas atradās blakus arhibīskapa staļļiem (tagadējās ''Großes Festspielhaus'' vietā) un šo vietu izmantoja kā vasaras [[jāšana]]s skolu, kā arī dzīvnieku [[medības|medībām]]. Publika sēdēja 96 arkādēs, kas bija izcirstas Menhsbergas klintī trīs stāvos. Vēlāk telpas izmantoja [[Austrijas Impērija]]s karaliskās armijas kavalērija, kā arī [[Austrijas Bruņotie spēki|federālie spēki]] pēc Pirmā pasaules kara. Kopš 1926. gada ''Felzenreitschule'' izmanto kā brīvdabas teātri Zalcburgas festivāla izrādēm. Apgriežot auditoriju otrādi, bijušās skatītāju arkādes tagad kalpoja par dabisku skatuves vidi. Pirmais iestudējums bija [[Karlo Goldoni]] lugai "Divu kungu kalps" (''The Servant of Two Masters'') [[Makss Reinhards|Maksa Reinharta]] režijā. 1933. gadā Klemenss Holcmeisters Maksam Reinhartam izveidoja "Fausta pilsētu" – vairāku skatuvju vidi Reinharta leģendārajam [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gētes]] "[[Fausts|Fausta]]" iestudējumam. 1948. gadā [[Herberts fon Karajans]] pirmo reizi izmantoja ''Felzenreitschule'' kā operas skatuvi, lai izrādītu [[Kristofs Vilibalds Gluks|Kristofa Vilibalda Gluka]] operu "[[Orfejs un Eiridīke]]" (''Orfeo ed Euridice''). Pēc tam 1949. gadā sekoja [[Kārlis Orfs|Kārļa Orfa]] [[Sofokls|Sofokla]] antīkās traģēdijas "[[Antigone]]" pirmizrāde, ko vācu valodā tulkojis [[Frīdrihs Helderlīns]] un diriģēja [[Ferencs Fričajs]]. Laikā no 1968. līdz 1970. gadam ''Felzenreitschule'' atkal pārbūvēja pēc Klemensa Holcmeistera plāniem un atklāta ar [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] operu "[[Fidelio]]" [[Kārlis Bēms|Kārļa Bēma]] vadībā. == Arhitektūra == [[Attēls:Salzburg Karl-Böhm-Saal 01.jpg|thumb|Kārļa Bēma zāle]] Skatuves platums ir 40 metri, un apakšējā daļa ir 4 metri. Renovācijas laikā renovēja konsolveida tribīni ar zem tās esošo skatuves piestātni, pievienoja gaismas necaurlaidīgu lietus brezentu, lai slāpētu troksni un aizsargātu skatuvi. Šo jumtu var atvērt. Teātrī ir 1412 sēdvietas un 25 stāvvietas. Laikā starp 2010. un 2011. gada festivāla vasaru jumtu atjaunoja: jaunajā dizainā pievienoja 700 kvadrātmetrus grīdas platības aprīkojumam un mēģinājumu telpām. Jaunais slīpais jumts sastāv no trim pārvietojamām segmentu virsmām, kas atrodas uz piecām teleskopiskām svirām un to var izvilkt un savilkt sešās minūtēs. Teleskopisko balstu piekares punkti skatuves aprīkojumam (pacēlāji), uzlabota skaņas un siltuma izolācija un divi apgaismojuma tiltiņi optimizē darbību uz skatuves. ''Felsenreitschule'' dala savu vestibilu ar Mazo ''Festspielhaus'' ([[Mocarta nams|Mocarta namu]]).<ref>{{grāmatas atsauce|last=Hierl-Deronco|first=Norbert|title=Theatrum equorum Salisburgensium Rösser, Reiter, Bauten des Barock und der Colloredo-Zeit|year=2007|publisher=Hierl-Deronco|location=Krailling|isbn=978-3-929884-11-1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.salzburgerfestspiele.at/language/en-us/institution/spielst%C3%A4tten/spielst%C3%A4tten-details/oid/127 | title=Felsenreitschule | website=Salzburger Festspiel | accessdate=25 September 2014}}</ref> == Populārajā kultūrā == ''Felzenreitschule'' izmantota kā 1965. gada filmas "[[Mūzikas skaņas]]" filmēšanas vieta. Tā redzama kā Zalcburgas mūzikas festivāla norises vieta, kur kapteinis fon Traps dzied "Ēdelveisu".<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.movie-locations.com/movies/s/soundmusic_1.html#.VCTPv_ldU1I | title=The Sound of Music film locations | website=The Worldwide Guide to Movie Locations | accessdate=25 September 2014 | archive-date=17 August 2017 | archive-url=https://web.archive.org/web/20170817230334/http://www.movie-locations.com/movies/s/soundmusic_1.html#.VCTPv_ldU1I | dead-url=yes}}</ref> ''Felzenreitschule'' iekļauta [[Eiropas Kino akadēmija|Eiropas kino kultūras]] dārgumu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Summer Riding School (Salzburg, Austria) |url=https://www.europeanfilmacademy.org/activity/felsenreitschule-salzburg-austria/ |website=[[Eiropas Kino akadēmija]] |accessdate={{dat|2026|4|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teātri Austrijā]] jv03wclr5tj6w5gdnntaq75jgyu0c9h 0 630168 4459455 2026-04-26T11:11:30Z Pirags 3757 jauna lpp 4459455 wikitext text/x-wiki '''Jakovs Juzefovičs''' ({{val|be|Якаў Давідавіч Юзафовіч}}; 1872—1929) bija [[baltkrievi|baltkrievu]] tatāru izcelsmes virsnieks, [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņu 1917. gada 15. jūnijā Juzefoviču iecēla par 12. kavalērijas divīzijas komandieri. Pēc [[Rīgas operācija|atkāpšanās no Rīgas]] 7. septembrī viņu iecēla par 26. armijas korpusa komandieri un paauɡstināja ģenerālleitnanta pakāpē, bet 1917. gada 9. septembrī par 12. armijas komandieri. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 19. novembrī Juzefoviču atcēla no armijas komandiera amata. 1918. gada vasarā viņš pievienojās Balto kustībai, no 1919. gada 1. janvāra bija Kaukāza Brīvprātīgo armijas štāba priekšnieks, bet no 27. jūnija viņš komandēja 5. kavalērijas korpusu, kuru [[Sarkanā armija]] sakāva [[Orlas-Kromu operācija]]s laikā. Pirms [[Perekopa-Čongaras operācija]]s no 1920. gada aprīļa viņš pārraudzīja [[Perekops|Perekopa]] nocietināšanu, [[Pjotrs Vrangelis]] viņu iecēla par [[Vrangeļa krievu armija|Krievijas armijas]] virspavēlnieku Krimā. Miris 1929. gadā, apɡlabāts [[Vavkaviska|Vavkaviskā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Juzefovičs, Jakovs}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] f9vf595jgjt8v337ogrxugsahd1osx9 4459459 4459455 2026-04-26T11:22:08Z Pirags 3757 4459459 wikitext text/x-wiki '''Jakovs Juzefovičs''' ({{val|be|Якаў Давідавіч Юзафовіч}}; 1872—1929) bija [[baltkrievi|baltkrievu]] tatāru izcelsmes virsnieks, [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņu 1917. gada 15. jūnijā Juzefoviču iecēla par 12. kavalērijas divīzijas komandieri. Pēc [[Rīgas operācija|atkāpšanās no Rīgas]] 7. septembrī viņu iecēla par 26. armijas korpusa komandieri un paauɡstināja ģenerālleitnanta pakāpē, bet 1917. gada 9. septembrī par [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] komandieri. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 19. novembrī Juzefoviču atcēla no armijas komandiera amata. 1918. gada vasarā viņš pievienojās Balto kustībai, no 1919. gada 1. janvāra bija Kaukāza Brīvprātīgo armijas štāba priekšnieks, bet no 27. jūnija viņš komandēja 5. kavalērijas korpusu, kuru [[Sarkanā armija]] sakāva [[Orlas-Kromu operācija]]s laikā. Pirms [[Perekopa-Čongaras operācija]]s no 1920. gada aprīļa viņš pārraudzīja [[Perekops|Perekopa]] nocietināšanu, [[Pjotrs Vrangelis]] viņu iecēla par [[Vrangeļa krievu armija|Krievijas armijas]] virspavēlnieku Krimā. Miris 1929. gadā, apɡlabāts [[Vavkaviska|Vavkaviskā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Juzefovičs, Jakovs}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] oqynv9i1gb296p68oaapre7r240z1qs 4459463 4459459 2026-04-26T11:35:10Z Pirags 3757 4459463 wikitext text/x-wiki '''Jakovs Juzefovičs''' ({{val|be|Якаў Давідавіч Юзафовіч}}; 1872—1929) bija [[baltkrievi|baltkrievu]] [[tatāri|tatāru]] izcelsmes virsnieks, [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņu 1917. gada 15. jūnijā Juzefoviču iecēla par 12. kavalērijas divīzijas komandieri. Pēc [[Rīgas operācija|atkāpšanās no Rīgas]] 7. septembrī viņu iecēla par 26. armijas korpusa komandieri un paauɡstināja ģenerālleitnanta pakāpē, bet 1917. gada 9. septembrī par [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] komandieri. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 19. novembrī Juzefoviču atcēla no armijas komandiera amata. 1918. gada vasarā viņš pievienojās Balto kustībai, no 1919. gada 1. janvāra bija Kaukāza Brīvprātīgo armijas štāba priekšnieks, bet no 27. jūnija viņš komandēja 5. kavalērijas korpusu, kuru [[Sarkanā armija]] sakāva [[Orlas-Kromu operācija]]s laikā. Pirms [[Perekopa-Čongaras operācija]]s no 1920. gada aprīļa viņš pārraudzīja [[Perekops|Perekopa]] nocietināšanu, [[Pjotrs Vrangelis]] viņu iecēla par [[Vrangeļa krievu armija|Krievijas armijas]] virspavēlnieku Krimā. Miris 1929. gadā, apɡlabāts [[Vavkaviska|Vavkaviskā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Juzefovičs, Jakovs}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] 1u9kx8rt89xp54qwvxqn3vvby5v0ff6 0 630169 4459465 2026-04-26T11:45:02Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste | vārds = Džēreds Bednārs | vārds_orig = ''Jared Bednar'' | attēls = Jared Bednar.jpg | att_izm = | paraksts = Džēreds Bednārs 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|28}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Saskačevana|Jorktona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}}... 4459465 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Džēreds Bednārs | vārds_orig = ''Jared Bednar'' | attēls = Jared Bednar.jpg | att_izm = | paraksts = Džēreds Bednārs 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|28}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Saskačevana|Jorktona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=93}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 1993 | kar_beig = 2002 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|USA}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Stenlija kauss]] — 2022 * [[Kaldera kauss]] — 2016 * [[Kellija kauss]] — 1997, 2001 (kā spēlētājs), 2009 (kā treneris) | slavz = ECHL slavas zāle: 2020 | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džēreds Gerijs Bednārs''' ({{Val|en|Jared Garry Bednar}}, dzimis {{Dat|1972|2|28}}) ir [[Kanāda]]s [[Hokejs|hokeja]] [[treneris]] un bijušais hokejists, spēlējis [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2016. gada ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolorādo "Avalanche"]] galvenais treneris. == Spēlētāja karjera == Junioru vecumā spēlējis [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgā]] (WHL). Profesionālo karjeru Bednārs sāka 1993. gadā [[Austrumkrasta hokeja līga|Austrumkrasta hokeja līgā]] (ECHL) Hantingtonas "Blizzard" sastāvā. Vēlāk viņš pārstāvēja citu ECHL komandu Dienvidkarolīnas "Stingrays". Neilgu laiku ir spēlējis arī [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] (AHL) [[Sentdžonsas "Maple Leafs"]] un [[Ročesteras "Americans"]] komandās. 1998.—1999. gada sezonu aizvadīja [[Starptautiskā hokeja līga (1945—2001)|Starptautiskās hokeja līgas]] (IHL) klubā [[Grandrepidsas "Griffins"]]. Spēlētāja karjeru beidza 2002. gadā. == Trenera karjera == Pēc hokejista karjeras beigām palika Dienvidkarolīnas "Stingrays" un sāka strādāt par trenera asistentu. 2007. gadā kļuva par komandas galveno treneri. 2008.—2009. gada sezonā izcīnīja [[Kellija kauss|Kellija kausu]]. Pēc tam kļuva par AHL komandas [[Ebotsfordas "Heat"]] trenera asistentu. No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija AHL kluba [[Piorijas "Rivermen"]] galvenais treneris. Karjeras turpinājumā strādāja [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] fārmklubā [[Springfīldas "Falcons"]], sākumā kā asistents, pēc tam — galvenais treneris. Kolumbusas klubam nomainot fārmklubu uz ''[[Klīvlendas "Monsters"|Lake Erie Monsters]]'', Bednārs kļuva par tā galveno treneri. 2015.—2016. gada sezonā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. 2016. gada augustā Bednārs kļuva par NHL kluba [[Kolorādo "Avalanche"]] galveno treneri, nomainot šajā amatā [[Patriks Ruā|Patriku Ruā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/jared-bednar-hired-as-colorado-coach-281418488|title=Jared Bednar hired as Avalanche coach|website=NHL.com|date={{dat|2016|8|26|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|26||bez}}|language=en}}</ref> 2020. gadā viņš tika uzņemts ECHL slavas zālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://echl.com/news/2019/11/echl-announces-2020-hall-of-fame-class|title=ECHL announces 2020 Hall of Fame Class|website=echl.com|date={{dat|2020|11|18|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|26||bez}}|language=en}}</ref> [[2021.—2022. gada NHL sezona|2021.—2022. gada NHL sezonā]] ar Kolorādo "Avalanche" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Viņš kļuva par pirmo treneri, kas ieguvis trīs līgu ECHL, AHL un NHL nozīmīgājās trofejas (attiecīgi Kellija kausu, Kaldera kausu un Stenlija kausu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://milehighsports.com/from-humble-beginnings-jared-bednars-rise-to-stanley-cup-champion/|title=From humble beginnings: Jared Bednar’s rise to Stanley Cup champion|website=milehighsports.com|date={{dat|2022|12|28|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|26||bez}}|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bednārs, Džēreds}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saskačevanā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kanādas hokeja treneri]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" treneri]] hi3xjw9k8ra8bemm65sqf562t9aw1og 0 630170 4459466 2026-04-26T11:45:56Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Džēreds Bednārs]] 4459466 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džēreds Bednārs]] 641c60nqbsv8wb4o0cg46iro8xvs3hm 0 630171 4459467 2026-04-26T11:46:13Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Džēreds Bednārs]] 4459467 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džēreds Bednārs]] 641c60nqbsv8wb4o0cg46iro8xvs3hm 0 630172 4459468 2026-04-26T11:46:54Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Džēreds Bednārs]] 4459468 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džēreds Bednārs]] 641c60nqbsv8wb4o0cg46iro8xvs3hm 0 630173 4459469 2026-04-26T11:47:38Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Džēreds Bednārs]] 4459469 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džēreds Bednārs]] 641c60nqbsv8wb4o0cg46iro8xvs3hm 14 630174 4459472 2026-04-26T11:58:12Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[Kategorija:Kaujas pēc gadsimta|14]] [[Kategorija:14. gadsimts|Kaujas]] 4459472 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Kaujas pēc gadsimta|14]] [[Kategorija:14. gadsimts|Kaujas]] 3pz8andfhnndy90v77sjvfdq7bgczbt